Akustika slimnīcās – zāles pacientiem

Lai gan vārdi «akustika» un «akustiskie risinājumi» visbiežāk asociējas ar koncertzālēm, pētījumi liecina, ka ikvienas telpas akustikai, tostarp akustikai biroju telpās, izglītības un veselības aprūpes iestādēs ir ļoti liela ietekme uz cilvēka veselību. Ja koncertzālē laba akustika primāri saistās ar to, cik tālu un dzidri skaņa spēj aizlidot, tad slimnīcās ir tieši pretēji – svarīgi, lai skaņa lidopēc iespējas mazāk, izrēķinātā un kontrolētā trajektorijā un cilvēks spēj to precīzi «noķert». 

«Skaņu pasaule telpās ir ļoti svarīga. Tāpēc, projektējot ikvienu telpu, būtu jāņem vērā tajā plānotās darbības, cilvēki, kas tur atradīsies, un pašas telpas nosacījumi. Šo dizaina metodi mēs saucam par darbībai pielāgotu akustisko dizainu,» stāsta audioloģe, akustikas eksperte un Saint-Gobain Ecophon ABveselības aprūpes akustikas koncepta vadītāja Maibrita Beldama (Mai-Britt Beldam). 

 

Trīs faktori 

Pētījumi liecina – ja veselības aprūpes iestādēs un slimnīcās telpās izmantoti piemēroti akustikas risinājumi, pacientiem un darbiniekiem ir zemāks asinsspiediens, labāks miegs, uzlabotas komunikācijas spējas, pazemināts stresa līmenis, lielāka drošības sajūta, veiktspēja un apmierinātība ar paveikto. «Lai izveidotu labu akustisko vidi veselības aprūpei paredzētajās telpās, jāņem vērā trīs faktori. Pirmkārt, slimnīcā jānodrošina atpūtas iespēja pacientiem, un tas nozīmē zemu skaņu līmeni. Otrkārt, jānodrošina runas skaidrība, īpaši izmeklējumu telpās, lai pacients un māsa var skaidri saprast ārsta norādījumus, turklāt tieši skaņas izplūšana un atbalss ir visbiežāk sastopamās nelaimes. Treškārt, svarīgi, lai akustiskie produkti atbilst higiēnas, tostarp vieglas kopšanas un dezinfekcijas prasībām,» skaidro Beldama. 

Balstoties uz Eiropas slimnīcās veiktajiem pētījumiem, Beldama uzsver, ka akustikai būvniecības projektā būtu jābūt prioritātei jau sākotnēji, jo vēlākās projekta attīstības stadijās kļūst arvien komplicētāk ieviest akustiskos risinājumus. «Visbiežāk sastopamā atruna ir: mēs akustiku apskatīsim vēlāk», un tieši te rodas problēmas. Jo komplicētāks un izvēles ziņā ierobežotāks risinājums, piemēram, piekārtie griesti kā skaņas absorbents, jo grūtāk to integrēt jau gatavā projektā. Tāpat nereti brīdī, kad telpas dizains jau ir pilnībā skaidrs, arhitekti vairs nevēlas to mainīt vai ierobežot. Un visbeidzot – izmaksas. Nereti projekta beigās budžets ir iztērēts un pat pārtērēts, līdz ar to uz beigām atliktie akustikas risinājumi kļūst pārāk dārgi,» stāsta Beldama...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte