Ar gribasspēku un entuziasmu cīnās par energoefektīvu Rīgu

Lai gan ēku energoefektivitātes jomā Latvija vēl ir tikai ceļa sākumā, jaunā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programma ļauj cerēt, ka drīzumā arvien biežāk skatieniem pavērsies renovētas energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas un estētiska vide. 

Pēc Ekonomikas ministrijas mājaslapā publiskotajiem datiem, iepriekšējās atbalsta programmas ietvaros iespēju renovēt dzīvojamās mājas ar ERAF līdzfinansējumu Latvijā kopumā izmantojušas 740 daudzdzīvokļu ēkas. Tostarp aktīvākās pašvaldības bijušas Liepāja (110 renovētas ēkas), Valmiera (60) un Ventspils (57). Lai gan nereti nākas dzirdēt, ka, salīdzinot ar citām pašvaldībām, Rīga ir ļoti kūtra ēku energoefektivitātes jomā, pēc renovēto ēku skaita aizvadītajā periodā Rīga ierindojas ceturtajā vietā ar 46 renovētām daudzdzīvokļu mājām. Protams, jāņem vērā, ka tie ir dati par ēkām, kas renovētas ERAF atbalsta programmas ietvaros, jo vairākās pašvaldībās, piemēram, Liepājā, Valmierā un Jelgavā, ēkas renovētas, izmantojot arī pašvaldību līdzfinansējumu, pašu iedzīvotāju līdzekļus vai citas atbalsta formas. Ņemot vērā lielo daudzdzīvokļu ēku apjomu Rīgā, līdz šim renovēto namu skaits tiešām ir niecīgs. Mēģināsim noskaidrot, kādi ir galvenie iemesli Rīgas iedzīvotāju kūtrumam un kā to mainīt, kā arī uzzināsim kādu iedvesmojošu stāstu, kā ar gribasspēka un entuziasma palīdzību iespējams veikt ēkas atjaunošanu (renovāciju) un uzlabot dzīves kvalitāti. 

Rīgā viss notiek lēnāk

Lai noskaidrotu rīdzinieku kūtruma iemeslus, aprunājāmies ar jomas ekspertiem, kuri ir cieši saistīti ar ēku energoefektivitātes veicināšanu gan šajā, gan iepriekšējā atbalsta periodā. Attīstības finanšu institūcijas Altum Energoefektivitātes kompetences centra eksperts Mārtiņš Upītis par vienu no iemesliem uzskata faktu, ka vienas mājas iedzīvotāji nekomunicē savā starpā, līdz ar to viņiem ir grūtāk vienoties kopējam lēmumam par ēkas atjaunošanu. Pēc Upīša domām, šādās mājās arī kopsapulces tiek rīkotas reti un, sanākot kopā, lielāka uzmanība tiek veltīta iedzīvotājiem sasāpējušo jautājumu izklāstīšanai, līdz ar to viņi nav gatavi konstruktīvām sarunām par ēkas atjaunošanu. Tāpēc ēkas virzība atjaunošanai būtu jāsāk ar regulārām sapulcēm. «Protams, vēl viens būtisks iemesls ir labās pieredzes trūkums Rīgā. Citās pilsētās, kur renovēto māju īpatsvars ir daudz lielāks, iedzīvotājiem principā vairs nav jāstāsta par renovācijas nepieciešamību, viņi paši redz labos piemērus, apzinās ieguvumus, vēršas ar konkrētiem jautājumiem pie pārvaldnieka, ko un kā labāk darīt, lai varētu piedalīties šajā programmā. Būtiski ir arī atrast prasmīgu un atbildīgu projekta vadītāju, kas palīdzēs sagatavot un iesniegt nepieciešamos dokumentus dalībai programmā,» stāsta Mārtiņš Upītis... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Dace Rozenšteina

 

Foto: no DZīB AB60 valdes priekšsēdētājas Anitas Bērziņas personiskā arhīva