Asfaltbetona kārtas biezuma un porainības noteikšana

Pareiza asfaltbetona biezuma noteikšana ir svarīga, lai paredzētu tā kalpošanas laiku un pārbaudītu jaunizbūvētu ceļa posmu darbu izpildes kvalitāti. Asfaltbetona biezuma dati ir nepieciešami arī citu nedestruktīvu metožu aprēķiniem, piemēram, krītošā svara deflektometram (FWD). Pašreiz VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) asfaltbetona slāņu biezumus pārbauda ar destruktīvām in-situ metodēm, veicot urbumus asfaltbetona segā. Lai arī šī metode sniedz relatīvi precīzus asfaltbetona biezumus, tā ir laikietilpīga, bīstama, prasa satiksmes ierobežojumus un sniedz ierobežotu informāciju. Tā kā precīzs asfaltbetona biezums tiek noteikts tikai dažās vietās, nevis visā ceļa posma garumā, kas tiek pētīts (urbumi parasti tiek veikti ik pa 1000 metriem), asfaltbetona pārbaudēs bieži rodas atšķirības – asfaltbetona segas biezums starp urbumiem mēdz būtiski atšķirties no urbumos noteiktā. Bieži ir gadījumi, ka ceļa posmi, kuros asfaltbetona segas biezums atšķiras no normatīvajos aktos noteiktajiem, ir salīdzinoši īsi, tāpēc to identificēšana ar urbumu palīdzību ir maz iespējama.

Viena no nedestruktīvām alternatīvām metodēm urbumu veikšanai ir ģeoradars (GPR), kas ir ātra, rentabla metode un ļauj noteikt asfaltbetona biezumu daudz efektīvāk bez satiksmes ierobežojumiem un urbumu veikšanas. GPR ir ierīce, ar kuru tiek pētīti zemes virsējie slāņi, izmantojot elektromagnētiskos viļņus. Autoceļu pētījumos GPR tiek izmantots, lai noteiktu asfaltbetona kārtu biezumu (AL-Qadi & Lahouar 2005), kā arī to blīvumu (Zhao, et al., 2015), gruntsūdens līmeni ceļu struktūrā (Al-Qadi et al., 1991) un asfaltbetona segas elektromagnētiskās īpašības (Al-Qadi, Lahouar and Loulizi, 2001).

LVS GPR mērījumi šobrīd tiek veikti uz nesen uzbūvētiem ceļa posmiem, lai noskaidrotu uzbūvēto asfaltbetona segu biezumu. Lai rezultāti būtu ticami, tie tiek korelēti ar urbumiem asfaltbetona segā. Šādi tiek iegūti ticami rezultāti visā izpētes objektā. 

Latvijas ceļiem raksturīgs, ka vairākas asfaltbetona kārtas tiek būvētas no dažādiem materiāliem. Parasti uz augstas slodzes ceļiem pirmajās divās kārtās kā pildviela tiek izmantotas dolomīta šķembas, bet dilumkārtā granīta šķembas. 

Ar LVC rīcībā esošo GPR ir iespējams noteikt asfaltbetona slāņa dielektriskās caurlaidības koeficientu (ɛ′), bet bieži ir gadījumi, ka iegūtās vērtības tiek noteiktas neprecīzi.

Metodes

Pētījumam tika izvēlēti objekti, kuros ir ieklātas trīs asfaltbetona (a/b) kārtas un nomainītas visas nesošās konstrukcijas jeb veikta pilna ceļa segas rekonstrukcija. Tas tika darīts, jo no pilnībā rekonstruētām ceļu segām ir iespējams iegūt daudz kvalitatīvākas radarogrammas (Saarenketo 2006)...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Aldis Zaļaiskalns, VAS Latvijas Valsts ceļi