Objekti filtrēti pēc datums: oktobris 2016

Lasi Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmatu žurnālā "Būvinženieris"

Latvijā ir ap 23 000 renovējamu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Dažas pašvaldības ir kūtras ēku renovācijas jomā, tikmēr citas izmanto jebkuru iespēju saņemt līdzfinansējumu un radīt saviem iedzīvotājiem kvalitatīvus dzīves apstākļus. Konkursa Energoefektīvākā ēka Latvijā 2016 laureāti labprāt dalās pieredzē.

Ap 70% Latvijas sabiedrības dzīvo daudzdzīvokļu ēkās. Nav noslēpums, ka šīs ēkas, kas celtas pirms 30 un pat 50 gadiem, lielākoties ir tehniski un morāli novecojušas, turklāt dzīvošana šajās ēkās nav draudzīga nedz iedzīvotāja maciņam, nedz videi. Tāpēc iedzīvotāju interese par daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes veicināšanas atbalsta programmu arvien pieaug. Programma sniedz iespēju saņemt grantu jeb neatmaksājamo finansējumu līdz pat 50% apmērā no projekta kopējām izmaksām.

Sabiedrības pieaugošo interesi par ēku energoefektivitāti apliecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum Energoefektivitātes kompetences daļas vadītājs Aldis Greķis: «Situācija patlaban ir daudz labāka nekā pirms vairākiem gadiem, iepriekšējā plānošanas periodā. Latvijā ir vairākas paraugpilsētas, piemēram, Valmiera, Liepāja, Jelgava, Ventspils, kur ļoti aktīvi darbojas gan namu apsaimniekotāji, gan pašvaldības, izglītojot iedzīvotājus jautājumos par efektīvu energoresursu patēriņu, ēku renovāciju. Šajās pilsētās iedzīvotāji par dzīvojamo ēku renovācijas nepieciešamību nav jāpārliecina, sapulcēs viņus interesē konkrēti jautājumi: cik tas maksās, kā tas labāk izdarāms?»

Tikmēr lielajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī – interese par ēku renovāciju ir ļoti maza, iedzīvotāji lielākoties ir skeptiski noskaņoti. Ar ko tas skaidrojams? Konkrētas atbildes uz šo jautājumu nav, bet kā vienu no iemesliem A. Greķis min dzīvokļu īpašnieku nevēlēšanos saprast, ka viņi ir ne vien sava dzīvokļa, bet arī visas ēkas īpašnieki. Viņiem šķiet – ja pašu dzīvoklī viss ir kārtībā, tad situācija, kad kaimiņu dzīvoklim tūdaļ nokritīs balkons, nav viņu problēma. Un ar šādu neieinteresētību ir ļoti grūti cīnīties.

Energoefektīvāko ēku veiksmes noslēpums

Lai pamudinātu uz rīcību tos, kuri vēl tikai šaubās par energoefektivitātes veicināšanas pasākumu nepieciešamību, aplūkosim šā gada laureātus atjaunoto daudzdzīvokļu ēku konkurencē...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!

Dace Rozenšteina

Publicitātes foto

ABONĒ ŽURNĀLU BŪVINŽENIERIS 2017.GADAM: ŠEIT
Lasīt vairāk...

Par Rīgas Doma torņa atdzimšanu lasi žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā

Doma torņa atdzimšana

Katras pilsētas pirmā nepieciešamība un reizē lepnums allaž bijis galvenais tornis, kas kalpoja pilsētas drošībai. Ar zvana palīdzību ātri varēja sasaukt kopā pilsētniekus. Vadoties pēc atšķirīgiem zvana meldiņiem, pilsētnieki pulcējās vai nu ar ieročiem, vai spaiņiem. 

Rīgas lepnākā torņa Rīgas Doma pamatakmens esot ielikts svinīgā ceremonijā bīskapa Alberta vadībā 1211. gada 25. jūlijā. Pēc četriem gadiem, kad 1215. gada pavasarī nodega vecais Rīgas Doms, jaunā celtniecība sākās strauji, un jau 1226. gadā pāvesta legāts Modenas bīskaps Vilhelms tur noturēja koncilu. Tradicionāli ar 1215. gadu saista celtniecības materiālu un stilu maiņu. Romānikas konstruktīvā sistēma no dolomītakmens tika aizstāta ar ķieģeļu gotiku. Torņi daudzreiz deguši un pārbūvēti. Šodien Rīgas panorāmas dominante Doma tornis (149 m) vēsturiski bija garāks pār Pētera baznīcas troni (1491. gadā – 136 m), kas līdz pat Otrajam pasaules karam ar savu tad tikai 120,7 metru augsto atjaunoto koka torni bija augstākā koka celtne Eiropā. 

Soli no sabrukšanas

Baltijā lielāko viduslaiku baznīcu laiks nesaudzēja, un ēka nolietojās. Doma baznīcas remontā savlaicīgi netika ieguldīti līdzekļi, jumta segums nebija mainīts trīssimt gadu. Baznīcas torņa koka sijas un spāres nebija redzējušas remontu četrsimt gadu. Vitrāžas, jumts un fasādes glabāja postījumu pēdas vēl no abiem pasaules kariem. Vidējā jomā un sānu jomu griestu velvēs parādījās plaisas, un divas 14. gadsimtā uzstādītās kolonnas sašķiebās. Torņa tehniskais stāvoklis raisīja bažas, vai tas vispār varēs vēl kādu laiku nostāvēt. Situācija bija tik kritiska, ka Rīgas Doma baznīca nonāca 100 visvairāk apdraudēto pasaules kultūrvēsturisko pieminekļu sarakstā. 2011. gadā beidzot tika uzsākta ilgi gaidītā vērienīgā restaurācija. Tās pirmajā posmā, kas ilga no 2011. līdz 2013. gadam, darbi vairāk koncentrējās uz jumtu, fasādi un vitrāžām. 

Restaurācijas otrajā posmā, kas ilga no 2013. līdz 2015. gadam, tika rekonstruēts baznīcas 93 metrus garais tornis, iekštelpās restaurēja Marijas kapelu, Dienvidu kapelu, Centrālā kapelu un izeja uz krusteju. Tāpat tika renovētas saimniecības un inženiertehniskās telpas, izbūvēts jauns ūdensvads, kanalizācija, elektroapgādes, vājstrāvas, ventilācijas, apkures, zibens aizsardzības, kā arī automātiskā ugunsdzēsības sistēma. Tā kā Rīgas Doms ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, veicamie darbi prasīja specifiskas prasmes. Restaurācijā piedalījās 29 uzņēmumi, tika iesaistīti vairāk nekā 300 izcili sava aroda meistari. Restaurācijas darbus organizēja, respektējot Rīgas Doma paredzēto pasākumu plānu, un klusuma stundu laikā būvniecība tika pārtraukta. Torņa restaurācijā tika izmantoti galvenokārt dabiski, videi draudzīgi materiāli: vietējais kokmateriāls, kaļķis, smiltis, dabiskās krāsas. Notika arī vēl kāda skaista ekoloģiska akcija – būvuzņēmējs Arčers par katru restaurācijā izmantoto koka brusu mežā iestādīja vienu koku. 

2015. gada nogalē restauratoru darbu atrādīja sabiedrībai. Lai arī baznīcā gaidāmi vēl citi svarīgi restaurācijas darbi, aktuālākais ir paveikts, un Doma baznīca patlaban ir svītrota no 100 visvairāk apdraudēto pasaules kultūrvēsturisko pieminekļu saraksta. Kā vedās unikālā kultūras pieminekļa restaurācija, un ko jaunu varam aplūkot?...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!

Andris Ozoliņš

Foto: SIA Arčers, SIA Dziedrs un SIA Ramirent Baltic arhīvs

ABONĒ ŽURNĀLU BŪVINŽENIERIS 2017.GADAM: ŠEIT
Lasīt vairāk...

Žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā: "Koka kopnes jumta konstrukcijām – produkts ar potenciālu"

Koka kopnes jumta konstrukcijām – produkts ar potenciālu

Turpinot žurnāla Būvinženieris iepriekšējā numurā aizsākto tēmu par Latvijas būvmateriālu ražotājiem, šoreiz par uzņēmumiem, kuri no koka izgatavo jumta kopnes. 

Latvija ir bagāta ar kokapstrādes uzņēmumiem, taču nav daudz tādu, kuri specializējušies jumta kopņu ražošanā. Koka kopņu galvenās priekšrocības ir ievērojami lielāks montāžas ātrums salīdzinājumā ar spāru konstrukcijām, mazākas izmaksas salīdzinājumā ar metāla konstrukcijām, vismaz par 30% lielāks kokmateriālu ietaupījums, nekā veidojot klasiskās spāres, un iespēja izgatavot liela laiduma konstrukcijas (līdz 35 m), kā arī izstrādāt individuālus risinājumus, pielāgojot kopnes jebkura veida formai, sākot no tradicionālām trīsstūra formām un beidzot ar specifiskām konfigurācijām. 

Latvijas koksne un kokrūpniecības produkcija, tostarp koka kopnes, jebkuros ekonomiskajos apstākļos bijusi teicama eksporta prece. To apliecina arī jaunākā informācija par meža nozares eksportu. Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati liecina, ka 2016. gada pirmajā pusgadā meža nozares eksporta kopējā vērtība bija 1,053 miljardi eiro, kas ir par 3,2% vairāk nekā attiecīgajā laikā pērn. Savukārt koksne un tās izstrādājumi kopš šā gada sākuma eksportēti 904,44 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4% jeb 869,33 miljoniem eiro vairāk nekā 2015. gada pirmajā pusgadā. Arī eksporta tirgi lielākoties ir nemainīgi: uz Lielbritāniju eksportēts 19,1% produkcijas par 201 miljonu eiro, uz Zviedriju – 11,2% par 118 miljoniem, uz Vāciju – 9,8% par 103 miljoniem eiro.

Raksturojot vietējo koka kopņu tirgu, noteikti jāmin uzņēmums JMR-Frame, kas pirmais 1998. gadā uzsāka koka kopņu ražošanas biznesu, un WoodCon, kas reģistrēts 2010. gadā un patlaban ir lielākais kopņu ražotājs Baltijas valstīs. Spēcīgs konkurents šajā nišā ir arī AIG konstrukcijas, kas dibināts 2009. gadā un piedāvā plašu nagluplašu sistēmas kopņu klāstu. Kopnes no līmēta masīvā koka ir SIA Super Bebris (dibināts 2001. gadā) piedāvājumā, kas ir viens no pazīstamākajiem koka ēku būvniecības uzņēmumiem Latvijā. Līdztekus attīstījušies arī citi uzņēmumi, kuri pamazām «audzē muskuļus». Tiesa, lielai daļai kopņu ražotāju tas ir viens no kokmateriālu produktiem, kas tiek piedāvāts līdztekus citai būvniekiem nepieciešamajai produkcijai un pakalpojumiem. Jāuzsver, ka rūpnieciska koka kopņu ražošana ES (tostarp arī Latvijas) tirgum obligāti veicama atbilstoši EN 14250:2100 standartam («Prasības rūpnieciski ražotām kopnēm ar perforētu metāla plākšņu savienotājiem»), kas nozīmē, ka šādas produkcijas ražošanu var veikt tikai noteiktā kārtībā sertificēti uzņēmumi, kam ir tiesības savu produkciju marķēt ar CE zīmi. Nemarķētas kopnes būvniecībā lietot aizliegts.

Šoreiz aplūkosim trīs Latvijas uzņēmumus, kas piedāvā vienas nišas produktu, taču katram ir atšķirīgas priekšrocības un biznesa filozofija...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!

Antra Veļķere

ABONĒ ŽURNĀLU BŪVINŽENIERIS 2017.GADAM: ŠEIT


Lasīt vairāk...

Svinīgi atklāta RTU Dizaina fabrika

2016. gada 14. oktobrī – Svinot Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) 154. jubileju, ceturtdien, 13. oktobrī, klātesot dizaina fabrikas koncepta autoram Kalevam Ekmanam (Kalevi Ekman), izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim un RTU rektoram akadēmiķim Leonīdam Ribickim, svinīgi atklāta RTU Dizaina fabrika (DF). 

«Savās lekcijās studentiem stāstu par «darām!» attieksmi, ko, ierodoties RTU DF, arī ieraudzīju realitātē, kad vēlā vakarā joprojām darbi ritēja pilnā sparā. Zinu, ka RTU vadība patiesi un spēcīgi atbalsta DF iniciatīvu, un arī mūsu universitātes DF komanda būs jums līdzās,» atklāšanā sacīja prof. K. Ekmans, kuram piektdien, 14. oktobrī, svinīgi tiks pasniegta 2016. gada Hose Vaskonselosa Pasaules izglītības balva (2016 José Vasconcelos World Award of Education) par tālredzīgo un iedvesmojošo dizaina fabrikas koncepciju kā svarīgu mācību un izglītības platformu. 

K. Šadurskis atzina, ka DF izveidē ieguldīts grandiozs darbs, un izteica pateicību idejas autoriem un īstenotājiem. «DF arī turpmāk būs lielisks vidutājs starp idejām, prototipiem, jaunām tehnoloģijām un risinājumiem. Novēlu sekmes, milzu interesi un idejas, kā arī labu sadarbību augstskolām, projektos iesaistot jauniešus, biznesa nozares pārstāvjus un uzņēmējus,» sacīja ministrs.

«Mēs ceram, ka Dizaina fabrikas jaunajās telpās turpināsies veiksmīgi iesāktais darbs un nepārtraukti tiks veidota sadarbība ar Dizaina fabrikas globālo tīklu. Ticu, ka tas veicinās sadarbību ar internacionālām kompānijām, attīstot jaunas idejas un dizainus, un mēs stiprināsim saiti starp aizrautīgiem studentiem un start-up uzņēmumiem,» sacīja RTU rektors L. Ribickis.

DF ir vieta, kur zinātnieku un studentu radošās idejas, pateicoties tehnoloģiskajām iespējām, pārtop prototipos, kas vēlāk kļūst par produktiem un sadarbībā ar uzņēmējiem nonāk tirgū. DF ir iespaidīgs tehnoloģiskais aprīkojums, tostarp četri dažādu izmēru 3D printeri un citas vērtīgas ierīces – lāzergriešanas, gravēšanas, lielformāta drukas, kā arī elektronikas darbnīca. DF dažādu RTU fakultāšu studenti un mācībspēki strādā kopīgi, prototipu izveidē integrējot daudzpusīgas zināšanas. 

14.oktobrī, svinot RTU 154. jubileju, plkst. 17 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks Pasaules Kultūras padomes (WCC) balvu pasniegšanas ceremonija. Tajā K. Ekmans saņems 2016. gada Pasaules izglītības balvu, savukārt profesors Edvards Vitens (Edward Witten) – 2016. gada Alberta Einšteina Pasaules zinātnes balvu (2016 Albert Einstein World Award of Science). WCC apbalvošanas ceremoniju varēs skatīties arī tiešraidē wcc2016.rtu.lv/live-stream.

Vairāk par WCC – wcc2016.rtu.lv.


Created with flickr slideshow.
Lasīt vairāk...

Rēzeknē notiks seminārs būvniecības speciālistiem par būvkomersantu klasifikācijas jautājumiem

Aicinām Latgales reģiona būvniecības speciālistus šā gada 24.oktobrī uz semināru Rēzeknē par Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.211 “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi” piemērošanu. Semināru rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Būvnieku asociāciju un Latgales plānošanas reģionu.

Seminārs notiks š.g.24.oktobrī, Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 95a, Rēzeknes novada domes 1.stāva mazajā zālē plkst. 12:00. Būvniecības nozarē strādājošie speciālisti seminārā varēs iepazīties ar būvkomersantu vērtēšanas tehnisko procesu un tā īstenošanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tāpat Ekonomikas ministrijas speciālisti seminārā ar praktiskiem piemēriem skaidros atbilstošas klases piešķiršanas procesu būvkomersantam, kā arī sniegs ieteikumus īstenojamiem pasākumiem augstākas klases iegūšanai.

Aicinām būvniecības nozarē strādājošos speciālistus pieteikties dalībai seminārā šeit.

Kopumā tiek rīkoti pieci semināri - Zemgales, Latgales, Kurzemes un Vidzemes reģionā, kā arī Rīgā.




Rēzekne, Rēzeknes novada dome, Atbrīvošanas aleja 95a, Rēzekne, 1.st. mazā zāle, 24.10.2016. Plkst. 12:00

Vidzeme, (vieta tiks precizēta), Vieta tiks precizēta! 01.11.2016. Plkst. 12:00

Rīga, Ekonomikas ministrija, Rīga, Brīvības iela 55, 224.telpa, 10.11.2016. Plkst. 12:00




Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi Nr.211 “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi” paredz būvkomersantu klasifikācijas kritērijus un kvalifikācijas atbilstības novērtēšanas kārtību. Regulējums izstrādāts sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Būvniecības padomi. Klasifikācija būs viens no priekšnoteikumiem publisko būvdarbu līguma saņemšanai. Publisko iepirkumu likumprojekts paredz klasifikācijas piemērošanu publisko būvdarbu iepirkumos no 2019.gada aprīļa.  

Lasīt vairāk...

Kuldīgā notiks seminārs būvniecības speciālistiem par būvkomersantu klasifikācijas jautājumiem

Aicinām Kurzemes reģiona būvniecības speciālistus šā gada 18.oktobrī uz semināru Kuldīgā par Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumu Nr.211 “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi” piemērošanu. Semināru rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Būvnieku asociāciju un Kurzemes plānošanas reģionu.

Seminārs notiks š.g.18.oktobrī, Kuldīgā, Mārtiņzālē, Pilsētas laukumā 4 no plkst. 10:30 līdz 13:30. Būvniecības nozarē strādājošie speciālisti seminārā varēs iepazīties ar būvkomersantu vērtēšanas tehnisko procesu un tā īstenošanu Būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tāpat Ekonomikas ministrijas speciālisti seminārā ar praktiskiem piemēriem skaidros atbilstošas klases piešķiršanas procesu būvkomersantam, kā arī sniegs ieteikumus īstenojamiem pasākumiem augstākas klases iegūšanai.

Aicinām būvniecības nozarē strādājošos speciālistus pieteikties dalībai seminārā šeit.

Kopumā tiek plānoti pieci semināri - Zemgales, Latgales, Kurzemes un Vidzemes reģionā, kā arī Rīgā.


Kuldīga, Mārtiņzāle, Pilsētas laukums 4, Kuldīga, 18.10.2016., Plkst. 10:30- 13:30

Rēzekne, Rēzeknes novada dome, Atbrīvošanas aleja 95a, Rēzekne, 1.st. mazā zāle, 24.10.2016., Plkst. 12:00

Vidzeme, (vieta tiks precizēta), Vieta tiks precizēta!, 01.11.2016., Plkst. 12:00

Rīga, Ekonomikas ministrija, Rīga, Brīvības iela 55, 224.telpa, 10.11.2016., Plkst. 12:00


Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi Nr.211 “Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi” paredz būvkomersantu klasifikācijas kritērijus un kvalifikācijas atbilstības novērtēšanas kārtību. Regulējums izstrādāts sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Būvniecības padomi. Klasifikācija būs viens no priekšnoteikumiem publisko būvdarbu līguma saņemšanai. Publisko iepirkumu likumprojekts paredz klasifikācijas piemērošanu publisko būvdarbu iepirkumos no 2019.gada aprīļa.


Lasīt vairāk...

Rosina uzlabot būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības procesu

Lai uzlabotu pašreizējo būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības procesu, Ekonomikas ministrija rosina veikt vairākas izmaiņas esošajā sistēmā, tāpēc izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi jaunu MK noteikumu projektu „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”.

 

MK noteikumi nosaka:

·         nosacījumus, ar kādiem fiziskajām personām piešķir, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā (turpmāk – būvspeciālista sertifikāts), kā arī būvspeciālista sertifikāta izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību;

·         praktiskās darba pieredzes arhitektūras vai būvniecības jomā ilgumu būvspeciālista sertifikāta iegūšanai;

·         būvspeciālistu kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu;

·         būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību;

·         maksas pakalpojumu apmēru, maksāšanas kārtību un saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību;

·         būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes pilnvaras;

·         būvspeciālistu reģistrā iekļaujamo ziņu apjomu un pārbaudes kārtību.

 

Ministrija rosina mainīt kritēriju būvspeciālista sertifikāta iegūšanai, aizstājot šobrīd noteikto trīs vai piecu gadu ilgo praksi ar pienākumu izpildīt būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes noteikto minimālās praktiskās darba pieredzes programmu.

 

Jaunajā MK noteikumu projektā arī precizēta patstāvīgās prakses uzturēšanas kārtība. Paredzēts, ka gadījumos, ja kompetences pārbaudes iestāde konstatē, ka nav iesniegta informācija par būvspeciālista patstāvīgo praksi un apgūtajiem pilnveides pasākumiem, kā arī gadījumos, ja ir bijuši pārkāpumi, būvspeciālistam ir jānokārto kompetences pārbaude.

 

Tāpat rosinām precizēt kritērijus brīdinājuma izteikšanai, sertifikāta darbības sfēras apturēšanai un anulēšanai, kā arī noteikts, ka turpmāk tiks piešķirts sertifikāts būvekspertīzes specialitātē, nesadalot darbības sfērās.

 

Papildus MK noteikumu projektā noteikta vienota kārtība ārvalstu būvspeciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, kā arī prasības īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai. Personām, kuras ir ieguvušas profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs un vēlas patstāvīgi strādāt Latvijā, profesionālo kvalifikāciju atzīs saskaņā ar likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteikto un piešķirot būvspeciālista sertifikātu bez termiņa ierobežojuma. Savukārt par personām, kuras vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijas Republikā, kompetences pārbaudes iestāde pieņems lēmumu par reģistrāciju īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai uz laiku līdz 18 mēnešiem.

 

Pašlaik būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību nosaka Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 610 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, kas zaudēs spēku līdz ar jauno MK noteikumu spēkā stāšanos.

 

Detalizēti ar izstrādāto un saskaņošanai nodoto MK noteikumu projektu „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. MK noteikumu projekts vēl jāapstiprina Ministru kabinetā.

Lasīt vairāk...

Nosaukti fotokonkursa "Energoefektivitāte mums apkārt" uzvarētāji

Ekonomikas ministrijas un žurnāla “Būvinženieris” izsludinātajā fotokonkursā “Energoefektivitāte mums apkārt” no 43 iesniegtajām fotogrāfijām konkursa žūrija izvēlējās divus laureātus: SIA “Taupi” un Smiltenes novada pašvaldības iesniegtās fotogrāfijas.
Konkursa laureāts SIA “Taupi” konkursam iesniedza Siguldas daudzdzīvokļu nama fotogrāfiju. Fotogrāfijas aprakstā autors norādīja, ka ēku silda granulu apkures katls, bet ūdeni - saules kolektoru sistēma un ēka ir nosiltināta.
Konkursa žūrijas vērtējumā 2. vieta piešķirta Smiltenes novada pašvaldības iesniegtajai fotogrāfijai.
Savukārt veicināšanas balvas – žurnāla “Būvinženieris” abonements, tiks:
Sigitai Sudrabai 
SIA “Taupi”
- Ingai Ļebedevai
Kā rakstījām iepriekš, š.g. 16.septembrī Ekonomikas ministrija un žurnāls “Būvinženieris” izsludināja fotokonkursu “Energoefektivitāte mums apkārt” un aicināja ikvienu Latvijas iedzīvotāju dalīties ar fotogrāfijām, kurās fiksēta energoefektivitāte jebkādos tās aspektos.
Konkursa žūrija vērtēja 43 iesniegtās fotogrāfijas. Fotokonkursa uzvarētājus noteica konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” žūrijas vērtējums. Primārais konkursa darbu vērtēšanas kritērijs bija fotogrāfiju atbilstība konkursa tēmai, mākslinieciskais redzējums un oriģinalitāte. 
Savukārt, laikā no 4. līdz 11. oktobrim ikvienam interesentam bija iespēja nobalsot par, viņaprāt, labākajiem konkursa darbiem Ekonomikas ministrijas informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” kontā facebook.com (facebook.com www.facebook.com/dzivosiltak), spiežot pie konkursa darbiem pogu “Man patīk” (jeb Like). Smiltenes novada pašvaldības iesniegtā fotogrāfija bija vispopulārākā. Smiltenes novada pašvaldībai tiks pasniegta Ekonomikas ministrijas Simpātiju balva.
Fotokonkursa mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par energoefektivitāti visos enerģijas izmantošanas sektoros (ēkas, transports, iekārtas u.c.) un aspektos (ekonomiskie, sociālie, vides u.c.) un aicināt iedzīvotājus ik dienu īstenot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.
Visi konkursam iesūtītie darbi ir publicēti informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” kontā facebook.com (www.facebook.com/dzivosiltak), kā arī tie būs apskatāmi izstādes “Māja. Dzīvoklis” laikā (no š.g. 13.-16.oktobrim) informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” stendā.
Konkurss tika rīkots informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” un konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ietvaros.

Lasīt vairāk...
  • Publicēts LVAF

Videi draudzīgi kompozītmateriāli

Radikāls pavērsiens būvniecības materiālu ražošanā ir kaitīgo izmešu samazināšana, dažādus ķīmiskos šķīdinātājus arvien vairāk aizstājot ar visuniversālāko un videi visdraudzīgāko šķīdinātāju – tīru ūdeni. 

Inženieriem nebija viegli panākt, ka, mainot bāzi, celtniecības materiāli saglabās savu kvalitāti. Tomēr tagad var teikt, ka ūdens darbojas. Cita moderno kompozītmateriālu īpašība ir vērtīgu būvniecības materiālu ekonomija. Ideja pazīstama kopš seniem laikiem, kad, piemēram, koka statuju pārklāja ar apzeltītu metālu. Mūsdienās dārgos apdares materiālus ieekonomēt palīdz daudzas asprātīgas tehnoloģijas. 

Arvien biežāk mākslinieki, arhitekti un būvdetaļu izgatavotāji ēku interjeros izmanto modernos divkomponentu kompozītmateriālus. Tāds inovatīvs materiāls ir Acrylic One – sveķu sistēma uz ūdens bāzes, kas radošiem cilvēkiem palīdz veidot fantastiskus dizaina objektus, mākslas darbus, skulptūras, ēku dekoratīvos elementus, sienu paneļus, veidnes, dekorācijas un dizaina mēbeles. Akrila divkomponentu kompozītmateriāls izskatās kā ziloņkauls un ir ļoti izturīgs. To var tonēt dažādās krāsās. Akrila masa piemērota produktu sērijveida izgatavošanai, izmantojot liešanas vai laminēšanas tehnikas. Materiāls ir videi draudzīgs, nesatur toksiskas vielas, klasificēts kā ugunsdrošs produkts. Labā noturība pret laika apstākļiem ļauj to izmantot gan interjera, gan āra elementu izgatavošanai. Akrila masu var liet, laminēt, uzklāt ar špakteļlāpstu, otu, rulli vai izsmidzināt. Tehnikas var kombinēt. Materiāla blīvums sausā veidā ir 1,66 kg/dm3, cietība – 85 Shore D, izplešanās sacietējot – 0,1–0,6%, elastības modulis – apmeram 60 Mpa. 

Masas sajaukšana

Acrylic One sajauc attiecībā 2:1, kur divas daļas ir pulvera un viena daļa – sveķu. Vispirms traukā iepilda vajadzīgo sveķu daudzumu, jauc masu ar nerūsējošā tērauda mikseri (maksimāli 750 apgr./min.) un pievieno nepieciešamo pulvera daudzumu. Pēc sajaukšanas masa jāizstrādā 20 minūšu laikā. Ar atbilstošām piedevām šo laiku var gan saīsināt, gan pagarināt. Šim produktam ir ūdens bāze, tāpēc liekajam mitrumam sacietēšanas laikā jāiztvaiko. Produkta izgatavošanai izmantojot veidni, to var noņemt, tiklīdz masa kļuvusi pietiekami stingri, lai izturētu gravitācijas spēku ietekmi. Visērtākās ir silikona veidnes, kas ir pašatdalošas un elastīgas. Materiālu viegli uzklāt, plānā kārtā izsmidzinot. 

Gēla kārta un veidnes

Laminējot veidnē, vispirms uzklāj gēla kārtu, ko izveido, maisījumam pamazām pievienojot nepieciešamo daudzumu biezinātāja Thix A, līdz tiek iegūta vajadzīgā viskozitāte. Vēlamā rezultāta sasniegšanai masai var pievienot nepieciešamos krāsu pigmentus, smiltis vai metāla pulveri. Ar otu vai kādu citu darbarīku ieklāj gēla kārtu veidnē vismaz 1 mm biezumā un ļauj tai sastingt apmēram 20 minūtes. Tiklīdz tā ir sastingusi, var turpināt darbu un laminēt objektu. Laminēšanu ieteicams veikt stundas laikā, lai nodrošinātu optimālo saķeri starp gēla kārtu un laminētajām kārtām. Formā ieklāj akrila masu un izlīdzina to pa visu virsmu, mitrā masā ieklāj triaksiālo šķiedru, kas piegriezta pie izmēra, tad vēl vienu kārtu ar akrila masu, rūpīgi apstrādājot triaksiālo šķiedru. Šādā veidā turpina laminēšanas procesu, izveidojot vismaz divas vai vairāk kārtu atkarībā no nepieciešamā biezuma un izturības. Katra triaksiālās šķiedras un akrila kārta ir aptuveni 1 mm bieza. Ja nepieciešams, papildu biezumu izveido ar akrila masu, kas sajaukta ar neilona šķiedrām un/vai Poraver pildvielu. Tā vēl jāpārklāj ar vienu vai vairākām triaksiālās šķiedras kārtām. Ja veidne izgatavota no materiāla, kas nav pašatdalošs, būs jāizmanto speciāli līdzekļi. Arī telpiskus objektus, kas izgatavoti, piemēram, no modelēšanas putām, var pārklāt ar akrila masu. Vispirms uz putām uzklāj divkomponentu akrila masu, tad stiklašķiedru, ko pārsedz ar otru akrila masas kārtu. Tādā veidā izveido vismaz divas kārtas ar triaksiālo šķiedru. Finišā uzklāj gēla kārtu ar biezinātāju Thix A vai ATP pulveri, lai iegūtu gludu virskārtu. Kad materiāls ir tikpat kā sauss, virsmu var nolīdzināt un nopulēt ar mitru sūkli. Pēc pilnīgas objekta sacietēšanas, virsmu var noslīpēt ar smilšpapīru.

Piedevas

Cietēšanas procesu uzlabošanai, apstrādes laika palēnināšanai vai paātrināšanai, kā arī konsistences pielāgošanai izmanto piedevas. Cietināšanas palēninātāju izmanto apstrādes procesa pagarināšanai. Akrila sveķiem pievieno, maksimums, 2% palēninātāja no masas kopējā svara. 

Savukārt ar paātrinātāju var koriģēt dažu pigmentu un pildvielu ietekmi uz masas sacietēšanu. Biezinātāju Thix A izmanto, lai iebiezinātu masu un piešķirtu tai gēla tekstūru. Šis tiksotropais aģents piemērots gēla kārtas izveidē un arī vertikālu elementu apstrādē un izgatavošanā. Thix B izmanto, lai masu iebiezinātu. To nepieciešamajā daudzumā pievieno masai un maisa, līdz sasniegts vajadzīgais biezums. Šo piedevu izmanto tikai tad, ja objekts netiks pakļauts ūdens ietekmei. Atšķaidītājs samazina akrila masas viskozitāti. Tas piemērots īpaši sarežģītu elementu izliešanai, kā arī dod iespēju tai pievienot vairāk par vienu pildvielu. Atšķaidītājs var ietekmēt apstrādes laiku, un to nevajadzētu pievienot vairāk par 5% no kopējā svara.

Pārklājumi

Ūdens bāzes viena komponenta pārklājumu izmanto, lai aizsargātu galaproduktu pret mitrumu un piešķirtu tam pretestību pret laika apstākļu ietekmi. TNO testi ir parādījuši, ka masa, korekti apstrādāta ar pārklājumu, āra apstākļos var kalpot aptuveni 30 gadu. Pirms lietošanas pārklājumam jāpievieno 20% ūdens. Pārklājumu ar otu, rulli vai izsmidzināšanas iekārtu uzklāj vienā vai vairākās kārtās. Apstrādājamajai virsmai jābūt tīrai no vaska, eļļas, netīrumiem un putekļiem. Nākamo kārtu uzklāj, kad iepriekšējā ir nožuvusi, – aptuveni pēc 45 minūtēm atkarībā no telpas mitruma un temperatūras. Pārklājums ir ātri žūstošs, viegli uzklājams, ar labu UV noturību un saķeri, tam piemīt netīrumu un ūdens noturība. Minimālā apstrādes temperatūra – 10 °C. Vidējais patēriņš – viens litrs uz 8–10 m2.

Speciāli izstrādāto triaksiālo (stikla) šķiedru izmanto akrila masas laminēšanai. Tādā veidā objekti var tikt pārklāti ar akrila masu. Triaksiālā šķiedra nodrošina akrila objektiem stiprību un izturību. Tā ir elastīga, viegli pakļaujas formai, tostarp apaļiem un izliektiem elementiem. Tā ir viegla (160 gramu/m2) un izturīga. Klājot četrās kārtās, kombinējumā ar akrila masu izturīga pret vandalismu.

Pildvielas

Akrila masu papildina ar pigmentiem, smilti un akmeņiem, organiskajām un vieglajām pildvielām, piešķirot masai atbilstošu izskatu. Jārēķinās, ka vairāku pildvielu pievienošana var ietekmēt noturību pret laika apstākļiem. Pigmentu var pievienot arī gatavai masai. To pievieno pēc svara, ievērojot maksimālo apjomu – 2% no kopējās masas vai 6% no sveķu svara. 

Pieejami dažādi metāla pulveri, kas piešķir masai metāla efektu. Piemēram, rūsas efektu panāk, izmantojot dzelzs pulveri. To pievieno tādā pašā daudzumā kā minerālu pulveri, tas ir, 2/3 no kopējā svara. Kad uzklātā kārta ir nožuvusi, tā jānoslīpē ar ūdensizturīgu smilšpapīru. Pēc tam virsmu var apstrādāt ar hlorūdeņražskābi, amonjaku vai kādu citu līdzekli. Tas paātrinās rūsēšanas procesu. Kad panākts vēlamais efekts, procesu apstādina ar ūdeni vai sodu. Lai būtu droši, ka iegūtais efekts saglabājas, var uzklāt pārklājumu. Ja tas netiek darīts, rūsēšanas process dabiski turpināsies. Šādā pašā veidā var iegūt arī bronzas un vara efektu, pievienojot attiecīgā daudzumā kādu no metāla pulveriem.

Apjoma biezinātājs ir ATP pulveris, ar kuru akrila masu var iebiezināt līdz špakteles biezumam. Šādu masu var izmantot, lai izveidotu gludu virsmu un objekta nobeigumu. ATP pulveri izmanto tikai iekštelpu objektiem.

Masu sajaucot ar smiltīm un kvarcu, iegūst cietu virskārtu, kas noturīga pret skrāpējumiem. Granīta izskatu panāk, izmantojot kvarcu dažādās krāsās un izmēros. Pēc sacietēšanas virsējais slānis jānoslīpē, lai izceltu akmeņus virskārtā un palielinātu kontrastu.

«Patlaban Acrylic One produktu līnijas nosaukums tiek mainīts uz A1, kas ir saīsinājums no Acrylic One. Reizē tiek mainīts ražotāja tirdzniecības vārds uz Active Composite Technologies jeb saīsinājumā ACT,» stāsta Madara Semjonova, SIA Meidi valdes priekšēdētāja, Innovative Composites pārstāve Baltijas valstīs.

Dabīgs sveķu komponents

JESMONITE – jauns, inovatīvs materiāls, dabīgo sveķu kompozīts, kas tiek izgatavots no tīrā alfa ģipša un aluminātcementa kompozīta. Pateicoties šiem unikālajiem materiāliem, var izgatavot jebkuru dekoratīvo elementu, kopējot dažādas virsmas, toņus, piemēram, dabīgo akmeni, ādu, koka šķiedru, stiklu, koka lapu dzīslas līdz pat smalkākajam matiņam. Materiāli tiek izgatavoti no dabīgiem akrila sveķiem, pateicoties kuriem tiek iegūtas lieliskas fizikālās īpašības. Aluminātcementa kompozīta bāze sastāv no sešiem akmeņiem, taču pēc individuāla pieprasījuma var izgatavot arī citus akmens toņus. 

Kompozītu veidi

ALFA ĢIPŠA AC 100; 200; 300 – alfa ģipša un ūdens bāzes akrila divkomponentu materiāls, paredzēts dekoratīvo elementu izgatavošanai, formēšanai, modeļu izgatavošanai. Tas ir drošs un nesatur gaistošu vielu savienojumus vai šķīdinātājus. AC 100 ir paredzēts dekoratīvo elementu liešanai vai arī laminēšanai un armēšanai ar stikla šķiedras sietu. Materiāls ir ugunsdrošs, blīvs, plastisks, tāpēc no tā var izgatavot dažādus dekorus, sienas paneļus, kamīna apdares, klasiskos dekoratīvos elementus (karnīzes, līstes, griestu rozetes), skulptūras; iespējams pigmentēt ar dažādiem šķidriem pigmentiem, iegūstot sev vēlamo toni visā masā vai arī radīt neatkārtojamu mākslas priekšmetu. Dekoratīvos elementus var līmēt vai pieskrūvēt paredzētajā vietā, kā arī gruntēt, krāsot, veikt dekoratīvo apdari ar krāsaino metālu klājumu, patinēt, zeltīt vai hromēt. 

ALUMINĀTCEMENTA AC 730; 830; 930 – aluminātcementa un ūdens bāzes akrila divkomponentu materiāls, paredzēts dekoratīvo elementu izgatavošanai. Tas nesatur gaistošo vielu savienojumus vai šķīdinātājus. Materiāls paredzēts dekoratīvo elementu izgatavošanai fasādēm, āra apstākļiem, sākot ar dekoratīvajiem paneļiem ventilējamām fasādēm pēc individuāli izstrādāta projekta, izmēriem, arhitekta vai dizainera specifikācijas. Materiāls piemērots liešanai formās vai laminēšanai kārtās līdz 8 mm biezumam, lietojot stiklašķiedras sietus. Piedāvājumā ir seši akmens toņi, izmantojot sausos pigmentus, iespējams iegūt dažādus toņus visā masā, tāpat var izgatavot krāsaino metālu pārklājumu no bronzas, misiņa, kapara, niķeļa, dzelzs.

«Piedāvājam ne tikai materiālus, bet pēc izstrādāta projekta vai skices montējam, veicam dekoratīvo apdari un restaurējam arhitektūras, dizaina vai vēsturiskus objektus,» skaidro SIA Botto valdes priekšsēdētājs Artis Neilands.

Andris Ozoliņš

Publicitātes foto

Rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā (Nr.52)!

„MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU”

Lasīt vairāk...
  • Publicēts LVAF

Tīro tehnoloģiju spēļlaukumā


Kā par nelielu naudu, liekot lietā attapību, tikt pie kaut kā zaļa, ilgtspējīga un ētiski apsveicama?

Nu ko, izrādās, mans tēvs un radi laukos ir ilgtspējības ikonas! Par milzu aizkaitinājumu man, viņi neko nemet ārā. Kaut kur atrasts plastmasas caurules gals, vispirms nelīdzeni pārzāģēts uz pusēm, pārtop lietus notekā, veci logi – siltumnīcā, nonēsāts tepiķis – taciņas segumā tai pašai siltumnīcai. Pēdējais tā arī palika tikai iecere, jo mans aizkaitinājums bija tik liels, ka tam par šķērsli nebija pat ģeogrāfiski noteiktā distance starp Latviju un Nīderlandi.

Kad sakām: ilgstpējīgs, ekoloģisks, pārstrādāts un visādi citādi lietderīgs, acu priekšā labākajā gadījumā ir jauncelta pasīvā māja, sliktākajā – gruntīga koka guļbūve. Katrā ziņā tam jābūt kaut kam ļoti, ļoti, ļoti dārgam. Ka šie vārdi varētu nozīmēt arī lielāku un mazāku jau saražotu vai lētu štruntu izmantošanu atjautīgā veidā (kā to lieliski pierāda mans tēvs), tas paskrien garām nepamanīts pat man, lai gan šķita, ka es tomēr kaut ko sajēdzu no ilgtspējības un ekoloģiskuma. 

De Ceuvel Amsterdamas ziemeļu daļā ir visādu štruntu paradīze. Oficiāli tas, protams, ir «tīro tehnoloģiju spēļlaukums», kur ambicioza ekokopiena atjauno piedrazotu zemi, attapīgi izmanto jau norakstītus materiālus un drosmīgi kombinē low-tech ar high-tech. 

Nestandarta pieeja

De Ceuvel atrodas rajonā, kas pirms daudziem gadiem bija mājvieta Fokker lidmašīnu rūpnīcai, Shell naftas laboratorijām, lielām kuģu būvētavām – vārdu sakot, izteikti industriāla vieta. Laika gaitā lielākā daļa kompāniju vai nu pārstāja eksistēt vai pārvācās uz citurieni, bet aiz sevis viņi atstāja industriālu tukšaini, kur vietām zeme ir ļoti piesārņota. Vairākus gadus vietējā pašvaldība cerēja uz atjaunotni, bet tā kā nenāca, tā nenāca. Tad nu pirms vairāk nekā desmit gadiem pašvaldība nolēma, ka pienācis laiks rīkoties. Standarta pieeja Nīderlandē būtu pašvaldībai izpirkt atlikušo biznesu un piedāvāt teritoriju lielam nekustamo īpašumu attīstītājam. Tā vietā tika mainīts detālplānojums, atļaujot apgabalos, kur zeme nerada problēmas, ievākties iedzīvotājiem un veidoties dažādiem kantoriem. Tā daudzi kreatīvi un ilgtspējīgi domājoši amsterdamieši, kuriem citi Amsterdamas rajoni finansiāli vairs nebija «paceļami», tika pie apbūves gabaliem vien īsa prāmja brauciena attālumā no pilsētas centra. Ilgtspējīgi un kreatīvi domājoši tāpēc, ka pašvaldība izvirzīja nosacījumu: savas privātās mājas celtniecībai jāizmanto otrreizēji pārstrādāti un ilgtspējīgi materiāli un jānodrošina, piemēram, pašiem savas elektrības ražošana (saules baterijas). 

Aizliegtais dārzs

De Ceuvel teritorijā kādreiz atradās kuģu krāsotava, tāpēc zeme tur ir stipri piesārņota ar smagajiem metāliem, policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem un naftu. Piesārņojuma dēļ pašvaldība nolēma rīkot konkursu, piedāvājot šo teritoriju nomāt bez maksas uz 10 gadiem, pretim pieprasot attīrītu un uzlabotu teritoriju. Konkursā uzvarēja arhitektu kopa Space & Matter un tās domubiedri. Pirms mazliet vairāk nekā diviem gadiem sākās atjaunošanas darbi. Pirmais solis bija «aizliegtā dārza» izveidošana (aizliegts, jo tajā nav iespējams, piemēram, atgulties). Desmitiem brīvprātīgo stādīja augus, kas spēj attīrīt piesārņotu augsni. To sauc par fitoremediāciju. Šajā dārzā, kas izkaisīts pa visu 1300 m2 lielo teritoriju, aug pelašķi, uzpirkstītes, smilgas, kazrozes, arī latviešu tik sirsnīgi ienīstie kārkli, kas īpaši labi attīra ar kadmiju un cinku piesārņotas zemes. 

Nākamais solis De Ceuvel rehabilitācijas plānā bija vecu un jau norakstītu laivu māju atvešana un uzstādīšana. Tās tika uzfrišinātas, nosiltinātas un pārdēvētas par ateljē jeb kantoriem. Tagad tā ir mājvieta vairākām inovatīvām organizācijām. Visas laivu mājas savā starpā ir savienotas ar paaugstinātu bambusa dēļu taku, kas ne tikai glīti izskatās, bet kam ir arī funkcionāla nozīme, proti, lai mazinātu saskari ar piesārņoto augsni. Piesārņojuma dēļ tika izvēlētas tikai laivu mājas ar tērauda vai betona pamatni. 

Vienā laivu mājā (precīzāk, uz tās) atrodas siltumnīca vietējai kafejnīcai, kur absolūtā simbiozē dzīvo zivis ar augiem – zivju ekskrementi nodrošina barības vielas dārzeņiem un garšaugiem, savukārt augi attīra ūdeni un bagātina to ar skābekli. 

Ar vecu asfaltu

De Ceuvel kafejnīca, kas ir viena no Amsterdamas «karstajiem punktiem», ir skaists paraugs štruntu utilizācijā – tā celta no otrreizēji izmantota industriālā koka, un šis fakts nekādi nav slēpts. Interjers arī ir acīmredzami otrreizēji (vai varbūt jau piecreizēji) izmantots. Nav te nekādas glances, gluda ēvelējuma un eiroremonta estētikas! Vecs industriālais metāls, koks un jau sen norakstītas laivas. Septembra sākumā De Ceuvel prezentēja biogāzes laivu – lietotu laivu māju, kur no organiskajiem (virtuves) atkritumiem iegūs biogāzi, ko pēc tam atkal izmantot, cepot un vārot tajā pašā kafejnīcā. Tā savu darbību uzsāks šā gada beigās, bet septembra sākumā ar rokām tika sanests vecais asfalts no netālās ieliņas, ko tagad rekonstruē. Tas noderēs kā balasts un arī kā ūdensnecaurlaidības nodrošinājums. Uz laivas tiks arī filtrēta un pielāgota lietošanai fritēšanā izmantotā augu eļļa, lai to pēc tam izmantotu kā degvielu dīzeļdzinējiem. Interesanti, ka atšķirībā no citām De Ceuvel laivu mājām šī ir nevis statiska, bet peldoša. Tas darīts ar nolūku, lai varētu savākt un pārstrādāt atkritumus arī citviet, piemēram, dažādos festivālos, kas pēdējos četros piecos Amsterdamā saradušies kā sēnes pēc lietus. 

Mēslojums no urīna

Tā pati kafejnīca ir vienīgā visā teritorijā, kur nav sausās tualetes, bet gan ierastā, ar ūdeni noskalojamā. Visām pārējām laivu mājām ir katrai sava komposttualete (modernāks sausās tualetes paveids). Vai tur jūtama smaka? Nē, pat 30 grādu karstumā nekas nesmirdēja. Kompānija Metabolic, viena no De Ceuvel rehabilitācijas projekta līdzautoriem, meklē risinājumus, kā cilvēku dabiskos atkritumus izmantot. Kompostā likt ir sarežģīti dažādu risku dēļ: patogēnu, medikamentu atlieku un citu iemeslu. Ar urīnu ir mazliet vienkāršāk. Tā kā tas ir bagāts ar fosforu un arī slāpekli, teorētiski to varētu izmantot lauksaimniecībā kā mēslojumu, bet urīns smird, to ir grūti transportēt, un tīrā formā tam ir visi iepriekšminētie riski. De Ceuvel tāpēc izmēģina speciālus struvite reaktorus – ļoti vienkāršu ierīci, kas sastāv no divām ar caurulēm savienotām tilpnēm. Vienā ielej urīnu kopā ar kādu no magnija formām, maisa un filtrē, pēc tam iegūto «masu» izžāvē un – mēslojums dārzam ir gatavs! Saprotamu iemeslu dēļ izmanto tikai no kafejnīcas pisuāriem savākto urīnu. 

Laivu māju apsildei izmanto siltuma sūkņus (heat pump) un air-to-air siltuma apmaiņas ventilācijas sistēmas. Ar to palīdzību aptuveni 60% no siltuma, kas nonāk ārā, tiek «noķerts» un ielaists atpakaļ laivu mājā. Savukārt siltuma sūknis «izsūc» siltumu no ārējās vides. Tā kā zeme un gaiss vienmēr satur siltumu, šādā veidā telpas var apsildīt pat normālas ziemas apstākļos. Te, protams, ir arī saules enerģijas baterijas un ļoti vienkārši helofīta filtri tā sauktajiem pelēkajiem sadzīves ūdeņiem. 

De Ceuvel ideja ir radīt pilnīgi pašpietiekamu ekosistēmu. Viņi tai ir tuvu, lai gan, piemēram, elektrība vēl ir jāiepērk. Vai tāda izskatīsies nākotnes pilsēta? Laiks rādīs. 

Jolanta Sēnele

Rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā (Nr.52)!

„MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU”

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei