Objekti filtrēti pēc datums: oktobris 2016

Būtiska informācija cementa un cementu saturošu maisījumu importētājiem un lietotājiem

Komersantiem, kuri laiž tirgū un lieto cementu un cementu saturošus maisījumus, jāņem vērā, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos var pārsniegt 2 mg/kg tikai tādā gadījumā, ja cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar cilvēka ādu.

Latvijas uzņēmēji aktualizējuši problēmu par no trešajām valstīm ievestu ES prasībām neatbilstošu cementu, kas vairākas reizes virs pieļaujamās normas pārsniedz hroma (VI) daudzumu sastāvā. Hromam (VI) noteikts ierobežojums saskaņā ar ķīmisko vielu regulas Nr.1907/2006 (REACH) 67. pantu. Kā rezultātā jau šā gada aprīlī Ekonomikas ministrijas vadītā Tirgus uzraudzības padome vienojās par cementa tirdzniecības uzraudzības stiprināšanu.

Lai pārliecinātos par cementa atbilstību prasībām, komersantiem, kas importē Latvijā cementu un cementu saturošus maisījumus laišanai tirgū vai lietošanai, var tikt pieprasīts dokumentārs apliecinājums, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos nepārsniedz noteikto ierobežojumu, vai arī dokumentārs apliecinājums, ka cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka arī cementa lietotājiem jāpievērš pastiprināta uzmanība cementa un cementa saturošu maisījumu paredzētajam lietošanas veidam.

Cementu, kas paredzēts izmantošanai tikai slēgtos pārstrādes procesos, nedrīkst izmantot veidā, kas varētu radīt ieelpošanas, vai saskares ar ādu riskus. Šāda veida cements izmantojams tikai iekārtās, kas ir pilnībā automatizētas un cilvēka saskare ar cementu tiek pilnībā izslēgta.

Hroms (VI) ir ļoti toksisks. Cementa sastāvā esošie hroma savienojumi, it īpaši ūdenī šķīstošā hroma (VI) joni, saskaroties ar cilvēka ādu, var izraisīt ādas kairinājumu, kontaktdermatītu, vai čūlas. Pierādīts, ka pastāvīgi ieelpojot cementa putekļus, palielinās risks saslimt ar plaušu vēzi. Tāpat hroms (VI) var izraisīt arī aknu un zarnu bojājumus.

Lasīt vairāk...

Latvijas reģionos notiks semināri par Energoefektivitātes likuma prasībām uzņēmumu energoefektivitātei

Šā gada oktobrī un novembrī Ekonomikas ministrija organizēs Latvijas reģionos seminārus par Energoefektivitātes likuma  prasībām uzņēmumu energoefektivitātei. Pasākumos aicinām piedalīties uzņēmumu pārstāvjus un citus interesentus.

 

Semināra laikā Ekonomikas ministrija informēs par  Energoefektivitātes likuma un tam pakārtoto Ministru kabineta noteikumu prasībām uzņēmumiem energoefektivitātes jomā. Uzņēmumu energoauditori un energopārvaldības sistēmas sertificētāji iepazīstinās ar uzņēmumu energoaudita veikšanas un energopārvaldības sistēmas ieviešanas praksi un dažādajiem ieguvumiem.

 

Energopārvaldības sistēmas ieviešana vai energoaudita ieteikumu īstenošana samazinās uzņēmuma izmaksas par enerģiju un cels tā konkurētspēju. Energoaudita vai energopārvaldības sistēmas mērķis ir apzināt komersanta kopējo enerģijas patēriņu un katra procesa patēriņu, vienlaikus identificējot pasākumus, kurus īstenojot uzņēmums var samazināt izmaksas par patērēto enerģiju.

 

Semināri notiks:

·         6. oktobrī plkst. 11:00 Liepājā (Liepājas Latviešu biedrības namā, Rožu laukumā 5/6). Pasākuma dienas kārtība publicēta šeit;

·         20. oktobrī plkst. 11:00 Cēsīs (Cēsu pils kompleksā, Pils ielā 9). Pasākuma dienas kārtība publicēta šeit;  

·         27. oktobrī plkst. 11:00 Aizkrauklē (Aizkraukles pilsētas kultūras namā, ​ Spīdolas ielā 2). Pasākuma dienas kārtība publicēta šeit;

·         3. novembrī plkst. 11:00 Daugavpilī (Latviešu Kultūras centrā, Rīgas ielā 22a).  Pasākuma dienas kārtība publicēta šeit.

 

Seminārus par Energoefektivitātes likuma prasībām uzņēmumu energoefektivitātei organizē Ekonomikas ministrija informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros.

 

Kā zināms, Energoefektivitātes likums paredz veikt energoauditus reizi četros gados vai ieviest energopārvaldības sistēmu, vai arī papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem. Savukārt mazie un vidējie uzņēmumi energoauditus var veikt brīvprātīgi.

 

Lielais uzņēmums ir komersants, pie kura nodarbināti vairāk nekā 249 darbinieki vai kura pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā — 43 miljonus eiro, bet par lielo elektroenerģijas patērētāju uzskatāms komersants, kura ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei