- Publicēts Aktuāli
Harmonisku attīstību galvaspilsētai
Vizualizācija: Skanstes attīstības aģentūra
Rīga ir viena no nedaudzajām Eiropas pilsētām, kuru paplašināšanos ārpus viduslaiku daļas noteica vairāki secīgi pilsētplānošanas projekti. To, kā pilsētas plānotā izbūve un pārbūve notika no 17. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam, grāmatā Rīga ārpus nocietinājumiem lieliski apraksta Irēna Bākule un Arnis Siksna: «Rīgas pilsētplānošanas projektus šajā laikā izstrādāja profesionāli fortifikācijas inženieri un arhitekti. Plāni un to realizācija atspoguļoja ne vien Zviedrijas un Krievijas valdību prasības, bet arī laikmeta pilsētbūvniecības īpatnības un sasniegumus Rietumeiropā.» Grāmata veltīta to sapņotāju piemiņai, kas lika pamatus zaļas un harmoniskas Rīgas tapšanai. Rīga turpina attīstīties. Cenšas būt zaļa un harmoniska. To pierāda pilsētas jaunie centri. Par tādu top arī Skanste. Par iecerēm Būvinženieris aicināja pastāstīt Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Vanagu.
Kompaktie centri
Eiropā daudz tiek runāts par pilsētu kompaktā centra attīstību. Arī Rīgā par to diskutējam. Kas ir mūsu galvaspilsētas problēma? Rīgā cilvēki strādā centrā, bet dzīvo ārpus tā. Centrā dzīvo tikai 23 tūkstoši no gandrīz 700 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju. Tie, kuri strādā centrā un dzīvo vai nu priekšpilsētās, vai pat Pierīgā, katru rītu brauc uz darbu ar automašīnām un rada ielās milzu sastrēgumus.
Lielākā daļa – 76% – Rīgas iedzīvotāju mitinās padomju laikā celto mikrorajonu mājokļos. Vai tas atbilst mūsdienīga cilvēka dzīves prasībām? Vai šīs ēkas nav tehniski un, pats svarīgākais, morāli novecojušas?
Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*
*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.
Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.
Mārīte Šperberga