Objekti filtrēti pēc datums: novembris 2017

Vizualizācija: Skanstes attīstības aģentūra

Rīga ir viena no nedaudzajām Eiropas pilsētām, kuru paplašināšanos ārpus viduslaiku daļas noteica vairāki secīgi pilsētplānošanas projekti. To, kā pilsētas plānotā izbūve un pārbūve notika no 17. gadsimta līdz Pirmajam pasaules karam, grāmatā Rīga ārpus nocietinājumiem lieliski apraksta Irēna Bākule un Arnis Siksna: «Rīgas pilsētplānošanas projektus šajā laikā izstrādāja profesionāli fortifikācijas inženieri un arhitekti. Plāni un to realizācija atspoguļoja ne vien Zviedrijas un Krievijas valdību prasības, bet arī laikmeta pilsētbūvniecības īpatnības un sasniegumus Rietumeiropā.» Grāmata veltīta to sapņotāju piemiņai, kas lika pamatus zaļas un harmoniskas Rīgas tapšanai. Rīga turpina attīstīties. Cenšas būt zaļa un harmoniska. To pierāda pilsētas jaunie centri. Par tādu top arī Skanste. Par iecerēm Būvinženieris aicināja pastāstīt Skanstes attīstības aģentūras valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Vanagu.

Kompaktie centri

Eiropā daudz tiek runāts par pilsētu kompaktā centra attīstību. Arī Rīgā par to diskutējam. Kas ir mūsu galvaspilsētas problēma? Rīgā cilvēki strādā centrā, bet dzīvo ārpus tā. Centrā dzīvo tikai 23 tūkstoši no gandrīz 700 tūkstošiem Rīgas iedzīvotāju. Tie, kuri strādā centrā un dzīvo vai nu priekšpilsētās, vai pat Pierīgā, katru rītu brauc uz darbu ar automašīnām un rada ielās milzu sastrēgumus.

Lielākā daļa – 76% – Rīgas iedzīvotāju mitinās padomju laikā celto mikrorajonu mājokļos. Vai tas atbilst mūsdienīga cilvēka dzīves prasībām? Vai šīs ēkas nav tehniski un, pats svarīgākais, morāli novecojušas?

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā!*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga

Šodien, 31. oktobrī, virs Mežaparka Lielās estrādes jaunā skatītāju lauka būves tika pacelts spāru vainags. Tradicionāli spāru svētki tiek svinēti laikā, kad ēkas celšana ir savā augstākajā punktā — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija un visi smagākie darbi.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs uzsvēra: „Šodien mēs par vienu soli esam tuvāk vēsturiskajam brīdim, kad Dziesmu svētkiem būs jauna, moderna estrāde. Tas nozīmē, ka nākamgad praktiski visi, kas vēlēsies piedalīties un skatīties, to varēs izdarīt. Es gribētu novēlēt, lai tad, kad mēs svinēsim Latvijas divsimtgadi, mēs būtu spiesti šo estrādi atkal pārbūvēt, un nevis tādēļ, ka būvnieki šogad būs slikti pastrādājuši, bet tādēļ, ka pēc simt gadiem šī estrāde mums atkal būs par mazu.”

Kultūras ministre Dace Melbārde atzina: „Esmu patiesi gandarīta, ka šodien svinam Mežaparka estrādes pārbūves pirmās kārtas spāru svētkus. Spāru svētki tradicionāli apliecina, ka apjomīgākie darbi ir pabeigti, taču šis nav brīdis, kad atslābt – šis ir īstais laiks, lai virzītos uz priekšu. Ir patiess prieks redzēt ar kādu atbildību un izpratni visa komanda strādā, lai to visu nodrošinātu. Līdz pirmajiem kopmēģinājumiem ir atlikušas aptuveni 250 dienas un šodien vēlreiz varam uzskatāmi ieraudzīt, ka ne tikai kalendārā ar katru dienu virzāmies tuvāk Dziesmu un deju svētku notikumiem, kam koristi un dejotāji gatavojās regulāros un intensīvos mēģinājumos, bet arī infrastruktūras sakārtošanas darbi iet ātriem soļiem uz priekšu.”

„Mežaparka Lielā estrāde ir viena no Latvijas ikonām, ar ko mēs lepojamies. Lai stipra ir tauta un šis vainags, kas pacelts virs mūsu valsts simtgades galvenās norises vietas,” pasākumā vēlēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

„Ir paveikta puse no iecerētajiem darbiem un, pateicoties būvniekiem, spāru svētki tiek svinēti šodien, nevis kā plānotajā darba grafikā - janvārī. Saskaņā ar tradīcijām mēs šodien būvniekiem klājam arī svētku mielastu, jo piecu mēnešu laikā ir paveikts lielisks darbs,” Mežaparka Lielās estrādes pasūtītāju vārdā teica Rīgas domes Īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

„Spāru svētki ir īpašs notikums katrai celtnei. Svētku tradīcijai Latvijā ir vairāk nekā 100 gadi, un šo gadu laikā gan mēs, gan mūsu priekšgājēji ir svinējuši daudzu nozīmīgu ēku spāru svētkus un pēc tam arī sālsmaizi. Esmu gandarīts, ka, pateicoties visai projektā iesaistītajai profesionālajai komandai, ar augstu atbildības sajūtu, vēlmi sasniegt nospraustos mērķus un ar degsmi par darāmo darbu, Mežaparka Lielās estrādes būvniecības darbi raiti un kvalitatīvi rit uz priekšu. Visu mūsu vārdā pateicos projektā iesaistītajiem par vienotu komandas darbu un novēlu, lai estrāde arī turpmāk pulcē cilvēkus vairākās paaudzēs, simbolizējot mūsu tautas spēku, vienotību un ilgmūžību tāpat kā svētku vainagā iepītie priedes zari,” sacīja pilnsabiedrības „LNK, RERE” projekta direktors Valdis Koks.

Spāru svētkos piedalījās arī Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, PS „LNK, RERE” otrs projekta direktors Jevgenijs Locovs, SIA „Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis, Dziesmu un deju svētku padomes locekļi, projektā iesaistīto institūciju pārstāvji.

Šogad, 20. aprīlī, uz Mežaparka Lielās estrādes skatuves tika parakstīts līgums par estrādes pārbūvi, kas paredz skatītāju lauka un estrādes pielāgošanu 2018. gada XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem. Estrādes pārbūves pirmās kārtas būvniecību veic PS „LNK, RERE”. Pirmā posma rekonstrukcijas darbus plānots nodot ekspluatācijā 2018. gada 18. jūnijā plkst. 11.00.

Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa