Objekti filtrēti pēc datums: decembris 2017

Logi gaisa kvalitātes nodrošināšanai

Sākoties aukstajam laikam un apkures sezonai, lielākajā daļā mājokļu arvien aktuālāks kļūst jautājums par veselīga mikroklimata nodrošināšanu. Šeit viens no būtiskiem faktoriem ir logu kvalitāte un gaisa pieplūdes nodrošināšana, jo nepietiekamas gaisa pieplūdes dēļ telpās uzkrājas mitrums, veidojas pelējums, līdz ar to neizbēgami cieš mūsu veselība.

Lai uzzinātu vairāk un izprastu, cik liela loma mūsu mājokļu mikroklimata kvalitātē ir logiem un kā nodrošināt veselīgu klimatu iekštelpās, sarunājāmies ar Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) valdes locekli Ivaru Bulu.

Jāatzīst, šī problēma mūsu mājokļos ir aktuāla jau kopš jauno pakešu logu ienākšanas Latvijā un vēl jo vairāk līdz ar ēku atjaunošanas jeb renovācijas uzsākšanu. Turklāt neatbilstoši vai nepietiekami ventilācijas risinājumi nav tikai Latvijas problēma, ar to saskaras visās valstīs, kur tiek veikti ēku atjaunošanas un siltināšanas darbi. Ivars Buls skaidro, ka pirmā problēma, ar ko saskaras iedzīvotāji līdz ar ēku siltināšanu, ir mitruma palielināšanās telpās: «Iepriekš gaisa apmaiņa telpās notika caur neblīvumiem logu rāmjos, taču pēc ēku renovācijas sienas kļūst blīvākas, ieliekot blīvus pakešu logus, gaisa pieplūde vienkārši nenotiek. Telpas kļūst mitras, veidojas pelējums.»

Ačgārnā energoefektivitāte

Sanāk ačgārni – vēloties dzīvot skaistā, dabai draudzīgā un energoefektīvā ēkā, veicam ēku atjaunošanu, nomainām vecos koka logus pret jauniem, siltumu necaurlaidīgiem logiem, bet rezultātā bieži vien iegūstam siltu, tomēr mitru un pelējuma attīstībai labvēlīgu mikroklimatu, kas nebūt nav labs mūsu veselībai. Kā rīkoties?

Ivars Buls skaidro, ka pirmām kārtām līdz ar renovācijas veikšanu ēkā nepieciešams iestrādāt ventilācijas sistēmu. Tā var būt atsevišķa, autonoma ventilācijas iekārta un komunikācijas, kur gaisa pieplūde un noplūde notiek pa atsevišķiem kanāliem, taču, tā kā šādas sistēmas ir dārgas, pie mums šo risinājumu, veicot ēkas atjaunošanu, neizvēlas. Vēl ir iespējams ēkas sienās izbūvēt atvērumus gaisa pieplūdei, taču krietni lētāks un iedzīvotājiem pieejamāks variants ir energoefektīvi logi, kas aprīkoti ar speciālām mikroventilācijas sistēmām jeb gaisa pieplūdes vārstiem.

Tad nu aplūkosim, kā ar pareizu logu izvēli veicināt ne vien energoefektivitāti, bet arī nodrošināt mājoklī veselīgu klimatu, kā arī iepazīsimies ar ieteikumiem logu kopšanai pēc ēkas renovācijas.

 

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Lasīt vairāk...

Unikāla celtne 300 gadiem

Dzintaros top jauna pareizticīgo baznīca, ko jūrmalniekiem ceļ padomju laikā nojauktā koka dievnama vietā.

Vissvētās Dievmātes Kazaņas ikonas pareizticīgo draudzes baznīcas pamatakmens ielikts 2013. gada 28. jūlijā Turaidas ielā Dzintaros, Jūrmalā. Baznīca top pēc jauna projekta vietā, kur 1962. gadā ar padomju varas pārstāvju rīkojumu tika sagrauta 1896. gadā iesvētītā koka baznīca. 2010. gadā Latvijas Pareizticīgo baznīca atguva zemi un izpirka te izvietotā muzeja ēkas, lai tās nojauktu un sagatavotu vietu jaunai baznīcai. Tās arhitekts ir Didzis Krūmiņš.

Ķieģeļu pārlaidumi

Būvuzraudzību jau formu ieguvušajā sakrālajā celtnē īsteno būvinženieru birojs Forma 2. Par unikālo objektu Būvinženierim stāsta firmas partneris Māris Tidriķis un būvuzraugs Andris Kazimirovs.

Forma 2 sāka strādāt ar objektu tad, kad Pareizticīgo baznīca izvēlējās būvniekus, stāsta Tidriķis: «Rīkojām tenderi un vērtējām projektu, kas aizsākts krietni iepriekš. Pirmajā kārtā vēl pēc agrākās likumdošanas bija pabeigts nulles cikls. Kad mēs sākām darbu, pamati jau bija iebetonēti. Pasūtītājs konkursā izvēlējās būvfirmu Skonto Būve. Šovasar notika nesošo konstrukciju būve. Es līdz šim nebiju saskāries ar tādām mūrētajām konstrukcijām – ķieģeļu mūra pārlaidumiem un salaidumiem. Konstruktoram jāzīmē darba zīmējumi katrai ķieģeļu un Keraterm bloku kārtai. Mūrētas arkas un velves vairs nav Latvijā tradicionāla būvniecība.»

Kazimirovs piebilst, ka tiek izmantoti būvniecības paņēmieni, kas nav ilgi izmantoti, jo pie mums baznīcas nebūvē katru gadu. «Velves ir sens un joprojām tradicionāls griestu un jumta pārsegums Austrumos, bet Latvijā šī tehnoloģija nav pierasta,» skaidro Tidriķis. «Kad kopā ar pasūtītāju sākām izstrādāt tehnisko projektu, nesošajam mūrim bija alternatīvs risinājums ar dzelzsbetona konstrukcijām un ķieģelis bija tikai dekoratīvais elements fasādēm. Tomēr sienas izveidotas no divām sadaļām: ķieģeļiem, blokiem un mūrētām arkām, velvēm.»

 

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

Antra Ērgle

Foto: Sarmīte Livdāne

Aldis Zaļaiskalns, VAS Latvijas Valsts ceļi

Lasīt vairāk...

LBS valdes sēdē – atskats uz 2017. gadā paveikto

Latvijas Būvinženieru savienības  decembra valdes sēdē piedalījās valdes locekļi, biroja administrācija, LBS sekciju vadītāji un reģionālo kopu vadītāji, kā arī SIA “LBS – Konsultants” administrācija. Būtiskākie jautājumi: Informācija par 2017. gadā paveikto un galvenajiem uzdevumiem 2018. gadā, Latvijas  Būvniecības padomē izskatītajiem nozares perspektīvās attīstības jautājumiem un pieņemtajiem  lēmumiem, informācija par “LBS –Konsultants” darbu,  kā arī par ECCE, LBS aktivitātēm sociālajos medijos, “Būvinženiera” abonēšanas rezultātiem un citi jautājumi.  

Mārtiņš Straume informēja, ka pašlaik LBS ir 584 biedri un notiekot dažādām aktivitātēm būvniecības jomā LBS valdes nolēma aicināt jaunos inženierus kļūt par profesionālo organizāciju biedriem. 2018. gada  23. martā notiks  LBS XXX kongress un šajā kongresā  tiks vēlēta jauna valde.  LBS valdes priekšsēdētājs iepazīstināja ar  potenciālajiem kandidātiem, kurus patlaban izvirza LBS biedri, un par kuriem balsos kongresa laikā.

Tāpat veikta aptauja par potenciālajiem revīzijas komisijas un Ētikas komisijas locekļiem. 

Mārtiņš Straume valdi informēja par speciālistu uzraudzību, par jauno speciālistu apzināšanu, kuri nav sertificējamo vidū. Tādi ir 1035. Pašlaik apzināti tikai nedaudzi. LBS uzņēmums “LBS - Konsultants” organizējis 132 seminārus, kurus apmeklējuši 2056 būvspeciālisti, lekcijas lasījuši 34 lektori.

Sertifikāciju uzraudzības kārtībā izgājis 771 būvspeciālists. 315 no viņiem bija jākārto eksāmens. Taču 28 % izkrita. 

Artis Dzirkalis pastāstīja, kas ir Būvniecības padomes prioritātes 2018. gadam sadarbībā ar Ekonomikas ministriju: būvniecības regulējums (LBN, likumi, vispārējie būvnoteikumi), digitalizācija, BIS, apdrošināšanas jaunā redakcija, tipveida līgumi gan projektēšanā, gan būvniecībā, ēnu ekonomikas apkarošana, būvkomersantu klasifikators, ģenerālvienošanās noslēgšana ar EM, elektroniskā darba laika uzskaite, kvalitāte (akadēmiskā un  profesionālā izglītība). Par kvalitāti domājot, sarunas rit par būvinženieru kameru izveidi. 

Helēna Endriksone pastāstīja, ka ECCE nākamais ir būvinženiera gads un LBS pasākumi, Būvindustrijas lielā balva 5. septembrī un 6., 7. septembrī Rīgā notiekošais Baltijas valstu samits ar Gruzijas, Azerbaidžānas, Polijas un Čehijas būvinženieru piedalīšanos iekļauti ECCE pasākumu kalendārā. 

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji piedalās RTU maģistrantu darbu vērtēšanā

RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūtā 18.decembrī notika 19 maģistra darbu un 7 bakalaura darbu aizstāvēšana. 18. decembrī savus darbus aizstāvēja arī 4 maģistranti no ārzemēm.

Žūrijas komisijas sastāvā bez RTU docentes Rajas Kocanovas, Rīgas Namu pārvaldnieka valdes priekšsēdētāja Ivo Leča un Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktores, profesores, Dr.oec. Ineta Geipeles ir arī Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, LBS valdes locekle un SIA “LBS-Konsultants” valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone, LBS valdes loceklis un Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.

Lasīt vairāk...

Asfaltbetona kārtas biezuma un porainības noteikšana

Pareiza asfaltbetona biezuma noteikšana ir svarīga, lai paredzētu tā kalpošanas laiku un pārbaudītu jaunizbūvētu ceļa posmu darbu izpildes kvalitāti. Asfaltbetona biezuma dati ir nepieciešami arī citu nedestruktīvu metožu aprēķiniem, piemēram, krītošā svara deflektometram (FWD). Pašreiz VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) asfaltbetona slāņu biezumus pārbauda ar destruktīvām in-situ metodēm, veicot urbumus asfaltbetona segā. Lai arī šī metode sniedz relatīvi precīzus asfaltbetona biezumus, tā ir laikietilpīga, bīstama, prasa satiksmes ierobežojumus un sniedz ierobežotu informāciju. Tā kā precīzs asfaltbetona biezums tiek noteikts tikai dažās vietās, nevis visā ceļa posma garumā, kas tiek pētīts (urbumi parasti tiek veikti ik pa 1000 metriem), asfaltbetona pārbaudēs bieži rodas atšķirības – asfaltbetona segas biezums starp urbumiem mēdz būtiski atšķirties no urbumos noteiktā. Bieži ir gadījumi, ka ceļa posmi, kuros asfaltbetona segas biezums atšķiras no normatīvajos aktos noteiktajiem, ir salīdzinoši īsi, tāpēc to identificēšana ar urbumu palīdzību ir maz iespējama.

Viena no nedestruktīvām alternatīvām metodēm urbumu veikšanai ir ģeoradars (GPR), kas ir ātra, rentabla metode un ļauj noteikt asfaltbetona biezumu daudz efektīvāk bez satiksmes ierobežojumiem un urbumu veikšanas. GPR ir ierīce, ar kuru tiek pētīti zemes virsējie slāņi, izmantojot elektromagnētiskos viļņus. Autoceļu pētījumos GPR tiek izmantots, lai noteiktu asfaltbetona kārtu biezumu (AL-Qadi & Lahouar 2005), kā arī to blīvumu (Zhao, et al., 2015), gruntsūdens līmeni ceļu struktūrā (Al-Qadi et al., 1991) un asfaltbetona segas elektromagnētiskās īpašības (Al-Qadi, Lahouar and Loulizi, 2001).

LVS GPR mērījumi šobrīd tiek veikti uz nesen uzbūvētiem ceļa posmiem, lai noskaidrotu uzbūvēto asfaltbetona segu biezumu. Lai rezultāti būtu ticami, tie tiek korelēti ar urbumiem asfaltbetona segā. Šādi tiek iegūti ticami rezultāti visā izpētes objektā. 

Latvijas ceļiem raksturīgs, ka vairākas asfaltbetona kārtas tiek būvētas no dažādiem materiāliem. Parasti uz augstas slodzes ceļiem pirmajās divās kārtās kā pildviela tiek izmantotas dolomīta šķembas, bet dilumkārtā granīta šķembas. 

Ar LVC rīcībā esošo GPR ir iespējams noteikt asfaltbetona slāņa dielektriskās caurlaidības koeficientu (ɛ′), bet bieži ir gadījumi, ka iegūtās vērtības tiek noteiktas neprecīzi.

Metodes

Pētījumam tika izvēlēti objekti, kuros ir ieklātas trīs asfaltbetona (a/b) kārtas un nomainītas visas nesošās konstrukcijas jeb veikta pilna ceļa segas rekonstrukcija. Tas tika darīts, jo no pilnībā rekonstruētām ceļu segām ir iespējams iegūt daudz kvalitatīvākas radarogrammas (Saarenketo 2006)...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Aldis Zaļaiskalns, VAS Latvijas Valsts ceļi

Lasīt vairāk...

Iznācis žurnāla "Būvinženieris" decembra numurs

Žurnāls Būvinženieris, decembris, nr. 59

Tuvojoties gada noslēgumam, žurnāla Būvinženieris lasītāji labprāt atbildēja uz dažiem jautājumiem: kas ir bijis labākais 2017. gadā būvindustrijā un kas ir gada neizdarība, vilšanās, sliktākais lēmums, notikums, rīcība? Apkopojot atbildes sadalījām: gada prieks un gada vilšanās.

Pēc Latgali skārušajiem plūdiem augusta beigās speciālistu lokā izskanēja tādas frāzes kā «visu uz dabu nevar novelt», «tās ir sistēmas rakstura kļūdas», «meliorācijas sistēmas neviens nekopj, upes nebagarē, jaunbūvētajos ceļos caurtekas netīra» un tā tālāk. Oktobra numurā publicējām sarunu par šo tēmu ar zinātniekiem un LLU mācību spēkiem. Tagad turpinām to ar ceļu un tiltu inženieriem, hidrotehniķiem, projektētājiem.

Pareiza asfaltbetona biezuma noteikšana ir svarīga, lai paredzētu tā kalpošanas laiku un pārbaudītu jaunizbūvētu ceļa posmu darbu izpildes kvalitāti. Asfaltbetona biezuma dati ir nepieciešami arī citu nedestruktīvu metožu aprēķiniem. Pašreiz VAS Latvijas Valsts ceļi asfaltbetona slāņu biezumus pārbauda ar destruktīvām in-situ metodēm, veicot urbumus asfaltbetona segā. Rakstām par asfaltbetona kārtas biezuma un porainības noteikšanu.

Viesnīcā Villa Santa savijušies divi stāsti. 19. un 20. gadsimta mijā Cēsīs, Gaujas krastā, priežu mežā krievu aristokrāti uzcēla villas ģimeņu atpūtai. 1918. gadā tās nacionalizēja un villās izveidoja strēlnieku lazareti. Kopš tā laika šajā vietā atradušās veselības iestādes, visilgāk – tuberkulozes rehabilitācijas slimnīca Cēsis. Deviņdesmitajos gados to slēdza. Villas nonāca Cēsu pašvaldības īpašumā un gaidīja savu izmantojumu, bet tas tik ātri vis neradās. Kā radās jaunā Villa Santa? Par to  Būvinženierī.

Labi uzbūvētam ceļam ir nepieciešamas divas lietas – kvalitatīvs projekts un atbilstošā kvalitātē veikta būvniecība. Viens no kvalitatīva projekta galvenajiem nosacījumiem ir pēc iespējas pilnīgāka izejas datu savākšana, savukārt būves kvalitātes novērtēšanai tiek veiktas attiecīgas pārbaudes.

Sākoties aukstajam laikam un apkures sezonai, lielākajā daļā mājokļu arvien aktuālāks kļūst jautājums par veselīga mikroklimata nodrošināšanu. Šeit viens no būtiskiem faktoriem ir logu kvalitāte un gaisa pieplūdes nodrošināšana, jo nepietiekamas gaisa pieplūdes dēļ telpās uzkrājas mitrums, veidojas pelējums, līdz ar to neizbēgami cieš mūsu veselība. Liela loma mūsu mājokļu mikroklimata kvalitātē ir logiem un to spējai nodrošināt veselīgu klimatu iekštelpās.

Arvien pieaugošā transporta intensitāte un industrializācija rada papildu slodzi uz apkārtējo vidi un cilvēku. Fibrolīta materiāli tiek izmantoti ceļu satiksmes trokšņu samazināšanas konstrukcijās.

Kā saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas pasargāt no progresīvā sabrukuma? Mūsdienās, mainoties būvkonstrukciju projektēšanas normatīvajai sistēmai no padomju laikā lietotās SNIP uz visā Eiropā vienoto Eirokodeksu, inženieriem jāspēj orientēties papildu aspektos, kas iepriekš netika ņemti vērā. Viens no šādiem jauninājumiem ir ēkas robustuma jēdziens un progresīvais sabrukums.

Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Lasīt vairāk...

2018.gada prioritātes būvniecībā – administratīvā sloga un ēnu ekonomikas mazināšana, kvalitātes un drošības paaugstināšana

“Latvijai 2017. gadā ir pamats lepoties ar būvniecības nozari – tā ir kāpinājusi eksportu vēsturiski augstākajā līmenī, tā ir ieviesusi elektronisko darba laika uzskaiti lielos objektos rekordātros tempos, izstrādājusi būvniecības nozares stratēģiju, kā arī spējusi apkalpot pieaugošo pieprasījumu valstī pēc būvniecības pakalpojumiem,” vērtējot šogad notikušo būvniecības nozarē uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis. “Tomēr, neskatoties uz sasniegumiem šogad, ir daudz darāmā 2018. gadā, lai mazinātu administratīvo slogu un ēnu ekonomiku būvniecībā, kā arī veicinātu būvniecības kvalitāti un drošību. Ar gandarījumu jāsecina, ka šis gads ir pagājis intensīvas un konstruktīvas sadarbības zīmē ar būvniecības nozari, lai sekmētu izvirzīto mērķu sasniegšanu,” turpina E. Valantis.

2018.gadā Ekonomikas ministrija ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē apņēmusies noslēgt pilnu regulējuma izstrādi elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanai būvlaukumā, kā arī izstrādāt papildu atbalsta pasākumus ģenerālvienošanās noslēgšanas veicināšanai un pabeigt tipveida līgumu izstrādi publiskiem iepirkumiem

Lai nodrošinātu divreiz ātrāku dokumentu skaņošanas procesu no būvniecības ieceres līdz objekta nodošanai ekspluatācijā, tiks pilnveidota Būvniecības informācijas sistēma (BIS) būvprojektu skaņošanai elektroniski un piedāvāts ieviest «klusēšana - piekrišana» principu inženiertīklu īpašnieku un transportbūvju īpašnieku tehnisko noteikumu saskaņošanai.

Savukārt būvniecības drošības veicināšanai 2018. gadā plānots pilnveidot Būvniecības likumu, nosakot striktu atbildību sadalījumu starp būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī precizējot būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetences. Nākamā gada laikā paredzēts pārskatīt apdrošināšanas sistēmu, kā arī modernizēt būvnormatīvus energoefektivitātes jomā.

“Pozitīvi vērtējams, ka noslēgtā būvniecības nozares un valsts sadarbības memoranda izpildē vērojams būtisks progress. Cieši sadarbojoties ar nozari, šogad izstrādāta būvniecības nozares stratēģija 2017. – 2024. gadam, ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite, pieņemti grozījumi ugunsdrošības noteikumos koka ēkām un īstenoti citi nozīmīgi pasākumi,” atzīst E. Valantis.

Lai atvieglotu un veicinātu ģenerālvienošanās noslēgšanu, īstenoti vairāki pasākumi, tai skaitā pieņemti grozījumi Darba likumā un grozījumi Būvkomersantu reģistrācijas noteikumos. Sadarbībā ar būvniecības nozari izstrādāti grozījumi Būvniecības likumā, cita starpā paredzot elektronisku būvniecības ieceres dokumentu saskaņošanu BIS. Tāpat šā gada laikā modernizēti vairāki būvnormatīvi, kā arī mazināts birokrātiskais slogs stiegrojuma prasībām.

Lasīt vairāk...

Jauno būvspeciālistu programma

14.decembrī Latvijas Būvinženieru savienība oficiāli uzsāka jaunu būvspeciālistu uzraudzības programmu, kuras ietvaros katram jaunam speciālistam tiek dota iespēja iegūt LBS speciālistu, kurš konsultē par vajadzīgo dokumentāciju, nepieciešamiem soļiem, lai iegūtu patstāvīgas prakses sertifikātu, un informācijas pareizību BIS sistēmā, kā arī regulāri informē par aktualitātēm un izmaiņām likumdošanā.

Lai jaunie specialisti, kas tuvākajos gados plāno iegūt patstāvīgas prakses tiesības, varētu iesaistīties programmā, viens no nosacījumiem bija iziet apmācības LBS par Būvniecības  likumu, būvspeciālistu   kompetences  novērtēšanas  un  patstāvīgās  prakses  uzraudzības  noteikumiem; datu  ievadīšanu Būvniecības  informatīvās  sistēmas  būvspeciālistu  reģistrā  (BIS BR), kā arī plānotajiem  jauno  būvinženieru  pilnveides  procesiem.

2017.gadā Latvijas Būvinženieru Savienība šādas bezmaksas apmācības organizēja 150 jauniem speciālististiem no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Vidzemes Augstskolas (VA) un Rīgas Celtniecības koledžas (RCK), kuri studijas beiguši pēdējos piecos gados.

2018.gadā programmā iesaistījās 15 jaunie speciālisti un 2018. gadā sākumā plāno iesaistīties vēl desmit. 2018. gadā tiek plānots turpināt šo programmu.

Pirmie sadarbības līgumu ar LBS parakstīja Edgars Tučs, Edgars Šulcs, Vjačeslavs Lisikovs, Ģirts Apšukrūms un Mārtiņš Gavars.

Jautājumiem: programmas koordinatore Tatjana Titareva, tālrunis: 29382555, e-pasts: tatjana.titareva@lbs.bssi.lv.

  

Lasīt vairāk...

Konkurss: “Atklāj, pēta jaunais būvspeciālists”

Konkurss: “Atklāj, pēta jaunais būvspeciālists”

Latvijas Būvinženieru savienība un žurnāls „Būvinženieris” izsludina pētniecisko rakstu konkursu Latvijā un ārzemēs studējošiem jaunajiem un topošajiem būvspeciālistiem.

 

Misija
Atrast jaunus būvspeciālistus, kuri savos kursa, bakalaura vai maģistra darbos pievērsušies praktiskām, ikdienā noderīgām uz jaunām zināšanām vērstām arhitektūras, būvniecības, būvmateriālu ražošanas, iekārtu pielietošanas un citām tēmām vai pētījumiem, kas saistīti ar būvniecības nozari. Palīdzēt popularizēt jauno un topošo speciālistu ideju ieviešanu (īstenošanu) praksē.

Norise

Konkurss noteikts vairākās kārtās. Darbus jaunie un topoši inženieri, vieni paši vai autoru kolektīvs (līdz 3 autoriem) var iesniegt periodos: līdz 2018. gada 10. janvārim, līdz 10. martam, 10. maijam, 10. jūlijam, 10. septembrim un 10. novembrim.
Darbus pēc katras kārtas termiņa vērtē žurnāla “Būvinženiera” padome. Katrā 2018. gada “Būvinženiera” numurā tiek publicēti viens līdz trīs labākie darbi. Gada beigās trīs labākie rakstu autori saņems naudas balvas, par kurām tiks lemts pēc žurnāla “Būvinženiera” padomes balsojuma. 

Laureātu noteikšana

Žurnāla padome izlasa darbus un izvērtē septiņu dienu laikā pēc darbu iesniegšanas, īpaši izceļot tos darbus, kuros ir atklājumi, pētījumi vai aprēķini, kuri liecina par tendencēm tehnoloģijās, mehānismos vai mehanizētos procesos, darba organizācijā utt

Padome izvēlas (vienu - trīs) darbus publicēšanai žurnālā “Būvinženieris”. Padome var izvēlēties arī vairāk darbus, ja uzskata, ka tie ir noderīgi žurnāla lasītājiem.

Par laureātiem un viņu rakstiem informācija tiek izplatīta Latvijas Būvinženieru savienības mājas lapā  www.buvinzenierusavieniba.lvwww.facebook.com/buvinzenierisLBS 

Prasības konkursa dalībniekiem

Darbus var iesniegt visa gada laikā. Tekstam jābūt no 2000 – 6000 zīmēm atkarībā no tēmas (jauna būvniecība, pārbūve, restaurācija, konstrukcijas, tehnoloģijas, mehānismi, materiāli, energoefektivitāte, BIM utt) Teksts atkarībā no tēmas jāpapildina ar vizuāliem materiāliem: fotogrāfijām, diagrammām, tabulām, shēmām u.c vizuāliem materiāliem. Foto materiāliem jābūt labā izšķirtspējā, vismaz  0.5 - 1 MB.

Iesniedzot darbu, jānorāda autora vai autoru vārds, uzvārds, augstskola, koledža (ja vēl mācās) vai darbavieta, kurā strādā un ieņemamais amats, kā arī autora/autoru foto.

Darbi var būt rakstīti arī iepriekšējos (pēdējos pāris gados), taču tiem jābūt par joprojām aktuālu tēmu.

Viens autors vai autoru grupa var iesniegt vairākus rakstus un dažādos termiņos. Konkursam iesniegtie darbi nevar būt publicēti citos masu medijos vai sociālajos tīklos.

Darbi jāiesūta e- pastā: buvinzenieris2016@gmail.com, ja ilustratīvais materiāls ir tik apjomīgs, ka e-pastā nav nosūtāms, tad jānorāda servera adrese, no kura šo materiālu iespējams lejuplādēt.

 

Papildinformācija

Balvai iesniegtos materiālus žurnāls „Būvinženieris” var izmantot izglītojošiem vai citiem nekomerciāliem mērķiem, saskaņojot to ar autoru.

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) un žurnāls “Būvinženieris” apbalvojot laureātus, tos aicina uz tikšanos LBS.

Laureātiem piešķirtais naudas balvu fonds  - 500 eiro var tik pārdalīts pēc padomes ieskatiem atkarībā no rakstu nozīmīguma un sarežģītības.

Tālrunis informācijai: 29468382

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei