Objekti filtrēti pēc datums: janvāris 2017

Tiek meklēta Gada labākā būve Latvijā 2016

Tikai līdz 20.janvārim iespējams pieteikt Latvijas dārgakmeņus – labās būves skatei „Gada labākā būve Latvijā 2016”. Novērtējumu un atzinību ir pelnījis, gan neliels gājēju tilts, gan kafejnīca, gan sporta laukums, gan daudzīvokļu māja, kas ir mūsdienīgi iecerēti, atbilstoši uzbūvēti, iederīgi ainavā un nozīmīgi sabiedrībai.

Ir divas iespējas: ieteikt un pieteikt būves skatei „Gada labākā būve Latvijā 2016”.

- Ikviens Latvijas iedzīvotājs tiek aicināts informēt skates organizatorus par jaunajām labajām būvēm pa e-pastu lba@latnet.lv. Organizatori uzrunās būves pasūtītāju un būvniekus oficiāla pieteikuma iesniegšanai.

- Latvijā Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, pasūtītāji, projektētāji un pašvaldības tiek aicinātas pieteikt būves skatei „Gada labākā būve Latvijā 2016”. Pašvaldībām būvju pieteikšana ir bez maksas. Skates nolikums: http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2016

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” mērķis ir noteikt un popularizēt labi projektētās un uzbūvētās būves Latvijā 2016. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem.

Skate “Gada labākā būve 2016” notiek pēc skaidri definēties kritērijiem trīs kārtās. Pirmajā kārtā žūrija (nozares eksperti un nozares organizāciju pārstāvji) izvērtē un atlasa būves otrajai kārtai pēc iesniegtās informācijas. Otrajā kārtā žūrija dodas skatīt būves un tikties ar būvnieku pārstāvi un pasūtītāju. Žūrija izvērtē un izvirza finālistus skates trešajai kārtai. Trešā kārta ir publiska. Finālā iekļuvušās būves prezentē to būvētāji/pasūtītāji, kuri stāsta par būves tapšanas gaitu un pamato, kādēļ šī būve pretendē uz nosaukumu „Gada labākā būve Latvijā 2016”, kā arī atbild uz žūrijas un interesentu jautājumiem. Šī dalīšanās pieredzē ir nozīmīga gan būvniekiem, gan sabiedrībai.

Sabiedrība augstu novērtē visas Latvijas mēroga skati „Gada labākā būve Latvijā 2016”, kura notiek jau deviņpadsmito gadu. Tajā iesaistās daudzi Latvijas iedzīvotāji, iesakot vērtēšanai sava novada labākās jaunās būves, un bērni, zīmējot šīs būves un saņemot atzinību no jaunajiem māksliniekiem un būvniekiem. Šos zīmējumus vērtē jaunie mākslinieki. Zīmējuma konkursa uzvarētāji tiek godināti skates noslēgumā un viņu darbi publicēti īpašā, skatei par godu izdotā prestižā gadagrāmatā “Gada labākā būve Latvijā 2016” kopā ar augstu valsts amatpersonu vēlējumiem, skates finālistu darbu apskatu, žūrijas komisijas atziņām un būvniecības nozares apskatu.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijā ir vairāk nekā 30 pārstāvji no 15 būvindustrijas profesionālajām organizācijām – Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienības, Latvijas Ainavu arhitektu biedrības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” fināls notiks 2017. gada martā un kopā ar pirmrindas būvnieku dalīšanos pieredzē un labāko būvnieku apbalvošanu veidos “Būvniecības dienu”. Abus šos notikumus organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība, un 13 būvindustrijas profesionālās organizācijas – Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienība, Latvijas Ainavu arhitektu biedrība, biedrība "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācija, Latvijas Ģeotehniķu savienība, Latvijas Inženierkonsultantu asociācija, Transportbūvju inženieru asociācija, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti, ziņu aģentūru LETA, portālu TVNET, laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Lasīt vairāk...

Bērni un jaunieši visā valstī piedalās skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” organizatori, būvniecības nozares 15 profesionālās sabiedriskās organizācijas, ir aicinājušas skolēnus līdz 20. februārim piedalīties zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”, jo būvniekiem ir svarīgas bērnu un jauniešu domas un viedoklis par viņu veikumu. Zīmējumā ir jāattēlo novadā šogad uzbūvētā jaunā būve, kuru izvēlas pats zīmējuma autors. Nav svarīgi, vai tas ir gājēju celiņš, tiltiņš, nosiltināta un nokrāsota skolas ēka, jauna dzīvojamā vai ražošanas ēka. Nozīmīgi, ka tā kalpo novada iedzīvotājiem un padara apkārtni skaistāku. Vairāk informāciju iespējams saņemt Latvijas būvnieku asociācijā pa tālruni 67228584 vai e-pastu: lba@latnet.lv

Zīmējumu konkursā var piedalīties bērni un jaunieši līdz 16 gadu vecumam. Zīmējumam jābūt krāsainam vai melnbaltam, A4 izmērā, tas var būt veidots jebkurā tehnikā, bet nedrīkst izmantot datoru. Zīmējuma otrā pusē ir jānorāda autora vārds, uzvārds, vecums, skola, klase, zīmēšanas vai cita skolotāja, kurš iedvesmojis konkursam, vārds un sava vai skolotāja kontaktinformācija. Zīmējumus izvērtēs ēku būvnieki un Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas studenti. Visu zīmējumu izstāde notiks skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” noslēgumā 2017. gada martā Rīgā. Zīmējumu konkurss tiks atspoguļots masu medijos. Trīs konkursa uzvarētāji un viņu skolotāji, kuri iedvesmojoši piedalīties konkursā, saņems balvas un tiks aicināti uz apbalvošanas ceremoniju, apmaksājot ceļa izdevumus. Labākie darbi ar autoru un skolotāju vārdiem, līdzīgi kā pagājušajā gadā, tiks publicēti prestižā gadagrāmatā „Gada labākā būve Latvijā 2016”, kuru konkursa uzvarētāji saņems dāvanā.

Zīmējumus līdz šā gada 20. februārim var nosūtīt pa pastu (Latvijas Būvnieku asociācija, Skolas iela 21-201, Rīga, LV-1010) vai iesniegt personīgi. Sazinoties ar Latvijas Būvnieku asociāciju, ir iespēja zīmējumus nodot skates žūrijas komisijai, kad tā ieradīsies vērtēt objektu novadā. 

„Zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” aicinām bērnus un jauniešus novērtēt skaisto un noderīgo savā apkārtnē un būvnieku darbu.” Viennozīmīgi, ka Latvijas nākotne ir izglītotos, čaklos un atsaucīgos bērnos un jauniešos, kuri šogad uzbūvētās Latvijas būves izmantos ilgi pēc mums. Mums ir svarīgas viņu domas un viedoklis, tāpēc jau otro gadu organizējam zīmējumu konkursu,” uzskata skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Zīmējuma konkursa „Mana novada dārgakmens – jaunā būve” dalībnieku iedvesmai var kalpot skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” organizatoru redzējums uz nominācijām, pielīdzinot būves dārgakmeņiem.

Dzīvojamā jaunbūve. Pasargā no stresa, nomierina un pozitīvi uzlādē. Akmens - gaišā jašma.

Sabiedriskā jaunbūve. Dod enerģiju un ir optimisma avots. Akmens – sarkanais rubīns.

Pārbūve. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību. Akmens – dzeltenais cirkons

Atjaunošana. Sargā pret pārmērībām, sniedz harmoniju un komfortu. Akmens – violetais ametists.

Restaurācija. Saudzē skaisto un unikālo. Akmens – brūnsarkanais granāts.

Inženierbūve. Palīdz sadarboties un piešķir saprātu. Akmens – zilais safīrs.

Ainava. Veicina auglību, mieru un harmoniju. Akmens – zaļais smaragds.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” mērķis ir noteikt un popularizēt labi projektētās un uzbūvētās būves Latvijā 2016. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darbu kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvju jauniem izaicinājumiem. Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek jau 19 reizi. Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” fināls notiks 2017. gada martā un veidos daļu no “Būvniecības dienas”. Abus šos notikumus organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība  sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, kā arī Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Latvijas Pašvaldību savienību, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, Biznesa augstskolas „Turība” Komunikācijas fakultāti un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Lasīt vairāk...

Ašeradens: 2017. gadā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis

“Ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai 2017. gadā ļoti svarīgi ir sistemātiski turpināt darbu pie valdības deklarācijā nosprausto mērķu īstenošanas. Eksporta un investīciju stimulēšana, produktivitātes pieaugums un cilvēkkapitāla attīstība – tie ir būtiskākie faktori, pie kā jāturpina darbs, lai mēs nodrošinātu tālāku Latvijas ekonomikas izaugsmi – vismaz 3% iekšzemes kopprodukta  pieaugumu šajā gadā,” prognozējot ekonomikas izaugsmi šogad, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. “Latvijas valsts un uzņēmēju konkurētspējas priekšrocības turpmāk būs atkarīgas no prasmes izmantot jaunākās tehnoloģijas, attīstīt inovāciju un jaunus produktus,” turpina Ašeradens, “Tāpēc virzoties uz 21.gadsimta ekonomikas modeli, mums jāuzstāda arī jauni, izaicinoši mērķi.” (Valdības izvirzītie mērķi uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanai publicēti attēlā)

Minēto mērķu sasniegšanai Ekonomikas ministrijas nākamā gada darba plāns balstīts uz trim pīlāriem – uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, zināšanu un kvalificēta darba spēka piesaisti un labu investīciju projektu pārvaldību. Lai celtu Latvijas ekonomikas konkurētspēju un mazinātu produktivitātes plaisu ar modernajām ekonomikām, 2016. gadā kopā ar sociālajiem partneriem un kolēģiem no citām ministrijām uzsākts darbs pie ekonomikas transformācijas vadības modeļa izstrādes. 2017. gadā uzmanība tiks koncentrēts uz precīzu tajā iekļauto pasākumu realizāciju.

Lai virzītos modernas ekonomikas virzienā, valstīm un to ekonomikām jāspēj konkurēt ne tikai ar uzņēmējdarbības vides kvalitāti, bet arī inovāciju attīstības radītājos, tādēļ Ekonomikas ministrija iniciē mērķu uzstādīšanu Globālajā Inovāciju indeksā, kas parāda valstu izpratni par inovācijas veidojošiem faktoriem, palīdzot identificēt īstenoto politiku, labāko praksi un citas sviras, kuras var sekmēt inovācijas un novērtēt situāciju. Patlaban Latvija šajā pētījumā ieņem 34. vietu 128 valstu konkurencē.  Inovāciju indeksā valstis tiek vērtētas kopumā pēc 82 rādītājiem tādās jomās kā izglītība, prasmju veidošana, uzņēmējdarbības vide, pētniecība un attīstība, infrastruktūra, IKT, ilgtspēja, investīciju vide, konkurētspēja. “Mums jānodrošina ne tikai kvalitatīva uzņēmējdarbības vide, bet jāuzstāda arī izaicinoši mērķi. Pašreizējais zemais inovāciju sniegums liecina ne tikai par nepietiekamu valsts atbalstu, bet arī, un iespējams pat vairāk, par uzņēmēju zemo pieprasījumu pēc inovācijām. Šajā virzienā turpināsim aktīvi strādāt, lai atbalstītu uzņēmumu centienus investēt inovācijās, jaunās tehnoloģijās un risinājumos, kas ļaus Latvijai gūt arvien augstāku novērtējumu. 2014.-2020. gada ES fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas programmu ietvaros vien atbalstam inovācijas sekmēšanai paredzēti 193,5 milj. eiro,” turpina ekonomikas ministrs.

Vēl viens būtisks 2017. gada izaugsmes nosacījums ir eksporta iespēju paplašināšanās, kas īstermiņa skatījumā lielā mērā ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību un mūsu gadījumā - ar izaugsmes paātrināšanos Eiropas Savienībā (ES). “Ņemot vērā, ka ES izaugsme arī šogad var saglabāties samērā zemā līmenī, būtiski ir kāpināt Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Tā kā prognozējams pakāpenisks algu palielinājums 3-4% apjomā, svarīgi ir mazināt citas uzņēmēju izmaksas, piemēram, izmaksas par energoresursiem, nodokļu slogu un citas administratīvās izmaksas,” norāda ministrs.

Tāpat 2017. gadā ļoti svarīgi ir nodrošināt intensīvāku investīciju pieplūdumu no ES struktūrfondiem un veicināt uzņēmēju motivāciju modernizēt un paplašināt ražošanu. Struktūrfondu gudra un intensīva ieguldīšana atstāj labvēlīgu ietekmi uz ekonomikas izaugsmi ne tikai ilgtermiņa skatījumā, bet pozitīvi ietekmē arī tekošā gada rādītājus, it īpaši ieguldījumus infrastruktūrā. Tas ir tiešs ekonomisko aktivitāšu stimulators.

Ja sāksies intensīvs ES fondu investīciju periods un ja valdība īstenos būtiskas uzņēmējdarbības vides reformas, kas palielinās Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, šogad iekšzemes kopprodukta (IKP)  pieaugums var sasniegt 3%, eksporta pieaugums – 3,1%, investīciju apmērs palielināsies par 8,6%, pieaugs nodarbinātība un līdz ar to bezdarbs samazināsies līdz 9%.

Latvijas ekonomiskā izaugsme 2016. gadā bijusi lēnāka kā sākotnēji plānots un, vadoties pēc IKP pieauguma gada pirmajos trīs ceturkšņos, gada vidējais rādītājs prognozējams 1,5% apmērā.

*Pēdējos piecus gadus Latvijas tautsaimniecības produktivitāte rēķināta kā pievienotā vērtība faktiskajās cenās uz vienu nodarbināto, un tā bijusi vien 43% līmenī no vidējā ES rādītāja. Tas nozīmē, ka produktivitāte Latvijā pēdējos gados ir augusi tikpat strauji kā vidēji ES, taču darbaspēka izmaksas ir augšas straujāk. Turpmāks darbaspēka izmaksu pieaugums ir neizbēgams atvērta darba tirgus apstākļos, tādēļ, lai uzņēmumi būtu starptautiski konkurētspējīgi, jau tuvāko trīs gadu laikā Latvijas produktivitātes līmenim ir jāsasniedz vismaz puse no ES vidējā rādītāja.

Gan konkurētspējas pavājināšanās, gan situācija arējos tirgos pēdējos gados negatīvi ir ietekmējusi mūsu eksporta dinamiku. Eksporta īpatsvars iekšzemes kopproduktā ir pakāpeniski sarucis. Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai eksporta iespēju paplašināšanās ir būtisks izaugsmes nosacījums. Tādēļ produktivitātes pieaugumam, jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ir jāsekmē eksporta pieaugums, kam 2019. gadā būtu jāsasniedz vismaz 62% no IKP.

Ekonomikas izaugsme sākas uzņēmumu līmenī un pamatā tās ir investīcijas. Bez pozitīvas investīciju dinamikas mēs nevaram cerēt uz straujāku izaugsmi. Pie tam investīcijām ir jāaug gan tehnoloģijās un iekārtās, gan intelektuālajā kapitālā un zināšanās. Kopš 2010. gada investīciju pieaugums bija tikai vidēji par 2,5% ik gadu. Tas ir nepietiekami, tāpēc vidējā termiņā investīcijām jāaug vismaz pusotru reizi straujāk nekā iekšzemes kopproduktam.

Jauns ekonomikas modelis prasa būtiskas strukturālas reformas. Nepieciešams veikt apsteidzošus pārkārtojumus darba tirgū, lai sagatavotos un pielāgotos strukturālajām pārmaiņām. Jāturpina iesāktās reformas izglītības sistēmā, uzsvarus liekot uz eksakto un dabas zinību apguves kvalitātes stiprināšanu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, kā arī pieaugušo izglītības attīstību.

Profesionālās kvalitātes uzlabošanai un darba tirgus disproporciju mazināšanai nozīmīga loma ir efektīvai pieaugušo apmācību tālākizglītības sistēmai. Pieaugušo tālākizglītības sistēmas uzlabojumi ir vienlīdz svarīgi bezdarbniekiem un nodarbinātiem visu profesionālo kvalifikāciju pārstāvjiem – kā vienkāršo, tā arī augsti kvalificēto profesiju pārstāvjiem. Kvalitatīva tālākizglītības piedāvājuma nodrošināšanā pieaugušajiem nozīmīga loma ir gan augstākās izglītības iestādēm, gan  profesionālās izglītības iestādēm, gan arī darba devējiem. Pieaugušo izglītībā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars ir jāpalielina no 5,5% pēdējos trīs gados līdz vismaz 12% 2019. gadā.

 

Evita Urpena

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei