Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2017

PTAC organizē bezmaksas semināru “Prasības būvizstrādājumiem. Konstatētās neatbilstības un pieļautās kļūdas”

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), kura kompetencē ietilpst būvizstrādājumu tirgus (ražošanas un tirdzniecības vietas, būvlaukumi) uzraudzība, 2017.gada 30.martā plkst.10:00 organizē bezmaksas semināru “Prasības būvizstrādājumiem. Konstatētās neatbilstības un pieļautās kļūdas”. Seminārā paredzēts iepazīstināt ar PTAC iepriekšējo gadu uzraudzības rezultātiem būvizstrādājumu jomā, informēt par normatīvo aktu prasībām, īpašu uzmanību pievēršot slodzi nesošajām konstrukcijām (metāls, koks, dzelzsbetons, betons un stiegrojums), un atbildēt uz semināra apmeklētāju jautājumiem. Informācija par semināru pieejama PTAC mājaslapā http://www.ptac.gov.lv/lv/news/seminars-prasibas-buvizstradajumiem-konstatetas-neatbilstibas-un-pielautas-kludas 

Semināra apmeklētāji saņems PTAC izsniegtu apliecinājumu par dalību seminārā. Ņemot vērā, ka Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumos Nr. 610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” 40.1.apakspunktā noteikts, ka būvspeciālistam ir pienākums katru kalendāro gadu paaugstināt profesionālo kompetenci, apmeklējot informatīvos seminārus un veicot citus kompetenci paaugstinošus pasākumus sertifikātā norādītajā jomā, specialitātē un darbības sfērā, PTAC lūdz sniegt informāciju vai dalība PTAC organizētajos semināros tiks uzskatīts par būvspeciālista kompetenci paaugstinošu pasākumu un tiks ņemta vērā pie būvspeciālistu sertificēšanas. 

Papildus jautājumu gadījumā lūdzu sazināties ar PTAC Tehnisko preču uzraudzības daļas vadītāju Edīti Bisenieci (tālr.67388648, mob.25766361, e-pasts: edite.biseniece@ptac.gov.lv).

Lasīt vairāk...

21.februāra LBS valdes sēdes darba kārtība

Šodien, 21.februārī notiks Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēde, kurā LBS valde atskatīsies uz iepriekšējo lēmumu izpildi un pagājušā mēneša aktivitātēm, kā arī vērtēs LBS un LBS BSSI 2016.gadā paveikto. 

Tāpat LBS valde lems par darba plānu 2017.gadam, LBS XXIX kongresa organizatoriskajiem jautājumiem un kongresā apbalvošanai izvirzītajiem kandidātiem, kā arī potenciālajiem jaunajiem LBS biedriem.

 

Lasīt vairāk...

30.martā notiks skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” fināls un uzvarētāju apbalvošana. Prominenta žūrija nosauc finālistus

30. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” fināls un uzvarētāju apbalvošana. Prominenta žūrija, kuras sastāvā ir 33 būvniecības industrijas nevalstisko organizāciju izvirzīti pārstāvji – praktiķi un mācībspēki, izvirzīja finālam labākās no labākajām Latvijas būvēm piecās nominācijās. Ikviena no nominācijām ir pielīdzināta kādam dārgakmenim, tā izceļot tās nozīmību unikalitāti.

• Publiskā jaunbūve. Akmens – sarkanais rubīns. Dod enerģiju un ir optimisma avots. Bērnudārzs un skola Piņķos. Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs - bibliotēka „Sala”. Jaunas nodaļas Olaines cietuma dzīvojamā korpusa ēkas jaunbūve, resocializācijas centra rekonstrukcija. Saieta nama 1. un 4. kārtas būvniecība Lāčplēša ielā Rīgā, AS „Latvijas valsts meži” biroja ēka Dundagā. 

• Pārbūve. Akmens – dzeltenais cirkons. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību. Rīgas motormuzeja 1. būvniecības kārta. Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā. Olaines 1. vidusskolas bibliotēka. NBS kājnieku skolas kazarmas Alūksnē. Līvbērzes vidusskolas zēnu mājturības ēka. Viesnīcas ēka „Kuršu krogs” Lībagu pagastā, Talsu novadā. 

• Restaurācija. Akmens – brūnsarkanais granāts. Saudzē skaisto un unikālo. Rīgas doms un tornis. Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas zāles griesti un otrā stāva sienu apdares. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja dienvidu gala sienas zelmiņš, rietumu fasāde un astrolābijs. Kuldīgas vecais rātsnams. 

• Inženierbūve. Akmens – zaļais smaragds. Veicina auglību, mieru un harmoniju. Biķernieku kompleksās sporta bāzes sacīkšu trases posms Rīgā. Valsts galvenā autoceļa A 9 Rīga (Skulte) -  Liepāja posma km 24,40 – 38,18 segas rekonstrukcija, ieskaitot Kalnciema tilta rekonstrukcija. Menčupītes tilts Kocēnu novadā. 

• Ainava. Akmens – zilais safīrs. Palīdz sadarboties un piešķir saprātu. Bērnu rotaļu laukuma rekonstrukcija Centrālajā parkā, Daugavpilī. Lielā laukuma Ventspilī pārbūve un strūklakas „Fregate Valzivs” jaunbūve. 

„Iespējams, ka šogad tiks piešķirta gada lielā balva, kā paredzēts konkursa nolikumā, bet to noteiks fināls. Ir patiesi izcili pretendenti. Ikviena skatei „Gada labākā būve Latvijā 2016” pieteiktā būve ir unikāla un ir pelnījusi nozares profesionāļu vērtējumu un daudzas ir pelnījušas balvas,” spriež skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs.

Latvijā vienīgajai būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētai valsts mēroga skatei „Gada labākā būve Latvijā 2016” būves izvirzīja būvuzņēmēji, pasūtītāji, projektētāji, valsts un sabiedriskās organizācijas un pašvaldības.”

Šogad tiks turpināta tradīcija un skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” laikā notiks skolēnu zīmējumu konkurss, lai bērni un jaunieši pamanītu un iemūžinātu jaunās būves savā novadā.

Arī šogad  skates fināla dienā tiks prezentēja  gadagrāmata ”Gada labākā būve 2016”, kura būs informācija par visām otrajā kārtā izvirzītajām būvēm, kā arī  nozares apskats un, protams,  zīmējumu konkursa laureāti.

„Skate „Gada labākā būve Latvijā” katru gadu kļūst arvien interesantāka, tuvāka sabiedrībai un noderīgāka būvniekiem. Šogad skates noslēgumā 30. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks gan finālistu prezentācijas, gan Latvijas un ārzemju būvnieku dalīšanās pieredzē par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu,” skaidro Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs  Mārtiņš Straume.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” mērķis ir noteikt un popularizēt labi projektētās un uzbūvētās būves Latvijā 2016. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem.

Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek jau deviņpadsmito reizi. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem, objektu novērtēšanā piedalās nozares labākie profesionāļi un eksperti. Skate ir pieejama visiem būvniecības dalībniekiem. Skate notiek trīs kārtās un ikviena pieteiktā būve tiek izvērtēta ļoti rūpīgi un atbildīgi. Pirmajā kārtā žūrija izvērtē skatei iesniegtos dokumentus. Otrajā kārtā žūrija dodas izvērtēt būves dabā. Trešā kārta ir publiska – finālistu būvkompānijas uzstājas ar objekta prezentāciju, kurā pamato, kāpēc šis objekts pretendē uz balvu. Skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” fināls, uzvarētāju apbalvošana un Latvijas un ārvalstu būvnieku dalīšanās pieredzē veidos „Būvniecības dienu”, kas būs pieejama visiem interesentiem. Pagājušajā gadā „Būvniecības dienu” apmeklēja vairāk nekā 300 dalībnieku, kas apliecina interesi par būvnieku labajiem darbiem un nozares attīstību.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, MAPEI, RAMIRENT, Forum auto, CMB, Grandeg, Cemex un Lafivent.

 


Created with flickr slideshow.
Lasīt vairāk...

Latvijas Būvniecības padome piedāvā nozarei pieņemamāku regulējumu galvenā būvdarbu veicēja atbildībai par nodokļu nomaksu

Latvijas Būvniecības padome (turpmāk – Padome) š.g. 16. februāra sēdē uzsvēra, ka pilnībā atbalsta godprātīgu nodokļu nomaksu būvniecības nozarē un nepieciešamību cīnīties pret nelegālo vai daļēji slēpto nodarbinātību jeb tā dēvētajām aplokšņu algām. Padome uzskata, ka būvniecībā nodarbinātajiem nepieciešams nodrošināt minimālo sociālās aizsardzības līmeni, bet darbinieku interešu aizsardzībai jāievieš kompleksi risinājumi, primāri vēršoties pret augsto ēnu ekonomikas līmeni nozarē un tās pamatelementu – aplokšņu algām.

Izvērtējot Finanšu ministrijas piedāvātos grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām ģenerāluzņēmēja atbildības ieviešanai, Padome saskata vairākus riskus un uzskata, ka būvniecībā nodarbināto darbinieku sociālo aizsardzību var sasniegt ar mazāk birokrātisku procesu. Papildu Padome uzskata, ka pieņemtais regulējums ievērojami kavēs ģenerālvienošanās noslēgšanu.

Šā gada 16. februāra sēdē Padome atbalstīja vairāku būvniecības nozares organizāciju kopīgi ar Ekonomikas ministriju izstrādātos priekšlikumus grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām, kuri paredz alternatīvu regulējumu galvenā būvdarbu veicēja atbildībai par tā piesaistīto apakšuzņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. 

Priekšlikumi piedāvā vienkāršotu risinājumu, kas nosaka galvenā būvdarbu veicēja un atsevišķu būvdarbu veicēju atbildību, tiesības un pienākumus valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksā, pretēji sarežģītajam valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekasēšanas mehānismam, kas tika pieņemts ar 2016.gada  23.novembra likuma Par nodokļiem un nodevām grozījumiem.

Piedāvātais alternatīvais regulējums būs efektīvāks un vienkāršāks, tas nemainīs VSAOI aprēķināšanas un samaksas kārtību, veicinās laicīgu un regulāru VSAOI maksājumu veikšanu, kā arī neparedzēs papildu birokrātiskās procedūras ne uzņēmējiem, ne arī Valsts ieņēmumu dienestam.

Padome nolēma priekšlikumus iesniegt izvērtēšanai Finanšu ministrijai. Detalizētāk ar Padomes priekšlikumiem var iepazīties šeit.

Vienlaicīgi ar grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām Padome rosina virzīt grozījumus Būvniecības likumā, paredzot elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanu noteiktās kategorijas būvobjektos jau ar 2018. gada 1. janvāri.

Kā zināms, 2016. gada 31. maijā 12 lielākās būvniecības nozares organizācijas un Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs un finanšu ministre parakstīja sadarbības memorandu, kas ietver pasākumu kopumu nozares problēmu risināšanai un nozares attīstības veicināšanai. Kā svarīgākie īstenojamie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecības nozarē minēti nozares ģenerālvienošanās noslēgšana par minimālajiem atalgojuma līmeņiem būvniecības profesijās, elektroniskās darba laika uzskaites un tipveida būvniecības līgumu ieviešana.

Lasīt vairāk...

LBS pārstāvji piedalās BUILD UPON noslēguma pasākumā “Sabiedrības līdzdalība un iesaistīšanās – veiksmīgas Latvijas Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas pamats”

Šodien Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji piedalās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču zālē notiekošajā projekta BUILD UPON noslēguma pasākumā “Sabiedrības līdzdalība un iesaistīšanās – veiksmīgas Latvijas Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas pamats”. 

Pasākumu rīko Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome (LIBP), un šis ir jau sestais projekta BUILD UPON pasākums Latvijā, kas vērsts uz renovācijas un energoefektivitātes veicināšanu.

Kopš projekta BUILD UPON uzsākšanas 2015. gada martā drīz būs pagājuši jau 2 gadi. Šajā laika posmā ir notikušas divas BUILD UPON darba grupas sanāksmes, kā arī pieci forumi par dažādām ar renovācijas aktualitātēm saistītām tēmām. Pavisam šajos pasākumos un publiskajās konsultācijās piedalījušies vairāk nekā 300 dalībnieki. Katrā no šiem pasākumiem diskutēts par aktuālām tēmām saistībā ar Latvijas Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas (2014.-2020.g.) pilnveidošanu, kā arī dalībnieki un ekspert izteikuši savu viedokli par rekomendācijām stratēģijas pilnveidošanai, un veikuši aptaujas. 

Šis darbs ir noslēdzies ar vairāk nekā 40 rekomendāciju izstrādāšanu, kuras apkopotas 10 tematiskajās sadaļās un iestrādātas vienotā Deklarācijā Latvijas Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas pilnveidošanai. Plānots, ka Deklarācija un apkopotās rekomendācijas tiks iesniegtas par Latvijas Ēku renovācijas ilgtermiņa stratēģijas jaunās versijas sagatavošanu atbildīgajai Ekonomikas ministrijai. Darbs pie jaunās stratēģijas jau ir uzsākts un tā jāiesniedz Eiropas Komisijai līdz šā gada aprīļa beigām. Deklarācija tiks iesniegta Ekonomikas ministrijai pēc projekta BUILD UPON sestā noslēdzošā semināra.

Lasīt vairāk...

Jelgavā, Bauskā, Jēkabpilī un Ogrē notiks semināri par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās

Šā gada 1. un 2. martā Jelgavā, Bauskā, Jēkabpilī un Ogrē notiks semināri par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu.  Seminārus organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros.

 

Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos.

 

Seminārā „Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi, renovācijas process un kvalitāte” klātesošie tiks informēti par ES fondu atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Seminārā piedalīsies arī banku pārstāvji, kas informēs par kredīta saņemšanas nosacījumiem.

 

Semināri notiks š.g. 1. martā plkst. 11.00 Jelgavā un plkst. 17.30 Bauskā, bet š.g. 2. martā plkst. 11.00 Jēkabpilī un plkst. 17.30 Ogrē.

 

Detalizētāka informācija par semināru norises vietām un dienas kārtību pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Semināram Jelgavā var pieteikties šeit, semināram Bauskā var pieteikties šeit, semināram Jēkabpilī var pieteikties šeit, bet pasākumam Ogrē var pieteikties šeit.  Sīkāku informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak.

 

Kā zināms, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama  Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

 

Lasīt vairāk...

Atjaunotas ēkas un mūsdienīga infrastruktūra Bauskas novadā

Novadu attīstība. Atjaunotas ēkas un mūsdienīga infrastruktūra

Bauskas novadā vairāku gadu garumā ar pašvaldības, Eiropas, valsts un privātajiem ieguldījumiem pabeigts ievērojams skaits būvobjektu, uzmanību pievēršot starptautiskā tūrisma attīstībai, vides uzlabošanai, uzņēmējiem un citiem iedzīvotājiem ērtai infrastruktūrai. Šoreiz pastāstīsim par dažiem objektiem. Informācija apkopota sadarbībā ar Bauskas novada pašvaldību, izmantojot Bauskas pils muzeja, SIA Bauskas siltums, monum.lv, Zemgales reģiona enerģētikas aģentūras avotus.

Bauskas pils restaurācija

15.–17. gadsimta militārās un reprezentācijas arhitektūras pieminekļa atjaunošana vērienīgumā un mērķtiecībā ir paraugs Eiropas mērogā. Tās vecākā daļa ir vienīgais ugunsšaujamo ieroču lietošanai celtais Livonijas ordeņa cietoksnis, bet jaunākā – nocietināta rezidences pils. Ar to Bauskas pils ir unikāla Eiropā, uzskata starptautiskie eksperti.

Būves elementi un nogāze

Līdz šim restaurētās ēkas un interjeri – aptuveni puse apjoma – uzteikti starptautiskajā profesionāļu lokā, bet arheoloģiskā un dzīvesveida izpēte turpinās. Restaurācijas galvenais virzītājs un virsvadītājs ir Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, ciešākā sadarbība novada domē izveidojās ar Eleonoru Jansoni un Ilzi Tijoni. 

Projekts sākts 2011. gadā, un trīs gados pilī notikusi zinātniskā izpēte, restaurēta 16. gadsimta fasādes sgrafito dekoratīvā apdare, atjaunotas ārējās akmens kaluma kāpnes un ieejas portāls uz hercoga apartamentiem ziemeļu korpusā. Rekonstruētas ārējās koka kāpnes ar nojumi uz pilskunga telpām dienvidu korpusā, tāpat atjaunots pagalma 17. gadsimta bruģis un interjeru sienu apdare, izgatavotas renesanses, manierisma un baroka stila podiņu krāsnis, kamīni, logu vitrāžas, polihromo krāsaino flīžu grīdu segums hercoga apartamentos, kā arī labiekārtota pils teritorija.

Nozīmīgs darbs paveikts ziemeļu fasādē, kas balstās uz Mēmeles krasta stāvās kraujas. Tā nostiprināta, lai pēc būvapjoma atjaunošanas stabili noturētu celtni arī lietavās vai šķīdonī.

Senie materiāli un tehnoloģijas

Bauskas pils restaurācijā izmantoti materiāli, tehnoloģijas un tehniskie paņēmieni, kādus tagad celtniecībā vairs nelieto. Kaļķa materiāli sagatavoti ar dzēšanu, raudzēšanu, kaļķa krāsu, kaļķūdens dispersiju un emulsiju. Atjaunoti vēsturiskie apmetumi: sgrafito, blietētais renesanses apmetums, raupjie pārstrīķētie apmetumi, oriģinālās apdares konservācija ar injektēšanas metodēm, kaļķa krāsojumi un lazurējoša patinēšana, vēsturiskā akmens un jaukta materiāla mūra kopēšana, arku un velvju mūrēšana u. tml.... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

Antra Ērgle

Foto: Bauskas novada pašvaldība, bauskasdzive.lv

 

Žurnālu "Būvinženieris" iespējams iegādāties Latvijas Būvinženieru savienības birojā, kā arī veikalos un kioskos, kuriem žurnālus piegādā “Preses serviss:”

Rimi Hypermarkets, "Džutas", Krustkalni, Ķekavas pag., Ķekavas nov.

Narvesen, Aspazijas bulvāris 32, Rīga

Narvesen, Audēju 16 , Rīga , LV-1050

Rimi, Audēju 16 , Rīga , LV-1050

Narvesen, Ausekļa iela 6 (dzelzc. stac.), Sigulda

Narvesen, Āzenes 5, Rīga

Rimi Hypermarkets, Āzenes 5, Rīga

Narvesen, Brīvības 31, Rīga

Narvesen, Brīvības 372 , Rīga , LV-1024

Rimi Hypermarkets, Brīvības 372b , Rīga , LV-1006

Rimi, Brīvības 434b , Rīga , LV-1056

Narvesen, Brīvības gatv. 372, Rīga LV 1006

Rimi Hypermarkets, Brīvības iela 30, Dobele

Narvesen, Brīvības iela 66, Rīga

Narvesen, Brīvības-Merķeļa, Rīga

Rimi Hypermarkets, Daugavas iela 31, Mārupe

Rimi, Dombrovska 23 , Rīga , LV-1015

Sky, Duntes iela 19a, Rīga, LV 1005

Narvesen, Dz.Stacijas laukums 2 , Origo, Rīga , LV-1050

Narvesen, Dz.Stacijas laukums 2 , Tornis 1, Rīga , LV-1050

Narvesen, Dz.Stacijas laukums 2 , Tornis 2, Rīga , LV-1050

Rimi, Dzirciema 42, Rīga

Narvesen, Dzirnavu 74/76 , Rīga LV-1011

Rimi, Dzirnavu iela 67, Rīga

Narvesen, Dzirnavu iela 67, t/c "Galleria Rīga", Rīga

Prisma, Grostonas iela 1, Rīga, LV 1013

Sky, Hipokrāta iela 28, Rīga

Narvesen, Ģimnāzijas 31 , Daugavpils

Rimi Hypermarkets, Imantas 15.līnija 7, Rīga

Solo, Jāņa Poruka 19, Cēsis

Rimi Hypermarkets, Jaunā Ostmala 3/5, Liepāja

Narvesen, K.Barona 46 , Rīga , LV-1011

Narvesen, K.Barona 78a , Rīga , LV 1050

Narvesen, Kaļķu 2, Rīga

Narvesen, Kaļķu 28 , Rīga , LV-1050

Rimi Hypermarkets, Kārļa Zāles lauk. 8, Liepāja

Rimi Hypermarkets, Katoļu 18, Jelgava, LV 3000

Narvesen, Klaipēdas 62 , Liepāja

Rimi, Kr.Barona 46, Rīga

Rimi Hypermarkets, Kr.Valdemāra 112/114, Rīga

Rimi Hypermarkets, Krasta 46 , Rīga , LV-1003

Narvesen, Krasta 46 , Rīga , LV-1003

Sky, Krasta 56, Rīga, LV 1003

Narvesen, Kuldīgas 5 , Ventspils

Rimi Hypermarkets, Kurzemes prosp. 1a, Rīga

Narvesen, Lielā iela 13, Liepāja (t/c "kurzeme")

Rimi Hypermarkets, Lielais pr. 3/5 , Ventspils

Rimi Hypermarkets, Lielirbes 29 , Rīga , LV 1046

Narvesen, Lielirbes 29, Rīga

Narvesen, Lielirbes iela 29, Rīga, t/c Spice, 2.st.

Narvesen, Maskavas 357 , Rīga , LV-1063

TOP, Mednieku 21, Ogre, LV 5003

Narvesen, Mūkusalas 71, Rīga

Prisma, Mūkusalas iela 71, Rīga

Narvesen, Ogres autoosta, Ogre

Narvesen, Pasta 24 (autostacija) , Jelgava

Narvesen, Pionieru 2 , Bauska , LV 3901

Rimi Hypermarkets, Pionieru 2, Bauska, LV 3901

Rimi Hypermarkets, Pulkveža Brieža 31 , Rīga , LV 1005

Rimi Hypermarkets, Rencēnu iela 1, Rīga, LV 1073

Narvesen, Rīgas 11a, Jelgava

Rimi Hypermarkets, Rīgas gatve 5, Ādaži, Ādažu nov., LV 2164

Rimi Hypermarkets, Rīgas iela 33, Ogre

Narvesen, Rīgas iela 4, Valmiera

Rimi Hypermarkets, Rīgas iela 48, Jelgava

Rimi, Saules 6, Madona, LV 4801

Rimi Hypermarkets, Skolas iela 4 E, Salaspils, LV-2121

Rimi Hypermarkets, Stirnu 26, Rīga

Narvesen, Strēlnieku 1 , Rīga , LV-1010

Rimi, Strēlnieku 2, Sigulda, t/c Šokolāde

Rimi Hypermarkets, Talsu šoseja 29, Jūrmala, LV 2015

Narvesen, Tirgus 7d , Iecava , Bauskas raj.

Sky, Ulmaņa gatve 122 , Rīga , LV-1029

Narvesen, Vaļņu iela 2, Rīga

Rimi, Vienības gatve 95 , Rīga , LV-1058

Lasīt vairāk...

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē būves Kurzemē

Kuras no Latvijas labākajām būvēm tiks virzītas skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” trešajai kārtai, skates žūrija lems 16. februārī. Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija skates otrajā kārtā jau sestajā kārtējā izbraukumā vērtēja būves Kurzemē. Ikvienā no braucieniem piedalās daļa no 33 cilvēku lielās žūrijas komandas – būvniecības praktiķi, mācībspēki, inženieri un arhitekti, – atbilstoši kategorijai, kurā pieteikti objekti. Šoreiz izvērtētas un uzteiktas būves nominācijās „Pārbūve”, „Publiskā jaunbūve”,  “Ainava” un „Restaurācija”.

 

Viesnīcas ēkas pārbūve. „Kuršu krogs”, Mācītājmuiža, Lībagu pagasts, Talsu novads

Pasūtītājs: SIA „Kuršu krogs”, projekta autors: SIA „Smilšu pilis”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „Stats”, būvuzraugs: Andris Girniuss. 

Būvi raksturojošie lielumi – 591.5 m3, būves izmaksas – 174 214.98 eiro, būvniecības ilgums – 4 mēneši.

Talsu novada pašvaldība, piesakot skatei "Gada labākā būve Latvijā" viesnīcu “Kuršu krogs”, vēlējās uzsvērt šīs ēkas īpašnieku apbrīnojamo sirsnību, cilvēcību un neatlaidību ar kādu par pašu līdzekļiem tikusi pārbūve viesnīca. Aizvadītā gada maijā atvērtajā “Kuršu krogā” saimnieko Bārbalu ģimene - ģimene, kas ieguvusi balvu "Latvijas lepnums 2015", ģimene, kas uzdrošinājusies ne tikai no Rīgas pārcelties uz mazpilsētu, bet arī adoptēt četrus bērniņus, sniedzot tiem neizmērojamu mīlestību un rūpes. Tā ir ģimene, kas nolēma iegādāties novecojušu moteļa ēku, pārvēršot to par skaistu un izsmalcinātu restorānu un viesnīciņu ar septiņiem īpašiem numuriņiem.

Bārbalu ģimene žūrijai izrāda visu ēku, stāsta par to kā trīs gadus lolojuši ideju par sava līdzšinējā kardinālā dzīvesveida maiņu no galvaspilsētas uz laukiem, līdz iegādājuši, šo teju sešus gadus pamesto namu un pārvērtuši par mājīgu un sirsnīgu pieturas vietu ceļiniekiem, kā arī svinību kārotājiem. Tik daudz emocijas! Tās pārņem te ierodoties. Bet kā ar būvi? Izrādās, ka to pārbūvēja Vilnis Mālmeisters, kurš  savulaik cēlis veco ēku būdams tikko kā augstskolu absolvējis inženieris.

Ēka piedzīvojusi daudz izmaiņu un rīcības ar tālejošiem plāniem, tā, lai pēc laika, kad  uzņēmēji iekrās līdzekļus vai iegūs finansējumu no kādiem projektiem un fondiem,  var iebūvēt ēkā ieplānoto kravas liftu, maizes ceptuvi un pirti. Ēkas pārsegumā veiktas nelielas izmaiņas. Pirmā stāva pārsegums virs zāles papildus pastiprināts ar koka sijām ar dimensiju 75x200 mm, kas izgatavots no skuju koka. Visas jaunās pārsedzes nesošas sienās ir no metāla U nr12 veidojot vismaz 25 cm pārlaidumu. Jumta koka konstrukcijas nesošā daļa tika saglabāta. Tā nobalstīta uz mūrlatām un koputura. Jumta segums netika mainīts. Pateicoties energoefektīviem risinājumiem, pirms kuriem tika veikts energoaudits un blīvuma testi, visu ziemu darbojās mazākais no apkures katliem -  ar jaudu 25 kW. Pārbūvējot un iekārtojot daudz izmantots koks – osis. 

Žūrijas loceklis Egils Emersons, inženieris specializējies būvkonstrukciju hidroizolācijas jomā saka: “Te reāli katrā telpā redzam mīlestību. Tik ļoti saimniekiem patīk tas, ko viņi dara!”

Žūrijas locekle Maija Križmane, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes projektu eksperte turpina: “Dvēseliskums veido šīs ēkas auru. Sajūta, ka visas problēmas, kas ir un vēl būs, tiks atrisinātas, jo namu apsaimnieko paši īpašnieki.”

 “Kvalitatīva, šarmanta vieta sava dzīvesveida piepildījumam, lai vienlaikus ar to dalītos ar saviem viesiem – apmeklētājiem. Gaidām svaigas maizes smaržu no jaunās ceptuves. Jūtamies kā mājās,” atzīstas žūrijas loceklis Zigmārs Brunavs, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektors.

 

AS “Latvijas Valsts meži” biroja ēka Dundagā

Pasūtītājs: AS “Latvijas Valsts meži”, projekta autors: SIA “5.iela” Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Selva Būve”, būvuzraugs: SIA “BaltLine Globe”, projektētājs konstruktors: SIA „BKB”.

Būvi raksturojošie lielumi: kopējā platība – 2595.7 m2,  tilpums -8489 m3.

Būvniecības izmaksas 4146369.61 eiro,  būvniecības ilgums – 16 mēneši.

Iebraucot teritorijā, uzreiz pamanāma daba, blakus esošās stirnas un Dundagas pils parks ar ozoliem. Protams, ka vide un pasūtītāja prasības iespaido arī projektētāja veikumu.  SIA “5. iela” ieguldījums redzams vēl neieejot ēkā. Ar ēkas tēlu radītas asociācijas ar Latvijas mežu bagātībām, plaši izmantoti kokmateriāli ārējā un iekšējā apdarē, kas sniedz gan dabas sajūtas un meža smaržu, gan vizuālo efektu. Iekļaujoties dabīguma konceptā, kokmateriālu aizsardzībai izmantota eko eļļa. Ēkas plāns ir U veida, ar jauku daļēji noslēgtu iekšpagalmu, jumta konstrukcija – vienslīpu ar saules baterijām elektrības ražošanai. Koks kā būvmateriāls tiek izmantots visās ēkas konstrukcijās – nesošajās un nenesošajās, no koka projektēti gan pārsegumi, fasāde, veikta apdare iekštelpās. Siltināšanai tiek izmantoti materiāli, kuru ražošanā izmantota kokšķiedra, kaņepju vate un lina šķiedra. Arhitektu iecerētās liela izmēra izvērstās (sašķiebtās) koka kolonas un iecerēto pārseguma eksponēto koka siju apjomu būvinženieri realizēja būvkonstrukciju daļas projektā. Ēkas inženierrisinājumi vērsti uz dabas resursu ekonomisku izmantošanu un atbilst ilgtspējīgas ēkas principiem. Pasūtījās uzskata, ka projekts un tā realizācija vērtējams kā unikāls piemērs tik apjomīgai koka ēkai Latvijas arhitektūras kontekstā.

 AS “Latvijas valsts meži” nekustamo īpašumu projektu vadītājs Uģis Perševics stāsta, ka uzņēmums konsekventi realizē galveno ideju: “Koks ir mūsu zaļais zelts un tas jāizmanto Latvijā”.  Par labu biroja ēkai Dundagā uzņēmums izšķīries tāpēc, ka Dundagas novads ir viens no mežiem bagātākajiem novadiem. Zaļā domāšana un rīcība izpaužas arī lietus ūdeņu savākšanā rezervuāros un tā tālākā izmantošanā tehniskām vajadzībām. Katrā telpā ir CO2 sensori. Apkurei izmantots gan siltumsūknis, kurš darbojas līdz – 10 oC āra temperatūrai, jo pie zemākas āra temperatūras apkurei tiek izmantots “Grandeg” granulu katls. Uģis Perševics atceras, ka teritorijā ir avots, kas šad un tad parādās un tad pazūd. Celtniecības laikā, februārī tas radīja problēmas, bet tad atkal pazuda.

SIA “Selva būve” projektu vadītājs/atbildīgais būvdarbu vadītājs Gintars Dardets  saka, ka  līmētās konstrukcijas ir teju 445 m2, saplāksnis 2000 m2, bet kopējais koksnes  daudzums 770 m3. SIA “Selva būve” būvdarbu plānošanā un organizēšanā ar BIM tehnoloģiju izveidoja ēkas parametrisko modeli. Tā izmantošana būvdarbu organizēšanā deva ievērojamu montāžas laika ietaupījumu, salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto, kā arī pilnībā izslēdza papildus neparedzētos darbus montāžas laikā, tādejādi ietaupot būtiskus gan cilvēku, gan finanšu resursus.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents, atzīst: “Ļoti priecē, ka pasūtītājs labi zina ko un kā vēlas, līdz ar to jau projektētājiem ir precīzs uzdevums. Līdzekļi atļāvuši izmantot ļoti mūsdienīgas un pārdomātas tehnoloģijas. Patīkami, ka uzņēmums tik mūsdienīgu centru izveidojis arī ārpus Rīgas.” 

Žūrijas locekle Maija Križmane, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes projektu eksperte: “Šajā namā ir ļoti daudz ilgtspējīgas būvniecības aspektu: vietējie materiāli,  ūdens taupīšanas režīms, energoefektivitāte, mazāk CO2 emisiju. Priecē būvnieka vēlme BIM uztvert nevis kā apgrūtinājumu, bet kā vēlmi precīzāk izdarīt. Piestrādāts pie detaļām.” 

 

Lielā laukuma Ventspilī pārbūve un strūklakas „Fregate Valzivs” jaunbūve, Lielā laukuma labiekārtojuma 2.kārta

Pasūtītājs: Ventspils pilsētas pašvaldības iestāde „Komunālā pārvalde”, projekta autori: David Cook, Vācija, Štutgarte, arhitektu birojs „haascookzemmrich STUDIO2050”, SIA „Arhitekta J.Pogas birojs”, SIA „LVCT”, SIA „ARHO”, SIA „ZALA landscape architecture”, SIA „apdALPS”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ostas celtnieks”, būvuzraugs: SIA „Forma 2”. 

Būvi raksturojošie lielumi – kopējā platība 35947.8 m2, izbūvēti ceļi un laukumi -11790.7 m2, tajā skaitā ūdens spogulis, strūklakas baseins – 1343.3 m2, zaļā zona – 18157,1 m2

Būves izmaksas  - strūklaka – 1587420,1 eiro, labiekārtojums – 3663280,32 eiro, būvniecības ilgums – strūklaka 10 mēneši, lielā laukuma labiekārtošana 1 gads un 10 mēneši.

2016. gadā Ventspils pilsētas arhitektoniskās ainavas pilnveidojums ir Lielā laukuma pārbūves realizācija. Ir tapis  jauns pilsētas centra simbols, tās identitāti atspoguļojot laikmetīgā vides dizainā. Plastiskā reljefa izveidi ir iedvesmojušas smilšu kāpas, kas pāriet topošās Ventspils mūzikas skolas ar koncertzāli būvapjomā. Akcents ir strūklaka  “Fregate VALZIVS”, kuras tēls ir 1644. gadā Ventspilī būvētās Hercoga Jēkaba flotes kuģa “Wallfisch” veidola laikmetīga interpretācija ar inovatīvu formveidi un daudzveidīgām, neordinārām ūdens strūklu tehnoloģiju programmām.  LED nakts izgaismojums 3,6 ha lielo laukumu padara mainīgu un atraktīvu, tā dažādie reljefa līmeņi atbilst universālā dizaina principiem. Jaunizveidotais komplekss kopumā ir pozitīvi novērtēts kā būtiska pievienotā vērtība pilsētvidei.  

SIA “Ostas celtnieks” projekta un būvdarbu vadītājs Salvis Druvaskalns: “Būvobjekts kompleksā ar iepriekš veiktā Lielā laukuma rekonstrukciju un granīta seguma izbūvi kopumā Ventspils pilsētas centru padarījis bagātāku ar pašvaldības darba komisijās strādājošo speciālistu un Vācijas arhitekta David Cook vadībā strādājošo projektētāju vairāku gadu garumā loloto izcilo un unikālo arhitektūras pērli –Lielā laukuma strūklaku "Fregate "Valzivs". Projekta iecere ir sasniegta un Ventspils pilsēta savā 726. dzimšanas dienā saņēma krāšņu rotu, kas kalpo iedzīvotājiem un tūristiem kā satikšanās, atpūtas un izklaides vieta. Lielais laukums vēl tuvākajos divos gados iegūs papildus unikālu arhitektūras pērli- Valsts Mūzikas vidusskolu, kuras realizācija jau sākusies.”

Konstrukcijas sarežģītība krietni vien spieda ”pasvīst” gan konstruktoriem, gan būvētājiem, lai radītu kompozīciju gan ar gaismām, gan ūdens veidoto miglu, ūdens kaskādi un ūdens strūklām. Sarežģītākais bija katrā rajā izveidot un ievietot  individuālos inženierrisinājumus. Vantis nācās regulēt pat ar milimetru precizitāti. Masta pamatnē ir “glāze”, kurā masts ir iebetonēts. Granīts, kas ir baseinā un laukumā vests no Indijas.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: “Uzteicami, ka Latvijas klimatiskajos un īssezonālos apstākļos ir radīts tik iespaidīgs un grūti realizējams vides projekts.”

Žūrijas komisijas locekle Ineta Geipele, Dr. oec., Rīgas Tehniskās universitātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktore, profesore piebilst: “Labi, ka Latvijā ienāk tāda mēroga strūklakas!”

 

Vecā rātsnama restaurācija un rekonstrukcija, Baznīcas ielā 5 Kuldīgā

Pasūtītājs: Kuldīgas novada pašvaldība, projekta autors: SIA “WONDERFULL”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ostas celtnieks”, būvuzraugs: SIA “Būves un būvsistēmas”, projektētājs konstruktors: Ingus Veiss

Ēkas kopējā platība – 567,8 m2, būvdarbu platība -  387,8 m2, būvtilpums – 1370 m3. Būves izmaksas  - 726797, 96 eiro,  būves ilgums – 14 mēneši.

Ļoti kvalitatīvs ieguldījums Kuldīgas vecpilsētas šarmā un kuldīdznieku ikdienā ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Kuldīgas vecā rātsnama ēkas restaurācija. Nama restaurācijas idejas autore bija Kuldīgas pašvaldība, jo ēka ir Kuldīgas tradicionālo kultūras vērtību radīšanas vieta, tajā darbojas Kuldīgas Aktīvās atpūtas centrs. Kuldīgas pašvaldība iesniedza šo projektu Kultūras ministrijas rīkotajā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas “Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunošana” grantu shēmā “Kultūras mantojuma saglabāšana”. Tagad, pateicoties apjomīgai restaurācijai, vēsturiskais piemineklis atguvis izskatu, kāds tam bija 19. gadsimtā. Ēkā atjaunots vēsturiskais telpu plānojums un anfilāde abos stāvos, atsegtas laikmetam raksturīgās būvkonstrukcijas, būvdetaļas un sienu gleznojumi. Atjaunots viens no diviem vēsturiskajiem manteļskursteņiem ar visu šīberi. Nama saimnieki to tagad dēvē par ēkas dvēseli. Ēkā atjaunota Maģistrāta zāle, kur kādreiz izlēma pilsētas svarīgākos jautājumus. Koka siju griesti vietām atstāti bez krāsas slāņa. Būvniecības laikā saglabātas tās ēkas vēsturiskās detaļas, kas bija labā tehniskajā stāvoklī. Balstoties uz arhitektoniski māksliniecisko izpēti, savā vēsturiskajā atrašanās vietā atgriezušās kāpnes. Bija nepieciešams paplašināt amatnieku darbnīcas un nodrošināt tajās pietiekami daudz gaismas. Tāpēc otrā stāva pažobelēs tika atsegtas un jumtā uz Alekšupītes pusi no jauna izveidotas Kuldīgai raksturīgās logu izbūves. Veikta arī vecā rātsnama fasādes restaurācija, sakārtots māla dakstiņu jumts. Būvniecībā izmantoti tikai dabīgi materiāli. Restaurācijas darbi veikti ar tradicionālām metodēm un materiāliem: koku, kaļķa javas apmetumu. Vēl viens izaicinājums būvniekiem bija jau paredzētā neparedzamība. Ēkā vairākkārt bija notikusi pārbūve, līdz ar to darbu gaitu nevarēja precīzi izplānot, un projekta vadītājiem bija jāpielāgojas situācijai. Nu kuldīdznieki lepojas, ka paveiktais ir paraugs, kā atjaunot senās koka būves vecpilsētā. “Diezin vai šādu ēku restaurācijai būtu jāorganizē sabiedriskā apspriešana. Bet tā notika un  iedzīvotāji fasādē izvēlējās jau pierasto darvas toni, kaut gan ēka pašos pirmsākumos bija dzeltenīga. Kuldīga tolaik nebija melnu fasāžu,” stāsta Kuldīgas restaurācijas centra restaurācijas meistars Jānis Mertens.

«Projektā papildu izaicinājumus radīja atjaunojamās ēkas specifika – tā kā rātsnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, prioritāri bija saglabāt ēkas vēsturisko precizitāti. Mums nācās būt fleksibliem un projekta gaitā rast jaunus risinājumus atbilstoši tam, kas atklājās restaurācijas darbu laikā. Atsevišķos gadījumos pielāgojāmies situācijai un rīkojāmies citādi, nekā bija paredzēts, projektu plānojot. Cieši sadarbojāmies ar Kuldīgas novada pašvaldības arhitektiem, ņēmām vērā viņu ieteikumus, piemēram, saglabāt māla pildījumu starp pārseguma sijām – ņēmām to ārā, mērcējām un likām atpakaļ. Garās sijas, kas pēdējoreiz bija remontētas 80. gados, bija pārlūzušas, pasūtījām viengabala sijas no jauna,» atceras būvnieks Juris Pavlovs. 

«Kā lielākos izaicinājumus rātsnama restaurēšanā izceltu pietiekami sarežģītos būvgaldniecības darbus un mūsdienām unikālā manteļskursteņa izbūvi. Šā uzdevuma izpildei ilgi tika meklēts meistars, jo mūsdienās speciālisti ar šādām prasmēm vairs nav atrodami. Patīkams pārsteigums bija zem daudzajiem apdares slāņiem atklātie dekoratīvie krāsojumi,” stāsta Kuldīgas novada pašvaldības pārstāvis Gints Preiss. Vecajā vietā tika atjaunotas kāpnes. Tas bija īpaši sarežģīts uzdevums ierobežotā telpā iekombinēt kāpnes atbilstoši visiem normatīviem un izrēķināt augstumu, platumu un slīpumu. Tomēr meistars izmantoja vairākas amata viltības un spīdoši tika galā ar uzdevumu. Kāpņu ārējo izskatu precīzi kopēja no citiem tā laika vēsturiskajiem kāpņu analogiem, kas saglabājušies Kuldīgas vecpilsētā. “Daļa griestu seguma tika notīrīta un noklāta ar baltu lineļļas krāsu, vecākā griestu dēļu daļa tika notīrīta, fiksēta ar lineļļu un atstāta aplūkošanai. Pažobelē tika atjaunots pildrežģa fragments ar māla ķieģeļu pildījumu, uz griestiem atjaunots būvgružu un māla starpstāvu pārsegums. Daudzās vietās bija saglabājies vecais kaļķa apmetums. Sienas krāsojām ar līmes krāsu. Kopšanai tā ir apgrūtinoša, bet neviens to nesmērē. Priecē, ka darbi tika paveikti galvenokārt ar vietējo atbalstu – logi, durvis un kāpnes tapa “Rumbas galdniecībā”, jumiķi, elektriķi, namdari, krāsotāji ir vietējie, pat visas krāsas tapa uz vietas,» priecājas Juris Pavlovs, projekta galvenais restaurators.

Žūrijas komisijas loceklis Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors atzīst: “Projektētājiem un būvētājiem krietni bija jāpadomā ēkā ierīkojot centrālo apkuri, jo tās apstākļos līdz šim nepieradusī ēka sāk citādāk uzvesties. Un liels gandarījums par atjaunoto manteļskursteni.”

 

***

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, KNAUF, Forum Auto (Peugeot), MAPEI, RAMIRENT.

 

Lasīt vairāk...

Iznācis žurnāla “Būvinženieris” 2017.gada pirmais numurs

Pie lasītājiem nonācis pirmais šī gada numurs, ko abonētāji mēneša vidū parasti atrod savās pasta kastītēs, bet tie, kas izvēlas labāk iegādāties žurnālu, tagad to varēs izdarīt  ne vien Latvijas Būvinženieru savienības birojā, bet arī veikalos un kioskos, kuriem žurnālus piegādā “Preses serviss”*.

Ko varēs lasīt februāra numurā?

• Latvijas būvindustrijā esošo nevalstisko organizāciju, kā arī Būvniecības padomes vadītāju viedokļi par redzējumu – kā nozare attīstīsies turpmākajā laikā, kā arī priekšlikumus šai attīstībai, piemēram, kā mazināt ēnas būvniecību.

• Paredzētie grozījumi būvspeciālistu sertificēšanas tiesiskajā regulējumā, proti, grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.610 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" rosina uz diskusiju, jo ieskicē problemātiku. 

• Šovasar tiks uzsākts Mežaparka Lielās estrādes pārbūves pirmais posms. Līdz XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI Deju svētkiem 2018. gada vasarā vispirms tiks īstenota projekta pirmā kārta, bet uzreiz pēc svētkiem plānots ķerties pie otrā posma būvdarbiem.

• Veicot būvobjektu un būvprojektu pārbaudes, Būvniecības valsts kontroles birojs konstatējis vairākas sistemātiskas kļūdas savienojumu projektēšanas un montāžas stadijās. Tāpēc īss skrūvsavienojumu apraksts, skrūvju montāžas nosacījumi un saistīto standartu apkopojums.

• Pirmo reizi Latvijā izmantota jauna ēku konstruktīvo elementu eksperimentālas pārbaudes un slogošanas metode – SIA CMB sadarbībā ar Brēmenes Universitātes Eksperimentālās statikas institūtu veikuši slogošanas testu.

• Kokmateriāli ar ķīļtapu savienojumiem tiek izmantoti gan līmētu siju, gan krusteniski līmētu koksnes (CLT) paneļu ražošanai, gan liela mēroga koka konstrukciju režģos (timber grid shell).  Par prasībām un standartu LVS EN 15497:2014 “Masīvkoksnes konstrukciju kokmateriāli ar ķīļtapu savienojumiem”. 

• Kā būvniecība attīsta Bauskas novadu vai kā šajā novadā attīstās būvniecība?

• Sarunas. Būvidustrijas lielās balvas laureāti – “Gada inženieris 2016”– Juris Grodņa un laureāts kategorijā “Mūža ieguldījums būvindustrijā“ Tālis Straume.

• Kultūras ministrijas kamīnzāles atjaunošana un tās laikā atklātie unikālie Jūlija Madernieka sienu krāsojumi. 

• Saieta nams -  sporta zāle un baznīca Rīgā, Lāčplēša un Avotu ielas krustojumā.

• Jauna  tehnoloģija drenāžai zem Rīgas HES uzbēruma.

• Nīderlandē "lego" būvniecība - mājas, kas it kā saliktas kopā no atsevišķiem klučiem/elementiem, - populārs stils Holandē. 

• Energoefektivitāte Rīgā tikai ceļa sākumā. Atklājam tendences, problēmas un pieredzi. 

• Mainīgie vides apstākļi un pieaugošā satiksmes slodze pieprasa atbildīgāku ūdens resursu izmantošanu, kā arī efektīvākus ūdens savākšanas risinājumus ar dubultu mērķi – ne tikai pasargāt cilvēku no ūdens, bet arī aizsargāt pašu ūdeni. Kā to izdarīt, izmantojot polimērbetonu?  

• Apkure. Jaunās tehnoloģijas, viedi risinājumi, ko ņemt vērā rekonstruējot vecās katlu mājas vai mainot katlu savā mājā - ne tikai gāzes. 

 

Lai daudz jaunu zināšanu!

 

Mārīte Šperberga

Žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore

 

*Preses serviss tirdzniecības vietas:

Rimi Hypermarkets, "Džutas", Krustkalni, Ķekavas pag., Ķekavas nov.

Narvesen, Aspazijas bulvāris 32, Rīga

Narvesen, Audēju 16 , Rīga , LV-1050

Rimi, Audēju 16 , Rīga , LV-1050

Narvesen, Ausekļa iela 6 (dzelzc. stac.), Sigulda

Narvesen, Āzenes 5, Rīga

Rimi Hypermarkets, Āzenes 5, Rīga

Narvesen, Brīvības 31, Rīga

Narvesen, Brīvības 372 , Rīga , LV-1024

Rimi Hypermarkets, Brīvības 372b , Rīga , LV-1006

Rimi, Brīvības 434b , Rīga , LV-1056

Narvesen, Brīvības gatv. 372, Rīga LV 1006

Rimi Hypermarkets, Brīvības iela 30, Dobele

Narvesen, Brīvības iela 66, Rīga

Narvesen, Brīvības-Merķeļa, Rīga

Rimi Hypermarkets, Daugavas iela 31, Mārupe

Rimi, Dombrovska 23 , Rīga , LV-1015

Sky, Duntes iela 19a, Rīga, LV 1005

Narvesen, Dz.Stacijas laukums 2 , Origo, Rīga , LV-1050

Narvesen, Dz.Stacijas laukums 2 , Tornis 1, Rīga , LV-1050

Narvesen, Dz.Stacijas laukums 2 , Tornis 2, Rīga , LV-1050

Rimi, Dzirciema 42, Rīga

Narvesen, Dzirnavu 74/76 , Rīga LV-1011

Rimi, Dzirnavu iela 67, Rīga

Narvesen, Dzirnavu iela 67, t/c "Galleria Rīga", Rīga

Prisma, Grostonas iela 1, Rīga, LV 1013

Sky, Hipokrāta iela 28, Rīga

Narvesen, Ģimnāzijas 31 , Daugavpils

Rimi Hypermarkets, Imantas 15.līnija 7, Rīga

Solo, Jāņa Poruka 19, Cēsis

Rimi Hypermarkets, Jaunā Ostmala 3/5, Liepāja

Narvesen, K.Barona 46 , Rīga , LV-1011

Narvesen, K.Barona 78a , Rīga , LV 1050

Narvesen, Kaļķu 2, Rīga

Narvesen, Kaļķu 28 , Rīga , LV-1050

Rimi Hypermarkets, Kārļa Zāles lauk. 8, Liepāja

Rimi Hypermarkets, Katoļu 18, Jelgava, LV 3000

Narvesen, Klaipēdas 62 , Liepāja

Rimi, Kr.Barona 46, Rīga

Rimi Hypermarkets, Kr.Valdemāra 112/114, Rīga

Rimi Hypermarkets, Krasta 46 , Rīga , LV-1003

Narvesen, Krasta 46 , Rīga , LV-1003

Sky, Krasta 56, Rīga, LV 1003

Narvesen, Kuldīgas 5 , Ventspils

Rimi Hypermarkets, Kurzemes prosp. 1a, Rīga

Narvesen, Lielā iela 13, Liepāja (t/c "kurzeme")

Rimi Hypermarkets, Lielais pr. 3/5 , Ventspils

Rimi Hypermarkets, Lielirbes 29 , Rīga , LV 1046

Narvesen, Lielirbes 29, Rīga

Narvesen, Lielirbes iela 29, Rīga, t/c Spice, 2.st.

Narvesen, Maskavas 357 , Rīga , LV-1063

TOP, Mednieku 21, Ogre, LV 5003

Narvesen, Mūkusalas 71, Rīga

Prisma, Mūkusalas iela 71, Rīga

Narvesen, Ogres autoosta, Ogre

Narvesen, Pasta 24 (autostacija) , Jelgava

Narvesen, Pionieru 2 , Bauska , LV 3901

Rimi Hypermarkets, Pionieru 2, Bauska, LV 3901

Rimi Hypermarkets, Pulkveža Brieža 31 , Rīga , LV 1005

Rimi Hypermarkets, Rencēnu iela 1, Rīga, LV 1073

Narvesen, Rīgas 11a, Jelgava

Rimi Hypermarkets, Rīgas gatve 5, Ādaži, Ādažu nov., LV 2164

Rimi Hypermarkets, Rīgas iela 33, Ogre

Narvesen, Rīgas iela 4, Valmiera

Rimi Hypermarkets, Rīgas iela 48, Jelgava

Rimi, Saules 6, Madona, LV 4801

Rimi Hypermarkets, Skolas iela 4 E, Salaspils, LV-2121

Rimi Hypermarkets, Stirnu 26, Rīga

Narvesen, Strēlnieku 1 , Rīga , LV-1010

Rimi, Strēlnieku 2, Sigulda, t/c Šokolāde

Rimi Hypermarkets, Talsu šoseja 29, Jūrmala, LV 2015

Narvesen, Tirgus 7d , Iecava , Bauskas raj.

Sky, Ulmaņa gatve 122 , Rīga , LV-1029

Narvesen, Vaļņu iela 2, Rīga

Rimi, Vienības gatve 95 , Rīga , LV-1058

 

Lasīt vairāk...

Skates “Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē būves Olainē, Līvbērzē un Rīgā

Kuras no Latvijas labākajām būvēm tiks virzītas skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” trešajai kārtai, skates žūrija lems 16. februārī. Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija skates otrajā kārtā jau piektajā kārtējā izbraukumā vērtēja būves Olainē, Līvbērzē (Jelgavas novads) un Rīgā. Ikvienā no braucieniem piedalās daļa no 33 cilvēku lielās žūrijas komandas – būvniecības praktiķi, mācībspēki, inženieri un arhitekti, – atbilstoši kategorijai, kurā pieteikti objekti. Šoreiz izvērtētas un uzteiktas būves nominācijās „Restaurācija”, „Pārbūve” un „Publiskā jaunbūve”.

Jauna nodaļa Olaines cietuma teritorijā – dzīvojamais korpuss, resocializācijas centrs

Būves pasūtītājs: Ieslodzījuma vietu pārvalde, projekta autors: SIA “Ozola & Bula, arhitektu birojs”, galvenais būvuzņēmējs: SIA “RE&RE”, būvuzraugs: SIA “Būvuzraugi LV”, projektētājs būvkonstruktors: PS “ARH Studija”.  

Būvi raksturojošie lielumi -  ēkas apbūves laukums 3765,70 m2, ēkas kopējā platība, kurā veikti būvdarbi  -5350,2 m2, būvtilpums, kurā veikti būvdarbi – 25854 m3. Izbūvēti ārējie inženiertīkli: elektrības kabeļi – 289,39 m, zibens aizsardzības kabeļi 1400 m, vājstrāvu kabeļi – 320 m, ūdensvads – 392,93 m, siltumtrase – 118 m, lietus ūdens kanalizācija – 279,46 m. Labiekārtošanā - asfaltbetona segums 2406.03 m2, zālājs -5381 m2, stiprināts zālājs -920 m2, betona bruģakmens – 125,96 m2. Izmantoti Latvijā ražoti materiāli – saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas, transportbetons, putupolisterols, transformējamās tribīnes. 

Būves izmaksas  - 4448595,92 eiro. Būvniecība ilga no 2015. gada 25. maija līdz 2016. gada 12. augustam.

Lai iekļūtu cietumā vispirms žūrijas locekļi uzrāda personu apliecinošus dokumentus, tiek piereģistrēti žurnālā, visi nodod dežurantam savus mobilos telefonus, iziet cauri “slūžām”- vairākiem slēgtiem vārdiem un tad nokļūst aiz milzīga žoga. Daži  ieslodzītie pastaigājas laukumā sveicinās, vēlas sev pievērst uzmanību un jautā,  - no kurienes esat, kāpēc šeit?

Pirms būvēt jaunu korpusu, cietuma darbinieki izpētīja Norvēģijas un Polijas pieredzi, lai saprastu, kādas prasības jāuzstāda projektētājiem un būvniekiem. Konkrētais korpuss domāts ieslodzītajiem, kas noziegumu izdarījuši alkohola vai narkotisko vielu reibumā, un kuriem jāārstējas no šīm atkarībām. Ar šiem ieslodzītajiem strādā speciālisti, lai pēc 4 mēnešiem vai pēc gada (kāds nu kuram termiņš) iznākušie brīvībā saprastu, ka var dzīvot arī citādi.

Tiem žūrijas locekļiem, kas nav saskārušies ar cietumnieku radošo izdomu, protams daudz jautājumu gan par būvniecībā izmantotajiem materiāliem, gan apkures, kanalizācijas, ventilācijas u.c  specifiskiem inženierrisinājumu veidiem. Jebkurš nepārdomāts sīkums, var noderēt demolēšanai. Cietuma korpusa atklāšanā Norvēgijas pārstāvji esot teikuši, ka te esot krietni labāk nekā dažam labam mājās, taču jārada apstākļi, lai tomēr ieslodzītajiem te negribētos atgriezties.

Žūrijas loceklis Arturs Lešinskis, Dr. sc. ing., Latvijas Lauksaimniecības universitātes viesprofesors: “Mums pat nojausma nebija, ka cietumā apkures sistēmā nevar izmantot radiatorus, jo tos lauž, lai radītu  nepieciešamību evakuācijai, tāpēc var ierīkot vienīgi apsildāmās grīdas ar iespēju siltuma padevi katrai kamerai regulēt individuāli. Arī ūdensvads iebūvēts tā, lai ieslodzītie, nevar nopludināt visu stāvu, bet sliktākā versijā tikai savu kameru. Interesants  risinājums sporta zālē - vingrošanas sienu var transformēt par tribīnēm.”

Līvbērzes vidusskolas mājturības ēka

Pasūtītājs: Jelgavas novada pašvaldība, projekta autors: SIA “Namejs Pluss”, galvenais būvuzņēmējs: SIA “RIMTS”, Būvuzraugs: SIA “Būves Birojs” Raimonds Bretšneiders, projektētāja būvkonstruktore Inese Brakanska.

Būvi raksturojošie lielumi: ēkas apbūves laukums 226,3 m2, kopējā telpu platība 162 m2, būvtilpums – 736 m3. Būvniecībā izmantoti Latvijā ražoti materiāli – ošu grīdas dēļi no SIA “AmberWood”, “Latvijas Finieris” ražotais finieris, eko vate iekšsienu siltināšanai. Būves izmaksas 129028,88 eiro, būvniecības ilgums 4,5 mēneši.

Skolas un būvniecības procesa pārstāvjus izbrīna lielā žūrija. Teju divdesmit cilvēki atbraukuši lūkot viņu nelielo ēku. Taču lai arī apjoms neliels, paveiktais iepriecina. Savulaik pie skolas atradās pamesta ēka, par kuru vietējie iedzīvotāji atceras – te bijusi  vistu kūts, vēlāk medicīnas punkts. Krietnu laiku neizmantotā ēka vai nu bija jānojauc, vai ar to kaut kas jādara, lai teritorijā neatrastos vidi degradējoša būve. Ēkas koka pārsegums atradās ļoti sliktā stāvoklī un tas bija jādemontē, projektētājam vajadzēja  radīt jaunu konstrukciju, kas vizuāli izskatītos senlaicīga, jo ēkas nesošās sienas ir no laukakmeņiem. Realitātē ēka bija pilnībā jādemontē, atstājot vien laukakmeņu sienas. Arī dakstiņu jumts piešķir ēkai vēsturiskas ēkas izskatu. Mājturības stundām radītas mājīgas telpas.

Žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents: “Līvbērzē iepriecina pašvaldības attieksme – vecu, nolietotu ēku nenojaukt, bet atjaunot. Te nav žēloti līdzekļi, lai ēkai iedotu jaunu dzīvi-  ne vien funkciju, bet arī patīkamu izskatu. Saglabāts viss autentiskais, ko vien varēja saglabāt un jaunais radīts tā, lai izskatītos autentisks. Prieks par šādām būvēm”. 

Žūrijas loceklis Arturs Lešinskis, Dr. sc. ing., Latvijas Lauksaimniecības universitātes viesprofesors papildina: “Ja būve un telpas būtu jāraksturo vienā vārdā –  tad tas būtu sirsnīgums. Mājīgumu rada izmantotais koks. Protams, ka varēja visu vienkāršot,  izmantot riģipsi, bet koks griestos, sienās pret ēku rāda īpašo attieksmi. ”

Žūrijas loceklis Zigmārs Brunavs, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektors saka: “Līvbērze iedvesmo. It kās viss vienkārši, bet rūpīgi un līdz galam nostrādāts. Būvē redzama un jūtama amatnieku atbildība.”

Saieta nams Lāčplēša ielā 71, Rīgā

Pasūtītājs: Nodibinājums „COP Latvia”, projekta autori: SIA „SESTAIS STILS”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „Merks”, SIA „Būvniecības konsultants”, projektētājs būvkonstruktors: SIA „Būvinženieru konsultāciju birojs”.

Būvi raksturojoši lielumi: apbūves laukums: 805,6 m2, kopējā platība: 1498,20 m2, būvtilpums: 9178 m3, jaunas ielas izbūve: L – 50 m, 304 m2, ietvju platība: 420 m2, zālāja platība: 480 m2, elektroapgāde, ieskaitot tramvaja tīklu: 1627 m, ūdensvads: 59,23 m (ķets), sadzīves un lietus ūdens kanalizācija: 75,17 m, siltumapgādes tīkli: 134 m, vājstrāvu tīklu kabeļi: 102 m. Būves izmaksas: 3,2 miljoni eiro. Būvniecības ilgums: 18 mēneši

Tuvu Rīgas vēsturiskajam centram – Lāčplēša ielā Saieta nams tapa vietā, kur viss zemes gabals bija pilns ar pazemes tīkliem. “Un tieši zem pēdējās ass, kur ēka uzprojektēta, bija siltumtīkls, augstsprieguma tīkls un tramvaja/trolejbusa līnija, kas tālāk baro Barona ielas zemās grīdas tramvaju. Projekta skaņošana ar attiecīgajām instancēm projektētājiem aizņēma vairāk nekā gadu. Visus kabeļus vajadzēja iznest ārpus būvlaukuma, uzbūvēt jaunu transformatora apakšstaciju,” stāsta  SIA “Sestais Stils” arhitekte Ina Kuļikovska. 

“Ēkas izbūvi nācās sadalīt posmos. Tas bija sarežģīti konstruktoram. Izbūvējām pamatus ēkas pirmajai daļai, tas ir, līdz tīklu zonai, kur gruntī teju ik pēc 10 centimetriem atradās visdažādākie inženiertīkli. Ēkas pirmajā daļā jau bijām tikuši līdz otrajam stāvam, tikai tad izbūvējām pāļus tajā zonā, kur bija tīkli. Konstruktors ļoti ilgi domāja par statiskajiem aprēķiniem, kā šī ēka varētu sēsties un kā šāda būvniecības gaita varētu ietekmēt būvi. Aizritēja teju pusotrs mēnesis, bet «cepuri nost» – Valērijs Vasiļjevs šo darbu uztvēra ļoti apzinīgi un paveica lieliski,» stāsta Valdis Silnieks, SIA “Merks” projektu vadītājs. 

Kāds ir ēkas konstruktīvais kodols? Tai ir urbpāļi, FDP pāļi, režģogi, siju lentveida pamati, kas tos savieno kopā, tad seko metāla konstrukcijas. Metāla kolonnas ir aptuveni sešus metrus garas, jumta sijas slīpi pievienotas pie kolonnām. Pēdējā – jumta konstrukcija. Tornim ir atsevišķa kopņu sistēma ar ļoti sarežģītu konfigurāciju. Visām metāla konstrukcijām ir specifiska ģeometrija. 

Metāla karkass ir nesošais un tika aizpildīts ar mūri. Dažas sienas ir no monolīta dzelzsbetona, viena trešdaļa ir monolīts pārsegums, pārējais saliekams. Šīs ēkas būvniecības specifika – nav iespējams pabeigt viena posma darbu un sākt nākamo, piemēram, samontē metāla konstrukciju, pēc tam nāk mūrnieks. Viņi visu laiku strādāja paralēli. 

Uz jumta montēja nesošo, klasisko trapecveida profilu, kas Rīgas vēsturiskajam centram ir jaunums. Jumts tika apdarināts ar termoprofiliem, kas aizpildīti ar siltumizolāciju. Jumta klājums – titāncinka segums. 

Sākotnēji pasūtītājs jumtam bija izvēlējies klasisko “Ruukki” profilu, bet, kad saprata, ka tāmē spēj iekļauties ar titāncinku, jau darbu gaitā lēma par labu citam segumam. Kas atlika projektētājam un būvētājam? Vajadzēja izmainīt «pīrāgu» un ventilējamās kārtas, pārskaņot projektu, jo ēkai mainījās arī augstums. 

Darbi tika veikti titāncinka ražotāja RHEINZINK uzraudzībā. Vispirms tika uzbūvēts klasisks, divslīpu jumts, bet torņa daļā atstāja tehnoloģisko atvērumu. Torni būvēja blakus ēkai, gluži kā atsevišķu mājiņu. Pēc tam šai mājiņai – tornim – tika uzlikts jumta segums – titāncinks.

Klients uzrakstīja rokasgrāmatu, kādai šai ēkai ir jāizskatās, kādi materiāli jāizmanto, lai tie būtu ilgmūžīgi. Tāpēc galvenās ieejas ir granītā, logi alumīnija izpildījumā ar bieziem, siltiem profiliem, palodzes no travertīna. Sienu apdarē ir mūris, apmetums gluds. Uz apmetuma ir ļoti izturīga stiklašķiedras tapete, kas nokrāsota ar augstas cietības, izturīgu mazgājamo krāsu “Bindo 20”. Tāpat jebkurš materiāls ir stingrs un ļoti izturīgs. Ja ir margas, tad tās ir no nerūsējošā tērauda. Durvis finierētas, lai nav jāpārkrāso. Galvenā prasība, lai pat pēc daudziem gadiem neko nevajag pārkrāsot, pielabot vai nomainīt. 

Starp abām zālēm ir paceļamā akustiskā siena, ko izmanto tad kad nepieciešama ietilpīgāka zāle. 

Ēkā ir svētīšanas baseins. Vanna no monolītā dzelzsbetona, hidroizolācijas un granīta apdares. Baseinā ir specifiski aizbāžņi/aizbīdņi. Blakus svētīšanas baseinam ir dušas. Telpas abās pusēs ir durvis. Ja šajā telpā kāds grib iet iekšā un durvis attaisās, ūdens netek, jo aizkrīt ciet elektroaizbīdnis. Sanāk tādas kā slūžas. Sistēma strādā gluži kā signalizācija. 

Lāčplēša ielā ir ļoti dzīva satiksme, daudz trokšņu, bet ēkā valda klusums. Ķieģelis, siltumizolācija un labie logi rada klusumu. 

Žūrijas loceklis Artis Dzirkalis, Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis, SIA “CMB” valdes priekšsēdētājs un vadošais būvinženieris, secina, ka Saieta nams ir klasiska šajā reģionā iederīga ēka, kas savas stilistikas dēļ nenovecos un tiešām ir būvēta tā, lai pasūtītājam vismaz 20 gadus nenāktos satraukties par tās ekspluatāciju.

Raiņa un Aspazijas mājas Baznīcas ielā 30, Rīgā

Pasūtītājs: VAS „Valsts nekustamie īpašumi”, projekta autors: SIA „NAMS 3”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „Modus Būve”, būvuzraugs: SIA „CKA” 

Projektētāji konstruktori:  SIA „Nams 3”, SIA „AAEKK consulting”, SIA „NCS LV”. 

Kopējais ēku būvtilpums 2389 m3,  platība – 684,5 m2, izmantotas Latvijas lineļļas krāsas, kokmateriāli, apmetums, eko vate, pakulas. Būves izmaksas 776181 eiro, būvniecības ilgums 15 mēneši.

Muzeja darbinieki stāsta, ka būvdarbi tika veikti ziemā ar ļoti minimālu elektrības pieslēgumu, bez apkures un tas ietekmēja procesus. Likās, ka krietnus sarežģījumus radīs arī kāpņu laukumā atrastie skeleti, bet to liktenis tika izlemts ātri un operatīvi (vairāku cilvēku vismaz 50 gadus vecos kaulus, minējumi bija, arī par to, ka kauli tur atrodas kopš mēra laikiem) jau pirms tam kāds bija parakņājis un to vietu nevarēja uztvert kā apbedījumus. Būvnieki darbus varēja turpināt.

Pirmajā stāvā atrodas Raiņa un Aspazijas bibliotēka, otrajā visas istabas iekārtotas precīzi tā, kā tas bija abu dzejnieku dzīves laikā. Dzīvoklis atjaunots  izmantojot foto un filmētos materiālus. Visi priekšmeti ir autentiski, kā tas bija realitātē.

Izbūvējot evakuācijas kāpnes, iegūta jauka terase, kura jau iemēģināta dzejas lasījumiem. Lai muzejā būtu nodrošināta vides pieejamība, lifta iebūvei “palīdzēja” sausā tualete, kas mājā bija Raiņa un Aspazijas dzīves laikā.

Žūrijas locekles Sandra Gusta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja, asociētā profesore un Maija Geidāne, Siguldas novada Būvvaldes vadītāja, galvenā arhitekte atzīst, ka pateicoties Raiņa un Aspazijas jubilejas gadam viņu mājām – muzejiem ir ļoti paveicies. Tie atjaunoti tā, kā  vajadzētu atjaunot un ikdienā uzturēt visus muzejus, negaidot īpašas jubilejas vai svētkus. Līdz ar to sanāk, ka īpaša dāvana ir – izglābšana no posta.

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīcas zāles griesti 

Klostera ielā 2

Pasūtītājs: Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrija, projekta autors: SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „RERE MEISTARI”

Būves apbūves platība 601 m2, kopējā draudzes zāles platība 54,5 m2. Izmantots ģipsis profilēto ierāmējumu atjaunošanai – “Knauf Baugips”, vēsturisko ēku apmetums “Sakret HM 10” apmetuma atjaunošanai. 

Izmaksas 44 722 eiro, būvniecības ilgums 4 mēneši.

Galvenais uzdevums bija apmetuma bojājumu novēršana, griestu profilēto ierāmējumu atjaunošana un rekonstrukcija, griestu un sienu polihromās apdares atjaunošana, sienas gleznojuma restaurācija. Īpaši izceļami Ivetas Muižnieces gleznu restaurācijas darbi.

“Izvērtējot esošo situāciju, tika pieņemts lēmums fragmentāri noņemt nestabilos, atdalījušos krāsas slāņus, tā vietā rekonstruējot krāsojumu pēc pēdējā perioda krāsojumu sistēmas. Pēc attīrīšanas un tehniskā stāvokļa apsekošanas, tika noteiktas zonas, kur krāsojuma sistēma zudumu apmērs ir tik liels, ka tika veikta polihromijas rekonstrukcija. Apmetuma zudumu vietas, ģipša profili un veidojumi tika piesūcināti ar dziļumgrunti “Caparol Tiefgrund TB”. 

Formu zaudējušos profilus atjaunoja uz vietas (pie griestiem). Jaunos profilus veidoja no “Knauf Baugips”, izmantojot oriģinālam atbilstošu sagatavotu profila šablonu, kurus izgatavoja darbnīcas apstākļos, bet montēja, pieskrūvējot ar skrūvēm tos caur griestu apmetumu pie griestu pārseguma dēļiem.

Nobeiguma krāsojums tika veikts ar krāsu, kas piemērota problemātiskām un riskantām vietām:  “Caparol Amphibolin” (nanotehnoloģiju ekoloģiska krāsa, kas piemērota iekš- un ārdarbiem, paredzēta aļģu, sūnu un sēnīšu apdraudētām virsmām, elpojoša, izturīga pret nelabvēlīgiem apstākļiem, ūdeni atgrūdoša un kopšanā noturīga). Griestu krāsojuma monohromā daļa tika pārkrāsota pilnībā. Ornamentu krāsojumiem zudumi variēja no 30-60%, attiecīgi katrā fragmentā individuāli pēc zudumu pakāpes tika izvērtēts, vai veikt krāsojuma rekonstrukciju vai retušu,“ stāsta  Māris Ikerts, SIA “RERE MEISTARI” darbu vadītāja asistents.

Žūrijas locekle Sandra Gusta, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja, asociētā profesore saka: “Baznīcā jūtama restauratoru pietāte pret vēsturi un mākslas darbiem. Mums šodien iespēja redzēt ēkas, kurām ir palaimējies, kuras atkal turpinās dzīvot jau citā kvalitātē. Šādai attieksmei pret ēkām ar vēsturi būtu jābūt ik vienā vietā.” 

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Dienvidu gala sienas zelmiņa, rietumu fasādes apdares (pagalma daļā) un astrolābijas atjaunošana un restaurācija

Pasūtītājs: VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, Projekta autors: SIA „Arhitektoniskās izpētes grupa”, galvenais būvuzņēmējs: SIA „RERE MEISTARI”, būvuzraugs: Kārlis Karlsons.

Restaurējamie apjomi: zelmiņu mūris – 187 m2,  fasādes mūris 272 m2, būves izmaksas 64268 eiro, būvniecības ilgums 4 mēneši.

Galvenais uzdevums bija dekoratīvo detaļu (mākslīgā akmens pilastru kapiteļu, balustru un festonu) nostiprināšana, atjaunošana, bojātās profilētās jumta dzegas atjaunošana, astrolābijas centrālās lodes un bultas gala zeltīšanas darbi.  Restauratoriem un būvniekiem vajadzēja zelmiņam papildus uzstādīt stiprības savilces, bija jānostiprina un jāatjauno fasādes gludais apmetums un zelmiņu profili.  Bija jāizstrādā un jārealizē risinājums jumta pieslēgumam pie zelmiņa. Svarīgs bija arī  noteku, tekņu, jumta, palodžu skārda, dzegu un zelmiņu nosedzošo vara skārda un astrolābijas pamatnes un frontona svina skārda nosegu detaļu remonts un atjaunošana, astrolābijas korpusa un centrālās lodes svina apvalka restaurācija, astrolābijas bultas gala izgatavošana.

“Nestabilais zelmiņa apmetums un vēlāku laiku nesaderīgu materiālu kompensējumi tika izkalti līdz stabilai virsmai vai līdz pamatmateriālam. Ķieģeļu mūris tika atjaunots vietās, kur tas bija bojāts – abās malās pie mūrlatas un dažās vietās, kur savulaik veidoti caurumi komunikāciju izvadei caur mūri. Apmetuma nostiprināšana pie mūra tika veikta ar kaļķa javas injekcijām. Apmetuma zudumi, virsmas lielākie bojājumi tika kompensēti ar vēsturiskā apmetuma javu “Sakret HM-10”, iepriekš nogruntējot ar “Caparol Histolith Silikat-Fixativ” nostiprināšanas un gruntēšanas materiālu. 

Pēc tam sekoja zelmiņa vara un svina skārda nosegu un palodžu deformāciju un bojājumu remonts. Lai izveidotu kvalitatīvu  vara skārda jumta pieslēguma mezglu, bija nepieciešams iztaisnot esošā pieslēguma skārdu un sagatavot to mezgla izbūvei.

Astrolābijas korpuss sastāv no melnā metāla lokiem un elementiem, kuri gruntēti ar svina mīniju un krāsoti ar grafīta krāsu. Astrolābijas pamatnes svina apšuvums tika remontēts, pielodējot svina protēzi ar alvas-svina lodi. Lai nostiprinātu zelmiņa mūri un minimizētu iespēju plaisu veidošanos nākotnē tika uzstādīta savilce, tai tika izmantoti 16 mm melnā metāla stieņa posmi, kuri savā starpā savienoti ar pagarinātiem uzgriežņiem,” stāsta  Māris Ikerts, SIA “RERE MEISTARI” darbu vadītāja asistents.

***

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, KNAUF, Forum Auto (Peugeot), MAPEI, RAMIRENT.

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei