Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2017

Semināri par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās notiks 21 Latvijas pilsētā

Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros 2017. gada februārī uzsāk semināru ciklu par pieejamo valsts atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās. 

Semināru laikā klātesošie tiks informēti par  atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Semināros tiks sniegtas padziļinātas konsultācijas daudzdzīvokļu māju pilnvarotajām personām par finansējuma pieteikuma un saistīto pielikumu sagatavošanas jautājumiem. Tāpat semināros informēs par daudzdzīvokļu ēkas renovācijas projekta vadības procesa niansēm.

Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos.

Semināri par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu notiks:

15. februārī  – Preiļos un Rēzeknē;

16. februārī  – Krāslavā un Daugavpilī;

22. februārī  – Siguldā un Valmierā;

23. februārī  – Smiltenē un Gulbenē;

1. martā – Jelgavā un Bauskā;

2. martā – Jēkabpilī un Ogrē;

8. martā – Tukumā un Talsos;

9. martā – Ventspilī un Saldū;

15. martā – Salaspilī;

21. martā – Ādažos;

23. martā – Jūrmalā;

29. martā – Olainē;

6. aprīlī – Rīgā (tiešraide www.em.gov.lv).

Detalizētāka informācija par semināru norises vietām, dienas kārtību un reģistrēšanos dalībai tajos pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Papildu informāciju var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013 240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī www.twitter.com/siltinam un www.facebook.com/dzivosiltak.

Kā zināms, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Papildus informējam, ka iepriekšējā Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda ietvaros, laika posmā no 2010.-2016. gadam ar ES fondu līdzfinansējumu Latvijā kopumā renovētas 711 ēkas. Detalizēta informācija par renovēto ēku statistiku publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā, kā arī Latvijā renovēto ēku e-kartē

 

 

 

Elita Rubesa - Voravko

Lasīt vairāk...

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē un uzteic būves Latgalē

Kuras no Latvijas labākajām būvēm tiks virzītas skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” trešajai kārtai, skates žūrija lems 16. februārī. Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija skates otrajā kārtā jau ceturtajā kārtējā izbraukumā vērtēja būves Latgalē. Ikvienā no braucieniem piedalās daļa no 33 cilvēku lielās žūrijas komandas – būvniecības praktiķi, mācībspēki, inženieri un arhitekti, – atbilstoši kategorijai, kurā pieteikti objekti. Šoreiz dominēja inženierbūves, bet tika izvērtētas un uzteiktas arī būves nominācijās „Restaurācija”, „Ainava” un „Publiskā jaunbūve”.

Tadenava. Raiņa muzeja „Tadenava” rekonstrukcija un restaurācija. Pasūtītājs: VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Projekts: SIA „Nams 3”. Galvenais būvuzņēmējs SIA „Modus 3”. Būvuzraugs Eduards Begens no SIA „CKA”. Būvju kopējā platība – 622,6 kvadrātmeri, būvtilpums – 2371,5 kubikmetri. Būvniecība ilgusi vienu gadu un izmaksājusi 701 513 eiro.

Dunavas pagastā uz lēzena pakalna izvietotās ēkas – dzejnieka ģimenes dzīvojamā māja, muzeja dienesta ēka, šķūnis, pagrabs un arī tālāk lejā stāvošā pirts – sagaida aukstas. Ziemā muzejs ir slēgts apmeklētājiem un tajā tiek uzturēta minimālā temperatūra. Veikts pamatīgs darbs. Lielajam šķūnim mainīti gandrīz visi sienu baļķi, mājai – daudzi. Jaunie un vecie baļķi satapoti kopā. Kad darbi sākti, viss bijis bēdīgā stāvoklī. Dzīvojamā mājā oriģinālā grīda saglabāta tikai vienā istabā. Citās klāts betons un virsū likts jaunu dēļu segums. Dēļi klāti ar lineļļu. Par to žūrija uzteic būvnieku. Instrukcijas, kā grīda kopjama, nodotas klientam. Vārda tiešajā nozīmē, viss pašu rokās. Būvniecībā ir izmantoti Latvijā ražoti ekoloģiski kokmateriāli – lubiņas, būvkalumi, lineļļa, krāsas, māls, pakulas, ekovate. Dzīvojamā mājā saglabātas oriģinālās krāsnis. Iztīrīts un pārbūvēts vienā mājas daļā esošais pagrabs, kurš bijis aizbrucis. Pagraba grīdā saglabāts oriģinālais ķieģeļu klājums. Logu aplodas par sprīža tiesu atvirzītas no mājas baļķu sienas. Acīmredzot savulaik bijis plānots baļķus apšūt, kas nav izdarīts. Šo īpatnību būvnieki saglabājuši. 

Projekta vadītājs Andris Puharts stāsta, ka pagājis gads kopš izpētes līdz brīdim, kad būvnieki sākuši strādāt, tāpēc darba apjoms pa šo laiku pieaudzis. Arī rekonstrukcijas laikā uzradušies daudzi palīgdarbi. Andris Puharts: „Bija daudz negaidītu darbu. Šķūņa jumtu, vienā vietā, kur baļķi bija pavisam sapuvuši, balstīja milzīgs betona klucis. To nācās nokalt. Rekonstrukciju nav iespējams veikt bez papildus līdzekļiem. Kā tikām galā? Runājām ar pasūtītāju, kuri darbi jāveic noteikti. Piedāvājām risinājumus, lai ietaupītu naudu un darītu obligāti nepieciešamo.”

Medumi. Inženierbūve. Valsts galvenā autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) posma 156,40 – 163.05 km rekonstrukcija. Pasūtītājs: VAS „Latvijas Valsts ceļi”. Izpildītājs SIA „Binders”. 

Ceļa posma garums ir 6,650 kilometri, kopējā platība, kurā veikti darbi – 169738,09 kvadrātmetri. Zemas klātnes platums no 15 līdz 25 metriem, brauktuves platums – 12 m. Veikti milzīgi rakšanas un izraktā transportēšanas darbi daudzu tūkstošu kubikmetru apjomā – vietām lielā grunts noņemta, vietām veidots uzbērums. Veikta atkūdrošana, purvs aizbērts ar salizturīgu smilti. Pēc pamata un virskārtas izveides, vairākās kārtās klāts asfalts. Uzstādītas betona apmales, izbūvētas polietilēna drenvadi, uzstādītas profilēta plastmasas un metāla caurtekas, izbūvēti gabioni. Uzstādītas ceļa barjeras, ietvju barjeras, ceļa zīmes, izveidots apgaismojuma tikls un pārbūvētas trīs elektrolīnijas, izbūvētas trīs sabiedriskā transporta pieturas vietas. Būves vērtība bez PVN – 10 470 035,84 eiro.

Ja līdz šim ceļš kopēja reljefu – veda augšup un lejup, tad šobrīd tas ir līdzens un iespējami taisns.  Ir uzlabota drošība un redzamība, SIA „Binders” būvdarbu vadītājs Armands Sams: „Šī ir sarežģīta būve. Ir veikts liels darbu apjoms. Atkūdroti septiņi posmi. Izpēte pirms darbu sākuma bija kvalitatīva, bet nāca viens pārsteigums aiz otra – nācās rakt dziļāk un vairāk nekā plānots, vest prom kūdru un bērt jaunu pamatni, lai ceļu būvētu vienā līmenī un drošu. Tikām galā. „Binders” šim ceļam droši dod piecu gadu garantiju ceļam, bet uzskatu, ka septiņus gadus te viss būs kārtībā.” 

Daugavpils. Bērnu rotaļu laukuma rekonstrukcija Centrālajā parkā Daugavpilī. Pasūtītājs: Daugavpils pilsētas pašvaldību iestāde Komunālās saimniecības uzņēmums. Projekta autors: SIA „Palisāde”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Labiekārtošana D”. Būvuzraugs: Leonīds Daškevičs.

Bērnu rotaļu laukuma labiekārtotā platība ir 21659,1 kvadrātmetrs. No tiem gumijots segums uzklāts 1810 kvadrātmetros, pārējā teritorijā ierīkots vai atjaunots zālājs, ieklāts betona bruģis, renovēts smilts iesegums un uzlikta apmale. Izvietoti 23 rotaļu objekti, 17 soliņi, 8 urnas, 11 informācijas stendi. Būve izmaksājusi 415 207 eiro. Būvniecības ilgums – 16 mēneši. 

Vasarā te spietojuši desmitiem bērnu. Bet trīs drosminieki šūpojas arī tik aukstā ziemas dienā, kā iekritusi žūrijas brauciena laikā. Pieprasītākais rotaļu objekts gan esot no skata vienkāršs nedaudz slīpi zemu iebūvēts rotējošs aplis. Nepieciešama veiklība un laba līdzsvara izjūta, lai pa to skrietu nenokrītot. Ķiveres lietot šeit aizliegts, jo rotaļu objekti ir ražotas ņemot vērā bērnu plecu un galvas izmērus. Proti, bērniem salīdzinoši ar pieaugušajiem ir lielākas galvas, bet šaurāki pleci, un ķivere apgrūtinās viņu darbošanos. Vide ir droša. Ir izvietotas novērošanas kameras, kuras fiksē notiekošo un pašvaldības policija seko līdzi visam, kas notiek laukumā.

Daugavpils pilsētas pašvaldību iestāde Komunālās saimniecības uzņēmuma komunālo projektu inženiere Oksana Grigorjeva rāda, ka laukums un arī rotaļu objekti ir sadalīti divās daļās. Viena paredzēta pirmsskolas, bet otra – skolas vecuma bērniem. Lielos pakāpienos, caurulēs un virvju kāpnēs mazie bērni bez lielāku cilvēku palīdzības netiek iekšā.”

SIA „JLP” ainavu arhitekte Jolanta Kušnere stāsta, ka priecātos Daugavpils vidū novietot Latvijā ražotus sertificētus rotaļu objektus, nevis ārzemēs izgatavotus, bet esot vairāki „bet”. Liela daļa vietējo rotaļu objektu neesot sertificēti. Tie, kas sertificēti neatkarīgās komisijās, esot dārgi, turklāt izvēle esot stipri pieticīga – zirdziņi vai šūpoles.

Būvnieks šai būvei dod trīs gadu garantiju.

Daugavpils pievārte. Valsts galvenā autoceļa A 13 Krievijas robeža (Grebņeva) – Rēzekne – Daugavpils – Lietuvas robeža (Medumi) 113,12 – 134,70 km segas rekonstrukcija (pastiprināšana). Pasūtītājs: VAS „Latvijas Valsts ceļo”. Izpildītājs ceļu būves firma SIA „Binders”. Darbi veikti no 2015 gada maija līdz 2016. gada augustam. Izrakts milzums tonnu zemes, būvēta salizturīga kārta, ceļa apakškārta no minerālmateriāla, klāts asfalts, 4595 metru garumā uzstādītas ceļa barjeras, 187 ceļa zīmes, viens luksofors, vienā vietā pārbūvētas elektrolīnijas. Rekonstruētas Alantas un Plātņu caurteka, tilti pār Līksnu, Veižalku un novadgrāvi „Lāči”. Būves vērtība bez PVN – 12 705 622,76 eiro.

„Binders” projektu vadītājs Romāns Gabrusenoks stāsta, ka reciklēšanas maisījumam pievienoti cements 4% apjomā: Šim ceļam ir vajadzīga liela nestspēja, jo pa to brauc lielās smagās automašīnas.  Tas ir arī Latvijas vizītkarte, jo savieno mūs ar ārzemēm. Vienlaicīgi strādājām 11 rekonstruējamā ceļa posmos. Nācās ierobežot satiksmi, izvietot pagaidu luksoforus. Tomēr daudzi autovadītāji pārkāpa noteikumus un brauca, neievērojot sarkano signālu. Būvniecības laikā notika svētceļnieku gājiens uz Aglonu, bija jānodrošina viņiem droša pārvietošanās.”

Rēzekne. Daudzfunkcionālā sporta ēkas, Stacijas ielā 30B, Rēzekne, pārbūve. Pasūtītājs: Rēzeknes pilsētas dome. Projekts: SIA „REM PRO”. Galvenais būvuzņēmējs PS „Latgales būve”. Būvuzraugs Uldis Stuklis. 

Ēka atrodas slīpuma pakājē zemā vietā, kas apgrūtinājis būvniecību. Ēka, uzcelta pēc zema enerģijas patēriņa principiem, ir divu stāvu, apbūves laukums 1662 kvadrātmetri, būvtilpums – 10180 kubikmetri. „Karkass jau bija,” paveikto rāda Latgales būve izpilddirektors Sergeja Bogdanovs, „Bija jādomā kā šajā četrstūra kārbā izvietot viesnīcas halli, istabas, semināru zāli, baseinu, pirti, garderobes un tehniskās telpas.” Siltināšanā izmantota akmens vate. Apšuvums – šķiedrcementa plāksnes. Lai ēka būtu zema enerģijas ēka, projektā izmantoti mūsdienīgi risinājumi – ēku siltinājums, logu izvietojums, energoefektīvas iekārtas. Uz jumta izvietotie saules kolektori ziemā divu dienu laikā uzsilda ūdeni divās 750 litru cisternās līdz + 48 grādiem. Jumts ir no skārda, jumta pārkares no apakšas apšūtas ar šķiedrcementa dēļiem. 

Iekštelpās izmantotas akmens masas flīzes, kokosa šķiedras paklāji, koka durvis un LED gaismekļi. Būvniecība ilgusi 12 mēnešus un izmaksājusi 2 409 8246,47 eiro. Rēzeknes domes Attīstības pārvaldes projektu vadītāja Natālija Aleksejeva uzteic arhitekti Ilzi Ratnieci un mēbeļu ražotāju „Riber – S”: Pašvaldībai iepirkumos ir grūti pierādīt savu redzējumu, kā vajadzētu būvēt šobrīd, lai ēku sekmīgi ekspluatētu daudzus gadus. Šajā būvē to esam izdarījuši.” Moderna kafejnīca, kura gan varētu būt par šauru lielākam apmeklētāju skaitam, bet vietas betona karkasā bijis tik, cik bijis. Plānots un grozīts dažādi, līdz atrasts optimālais variants. Natālija Aleksejeva ir pārliecināta, ka 1. maijā līdzās ēkai tiks atvērts āra baseins. Būve jau iesākta. Tad dzīve te kūsās.

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2016” un “Būvniecības dienu” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība ar apdrošināšanas sabiedrības ERGO atbalstu un sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Pašvaldību savienību, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, kā arī Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu „Būvinženieris”, ziņu aģentūru LETA, portāliem abc.lv, building.lv, buvbaze.lv, būvlaukums.lv, nozare.lv, tvnet.lv un laikrakstiem „Dienas Bizness” un „Latvijas Avīze”.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2016” var notikt tikai pateicoties visu skates dalībnieku ieinteresētībai, žūrijas nesavtīgajam darbam, skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” ģenerālsponsoram apdrošināšanas sabiedrībai ERGO un atbalstītājiem HILTI, KÄRCHER, KNAUF, Forum Auto ( Peugeot), MAPEI, RAMIRENT.

Lasīt vairāk...

2017. gada 3. aprīlī tiks atvērts dabasgāzes tirgus Latvijā

2017. gada 3. aprīlī tiks atvērts dabasgāzes tirgus Latvijā, līdz ar to mainīsies tirgus darbības nosacījumi gan uzņēmējiem un citām juridiskām personām, gan mājsaimniecībām. 

Īpaši vēršam uzmanību, ka šā gada 3. aprīlī par aktīviem tirgus dalībniekiem kļūs komersanti un citas juridiskās personas, kuriem līdz šā gada 15. jūnijam jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja komersants nenoslēgs jaunu līgumu, līdz šā gada 1. jūlijam dabasgāzi tam piegādās esošais tirgotājs, bet pēc 1. jūlija tas saņems dabasgāzi pēdējās garantētās piegādes ietvaros par SPRK apstiprinātu cenu plus 20%.

Savukārt mājsaimniecības lietotājiem paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana – t.i., arī pēc 2017. gada 3. aprīļa tie mājsaimniecības lietotāji, kuri nevēlēsies mainīt tirgotāju, turpinās saņemt dabasgāzi no esošā tirgotāja par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas regulētu cenu, tādējādi kļūstot par saistītajiem lietotājiem. Šādā gadījumā pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts publiskajam tirgotājam, kas līdz 2019. gadam būs AS “Latvijas Gāze”.

Papildu informācija publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā: https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/energijas_tirgus_un_infrastruktura/dabasgazes_tirgus_atversana_latvija/

 

Lasīt vairāk...

14. februārī notiks seminārs būvvaldēm un būvspeciālistiem par būvniecības regulējuma izmaiņām  

Š.g. 14. februārī Ekonomikas ministrija organizē semināru būvvalžu pārstāvjiem un būvspeciālistiem par būvniecības regulējuma izmaiņām un būvizstrādājumu uzraudzību būvlaukumos, kā arī kultūrvēsturisku ēku saglabāšanu.

Seminārs notiks š.g. 14. februārī plkst. 10:00 Attīstības finanšu institūcijā “Altum” telpās (Doma laukums 4, Rīga).

Semināra dienas kārtība publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

Pieteikšanās pasākumam šeit. Semināru varēs vērot arī interneta tiešraidē Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv

 

Evita Urpena

Lasīt vairāk...

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2016” žūrija vērtē būves Vidzemē

Alūksne. NBS Kājnieku skolas kazarmas vienkāršotā atjaunošana un pārbūve Lāčplēša iela 1, Alūksne. Pasūtītājs: Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs. Projekta autors: SIA „SCO Centrs”, Galvenais būvuzņēmējs: SIA „RE & Re”, Būves būvuzraugs: SIA „Fabrum”. Būvniecības izmaksas: aptuveni 1,8 miljoni eiro. 

Divstāvīga kazarmas ēka, karavīru vidū oficiāli pazīstama kā ģenerāļa Spandega ēka, slejas liela un majestātiska. Ēka celta pagājušā gadsimta divdesmito gadu vidū un ir labs piemērs, kā ilglaicīgi saglabāt funkcionalitāti. Pārbūves laikā tika saglabāta vecā konstrukcija, kas bija ļoti piemērota kazarmām, un ir tāda joprojām. „Mūsu galvenais uzdevums bija sakārtot ēku atbilstoši mūsdienu vajadzībām. 60 cm biezās ēkas sienas tika siltinātas ar 10 cm biezu akmens vati, uz kuras uzklāts dekoratīvais apmetums. Tika mainītas durvis un logi. Nomainītas visas komunikācijas. Uz jumta novietotas saules baterijas, kuras tiek izmantotas ūdens sildīšanai,” ar paveikto lepojas „Re & Re” projektu vadītājs Arvis Mūrnieks. Būvniecība ilgusi 13 mēnešus. Bijušas nepieciešamas daudzas izmaiņas būvprojektā, tāpēc katru nedēļu notikušas apspriedes ar būvuzraugu un autoruzraudzības veicēju. Pasūtītāja prasība pirmām kārtām bijusi lēta cena, bet būvnieki centušies izmantot vietējos materiālus. Svarīgi, ka karavīri ir apmierināti ar būvnieku darbu. 

„Būvnieks ir spējis izpildīt pasūtītājs vēlmes ierobežota budžeta ietvaros,” uzteic skates gada labākā būve Latvijā 2016” žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Menčupītes tilts Kocēnu pagastā. Inženierbūve. Pasūtītājs: AS „Latvijas valsts meži”. Projekta autors: SIA „Inženierbūve”. Komplekss būvprojekts – meža autoceļa Zažēnu purva ceļš būvdarbi un Menčupītes tilta būvdarbi. Piegādātāju apvienība SIA „Limbažu ceļi” un SIA Latvijas Lietuvas kopuzņēmums „Viadukts”. Būvuzraugs: SIA „VIATESTI”. 

Stāstu par Menčupītes tiltu AS „Latvijas valsts meži” Meža infrastruktūras kvalitātes speciāliste Līva Brūvere sāk ar to, ka „Latvijas valsts meži” ir videi draudzīgs un sociāli atbildīgs uzņēmums. Atbilstoši arī iecerēts šis tilts, viens no 84, kuri ir „Latvijas valsts mežu” pārziņā.

Tilts ir nepieciešams, lai sasniegtu sešu kvartālu lielu teritoriju, kas uzņēmumam jāapsaimnieko. Meža ceļš, kurš ved uz tiltu, kā parasti ir viena virziena ceļš ar īpašām kabatām, kur samainīties ar pretim braucošo transportu.

Pirms simts gadiem šeit pa uzbērumu stiepusies dzelzceļa posms Smiltene – Ainaži. Pasūtītāja uzdevums bija saglabāt šķelto laukakmeņu balstus, nevis demontēt un ielikt caurteku, un laiduma konstrukciju izbūvēt no koksnes. Tika izmantoti piemēroti estētiski risinājumi – līmētas koksnes tilta margas, koka atvairbarjeras tilta pieejas zonā, kā arī saplākšņa ceļa zīmju vairogi un koka ceļa zīmju stabi, jo nomaļās vietās esošās ceļa zīmes bieži zog. Krasta stiprinājumi vēl jāapstāda ar zāli, jo 62 dienu laikā uzbūvētais tilts tika pabeigts decembrī. Tilta laidumu veido 26 atsevišķas trapeces veida sijas. Līmētā koka konstrukcijas ražotas Lietuvā. impregnētas Jēkabpilī. Plātne montēta, stiegrojošie stieņi ievietoti un saspriegti uz vietas objektā. Malējās sijas ir ražotas no augstāka blīvuma koka nekā iekšējās. Paredzams, ka kreozotā impregnētās sijas kalpos 50 gadus. 11,3 metrus garā un mazliet vairāk nekā četrus metrus platā tilta celtspēja ir 60 tonnas. „Gan projektētājs, gan būvnieki savu darbu ir izdarījuši izcili,” slavē Līva Brūvere.

Kocēnu novada domei bijusi prasība šeit ierīkot atpūtas vietu, tāpēc pie skaistā tilta būs arī galds un soli. 

Alojas novads. Publiskā jaunbūve. Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs – bibliotēka „Sala”, Liepu iela 3, Ungurpils. Pasūtītājs: Alojas novada dome, projekta autors: SIA “HUMA arhitektu studija”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Monum”. Būvuzraugs” SIA „Firma L4”.

Pasīvā ēka. Sānis no ēkas skatu tornis, kurš tur jau bijis. Ēka patiesi ir kā 526,2 kvadrātmetrus liela sala, kura tikai vidū turas uz zemes. Lēzena uzbrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bet dienesta ieejas kāpnes nesaskaras ar mājas sienu – pāris centimetru platā sprauga patiesi rada sajūtu, ka ēka teju teju aizpeldēs pie savām vārdamāsām ezerā Ungurpils dzirnavu ezerā, kas plešas pārdesmit metru zemāk. Kādreiz pa ezeru peldējušas pat desmit salas, no krasta atdalījušies koki, krūmi un zeme, šobrīd tās ir četras.

„Salas” būvniecība ilgusi trīs mēnešus, kuri iemūžināti trīs minūšu garā video, pieejamā ikvienam apmeklētājam konferenču zālē. Būves izmaksas ir 1329729 eiro, lielu daļu no tiem devuši norvēģi. Alojas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Māris Možvillo stāsta, ka Aloja esot tās draugu norvēģu eksperimenta vieta labā nozīmē: „Norvēģi vēlas būvēt tādu pašu ēku pie sevis un testē gan būvniecību, gan ēkas ekspluatāciju. Iekšējā apdare, ja salīdzinām projektu ar situāciju dzīvē, ir uzlabota – projektā bija paredzētas krāsotas sienas un reģipša griesti, kas mainīti pret dabīga koka un finiera apdari.”

Ēkai ir industriālā grīda. Lielie pakešu logi plešas visapkārt. Viens no tiem, pa kreisi no ieejas, ir patiesi milzīgs un sver 900 kilogramus. Vertikālās koka žalūzijas apkārt tiek regulētas automātiski no meteostacijas uz ēkas jumta. Ja saules nav, kā dienā, kad būvi vērtē žūrija, tās jāregulē cilvēkiem. Ūdens tiek sildīts ar saules baterijām, ir zemes sūknis. „Ja ēkai šobrīd atslēgtu elektrību, temperatūra nokristos tikai par dažiem grādiem. Visu darījām rūpīgi un precīzi, sākot ar konkursu projektētājam un būvniekam. Būvuzraugs šeit strādāja piecas dienas nedēļā, nevis nāca kā viesstrādnieks, ar paveikto lepojas Māris Možvillo. Pasīvo ēku no sāniem iekļauj 40 cm ekovate koka I profila statņu karkasā un Konac audums, no augšas 70 cm ekovate starp koka kopnēm un no apakšas 30 cm SPU siltumizolācijas uz dzelzsbetonā plāksnes.

Mazā bibliotēka, līdz šim darbojusies dzīvoklī, izvietota ēkas centrā, tieši pretī ieejai. Ir telpas biznesa sarunām, virtuve, konferenču zāle. Pašvaldība šobrīd aktīvi piedāvā ēku semināriem, konferencēm.

Alojas novads. Valsts reģionālā autoceļa P 15 Ainaži – Matīši posma no 27.549 līdz 29.919 km un tilta pār Salacu rekonstrukcija. Pasūtītājs: Alojas novada dome. Projekts: SIA „Ceļu komforts”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA „8CBR”. Būvuzraugs: SIA „Jurēvičs un patneri”.

Daudzi Staiceles tilta šķērsošanu atceras ar šausmām. Armatūra līdusi ārā no bojātā tilta seguma un plēsušas automašīnu riepas. Bedres tādas, ka varējis galvu nolauzt. Pa caurumiem spīdējusi upe. Ceļu būvētāji uz šejieni veduši politiķus, lai šausminātu un mudinātu lemt, ka vairāk naudas jādod labiem ceļiem un stipriem tiltiem. Savukārt Alojas novada dome, tilts pieder pašvaldībai, draudējusi pie tilta uzlikt ceļa zīmi, ka transporta līdzekļi smagāki par 3,5 tonnām pāri braukt nedrīkst. Beidzot valdība Satiksmes ministrijas personā ieklausījusies, un drusku naudas iedevusi, pārējais nācis no pašiem alojiešiem, un sešu mēnešu laikā tilts gatavs gan. Šobrīd upi zem tilta var skatīt tikai pa tilta vienā pusē norobežotās gājēju ejas režģi. Pie glītajiem reliņiem kāds jaunais pāris jau pamanījies piestiprināt piekaramo atslēgu Lai ilgs mūžs laulībai un tiltam!

„Vecajam tiltam gājēju ietves nebija. Daudziem tiltiem gājēji iet pa abām pusēm, bet, ja no abām pusēm mammas stumj bērnu ratiņus un satiekas uz tilta, tad ir grūti samainīties. Šeit ir plaša eja gājējiem, droši norobežota no transporta plūsmas,” stāsta “8 CBR” darbu vadītājs Kaspars Ieviņš, kurš ir apmierināts par sadarbību ar pasūtītāju un projektētāju „Ceļu komforts”. Tilta balstu betonēšanai izmantota sarežģīta metode, izmantojot īpašus veidņus, atsūknējot ūdeni. Bijuši vajadzīgi ūdenslīdēji, lai pastiprinātu pamatnes balstus, netonējot konusus ar īpašu betona sastāvu.

Lejā no tilta uz upi ved glītas kāpnes. Tilts no apakšas nekrāsots. Var teikt, ka raibs kā dzeņa vēders, bet gludi nostrādāts un sava pievilcība tajā raibumā slēpjas. Sijas no apakšas nolīmētas ar ogļšķiedras lentu, kas palielina tilta izturību.

Alojieši tikuši ne tikai pie jauna tilta, ar asfaltu noklāts nedaudz vairāk nekā kilometru garš ceļa posms vienā pusē tiltam. Vieta esot bijusī problemātiska, jo pazemes ūdeņi un liels mitrums. Netradicionāls risinājums izmantots, projektējot un izbūvējot gruntsūdeņu novadīšanu no tranzītielas izbūvējamās daļas, kurā izmantota drenāžas sistēma ar novadi uz upi divās kārtās ieklājot ģeotekstilu un ieveidojot filtrācijas laukumus. Būve izmaksājusi 1410816,5 eiro. Bedrainais ceļš otrpus tiltam vēl gaida savu remontu. 

Ādaži. Publiskā jaunbūve. Ādažu Brīvās Valdrorfa skolas sporta zāle Attekas ielā 35. Pasūtītājs: biedrība „Privātā vidusskola ĀBVS”. Projektētāj: arhitektu birojs SIA „Mans” un SIA „A.R.T.”. Galvenais būvuzņēmējs: AS „UPB”. 

Ādažu Brīvās Valdorfa skolas valdes priekšsēdētājs Kerola Dāvidsone sagaida žūriju pacilāta un priecīga: „Līdz šim mums nebija savas sporta zāles. Tagad ir, un vēl kāda - mums ir pirmā energoefektīvā sporta ēka Pierīgā.” Liels, no ārpuses dzelteni pelēks trīsstāvīgs ķieģelis (921,6 kvadrātmetru platība, apbūves laukums – 782, 9 kvadrātmetri, būvtilpums – 7844 kubikmetri) ar lieliem logiem un saules baterijām fasādē. Metāla karkass, rāmis pildīts ar ekovati 45 cm biezumā sienās un 50 cm jumta daļā, apdarē izmantoti neēvelēti dēļi, jo tādi labāk saglabājas āra apstākļos. Pārdomāti projektēta un precīzi uzbūvēta ēka. Ādažu Brīvās Valdorfa skolas sporta zāle atbilst pasīvās mājas standartiem, kur siltumenerģijas patēriņš ir 14.03 kWh/m2 gadā. Aparatūra telpās mēra nevis gaisa temperatūru, bet priekšmetu temperatūru un dod signālu Vācijā ražotam siltumdevējam. Stari krīt no pie griestiem piekārtajiem sildītājiem, kuros cirkulē ūdens, un sasilda grīdu, kura atdod siltumu visai telpai. 18,17o C esot pietiekami, lai telpā justos komfortabli. Lai šādu efektu sasniegtu, izmantojot klasisko apkures sistēmu, siltumnesēja temperatūrai būtu jābūt krietni augstākai.

Žūrijas komisijas loceklis, SIA „CMB” valdes priekšsēdētājs pasīvo ēku speciālists Artis Dzirkalis spriež: „„Steico I Beam” tehnoloģija, kura izmantota šajā gadījumā ir kvalitatīva, bet dārga. Ēka ir uzbūvēta atbilstoši pasīvās mājas prasībām – tai ir bieza siltumizolācija, tā ir hermētiska, ir novērsti siltuma zudumi, nav tā dēvēto termisko tiltu, ventilācijas iekārtas ir ar rekuperāciju, kur rekuperācijas koeficients ir 97 %, apkurei un apgaismojumam tiek izmantoti atjaunojamie resursi – saules baterijas un siltumsūknis.”

Visās bieži izmantojamās telpās ir LED apgaismojums. „Apdarē izmantoti vietējie materiāli – bērza dēļi un „Latvijas finieris” ražotais finieris,” UPB projektu direktors Kārlis Balgalvis ir patriotiski noskaņots un lepns par paveikto. Otrajā stāvā izvietota iekšēja lodžija sporta zāles pārskatīšanai, garderobes un tualetes. Betona griestu paneļi atstāti neapklāti, šuves apstrādātas no augšas.  

Projekts īstenots sadarbībā  ar Valsts reģionālās attīstības aģentūru, izmantojot līdzekļus no Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas „Nacionālā klimata politika” atklāta projektu konkursa „Ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstība”.

Foto: Andris Pētersons

Lasīt vairāk...

EM rosina atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus daudzdzīvokļu ēku renovācijai

Lai paplašinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenotāju un finansētāju loku, kā arī atvieglotu atbalsta saņemšanas nosacījumus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus atbalsta programmā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās".

Šobrīd aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai dzīvokļu īpašniekiem var piešķirt A/S “Attīstības finanšu institūcija Altum” un privātā sektora finansētāji.

Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi paredz energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšanos sabiedrības “Altum” atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.

Rosinām noteikt, ka dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā “Altum” var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs. Šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams saņemt cita finansētāja aizdevumu vai apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā “Altum”. Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās ESKO, dzīvokļu īpašnieki atbalstu varēs saņemt tikai granta veidā.

Tāpat ministrija rosina paredzēt pašvaldību kapitālsabiedrību iesaistīšanos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanā. Noteikumu projektā rosinām iekļaut normu, ka dzīvokļu īpašnieki un pašvaldību kapitālsabiedrības var vienoties par līdzekļu nodrošināšanu dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai.

Vienlaikus rosinām noteikt, ka mazāk stingri tiek vērtēts ierobežojums, ka atbalsta programmā nevar pieteikties ēkas, kurās nedzīvojamo telpu grupu platības pārsniedz 25%. Proti, ierosinām šo ierobežojumu neattiecināt uz valsts un pašvaldības īpašumā esošām nedzīvojamām platībām, kas nodotas bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijām.

Detalizēti ar rosinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr.160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Evita Urpena

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei