Objekti filtrēti pēc datums: marts 2017

Salaspilī, Ādažos, Jūrmalā, Olainē un Rīgā notiks semināri par pieejamo atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkā

Salaspilī, Ādažos, Jūrmalā, Olainē un Rīgā notiks semināri par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu.  Seminārus organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” ietvaros.

Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos.

Seminārā „Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana. Nosacījumi, renovācijas process un kvalitāte” klātesošie tiks informēti par ES fondu atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas niansēm, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas aspektiem. Seminārā piedalīsies arī banku pārstāvji, kas informēs par kredīta saņemšanas nosacījumiem.

Seminārs Salaspilī notiks š.g. 15. martā plkst. 17.30 (pieteikšanās šeit); Ādažos seminārs notiks š.g. 21. martā (pieteikšanās šeit); š.g. 23. martā plkst. 17.30 semināra dalībniekus gaidīs Jūrmalā (pieteikšanās šeit); seminārs Olainē notiks š.g. 29.  martā plkst. 17.30 (pieteikšanās šeit). Semināru ciklu noslēgs Rīgā un interesenti tiks gaidīti š.g. 6. aprīlī plkst. 11:00 Attīstības finanšu institūcijā Altum (pieteikšanās šeit).

Detalizētāka informācija par semināru norises vietām un dienas kārtību pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Sīkāku informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak.

Kā zināms, 2016. gada 15. martā Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam būs pieejami 166 470 588 eiro. Jaunās programmas ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama Altum mājaslapā un Ekonomikas ministrijas mājaslapā.

 

Elita Rubesa - Voravko

Lasīt vairāk...

Jubilāri 2017.gada martā

Edvīns Zirnītis - 3.martā, Jāzeps Olševskis - 4.martā, Vilhelms Pužulis - 6.martā, Uldis Paeglītis - 8.martā, Dmitrijs Geilašs - 12.martā

 

Laimīgs ir tas, kurš dzīvo savam temperamentam atbilstošos apstākļos. Taču pilnvērtīgāks ir tāds cilvēks, kas prot savu temperamentu piemērot jebkuriem apstākļiem. 

/Deivids Hjūms/

 

Lasīt vairāk...

Žurnālā “Būvinženieris”. Kā novērtēt kompetenci?

Būtiskāko plānoto izmaiņu apskats būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības tiesiskajā regulējumā. 

[1.] Būvniecības likuma 13. panta pirmā daļa definē būvspeciālistus kā personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijās. 

Reglamentētās profesijas arhitektūras un būvniecības jomā nosaka likums Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. Minētā likuma mērķis, tostarp nosakot reglamentētās profesijas arhitektūras un būvniecības jomā, ir nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ņemot vērā, ka šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību, kā arī aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības.

Iepriekš minētais dod pamatu secinājumam, ka būvspeciālists ir viena no noteicošajām personām būvniecības procesā, kura darbība tiešā veidā ir saistīta ar sabiedrības interešu, drošības un veselības aizsardzību. 

Līdz ar to normatīvie akti, kas reglamentē būvspeciālistu patstāvīgās prakses tiesību piešķiršanu, ierobežošanu vai anulēšanu, kā arī būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, ieņem nozīmīgu vietu būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu klāstā. Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības tiesiskajam regulējumam jābūt izstrādātam, ņemot vērā būvspeciālistu būtisko lomu būvniecības procesā un apzinoties iespējamās sekas, ko var radīt būvspeciālistu pieļautās kļūdas.

[2.] Nosacījumus, ar kādiem fiziskajām personām piešķir, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā, kā arī būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību un citus ar būvspeciālistu kompetences novērtēšanu saistītus jautājumus regulē Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 610 Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi (turpmāk – MK noteikumi Nr. 610).

MK noteikumi Nr. 610 stājās spēkā 2014. gada 15. oktobrī, tas ir, divas nedēļas pēc tam, kad 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā pašreizējais Būvniecības likums. 

Kārtību, kādā fiziskajām personām piešķīra, reģistrēja un anulēja būvprakses un arhitekta prakses sertifikātus līdz 2014. gada 30. septembrim, noteica Ministru kabineta 2003. gada 8. jūlija noteikumi Nr. 383 Noteikumi par būvprakses un arhitekta prakses sertifikātu piešķiršanu, reģistrēšanu un anulēšanu.

[3.] Kopš 2014. gada 15. oktobra, kad stājušies spēkā MK noteikumi Nr. 610, ir pagājuši vairāk nekā divi gadi, un šajā laikā MK noteikumi Nr. 610 grozīti tikai divas reizes. Ņemot vērā to, ka Latvijas likumdošanas procesam vēl joprojām ir raksturīgi tā sauktie tiesību normu plūdi, kad vieni un tie paši normatīvie akti tiek grozīti pat vairākas reizes gadā un tiesību sistēma tiek arvien vairāk pārpildīta ar sadrumstalotu regulējumu, situācija, kad normatīvais akts vairāk nekā divu gadu laikā grozīts tikai divas reizes, no normatīvo aktu jaunrades viedokļa noteikti vērtējama pozitīvi.

2016. gada 12. janvārī pieņemtie grozījumi MK noteikumos Nr. 610, kas stājās spēkā 2016. gada 21. janvārī, galvenokārt bija vērsti uz to, lai atrisinātu jautājumus, kas saistīti ar būvspeciālistu kompetences novērtēšanu būvekspertīzes specialitātē, būvinspektora amata pienākumu pildīšanas laika iekļaušanu personas praktiskā darba pieredzē, kas nepieciešama būvspeciālista sertifikāta saņemšanai, kā arī kompetences pārbaudes iestāžu pienākumu lemt par būvspeciālista sertifikāta darbības apturēšanu, pamatojoties uz informāciju par būvspeciālista pieļautajiem pārkāpumiem, kas saņemta no būvniecību kontrolējošās iestādes. 

Savukārt 2016. gada 13. decembrī pieņemtie grozījumi MK noteikumos Nr. 610, kas stājās spēkā 2016. gada 17. decembrī, bija saistīti ar izmaiņu veikšanu atsevišķu iestādēm piešķirto funkciju sadalījumā, tostarp Ekonomikas ministrijai nododot Būvniecības valsts kontroles birojam Būvniecības informācijas sistēmas pārziņa un turētāja funkcijas, kā arī būvspeciālistu reģistra publiskas pieejamības nodrošināšanu.

[4.] Izstrādātā normatīvā regulējuma stabilitāte un izvairīšanās no tiesiskā regulējuma pārmērīgas jaunrades, tostarp pārmērīgi bieži grozot normatīvos aktus, neapšaubāmi ir vērtējama pozitīvi, tomēr dzīvē rodas arvien jauni izaicinājumi un izkristalizējas jautājumi, kuriem nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu. Līdz ar to neviens normatīvais akts nevar palikt negrozīts mūžīgi, un ar laiku rodas nepieciešamība pārskatīt esošo normatīvo regulējumu.

Lai uzlabotu pašreizējo būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības procesu, Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi, rosinot veikt vairākas izmaiņas esošajā regulējumā (Ekonomikas ministrijas mājaslapa; pieejama: https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/11951-rosinam-uzlabot-buvspecialistu-kompetences-novertesanas-un-patstavigas-prakses-uzraudzibas-procesu; aplūkota 2017. gada 16. janvārī).

Turpmāk apskatītas būtiskākās no plānotajām izmaiņām būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības regulējumā, kas izriet no Ministru kabineta tīmekļa vietnē publicētā Ministru kabineta noteikumu projekta Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi un šā Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijas (Ministru kabineta mājaslapa; pieejama: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40401551; aplūkota 2017. gada 16. janvārī).

[4.1] Pirmkārt, Ekonomikas ministrija rosina mainīt kritēriju būvspeciālista sertifikāta iegūšanai, aizstājot patlaban noteikto trīs vai piecu gadu ilgo praksi ar pienākumu izpildīt būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes noteikto minimālās praktiskās darba pieredzes programmu.

Pašlaik MK noteikumu Nr. 610 8. punkts paredz, ka persona var pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu šo noteikumu 1. un 2.1 pielikumā norādītajā arhitektūras jomā, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs, ja tās izglītība atbilst Būvniecības likumā noteiktajām prasībām un praktiskā darba pieredzes ilgums pēc nepieciešamās izglītības iegūšanas atbilst šo noteikumu 1. un 2.1 pielikumā minētajām minimālajām prasībām.

MK noteikumu Nr. 610 1. un 2.1 pielikumā paredzēts prakses ilgums, kas nepieciešams, lai saņemtu būvspeciālista sertifikātu attiecīgajā jomā un specialitātē. Minimālais praktiskā darba pieredzes ilgums diferencēts atkarībā no iegūtās augstākās izglītības līmeņa. 

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 610 1. un 2.1 pielikumu minimālais praktiskā darba pieredzes ilgums, lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikātu arhitekta praksē, kā arī būvpraksē – inženierizpētē, projektēšanē, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā – personām, kuras ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras, būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes studiju programmā, ir trīs gadi. Personas, kuras ieguvušas pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes studiju programmā, var pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātē, ja viņu praktiskā darba pieredzes ilgums nav mazāks par pieciem gadiem. Minimālais praktiskā darba pieredzes ilgums, lai pretendētu uz būvspeciālista sertifikātu būvekspertīzes specialitātē, personām, kuras ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras, būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes studiju programmā, ir pieci gadi.

Ekonomikas ministrijas izstrādātajā Ministru kabineta noteikumu projektā Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi (turpmāk – noteikumu projekts) paredzēts noteikt, ka persona var pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu šo noteikumu 1. pielikumā norādītajā arhitektūras jomā un būvniecības vai elektroenerģētikas jomā inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs, ja tā pēc Būvniecības likumā noteiktās izglītības iegūšanas būvspeciālista uzraudzībā ir izpildījusi kompetences pārbaudes iestādes noteikto minimālo praktiskā darba pieredzes apguves programmu.

Noteikumu projekta anotācijā teikts, ka kompetences pārbaudes iestādei minimālās praktiskā darba pieredzes programma būs jāpublicē savā tīmekļa vietnē (Ministru kabineta noteikumu projekta Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi anotācija; pieejama: http://tap.mk.gov.lv/doc/2016_10/emanot_051016_buvspecialisti.983.docx; aplūkota 2017. gada 16. janvārī).

Saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto persona varēs pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu būvekspertīzes specialitātē, ja tās patstāvīgās prakses ilgums pēc būvspeciālista sertifikāta iegūšanas būs vismaz pieci gadi.

[4.2] Otrkārt, noteikumu projektā paredzēts precizēt patstāvīgās prakses uzturēšanas kārtību. 

Būvniecības likuma 13. panta 9.1 daļa paredz, ka kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi piecos gados pārbauda: 1) būvspeciālista patstāvīgo praksi; 2) būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā; 3) sūdzībās un iesniegumos norādītos, kā arī citos veidos iestādes rīcībā nonākušos faktus par iespējamiem būvspeciālista pārkāpumiem.

MK noteikumu Nr. 610 40.3. apakšpunkts noteic, ka pēc sertitifikāta piešķiršanas vai termiņa pagarināšanas būvspeciālistam ir pienākums patstāvīgi praktizēt sertifikātā norādītajā darbības sfērā vismaz trīs gadus piecu gadu laikā. 

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka būvspeciālistiem var būt piešķirti būvspeciālista sertifikāti vairākās darbības sfērās, un iepriekš minētā MK noteikumu Nr. 610 nosacījuma izpilde ir faktiski neiespējama, līdz ar to būvspeciālisti ir spiesti apturēt vai anulēt darbības sfēras, kurās nav iegūta pietiekama patstāvīgā prakse (Ministru kabineta noteikumu projekta Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi anotācija; pieejama: http://tap.mk.gov.lv/doc/2016_10/emanot_051016_buvspecialisti.983.docx; aplūkota 2017. gada 16. janvārī).

Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā paredzēts pilnveidot būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību, nosakot – ja kompetences pārbaudes iestāde reizi piecos gados, veicot Būvniecības likuma 13. panta 9.1 daļā minētās informācijas pārbaudi, konstatē, ka būvspeciālistam nav kompetences pārbaudes iestādes noteiktā apjomā patstāvīgā prakse, nav apgūtas profesionālās pilnveides programmas vai nav bijuši citi kompetenci paaugstinoši pasākumi sertifikātā norādītajā jomā, vai konstatēti pārkāpumi, būvspeciālistam nosūta uzaicinājumu uz patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros organizēto kompetences pārbaudi, norādot tās norises vietu un laiku.

[4.3] Treškārt, Ekonomikas ministrija rosina precizēt kritērijus brīdinājuma izteikšanai, sertifikāta darbības sfēras apturēšanai un anulēšanai.

Noteikumu projektā paredzēts noteikt lēmumu veidus, kurus kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros, tas ir, lēmumu: 1) par brīdinājuma izteikšanu; 2) par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta pielikumā norādītās darbības sfēras apturēšanu uz laiku; 3) par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta pielikumā norādītās darbības sfēras atjaunošanu; 4) par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta pielikumā norādītās darbības sfēras anulēšanu.

Kompetences pārbaudes iestādēm piešķirtajai kompetencei lemt par brīdinājuma izteikšanu būvspeciālistam, kā arī būvspeciālistam piešķirtā sertifikāta darbības sfēras apturēšanu vai anulēšanu ir būtiska nozīme būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzības procesā. 

Minētās kompetences pārbaudes iestādēm piešķirtās tiesības ļauj tām efektīvi veikt būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību un nodrošināt būvspeciālistu darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, atturot būvspeciālistus no vieglprātīgas attieksmes pret saviem pienākumiem un nepieļaujot būtiskus būvspeciālistu pārkāpumus, tostarp tādus, kas var vai varēja radīt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi.

Vienlaikus jāņem vērā, ka kompetences pārbaudes iestādes lēmums par brīdinājuma izteikšanu būvspeciālistam vai arī par būvspeciālistam piešķirtā sertifikāta darbības sfēras apturēšanu vai anulēšanu negatīvi ietekmē personas tiesisko stāvokli un var ierobežot personas tiesības. Lēmums par brīdinājuma izteikšanu būvspeciālistam neliedz tam veikt patstāvīgo praksi, bet izpaužas trešo personu informēšanā ar Būvniecības informācijas sistēmas starpniecību par to, ka konkrētajam būvspeciālistam ir izteikts brīdinājums. Savukārt lēmums par būvspeciālistam piešķirtā sertifikāta darbības sfēras apturēšanu vai anulēšanu nozīmē aizliegumu būvspeciālistam veikt profesionālo darbību uz laiku vai pastāvīgi, kas tādējādi būtiski ietekmē būvspeciālista tiesības.

Ņemot vērā iepriekš minēto lēmumu negatīvo ietekmi uz būvspeciālistu tiesībām, tie ir atzīstami par adresātam nelabvēlīgiem administratīviem aktiem Administratīvā procesa likuma izpratnē. 

Līdz ar to, pieņemot lēmumu par brīdinājuma izteikšanu būvspeciālistam vai arī par būvspeciālistam piešķirtā sertifikāta darbības sfēras apturēšanu vai anulēšanu, svarīgi ievērot Administratīvā procesa likuma 62. panta 1. daļā noteikto, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam vai trešajai personai, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta vai trešās personas viedokli un argumentus šajā lietā.

Tiesību doktrīnā atzīts, ka tiesības būt uzklausītam negarantē neko vairāk kā tikai iespēju būt uzklausītam. Tas neuzliek pienākumu iestādei par katru cenu panākt, lai attiecīgā persona izteiktu savu viedokli (autoru kolektīvs Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā, Administratīvā procesa likuma komentāri, 2013, Tiesu namu aģentūra, 589. lpp.). Savukārt Administratīvā procesa likuma 62. panta otrā daļa paredz gadījumus, kuros personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 62. panta 3. daļai, ja administratīvais akts ir izdots rakstiski un personas viedoklis un argumenti nav noskaidroti, administratīvā akta pamatojumā norāda iemeslu.

Tāpat, pieņemot lēmumu par brīdinājuma izteikšanu būvspeciālistam vai arī par būvspeciālistam piešķirtā sertifikāta darbības sfēras apturēšanu vai anulēšanu, jāizvērtē nepieciešamība apsvērt administratīvā akta izdošanas vai tā satura lietderību atbilstoši Administratīvā procesa likuma 65. un 66. pantam.

Patlaban MK noteikumu Nr. 610 38.1. apakšpunktā, 41., 43. un 45. punktā lakoniski uzskaitīti gadījumi, kuros kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu: 1) par brīdinājuma izteikšanu (38.1. apakšpunkts); 2) par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta pielikumā norādītās darbības sfēras apturēšanu uz laiku (41., 43. punkts); 3) par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta pielikumā norādītās darbības sfēras anulēšanu (45. punkts).

Noteikumu projektā paredzēts detalizēti precizēt kritērijus brīdinājuma izteikšanai, sertifikāta darbības sfēras apturēšanai un anulēšanai, uzskaitot konkrētus pārkāpumus un nosakot minētajiem pārkāpumiem atbilstošu kompetences pārbaudes iestādes rīcību.

Noteikumu projekta anotācijā atzīts, ka MK noteikumu Nr. 610 darbības laikā ir konstatētas problēmas kompetences pārbaudes iestādēm MK noteikumu 38.1. apakšpunkta piemērošanā. Līdz ar to noteikumu projektā paredzēts precizēt gadījumus, kad kompetences pārbaudes iestāde pēc sūdzības vai saņemtās informācijas par būvspeciālista profesionālās darbības vai ētikas pārkāpumiem var pieņemt lēmumu par brīdinājuma izteikšanu būvspeciālistam, piemēram, par pārkāpumiem, kas saistīti ar kompetences pārbaudes iestādes apstiprinātā profesionālās ētikas kodeksa neievērošanu, par administratīviem pārkāpumiem, par attiecīgajai specialitātei Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 502 Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu un Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi noteikto pienākumu neizpildi (Ministru kabineta noteikumu projekta Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi anotācija; pieejama: http://tap.mk.gov.lv/doc/2016_10/emanot_051016_buvspecialisti.983.docx; aplūkota 2017. gada 16. janvārī).

Tāpat noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka, ņemot vērā Ekonomikas ministrijā saņemtās sūdzības par kompetences pārbaudes iestāžu pieņemtajiem lēmumiem par būvspeciālista sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu vai anulēšanu, noteikumu projektā precizēti pārkāpumu veidi, pamatojoties uz kuriem kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu (Ministru kabineta noteikumu projekta Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi anotācija; pieejama: http://tap.mk.gov.lv/doc/2016_10/emanot_051016_buvspecialisti.983.docx; aplūkota 2017. gada 16. janvārī).

Noteikumu projektā paredzēts, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par būvspeciālista sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu uz nenoteiktu laiku, ja attiecībā pret būvspeciālistu kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai pret viņu ir uzsākta kriminālvajāšana, vai arī būvspeciālistam ir noteikts aizliegums veikt profesionālo darbību, ir saņemts būvspeciālista iesniegums, vai būvspeciālists nav samaksājis gada uzraudzības maksu, nav noteiktajā termiņā iesniedzis kompetences pārbaudes iestādei tās pieprasīto informāciju, kā arī gadījumā, ja būvspeciālists nav atkārtoti nokārtojis patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros organizēto kompetences pārbaudi.

Papildus noteikumu projektā paredzēts, ka kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu uz laiku no viena līdz desmit gadiem (MK noteikumi Nr. 610 paredz iespēju apturēt sertifikātu vai darbības sfēru uz laiku līdz vienam gadam), ja būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, turpinājis strādāt, ja darbības sfēra bijusi apturēta, parakstījies par darbiem, kuru izpildi nav kontrolējis, vadījis vai pats izpildījis, kā arī ja būvspeciālistam divu gadu laikā ir izteikti trīs brīdinājumi. Turklāt noteikumu projektā papildus paredzēts noteikt, ka sertifikātu vai darbības sfēru var apturēt uz laiku no viena līdz desmit gadiem, ja būvspeciālista pārkāpumi ir saistīti 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 Vispārīgie būvnoteikumi attiecīgajai specialitātei noteikto pienākumu pārkāpumiem.

Noteikumu projekta 48. punktā paredzēts noteikt, ka kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu par arhitekta prakses sertifikāta vai būvprakses sertifikāta pielikumā norādītās darbības sfēras anulēšanu, ja būvspeciālists apzināti sniedzis nepatiesas ziņas, kas bijušas pamatā lēmuma pieņemšanai par sertifikātu vai darbības sfēras piešķiršanu.

Savukārt noteikumu projekta 49. punktā paredzēts noteikt, ka kompetences pārbaudes iestāde pieņem lēmumu par būvekspertīzes specialitātē piešķirtā sertifikāta darbības apturēšanu vai anulēšanu, ja būvspeciālistam apturēts vai anulēts arhitekta prakses vai būvprakses sertifikāts projektēšanas, būvdarbu vadīšanas vai būvuzraudzības specialitātē.

[4.4] Ceturtkārt, Ekonomikas ministrija rosina samazināt darbības sfēru skaitu.

Noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka, izvērtējot būvekspertu sertificēšanas procesa gaitu, Ekonomikas ministrija konstatējusi, ka līdz 2016. gada 30. septembrim ir sertificēti 84 būveksperti, no kuriem tikai 12 ir sertificēti ēku, ceļu vai tiltu ekspertīžu veikšanai, bet MK noteikumu Nr. 610 1. un 2. pielikumā būvekspertīzes specialitātē ir noteiktas 35 darbības sfēras. Tādējādi izveidojusies situācija, ka daudzās darbības sfērās, jo īpaši dažādu veidu būvju ekspertīžu veikšanā, nav sertificēts neviens būvspeciālists (Ministru kabineta noteikumu projekta Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi anotācija; pieejama: http://tap.mk.gov.lv/doc/2016_10/emanot_051016_buvspecialisti.983.docx; aplūkota 2017. gada 16. janvārī).

Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka būvspeciālistam tiks piešķirts sertifikāts būvekspertīzes specialitātē, nenorādot konkrētu darbības sfēru. Tomēr, veicot būvekspertīzi, būvspeciālistam jāņem vērā Būvniecības likuma 13. panta 6. daļa, kas noteic, ka būvspeciālisti var veikt būvekspertīzes tikai tajās jomās, kurās tiem ir patstāvīgās prakses tiesības. 

Turklāt, ņemot vērā nelielu sertificēto būvspeciālistu skaitu pārvades gāzes un naftas apgādes sistēmu projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būvdarbu būvuzraudzībā, noteikumu projektā ir paredzēts precizēt attiecīgas darbības sfēras.

[4.5] Piektkārt, noteikumu projektā ir paredzēts noteikt vienotu kārtību ārvalstu būvspeciālistu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, kā arī prasības īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai.

Noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka kompetences pārbaudes iestāde ārvalstīs iegūto profesionālo kvalifikāciju reglamentētajās profesijās būvniecības, elektroenerģētikas un arhitektūras jomās atzīst normatīvajos aktos par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu noteiktajā kārtībā, pieņemot lēmumu: 1) par reģistrāciju īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai uz laiku līdz 18 mēnešiem; 2) par sertifikāta piešķiršanu uz nenoteiktu laiku.

Reglamentētās profesijas Latvijas Republikā, tostarp arhitektūras un būvniecības jomā, kā arī pamatprasības, kas jāievēro Latvijas Republikā un ārvalstīs iegūtās kvalifikācijas atzīšanā šajās profesijās, nosaka likums Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu.

Kārtību, kādā izskata pretendenta iesniegtos dokumentus profesionālās kvalifikācijas atzīšanai pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā reglamentētajā profesijā, kā arī kārtību, kādā institūcija, kas izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās attiecīgajā darbības jomā, pieņem lēmumu par pretendenta profesionālās kvalifikācijas atzīšanu vai neatzīšanu, nosaka Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 827 Kārtība, kādā atzīst profesionālo kvalifikāciju pastāvīgai profesionālajai darbībai Latvijas Republikā.

Noteikumu projektā paredzēts papildināt Būvniecības informācijas sistēmā būvspeciālistu reģistra saturu ar informāciju par personām, kuras ieguvušas profesionālo kvalifikāciju ārvalstīs, un ārvalstu personām, kuras vēlas sniegt īslaicīgos pakalpojumus arhitektūras, būvniecības vai elektroenerģētikas reglamentētajās profesijās atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra direktīvai 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu. 

Tāpat noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka uz ārvalstu būvspeciālistiem, kuri sniedz īslaicīgus pakalpojumus Latvijā, netiek attiecināta prasība par patstāvīgās prakses gada uzraudzības maksu un maksa par papildu sertificēšanas pakalpojumiem. Tajā pašā laikā noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka maksa par īslaicīgo pakalpojumu reģistrāciju ir 40 eiro.

Īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai personai kompetences pārbaudes iestādē jāiesniedz Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumos Nr. 818 Noteikumi par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētajās profesijās noteiktie dokumenti: 1) deklarācija par īslaicīgu pakalpojumu sniegšanu; 2) pretendenta valstspiederību apliecinoša dokumenta kopija, pievienojot dokumenta tulkojumu valsts valodā; 3) mītnes valsts kompetento institūciju dokumenti vai notariāli apliecināti attiecīgo dokumentu atvasinājumi, kas apliecina pretendenta tiesības veikt profesionālo darbību attiecīgajā profesijā, pievienojot dokumentu tulkojumus valsts valodā; 4) dokumentu, kas apliecina profesijai atbilstošu izglītību un profesionālo kvalifikāciju, oriģināli vai to apliecinātas kopijas un to tulkojumi valsts valodā. Kompetences pārbaudes iestāde mēneša laikā izskata personas, kura vēlas sniegt īslaicīgus pakalpojumus Latvijas Republikā, iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu par reģistrāciju īslaicīgo pakalpojumu sniegšanai uz laiku līdz 18 mēnešiem.

[5.] Būvniecības jomu regulējošo, tostarp būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību regulējošo normatīvo aktu mērķis cita starpā ir kvalitatīvas dzīves vides radīšana, kā arī sabiedrības interešu, drošības un veselības aizsardzība. 

Noteikumu projektā iestrādāto izmaiņu ietekmi uz būvniecības procesu un būvspeciālistu darba kvalitāti nav iespējams pilnvērtīgi izvērtēt un paredzēt, kamēr šīs izmaiņas netiks ieviestas dzīvē. Turklāt noteikumu projekts neapšaubāmi vēl tiks precizēts un pilnveidots tā pieņemšanas procesā.

Tomēr, ņemot vērā būvspeciālistu būtisko lomu būvniecības procesā, kā arī būvspeciālistu darbības ciešu saistību ar sabiedrības interešu, drošības un veselības aizsardzību, katram, kurš ir saistīts ar būvniecību, un īpaši tiem, no kuriem ir atkarīga būvniecības jomu regulējošo normatīvo aktu izstrāde, būtu jāapsver, vai plānotās izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības tiesiskajā regulējumā veicinās kvalitatīvu būvniecības procesu. Tostarp būtu rūpīgi jāpārdomā iespējamā atbilde uz žurnāla Būvinženieris oktobra numura (Būvinženieris, 2016. gada oktobris, Nr. 52, 3. lpp.) ievadā Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes uzdoto faktiski retorisko jautājumu: vai akadēmiskās A2 un A1 izglītības pielīdzināšana un nonivelēšana, obligāti nostrādājamā būvprakses laika un apjomu nedefinēšana, darbības sfēru apvienošana paaugstinās būvspeciālistu kompetenci, radīs priekšnoteikumus kvalitatīvai būvprojektu izstrādei un būvobjektu celtniecībai?

Maksims Miņejevs, Mg. iur.

Lasīt vairāk...

Unikāls dekoratīvais krāsojums

Kultūras ministrijas kamīnzālē atjaunoti nacionālā romantisma stila pamatlicēja mākslinieka Jūlija Madernieka dekoratīvā krāsojuma fragmenti. Tie tapuši pagājušā gadsimta sākumā un nejauši atklāti restaurācijas darbu laikā. Šis ir unikāls mākslas mantojums, kas tagad daļēji atklāts apskatei un saglabāts nākamajām paaudzēm. 

Negaidīts atradums pārsteidz speciālistus

Restaurācijas darbi Kultūras ministrijas kamīnzālē sākās 2016. gada vasaras sākumā, bet to izpilde prasīja trīs mēnešus vairāk, nekā sākotnēji bija paredzēts, jo atklājās kas tāds, par ko iepriekš neviens nenojauta – Jūlija Madernieka dekoratīvais sienu krāsojums. «Tagad tas restaurēts saudzīgā tehnikā, lai nesabojātu unikālo atradumu un daļēji atklātu apskatei,» skaidro restauratore Inese Ozoliņa. Nacionālā romantisma stilā darinātais polihromais sienu krāsojums tapis pagājušā gadsimta divdesmitajos gados un atklāts izpētes laikā, ko saskaņā ar VAS Valsts nekustamie īpašumi pasūtījumu Kultūras ministrijas kamīnzālē veica AS Būvuzņēmums Restaurators speciālisti. Unikālā krāsojuma fragmenti atrasti pēc iebūvēto krēslu un atsevišķu koka paneļu demontāžas.

Tagadējā Kultūras ministrijas četrstāvu mūra ēka būvēta 1873. gadā pēc arhitekta Heinriha Kārļa Šēla projekta kā savrupmāja. No vēsturiskās informācijas par ēku zināms, ka 20. gadsimta 20.–30. gados tajā atradusies Ārlietu ministrijas rezidence, bet padomju gados – sadraudzības biedrība ar tautiešiem ārzemēs, kuras darbība bija Valsts drošības komitejas (VDK) uzmanības centrā. Šajā laika periodā kamīnzāles sienas vairākkārt pārkrāsotas, tādējādi vēsturiskie dekoratīvie krāsojumi palika apslēpti zem divām, vietām pat zem trim kaļķa un eļļas krāsu kārtām. Tas arī bija iemesls, kāpēc izpētes grupas speciālisti un restauratori sākotnēji pat nenojauta, ka tur slēpjas kas vairāk. Tikai pateicoties rūpīgajai izpētei, atklājās, ka zem šīm vietām nevīžīgi uzklātajām krāsu kārtām ir saglabājušies J. Madernieka sevišķi smalkajā tehnikā darinātie polihromie krāsojumi, kas restaurācijas procesa laikā daļēji atjaunoti.

«Šīs zāles kā telpas plānojums nav mainījies no ēkas celtniecības sākuma līdz pat mūsdienām,» skaidro VAS Valsts nekustamie īpašumi Būvniecības procesa vadības daļas būvniecības projektu vadītājs Kārlis Karlsons... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Pēteris Uzkalns

 

Foto: AS Būvuzņēmums Restaurators arhīvs

Lasīt vairāk...

Siltais asfaltbetons

Pēdējos gados ievērojami augusi jēlnaftas cena, kas veicināja kopējo asfaltbetona maisījumu un būvdarbu cenu kāpumu. Pēdējā desmitgadē asfaltbetona cenas paaugstinājušās par 50 procentiem. Ekonomisko apsvērumu un globālās sasilšanas dēļ, kā arī lai veicinātu ilgtspējīgu materiālu izmantošanu, zinātnieki radījuši jaunas metodes, kas samazina siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG), īpaši oglekļa dioksīda, emisiju un fosilā kurināmā patēriņu. 

Vides ierobežojumi un izejmateriālu cenu pieaugums stimulē ceļu nozares pārstāvjus izmantot energoefektīvās tehnoloģijas, piemēram, zemu izmaksu asfaltbetona tehnoloģijas, kas var radīt ievērojamu ietaupījumu un emisiju samazināšanos. 

Attēlā: Asfaltbetonu klasifikācija atkarībā no temperatūras (http://www.eapa.org).

Atkarībā no asfaltbetona ražošanas un iestrādes temperatūras izšķir (att.):

* aukstos asfaltbetona maisījumus (Cold Mix Asphalt CMA): ražo pie apkārtējās vides temperatūras, izmantojot bitumena emulsiju vai putu bitumenu un neuzsildītu minerālmateriālu;

* pussiltos asfaltbetona maisījumus (Half Warm Mix Asphalt HWMA): ražo pie 70 līdz 100 ºC temperatūras;

* siltos asfaltbetona maisījumus (Warm Mix Asphalt WMA): ražo pie 100 līdz 140 ºC temperatūras;

* karstos asfaltbetona maisījumus (Hot Mix Asphalt HMA): ražo pie 140 līdz 180 ºC temperatūras.

SIA Inženierbūve sadarbībā ar VAS Latvijas Valsts ceļi un speciālistu grupu no University of Cantabria (Spānija, projekta koordinators), ACCIONA (Spānija), FIPA (Vācija), Institute for Transport Sciences KTI (Ungārija), European Union Road Federation ERF (Beļģija), TECNALIA (Spānija), Norwegian Graphite (Norvēģija), The Building Services Research and Information Association BSRIA (Lielbritānija) un Fraunhofer Institute for Manufacturing Engineering and Automation IPA (Vācija) piedalās septītās ietvara programmas projektā DURABROADS (www.durabroads.eu), kurā viens no uzdevumiem ir silto asfaltbetona tehnoloģiju izpēte. DURABROADS projekta mērķis ir izstrādāt, pilnveidot un praktiski izmantot rentablākus, videi draudzīgākus, pēc iespējas optimizētus un izturīgus autoceļu segas materiālus... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Viktors Haritonovs, SIA Inženierbūve, pētnieks

Ilze Paeglīte, SIA Inženierbūve, pētniece

Lasīt vairāk...

Standarti kokmateriāliem ar ķīļtapu savienojumiem 

Kokmateriālu saaudzēšanu garumā visbiežāk izmanto dažādu koka konstrukciju ražotāji. Būvniecībā tiek lietoti zāģmateriāli ar ķīļtapas savienojumiem, kuriem tiek nodrošināta atbilstoša stiprības klase. Tāpat garumā audzētu kokmateriālu izmanto apdares materiāliem un mēbelēm, lai uzlabotu gan koksnes izskatu, gan kvalitāti un lai varētu piedāvāt garākas latas, dēļus vai brusas. 

Process tiek saukts par audzēšanu garumā, bet savienojuma vieta – par ķīļtapu savienojumu (angliski: finger joint). Šāds zāģmateriālu apstrādes un līmēšanas veids zināms jau daudzus gadu desmitus, bet vairāk tiek izmantots, kopš plašāk pieejamas atbilstošas frēzmašīnas. 

Attīstoties kokrūpniecībai un koka ēku būvniecībai, rodas arvien jauni koksnes produkti un stiprināšanas veidi. Līmēto koksnes būvizstrādājumu daudzveidība ir īpaši liela, un lielākajai daļai no tiem izmanto tieši zāģmateriālus ar ķīļtapu savienojumu. Nav daudz arhitektūras un būvniecības objektu piemēru, kuros ir izmantoti ļoti gari dēļi, latas vai brusas. Pieminēšanas vērti ir objekti, kuru jumtu režģa struktūrā izmantoti zāģmateriāli ar ķīļtapu savienojumiem vairāku desmitu metru garumā. Tādi ir 1974. gadā būvētā Manheimas daudzfunkcionālā halle ar 60 x 60 metru lielu jumta konstrukciju no koka režģa. Arī apmeklētāju centra ēka Savilas dārzā Vindzoras lielajā parkā. Tās koka konstrukcijas režģa jumts ir 90 metru garš un 25 metrus plats.

Ķīļtapu savienojums noder arī, lai piedāvātu patērētājiem pieprasītākos trīs un sešus metrus garos kokmateriālus, jo ir iespējams izzāģēt defektus (bojājumus un zarus) un salīmēt dēli vajadzīgajā garumā, tādā veidā palielinot dēļa vai cita izstrādājuma stiprības klasi un samazinot brāķa daudzumu. Savukārt, lai salīmētu 12 metru un vēl garākas sijas bez zāģmateriāliem ar ķīļtapu savienojumu nevar iztikt, jo tik garus baļķus ir gan grūti transportēt, gan apstrādāt...Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Viļuma, Mag. arch

Lasīt vairāk...

Skrūvju savienojumi

Veicot būvobjektu un būvprojektu pārbaudes, Būvniecības valsts kontroles birojs konstatējis vairākas sistemātiskas kļūdas savienojumu projektēšanas un montāžas stadijās. Šis raksts dod īsu skrūvsavienojumu aprakstu, skrūvju montāžas nosacījumus un saistīto standartu apkopojumu.

Skrūvju veidi

Pēc izgatavošanas precizitātes skrūves iedala A (paaugstinātas), B (normālas) un C (rupjas) precizitātes klases skrūvēs. A un B precizitātes skrūves ražo pēc standarta LVS EN ISO 4014, uzgriežņus – pēc LVS EN ISO 4032 vai LVS EN ISO 4033, paplāksnes – pēc LVS EN ISO 7089, savukārt C precizitātes skrūves ražo pēc standarta LVS EN ISO 4016, uzgriežņus – pēc LVS EN ISO 4034, paplāksnes – pēc LVS EN ISO 7091. Piemēram, A precizitātes skrūvēm ar nominālo diametru M24 kāta diametra pielaides ir ±0,33 mm, B precizitātes skrūvēm – ±0,52 mm, savukārt C precizitātes skrūvēm – ±0,84 mm.

Skrūves iedala stiprības klasēs, kuras apzīmē ar diviem cipariem, piemēram, 4.6, 4.8, 5.6, 5.8, 6.8, 8.8, 10.9. Pirmais cipars klasē, ja to pareizina ar 100, nozīmē pārejošu pretestību fub [MPa], savukārt otrais cipars, ja to dala ar 10, nozīmē plūstamības robežas fyb un pārejošās pretestības attiecību. Piemēram, 8.8 klases skrūvēm pārejošā pretestība fub = 8 x 100 = 800 MPa, fyb = 800 x 0,8 = 640 MPa.

Uzgriežņa stiprības klasi apzīmē ar vienu ciparu.

Skrūvju komplektu sistēmas

Uz bultskrūvēm attiecas divi Eiropas Savienības saskaņotie standarti – LVS EN 15048-1 un LVS EN 14399-1. Līdz ar to būvju nesošajām konstrukcijām var izmantot tikai bultskrūvju komplektus, kas ražoti saskaņā ar minētiem standartiem... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Vadims Goremikins, Būvniecības valsts kontroles biroja Ekspertīzes nodaļas vadītājs 

 

Lasīt vairāk...

Slogošana bez sagraušanas

Sarunā piedalās SIA CMB valdes priekšsēdētājs un galvenais būvinženieris Artis Dzirkalis, valdes loceklis un inženiertehniskās izpētes nodaļas vadītājs Raitis Brencis un konstruktors būvinženieris Mārtiņš Matīss

Latvijā SIA CMB piedāvā iespēju jaunai ēku konstruktīvo elementu eksperimentālas pārbaudes un slogošanas metodei, ko veic sadarbībā ar Brēmenes Universitātes Eksperimentālās statikas institūtu.

Kāpēc ir nepieciešami šādi slogošanas testi?

Artis Dzirkalis: Pēc t/c Maxima sabrukšanas un traģēdijas Zolitūdē sabiedrība un ēku īpašnieki pievērš pastiprināti uzmanību ēku konstruktīvajiem elementiem. Mūsu sertificētie speciālisti veic pilna apjoma būvekspertīzi un tehnisko apsekošanu, tostarp pārbauda betona paraugus, noteic dzelzsbetona konstrukciju stiegrojumu un veic pilnu konstrukciju pārrēķinu ar galīgo elementu metodi (GEM). Tā, kā  ne vienmēr ir iespēja pierādīt, ka tiek nodrošināta ēkas nesošo konstrukciju nestspēja pēc patlaban spēkā esošajiem normatīviem (īpaši ja ēka būvēta un projektēta saskaņā ar vecajiem standartiem – padomju SniP; bet pārrēķins veikts saskaņā ar Eurocodes 2, pierāda, ka ēkas drošuma līmenis nav pietiekams). 

Piemēram, ja ēku plāno rekonstruēt, izstrādā projektu, bet tajā iekļautie risinājumi ir nesamērīgi dārgi un nedod skaidru atbildi, vai pilnībā tiks atrisināta nestspējas problēma, tad tiek meklēti citi risinājumi. Radās ideja, ka visprecīzāko atbildi par konstrukcijas nestspējas līmeni varētu noteikt ar eksperimentālo pārbaudi. Ja ir bažas, ka liela daļa eksperimentālo pārbaužu kādā brīdī varētu ēku sagraut vai izveidot paliekošas deformācijas, ir svarīgi atrast metodi, kas ļautu noteikt konstrukciju nestspēju, nodrošinot, ka pārbaudes laikā konstrukcijas nesagrūst. Ir vairākas eksperimentālo pārbaužu metodes. Mēs sākām interesēties par tām, galu galā atrodot unikālu metodi, ko izstrādājuši augsti kvalificēti inženieri no Brēmenes Universitātes Eksperimentālās statikas institūta (dibināts 1977. gadā un veicis neskaitāmus eksperimentus būvju konstrukciju slogošanas testos visā pasaulē; vērts pieminēt, ka šī institūta misija ir favour preservation over demolition and new construction jeb dot priekšroku ēku saglabāšanai, nevis nojaukšanai un jaunu celtniecībai). Šis slogošanas tests ir unikāls ar to, ka ir nesagraujošs. 

Mārtiņš Matīss: Eksperimenta ideja jau vienmēr ir tāda, ka, pirms esam to uzsākuši, nezinām, vai tas izdosies, bet jebkurā gadījumā mūsu galvenais uzdevums ir nenodarīt konstrukcijai paliekošas negatīvas sekas... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Katrīna Irbe

 

Ilustrācijas: SIA CMB arhīvs

Lasīt vairāk...

Rail Baltica interešu sadursmes

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica maršruts ir saskaņots, parakstīti finansēšanas dokumenti, taču galīgā izpildes līguma noslēgšana starp Baltijas valstīm janvāra beigās, kad jau sākusies iepirkumu rīkošana, vēl nav pilnīgi apstiprināta.

Janvārī Rīgas domē bija apskatāma starptautiskā metu konkursā par Rīgas dzelzceļa tilta un Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla būves ieceri godalgotie darbi. Žūrijas pārstāvis arhitekts Jānis Dripe šo vērienīgā projekta daļu vērtē kā galvaspilsētas vēsturiskā centra paplašinājumu.

Divi uzvarētāji

Projektā plānota Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve un jauna tilta būve pāri Daugavai, aizstājot veco dzelzceļa uzbērumu, vēstīts Rail Baltica īstenotājas Latvijā kompānijas Eiropas dzelzceļa līnijas vietnē edzl.lv. Šī teritorija ir 14 hektaru liela un ietver Rīgas vēsturisko Centrālo dzelzceļa staciju, uzbērumu no Dzirnavu līdz Krasta ielai, kā arī plānoto Rail Baltica dzelzceļa tiltu pāri Daugavai. «Projektā apvienosies arhitektu, transporta tehnoloģiju un inženierzinātņu inovatīvs redzējums,» vērtē Dripe. «Tas būs impulss teritoriju attīstībai Rail Baltica trases tuvumā no Torņakalna līdz Rīgas stacijai.»

No 15 pretendentiem izvēlēti divi uzvarētāji – Dānijas arhitekti PLH Arkitekter A/S sadarbībā ar COWI A/S, kā arī Latvijas arhitektu apvienība O+R+V+E+L, kurā ietilpst SIA Outofbox, SIA RUUME arhitekti, SIA Vektors T, SIA E. Daniševska birojs un SIA Landshape. 

Lietuva atturīga

Kaut arī interese par projektu no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas apstiprināta vairākkārt, dienvidu kaimiņiene aizvien bijusi atturīga galīgā izpildes līguma noslēgšanā. Pagājušā gada rudenī tika parakstīta deviņu iesaistīto pušu vienošanās par projekta finansēšanu, apstiprinot Eiropas Savienības fondu atbalstu. Juridiski saistošā līgumā visu trīs Baltijas valstu apņemšanos janvāra pēdējā nedēļā bija paredzēts fiksēt februāra sākumā Tallinā.

Baltijas valstu dažādie viedokļi par Rail Baltica attīstību pērn īpaši izpaudās diskusijās par iepirkumu kārtību. Jo sevišķi lietuvieši uzstāja, ka tiem jābūt katras valsts atbildīgā uzņēmuma pārziņā. Septembrī valdību pārstāvji un RB Rail tomēr panāca vienošanos, ka nozīmīgie kopējie iepirkumi notiks kopuzņēmuma paspārnē, lai ievērotu vienotus standartus un caurspīdīgumu... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Lasīt vairāk...

Pirmā BREEAM biroju ēka

Pirms gadumijas ekspluatācijā nodota pirmā BREEAM ilgtspējīgas būvniecības standarta biroju būve Latvijā – Place Eleven Skanstes rajonā Rīgā.

Objekts ieguvis ilgtspējīgākā projekta titulu 2015. gadā un atbilst A klases biroju standartam. Tā ir pirmā BREEAM Excellent celtne Baltijā, uzsver ilgtspējīgas būvniecības eksperts Hedlijs Barrets (Hadley Barrett) no Oxford Sustainable Group. Tā attīstītājs Hanner Group iepriekš Rīgā veidojis Jauno Teiku, kā arī daudzdzīvokļu ēkas Purvciemā.

Cer likt par piemēru

«Šī ir pirmā BREEAM biroju ēka Latvijā un varētu kalpot par pamudinājumu citiem attīstīt līdzīgus projektus,» izrādot namu, kur rit apdares darbi, saka Colliers International pārstāvis Ēriks Bergmans. Līdz ar divreiz mazākām ikdienas uzturēšanas izmaksām Place Eleven nodrošinās komfortablu iekštelpu klimatu un atstās niecīgu ietekmi uz vidi.

Ēkas priekšrocības nodrošina gan materiāli un metodes, gan tehnoloģijas. Interjers būs ieturēts vienotā nomierinoši dabiskā stilā. Telpas var iekārtot gan attīstītāja dizainers, gan klienta paša interjera arhitekts. Lielākā daļa biroju jaunajā namā jau esot aizņemti. Ēkas atklāšana plānota februārī.

Kopējās telpas iecerētas plašas un ērtas. Augšstāvā būs kopēja virtuve ar pusdienošanas vietām visiem ēkas iemītniekiem, kā arī apzaļumots jumts atpūtai. No augšstāviem paveras patiesi iespaidīgs skats uz galvaspilsētu un ostas pusi... Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā, Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Foto: Ingus Bajārs

 

 

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei