Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2017

Panākta vienošanās ar Eiropas Komisiju par atbalsta sniegšanu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

Pēc gandrīz divu gadu ilga saskaņošanas procesa Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu valsts atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidots, lai mazinātu  šo uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju sakarā ar augsto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) daļu kopējā elektroenerģijas gala cenā. 

“Atbalsta mehānismu Ekonomikas ministrija izstrādāja ar mērķi palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt enerģijas izmaksu samazinājuma signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darba vietu skaita palielinājumam, kā arī veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā,”uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabineta 30. maija sēdē plānots apstiprināt grozījumus Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”, veicot precizējumus saskaņā ar panākto vienošanos ar EK.

Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša laikā, pēc noteikumu grozījumu apstiprināšanas un publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, energoietilpīgi uzņēmumi varēs sākt pretendēt uz tiesībām saņemt par 85% samazinātu maksājumu par elektroenerģijas OIK atjaunojamo energoresursu daļu, kas paaugstinās uzņēmumu konkurētspēju ES vai trešo valstu eksporta tirgos, kur elektroenerģijas izmaksas var būt līdz pat 2 – 3 reizes zemākas nekā Latvijā.

Energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi (elektroenerģijas galalietotāji) varēs iegūt tiesības uz OIK samazinājumu vienam kalendārajam gadam, ja tie vienlaicīgi atbildīs šādiem  kritērijiem:

1)                      uzņēmums veic saimniecisko darbību Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija noteikumos Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam” 1. pielikumā noteiktā NACE nozarē un tā vidējā elektroenerģijas izmaksu intensitāte iepriekšējos trijos kalendāra gados ir 20% vai augstāka;

2)                      galalietotāja kopējais elektroenerģijas patēriņš komersanta vajadzībām vienā pieslēguma vietā  iepriekšējā kalendārā gadāir pārsniedzis 0,5 gigavatstundas (GWh);

3)                      uzņēmumā darbojas energopārvaldības sistēma atbilstoši Latvijas standartam LVS EN ISO 50001:2012 „Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi (ISO 50001:2011)”.

4)                      komersanta apgrozījums no saimnieciskās darbības, kas atbilst MK noteikumu 1. pielikumā noteiktajām NACE nozarēm, ir vismaz 30% no komersanta kopējā apgrozījuma iepriekšējā kalendāra gadā.

Lai iegūtu tiesības uz OIK samazinājumu, komersantam pēc MK noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz iesniegums Ekonomikas ministrijā, pievienojot MK noteikumos noteiktos dokumentus. Ja komersants un tā iesniegums atbildīs MK noteikumos noteiktajiem kritērijiem, Ekonomikas ministrija komersantam mēneša laikā izsniegs lēmumu, kurā tiks norādīts OIK samazinājuma apjoms. Minētais lēmums kopā ar izrakstītu rēķinu par lēmumā norādīto summu komersantam jāiesniedz publiskajam tirgotājam - AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”, kas apmaksās komersanta izrakstīto rēķinu mēneša laikā no tā saņemšanas dienas.

Komersants var pieteikties OIK samazinājumam par iepriekšējā gada izmaksām. Komersants, kas pretendē uz tiesību saņemšanu OIK samazinājumam par izmaksām, kas ir radušās no 2015. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 31. decembrim, iesniegumu OIK samazinājumam Ekonomikas ministrijā var iesniegt līdz 2017. gada 31. oktobrim.

Kā iepriekš esam norādījuši, pēdējos gados Eiropas Savienībā ir vērojams elektroenerģijas izmaksu kāpums un atsevišķas dalībvalstis ir izveidojušas īpašus valsts atbalsta mehānismus energoietilpīgās rūpniecības atbalstam, lai daļēji kompensētu elektroenerģijas izmaksu kāpumu. Kamēr šāds atbalsts netiek sniegts Latvijas uzņēmējiem, nepastāv godīga konkurence un mūsu uzņēmumi ir daudz nelabvēlīgākā stāvoklī.

OIK un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums ietekmē ikvienas nozares un visas Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tajā skaitā pievienotās vērtības radīšanu. Īpaši tas ir attiecināms uz uzņēmumiem, kas savu pamatdarbību ir izvērsuši energointensīvajās nozarēs, tādās kā metālrūpniecība, šķiedras ražošana, būvmateriālu ražošana u.c.

Vienlaikus dažādās publiskās diskusijās vairākkārt paustas bažas par valsts atbalsta elektroenerģijas ražošanai lietderību un izteiktas prasības pēc reformām OIK sistēmā, veidojot konkurētspējīgu elektroenerģijas cenu politiku un samazinot atbalstu lielajām gāzes spēkstacijām.

Lai nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, Ekonomikas ministrija jau līdz šim veikusi virkni darbības OIK sloga samazināšanai:

-            no 2012. gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros;

-            OIK fiksēts 26,79 EUR/MWh apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās;

-            radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem;

-            novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9% apmērā;

-            veikta OIK diferenciācija pēc pieslēguma jaudas, kas būs spēkā no 2018. gada janvāra.

Kā zināms, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no AER un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.

Lasīt vairāk...

Piesaki pretendentu Būvindustrijas lielajai balvai!

Par darbu saņem algu, par ļoti labu darbu – prēmiju! Vairums darba devēju uzskata, ka ar to pietiek. Taču īpaši novērtēts darbinieks jūtas savādāk. Savulaik Būvindustrijas lielo balvu saņēma inženieris, kurš pēc ceremonijas atzina – jā, viņš par darbu saņem algu, bet pirmo reizi dzīvē juties novērtēts. Paldies kolēģiem, kas pieteica balvai! Vārdos neizsakāms gandarījums un vēlme kompānijas labā strādāt vēl vairāk un labāk!

Neatlieciet! Vasara aizritēs ļoti ātri! 

Piesakiet pretendentus Būvindustrijas lielajai balvai, tā sakot paldies tiem kolēģiem vai sadarbības partneriem, kuri pelnījuši nozares augstāko apbalvojumu valstī. 

Piesakiet pretendentus kategorijās: „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un „Gada inženieris/arhitekts”, kas iekļauj nominācijas "Gada inženieris", "Gada arhitekts", "Gada jaunais arhitekts", "Gada jaunais inženieris".

Vērtētāji ar kandidātiem titulam “Gada inženieris/arhitekts” tiksies 9., 10. un 11. augustā.

Jo ātrāk pieteiksiet pretendentu balvai, jo ātrāk kandidāts uzzinās par viņam  piedāvāto tikšanās laiku.

Jau piekto gadu nevalstiskas organizācijas izdotais žurnāls “Būvinženieris” un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju un būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām: Latvijas Būvnieku asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, Latvijas Logu un Durvju ražotāju asociāciju, Latvijas Restauratoru biedrību, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību izsludina pieteikšanos gadskārtējam Latvijas mēroga notikumam Būvindustrijas lielā balva.

BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 2017. gada 4. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 notiek, pateicoties ģenerālsponsoram SIA “Bauroc”, sponsoriem: SIA “Paroc”, SIA „Sakret”, SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, atbalstītājiem: SIA “Skonto būve”, TECHNONIKOL, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti” (“Weber”, “Gyproc”, “Isover”), SIA “CMB”,  SIA “Doka Latvia”, SIA „Strabag”, AS “RERE GRUPA”, „Ramirent Baltic“ AS Rīgas filiāle, mediju partneriem:  žurnāls “Būvinženieris”, building.lv, abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, nozare.lv, TVNET, radio “Skonto”, RIGATV 24.

E-pasts pieteikumu pieņemšanai un informācijai: bgbalva@gmail.com

http://www.blbpieteikums.lv

Vairāk informācijas: http://www.buvindustrijaslielabalva.lv

 

Lasīt vairāk...

LBS valde viesojas Siguldas sporta centrā un Turaidas muzejrezervātā

Latvijas Būvinženieru savienības valde viesojās Siguldas sporta centrā un daļā no Turaidas pilsmuižas muzeja lielās teritorijas. 

Multifunkcionāla sporta zāle ar laukumiem basketbolam, volejbolam, futbolam un badmintonam, kā arī ūdens zona ar lielo un bērnu baseinu, ūdens atrakcijām un atpūtas zonu, SPA centrs, vieglatlētikas sektors, aerobikas un fitnesa zāles un smagatlētikas zāle, kura piemērota profesionāliem sportistiem, un kurā trenējas Latvijas sporta lepnumus – brāļi Šici un brāļi Dukuri. 

Sporta centrs ar plašo piedāvājumu aktīva dzīvesveida cienītājiem ir sen gaidīts Siguldas novada iedzīvotāju sapnis. Ceļš līdz būvniecības uzsākšanai bija vairākus gadus garš, sarežģīts un izaicinājumiem piepildīts, tādēļ beidzot siguldiešiem ir gandarījums, ka ēkas būvniecība ir noslēgusies.  2015. gada 15. oktobrī Siguldas Sporta centra pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm un 2017. gada maijā beidzot  centrs tika atklāts.

Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei „Valsts nekustamie īpašumi” pērn uzsāka īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muižas Klaušinieku mājas atjaunošanu. Projektu plānots pabeigt nākamā gada vasarā, kad vēsturiskajā mājā muzejs ierīkos ekspozīciju par klaušu laiku un zemnieku ceļu līdz Latvijas valstij. 18. maijā nosvinēti Klaušinieku mājas spāru svētki. Māja celta 18. gadsimtā. Līdz šodienai bija saglabājušies ēkas pamati un ceturtdaļa ēkas, bet sliktā stāvoklī. Klaušinieku māju atjauno pilnsabiedrība “RERE MEISTARI 1”, un šobrīd uzsākti māla kleķa ārsienu izbūves darbi.

LBS valdei “RERE MEISTARI 1”, sagādāja patīkamu pārsteigumu - iespēju piedalīties klaušinieku mājas būvniecībā. Kleķa mājas tapšanas process iepatikās!

Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne teica, ka Turaidas muzejrezervāts ir izvirzījis uzdevumu, kas saskan ar Latvijas valsts simtgades atzīmēšanas mērķiem – aktualizēt Latvijas vēsturi un notikumus, kas ietekmēja Latvijas valsts izveidi, un stiprināt izpratni sabiedrībā par Latvijas valstiskumu kā likumsakarīgu ilgstošas attīstības rezultātu. Anna Jurkāne iepazīstināja ar muzejrezervāta desmitgades attīstības plānu un deva iespēju uzzināt par latviešu tautas desmit pamatvērtībām.

 


Created with flickr slideshow.
Lasīt vairāk...

Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā” šogad pieteiktas 27 ēkas

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” ietvaros saņemti 27 pieteikumi, no tiem 22 pretendē uz uzvaru nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2017”. 

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau septīto gadu pēc kārtas. Konkurss tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus dalībai konkursā varēja iesniegt līdz šā gada 19. maijam.

Nominācijā „Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2017” iesniegti 22 pieteikumi:

1)      A. Dombrovska iela 49, Rīga;

2)      L. Paegles iela 19a, Cēsis;

3)      Katoļu iela 17, Jelgava;

4)      Cieceres iela 43, Liepāja;

5)      Dunikas iela 23, Liepāja;

6)      Graudu iela 20, Liepāja;

7)      Klaipēdas iela 88, Liepāja;

8)      Klaipēdas iela 126, Liepāja;

9)      Krūmu iela 49, Liepāja;

10)  Kuldīgas iela 30, Liepāja;

11)  Ziedu iela 5, Liepāja;

12)  Liepu iela 33, Stende, Talsu novads;

13)  A. Upīša iela 5, Valmiera;

14)  Annas iela 4, Valmiera;

15)  Cēsu iela 35, Valmiera;

16)  G. Apiņa iela 3, Valmiera;

17)  Graudu iela 6a, Valmiera;

18)  Kauguru iela 1, Valmiera;

19)  L. Laicena iela 9, Valmiera;

20)  Stacijas iela 25, Valmiera;

21)  Stacijas iela 22, Valmiera;

22)  Jūras iela 3, Ventspils.

Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2017. Jaunbūve” iesniegti divi pieteikumi:

1)      Grostonas iela 21, Rīga;

2)      Stendes iela 5, Rīga.      

Nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2017” iesniegti trīs pieteikumi:

1)      CSDD Rīgas Motormuzejs, S. Eizenšteina iela 8, Rīga;

2)      CSDD Klientu apkalpošanas ēka, S. Eizenšteina iela 8, Rīga;

3)      Biedrība “Privātā vidusskola ĀBVS”, Attekas iela 35, Ādaži, Ādažu novads.

Šobrīd konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu, tuvākajā laikā tiks uzsākta pieteikto ēku apsekošana to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2016. gada 21. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls „Būvinženieris”. Papildu informācija par konkursu pieejama konkursa interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji irProfine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum, SIA “Metāldarbnīca”, AS “Lafipa”, AS “Latvenergo” un AS “Sika Baltic”. Konkursa informatīvie atbalstītāji - laikraksts “Latvijas Avīze”, kā arī būvniecības portāli www.abc.lvwww.buvlaukums.lvwww.building.lv unwww.buvbaze.lv.

 

Lasīt vairāk...

Abonē žurnālu "Būvinženieris" par AKCIJAS cenu!!!

Kļūsti par abonētāju neatkarīgam, profesionālam un praktiskam ceļvedim būvindustrijā – žurnālam “Būvinženieris”. 

Abonējot žurnālu atlikušajiem 4 (četriem) žurnāla 2017. gada numuriem, dāvanā saņemsi jau iznākušos žurnāla pirmos divus numurus.

Lai tas notiktu, atliek LBS kontā iemaksāt 20 eiro un uzrakstīt žurnāla piegādes adresi. 

Akcija spēkā līdz 15.jūnijam!

E- pasts  jautājumiem:  daiga.buhholce@gmail.com

Lasīt vairāk...

Maija LBS valdes sēdes darba kārtība

23.maijā notiks Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes izbraukuma sēde. Tās laikā LBS valdes locekļi apmeklēs jauno Siguldas Sporta kompleksu un Turaidas muzejrezervāta rekonstruētās un restuarētās ēkas, par kurām LBS pārstāvjus informēs Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne.

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, LBS valdes locekles Helēna Endriksone un Vija Gēme klātesošos informēs par Baltijas valstu Būvinženieru savienību vadību tikšanos š.g. 27.-28.aprīlī Klaipēdā, bet Latvijas Būvinženieru Savienības Izglītības un jauno speciālistu sekcijas (LBS IJSS) vadītājs Mārtiņš Vilnītis iepazīstinās ar LBS IJSS pieredzes apmaiņas braucienu uz Tartu, kas notika š.g. 18.maijā.

Mārtiņš Straume LBS valdes sēdes dalībniekus informēs par Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (LBS BSSI) Akreditācijas biroja (LATAK) veiktās pārbaudes rezultātiem.

Par “Būvniecības dienu” norisi Būvniecības politikas dienā, Koka apbūves forumā, Būvnormatīvu un Standartu dienā, kā arī Tehniskās izglītības dienā pastāstīs Mārtiņš Straume un LBS valdes locekļi Raimonds Eizenšmits, un Alberts Krols, kā arī Mārtiņš Vilnītis, bet par “Rīgas forumu” - Raimonds Eizenšmits un LBS valdes locekle, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore - Māerīte Šperberga.

Tāpat LBS valdes locekļi iepazīsies ar 9 un 17.maija Būvniecības Padomes izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem lēmumiem, kā arī tiks informēti par konferenci “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā”, par Būvniecības likuma, Vispārīgo būvnoteikumu un Ministru kabineta noteikumu 610.pilnveides virzību un tikšanos Būvnieības Valsts kontroles birojā ar ministru prezidenta Māra Kučinska padomniekiem Andri Vanagu un Arti Grinbergu.

Lasīt vairāk...

Notikusi Latvijas Būvinženieru Savienības Izglītības un jauno speciālistu sekcijas izbraukuma sēde

18. maijā Latvijas Būvinženieru savienība aktīvākajiem LBS biedriem un sekciju dalībniekiem no Izglītības un būvniecības zinātnes sekcijas (vadītājs Mārtiņš Vilnītis) un Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas (vadītāja Rūta Krūskopa) organizēja braucienu uz Igaunijas Nacionālo muzeju Tartu. Pa ceļam notika Latvijas Būvinženieru Savienības Izglītības un jauno speciālistu sekcijas sēde.

M. Vilnītis informēja par Izglītības un jauno speciālistu sekcijas darba plānu 2017. gada II pusgadam. Diskusijā ar priekšlikumiem piedalījās visi sēdes dalībnieki. B.Otersons informēja, ka Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024. gadam un apstiprināja to Latvijas Būvniecības padomes 2017.gada 13.aprīļa sēdē. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai. 

Tiek izvirzīts priekšlikums aicināt pie viena sarunu galda Latvijas izglītības iestādes, Ekonomikas un Izglītības ministriju, Latvijas būvniecības padomi un citas institūcijas, kas saistītas ar būvniecības nozari, lai vienotos par nākotnes darba plānu speciālistu sagatavošanā. Nav skaidrs jautājums par to, kādas un cik profesijas būvniecības jomā ir nepieciešamas šobrīd. B.Otersons ir ar mieru uzņemties līdz 2017. gada oktobrim veikt izpētes darbu par to, cik un kādas specialitātes sagatavo Latvijas izglītības iestādes būvniecības jomā. 

A.Veinbergs izteica viedokli, ka ir jāsaprot, kur slēpjas efektivitātes konteksts, jo jau šobrīd publiskajā telpā izskan tas, ka veidojas nepieciešamība pēc viesstrādniekiem, kuriem tiek piedāvāti labāki nosacījumi un apstākļi nekā vietējā darba tirgus pārstāvjiem. K.Bondars norādīja, ka šāda satura darbs jau notiek. Arī J.Niedra norādīja, ka šī tad jau būs “kāda padsmitā” darba grupa. L.Okoloviča norādīja, ka jāatceras, ka Latvijas Būvinženieru savienība īsti neatbild par strādniekiem, to kontrolē Latvijas Būvnieku asociācija. Un tomēr ir jāievēro loģiska pēctecība. O.Caune informēja par iepriekšējo šāda veida izpēti, un tomēr tiešām nepieciešams veikt profesiju un studiju līmeņu sadalījumu “reizinātājos”. A.Veinbergs norādīja, ka šai izglītībai ir jābūt noteiktai un atzīmētai kā prioritārai jau valsts līmenī, jo pie lielajiem būvniecības projektiem, notiks pienesums visai Latvijas ekonomikai. A.Šteinerts atzīmēja, ka nedrīkst aizmirst to, kas šobrīd notiek Izglītības ministrijas uzstādījumos. 

Latvijas Būvinženieru Savienības Izglītības un jauno speciālistu sekcija nolēma uzdot B.Otersonam veikt priekšizpēti par būvniecības jomas profesijām un to reālo sagatavošanu Latvijas augstskolās līdz 2017. gada oktobra sēdei, kā arī, pamatojoties uz iegūtajiem rezultātiem, iniciēt Apaļā galda diskusiju ar iesaistītajām pusēm par speciālistu sagatavošanu būvniecībā.

 

Mārtiņš Vilnītis

LBS Izglītības un jauno speciālistu sekcijas vadītājs.

 

Lasīt vairāk...

Notiks realitātes modelēšanas meistarklase

SIA „Mikrokods” šī gada 31.maijā organizē REALITĀTES MODELĒŠANAS MEISTARKLASI Riga Hotel Islande telpās.

Ko Jūs iegūsiet apmeklējot meistarklasi?

3D realitātes modelēšanas meistarklasē mēs dalīsimies ar pieredzi aktuālu datu par reālo pasauli iegūšanā, to apstrādē un izmantošanā, kas balstīta uz fotogrammetrijas un lāzerskenēšanas metožu pielietošanu.  

"3D realitātes modelēšana" mūsu piedāvājumā  ir operatīva aktuālo datu savākšana ar nelieliem droniem,  un  rezultātu izdošana Pasūtītajam 3D modeļu formā. 

Pastāstīsim par tipisku  "mazās fotogrammetrijas" datu  apstrādes ciklu, un tā rezultātu pielietojumu populārā  programmatūrā MicroStation ar "Meistarklases"  demonstrācijām. 

Informēsim par saniedzamiem rezultātiem  (3D mērījumu precizitāte līdz 2 cm  dabā) ar mērķi, piemēram, uzzināt būvju, inženierkonstrukciju vai beramo kravu reālos apjomus kubikmetros, kā arī sienu, jumtu u.c. virsmu platības mērījumus ērtos ofisa apstākļos grūti piekļūstamiem objektiem. "Meistarklases" turpinājumā skaidrosim, kā apvienot  "mazo fotogrammetriju"  ar ģeodēzisko lāzerskenēšanu tādos projektos kā inženierbūvju deformācija ar mērījumu precizitāti milimetros.

MEISTARKLASES LEKTORI

INTS LUKSS

ERVINS STŪRMANIS

OTO LUKSS

MĀRIS KAĻINKA

PASĀKUMA NORISES VIETA:

Riga Islande Hotel

Ķīpsalas iela 2, Rīga

Pieejama bezmaksas autostāvvieta

INFORMĀCIJA PAR PASĀKUMU:

TĀLR.67840257

GSM: 26432187

E-PASTS: MARA@MIKO.LV

REĢISTRĀCIJA PASĀKUMAM: https://goo.gl/forms/Jnf8uX74BhsIhpFs2

 

DIENAS KĀRTĪBA

9.30             Ierašanās un rīta kafija

1. DAĻA - IESKATS REALITĀTES MODELĒŠANĀ

10.00            Realitātes modelēšana mūsdienu skatījumā: tautas fotogrammetrija un               

                     lāzerskenēšana ‖ INTS LUKSS

10.15            Fotogrammetriskās uzņemšanas plānošana un veikšana ‖ INTS LUKSS

10.30            3D modelēšana ar Bentley ContextCapture ‖ ERVINS STŪRMANIS

10.45            3D režģa modeļa pārlūkošana ar izmantošanu ‖ ERVINS STŪRMANIS

10.55            Realitātes modeļu publicēšanas iespējas internetā ‖ INTS LUKSS

11.10             Laiks jautājumiem un diskusijām

11.25            Kafija pauze

2. DAĻA - REALITĀTES MODELĒŠANAS DATU PRAKTISKĀ IZMANTOŠANA

12.00            3D modelēšanas datu elementārā apstrāde ar brīvā koda 

                     programmatūru ‖ INTS LUKSS

12.15            3D modelēšanas datu iekļaušana MicroStation saimes programmatūrā ‖ OTO LUKSS

13.00            Lāzerskenēšanas punktu mākoņu datu pielietošana būvniecībā 

                     un rekonstrukcijā ‖ MĀRIS KAĻINKA

13.45            Laiks jautājumiem un diskusijām

 

 

 

Lasīt vairāk...

LBS biedri apmeklē Tartu

18. maijā Latvijas Būvinženieru savienība aktīvākajiem LBS biedriem un sekciju dalībniekiem no Izglītības un būvniecības zinātnes sekcijas (vadītājs Mārtiņš Vilnītis) un Arhitektūras un pilsētbūvniecības sekcijas (vadītāja Rūta Krūskopa) organizēja braucienu uz Igaunijas Nacionālo muzeju Tartu, kuru apmeklētājiem atklāja 2016. gada 1. oktobrī.
Par muzeja būvniecības gaitu LBS izdotais žurnāls “Būvinženieris” rakstīja 2015. gada decembra numurā.
Igaunijas Nacionālais muzejs, kopš 1927. gada bijis tieši Tartu. Tāpēc būvējot jauno nebija variantu. Tas atrodas bijušajā militārajā zonā, kura Padomju varas gados iedzīvotājiem bija slēgta. Muzejs vakar sveica 200 tūkstošo apmeklētāju. 30 % no viesiem ir ārzemnieki, pārsvarā somi. 
Vairāk nekā 100 arhitektu biroji no ārzemēm piedalījās konkursā par Nacionālā muzeja projektēšanu. Igauņi izvēlējās jaunu arhitektu ideju, kuriem tobrīd pat nebija sava biroja. Francūzis, libāniete un japānis bāzējās Parīzē. Taču viņi bija ārkārtīgi precīzi uztvēruši vietu, laikmetu, sasaistot pagātni ar nākotni un radot ēku, kas atgādina lidlauka skrejceļu, kas te bijis vēsturiski. Konstruktori gan ir vietējie igauņi un konstrukcijām dota 80 gadu garantija. 33 tūkstošu kvadrātmetru lielā būve igauņiem izmaksāja tikai 37 miljonus eiro. Kopā ar visas bijušās degradētās teritorijas sakārtošanu un muzeja iekārtām te ieguldīti 74 miljoni eiro. Līdzekļi tikai no Kultūras fonda, kuram nauda ienāk no tabakas, alkohola u.c. nodokļiem. Ekspluatācijas izmaksas - 6 miljoni eiro gadā. 50% dotē valsts, otra puse no muzeja ienākumiem. Efektīva saimniekošana. Uz milzīgo kubatūru tikai 12 tūkstoši eiro jāmaksā par elektrību un 18 tūkstoši eiro mēnesī par apkuri. Izmaksas! Tas arī bija tas pārsteidzošais, ko atzina LBS delegācija. Secinājumi kāpēc igauņiem tā un mums citādāk - pilnīgi skaidri! 
Muzejs, kurā vērts atgriezties. Ekspozīcijas mainās un tas ir jaudīgs, interaktīvs ceļojums vēsturē, laikā, ekonomikā, ģeogrāfijā.
Tartu muzejs iepriecināja ne tikai ar oriģinālo arhitektūru, zemām būvniecības un ekspluatācijas īpašībām, ekspozīciju bet arī ar to, ka būvniecībā tika izmantoti Latvijā ražotie būvmateriāli – Knauf ģipšakmens plāksnes, ar kurām tika nodrošināta ātra būve, akustiskās un ugunsdrošības īpašības.

 


Created with flickr slideshow.
Lasīt vairāk...

Metāla konstrukcijas. Kurš atbild?

Latvijā būvnieku vidū valda maldīgs uzskats, ka visi Eiropas vai Latvijas standarti ir brīvprātīgi un nav saistoši būvniecības dalībniekiem. Šajā rakstā vēlamies dalīties pieredzē attiecībā uz būvju nesošajām konstrukcijām, kur virkne standartu ir obligāti, un tie nosaka prasības ne tikai piegādātajiem materiāliem, bet arī konkrētus pienākumus būvniecībā iesaistītajiem dalībniekiem. Proti, šoreiz runa būs par metāla konstrukcijām un pienākumu sadalījumu starp konstrukciju pasūtītāju un to ražotāju.

Kopš 2015. gada 1. janvāra Latvijā metāla konstrukcijas no tērauda ir jāprojektē un jāuzstāda saskaņā ar LBN 204-14 būvnormatīva prasībām, kas savukārt nozīmē projektēšanu un montāžu saskaņā ar Eirokodu jeb Eiropas atbilstošo standartu prasībām. Paralēli Eiropas Komisija atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 305/2011 ir noteikusi obligāti piemērojamos standartus virknei būvizstrādājumu (kopā jau vairāk nekā 440 standarti), kas ir obligāti būvniecības sakarā visā Eiropā. No 2013. gada 1. jūlija tāds ir arī standarts LVS EN 1090-1. Tādējādi arī Latvijā, izbūvējot nesošās metālkonstrukcijas no tērauda vai alumīnija, papildus jau spēkā esošajiem Eirokodiem jāievēro arī standarta LVS EN 1090-1 prasības. 

Standartu sērija EN 1090 sastāv no trim daļām, un to darbības apgabals ir apjomīgs. Šie standarti attiecas uz pastāvīgi iebūvētiem tērauda vai alumīnija izstrādājumiem ēkās, tiltos un citās inženiertehniskajās būvēs, ja tie kalpo kā konstrukciju nesošie elementi vai to komplekti.

LVS EN 1090-1 ir viens no trim EN 1090 sērijas standartiem un nosaka kārtību, kādā metālkonstrukcijas tiek novērtētas pirms to marķēšanas ar CE zīmi un ekspluatācijas īpašību deklarēšanas. Standarts LVS EN 1090-2 savukārt nosaka jau konkrētas prasības tērauda konstrukciju izgatavošanai un montāžai, bet LVS EN 1090-3 prasības alumīnija konstrukciju izgatavošanai. Taču jāņem vērā, ka EN 1090 sērijas standartos ir references uz vēl vairāk nekā 100 EN standartiem, kuros ir noteiktas prasības materiāliem, pielaidēm, savienojumiem, skrūvēm, personālam, krāsojumam, apstrādei utt. Tāpat šajā standartā ir tiešas references uz Eirokodiem jeb tā saucamo EN 1990 – EN 1999 standartu sēriju, par kuru jau minēts ievadā. Kopā šie standarti veido vienotu sistēmu, kā pareizi projektēt, izgatavot, montēt un pārbaudīt pirms nodošanas ekspluatācijā metāla konstrukcijas.

Šo vadlīniju mērķis ir vērst būves pasūtītāja un tā pārstāvošo būvuzraugu, kā arī būvvalžu uzmanību uz atbildības sadalījumu starp metāla konstrukciju pasūtītāju un ražotāju saskaņā ar minēto standartu prasībām. Lai būtu vieglāk saprotams, nepieciešams ievērot turpinājumā aprakstīto. 

Metāla konstrukciju pasūtītājs – saskaņā ar Latvijā pastāvošo praksi visbiežāk tas būs metālkonstrukciju projektētājs. Tomēr tas var būt arī būvdarbu veicējs vai būvdarbu pasūtītājs atkarībā no tā, kurš ir uzņēmies atbildību par būvprojekta risinājumu, detalizāciju un uzņemtajām saistībām. Svarīgi saprast, ka tā ir persona, kas standartu izpratnē veic pasūtījumu metālkonstrukciju ražotājam izgatavot metāla konstrukcijas...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" jaunākajā numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Līga Gaile, Dr. sc. ing.

Vadims Goremikins, Dr. sc. ing.

Pēteris Druķis, Mg. sc. ing.

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei
DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd