Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2017

Izstrādāta būvniecības nozares attīstības stratēģija

Latvijas Būvniecības padome, būvniecības nozares lielākās nevalstiskās organizācijas un Ekonomikas ministrija ir vienojušās par Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju 2024. gadam (turpmāk – Stratēģija) un apstiprināja to Padomes sēdē.

Būvniecības nozares attīstības stratēģija apvieno nozares un valsts pārvaldes intereses un vajadzības, kā arī nosaka nozares mērķus un prioritārās aktivitātes nozares līdzsvarotai attīstībai. Stratēģijas galvenais uzdevums ir noteikt vienotu politiku ilgtspējīgas un konkurētspējīgas Latvijas būvniecības nozares attīstībai. 

Lai sasniegtu Latvijas būvniecības nozares attīstības vīziju, Latvijas Būvniecības padome definējusi piecus nozares stratēģiskās attīstības mērķus:

  • samazināt būvniecības regulējuma birokrātiju, par 50% samazinot kopējo procesa termiņu un digitalizējot risinājumus, tādējādi nodrošinot efektīvāku būvniecības procesu;
  • kāpināt nozares produktivitāti trīs reizes, lai tā sasniegtu top 10 ES dalībvalstu vidējo rādītāju;
  • palielināt būvniecības nozares apgrozījumu no pašreizējiem 1,5 miljardiem EUR gadā līdz 3 miljardiem EUR gadā;
  • uzlabot būvniecības speciālistu izglītības un profesionālās kvalifikācijas sistēmu, panākot, ka augsti kvalificēti speciālisti ir katrā būvniecības profesijā;
  • uzlabot būvniecības pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus veidojot vienotu kvalitātes mērījumu sistēmu.

“Būvniecības nozarē ir nepieciešamas pārmaiņas, kāpinot tās produktivitāti, inovācijas, eksportspēju, kā arī izceļot nozares sasniegumus. Strādājot pie Stratēģijas Ekonomikas ministrija ir atbalstījusi nozares piedāvāto attīstības vīziju. Būvniecības nozares stratēģijas uzdevums ir atbalstīt būvniecības nozares pārmaiņas ceļā uz augstāku produktivitāti,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.  

“Būvniecības nozares līdzsvarotai attīstībai pēc 2024. gada ir būtiski aizvietot ES fondu finansētās programmas ar jauniem finanšu instrumentiem tautsaimniecības un eksporta izaugsmei. Vienlaikus būvniecības nozarei un Ekonomikas ministrijai ir jāstrādā pie nozares konkurētspējas attīstības jaunā līmenī, sekmējot speciālistu kompetences, pakalpojumu kvalitātes, e-procesu un būvniecības procesu pilnveidi, kā arī nozares reputācijas celšanu. Būvniecības nozares stratēģijas īstenošanas veiksme būs atkarīga no tā cik aktīvi pasākumu izstrādē un īstenošanā iesaistīsies nozares pārstāvji”, norāda Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Gints Miķelsons. 

Detalizētāk ar Latvijas Būvniecības padomē apstiprināto Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģiju 2017. – 2024. gadam var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Likumdošana. Kompetence caur tiesvedību

Kompetences pārbaudes iestāžu pieņemto lēmumu kontroles mehānisma pilnveidošanas iespējas.

[1] Administratīvā procesa likuma 76. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumu Nr. 610 Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi (turpmāk – MK noteikumi Nr. 610) 49.1 punktu kompetences pārbaudes iestādes lēmumu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā Ekonomikas ministrijā, kura izvērtē pieņemtā lēmuma tiesiskumu, bet nepieņem satura ziņā citādu lēmumu.

Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts izveidojies kā galvenais līdzeklis administratīvā akta tiesiskuma pārbaudē, kas ļauj privātpersonai salīdzinoši ātri un lēti izmantot savu tiesību aizsardzības iespēju, dod pārvaldei iespēju vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un atvieglo tiesu darbu (sk. Jaunzema K. Administratīvā akta apstrīdēšanas institūts teorijā un praksē. Jurista Vārds, 05.06.2007., Nr. 23).

[2] MK noteikumu Nr. 610 49.2 punkts noteic, ka Ekonomikas ministrijas lēmumu mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā tiesā.

Administratīvā procesa likuma 105. panta pirmā daļa paredz, ka administratīvo lietu pēc būtības izskata pirmās instances tiesa, bet pēc administratīvā procesa dalībnieka sūdzības par šīs tiesas spriedumu – arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Šā panta otrā daļa paredz, ka otrās instances tiesas spriedumu administratīvā procesa dalībnieks var pārsūdzēt kasācijas kārtībā, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

Tiesības pārsūdzēt tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē ir būtiska Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. pantā nostiprināto tiesību uz taisnīgu tiesu sastāvdaļa (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2014. gada 9. janvāra spriedums lietā Nr. 2013-08-01; 2003. gada 27. jūnija spriedums lietā Nr. 2003-04-01).

[3] Neapšaubāmi, personas tiesības apstrīdēt administratīvo aktu augstākā iestādē, kā arī pārsūdzēt iestādes lēmumu tiesā ir būtiskas no cilvēktiesību viedokļa, tomēr vienlaikus jāņem vērā, ka tiesas procesam saprātīgā laikā ir jānoslēdzas ar spēkā stājušos spriedumu (sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta spriedums lietā Nr. 2001-10-01)...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" jaunākajā numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Maksims Miņejevs, Mg. iur.

Lasīt vairāk...

Māja kā regejs

Viens no dzīvespriecīgākajiem mūzikas stiliem ir regejs, un tā pamatlicējs Bobs Mārlejs esot bijis liels kaņepju cienītājs. Tiesa, tās kaņepes (Cannabis indica, Cannabis ruderalis), ko viņš meditatīvas noskaņas iegūšanai izmantoja kāsītim, Latvijas laukos neaug, jo saules šeit par maz...

Tomēr kaņepju vārdam ir tik draudīga slava, ka reizēm vietējiem likumdevējiem aizmirstas, ka kaņepes mēdz būt dažādas tāpat kā, piemēram, sēnes. Lai cik spēcīgas halucinogēnas vielas satur dažas sēnes, tāpēc jau Latvijā nav aizliegta sēņošana. Toties parasto industriālo kaņepju (Cannabis sativa) audzētāji gan ik pa laikam ir tramdīti un ierobežoti. Ticamākais iemesls – nekompetenti cilvēki tās tīši vai netīši jauca ar siltzemju māsām. Tas bija mazliet pārsteidzoši, jo pat bargajos PSRS laikos visiem bija zināms, ka industriālās kaņepes, kas aug Latvijā, faktiski nesatur halucinogēnas vielas, kas raksturīgas marihuānai. Psihi iespaidojošās vielas tetrahidrokanabinola (THB) līmenis industriālajā kaņepē ir ap 0,20%. 

Kaņepju audzēšana ir nesaraujami saistīta ar kultūru. Zinātnieki uzskata, ka kaņepes ir senākais kultivētais šķiedraugs un tā masveida izmantošana sākusies jau Senajā Ēģiptē. Līdz pat 1820. gadam 80% no visiem tekstilizstrādājumiem tapa no kaņepēm.  

Kaņepju šķiedras īpašības

Patlaban pasaulē industriālo kaņepi audzē aptuveni 600 000 ha platībā, un tendence paplašināt sējumus palielinās. Sējas jeb industriālā kaņepe (Cannabis sativa L.) ir viengadīgs augs, no kura iegūst šķiedru un sēklas. Kaņepju šķiedra ir izturīga ilgstošā mitrumā. To uzskata par vienu no labākajām dabiskajām šķiedrām tekstilrūpniecībā. No viena hektāra kaņepju var iegūt tikpat daudz šķiedras kā no diviem hektāriem kokvilnas vai četriem hektāriem meža. No tās izgatavo audumus, tauvas, virves, auklas un diegus. No kaņepju spaļiem iegūst lielisku būvmateriālu. Lai kaņepe kļūtu ekonomiski izdevīga, tā jāizmanto pēc iespējas pilnīgāk. «Kaņepju šķiedra sastāv no celulozes, hemicelulozes un pektīniem, tā ir doba, kas ir svarīga priekšrocība, lai nodrošinātu labas izolācijas īpašības,» stāsta RTU profesors Normunds Laizāns. Tā kā šķiedra nesatur proteīnus, tā nepiesaista kukaiņus, līdz ar to nav nepieciešama īpaša apstrāde ar ķīmiju. 

Kaņepju izolācijas klājums izmaksā dārgāk nekā minerālvate, tomēr laika gaitā tas faktiski nezaudē savas īpašības, nav jāatjauno, jo nemaina formu un nesadalās. Ekonomiski šāds ieguldījums ir izdevīgs, īpaši, ja ņem vērā kaņepju šķiedras ekoloģiskos rādītājus, augšanas laikā piesaistīto CO2, nelielo enerģijas patēriņu šāda produkta ražošanā. Kaņepju spaļi ir izmantojami kā siltumizolācijas materiāls. Spaļus iespējams izmantot, gan veidojot ēkas sienas un iestrādājot masu veidņos, gan mūrējot sienas no iepriekš izgatavotiem dažāda lieluma blokiem. Aizvien populārāks kļūst spaļu un kaļķu javas apmetums iekšdarbiem un ārsienu apstrādei. Izmantojot dažādu frakciju spaļus un darba paņēmienus, var iegūt dažādas apmetuma faktūras un dažādu gludumu. Kaņepu vieglbetona sienas ir ideāli piemērotas mājas apbūvei, tās nodrošina labus dzīves apstākļus, jo izveido antialerģisku, mitrumu regulējošu mikroklimatu un uztur ļoti labu gaisa kvalitāti. Ēkai nedraud kondensāta mitrums. Pašam materiālam ir ļoti laba siltumnoturība, tas ir nedegošs un ilgmūžīgs, 100% dabīgs, un tā iegūšanai nav nepieciešami dabu graujošie procesi. No kaņepju materiāliem būvētas mājas var redzēt Itālijā, Francijā, Spānijā, Anglijā un Skandināvijas valstīs...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" jaunākajā numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Ozoliņš

Publicitātes foto

 

Lasīt vairāk...

Notiks seminārs "Dobumotās dzelzsbetona plātnes un grīdu konstrukcijas - informācija un piemēri"

Igaunijas būvinženieru asociācija (Estonian Association of Civil Engineers (EACE)) sadarbībā ar Starptautisko iepriekš saspriegto dobumoto dzelzsbetona paneļu asociāciju (International Prestressed Hollowcore Association(IPHA)), Būvniecības betona federāciju (Federation for Structural Concrete (fib)) un Igaunijas Betona asociāciju (Estonian Concrete Assosciation) rīko IPHA tehnisko semināru "Dobumotās dzelzsbetona plātnes un grīdu konstrukcijas - informācija un piemēri" („Hollowcore Slab and Floor Design - background and examples“). Seminārs notiks šī gada 25. un 26. oktobrī Tallinā, Igaunijā. 

Reizi divos gados rīkotais Tehniskais seminārs ir iespēja konstrukciju inženieriem visaptveroši apspriest dobumoto dzelzsbetona plātņu konstrukciju aprēķinu aspektus. 2017. gada Tehniskais seminārs tiks vērsts uz jauno un pieredzējušo inženieru izglītošanu dobumoto dzelzsbetona plātņu konstrukciju jomā. Ar šo kursu IPHA vēlas izglītot talantīgus inženierus, lai tie kļūtu par nākotnes saliekamo konstrukciju biznesa līderiem. Inžerierim(-ei) ir pieredze darbā ar saliekamajām un dzelzsbetona dobumotajām plātnēm, tomēr viņa/viņš vēlas padziļināt savas zināšanas un apgūt jaunas pieejas dobumoto dzelzsbetona plātņu konstrukciju jomā, kas izskaidrotas ar aprēķinu piemēriem, lai radītu kvalitatīvākus un efektīvākus dobumoto dzelzsbetona plātņu grīdas risinājumus saliekamo konstrukciju būvniecībā.

 2017. gadā plānots izdot Būvniecības betona federācijas (fib) publikāciju "Iepriekš saspriegto dobumoto dzelzsbetona plātņu aprēķinu ieteikumi", ko izstrādājusi "fib COM6" komisijas darba grupa T6.1, kas tiks izmantota kā kursa mācību materiāls un kas satur visjaunākos tehniskos risinājumus. Seminārā uzmanība galvenokārt tiks pievērsta dobumoto dzelzsbetona plātņu konstrukcijām un dobumotajām dzelzsbetona grīdām ēkās. Tehniskais Seminārs ietvers prezentācijas par vispārīgām un pamata konstrukciju lietojamības robežstāvokļa pārbaudēm, ugunsdrošības aprēķiniem, konstrukciju integritāti, slodžu sadalījumu un atvērumiem, diafragmas darbību, un savienojumiem. Kursā tiks apvienota teorija ar praksi, paplašinot informatīvās zināšanas un sniedzot praktiskus aprēķinu piemērus. Divu pilnu dienu apmācību nodrošinās Būvniecības betona federācijas (fib) un IPHA eksperti. pamatprincipi, nestspējas robežstāvokļa aprēķins šķērsgriezumā.

Ielūgums

Programma

Lasīt vairāk...

Izglītība. Visu izšķirs speciālisti

«Lai transformētu valsts ekonomiku un veicinātu tās izaugsmi, nepieciešams attīstīt darbaspēku, jo tautsaimniecības produktivitāte un eksportspēja cieši saistītas ar iedzīvotāju prasmēm un zināšanām, tāpēc prioritāšu priekšplānā jāizvirza cilvēkkapitāla attīstība,» ir pārliecināts ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Diemžēl trešdaļa strādājošo ir mazkvalificēti. Un joprojām tādi cilvēki rodas – ap 4000 gadā, taču darba tirgū pieprasījums pēc viņiem samazinās. Toties humanitārajās zinātnēs tiek sagatavots pārāk liels skaits cilvēku, kuri, visticamāk, nevarēs atrast darbu savā profesijā. Tā kā pieaug pieprasījums pēc profesionālo izglītību ieguvušiem speciālistiem, kas patlaban ir deficīts, jādomā, kā nodrošināt darbaspēku perspektīvākajām tautsaimniecības nozarēm.

Prakse un kvalifikācija

«Būvniecības nozares programmas piedāvā 20 izglītības iestādes. 2016. gada 1. oktobrī tajās mācījās 2854 izglītojamie (oficiālie uzņemšanas dati). Liela daļa izglītības iestāžu – mācību telpas, dienesta viesnīcas, mācību aprīkojums – ir renovētas iepriekšējā ES fondu apguves periodā, ar citām tas tiks darīts šajā ES fondu apguves periodā,» stāsta Inta Šusta
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā. Profesionālās izglītības iestādes, kas piedāvā apgūt ar būvniecību saistītās profesijas, ir modernizētas, tāpat ir lieliski sadarbības partneri, piemēram, Knauf Latvija, kas papildus piedāvā savu produktu zīmola sertifikātu iegūšanu. 

Ministru kabineta noteikumi Nr. 211 Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu nosaka prasības izglītības programmas apguvei noteiktā līmenī. Valsts atzītu profesionālās izglītības dokumentu izsniedz izglītojamajam, kurš apguvis akreditētu profesionālās izglītības programmu un nokārtojis profesionālās kvalifikācijas un citus valsts profesionālās izglītības standartā noteiktos noslēguma pārbaudījumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts pārbaudījumu norises kārtību, profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtību akreditētās profesionālās izglītības programmās un centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību. Tomēr labas aroda prasmes grūti iegūt, zināšanas nenoslīpējot praksē, reālos darba apstākļos. Par prakšu vietu nodrošināšanu atbild izglītības iestāde. Profesionālās izglītības iestāžu modernais aprīkojums ļauj lielāko daļu izglītības procesa praktiskās daļas veikt izglītības iestādē, tomēr ir būtiski audzēkņus iepazīstināt ar reālo darba vidi. Lai audzēkņi gūtu plašākas zināšanas par savu profesiju dažādās vidēs, izglītības iestādes sadarbojas ar ārvalstu partneriem...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" jaunākajā numurā*!

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Ozoliņš

Lasīt vairāk...

2017.gada 1.ceturksnī būvniecības apjomiem pozitīvs pieaugums

Pēc būvniecības apjomu krituma 2016.gadā, šogad būvniecības nozarē vērojamas pozitīvas tendences un būvniecības izaugsmes tempi pieaug. 2017.gada 1.ceturksnī būvniecības apjomi bija par 9,1% lielāki nekā 2016.gada atbilstošajā periodā (faktiskajās cenās). Tas lielā mērā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektu uzsākšanu un īstenošanas intensitāti.

2017.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 1.ceturksni, būvniecības apjomu pieaugums bija vērojams gan ēku, gan inženierbūvju pamatkategorijās.

Visstraujāk pieauga ēku būvniecības apjomi – gandrīz par 12%. To galvenokārt ietekmēja dzīvojamo ēku būvniecības apjomu pieaugums (par 1/5). Visstraujākais pieaugums dzīvojamo ēku kategorijā bija vērojams vienu un triju un vairāku dzīvokļu māju būvniecības kategorijā. 2017. gada 1. ceturksnī dzīvojamo māju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja 19% no visas būvniecības (salīdzinājumam, 2013.gada 1.ceturksnī - 14%).

Nedzīvojamo māju būvniecības apjomi pieauga par 8,2%, salīdzinot ar 2016.gada atbilstošo periodu. Rūpniecisko ražošanas ēku un noliktavu būvniecības apjomi pieauga par apmēram 1/5. Sarukums bija vērojams sporta ēku, muzeju un bibliotēku kategorijā. 

Inženierbūvju kategorijā būvniecības apjomi pieauga nedaudz lēnākos tempos nekā ēku būvniecības apjomi un bija par 3,7% lielāki nekā 2016.gada 1.ceturksnī. Visstraujāk pieauga ostu un dambju un tiltu un tuneļu būvniecības apjomi. Straujš pieaugums bija vērojams arī lauku saimniecību nedzīvojamo ēku kategorijā. Sarukums bija vērojams tikai šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu un dzelzceļa līnijas būvniecības apjomos. 2017.gada 1. ceturksnī inženierbūvju būvniecības apjomu īpatsvars veidoja vairs tikai 26% no visas būvniecības (salīdzinājumam, 2013.gada 1.ceturksnī – 43%). Paredzams, ka turpmākajos gados inženierbūvju būvniecības apjomi ievērojami pieaugs, ņemot vērā, ka tiks īstenoti Eiropas Savienības struktūrfondu projekti un tiks uzsākti arī vērienīgi infrastruktūras projekti.

Izsniegto būvatļauju skaits 2017.gada 1.ceturksnī saruka par 8%, salīdzinājumā ar 2016.gada 1.ceturksni. Tika izsniegtas 792 būvatļaujas, kas bija par 7,8% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita lielākā daļa (70%) būvatļaujas izsniegtas jaunbūvju būvniecībai (galvenokārt viena dzīvokļa māju un citu nedzīvojamo ēku būvniecībai).

Nākamajos gados paredzams būvniecības apjomu kāpums, ko nodrošinās Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošana.

Lasīt vairāk...

Viesos pie Gadsimta būves zīmētājiem – Vecsaules pamatskolas bērniem

11. maijā žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore Mārīte Šperberga un redaktores asistente Daiga Buhholce ieradās Vecsaules pamatskolā, lai satiktos ar bērniem, viņu skolotāju un palūkotos uz Gadsimta būvi ar kuru tik ļoti lepojas Vecsaules skolas skolēni.

Piedaloties skates “Gada labākā būve Latvijā” organizētāju izsludinātajā zīmējumu konkursā “Mana novada dārgakmens – jaunā būve”, kopā ar 11 zīmējumiem Vecsaules pamatskolas 1. un 2. klases skolēni Marta Marcinkeviča, Rainers Krieviņš, Raitis Jankauskis, Raita Jankauska, Roberts Kurkovskis, Alens Veņikovs un viņu skolotāja Inga Cepure atsūtīja arī vēstuli: “Esam no mazas lauku skolas un zīmējumu konkursā par labāko būvi piedalāmies tāpēc, ka savu ceļu gaidījām vairākus desmitus gadu. Mūsu ceļa asfaltēšanu vērojām katru dienu. Skatījāmies visas mašīnas un mēģinājām tās uzzīmēt. Pagājušā gada rudenī beidzot sagaidījām skaisto ceļu. Pilsētniekiem, kuri pieraduši pie asfaltētiem ceļiem, nesaprast, par ko mēs priecājamies. Mēs sakām: tā ir gadsimta būve!” 

To cik nozīmīgs ir šis ceļš, pierāda arī bērnu zīmējumi, kuros redzama teju vai katra ceļu būvētāja darbība no sākuma līdz veiksmīgam finišam. 

Vecsaules pamatskolas bērni kopā ar skolotāju 30. martā ieradās Rīgā, lai piedalītos skates “Gada labākā būve Latvijā“ apbalvošanas ceremonijā. Kāds no viņiem  mājās braucot teica, ka tā bijusi laimīgākā diena viņa mūžā. Pirms ceremonijas viņiem bija lieliska ekskursija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un mājās pārbraukuši viņi zīmēja bibliotēku – Gaismas pili, pēc tam ar šiem zīmējumiem, dekorēja skolas kāpņu telpas sienu.

Tiekoties 11. maijā bērni stāstīja, ko darījuši šajā laikā, ko mācījušies, ko redzējuši, kur bijuši. Stāstīja par to, ka patīk matemātika, zīmēšana, angļu valoda un sports. Stāstīja, ko darīs vasaras brīvlaikā: kurš brauks uz pāris nedēļām pie mammas Anglijā, kurš dosies līdzi tētim šoferim -  tālbraucējam, kurš lasīs ogas, lai nopelnītu, kurš peldēsies, makšķerēs zivis, dosies ciemos pie draugiem, apmeklēs bibliotēku un lasīs grāmatas. Viņi stāstīja par ko katrs vēlas kļūt. Viņi būs policisti, jaunsargi, ugunsdzēsēji un ārsti. Viņi visi lepojas ar savu skolu, ar skolotāju Ingu un zina, ka šis ir pēdējais gads kopā, jo skolas vietā  turpmāk būs bērnudārzs un viņi visi izklīdīs pa citām apkaimes skolām. Viņi kā lieliski gidi izvadā pa skolu un tās teritoriju, rāda vietu, kur iedēstījuši katrs priedīti un lapeglīti, kur sporto, spēlē futbolu, kur sakopuši gājēju tilta pāri Mēmelei apkaimi un pieaugušajiem uzzīmējuši plakātu, lai nemēslo, jo nu tagad ir tīrs. Taču viņi saprot, ka kāds tāpat piesārņos dabu un, ka pieaugušie visu laiku jāmāca. Kopā aizejam līdz Gadsimta būvei, kur paši bērni izdomā sakļauties ap vienu no vecajiem alejas kokiem.

Viņi saka, ka nekad neaizmirsīs savu skolu, bet Raitis min, ka skolotājai uzdāvinājis paša darinātu sirsniņu, lai Inga neaizmirst viņu. Kaut lielā dzīve viņus nesamaitātu! Kaut viņos paliktus šis patiesums un vēlme būt aktīviem, izglītotiem!

 


Created with flickr slideshow.
Lasīt vairāk...

Būvkompānija “Merks” Viesturdārza apkārtnē uzsāk jauna dzīvojamā kvartāla attīstību

 “Merks” uzsācis jauna dzīvojamā kvartāla attīstību Rūpniecības ielā. Paplašinot prestižo un gleznaino Rīgas kluso centru, attīstītāji vēlas sekmēt perspektīvā rajona labiekārtošanu un veicināt jaunu un kvalitatīvu dzīvokļu piedāvājumu Rīgas centrā.

“Jaunbūvējamo kvartālu vēlamies veidot kā estētisku un kvalitatīvu dzīves telpu mūsdienīgiem pilsētniekiem, kuri māk novērtēt ilgtspējīgu būvniecību,” stāsta “Merks” valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš. “Klienti jau ir atzinīgi novērtējuši mūsu veidoto “Skanstes parks” projektu, tādēļ arī Rūpniecības ielas projektā vēlamies ieviest tās pašas kvalitātes – mājīgu un patīkamu vidi, kuras izveidē tiek ievērota augsta kvalitāte gan izmantotajos izejmateriālos, gan tehnoloģijās,” noslēdz uzņēmuma vadītājs.

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, līdzšinējais dzīvojamā fonda attīstības temps ir bijis nepietiekams, nespējot apmierināt augošo pieprasījumu pēc jauniem, kvalitatīviem dzīvokļiem. Īpaši tiek uzsvērta vājā attīstība Rīgas centrā, attīstītājiem pēdējos gados pārsvarā fokusējoties uz jaunu dzīvojamo projektu izbūvi ārpus Rīgas centra. Tādēļ sagaidāms, ka Viestura dārza apkaimes attīstība tiks uztverta pozitīvi, cerot uz tālāku vides labiekārtošanu. Pēc četriem gadiem, t.i., 2021. gadā dzīvojamā kvartāla tuvumā plānots atklāt arī vienu no mūsdienu Latvijas nozīmīgākajiem kultūras centriem – Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju.

Būvkompānijas “Merks” plāni paredz jaunā dzīvojamā kompleksa būvniecību uzsākt 2018. gadā. Šobrīd ir izsludināts arhitektūras metu konkurss par labāko teritorijas attīstības koncepcijas priekšlikumu. Konkurss noslēgsies 30. jūnijā, savukārt rezultāti tiks paziņoti līdz 31. jūlijam.

SIA “Merks” ir Baltijas būvniecības tirgus līdera “Merko Ehitus” grupas uzņēmums Latvijā. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir būvniecības darbu veikšana un nekustamo īpašumu projektu attīstīšana.

 

Lasīt vairāk...

Pēc ģenerālvienošanās parakstīšanas būvniekiem uz pusi tiks samazināta ikgadējā nodeva

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumu projektu būvkomersantu reģistrācijas noteikumos un šā gada 11.maijā nodeva to saskaņošanai ar ieinteresētajām pusēm.

Grozījumi paredz, ka tie būvkomersanti, kuri būs parakstījuši nozares darba koplīgumu Darba likuma izpratnē (ģenerālvienošanos), pēc tā stāšanās spēkā, ikgadējo valsts nodevu maksās tikai 50% apmērā no noteiktā. Šāda atbrīvojuma ieviešana sekmēs būvkomersantu aktīvāku iesaistīšanos nozares pilnveidošanas procesā, vienojoties par būvniecības uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumiem. Ģenerālvienošanās noslēgšana par minimālajām algām būvniecības nozarē ir iecerēts kā viens no risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā.

Šobrīd valsts nodeva par reģistrēšanu tiek noteikta atkarībā no būvkomersanta pašu spēkiem sniegto pakalpojumu apjoma Latvijā konkrētajā gadā. Grozījumi paredz, ka turpmāk valsts nodevu par ikgadējās informācijas iekļaušanu būvkomersantu reģistrā būvkomersants maksās no attiecīgā gada kopējā apgrozījuma. Vienlaikus paredzētas arī izmaiņas nodevas apmērā, ievērojot principu, ka plānotajam nodevas apmēramvidēji būtu jābūt līdz 0,2% no 2015.gada būvkomersanta pašu spēkiem sniegto pakalpojumu apjomu Latvijā.

Ar grozījumiem paredzēts paplašināt nodevas par reģistrēšanu Būvkomersantu reģistrā piemērošanu, attiecinot to uz visiem reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem. Pašlaik nodevu maksā būvdarbu veicēji un būvuzraugi, savukārt arhitektūras, projektēšanas un inženierizpētes pakalpojuma sniedzēji nodevu nemaksā. Ņemot vērā, ka viens no nodevas mērķiem ir kompensēt valsts budžeta izdevumus būvkomersantu reģistra uzturēšanai un pilnveidošanai, nav pamata šo slogu uzlikt tikai daļai no reģistrā reģistrētajiem būvkomersantiem. Šāds izņēmums arī nenodrošina vienlīdzīgus nosacījumus starp visiem būvkomersantiem, tādēļ ar grozījumiem noteikumos paredzēts, ka turpmāk būvkomersantu ikgadējo valsts nodevu maksās bez izņēmuma visi būvkomersantu reģistrā reģistrētie būvkomersanti.

Grozījumi paredz atcelt pašlaik noteikto ierobežojumu reģistrācijai Būvkomersantu reģistrā, ja būvkomersanta nodarbinātais būvspeciālists ir nodarbināts pie vairāk nekā diviem citiem būvkomersantiem. Ierobežojumi tiks atcelti, ņemot vērā, ka darba tiesisko attiecību pastāvēšana neliecina par patieso būvspeciālista noslodzi. Turklāt praksē bieži ir gadījumi, kad būvspeciālisti ar būvkomersantiem noslēdz uzņēmuma (pakalpojumu) līgumus, tādējādi apejot noteikto ierobežojumu. Pēc grozījumu stāšanās spēkā būvspeciālistu profesionālās darbības kontrole tiks nodrošināta Būvniecības informācijas sistēmā.

Ieņēmumi no valsts nodevas tiek ieskaitīti valsts budžetā. Grozījumi paredz, ka 10% no iekasētās valsts nodevas apmēra katru gadu tiks novirzīti Latvijas Būvniecības padomes apstiprinātajiem kopējiem nozares attīstības projektiem, tādējādi nodrošinot nepieciešamo finansējumu nozares kopējo iniciatīvu izstrādei.

Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā tie attieksies uz būvkomersantu reģistrā jau reģistrētajiem būvkomersantiem, kā arī uz tiem komersantiem, kuri reģistrēsies būvkomersantu reģistrā no jauna. Šobrīd būvkomersantu reģistrā ir reģistrēti 5295 būvkomersanti.

Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Pēc noteikumu projekta saskaņošanas ar visām ieinteresētajām pusēm, par tā apstiprināšanu lems Ministru kabinets.

Vairāk ar Ministru kabineta noteikumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 25.februāra noteikumos  Nr.116 „Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi”” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40425369

Lasīt vairāk...

Būvniecības padome konceptuāli atbalsta priekšlikumus elektroniskās darba laika uzskaites ieviešanai

Latvijas Būvniecības padome (Padome) šā gada 9. maija ārkārtas sēdē diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto grozījumu projektu likumam “Par nodokļiem un nodevām”, ar ko būvniecībā paredzēts ieviest elektronisko darba laika uzskaiti. 

EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis uzsvēra, ka “elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešana ir būtisks solis vienlīdzīgas konkurences nodrošināšanai nozarē. Sistēmas efektīvai darbībai vienlīdz svarīgi ir plānotos grozījumus normatīvajos aktos virzīt vienlaikus ar efektīvas kontroles un arī sodu sistēmas ieviešanu”.

Paredzēts, ka FM sagatavotais likumprojekts aizstās nozares atbalstu neguvušos, 2017. gada valsts budžeta paketē pieņemtos grozījumus, ar kuriem noteikts ģenerāluzņēmēja pienākums, izpildot publisko būvdarbu līgumus, veikt daļēju valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksu par apakšuzņēmēja darba ņēmēju.

Padomes sēdē apspriestajā regulējumā paredzēts noteikt ģenerāluzņēmēja pienākumu nodrošināt elektronisku darba laika uzskaiti trešās grupas jaunbūvēs, kā arī īstenojot pārbūves projektus, kuru vērtība ir viens miljons EUR vai lielāka. 

Paredzēts, ka darba laika uzskaites sistēmā reģistrētos aktuālos datus Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Valsts darba inspekcija (VDI) būs tiesīgas prasīt uzrādīt, veicot pārbaudes būvobjektā. Reizi mēnesī dati būs jānodod glabāšanai vienotajā datu bāzē, par kuras uzturētāju pusēm vēl jāvienojas. Dati tiks izmantoti nodokļu administrēšanai un darba tiesisko attiecību kontrolei.

Tāpat likumprojektā ietvertas prasības datu saturam, objektā uzturamās un vienotās datu sistēmas tehniskajam risinājumam, kā arī apakšuzņēmēju un būvdarbu veicēju pienākumi elektroniskās darba laika uzskaites nodrošināšanā. 

FM piedāvātais regulējums paredz, ka reģistrēties, ienākot būvobjektā un atstājot to, vajadzēs visām personām, kuras uzturas vai ir nodarbinātas būvobjektā. Izņēmums būs personas, kuras īslaicīgi uzturas būvobjektā un nav tieši nodarbinātas būvdarbu veikšanā, piemēram, būvprojekta izstrādātāji un autoruzraugi. Uz šīm personām gan attieksies pienākums reģistrēt uzturēšanos objektā, tomēr datus par šo personu objektā pavadīto laiku VID un VDI neizmantos faktiskā darba laika uzskaites kontrolē.

Darba laika elektroniskā uzskaite, atbilstoši FM priekšlikumam, būs jāievieš ar 2017. gada 1. oktobri, vienlaicīgi likumprojekts paredz pārejas periodu.

Plašāka diskusija Padomes sēdē izvērtās par elektroniskās darba laika sistēmas ieviešanu infrastruktūras izbūves objektos, tai skaitā ceļu un komunikāciju izbūvē, kur nav iespējama objekta norobežošana. Tomēr kopumā Latvijas Būvniecības padome atbalstīja projektu, jo elektroniskās darba laika uzskaites ieviešana ir viena no nozares prioritātēm, par ko tā ar valdības atbildīgajiem pārstāvjiem vienojusies, 2016. gadā parakstot memorandu. Pēc redakcionāliem precizējumiem FM iesniegs likumprojektu izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā. 

Padomē apspriesto likumprojektu FM izstrādāja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM), konsultējoties ar būvniecības nozares profesionāļiem un piesaistot VID nodokļu kontroles un informācijas sistēmu speciālistus. 

Ņemot vērā, ka Zviedrijas un Somijas elektroniskā darba laika uzskaite būvniecības nozarē ir apliecinājusi savu efektivitāti, EM pēc 2017. gada valsts budžeta pieņemšanas organizēja nozares, FM un VID pārstāvju tikšanās, lai iepazītos ar abu Skandināvijas valstu pieredzi. EM un nozares pārstāvji atzina, ka šajās valstīs ieviestais elektroniskās darba laika uzskaites modelis var kļūt par efektīvu līdzekli cīņai ar augstajiem ēnu ekonomikas rādītājiem būvniecībā.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei