Objekti filtrēti pēc datums: jūnijs 2017

Iznācis žurnāla Būvinženieris jūnija numurs

Ko žurnāls “Būvinženieris” lasītājiem vēsta jūnija numurā?

  • “Būvniecības dienas” seminārā  bija tik daudz interesantu un praktisku tēmu, ka piedāvājam atskatu un apkopojumu vairākos numuros. Šajā būvkonstruktors Normunds Tirāns – dalās pieredzē par projektēšanas stadijām: skiču, meta, tehniskā projekta, darba rasējumiem; arī par būvprojekta ekspertīzi, būvkonstrukciju aprēķina atskaitēm. Ir atskats uz diskusiju “Būvniecības dienas” ietvaros un secinājumi.
  • Savukārt arhitekte Antra Viļuma raksta par koka konstrukcijām pievērsto paplašināto uzmanību, kā arī iegūtajām vērtīgajām zināšanām Būvniecības dienā martā un Būvniecības nedēļā aprīlī Rīgā, kā arī un Koka dienās maijā Cēsīs. Jaunums: pieņemti ugunsdrošības noteikumi, kas arī Latvijā ļaus būvēs vairāku stāvu koka ēkas. Par koka pielietošanu būvniecībā mums vēl ilgi būs ko rakstīt katrā numurā.
  • Sekojam līdzi, kā vietēja un arī starptautiska mēroga sacensībās klājas Latvijas profesionāli tehnisko skolu jauniešiem, kā arī Gada balvu laureātiem ceļu būvniecībā.
  • Turpinot apskatu par novadu attīstību, šoreiz ciemojamies Jelgavā.
  • Ko par ēnu ekonomiku būvniecībā liecina pētījums “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecības nozarē 2017”, konferencē diskutēja gan pētnieki, gan būvnieki.
  • “Politiku veido nozares politiķi”, atbildot uz “Būvinženiera” jautājumiem saka Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta vadītāja Olga Geitus- Eitvina.
  • Ar Būvindustrijas lielās balvas laureātiem Valdi Uzariņu un Arni Kleinbergu runājam par restaurāciju un arhitektūru Latvijā un ne tikai.
  • Protams, ka dodamies uz būvēm. Šoreiz stāsti par interesantāko no inženieru viedokļa, par izaicinājumiem un atrisinājumiem: Baltijā lielākajā siltumnīcu kompleksā, kurš atrodas Getliņos (ģenerāluzņēmējs “Arčers”), sporta un kultūras centrā Dubultos (ģenerāluzņēmējs  “RE&RE”) un rakstām par arhitekta Pētera Blūma kleķa mājas atjaunošanu Viļānos.
  • Aplaudējam īpašo formu meistaram – arhitektam Jānim Bērziņam.
  • Runājam par eklektiku modernā interjera gaismā Rīgā, Antonijas ielā ar AS “Būvuzņēmums Restauratoros” speciālistiem un arhitekti Līgu Gaili. 
  • Turpinām dalīties pieredzē arī par to, ko uzzinām ārzemēs – Nīderlandē (“Ēkas botāniskā āda”), Igaunijā (“Peri” veidņi) un citur.
  • Vairākās pasaules valstīs nokļūstam pateicoties būvinženierim Gunāram Reinim no Kalifornijas.
  • Šī numura aktualitāte “Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmatā”  - ventilācija kvalitatīviem dzīves apstākļiem.
  • Izglītībai būtiska loma. Turpinām sarunas par RTU. Iepriekšējos numuros iesākām ar studentiem, tagad vārds pasniedzējiem. Nedaudz vairāk un konkrētāk informējam par to kur un kā mācīties, lai kļūtu par ceļu un tiltu būves  inženieriem.
  • Par to, kā RISEBA iegūt arhitekta diplomu, saruna ar arhitektu Jāni Dripi.
  • Tehnoloģijās vēstām par ventilējamām fasādēm un kliedējam mītus, rakstām  par ātrajiem “Fibo” blokiem un par mūsdienīgu lietus ūdens novadīšanas sistēmu, kura integrēta ceļa apmalē.
  • Rakstot par likumdošanu – šoreiz vadlīnijas saimnieciskajam izdevīgumam Publiskā iepirkuma likumā.
  • Par to kā top veltījums Latvijas būvniecībai  - grāmata “Būvniecība Latvijā”, kas būs sava veida būvniecības vēstures enciklopēdija, atklāj  būvniecības vēstures pētnieks, grāmatas veidotājs, būvinženieris Jānis Lancers.
  • Eksperts Jevgēnijs Jakovļevs vērtē alumīnija stiklotās būvkonstrukcijas Latvijā.

Lai daudz noderīga!

 

Mārīte Šperberga,

Žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore

 

P.S. Kļūdas labojums: Māris Demme ir Būvniecības Valsts kontroles dienesta direktora pienākumu vietas izpildītājs, nevis direktors, kā minēts žurnālā. Uz direktora amatu ir izsludināts konkurss un notiek kandidātu vērtēšana. Atvainojamies!

 

 

Lasīt vairāk...

Skonto Prefab iegādājas jaudīgu ražošanas iekārtu un kopumā plāno šogad ražotnē investēt pusotru miljonu eiro


Created with flickr slideshow.

 

Skonto Group uzņēmums Skonto Prefab ir iegādājies un savā ražotnē Rīgā uzstādījis šobrīd Baltijā modernāko un apjomīgāko iekārtu dzelzsbetona sienu ražošanai — BATTERY MOLD, kas ir vertikālo vienslāņa dzelzsbetona sienu ražošanas kasetes. Iekārta palielinās optimālo ražošanas jaudu sienu cehā par 35 % un dos iespēju ražot vairāk nekā 10 000 m2 dzelzsbetona sienu paneļu mēnesī. Ar šo iekārtu plānots radīt 30 darba vietu uzņēmumā. Pateicoties ražošanas jaudas palielināšanai, Skonto Prefab spēs palielināt uzņēmuma sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījumu par 6 milj. EUR.

Jaunā iekārta, ar to saistītie mehānismi un uzstādīšana izmaksās gandrīz vienu miljonu EUR, taču kopējās investīcijas ražotnē un uzņēmumā 2017. gadā sasniegs 1,3 milj. EUR. Pilnībā apgūstot iekārtu, arī 2018. gadā tiks turpinātas investīcijas ražotnē un iekārtās, lai modernizētu un paplašinātu rūpnīcu.

“2016. gadā Skonto Prefab ražotnē tika veiksmīgi uzstādīti jauni ražošanas galdi, un izdevās ļoti ātri pārdot to un esošo iekārtu jaudu, tādēļ 2016. gada nogalē tika pieņemts lēmums veikt apjomīgākas investīcijas un būtiski kāpināt ražošanas jaudu lielajam tirgus pieprasījumam, kas ir saistīts gan ar celtniecības industrijas attīstību Skandināvijā, gan ar pastiprinātu jaunu klientu piesaisti esošajos un citos eksporta tirgos. Mums ir izdevies piesaistīt stabilus ilgtermiņa sadarbības partnerus un nostiprināt savas pozīcijas Skandināvijas reģiona būvniecības tirgū,” norāda Mārtiņš Ķeņģis, Skonto Prefab izpilddirektors un valdes loceklis. 

Līdz ar jaunās iekārtas darbības uzsākšanu Skonto Prefab ne tikai ražos vairāk un efektīvāk, bet arī piedāvās klientiem vienslāņa sienas ar veidņu virsmu abām pusēm. “Šīs iekārtas saražotā produkcija pamatā tiks eksportēta uz Zviedriju, jo jau tagad esam izpārdevuši 2017. gada un lielā mērā arī 2018. gada jaudas,” skaidro M. Ķeņģis.

Runājot par tālākajiem plāniem, M. Ķeņģis norāda, ka uzņēmums plāno papildināt esošo dzelzsbetona un metāla konstrukciju būvniecības pakalpojumu eksportu ar integrētiem dzelzsbetona un krustām līmētu masīvkoka (CLT — cross laminated timber) paneļu risinājumiem, kā arī attīstīt modulāro būvniecību, proti, piedāvās klientiem dažādus Skonto Group uzņēmumu pakalpojumus (dzelzsbetons, fasādes, CLT, moduļi) integrētos risinājumos. Kopējai Skonto Prefab ražotnes attīstībai ir jau paredzētas ieceres, kā paplašināt esošās ražošanas ēkas un modernizēt iekārtas un biznesa procesus ar inovatīviem risinājumiem.

 

2016. gadā Skonto Prefab realizēja vienu no lielākajiem projektiem uzņēmuma vēsturē — “Trubaduren” — trīs daudzstāvu daudzdzīvokļu māju komplekss Stokholmas apkārtnē ar 266 dzīvokļiem, tostarp pazemes autostāvvietu. Kā arī tika īstenota jaunas astoņu stāvu medicīnas laboratorijas ēkas “NEO — Medicinaren 25” būvniecība Stokholmā, kas iekļāva saliekamā dzelzsbetona un metāla konstrukciju projektēšanu, ražošanu, piegādi un montāžu, šis projekts ir lielākais metāla projekts uzņēmuma vēsturē ar 1660 tonnām metāla konstrukciju. Tāpat tika pabeigta projekta “Älvsjö Hotel” būvniecība — jauna 16 stāvu viesnīca Elvsjo apkaimē Stokholmā.

Skonto Prefab pamatā strādā Zviedrijas tirgum — apm. 93 %, taču eksportē arī uz Igauniju, Lietuvu, Vāciju un drīz nostiprinās savu klātbūtni arī Dānijas un Norvēģijas tirgū.

Skonto Prefab nodrošina pilna spektra būvniecības pakalpojumus un risinājumus saliekamā dzelzsbetona, metālkonstrukciju un CLT (krustām līmēts masīvkoks / cross laminated timber) dzīvojamo un citu ēku būvniecībā Skandināvijā un Rietumeiropā. Uzņēmums projektē, ražo, piegādā un veic būvdarbus saliekamajām konstrukcijām.

Pašu ražotnē tiek ražoti saliekamie dzelzsbetona sienu paneļi (vienslāņa sienas, sendvičsienas, dekoratīvās sienas ar ķieģeļu flīzēm, matricu, pigmentu, u.c.), filigrānas plātnes, pārseguma paneļi, kolonas un sijas, kāpnes un pamata pāļi.

Skonto Prefab produkcija ir pilnībā sertificēta atbilstoši Skandināvijas standartiem, visi produkti ir laboratoriski testēti. Rūpnīca atrodas netālu no Rīgas, bet uzņēmuma projektus var apskatīt Stokholmā, Malmē, Noršēpingā, Linšēpingā, Īstadē, Gevlē, Ērebrū, Stavangerā, Oslo un citur.

Foto: Mārīte Šperberga

 

 

 

 

Lasīt vairāk...

Aicinām balsot par sev simpātiskāko energoefektīvāko ēku Latvijā

Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” organizatori aicina iedzīvotājus iesaistīties konkursa norisē un līdz šā gada 15. jūnija plkst. 23.59 balsot par sev simpātiskāko energoefektīvāko ēku Latvijā. 

Konkursa tīmekļa vietnē publicēta informācija par visām šā gada konkursam pieteiktajām ēkām; balsot aicinām šeit: http://www.energoefektivakaeka.lv/index.php/balsosana-2017 .

Ēka, par kuru nobalsos visvairāk iedzīvotāju, saņems konkursa Simpātiju balvu. 

Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” tika iesniegti 27 projektu pieteikumi. Šobrīd konkursa komisija veic pieteikumu vērtēšanu un pieteikto ēku apsekošanu to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija projektu vērtēšanu beigs šā gada jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana notiks 2016. gada 21. jūnijā.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau septīto gadu pēc kārtas ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. 

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem. Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum, SIA “Metāldarbnīca”, AS “Lafipa”, AS “Latvenergo” un AS “Sika Baltic”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lvwww.buvlaukums.lvwww.building.lv unwww.buvbaze.lv.

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvinženieru savienības locekļi vērtē RTU maģistrantu darbus

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvji: Helēna Endriksone, Mārtiņš Straume un Leonīds Jākobsons, kopā ar profesori, Dr.oec., Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktori un Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas un vadīšanas katedras vadītāju Inetu Geipeli piedalījās Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta maģistrantu darbu vērtēšanas komisijā. 
Šodien savus darbus aizstāvēja 15 maģistranti, tostarp 3 ārvalstu studenti.

Lasīt vairāk...

Jubilāri 2017.gada jūnijā

Latvijas Būvinženieru savienība

Jubilāri 2017.gada jūnijā

Kārlis Kadiķis - 6.jūnijā, Andrejs Āboliņš - 1.jūnijā, Lidija Pabērza - 12.jūnijā, Uldis Teivāns - 12.jūnijā, Igors Birins - 13.jūnijā, Leonīds Jesperiņš- 21.jūnijā, Ivars Karnītis - 19.jūnijā, Pēteris Poikāns - 29.jūnijā, Jānis Ozols - 30.jūnijā.

Dzīves redzējumu mums nedos ne jūsma, ne fantāzijas, ne teoretizējumi, bet gan tikai pati brišana pa šo dzīvi. Tikai tā mēs varat atrast, kā ir par daudz šai dzīvei, kā viņai trūkst, par ko šie ļaudis smej un par ko viņi raud. To saprazdami, mēs varēsim būt arī šīs dzīves cēlēji.

/Jānis Klīdzējs/

Lasīt vairāk...

Žūrija klātienē apmeklē energoefektīvās ēkas. 3.diena.


Created with flickr slideshow.

 

2. jūnijā tika sākta konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” iesniegto projektu otrās kārtas vērtēšana - trīs dienas konkursa žūrija klātienē apmeklē un vērtē 20 energoefektīvas ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Šodien žūrija dosies uz Talsu novada Stendi, kur apskatīs renovēto daudzdzīvokļu māju Liepu ielā 33. Pēc tam vērtētāji atgriezīsies Rīgā, kur iepazīsies ar jaunbūvēto ēku Grostonas ielā 21 un Stendes ielā 5. Dienu žūrija noslēgs ar  jaunās CSDD biroja ēkas un Rīgas Motormuzeja apmeklējumu.

Ar apmeklējamiem objektiem var iepazīties zemāk:

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Talsos

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „ADAX2”

Projekta autors: Kārlis Jēkabsons

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Fraktal Bau”

Būvdarbu vadītājs: Sergejs Mihaiļenko

Būvuzraugs: Mārtiņš Iesalnieks

Daudzdzīvokļu ēka Liepu ielā 33, Talsos ekspluatācijā nodota 1976. gadā, bet tās renovācijas projekts veikts 2014. gadā. Ēkas kopējā platība 1002 m2, tai ir 3 stāvi, pagrabs, 2 kāpņu telpas un kopā 18 dzīvokļi. Ēkas pamati no dzelzsbetona blokiem, pārsegums - caurumoti paneļi, sienas no keramzīta betona paneļiem, gala sienas- ķieģeļu mūris, jumts divslīpu ar azbesta šīfera klāju. Ēkai bija viencauruļu apkures sistēma ar apakšējo sadali, bez balansēšanas iespējām.

Renovācija projekta gaitā tika izbūvēta autonoma katlu māja ar automātiski darbojošos granulu apkures katlu (jauda 35kw) kurā kurināmā patēriņš ir 23 tonnas granulu gadā. Patērēto siltuma enerģiju apkures sezonā sadala atbilstoši dzīvoklī uzturētajai temperatūrai (katrā dzīvoklī uzstādīti termometri ar raidītāju), bet vasaras periodā patērētajam siltā ūdens daudzumam un dzīvokļu skaitam, kur atrodas dvieļu žāvētāji.

Ārsienu siltināšanai izmantots putupolistirols Tenopors NEO 100 mm biezumā, bēniņu pārsegumam minerālvate ruļļos 200 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirols Tenopors 50 mm biezumā. Tika veikta ārdurvju nomaiņa pret metāla durvīm, kas siltinātas ar minerālvati 75 mm, nomainīti tie logi, kas nebija nomainīti iepriekš. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantoja montāžas putas, metāla profilus un ārējās ailes apstrādāja ar putupolistirolu 30 mm biezumā. Papildus hidroizolacija netika izmantota.

Ēkai ir lokālā siltumapgāde un kā apkures katls tiek izmantots kokskaidu granulu katls. Pēc renovācijas izveidota vertikālā divcauruļu apkures sistēma ar termoregulējošiem vārstiem uz katra sildķermeņa un automātiskiem balansējošiem vārstiem stāvvadiem, bez tam apkure vannas istabās tiek organizēta pa atsevišķu guļvadu un tiek nodrošināta visu gadu, kā arī, sākot ar 2015. gada oktobri, šim guļvadam pēc iedzīvotāju vēlmes, tika pieslēgti kombinētie ūdens sildāmie boileri ar atsevišķu karstā ūdens patēriņa uzskaiti. Tāpat katrā dzīvoklī uzstādīts digitālais termometrs ar raidītāju un mājas bēniņos datu savācējs ar interneta pieslēgumu, kurš saņemtos datus nosūta uz serveri. Serverī saņemtos datus pārveido ciparu formātā (Celsija grādos) un uzkrāj, pēc vajadzības izvēloties periodu, iegūst vidējo temperatūru katrā dzīvoklī. Jo augstāka temperatūra tiek uzturēta, jo procentuāli lielāku daļu no kopīgi patērētās siltumenerģijas izmaksām sedz konkrētā dzīvokļa īpašnieks. Sistēma darbojas trīs apkures sezonas, un vidējā temperatūra dzīvokļos ir 22,5 celsija grādi, kas jāņem vērā, izvērtējot mājas siltumenerģijas patēriņu.

Ēkai ir lokālā karstā ūdens sagatavošana - dzīvokļos uzstādīti kombinētie tilpuma ūdens sildītāji (boileri), kur kā enerģijas avots izmantots mājas autonomais granulu katls. Karstā ūdens temperatūra netiek regulēta, bet boilerī tiek uzturēta vienāda ar apkures siltumnesēja temperatūru. Šajā ēka tiek automātiski uzturēti 65 grādi, sasniedzot šo temperatūru, elektroniskais cirkulācijas sūknis attiecīgi samazina plūsmu. Tiek veidota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī atkarībā no patērētā ūdens daudzuma, aprēķina uzsildīšanai nepieciešamo siltumenerģiju.

Ventilācijai izmanto dabisko pieplūdi un dabisko nosūci, turklāt pieplūdei virtuves sienās izveidoti pieplūdes vārsti.

Par iedzīvotāju līdzekļiem veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais  elektrotīkls un Izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana.

Attiecībā par siltumenerģijas patēriņu apkurei, piemēram, 2011. gadā tas bija 200,340 MWh gadā, 2012. gadā - 129,760 MWh, bet pēc renovācijas 2015. gadā 76,561 MWh, bet 2016. gadā 93,437 MWh.

JAUNBŪVE

Daudzdzīvokļu ēka Stendes ielā 5, Rīgā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „YIT Celtniecība SIA”

Projekta autors: SIA „Jākobsonu mākslas darbnīca”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „YIT Celtniecība SIA”

Būvdarbu vadītājs: Guntis Mucenieks

Būvuzraugs: Gatis Petrovs

Daudzdzīvokļu ēka Stendes ielā 5, Rīgā nodota ekspluatācijā 2015. gadā. Ēkai ir 5 un 4 virszemes stāvi ar pazemes stāvlaukumu. Kopējais apbūves laukums – 1041,6 m2, kopējā platība 4830,5 m2, bet būvtilpums – 16102 m3. Ēkā ir 51 dzīvoklis, izveidota pazeme autostāvvieta 25 automašīnām un pagrabstāvā ierīkotas 16 mantu noliktavas.

Ēkas būvniecībā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: videi draudzīgi materiāli, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings un energoefektīva izmantošana, atbilstošs plānojums, ēka ir pieejama alternatīviem transporta veidiem, kā arī tiek veikta atkritumu un piesārņojuma kontrole.

Ārsienas būvētas no 200 mm monolītā dzelzsbetona. Ēkas siltinājumam izmantota akmensvate 150 mm biezumā, cokolstāva siltumizolācijai - ekstrudētais putupolistirols 120mm. Pagrabstāva grīdai izmantots ekstrudētais putu polistirols 100 mm, virs cokolstāva neapkurināmās daļas - līmēta minerālvates siltumizolācija FASROCK LG1 150 mm (lamelēm). 

Bēniņu pārsegums veidots no 200 mm monolītā dzelzsbetona, jumta segumam izmantots bitumena ruļļveida materiāls divās kārtās, siltumizolācija, keramzītbetons, betons slīpuma izveidošanai, tvaika izolācija un dzelzbetona pārsegums. Jumta siltumizolācijas augšējais slānis ir akmens vate 40 mm (Rockwool Dachrock Max 40), apakšējais slānis 200 mm (Technoroof N30).

Ieejas durvis ēkas ielas un pagalma līmenī veidotas alumīnija stikla konstrukcijās. Dzīvokļos ielikti plastmasas logi, stikloti ar stikla paketi un paketes siltumcaurlaidības koeficientu 1,3. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas poliuretāna montāžas putas, stiprinājumu kronšteini, plastmasas distanceri, tvaika izolācijai Penosil Premium tvaika izolācijas iekšējā lenta, poliuretāna līme, skavas, bet siltumizolācijai Penosil Premium vēja izolācijas ārēja lenta, poliuretāna līme un skavas.

Ēkas siltumapgāde tiek nodrošināta no pilsētas siltumtīkliem A/S „Rīgas Siltums”. Siltuma regulēšana ēkā notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, kā arī individuāli ar termoregulatoriem, kas novietoti uz radiatoriem. Siltumenerģija tiek uzskaitīta siltuma mezglā tikai apkurei, karstā ūdens sagatavošana notiek siltummezglā, bet skaitītājs atrodas kāpņu telpā.

Attiecībā par siltumenerģijas uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai tiek veikta vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, kā arī dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce.

Elektroapgādei izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2014. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 98,31 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 131,84 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,42 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst C energoefektivitātes klasei.

JAUNBŪVE

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Grostonas ielā 21, Rīgā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Merks”

Projekta autors: arhitektu birojs „ARTEKS”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Merks”

Būvdarbu vadītājs: Maksims Momots

Daudzdzīvokļu ēku komplekss Grostonas ielā 21, Rīgā nodots ekspluatācijā 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 16058,8 m2, tās apbūves laukums 3104,1 m2,bet būvtilpums 54008 m3. Ēku kompleksā ir ēkas ar 5, 8 un 10 virszemes stāviem. Pamatiem izmantoti dzelzsbetona pāļi un monolītais dzelzsbetons, karkass veidots no dzelzsbetona saliekamajām konstrukcijām un monolītā dzelzsbetona, ārsienām izmantoti daudzslāņu saliekamie dzelzsbetona paneļi.

Ēku ārsienas siltinātas ar PAROC Cos5 akmensvati 140mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ēkām ar putupolistirolu EPS 100 - 300m un ROCKWOOL DACHROCK akmensvati - 40mm biezumā, garāžai izmantots putupolistirols EPS 100 - 180mm.

Jumtam izmantota ruļļa materiāla hidroizolācij. Dzīvojamām ēkām Hidroizolācija UNIFLEKS EPP viena kārta un MIDA TECHNOELAST PV S4s viena kārta. Garāžas jumtam izmantota viena kārta BIPOOL STANDART EKP 160g/m2 viena kārta un viena kārta 150g/m2.

Logiem un ārdurvīm montāžai un hidroizolācijai izmantota Fentrim 2 montāžas ārējā lenta un Fentrim 20 mointāžas iekšējā lenta, bet tvaika izolācijai SUDABAND ACRYL blīvējošā pašplatinošā lenta. Kā siltumizolācijas materiāls logiem un ārdurvīm pielietotas FLEXIFOAM GUN elastīgās akustiskās montāžas putas.

Ēkām ir centralizētā siltumapgāde un siltuma regulēšana notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tāpat temperatūru iespējams pazemināt naktīs, brīvdienās, kā arī regulēt ar individuālajiem termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienotā uzskaitē siltuma mezglā kopā ar apkuri un karstā ūdens sagatavošanu. Ventilāciju nodrošina dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce. 

Attiecībā uz elektroapgādi izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme un uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Tāpat izveidota arī zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, uzstādīti dūmu detektori un izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei.

Kopumā saskaņā ar 2017. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 64,77 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 84,20 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 17,10 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 47 kWh/m2 gadā.

SABIEDRISKĀ ĒKA

Motormuzejs S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā 

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: Valsts a/s „Ceļu satiksmes drošības direkcija”

Projekta autors: SIA „ARHIS Arhitekti”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Skonto Būve”

Būvdarbu vadītājs: Modris Seļakovs

Būvuzraugs: Indulis Eglītis, Kaspars Aksenoks, Aigars Rudzītis

Motormuzeja ēka S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā pirmo reizi ekspluatācijā nodota 1988. gadā. Ēkas rekonstrukcija veikta 2015. gadā. Pirms pārbūves ēkas platība bija 7322 m2. Ēkas platībā pēc rekonstrukcijas ir 7674,30 m2, virszemes stāvu skaits - 4. Esošā muzeja ēka tika pārbūvēta, lai pēc iespējas paplašinātu ekspozīcijai domātās platības, izveidotu ērtu, mūsdienīgu ieejas risinājumu, uzlabotu apmeklētāju plūsmas organizāciju ar skaidru navigāciju, nodrošinātu muzeja pilnīgu pieejamību visiem tā apmeklētājiem, veidotu šodienas prasībām atbilstošu telpu un ekspozīciju iekārtojumu.

Pārbūves rezultātā ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinājumi. Attiecībā uz transportu un mobilitāti izveidots ērts, mūsdienīgs ieejas risinājums, kas nodrošina uzlabotu apmeklētāju plūsmas organizāciju, kā arī vides pieejamību visiem tā apmeklētājiem ar dažādām prasībām. Uzlabota arī iekšējās vides kvalitāte - iepriekš ēkā nebija atbilstoša mehāniskā ventilācija, dzesēšana. Modernizācijā sakārtots arī ēkas mikroklimats, nodrošinot dzesēšanu un vēdināšanu ekspozīciju zālēs, īpašu mikroklimatu fondu glabātuvēs, kur konstanti jāuztur noteikts gaisa mitruma līmenis. Pie inovatīviem risinājumiem jāmin, ka ēkā ir izveidota BMS sistēma, kas pilnībā kontrolē siltumenerģijas un aukstumenerģijas piegādi ēkā.  Lielākā daļa telpu ir aprīkotas arī ar individuālajiem temperatūras sensoriem, kas ļauj kontrolēt telpu gaisa temperatūru ar BMS. Vadības panelī iespējams redzēt visas AHU iekārtas, iestādīt nakts vēdināšanas un dažādas citas iespējas. Piemēram, dzesēšanas sezonā, ja tiek atvērts logs, tiek pārtraukta aukstumnesēja padeve. Inovatīvs dzesēšanas risinājums maksimāli veicot ēkas vēdināšanu ar automātiskajām virsgaismām. Pēc pirmās vasaras sezonas elektroenerģijas patēriņš dzesēšanai tikai 0,9 kWh/m2 gadā.

Kā norobežojošās fasādes konstrukcijas izmantoti TENAX cinkotā tērauda profila paneļi, kas siltināti ar Paroc WAS 35t siltumizolāciju 200 mm, Paroc WPS 3nj vēja izolāciju 20 mm un

Ruukki T15-115(25) loksnēm 1 mm. Pamata ēkā fasādi veido ventilēta ķieģeļu mūra siena, kas siltināta ar Paroc WAS 35 siltumziolāciju 15 0mm, un ķieģeļu mūri 380 mm. Kāpņu telpas piebūves fasādei arī ir ventilēta ķieģeļu mūra siena, kam izmantota Ventimax siltumizolācija 150 mm. Neventilētajai dzelzsbetona sienai izmantota Paroc siltumizolācija 150 mm un apmetums RAL 7024 20 mm. Dzelzsbetona konstrukcijas sienai izmantota Paroc siltumizolācija 150 mm biezumā un betons 120 mm biezumā. 

Pagraba daļā grīdu uz grunts veido grīdas segums 5 mm, betons 180 mm, blietētas šķembas 150 mm, putupolistirols DOW Styrofoam 70 mm un hidroizolācija 5 mm.

Jumta konstrukciju virs terases veido betons 120 mm, putupolistirols DOW Styrofoam 150 mm, dzelzsbetons 220 mm un izlīdzinošā cementa java 30 mm. Iepriekšējo jeb veco jumta konstrukciju veido metāla jumta profils 1 mm, siltumizolācija WLG 035 200 – 300 mm, dzelzsbetons 220 mm, hidroizolācija 27 mm un bitumens 5 mm. Jumtu virs kāpņu telpas piebūves Paroc siltumizolācija 250 mm un dzelzsbetons 220 mm. Jumta jauno daļu veido TENAX tērauda profils 1 mm, Paroc ROB/ROS siltumizolācija 200 mm, hidroizolācija Unifleks 10 mm un bitumens 5 mm. 

Ēkā ir nomainītas ārdurvis uz siltinātām metāla durvīm (U=2,00 W/m2K) un siltinātiem metāla vārtiem. Ēkā veikta logu nomaiņa (Uw=1,2 W/m2K), virsgaismas logi Uw=0,81 W/m2K), fasāžu sistēma Uw=0,71 W/m2K). Logu tvaika izolācijai izmantotas celtniecības putas un tvaika lentas.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma enerģijai ir vienotā uzskaite siltummezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuālā ar alokatoriem. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Karstā ūdens sagatavošanai nepieciešamā siltumenerģija tiek uzskaitīta atsevišķi. 

Ēkai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Pārbūves gaitā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana. Sakārtota un izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, ierīkoti dūmu detektori. 

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 91,9 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 129,0 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,6 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 3,8 kgCO2/m2 gadā.

SABIEDRISKĀ ĒKA 

CSDD Klientu apkalpošanas centrs S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: Valsts a/s „Ceļu satiksmes drošības direkcija”

Projekta autors: SIA „ARHIS Arhitekti”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Skonto Būve”

Būvdarbu vadītājs: Modris Seļakovs

Būvuzraugs: Indulis Eglītis, Kaspars Aksenoks, Aigars Rudzītis

CSDD Klientu apkalpošanas centrs (KAC)S.Eizenšteina ielā 8, Rīgā ekspluatācijā nodots 2016. gadā. Ēka būvētā kā vienots ēku komplekss ar Rīgas Motormuzeju ar savietotiem inženiertīkliem. Ēkas platība ir 2896,10 m2, tai ir 5 virszemes stāvi. Pamati - dzelzsbetona pāļi, monolītais betons, ēkas nesošais karkass - monolītais dzelzsbetons, metāla karkass, pārsegumi – dzelzsbetons. 

Ēkas būvniecībā ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinijājumi. Piemēram, pret dienvidiem pavērstā fasāde visā tās augstumā aprīkota ar metāla režģi, kura ir apzaļumota, lai vasaras karstajā laikā radītu dabisku pavēni un īpašu gaisotni darba kabinetos. Augi katra stāva līmenī tiek dēstīti speciālās substrāta kastēs, kas aprīkotas ar drenāžu un automatizētu kapilāro laistīšanu. Izveidots elektroauto pieslēguma punkts, lai ikviens KAC apmeklētājs var veikt sava transportlīdzekļa uzlādi. Ēkā gandrīz katrā biroja telpā iespējams veikt iekštelpu mikroklimata individuālu kontrolēšanu ( temperatūra, ventilācija, dzesēšana). ZA fasāde ir veidota kā dubultā fasāde trokšņu mazināšanai. Dubultā fasāde nodrošina mazāku siltumenerģijas patēriņu ziemā, bet vasarā samazina nepieciešamo enerģiju  dzesēšanai. Dienvidu  fasāde apzaļumota - Tangūtijas mežvīteņa (clematis tangutica) lapotne novērsīs nepieciešamību slēpties no saules stariem, aizsedzot logus, un mazinās gaisa dzesēšanas apjomu. Ēkā ir izveidota BMS sistēma, kas pilnībā kontrolē siltumenerģijas un aukstumenerģijas piegādi ēkā.  Lielākā daļa telpu ir aprīkotas arī ar individuālajiem temperatūras sensoriem, kas ļauj kontrolēt telpu gaisa temperatūru ar BMS. Vadības panelī iespējams redzēt visas AHU iekārtas, iestādīt nakts vēdināšanas un dažādas citas iespējas. Piemēram, dzesēšanas sezonā, ja tiek atvērts logs, tiek pārtraukta aukstumnesēja padeve.

Katra fasāde būvēta un siltināta atšķirīgi. Fasādei F1 izmantoti 200mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 40 mm un gaisa šķirkārta. Fasādei F2 izmantoti 200 mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm un apmetums. Fasādei F2 ar FS4 – 200 mm, AEROC Universal 300/200 200 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm, apmetums 700 – 1500 mm un stiklotās fasādes gaisa šķirkārta. Fasāde F3 – 200 mm, AEROC Universal 300/200 150 mm, siltumizolācija Cortex one 15 mm un apmetums.

Pagraba/grīdas pārsegums veidots no pārejas grīdas, ko veido 130 mm betons 150mm Putupolistirols DOW Styrofoam 300, 180 mm dzelzsbetons un 5mm hidroizolācija. Otra konstrukcijas daļa ir grīda uz grunts, ko veido 85 mm betons, 100mm putupolistirols DOW Styrofoam 300, 5 mm hidroizolācija un 70 mm betons.

Jumta konstrukciju veido pārejas jumts, ko veido 5 mm hidroizolācija, 180 mm dzelzsbetons, 20 mm siltumizolācija ROB 80, 150 mm siltumizolācija ROS 30 g un 50 mm siltumizolācija ROS 30. Nākamo jumta daļu veido 5 mm hidroizolācija, 20 mm siltumizolācija ROB 80, 200 mm siltumizolācija ROS 30g, 30-150 mm izlīdzinošais slānis – keramzīts un 180 mm dzelzsbetona pārsegums. Jumta konstrukcijas trešo daļu veido 200 mm putupolistirols DOW Styrofoam 300, 5 mm hidroizolācija, 30-180 mm izlīdzinošais slānis – keramzīts un 180 mm dzelzsbetona pārsegums.

Ārējām durvīm izmantotas trīsstiklu pakešu durvis (U=1,7 W/m2K). Katrā fasādes pusē ielikti logi ar atšķirīgām Uw vērtībām, kā arī izmantota stikla fasādes sistēma (Uw=1,50 W/m2K) un virsgaismas stiklojums (Uw=1,43 W/m2K).

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde, siltuma regulēšana notiek atkarībā no pārgaisa temperatūras, kā arī temperatūra tiek pazemināta naktīs un brīvdienās un to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā, un ūdens temperatūras regulēšana notiek piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai nav paredzēta. 

Attiecībā uz ventilāciju ēkai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. 

Ēkai ir veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais  elektrotīkls. Ir izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana. Ir sakārtota vai izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, ieviesti dūmu detektori. Izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst C klasei un tās atsauces vērtība ir 83,5 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 120,6 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 164,2 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 9,66 kgCO2/m2 gadā.

 

Lasīt vairāk...

Žūrija klātienē apmeklē energoefektīvās ēkas. 2.diena.


Created with flickr slideshow.

 

2. jūnijā tika sākta konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” iesniegto projektu otrās kārtas vērtēšana - trīs dienas konkursa žūrija klātienē apmeklē un vērtē 20 energoefektīvas ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Šodien žūrija dosies uz Jelgavu, kur apskatīs renovēto daudzdzīvokļu māju Katoļu ielā. Pēc tam vērtētāji apmeklēs Liepāju, kur iepazīsies ar renovētajām ēkām Klaipēdas ielā 88 un Klaipēdas ielā 126.  Dienu žūrija noslēgs ar ēku Graudu ielā 20, Cieceres ielā 43 un daudzdzīvokļu māju Dunikas ielā 23, Ziedu ielā 5, Krūmu ielā 49 un Kuldīgas ielā 20 apmeklējumu.

Ar apmeklējamiem objektiem var iepazīties zemāk:

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Katoļu ielā 17, Jelgavā 

Projekta pasūtītājs: SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

Projekta autors: SIA „ASPECTUS”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „AMAXS”

Būvdarbu vadītājs: Oļģerts Kārkliņš

Būvuzraugs: Jānis Graudulis

Daudzdzīvokļu māja Katoļu ielā 17, Jelgavā ir ēka ar 120 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos, un 8 kāpņu telpām. Ēkai ir arī pagrabs (1144,8 m2). Pamati veidoti no dzelzsbetona, ārsienas ir keramzītbetona paneļi, jumts veidots no dzelzsbetona paneļiem, ruļļveida hidroizolācijas materiāla un bezšuvju hidroizolācijas pārklājuma. Kopējā ēkas platība ir 5909,7 m2, bet apkurināmā platība 5325,7 m2. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti.

Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar minerālvati 100mm biezumā ar λd=0,036 W/m2K, savukārt pamatu/grīdas pārsegums ar 100 mm biezu putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantota 150 mm bieza minerālvate. Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, uzstādot PVC logus ar pasīvās ventilācijas atverēm U=1.1W/(m2K) un metāla durvju konstrukcijas U=1.5W/(m2K), montāžai izmantojot hermētiķus, difūzās membrānas materiālus un speciālos stiprinājuma elementus, minerālvati un poliuretānu. Siltumapgāde ēkā notiek centralizēti un tā tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, bet uzskaitīta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuāli ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, temperatūru regulējot piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un mehānisko nosūci. Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas vai telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota/izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma. Energoapgāde tiek nodrošināta no atjaunojamiem energoresursiem.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 104,47 kWh/m2 gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 135,8 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 27,58 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 65 kWh/m2 gadā.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Klaipēdas ielā 88, Liepājā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”

Projekta autors: Anita Pope

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „MK Būvniecība”

Būvdarbu vadītājs: Juris Zītars

Būvuzraugs: Jānis Burģis

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 88, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1968. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3354,4 m², bet apsildāmā platība - 2740,7 m². Ēkai ir 5 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 140 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 260 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Ēkā nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst D klasei un tās atsauces vērtība ir 49,74 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 103,33 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 135,09 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 26,76 kgCO2/m2 gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 447,5800 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 387,5950, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 190,3730 MWh.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Klaipēdas ielā 126, Liepājā 

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks"

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders

Būvuzraugs: Armands Jansons

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 126, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1973. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2385,2 m², bet apsildāmā platība - 2150,2 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas ir no gāzbetona paneļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 100 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 65,80 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 133,27 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,25 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 35,18 kgCO2/m2 gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 337,0680 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 302,4580, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 136,3540 MWh.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Cieceres ielā 43, Liepājā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: Biedrība „Cieceres43”

Projekta autors: SIA „Balts un melns”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Iga4”

Būvdarbu vadītājs: Gatis Štokmanis

Būvuzraugs: Ivars Silacērps 

Daudzdzīvokļu ēka Cieceres ielā 43, Liepājā ekspluatācijā nodota 1985. gadā, bet renovācija veikta 2015. gadā. Ēkas kopējā platība ir 5639,4 m2, no kuriem 5011,06 m2 ir apkurināmā platība. Ēkai ir 9 tipveida stāvi, pagrabstāvs, bēniņu un jumta stāvs. Konstrukcijas: Nesošā dzelzbetona kontrukcija, keramzītbetona fasādes paneļi. Kopā 3 lifti ar tehniskajām telpām bēniņu stāvā. Apkures un karstā ūdens sagatavošana notiek trīs atsevišķos siltummezglos katras kāpņu telpas pagrabstāva telpā.

Renovācijas laikā veikta komunikāciju (visu aukstā, karstā ūdens, kanalizācijas cauruļu nomaiņa, to siltināšana. Kā inovatīvs risinājums ieviesta attālināti nolasāmi karstā/aukstā ūdens dati katrā dzīvoklī (atrisināta ūdens zudumu problēma). Tāpat nomainīta lietus ūdens kanalizācija un pilnībā hidroizolēts jumta segums. Pārbūvēta ventilācijas sistēma no izejas bēniņstāvā un izvadi izbūvēti caur jumta paneļiem ārpusē. Veikta ventilācijas šahtu tīrīšana. Izveidota divcauruļu apkures sistēma ar termoregulatoriem un siltuma uzskaiti dzīvokļos (alokatori). Rekonstruēts ieejas mezgls un ierīkoti domofoni. Veikta jumta, pagraba, fasādes siltināšana, lodžiju remonts un logu nomaiņa dzīvokļos. Nomainītas arī ieejas/izejas durvis.

Saskaņā ar siltumenerģija patēriņa datiem, pirms renovācijas 2013. gadā tie bija kopumā 852,994 MWh, 2014. gadā 849,654 MWh, bet pēc renovācijas 2016. gadā jau 482,017 MWh.

RENOVĀCIJA

 

Daudzdzīvokļu ēka Dunikas ielā 23, Liepājā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Namu serviss APSE”

Projekta autors: SIA „WS”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Mūrnieks”

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders

Būvuzraugs: Ivars Silacērps 

Piecu stāvu 40 dzīvokļu ēka Dunikas ielā 23, Liepājā ekspluatācijā nodota 1993. gadā, bet renovācijas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir divu kāpņu telpu dzelzsbetona paneļu māja ar pagrabu un jumta stāvu. Ēkas kopējā platība ir 3106,7 m2 un kopējā platību bez balkoniem un lodžijām 2234 m2. Pirms renovācijas darbu izpildes ēkā bija daļēji nomainīti logi (ap 48%), veikta daļēja siltumapgādes maģistrāļu nomaiņa ar cauruļu izolāciju un uzstādīts automatizēts siltummezgls. Netika izmantoti alokatori un termoregulatori. 

Renovācijas projekta ietvaros ārsienas tika nosiltinātas ar akmens vati Paroc Fas B 120mm biezumā, bēniņu pārsegumam izmantota beramā akmens vate Paroc BLT 9 260mm, pagraba/grīdas pārseguma siltināšanai akmens vates lameles Paroc CGL 20 CY 100mm biezumā. Veikta logu un durvju nomaiņa. 

Siltuma regulācija notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Arī karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltuma mezglā. Ventilācijai izmantota dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. 

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tā atbilst C klasei ar atsauces vērtību 49,34 kWh/m2 gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 99,60 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 103,18 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 22,80 kgCO2/m2 gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem gada laikā, piemēram, 2012. gadā tas bija 324,0240 MWh, 2013. gadā 307,7150 MWh, tad pēc renovācijas 2016. gadā jau 188,1320 MWh.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Ziedu ielā 5, Liepājā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”

Projekta autors: Arnis Balčus

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Dzintars AB”

Būvdarbu vadītājs: Dzintars Anspaks

Būvuzraugs: Valentīns Maļukovs

Daudzdzīvokļu ēka Ziedu ielā 5, Liepājā ekspluatācijā nodota 1976. gadā. Tā ir 602. Sērijas ēka ar 9 stāviem un 2 kāpņu telpām. Ēkā ir 72 dzīvokļi un tās kopējā platība ir 4333,5 m2. Pirms renovācijas projekta uzsākšanas laika apstākļu ietekmē nama apdare bija stipri nolietojusies, arī apjomīgi renovācijas darbi ēkai līdz tam nebija veikti un līdz ar to bija konstatēti lieli siltuma zudumi. Pirms renovācijas projekta ēkas tehniskais stāvoklis tika novērtēts kā apmierinošs, taču energoefektivitāte – neapmierinoša.

Renovācijas laikā tika veikta fasādes siltināšana ar akmens vati 150 mm biezumā, bēniņu pārsegumam tika izmantota akmens vate 200 mm biezumā, pagraba/grīdas pārsegumam putupolistirols 100 mm biezumā. Nopietns remonts tika veikts jumtam - lai novērstu lietusūdens un sniega iekļūšanu iekštelpās, jumtu lūkas nomainītas uz jaunām ar hermētiskiem savienojumiem, tika uzklāta jumta membrāna ar mastiku Hyperdesmo PB-2K. Tika veikta gan logu, gan ārdurvju nomaiņa.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde un temperatūra tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras. Apkurei izveidota vienotā uzskaite siltuma mezglā, kā arī izveidota horizontālā apkure sistēma ar individuāliem siltuma skaitītājiem katrā dzīvoklī. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un arī karstā ūdens temperatūras regulācija notiek siltuma mezglā. Tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai. Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Attiecībā uz elektroapgādi izveidota energoefektīva telpu apgaisme un uzstādītas apgaismes regulēšanas ierīces.

Pēc renovācijas projekta pabeigšanas patērētās siltumenerģijas rādījumi ir ievērojami uzlabojušies. Piemēram, ja 2010./2011. gada apkures sezonā kopumā tika patērēts 607,8313 MWh, 2011./2012. gada sezonā 525,4980 MWh, tad 2016./2017. gada sezonā (oktobris-aprīlis) 244,4790 MWh.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Kuldīgas ielā 30, Liepājā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”

Projekta autors: Anita Pope

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Elementum R”

Būvdarbu vadītājs: Mārtiņš Ivanovs

Būvuzraugs: Jānis Burģis

Daudzdzīvokļu māja Kuldīgas ielā 30, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1963. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2357,8 m², bet apsildāmā platība - 1697,1 m². Ēkai ir 4 stāvi un bēniņi. Ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļa, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā un 30 mm pretvēja izolācijas materiālu. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu, difūzijas lentas un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Ēkā nav karstā ūdens. Nodrošināta dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija - caur fasādi ir nodrošināta gaisa pieplūde virtuves telpās, dzīvojamās istabās ir uzstādīti ventilācijas vārsti logos. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst B klasei un tās atsauces vērtība ir 54,72 kWh/m2 gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 58,07 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 65,22 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 14,81 kgCO2/m2 gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 245,3144 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 197,2769 MWh, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 85,8790 MWh.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Krūmu ielā 49, Liepājā 

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”

Projekta autors: Anita Pope

Galvenais būvuzņēmējs: SIA firma „UPTK”

Būvdarbu vadītājs: Sergejs Duks

Būvuzraugs: Jānis Burģis

Daudzdzīvokļu māja Krūmu ielā 49, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2643,5 m², bet apsildāmā platība - 2163,8 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas veidotas no gāzbetona paneļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 120 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 120 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta durvju nomaiņa, montāžai izmantojot silikonu un Paroc FAB3 aiļu siltināšanai. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst C klasei un tās atsauces vērtība ir 48,03 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 88,39 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 99,05 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 22,63 kgCO2/m2 gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 253,1444 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 241,6882 MWh, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 144,9480 MWh.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 20, Liepājā

pastedGraphic.png

Pasūtītājs: DzĪB „Graudiņš”

Projekta autors: SIA „Proenergo”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „MK būvniecība”

Būvdarbu vadītājs: Juris Zītars

Būvuzraugs: Ivars Silacērps

Daudzdzīvokļu ēka Graudu ielā 20, Liepājā ekspluatācijā nodota 1973. gadā, bet atjaunošanas projekts veikts 2015. gadā. Tā ir 103.sērijas ēka ar kopējo platību 3845,60 m2, bet apkurināmo platību 2684,50 m2.

Veicot renovācijas projektu, ēkā uzlabota iekšējās vides kvalitāte un jāatzīmē sociālie un ekonomiskie ieguvumi. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot siltinātas koplietošanas telpu durvis. Ēkai ir centralizēta siltumapgāde un pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Pēc renovācijas apkures temperatūra regulējama atkarībā no pārgaisa temperatūras, temperatūra tiek pazemināta naktīs, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā tikai apkurei, ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tiek veikta individuālā uzskaite ar alokatoriem. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltummezglā. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltummezglā. 

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu, ēkai ir dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce. Renovācijas projekta ietvaros veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija un atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls.

Salīdzinot patērētās siltumenerģijas datus pirms un pēc renovācijas, piemēram, 2014./2015. gada apkures sezonā decembrī tika patērētas 64 MWh, janvārī 66,149 MWh, februārī 58,101 MWh, bet pēc renovācijas 2015./2016. gada apkures sezonā attiecīgi decembrī 16,366 MWh, janvārī 31,272 MWh, februārī 16,852 MWh.

Lasīt vairāk...

LLU notikusi jauno būvspeciālistu diplomdarbu aizstāvēšana

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātē noslēgusies jauno būvspeciālistu diplomdarbu aizstāvēšana. Trīs dienās studiju programmā “Būvniecība” darbus aizstāvēja un 2. līmeņa  augstāko izglītību būvniecībā ieguva 31 students un savus kvalifikācijas darbus un līdz ar to 1.līmeņa augstāko izglītību būvniecībā ieguva 6 studenti, kuri būdami praktizējoši būvspeciālisti ar tehnikuma izglītību, paaugstināja savas akadēmiskās zināšanas. Kā zināms, 1.līmeņa augstākā izglītība dos iespēju būvspeciālistiem saņemt būvprakses sertifikātus arī pēc 2020 gada.

Valsts eksaminācijas komisija, ko vadīja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, atzīmēja praktizējošo būvspeciālistu augsto profesionalitāti.

VEK loceklis,

Raimonds Eizenšmits

Lasīt vairāk...

Žūrija klātienē apmeklē energoefektīvās ēkas. 1.diena.


Created with flickr slideshow.

 

2. jūnijā, tiek sākta konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2017” iesniegto projektu otrās kārtas vērtēšana - trīs dienas konkursa žūrija klātienē apmeklēs un vērtēs 20 energoefektīvas ēkas astoņās Latvijas pilsētās.

Šodien žūrija dosies uz Ādažiem, kur apskatīs Ādažu privātskolu. Pēc tam vērtētāji apmeklēs Cēsis, kur iepazīsies ar renovēto ēku Leona Paegles ielā 19a.  Dienu žūrija noslēgs ar Valmieras apmeklējumu, kura laikā vērtēs renovētās ēkas Stacijas ielā 22, Stacijas ielā 25 un daudzdzīvokļu mājas Cēsu ielā 25 un Annas ielā 4.

Ar apmeklējamiem objektiem var iepazīties zemāk:

SABIEDRISKĀ ĒKA

Ādažu Brīvā Valdorfa skola Attekas ielā 35, Ādažos

 

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: Biedrība „Privātā vidusskola ĀBVS”

Projekta autors: Sergejs Ņikiforovs („NAMS”) un Andris Tomsons („A.R.T”)

Galvenais būvuzņēmējs: AS UPB

Būvdarbu vadītājs: Vjačeslavs Poliščuks (AS „UPB”)

Būvuzraugs: Jeļena Maceralika („2KONSULTANTI”)

Ādažu Brīvā Valdorfa skola Attekas ielā 35, Ādažos ekspluatācijā nodota 2016. gadā. Tās ir izglītības iestādes mācību telpas un palīgtelpas. Stāvu skaits – 3; ēkas augstums (metros) 11.9 m; ēkas virszemes stāvu skaits 3 stāvi; ēkas apbūves laukums 782.9 m2; ēkas kopējā platība 921.6 m2; ēkas būvtilpums 7844 m3.

Celtniecības gaitā ieviesti ilgtspējīgi risinājumi - enerģija tiek iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem, siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings un energoefektīva izmantošana.

Ārsienas ir karkasa veida ar I-veida koka sijām. Fasādes siltināšanai izmantotas kokšķiedru plāksnes 12 mm biezumā un ekovate 450 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārsegumam izmantots stiegrots betons un XPS siltumizolācija 200 mm biezumā. Ārdurvīm izvēlētas alumīnija durvis, logiem - PVC logi ar trīskāršu stikla paketi. Logu hidroizolācijai izmantota kausējamā hidroizolācija, tvaika izolācijai PVC tvaika izolācijas plēve 200 mk un siltumizolācijai ekovate 450 mm.

Siltumapgādei izvēlēts siltumsūknis un saules kolektori apkures atbalstam. Siltuma regulācija tiek veikta atkarībā no pārgaisa temperatūras, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. 

Karstais ūdens tiek sagatavots lokāli, un to nodrošina siltumsūknis un saules kolektori. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltummezglā.

Ēkai ir mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. Elektroapgādei izmanto saules baterijas (elektrības ražošanai), vēja ģeneratoru un koģenerācijas iekārtu. Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana, ierīkoti dūmu detektori.

Saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu ēka atbilst A klasei un tās atsauces vērtība ir 14 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 81,24 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 57,55 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 2,06 kgCO2/m2 gadā.

RENOVĀCIJA 

Daudzdzīvokļu ēka L.Paegles ielā 19a, Cēsīs

 

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA INVESCO

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: Būvniecība - Komandītsabiedrība „EnergoMāja”/ Inženiertīkli - Personu grupa SIA „Eva Sistēmas” un SIA „Green Lab”

Būvdarbu vadītājs: Būvniecība - Anatolijs Bičkovskis; Inženiertīkli - Vadims Mizgajevs

Būvuzraugs: Jānis Vīgants 

Daudzdzīvokļu ēka L.Paegles ielā 19a, Cēsīs ekspluatācijā nodota 1986. gadā.  Dzīvojamā ēka pilnībā būvēta no saliekamajiem dzelzsbetona paneļu elementiemDzīvojamās mājas pārsegumi veidoti no saliekamā dzelzsbetona dobtajām plātnēm 220 mm biezumā, lodžiju pārsegumi – ribotās dzelzsbetona plātnes.

Dzīvojamai mājai ir tehniskais pagrabs, aukstie bēniņi un jumts ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Dzīvokļi ir ar lodžijām. Ēka pilnībā pieslēgta pilsētas inženierkomunikācijām. 

Fasādes siltināšanai izmantots Rockwool Frontrock Max E (100 mm), bēniņu pārsegumam, kas veidots no dobā dzelzbetona paneļiem, fibrolīta un izlīdzinošā cementa siltināšanai izmantota beramā celulozes ekovate 300 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dobā dzelzsbetona paneļi un keramzīts siltināts ar Tenapors EPS 60 E (100 mm).

Jumta konstrukciju veido dobā dzelzbetona paneļi, fibrolīts, izlīdzinošais cements un bitumena ruļļmateriāla segums. Veikta ārdurvju nomaiņa, izvēloties metāla durvis  (U<1,6 W/m2K), kā arī nomainīti vecie logi pret PVC logiem (U=1,4 W/m2K).

Ēkas pagrabstāvā atsevišķā telpā uzstādīts siltummezgls. Siltummezgls ir rekonstruēts, automatizēts, izbūvēts pēc neatkarīgās shēmas, uzstādīti divi siltummaiņi apkures un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens apgāde ar karstā ūdens sagatavošanu ēkas siltummezglā, kas izbūvēts pēc neatkarīgās pieslēguma shēmas. Karstā ūdens skaitītāji novietoti kāpņu telpā. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem.

Attiecībā par ventilāciju izveidota mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa - ierīkota centralizētā mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Kopā ēkai ir 5 Zehnder ComfoAir 550 R Luxe Enthalpie agregāti. Tiek nodrošināta konstanta gaisa apmaiņa dzīvoklī. Nosūce tiek organizēta caur esošajām ventilācijas šahtām, pieplūde tiek nodrošināta dzīvojamajās istabās. 

2017. gada maijā sagatavotie dati par siltumenerģijas patēriņu šajā ēkā laikaposmam no 2011. – 2016. gadam liecina, ka siltumenerģijas patēriņa rezultāti ir ievērojami uzlabojušies. Piemēram, ja 2011. gada janvārī tas bija 70,2 MWh, 2012. gada janvārī 63,6 MWh, tad 2015. gada janvārī 39,5 MWh, bet 2016. gada janvārī tie bija 44,3 MWh. Savukārt, piemēram, februārī 2011. gadā tie bija 71,3 MWh, bet 2016. gadā 30,1 MWh.

Saskaņā ar 2017. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tā atbilst C klasei ar atsauces vērtību 68,1 kWh/m2 gadā. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 89,3 kWh/m2 gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 116,1 kWh/m2 gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 23,6 kgCO2/m2 gadā.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā

pastedGraphic.png 

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Liene Melece

Galvenais būvuzņēnējs: SIA „ASE”

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Gudrinieks

Būvuzraugs: Deniss Dergunovs 

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā ekspluatācijā nodota 1970. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkas kopējā platība ir 4898,80m². 

Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100 mm biezuma minerālvati PAROC Linio15 (λ≤0.037). Dzelzsbetona bēniņu pārsegums siltināts ar 200 mm Paroc BTL 9 (t.sk.pretvēja plēve). Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegums siltināts ar Paroc CGL 20cy 100 mm biezumā (λ≤0.037). Jumta segums ir no Ruukki metāla seguma. Veikta ārdurvju nomaiņa – uzliktas metāla siltinātas ārdurvis (U≤1.8) (uz kāpņu telpām 2 gb un siltummezglu 1 gb). Veikta logu nomaiņa uz PVC logu nomaiņa (U≤1.3) m 2-stiklu selektīvā pakete. Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās montāžas lentas - tvaika izolācijas un pretvēja, logu ailas siltinātas ar  PAROC Linio15 30mm (λ≤0.037). 

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei ir vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Nomanīti visi ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.

Siltumenerģijas uzskaitei karstā ūdens sagatavošanai tiek izmantota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. 

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu izkalta jauna ventilācija lūka, likvidējot aizgruvumus, veikta ventilācijas šahtas montāža un ventilācijas vadu hermetizēšana. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude. Uzstādīti VTK-100 vārsti visās dzīvojamās telpās, kas robežojās ar ārsienu (istabās) un pagrabstāva komerctelpās. 

Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu, kā arī kāpņu telpās uzstādītas jaunas LED lampas, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 806,67 MWh gadā, 2011. gadā 702,24 MWh gadā, tad 2014. gadā - 575,19 MWh, bet 2015. gadā jau 355,62 MWh, 2016. gadā – 408,39 MWh.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 25, Valmierā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: KS „KUBS Būvsabiedrība”

Būvdarbu vadītājs: Aigars Kalniņš

Būvuzraugs: Jānis Cunskis 

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 25, Valmierā, ekspluatācijā nodota 1977. gadā, un tās renovācija veikta laikaposmā no 2013. – 2014. gadam. Ēkas kopējā platība ir 3585,10m², ēkai ir 5 virszemes stāvi, kuros izvietoti 52 dzīvokļi, un pagrabstāvs. Pie ēkas ir izvietoti atkritumu šķirošanas konteineri. Kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai.

Ēkas ārsienas veidotas no māla ķieģeļu mūra 510 mm un 380 mm biezumā. Fasāde siltināta ar 150 mm minerālvati FRONTROCK MAX E, cokols ar ekstrudēta putupolistirola plāksnēm b=100 mm. Pagraba/grīdas pārsegumu veido dzelzsbetona dobtais pārseguma panelis 220 mm biezumā, kas siltināts ar Paroc CGL 20cy 100 mm (λ≤0.037). Ēkai ir divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem. Jumta siltināšanai izmantotas akmens vates plāksnes PAROC ROS30 80mm+PAROC ROS30 100mm+PAROC ROB 80 20mm, kā arī uzklāts uzkausējamā jumta segums 2 kārtās.

Veikta ārdurvju nomaiņa un ierīkotas metāla ārdurvis Triplex stikla paketēm, ieliktas vējtvera durvis no koka. Ēkā veikta logu nomaiņa, izvēloties PVC pakešlogus ar divstiklu paketi un selektīvo stiklu (U≤1.3), ar TERMIX starplikām. Logu montāžai un hidroizolācijai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas, kā arī logu ailas siltinātas ar FRONTROCK S 30 mm.

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. Siltuma temperatūra tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Renovācijas laikā nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā un visi stāvvadi, nomainīti dvieļu žāvētāji dzīvokļos. Karstā ūdens temperatūra tiek regulēta siltummezglā, kā arī piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Karstā ūdens sagatavošanai un apkurei nepieciešamo siltumenerģiju uzskaita vienotā sistēmā. 

Attiecībā uz ventilāciju veikts ventilācijas kanālu remonts, ventilācijas vadu tīrīšana un velkmes pārbaude. Ēkai tiek nodrošināta vēdināšana, dabiskā pieplūde un dabiskā nosūce, kuras nodrošināšanai ārsienā uzstādīti gaisa pieplūdes vārsti.

Veikta arī pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās, izveidota zibensaizsardzības sistēma, izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 587,19 MWh gadā, 2011. gadā 522,17 MWh gadā, tad 2014. gadā jau 348,23 MWh, 2015. gadā 347,78 MWh, 2016. gadā – 364,70 MWh.

RENOVĀCIJA 

Daudzdzīvokļu ēka Cēsu ielā 35, Valmierā

pastedGraphic.png

 Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Anita Rumbiņa

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „R.K.C.F Renesanse”

Būvdarbu vadītājs: Raimonds Kuncevičs

Būvuzraugs: Valdis Valainis

Daudzdzīvokļu ēka Cēsu ielā 35, Valmierā ekspluatācijā nodota 1987. gadā, bet renovācijas projekts īstenots no 2013. – 2014. gadam. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkā  ir 90 dzīvokļi, tās kopējā platība ir 6901,80m². Pirms renovācijas siltumenerģijas patēriņa regulēšanai netika izmantoti alokatori un termoregulatori

Ēkas ārsienas veido māla ķieģeļu mūris 510 mm un 390 mm biezumā – tā siltināšanai izmantota 150 mm biezuma minerālvate PAROC FAS 3. Cokols siltināts ar ekstrudētu putupolistirolu Tenapors Ekstra 100 mm biezumā. Bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar 250 mm Paroc BTL 9 minerālvati (t.sk.pretvēja plēve PAROC XMV 001). Dzelzsbetona paneļu pagraba/grīdas pārsegumam izmantots Paroc CGL 20cy 100mm biezumā (λ≤0.037). Jumta konstrukciju veido divslīpju savietotais jumts ar centrālo lietus ūdens savācēju. Jumta konstrukcija veidota no dzelzbetona pārseguma paneļiem, kam izmantots elastīgais hidroizolācijas segums uz poliuretāna bāzes.

Veikta ārdurvju nomaiņa – izvēlētas ārdurvis (siltinātas metāla U≤1.6), kā arī uz pagraba telpām – metāla durvis, vējtvera durvis no PVC un metāla durvis siltummezglam. Nomainīti ēkas logi, aizstājot tos ar PVC pakešlogiem (divstiklu pakete ar selektīvo stiklu, U≤1.3), stikli atdalīti ar TERMIX (plastikāta) rāmīti. Montāžai un tvaika izolācijai izmantotas ārējās tvaika izolācijas un pretvēja montāžas lentas. Logu ailas siltinātas ar PAROC FAB 3 30 mm.

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori.

Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti. Tāpat nomanīti un izolēti ūdensapgādes guļvadi pagrabā, nosiltinātas caurules bēniņos. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti. Karstā ūdens temperatūras regulēšana ēkā notiek siltummezglā, un temperatūras regulēšana notiek, piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijas uzskaite karstā ūdens sagatavošanai ir vienota kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. 

Attiecībā par ventilāciju fasādes ārsienā uzstādīti 180 gab. gaisa pieplūdes vārsti un 36 gab. pagraba ārsienā. Pagraba durvīs ierīkota vēdināšanas reste. Virs ventilācijas kanāliem uzstādīti jumta turbīnas deflektori, kas paredzēti gaisa nosūkšanai dabiskā veidā, kas vēja ietekmē rada vilkmes efektu.

Veikta arī iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls. Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa, pārvietojot par siltinājuma tiesu. Sakārtota elektroinstalācija un sakaru kabeļi kāpņu telpās un izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Pēc atjaunošanas kāpņu telpās izvietotas ZAAO kastes papīra makulatūrai. Pie ēkas atrodas atkritumu šķirošanas konteineri.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 885,90 MWh gadā, 2011. gadā 789,05 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 508,91 MWh, 2015. gadā 546,55 MWh, 2016. gadā – 600,33 MWh.

RENOVĀCIJA

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā

pastedGraphic.png

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Liene Melece

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ekers”

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Skabis

Būvuzraugs: Pēteris Gudrinieks

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5 stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 m2, bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 m2. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm Paroc akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols - ar Cokols ar ekstrudēto putupolistirolu Finnfoam 300FL XX 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā - ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 916,64 MWh gadā, 2011. gadā 811,96 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 411,09 MWh, 2015. gadā 391,24 MWh, 2016. gadā – 437,30 MWh.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei