Objekti filtrēti pēc datums: jūlijs 2017

Svarīgi tagadnes objekti. Arnis Kleinbergs

«Grūti kaut ko jaunu izdomāt mūsu profesijā,» saka Būvindustrijas lielās balvas un titula Gada arhitekts 2016 ieguvējs Arnis Kleinbergs, ieskatoties desmit gadu vecā pasaules arhitektūras katalogā un secinot, ka jauno būvju racionālisms un iederība apkārtējā vidē kļuvusi par normu.

Grūti, bet nebūt nav neiespējami. To pierāda paša Kleinberga jaunās un atjaunotās celtnes, jo īpaši Ceļu satiksmes drošības direkcijas jaunā ēka un atjaunotais Motormuzejs Mežciemā, kas sader savā starpā un iekļaujas gan meža, gan dzīvojamās apkaimes fonā.

Vai arhitektu darbs vairāk nav pārvirzījies uz senu ēku atjaunošanu, nevis jaunu izdomāšanu?

Ļoti daudz ir tādu projektu, un daži kolēģi uzskata, ka nevajadzētu vispār neko jaunu būvēt, jo daudz veco ēku stāv tukšas vai tiek izmantotas tikai daļēji; tās vajadzētu pārbūvēt un pielāgot. Es šai nometnei nepiederu, es saku: vajag būvēt jaunas ēkas. Mūsu biroja darbības lauks ir ļoti plašs, mēs strādājam gan ar pārbūvēm un jaunbūvēm, gan lielākām un mazākām ēkām. Funkcijas mūsu ēkām ir atšķirīgas, un ir interesanti izpētīt kādu jaunu virzienu un izpildīt to.

Strādājot gan ar jaunām, gan vecām mājām, tās jāsavieno savā starpā...

Motormuzejā un jaunajā CSDD ēkā Mežciemā šo savienojumu var redzēt trešā stāva līmenī! (Smejas.) Tas ir viens veids... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai \

Antra Ērgle

Foto: no Būvinženiera un Arņa Kleinberga arhīva

Lasīt vairāk...

Izaicinājums mūža garumā. Valdis Uzariņš.

Valdis Uzariņš ir restaurācijas eksperts ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi. Šajā laikā Valdis ne tikai pilnveidojis savas zināšanas kā restaurators un mērojis ceļu līdz Latvijas senākā un lielākā restaurācijas uzņēmuma AS Būvuzņēmums Restaurators valdes locekļa amatam, bet arī turpinājis savu darbu pie valsts nozīmīgāko kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanas. Par mūža ieguldījumu nozarē saņēmis Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni. 

Ko jums nozīmē šī balva? Kā uztvērāt atzinību?

Savā profesijā esmu nostrādājis nu jau 43 gadus, ir īstenoti daudzi nozīmīgi restaurācijas darbi, tomēr atzinība ir diezgan negaidīta. Šķiet, biju viens no jaunākajiem laureātiem šajā kategorijā par mūža ieguldījumu. Protams, ir liels gandarījums par saņemto atzinību. Patīkami, ka darbs, ko esmu ieguldījis, tiek novērtēts. Protams, prieks par skaistajām restaurētajām ēkām. Ir, ko atcerēties.

Kāds bija jūsu ceļš profesijas apguvē? Kā nolēmāt kļūt par restauratoru?

Sākums bija ļoti vienkāršs. Kādu laiku pirms armijas gribēju iestāties augstskolā, tomēr dažādu iemeslu dēļ to neizdarīju. No 17 gadu vecuma sāku strādāt celtniecībā. Kad atgriezos no armijas, kaimiņš sāka strādāt Zinātniskās restaurācijas pārvaldē un uzaicināja mani pievienoties. 1974. gadā sāku tur strādāt par palīgstrādnieku. 1978. gadā iestājos augstskolā neklātienē. Tad kļuvu par brigadieri, bet vēlāk mani uzaicināja par darbu vadītāju jaunizveidotajā struktūrvienībā – Mākslinieciskās restaurācijas iecirknī. Mums bija plašs darbības lauks – Kultūras ministrijas iestādes: teātri, muzeji un citi ievērojami objekti. Tieši mūsu iecirknis sāka īstenot zinātnisko restaurāciju ar fotofiksācijām un metodikām, kas tagad jau ir kļuvušas par normu restaurācijā.

Vēlāk mūsu darbinieki valsts uzņēmumu privatizēja, es tiku iekļauts valdē. Pēc kāda laika kļuvu par valdes priekšsēdētāju. Un no 2006. gada darbojos kā valdes loceklis un vadu projektus. 

Vai jaunībā bija tāda vīzija, ka kļūsiet par restauratoru? 

Tas drīzāk izvērtās laika gaitā. Blakus mājai bija celtniecības objekts, kurā pieteicos par strādnieku. Vēlāk pēc armijas viss tā secīgi iegrozījās. Manā skatījumā – liktenīgi...  Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

Dace Rozenšteina

Foto: no žurnāla Būvinženieris arhīva

Lasīt vairāk...

Lūgums aizpildīt LLU absolventu-būvinženieru darba devēju aptaujas anketu

God. LLU absolventu-būvinženieru darba devēji,

2019.gadā notiks LLU Arhitektūras un būvniecības studiju virzienastarptautiskā akreditācija.

Lai veiktu savu studiju programmu satura modernizāciju, Universitātei ir jāveic darba devēju aptauja (runa ir par Ainavu arhitektūras un Būvniecības studiju programmām).

Lūdzu aizpildīt anketu, neskatoties, kādu studiju programmu absolvents ir beidzis. Universitāte būs pateicīga par katru vērtējumu un ieteikumu.

Anketa ir veidota izmantojot google form un dati pēc tam būs pieejami pie Laimas Barisas (LLU Socioloģisko pētījumu grupa) laima.barisa@llu.lv.

Aptaujas anketa ir pieejama šeit: https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSc7JyKqIgnY9wRCg4XIgL8Z5uLhdLi91G6bELIlI7iLGV5Bmg/viewform

 

Lasīt vairāk...

Divarpus gados BVKB kopumā pārbaudījis 3157 publiskās ēkas

Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk tekstā – BVKB) šajā pusgadā kopumā veicis 417 publisko ēku ekspluatācijas kontroles, kas ir par 4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. No tām 78% jeb 325 gadījumos pārbaudes bijušas pirmreizējas, kurās secināts, ka 56% gadījumu jāveic pasākumi drošības uzlabošanai un pārkāpumu novēršanai, savukārt 23 ēkas pilnībā vai daļēji jāslēdz. Divarpus gadu laikā BVKB kopumā pārbaudījis 3157 publiskas ēkas.

“Šinī pusgadā pirmreizējās pārbaudēs īpašu uzmanību pievērsām objektiem reģionos, kā arī  izglītības iestādēm, kas veido 69% jeb 223 pārbaudītās ēkas. Secināts, ka teicamā vai labā stāvoklī ir 38% izglītības iestāžu. Ja pērn kopumā 62% gadījumu nepilnības tika konstatētas ēku mehāniskajā stiprībā un stabilitātē, tad šajā pusgadā BVKB būvinspektori 48% gadījumu fiksēja pārkāpumus saistībā ar ēkas ugunsdrošību, 39% ar patvaļīgo būvniecību, bet ar mehānisko stiprību un stabilitāti – 35% gadījumu,” par pārbaužu rezultātiem stāsta BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Vērtējot šogad pirmreizēji pārbaudīto ēku stāvokli visā valstī, drošāko ēku lielākais īpatsvars jeb 54% bijis Kurzemē, bet 16% bīstamo ēku – Vidzemē. Atsaucīgākie problēmu risināšanā bijuši privāto ēku īpašnieki, kuri konstatētos pārkāpumus un ātri atrisināmās problēmas novērsuši uzreiz pēc atzinuma saņemšanas. Īpašniekiem reaģējot uz BVKB norādēm un novēršot konstatētās bīstamības vai neatbilstības, administratīvā lietvedība tika izbeigta 50 gadījumos, nodrošinot, ka ēka ir droša ekspluatācijā. Ar pārbaudīto ēku drošuma vērtējumu var iepazīties ēku ekspluatācijas uzraudzības interaktīvajā kartē

Koncentrējot pārbaudes publiskajās ēkās atbilstoši potenciālo riska grupu raksturojumam – reģions, ēkas vecums un lietošanas veids –, pieaug arī atkārtoto pārbaužu skaits, kas veido 22% jeb 92 objektu pārbaudes. Dodoties uz objektiem atkārtoti, tiek kontrolēts, vai ēku īpašnieki pēc BVKB konstatēto pārkāpumu fiksēšanas pilda uzdotos pienākumus. Tāpat BVKB apseko arī ēkas, ja par tām saņemtas sūdzības, kamdēļ to pārbaude bijusi nepieciešama steidzami. Ārpuskārtas pārbaužu skaits šajā pusgadā veido 10% jeb 41 objekta pārbaudi. 

Pirmajā pusgadā BVKB veicis 378 būvdarbu kontroles, kas ir par 116% jeb 203 kontrolēm vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Tā kā ievērojami palielinājies kopējais būvdarbu kontroles objektu skaits, BVKB regulārās pārbaudes veic, izvērtējot iespējamos drošības riskus objektā. Savukārt ekspluatācijā šogad pieņemti 42 objekti, no kuriem septiņas ir jaunbūves un 35 objektu pārbūves. Ar būvdarbu kontroles rezultātiem var iepazīties būvdarbu kontroles interaktīvajā kartē.

Šī gada laikā, kopš Būvniecības informācija sistēma (BIS) uzturēšana ir nodota BVKB pārziņā, BVKB veicis nozīmīgas darbības sistēmas darbības uzlabošanā un attīstībā. Izveidojot Būvkomersantu klasifikācijas moduli, pirmajā pusgadā klasificēti 1559 būvkomersanti.

Viena no BVKB šī gada prioritātēm ir būvniecības dalībnieku informēšana, lai panāktu vienotu izpratni un operatīvi veiktu darbības drošības uzlabošanai. Šī gada 15.jūnijā BVKB kopā ar nozares organizācijām un citām valsts uzraugošajām iestādēm parakstīja Sadarbības memorandu, lai iedzīvinātu “Konsultē vispirms” principu. Kopumā BVKB šogad organizējis 11 informatīvos pasākumus, tai skaitā Būvniecības nedēļas četras tematiskās konferences, piecus informatīvos seminārus par aktuālām būvniecības tēmām, kā arī divas būvvalžu sanāksmes par nozares aktualitātēm.

Lasīt vairāk...

Krimūnu pagasts ieguvis inovatīvos risinājumos konstruētu dabīga koka estrādi ar retro dizainu

Dobeles novada Krimūnu pagastā tapusi jauna brīvdabas estrāde, kas uzbūvēta no liekti līmēta koka konstrukciju elementiem un apvieno sevī pagātnes un nākotnes vērtības - romantisku retro dizainu ar modernu un inovatīvu kokapstrādes tehnoloģiju pielietojumu tradicionālam un nezūdošas vērtības materiālam - kokam.

Lai uzbūvētu tādu neparastas konstrukcijas estrādi, kurai turklāt ir samērīgas izmaksas, tās detaļu izstrādē piedalījies lielizmēra koksnes konstrukciju zinātniskās pētniecības centrs SIA "IKTK". 

Brīvdabas estrādes izbūves pasūtītājs ir Dobeles novada pašvaldība, un faktiskais būvdarbu veicējs bija SIA "Igate Būve", kas ar lētāko līgumcenu uzvarēja iepirkumā "Brīvdabas estrādes izbūve Krimūnu pagastā, Dobeles novadā".

Meža un koksnes produktu pētniecības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins komentēja, ka objekts ir interesants gan ar savu retro jeb "vintage" arhitektonisko risinājumu, gan ar to kā no līmētās koksnes konstrukcijām to var ātri izveidot. Konstrukcijā praktiski nav divu vienādu liekto elementu, tas bija liels izaicinājums izgatavotājiem un montētājiem, bet šeit vēlreiz varēja pārliecināties, ka līmēta koksne ir īstais materiāls sarežģītu konstrukciju radīšanai. Praktiski jebkuru salāgojumu var veikt arī pašā montāžas procesā. 

SIA "Igate Būve" pārstāvis un Krimūnu estrādes būvniecības vadītājs Jānis Kuļikovskis pastāstīja, ka šāda veida koka konstrukciju projekts Latvijas būvniecībā ir unikāls, un tā realizācija nebūtu iespējama bez rūpniecisko pētījumu centra SIA "IKTK" risinājumiem.

Būvnieks iesaka šo estrādi apmeklēt arī citu novadu un pagastu vadītājiem, kultūras un sabiedriskās dzīves organizatoriem, jo tā demonstrē lielisku, vienlaikus tradicionālu un modernu, kā arī tehnoloģiski inovatīvu risinājumu. Būtiski arī tas, ka, ņemot vērā citviet pagastos izbūvēto estrāžu izmaksas, tās bijušas ap 150 līdz 200 tūkstošu eiro vai vairāk, savukārt šāda estrāde izmaksu ziņā ir racionālāka izvēle. "Tas ir atjautīgs un laikmetīgs risinājums mazāk apdzīvotai vietai, kur nav nepieciešamības pēc milzīgas "gadsimta būves"," secināja Kuļikovskis.

Jaunās Krimūnu pagasta brīvdabas estrādes atklāšanas pasākumu Dobeles novada pašvaldība rīkos piektdien, 28.jūlijā, pulksten 19, kad iecerēts iepriecināt arī vietējos iedzīvotājus un novadniekus. Plānots, ka atklāšanā piedalīsies novada un pagasta vadības pārstāvji, būvnieki un citi.

Pēc iepriekš veiktā iepirkuma trīs pretendentu konkursā estrādes būvniecības līgumcena bija 97 469 eiro, un tās izbūve ir saistīta ar Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētu projektu.

Iepriekš SIA "IKTK" tapušas daudzas konstrukcijas neparastajam koka gājēju tiltam, kas tika uzbūvēts Tērvetes dabas parka teritorijā virs autoceļa Bauska–Dobele. 87 metrus garais koka tilts 2015.gadā saņēma Latvijas Būvniecības Gada balvu. Tilts savieno Tērvetes dabas parka administratīvo ēku ar stāvlaukumu otrpus šosejai un pats par sevi kalpo kā tūrisma objekts.

Rūpniecisko pētījuma centrs SIA "IKTK", kura nosaukums atšifrējams kā "Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās", savu darbību sāka 2015.gadā. 2011.gadā dibinātās SIA "IKTK" īpašnieki ir SIA "Marko KEA" (76%), Rīgas Tehniskā universitāte (20%) un SIA "Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts" (4%), liecina "firmas.lv" informācija.

Lasīt vairāk...

Atklāta jaunā A - klases biroju ēka Place Eleven

Svinīgā pasākumā atklāta jaunā A - klases biroju ēka Place Eleven, kas atrodas Skanstes biznesa centra rajonā, Sporta ielā 11. Place Eleven ir viens no lielākajiem A - klases biroju kompleksiem Rīgā un ir pirmā biroju ēka, kuras projekts ieguvis BREEAM Excellent sertifikātu. Tas apliecina, ka biroju centrs būvēts, apvienojot videi draudzīgu plānošanu, tehnoloģiju un materiālu izmantošanu, nodrošinot veselīgāku un patīkamāku darba vidi saviem nomniekiem.  

Svinības notika uz ēkas jumta terases, kas ir iekārtota kā jumta dārzs ar atpūtas zonu un speciāli radītu paaugstinājumu, kas dod iespēju pakāpties augstāk un izbaudīt skatu pāri pilsētai. Terase labiekārtota tā, lai ikvienam ēkā strādājošajam būtu iespēja uz brīdi atvilkt elpu svaigā gaisā un izrauties no intensīvās darba vides. Palielinoties uz cilvēku centrēta dizaina nozīmei, arī Place Eleven iekārtošanā tika domāts par to, lai maksimāli uzlabotu ēkas iemītnieku labsajūtu, radot vidi, kurā ir patīkami ne tikai strādāt, bet arī atpūsties. 

Atklāšanas pasākumā ar svinīgajām uzrunām uzstājās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, Skanstes attīstības aģentūras vadītājs Mārtiņš Vanags un Place Eleven ēkas attīstītāja Hanner Group valdes priekšsēdētājs Mindaugas Valuckas. 

“Hanner Group jebkurā savā projektā vadās pēc principiem, kas balstīti uz ilgtspējīgi pārdomātu projektu vadību ar mērķi radīt videi un cilvēkiem draudzīgas ēkas. Strādājot pie Place Eleven projekta, esam ieguldījuši daudz laika un resursu, izvēloties un pielietojot visatbilstošākās un jaunākās būvniecības tehnoloģijas un materiālus, lai radītu videi un cilvēkam draudzīgu biroja ēku, kā arī patīkamu darba vidi tajā,” uzrunā izcēla Hanner Group valdes priekšsēdētājs Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas).

“Skanstes rajona priekšrocība ir tā atrašanās tuvu pilsētas centram, kas dod iespēju efektīvi ieguldīt līdzekļus privātajā jomā. Tādas sabiedriskās ēkas kā Place Eleven dod papildu impulsu šim rajonam un šī A – klases biroja atklāšana ir arī apliecinājums tam, ka mēs varam runāt par Skanstes rajona veiksmīgu izaugsmi,” teica Rīgas Domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Skanstes attīstības aģentūras vadītājs Mārtiņš Vanags uzsvēra: ”Mēs saredzam Skanstes apkaimi kā Rīgas centra moderno daļu tādēļ, ka tajā notiek strauja attīstība – tiks izveidota jaunā tramvaja līnija, kas savienos Skansti ar citām Rīgas daļām, kā arī tiks izbūvēts Skanstes kanāls un inovatīva lietus ūdens apsaimniekošanas sistēma. Skanstes apkaimes nomnieki ir augoši uzņēmumi, kas sekmēs arī Skanstes attīstību tuvāko gadu laikā.”

Lasīt vairāk...

Tuvojas lielais notikums - Būvindustrijas lielās balvas “Pamatakmens” pasniegšanas ceremonija

Vēl tikai līdz šā gada 3. augustam iespējams pieteikt pretendentus Būvindustrijas lielajai balvai, tā sakot paldies tiem kolēģiem vai sadarbības partneriem, kuri pelnījuši nozares augstāko apbalvojumu valstī.

Pretendentus balvai var pieteikt kategorijās: „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un „Gada inženieris/arhitekts”, kas iekļauj nominācijas "Gada inženieris", "Gada arhitekts", "Gada jaunais arhitekts", "Gada jaunais inženieris”. 

Jānis Palamarčuks, Būvniecības valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktora vietnieks, valsts galvenais būvinspektors: “Būvindustrijas lielā balva ir nozīmīgs būvniecības nozares notikums, kas mudina profesionāļus savā ikdienas darbā tiekties pēc kvalitātes un radīt ilgtspējīgus projektus. Godinot un motivējot labākos būvniecības nozares pārstāvjus, tiek veicināta ne tikai profesionālā izaugsme un uzlabota darba kvalitāte, bet arī iedzīvināta vīzija par drošām būvēm Latvijā.”

Leonīds Jākobsons, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors: “Būvindustrijas lielā balva ir unikāla ar to, ka tai pieteic gan tos, kas vēlas apliecināt savu varēšanu un izmantot šo novērtējumu, kā tramplīnu izaugsmei nākotnē, gan tie, kuri par darbu būvniecībā, bieži vien mūža garumā, var saņemt valsts un sabiedrības pateicību. Vērtētājiem allaž nav viegli veikt izvēli starp izvirzītajiem pretendentiem, taču esmu pārliecināts, ka vērtētāju plašā pārstāvniecība un profesionalitāte garantē objektīvu pretendentu atlasi.“  

Raimonds Eizenšmits, inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris, LIKA valdes loceklis: “Ikdienas darbu ritumā ir svarīgi atskatīties uz paveikto un to novērtēt. Būvindustrijas lielā balva ir augstākais nozares profesionāļu vērtējums, kuras saņemšana ir atzinība “vecmeistariem” par mūžā paveikto un arī stimuls tālākai attīstībai jaunajiem inženieriem un arhitektiem. Piedalīšanās vērtēšanā ir gan pagodinājums, gan liela atbildība.” 

Aivars Brambis, SIA “Aqua-Brambis” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes loceklis: “Neskatoties uz Latvijas mazajiem ģeogrāfiskajiem izmēriem, mums ir ļoti daudz talantīgu cilvēku, kuru ieguldījums ir Latvijas izaugsmei nozīmīgs. Tam ir jāļauj parādīties. Būvindustrijas lielā balva ir liels pagodinājums talantam un ieguldītajam darbam valstiskā mērogā. Ir patiess prieks, ka būvindustrijā ienāk jaunā paaudze ar "svaigu" domāšanu, un mēs joprojām neaizmirstam arī pieredzējušos seniorus.” 

Elmārs Daniševskis, SIA “E. Daniševska birojs” valdes loceklis, Transportbūvju inženieru asociācijas biedrs, ceļu inženieris, satiksmes infrastruktūras plānotājs:  “Būvindustrijas lielā balva apliecina būvindustrijas nozares pašcieņu un ceļ balvas saņēmēju pašapziņu. Pretendentu vērtētājiem, savukārt, ir iespēja sajust nozares pulsu un attīstības tendences. Kopumā tas ir punkts uz "i" būvniecības nozares gada norisēm un paveiktajam, izceļot "saulītē" profesionāli spēcīgākās personības.” 

BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 2017. gada 4. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

 BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 notiek, pateicoties ģenerālsponsoram SIA “Bauroc”, sponsoriem: SIA “Paroc”, SIA „Sakret”, SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, atbalstītājiem: SIA “Skonto būve”, TECHNONIKOL, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti” (“Weber”, “Gyproc”, “Isover”), SIA “CMB”,  SIA “Doka Latvia”, SIA „Strabag”, AS “RERE GRUPA”, „Ramirent Baltic“ AS Rīgas filiāle, mediju partneriem:  žurnāls “Būvinženieris”, building.lv, abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, nozare.lv, TVNET, radio “Skonto”, RIGATV 24.

E-pasts pieteikumu pieņemšanai un informācijai: bgbalva@gmail.com

Papildus informācija un nolikums - www.buvindustrijaslielabalva.lv 

Organizatoru grupas vārdā: 

Mārīte Šperberga, LBS valdes locekle, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore

 

Lasīt vairāk...

LBS saglabāta Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas akreditācija

SIA "Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs" struktūrvienība "Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs" lēmusi saglabāt Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcijas akreditāciju atbilstībai standarta LVS EN ISO/IEC 17024:2012 "Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām" un piemērojamo dokumentu prasībām:

Reglamentētajā sfērā - ēku konstrukciju, ceļu un tiltu projektēšanas, ēku, ceļu un tiltu būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības, restaurācijas darbu vadīšanas un būvuzraudzības, inženierizpētes būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība;

Nereglamentētajā sfērā - ēku un to konstrukciju, ceļu, tiltu konstrukciju tehniskās apsekošanas, ēku un tiltu konstrukciju pārbaudes, ēku, ceļu un tiltu būvprojektu ekonomisko daļu, apjomu un tāmju sastādīšanas, ēku ceļu un tiltu būvdarbu veikšanas projektu izstrādes, ēku, ceļu un tiltu būvprojektu vadīšanas, ēku, ceļu un tiltu nojaukšanas būvspeciālistu sertificēšana; projektu vadītāju sertificēšana; inženierakustikas ekspertu sertificēšana, būvinženieru kompleksās kompetences sertificēšana;

līdz 2020.gada 25.februārim.

Lasīt vairāk...

Žurnālā “Būvinženieris” raksts - Viņa Augstība būvprojekts!

Gadiem tiek runāts par to, ka būvprojekti nav kvalitatīvi, ka laba būve nevar būt tāda, kur sliktu projektu “izvilcis” būvētājs, vai zemu būvniecības kvalitāti novelt uz projektētāju kvalifikāciju. Taču joprojām nemainās nekas. Pasūtītājs nemāk definēt savas prasības būvei, bet profesionālu konsultantu neizmanto. Projektētājs aprēķinus veic pavirši, cerot, ka materiālu piegādātāji un būvnieks pamanīs un nepieļaus neprecizitātes vai kļūdas. Ja katram no komandā iesaistītajiem būtu precīzi definēts uzdevums un atbildība, situācija projektēšanas birojos un būvlaukumos būtu citāda. Jāapzinās, ka katrs procesā iesaistītais tomēr ir atbildīgs par savu konkrēto darbu, tāpēc šoreiz žurnāls “Būvinženieris” vēlas pievērst uzmanību projektēšanas un būvkonstrukciju projektēšanas praksei Latvijā.

SIA “Kurbads” vadītāja, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Normunda Tirāna rakstu par projektēšanas stadijām, par būvprojekta ekspertīzi un būvkonstrukciju aprēķina atskaitēm lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56). 

Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss” Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals, “Latvijas Pasts” https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv.

Lasīt vairāk...

Inovatīvas veidņu sistēmas Tallinas augstceltnē

Kopš pagājušā gada pavasara Tallinā top Maakri kvartāla debesskrāpis, ko plānots līdz šā gada Jāņiem. 30 stāvu konstrukciju ekspluatācijā nodos nākamā gada pavasarī. 

Katra stāva platība ir 400 m2. Maakri kopumā tiks izmantoti 8400 kubikmetru betona. Būve top ar kompānijas PERI veidņu un sastatņu sistēmu atbalstu.

PERI ir ģimenes kompānija ar saknēm Vācijā. Tā izveidota 1969. gadā. Patlaban tai ir 64 filiālēm un 120 loģistikas centri visā pasaulē, arī Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Tā ir viena no lielākajām veidņu un sastatņu ražotājām pasaulē. Uzņēmumā strādā 7700 darbinieku, apgrozījums 2014. gadā bija 1,141 miljards eiro.

Latvijā uzņēmums strādā 14 gadu. PERI mērķis ir garantēt augstu drošības līmeni būvniecības objektos un efektīvu būves karkasa betonēšanas procesu, ātrāku un ērtāku veidņu un sastatņu konstrukciju demontāžu pēc celtnes pabeigšanas, skaidro Latvijas filiāles veidņu nodaļas vadītājs Didzis Malkausis.

PERI piedāvā vairākas sienu, pārseguma un kāpjošās veidņu sistēmas. Vislielāko efektivitāti un celtniecības ātrumu Maakri projektam nodrošina trīs inovatīvas sistēmas: Maximo sienu veidņi 800 m2, Skydeck 500 m2 pārseguma veidņi un RCS paškāpjošā veidņu sistēma – 20 platformas. Sistēmu efektivitāti pirms objekta sākšanas vērtēja PERI Igaunijas filiāles un Merko inženieri, atrodot objektam vispiemērotākās... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

Antra Ērgle

Foto: no PERI arhīva

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei