Objekti filtrēti pēc datums: jūlijs 2017

Ēkas botāniskā āda

Pat Ķīna, cīnoties ar savām hroniskajām gaisa piesārņojuma problēmām, nākusi klajā ar plānu ne tikai uzbūvēt pāris debesskrāpju ar koku un krūmu fasādi, bet pat radīt veselu meža pilsētu. 

Var būvi aplikt ar vagondēļiem, kas no tālienes pat izskatās pēc koka, un var to ievīstīt efejās, laimiņos, papardēs un verbenās. Zaļā ēkas čaula, ko mēdz saukt par vertikālajiem dārziem, zaļajām sienām vai vertikālās apzaļumošanas sistēmām un pie kā pieskaitāmi arī zaļie jumti, nav nekāds mūsdienu jaunievedums, tas drīzāk ir “atpakaļ pie saknēm” fenomens. Bet tikai šajā gadsimtā tās kļuvušas par modīgu strāvojumu – katrai sevi cienošai lielpilsētai ir vismaz pāris smuku piemēru azotē. Re, pat Ķīna, cīnoties ar savām hroniskajām gaisa piesārņojuma problēmām, nākusi klajā ar plānu ne tikai uzbūvēt pāris debesskrāpju ar koku un krūmu fasādi, bet pat radīt veselu meža pilsētu. Ja jau valsts, kas kļuvusi par sinonīmu vides degradācijai un smogam, ķeras klāt kam tādam, tad tā vairs nav tikai novecojušu hipiju kazzeķēs prerogatīva.  

Zaļais ķieģelis

Vertikālie dārzi ir tikpat veci, cik cilvēka mājokļa koncepts. Velēnu jumts ir mūsdienu zaļā jumta priekštecis, bet Babilonas dārzi – mūsdienu vertikālā dārza sencis. Efejas un citi vīteņaugi tīši vai netīši ir vijušies ap dažāda līmeņa mājokļu sienām jau kopš senseniem laikiem. Bet mūsdienu izpratnē vertikālie dārzi aizsākās 1938. gadā ar “botānisko ķieģeli”, ko izgudroja amerikāņu ainavu arhitektūras profesors Stenlijs Hārts Vaits. Viņa jaunievedums bija jebkādas formas un izmēra tērauda struktūra, kurā iepilda vieglu substrātu un iestāda augus... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

Jolanta Sēnele

Lasīt vairāk...

LNK Properties investēs 6 milj. eiro daudzīvokļu dzīvojamās ēkas renovācijā Rīgas klusajā centrā

Uzņēmums “LNK Properties”, kas ietilpst vienā no lielākajiem ražošanas holdingiem Latvijā LNK Group, ir iegādājies daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku Rīgā Antonijas ielā 20, kas tiks renovēta. Kopējās projekta investīcijas ieskaitot nama iegādi mērojamas 6 milj. eiro apmērā, no kurām 3,5 miljoni eiro ir bankas Citadele kredīts.

Jūgendstila daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka, kas atrodas Rīgas klusajā centrā, būvēta 1911. gadā un tās arhitekts ir Nikolajs Nords. Ēkas kopējā platība sastāda 3000  m2 un renovācijas darbus plānots uzsākt 2018. gadā. Uzņēmuma “LNK Properties” Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamentam ir liela līdzšinējā pieredze dzīvojamo projektu būvniecībā un attīstībā Rīgā un Jūrmalā, bet šis būs pirmais dzīvojamās ēkas renovācijas projekts. 

Kā uzsver “LNK Properties” Dzīvojamo nekustamo īpašumu departamenta vadītāja Aleksandra Strode: “Ar šo renovācijas projektu mēs ieejam jaunā segmentā, jo līdz šim dzīvojamos namus būvējām no jauna, bet šoreiz atjaunosim vēsturisku jūgendstila, kas ir viens no raksturīgākajiem Rīgas vaibstiem, ēku. Esam pārliecināti, ka Rīgas klusais centrs iegūs vēl vienu prasmīgi atjaunotu, skaistu un sakoptu ēku un gala rezultāts priecēs ne tikai potenciālos nama iemītniekus un pilsētas viesus, bet arī spodrinās Rīgas klusā centra tēlu.” 

Bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile atzīst, ka “nekustamo īpašumu attīstības projekti šogad līdzīgi kā pērn bankā Citadele ir viena no kreditētākajām jomām. Šīs investīcijas rada nozīmīgus ieguvumus. Šajā projektā tiks atjaunots nams, investējot jūgendstila saglabāšanā un veidojot skaistāku Rīgu. Tāpat ir aktuāls rīdzinieku pieprasījums pēc kvalitatīviem dzīvokļiem Rīgas vēsturiskajā centrā. Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai un aktivizējoties hipotekārajai kreditēšanai, jaunu dzīvokļu piedāvājums renovētā namā šo pieprasījumu var vismaz nedaudz piepildīt.”

Uzņēmums “LNK PROPERTIES” realizē rūpniecības, tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku attīstību tālākai iznomāšanai un pārdošanai Latvijas teritorijā. Uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir veicināt viena no holdinga “LNK Group” galvenajiem darbības virzieniem - nekustamo īpašumu attīstību. Vairāk par “LNK Properties”: www.lnk-properties.lv 

Par holdingu LNK Group

Holdings “LNK Group” dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties). Vairāk par holdingu LNK Group: www.lnk.lv

 

Lasīt vairāk...

Atvieglo atbalsta saņemšanas nosacījumus daudzdzīvokļu ēku renovācijai

Lai paplašinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenotāju un finansētāju loku, kā arī atvieglotu atbalsta saņemšanas nosacījumus, Ministru kabinets šā gada 18.jūlija sēdē apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus atbalsta programmā "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās".

Līdz šim aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai dzīvokļu īpašniekiem varēja piešķirt A/S “Attīstības finanšu institūcija Altum” un privātā sektora finansētāji.

Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi paredz energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšanos sabiedrības “Altum” atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.

Grozījumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā “Altum” var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs. Šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams saņemt cita finansētāja aizdevumu vai apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā “Altum”. Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās ESKO, dzīvokļu īpašnieki atbalstu varēs saņemt tikai granta veidā. 

Tāpat grozījumi paredz namu pārvaldnieku iesaistīšanos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanā.Noteikumos iekļauta norma, ka dzīvokļu īpašnieki un namu pārvaldnieki var vienoties par līdzekļu nodrošināšanu dzīvokļu īpašniekiem energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai.

Vienlaikus tiek svītrots ierobežojums, ka atbalsta programmā nevar pieteikties ēkas, kurās nedzīvojamo telpu grupu platības pārsniedz 25%. Proti, ierobežojumi nedzīvojamo telpu platībai vairs netiks noteikti.  Papildus tiek arī noteikts, ka valsts un pašvaldības īpašumā esošo nedzīvojamo platību izmantošana un iznomāšana nav uzskatāma par saimniecisko darbību.

Ar grozījumiem arī tiek izmainītas procedūras atbalsta pieteikumu vērtēšanā, paātrinot pieteikumu vērtēšanu un mazinot birokrātisko slogu. Grozījumos ir noteikts, ka sabiedrība  “Altum” informāciju par de minimis izvērtēs vienu reizi, proti, uz granta piešķiršanas brīdi. Papildus arī svītrots nosacījums, ka sabiedrībai “Altum” ir jāpārbauda dzīvokļu īpašnieku nodokļu parādi, jo šādu funkciju jau pilda komercbankas.

Detalizēti ar grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr.160 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 4.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās" 4.2.1.1.specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" īstenošanas noteikumi"" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Būvinženieris no Kalifornijas

Jau 27 gadus baudām atgūto brīvību. Šajā laikā esam aizlaiduši pasaulē ap 200 000 latviešu, kas emigrējuši pārsvarā ekonomisku apsvērumu dēļ. Latvieši tagad dzīvo un arī būvē gan Anglijā un Īrijā, gan Dānijā, Somijā, Zviedrijā, un katram ir sava pieredze. Šis ir stāsts par citu laiku un citu pieredzi. Tas paver mums pasauli no pagājušā gadsimta 50. gadiem līdz 90. gadu vidum, kad par būvinženieri Kalifornijas naftas kompānijās strādāja puisis no Liepājas Gunārs Reinis. 

Viņa darba dzīve pagāja, būvējot naftas vadus piecos kontinentos. Pats saskaitījis, ka kopumā pabijis 57 valstīs. Pirmo reizi pēc emigrācijas Latviju apciemojis 1987. gadā, kad, atgriežoties ASV no darba Indijā, bija iespēja apmeklēt arī Rīgu. Pēc aiziešanas pensijā Gunārs atgriezies Latvijā, lai otrreiz iesakņotos dzimtenē; uzcēlis māju māsai. Visas saites ar mītnes zemi Ameriku saraut nav iespējams un arī nevajag, tāpēc aptuveni pusi gada Gunārs Reinis ar sievu Ināru pavada savā mājā San-francisko apkārtnē, otru pusi dzīvo Latvijā – gan dzimtajā Liepājā, gan dzīvoklī Rīgā. 

No Latvijas Gunārs kopā ar tēvu, kurš bija dzelzceļnieks, aizbrauca kara beigās 1944. gadā. Viņi izmantoja iespēju, kad ierēdņus aicināja pieteikties darbam Vācijā. Dzimtenē palika māte ar divām māsām. Pēc Vācijas sakāves tēvs ar dēlu nonāca Eslingenā, kur dzīvoja ap 6000 bēgļu no Latvijas. Tur bija ļoti aktīva sabiedriskā dzīve, darbojās ģimnāzija. Gunārs atceras, ka tā bijusi labākā skola, kurā jebkad mācījies, jo tur strādājuši arī Latvijas Universitātes profesori. Mācību grāmatu trūkumu nejutis, pieticis ar skolotāju zināšanām... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

Signe Zuševica

Foto: no Gunāra Reiņa personiskā arhīva

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

Lasīt vairāk...

Žurnālā "Būvinženieris" par FIBO blokiem

Visātrāk sienas privātmājai var uzbūvēt no keramzīta celtniecības blokiem, kas turklāt ir viegli un izturīgi. 

Bloku galvenā izejviela ir keramzīts. Tā sauc augstā temperatūrā rotējošā krāsnī apstrādātas māla granulas. Tehnoloģisko procesu īpatnības dēļ lielā karstumā māla virsma sakūst, tādējādi granulu virsējās poras ir slēgtas. Tas nodrošina izejvielai galvenās pozitīvās īpašības. Pateicoties iekšējām porām, granulas kļūst vieglas, tām ir laba termoizolācijas spēja. Savukārt slēgtas ārējās poras piešķir granulām labu noturību pret ūdens absorbciju. Bloki tiek izgatavoti, keramzīta granulas sajaucot ar cementa javu un presējot ar vibropresi. Gataviem blokiem piemīt vēl viena papildu pozitīva īpašība – starp granulām esošās poras palīdz iztvaikot mitrumam un nodrošina augstu salizturību. Keramzīta bloku lielie izmēri ļauj ātri uzmūrēt mājai sienas. Neskatoties uz izmēru, tie ir viegli, tos var apstrādāt ar rokas instrumentiem. Tādi ir Saint-Gobain Weber produktu grupā ietilpstošie FIBO bloki, kas savas priekšrocības ēku sienu būvniecībā jau pierādījuši gan Skandināvijas, gan Baltijas valstīs. Bloku ražošanas tehnoloģijas attīstās, un tagad tos ražo ar speciālām gropēm sānos, kas atvieglo mūrēšanu un uzlabo mūrējuma kvalitāti.  

Rūpnīca Hādamestē

Jaunā būvniecības sezona sākās ar tirgus jaunumu demonstrēšanu. Savu piedāvājumu Latvijas tirgum – FIBO Efekt blokus – atrādīja arī Saint-Gobain FIBO rūpnīca Igaunijā, Hādemestē... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

Andris Ozoliņš

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

Andris Ozoliņš

Foto: no Saint-Gobain arhīva

Lasīt vairāk...

Izaicinājumi būvniecībā 2017./2018.gadā. Likumi un prakse

Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības organizētā seminārā, kurš notika sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, satikās būvniecības nozares speciālisti, lai uzzinātu jaunumus būvniecības politikas un normatīvā regulējumā, to kā normatīvo aktu izstrāde, Būvniecības likuma un citu normatīvo regulējumu izmaiņas varētu ietekmēt situāciju nozarē 2017./2018.gadā. Sanākušos interesēja būvkomersantu klasifikācijas sistēma - pirmreizējā klasifikācija un sistēmas attīstība, elektroniskā darba laika uzskaite būvniecībā, izmaiņas likumā "Par nodokļiem un nodevām". 

Par pašreizējā lielā klupšanas akmeņa,- būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) turpmāko attīstību un principa “Konsultē vispirms" ieviešanu stāstīja Iļja Zapoļskihs, Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) Metodiskās vadības un informācijas pārvaldības departamenta Būvniecības informācijas sistēmu nodaļas vadītājs un Jānis Palamarčuks, BVKB Kontroles departamenta direktora vietnieks, Inspekcijas nodaļas vadītājs, valsts galvenais būvinspektors. 

Seminārā tika pieminēta gan solidārā atbildība, gan BIM, gan izpilddokumentācijas digitalizācija, tehniskie noteikumi, projektu dokumentācija BIS sistēmā, gan pārejas periods – vesels gads, kura laikā varēs trenēties, lai saprastu “kas strādā un kas ne”. Sanākušos interesēja elektroniskā darba uzskaite būvēs, kurās veicamo darbu apjoms ir virs viena miljona un kas notiks ar tiem, kuri nekur neuzskaitās, bet ļoti lielā apjomā darbojas saimnieciskā kārtā. Marika Valdmane no Finanšu ministrijas paskaidroja, ka to vai šis Ekonomikas ministrijas priekšlikums par konkrēto apjoma slieksni būs jāmaina, noteiks laiks, bet ar kādu metodi tiek veikta elektroniskā darba spēka uzskaite, var izlemt katra būvfirma individuāli.

Aleksandrs Švaikovs, Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas vadītājs minēja, ka pienācis laiks paradumu maiņai, palīgā jāņem gan mobilās aplikācijas, gan citas ierīces.

Kā rīkoties būvniekam, ja projektā sastopamas kļūdas? Uz šo jautājumu mēģināja rast atbildi Aldis Greķis, AS ,,Attīstības finanšu institūciju Altum”, energoefektivitātes eksperts, inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskās universitātes, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes asociētais profesors. Pašlaik energoefektivitātes paaugstināšanai iesniegti 172 projekti. Projektēšana ir būtiskākais, - ja zema detalizācijas pakāpe, ir gadījumi, ka pasūtītājs saka, - mēs būvniecības laikā izdomāsim kā darīt. Sekas: finansējums kļūst problemātisks, konkursi notiek atkārtoti, laiks rit. 

Kā izpaužas atbildība par būvprojekta un būvdarbu kvalitāti? Kādai tai jābūt? Par to runāja Sandris Liepiņš, AS “Inspecta Latvia” Būvju nodaļas vadītājs. Viņam praksē ne vienreiz vien nācies saskarties ar kļūdainiem būvprojektiem, kuru radīšanai veltīts pusgads, bet  to labošanai pat gads.

Atbildība par būvdarbu izpildi un norēķiniem par to. Tas jau cits stāsts. Tā autors Egīls Emersons, SIA ”Materiāli” inženieris būvkonstrukciju hidroizolācijas jomā, autors regulārām publikācijām par hidroizolācijas risinājumiem izdevumā “Būvinženieris” aicināja atbildību mērīt ar naudu. No hidroizolācijas viedokļa ēku ekspluatācijā pieņem ūdens un nauda.

Semināra secinājumu daļā “Izaicinājums būvniecībā: gaidāmais apjomu pieaugums. Kā iegūt nezaudējot?” piedalījās arī Valdis Koks, SIA “RERE Būve” valdes priekšsēdētājs un Māris Riekstiņš, SIA “BMGS” valdes priekšsēdētāja padomnieks.

Aldis Greķis minēja, ka jau pašlaik ēku atjaunošanas programmu dēļ Latvijā darbaspēks tiek ievests no Baltkrievijas un Ukrainas, jo darbaspēka trūkums sajūtams aizvien krasāk. “Process kļūst aizvien smagnējāks. Ekspertu vairāk nekā darba darītāju. Vajadzētu radīt vienkāršāku un efektīvāku sistēmu, nevis pieprasīt kārtējo papīru. Papīrs jau neko neatrisina,” sacīja Aldis Greķis. 

Sandris Liepiņš teica, ka šobrīd kā ar uguni nevar atrast specializēto darbu projektētājus. Visi projektētāji ir ļoti aizņemti, notiek intensīvs projektēšanas process jau šobrīd, bet kas notiks, kad darbu apjomi pieaugs vēl vairāk? Jā, būs objekti, bet kas tajos strādās un kādā kvalitātē? Viņa īpašais vēlējums – sekot darbu kvalitātei. Māris Riekstiņš kā turpinot bilda, ka kļūdas, kas prasa ilgtermiņa labošanu ir bīstamas. Viņa ieteikums pasūtītājam: ”Skaitīt laiku - sagatavošanās laiks bieži vien ir tikpat ilgs kā būvniecība. (…) Dažādos laika posmos būvfirmas mēdz būt gan partneri, gan konkurenti. Tagad sacensība būs arī “Rail Baltic” kontekstā, īpašas prasmes būs nepieciešamas būvēt dzelzceļu nepārtraucot dzelzceļa satiksmi.”

Egīls Emersons uzskata, ka patlaban ir uzradušies pirmie priekšvēstneši, kas brīdina – neuzkāpiet uz 2007. un 2008. gada grābekļiem. “Kā rīkoties būvniekiem? Celt cenas un mācīties!” tā Egīls Emersons.. “Kā rīkoties būvniekiem? Celt cenas un mācīties!” tā Egīls Emersons.

“Nākotne ir digitalizācijā. Pašlaik gan izskatās, ka tā mums tāla nākotne. Arī apjomu plānošanas ziņā valstī braucam no viena grāvja otrā. Svarīgi, lai 2020. gadā neatkārtojam to, ko reiz šajā gadsimtā būvniecībā esam piedzīvojuši. Būtiski, lai varētu prognozēt potenciālo apjomu pieaugumu, ja tā būs, būvnieki pielāgosies,” teica Valdis Koks.

“Necelt kvantitāti uz cilvēku un kvalitātes rēķina!” tāds Normunda Grinberga vēlējums.

Lasīt vairāk...

Ventilējamās fasādes: laiks kliedēt mītus

Lai arī ventilējamās fasādes ēku siltināšanā pazīstamas jau sen, to izmantošana Latvijā nav pārāk populāra. Īpaši tas attiecināms uz renovējamām ēkām, tostarp daudzdzīvokļu mājām. Viens no iemesliem – lielākas sākotnējās izmaksas, kas bieži attur no šāda risinājuma izvēles, kā arī informācijas trūkums.

Ventilējamās fasādes plašāk tiek izmantotas jaunajos projektos, kur ar to palīdzību arhitekti īsteno dažādas arhitektoniskās idejas. Turpretī ēkās, kurām paredzēta renovācija, lielākoties tiek izmantota tradicionālā siltināšanas sistēma ar dekoratīvo apmetumu. Salīdzinājumam der pieminēt Lietuvu, kur, kā stāsta SIA AS Systems valdes loceklis Jānis Preiss, ventilējamās fasādes daudzdzīvokļu ēku siltināšanā ir krietni vien populārākas nekā siltinājums ar apmetumu. Gandrīz katrā Lietuvas pilsētā atrodami šādi objekti, nerunājot nemaz par savrupmājām. Preiss uzsver, ka ventilējamās fasādes ir siltināšanas risinājums, kas ir ļoti piemērots Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, un to apliecina arī Lietuvas pieredze.

Ventilējamā fasāde ir fasādes konstrukcija, kur starp siltumizolāciju un ārējo apdari atrodas gaisa šķirkārta. Tās uzdevums ir izmantot gaisa plūsmu, lai no konstrukcijas izvēdinātu lieko mitrumu un uzturētu to sausu, nodrošinot pareizu ekspluatācijas režīmu. Ventilējamās fasādes «pīrāgu» veido pamatne jeb ēkas ārējā siena, koka vai metāla (alumīnijs vai tērauds) karkass, kas izvietots starp sienu un fasādes apdares materiālu vai apšuvumu, siltumizolācijas kārta, pretvēja izolācija, vismaz 30 mm plata gaisa sprauga starp pretvēja aizsardzības slāni un fasādes apšuvuma elementiem, fasādes apšuvums, kas izgatavots no izturīga materiāla un tiek uzklāts uz sienas ārējās virsmas. Apšuvumam izmanto dažādu materiālu paneļus vai flīzes: koka, keramikas, šķiedrcementa, betona, PVC, lamināta, akmens, alumīnija, ķieģeļu... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

Antra Veļķere

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

 

Antra Veļķere

Lasīt vairāk...

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata. Ventilācija kvalitatīviem dzīves apstākļiem

Lai pagarinātu daudzdzīvokļu ēku dzīves ciklu, samazinātu siltumenerģijas patēriņu un galu galā uzlabotu savu dzīves kvalitāti, daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji arvien biežāk lemj par ēkas atjaunošanas jeb tā saukto renovācijas nepieciešamību. Cilvēki sagaida, ka pēc ēkas atjaunošanas viņiem būs silti dzīvokļi, mazi komunālo pakalpojumu rēķini un estētiska, glīta ēkas fasāde. Par ventilācija viņi diemžēl nedomā, sak’, desmitiem gadu bez bēdu dzīvojām hruščovkā, gaisa nekad nav trūcis… Tomēr drīz vien pēc ēkas atjaunošanas telpās uzkrājas mitrums, līdz ar to veidojas pelējums. Kā tad tā? 

Lai izprastu ventilācijas nozīmi, sarunājāmies ar jomas ekspertiem Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Arturu Lešinski, eksperti ēku energoefektivitātes jomā un sertificētu siltumapgādes un ventilācijas sistēmu projektētāju Ilzi Dimdiņu, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas (LLDRA) valdes locekli un Profine Baltic pārstāvniecības vadītāju Ivaru Bulu, kā arī SIA Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde tehnisko direktoru Oļegu Kukutu... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

Dace Rozenšteina

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

 

Lasīt vairāk...

Piesakieties 13.jūlija semināram Izaicinājumi būvniecībā 2017./2018.gadā

Šobrīd mēs, būvniecībā iesaistītie, esam atkal pārmaiņu nojautās un gaidās. Kādas izmaiņas un grozījumi būvniecības nozares normatīvajā regulējumā šobrīd ir pieņemti, kādi tiek virzīti pieņemšanai, kas tuvākajā nākotnē mūs sagaida un ko tas mainīs praksē – par visaktuālāko mums jābūt informētiem, lai savlaicīgi būtu gatavi pārmaiņām un attiecīgi organizētu savu darbu. Tāpēc Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju Finanšu ministriju  š.g.13.jūlijā rīko semināru „Izaicinājumi būvniecībā 2017./2018.gadā”.

Semināra pirmajā daļā uzzināsiet aktuālāko informācija par normatīvā regulējuma izstrādes gaitu, par būvniecības nozarei aktuālām izmaiņām likumos un MK noteikumos.

Semināra otrajā daļā nozares praktiķi dalīsies pieredzē un ar piemēriem pastāstīs par būvniekiem būtiskām praktiskām lietām – par to, kā rīkoties, ja projektā sastopamas kļūdas, par atbildību par būvprojekta un būvdarbu kvalitāti, par būvdarbu izpildi un norēķiniem par to. Būsim gatavi lielam izaicinājumam, kas drīzumā mūs sagaida - gaidāmajam apjomu pieaugumam!

Aicinām uz semināru un dalību diskusijās par aktuāliem jautājumiem, lai mēs – būvnieki, būtu informēti par nozari un paustu viedokli mums būtiskos jautājumos! 

Dalības maksa 55.00 eur.

LBA un LBS biedriem dalības maksa 44.00 eur.

Semināra apmeklējums dod kvalifikācijas punktus būvprakses sertifikāta iegūšanai un uzturēšanai. 

Pieteikšanās semināram: https://goo.gl/forms/SYGP6kmuRP6sAunE2

Semināra programma: https://failiem.lv/u/hk8tpppc

Jautājumiem:  n.grinbergs@gmail.com

Tālrunis:  29219259, Normunds Grinbergs

Lasīt vairāk...

Starptautiska vasaras skola Būvniecības studiju programmas studentiem

Starptautiska vasaras skola Būvniecības studiju programmas studentiem

Karpači - Vroclava, Polija

03 - 14.07. 2017

“Reģionālās ēkas, arhitektūra, būvniecība, vide”

Skolas mērķis: organizēt nodarbības objektā, veidot starptautiskas komandas, risināt inženiertehniskas praktiskas problēmas, strādāt testēšanas laboratorijās, reālos projektos, draudzīgā vidē.

Organizatori un dalībnieki:

Vroclavas vides un dzīves ziņas universitāte, Būvinženieru institūts (Polija);

Latvijas lauksaimniecības universitāte, Vides un būvzinātņu fakultāte (Latvija);

 Tras- Os- Montes un Alto Douro universitāte (Portugāle).

Skolas galvenie uzdevumi:

  • Praktiskas darbības nākamo būvinženieru iemaņu un spēju apgūšanai;
  • Inventarizācijas dokumentācijas sagatavošana ēkas pārbūvei vai atjaunošanai;
  • Objekta bāzes dimensiju noteikšana;
  • Nesošo būvkonstrukciju noteikšana;
  • Slodžu un statisko shēmu noteikšana;
  • Ēkas pārbūves iespēju izvērtēšana (slodžu un statisko shēmu maiņa, u.c.);
  • Grunts paraugu testēšana;
  • Iepazīšanās ar jaunākajām projektēšanas datorprogrammām (TEKLA BIM; DLUBAL CAE). 

Atbildīgie par vasaras skolas norisi no LLU puses: Asoc. prof. Sandra Gusta (sandra.gusta@llu.lv); asoc. prof. Silvija Štrausa silvija.strausa@llu.lv); asoc. prof. Raitis Brencis (raitis.brencis@llu.lv).

 

pastedGraphic.png

Vasaras skolas dalībnieki no Latvijas, Polijas un Portugāles, 2017 (foto Maciej Orzechowski)

pastedGraphic_1.png

Vasaras skolas dalībnieki darba procesā  - uzmērījumu materiālu apstrāde (foto Maciej Orzechowski) .

pastedGraphic_2.png

pastedGraphic_3.png

Vasaras skolas dalībnieki darba procesā, 2017 (foto Maciej Orzechowski)

pastedGraphic_4.png

Draudzības vakars pie ugunskura – iepazīšanās un sadraudzēšanās 1.vakarā (foto Maciej Orzechowski).

 

Rakstu sagatavoja Silvija Štrausa un Sandra Gusta

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei