Objekti filtrēti pēc datums: jūlijs 2017

SIA “Getliņi EKO” jaunākā siltumnīca patlaban ir modernākā Baltijā un paredzēta gurķu audzēšanai ziemā

Jaunās gurķu audzēšanas siltumnīcas būvniecība tika uzsākta 2016. gada oktobra otrajā pusē. Tās kopējā apbūves platība ir 2936,4 m2, kopējā projektētā platība – 2877,5 m2. Siltumnīca izbūvēta līdzās jau esošajām divām tomātu audzēšanai paredzētajām siltumnīcām. Jauno siltumnīcu uzbūvēja  SIA “Arčers” vadībā.

Visu Antras Veļķeres rakstu par konstruktīvajiem risinājumiem, sešām apkures grupām, gaismu, pilināšanas sistēmu, ventilāciju un klimata kontroli lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56).*

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss” Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts” https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv.

Lasīt vairāk...

Jubilāri 2017.gada jūlija mēnesī

LATVIJAS BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA

2017.GADA JUBILĀRI JŪLIJĀ

 Juris Siņelobovs - 3.jūlijā, Lauris Tirāns - 4.jūlijā, Leonīds Grjaznihs - 17.jūlijā, Jānis Kreilis - 22.jūlijā, Inese Aizstrauta - 23.jūlijā, Dāvis Ziners - 24.jūlijā

 Likteņus un mūžus veido arī cilvēki, ar kuriem saskaramies kā biljarda bumbas, ripodami pa dzīves galdu, lai tālāk ripotu jau pa vairāk vai mazāk izmainītu ceļu.

/Zigmunds Skujiņš/

Lasīt vairāk...

Mazināts administratīvais slogs būvniecībā; drošība un kvalitāte joprojām prioritātes

Šā gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” un 10. jūlijā – grozījumi Būvniecības likumā, kas būtiski pilnveidos būvniecības nozares regulējumu, mazinot administratīvo slogu un sekmējot godīgas konkurences nodrošināšanu nozarē.

“Soli pa solim veicam izmaiņas būvniecības nozares regulējumā, lai radītu tādu uzņēmējdarbības vidi, kas sekmēs straujāku nozares izaugsmi un mazinās ēnu ekonomiku šajā sektorā. Esmu gandarīts par produktīvo sadarbību ar nozares nevalstiskajām organizācijām, kā rezultātā izmaiņas regulējumā izdiskutētas dažādos formātos un saņemts vairākuma atbalsts. Mazinot administratīvo procedūru skaitu un padarot būvniecības procesu vienkāršāku uzņēmējam, mūsu galvenais kritērijs joprojām ir un būs arī turpmāk ēkas drošība un kvalitāte, lai mēs ikviens justos droši ēkās, kurās dzīvojam un strādājam,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Līdz ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” no šā gada 1. jūlija ieviesta obligāta elektroniskā darba laika uzskaite 3. grupas jaunu būvju būvlaukumos un jebkura veida būvdarbiem, ja līguma summa pārsniedz 1 milj. EUR.

Elektroniskā darba laika uzskaite jau ilgāku laiku bijis aktuāls un visu pušu atbalstīts jautājums valdības atbildīgo pārstāvju un nozares dienas kārtībā. Tā izstrādē aktīvi sadarbojās Ekonomikas ministrija ar Finanšu ministriju, Latvijas Būvniecības padomi un nozari pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām. Elektroniskā darba laika uzskaite ir efektīvs instruments cīņā ar ēnu ekonomiku un veicinās godīgu konkurenci būvniecības nozarē. Risinājuma izstrādes laikā tika iepazīta arī Skandināvijas valstu pieredze, kurās šis instruments jau ir pierādījis savu efektivitāti.

Tāpat likumā noteikts ģenerāluzņēmēja pienākums nodrošināt elektroniskās darba laika uzskaites darbībai nepieciešamos identifikācijas risinājumus, bet apakšuzņēmējam būs pienākums nodrošināt, ka tā darbinieki izmanto sistēmu.

Elektroniskās darba laika uzskaites efektīvai ieviešanai būtiska būs tās izpildes uzraudzība, proti, cik aktīvi Valsts ieņēmumu dienests veiks tematiskās pārbaudes par elektroniskās darba laika sistēmas ieviešanu.

Savukārt līdz ar grozījumiem Būvniecības likumā, no šā gada 10. jūlija tiek atvieglotas prasības būvniecības ieceres grozīšanai, kā arī sakārtots regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām, kas palielinās būvniecības procesa efektivitāti un samazinās administratīvo slogo būvniecības procesa dalībniekiem.

Līdz šim būvniecības regulējums attiecībā uz atkāpēm no tehniskajām prasībām nebija pietiekami detalizēts, kā arī nebija noteikti gadījumi, kuros nav nepieciešama nekāda veida saskaņošana, lai atkāptos no tehniskajām prasībām. Līdz ar grozījumiem likumā noteikts, ka gadījumā, ja atsevišķi nolietojušies būves elementi vai konstrukcijas tiek nomainītas pret būvizstrādājumiem, kuri nodrošina vismaz līdzvērtīgas ekspluatācijas vai tehniskās un fizikālās īpašības, atkāpes no tehniskajām prasībām nav jāsaskaņo. Papildus skaidri noteikts, kādos gadījumos iestādes saskaņo, bet kādos gadījumos būvspeciālists var saskaņot atkāpes no tehniskajām prasībām. Jāuzsver, ka atkāpties no mehāniskās stiprības un stabilitātes prasībām gan nevarēs.

Tāpat Būvniecības likumā veiktas izmaiņas saistībā ar būvniecības ieceres grozīšanu, paredzot, ka izmaiņas būves novietojumā, būvapjomā un fasādes risinājumā būs pieļaujamas pēc to saskaņošanas ar būvvaldi vai institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Ar izmaiņām varēs paredzēt arī tādu pirmās vai otrās grupas inženierbūvju, pirmās grupas ēku vai otrās grupas palīgēku būvniecību, kas nebija iepriekš paredzēta.

Evita Urpena

Lasīt vairāk...

Top Dubultu kultūras un izglītības centrs

Starp Strēlnieku un jaunveidoto Jāņa Poruka prospektu Jūrmalā top Dubultu kultūras un izglītības centrs – rekonstruētu un jaunbūvētu ēku komplekss ar mūzikas skolu un bibliotēku, kā arī jau atvērto mākslas skolu. Centrs plānots vienotā stilā – racionāla un askētiski skaista arhitektūra, kas gan ar krāsu un apjomu, gan apkārtnes labiekārtojumu iederas priežu meža vidē, kurš plešas pretim mūzikas skolas galvenajai ieejai no Jāņa Poruka prospekta. Te jau izveidotas autostāvvietas iestādes darbiniekiem un apmeklētājiem... Visu tekstu par pārprojektēto atjaunojamo daļu un konstrukcijām lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56).*

Antra Ērgle

Foto: Sarmīte Livdāne 

Vizualizācija: RERE Grupa arhīvs

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss” Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv.

Lasīt vairāk...

Žurnāls “Būvinženieris” par kleķa mājas atjaunošanu

«Mēs ar sievu šo interesanto māla kleķa māju atradām Viļānu tuvumā un pēc pamatīgas iepazīšanas dabā un nopietnām pārdomām 2006. gadā to nopirkām. Mājas ap 85 centimetru biezās ārsienas veidotas no blietēta māla kleķa. Tā bija tik ļoti nodzīvota, ka nācās mainīt visus logus un abas ārdurvis, savukārt grīdas, iekšdurvis, griestus un kāpnes 10 gadu laikā esam restaurējuši ģimenes spēkiem,» stāsta arhitekts Pēteris Blūms. 

Cik var spriest pēc dokumentiem, kleķa mājas celtniecība uzsākta 1926. gadā un pabeigta 1935. gadā. Tā ir Latgales tipiskajai lauku apbūvei ļoti neraksturīga būve – ar augstiem griestiem, lieliem logiem un tam laikam modernu telpu plānojumu. Šādām nomaļos lauku apvidos celtām paraugmājām tolaik bija jāizmaina lauku cilvēku domāšana un attieksme pret jauno laikmetu. 

Mājai sākotnēji bijis paštaisīts cementa dakstiņu jumts (šķūnītī vēl atradās dakstiņu šablons), kas vēlāk ticis nomainīts ar biezu, cinkotu britu skārdu Emu Brand. 

Mājas atjaunošana savā veidā bija arī apzināta vēlme šo lielisko un reto Latgales lauku mājokli saglabāt par godu valsts simtgadei... Visu tekstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurā ( nr.56)*. 

 

Andris Ozoliņš

Foto no Pētera Blūma arhīva

 

*Žurnālu varat iegādāties: “Preses serviss”  piegādes vietās Rīgā, Ķekavā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Ādažos, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Ventspilī, Ogrē, Jelgavā, Bauskā, Salaspilī, Jūrmalā, Madonā un citur. 

Abonējiet: Latvijas Būvinženieru savienībā, http://www.buvinzenierusavieniba.lv/zurnals,  “Latvijas Pasts”https://abone.pasts.lv/lv/katalogs/ vai www.abone.lv

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei