Objekti filtrēti pēc datums: augusts 2017

Par sakārtotu darba vidi būvniecībā

Būvniecības nozare sabiedrībā tiek uzskatīta par līderi darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normu pārkāpumu ziņā. Arī apskatot Valsts darba inspekcijas (kas ir uzraugošā institūcija šajā jomā) mājaslapā atrodamo informāciju, atklājas būvniecības nozarei neglaimojoša aina - 2016. gadā piektā daļa no visiem smagajiem nelaimes gadījumiem darba vietās konstatēti tieši būvniecības nozarē. Lai noskaidrotu patieso situāciju būvniecībā un uzzinātu, kādas aktualitātes šajā jomā mūs tuvākajā laikā sagaida, sarunājāmies ar Valsts darba inspekcijas direktoru Renāru Lūsi.

Darba tiesiskās attiecības un darba aizsardzības normas būvniecībā

Apmēram 25% no Valsts darba inspekcijas (VDI) konstatētajiem pārkāpumiem, veicot pārbaudes dažādu nozaru uzņēmumos Latvijā, veido Darba likuma normu neievērošana, lielākoties pārkāpumi saistīti darba līguma jautājumiem – vai nu darba līgums nav noslēgts vispār, vai tas noslēgts neatbilstoši likumā noteiktajam. VDI direktors Renārs Lūsis norāda, ka šādu pārkāpumu ziņā būvniecība īpaši neatšķiras no citām nozarēm. “Tie laiki, kad puse  no visiem darba tiesisko attiecību pārkāpumiem bija būvniecībā, ir garām. Jā, būvuzņēmumi joprojām ir vieni no riska grupām, ēnu ekonomikas īpatsvars šajā jomā joprojām ir salīdzinoši augsts, tomēr lielais konstatēto pārkāpumu skaits skaidrojams ar biežākām pārbaudēm tieši būvniecības uzņēmumos,” atklājLūsis: “Šajā jomā noteikti novērojami uzlabojumi, ja 2005. – 2007. gadā nereti tika konstatēti gadījumi, kad vesela brigāde strādā bez darba līgumiem, tad  tagad tie drīzāk ir atsevišķi darbinieki, kas noalgoti konkrētiem darbiem.”

Arī darba aizsardzības jautājumos nākas bieži saskarties ar pārkāpumiem. Viens no darba aizsardzības pamatnosacījumiem ir darba vides risku vērtēšana, neskatoties uz to, ka šī prasība pastāv jau gadus 15, tomēr gan būvniecības nozarē, gan valstī kopumā ir liela daļa uzņēmumu, kas neveic darba vides risku vērtējumu, tālāk neseko arī attiecīgi pasākumi šo risku novēršanai, kas nereti noved pie nelaimes gadījumiem.

Vēl viens būtisks pārkāpumu bloks, ir obligātās veselības pārbaudes (OVP). “Daļa uzņēmumu OVP  uzskata par formalitāti, tāpēc pieiet vieglprātīgi šai prasībai. Tai pašā laikā redzam, ka Latvijā dabīgo nāvju skaits, kas konstatēts darba vietā, ir salīdzinoši augsts (pēdējos piecos gados kopā ņemot dabīgā nāvē darbā mirušo skaits pārsniedza letālo nelaimes gadījumu skaitu). Vairākos gadījumos, kad tika konstatēta cilvēka nāve, izmeklēšanā atklājas, ka OVP netika veiktas regulāri. Tā kā iespējams, ja cilvēkam, būtu savlaicīgi veikts veselības monitorings, veselības problēmas tiktu laikus fiksētas un darba devējs nebūtu nozīmējis darbinieku konkrētu pienākumu veikšanai, iespējams kāds cilvēks šādā veidā būtu izglābts,” spriež Renārs Lūsis...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Dace Rozenšteina

 

Lasīt vairāk...

Korupcijas cēloņi būvniecības iepirkumos

Sabiedrības par atklātību Delna Rīgā rīkotajā konferencē tika prezentēti pētījumu secinājumi, kas atklāj korupcijas cēloņus būvniecības iepirkumos Latvijā, Somijā un Baltkrievijā.

Latvijas pētījumā secināts, ka uzņēmējiem traucē ne tikai lielais nodokļu slogs, bet arī iespaidīgais pašvaldību skaits. Sadrumstalotajā sistēmā ir daudz nepamatotu noteikumu, nereti dominē iepirkumu amatpersonu savtīgās intereses vai nekompetence.

Līdzīgais un atšķirīgais

Kā uzsvēra Delnas direktors Jānis Volberts, pēc pieredzes pašvaldību iepirkumos gandrīz 90% uzņēmēju atzinuši, ka ēnu ekonomika un korupcija ir problēma, kas kropļo godīgu konkurenci, liedzot attīstību. Būvniecības nozares eksperts Peka Muinonens dalījās Somijas pieredzē, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku. Baltkrievijas situāciju starptautiskajā projektā apkopoja organizācija BEROC.

Pētījuma ietvaros aptaujāti 30 uzņēmēji un vadītāji, kuri strādā būvniecības nozarē un bijuši iesaistīti municipālajos iepirkumos Latvijā, 527 aptaujas veiktas Somijā un 50 Baltkrievijā. Pētījumi rāda, ka visās trijās valstīs problēmas rada nevienādi nosacījumi iepirkumos, to rīkotāju nekompetence vai alkatība, bet ir arī specifiskas problēmas. 

Diskusijas dalībnieki no pētnieku un nozares ekspertu vidus uzsvēra būvniecības uzņēmumu iesaisti ēnu ekonomikas un korupcijas mazināšanā, kā arī trauksmes celšanas nozīmi atklātības vairošanā.

Negodīga konkurence

Jaunākais pētījums rāda, ka ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē Latvijā ir apmēram 40% no IKP, visaugstākais salīdzinājumā ar citiem tautsaimniecības sektoriem. Kā galvenās problēmas minētas neuzrādītā peļņa, nereģistrētie darbinieki un aplokšņu algas. Tas padara nozari vairāk pakļautu korupcijai un negodīgai konkurencei. Jau vēstīts, ka pelēkā sektora mazināšanai valsts iestādes un nozares pārstāvji parakstījuši memorandu, kurā plānoti dažādi uzlabojumi.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2015. gadā Latvijā bija 11 026 aktīvi būvuzņēmumi, no tiem 88% bija mazie uzņēmumi, kuros strādā līdz deviņiem darbiniekiem. Nereti tieši uzņēmumu nelielais apgrozījums liedz tiem iegūt pietiekamu finansiālo stabilitāti un saņemt banku garantijas, lai konkurētu iepirkumos...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle 

Lasīt vairāk...

LBS jubilāri 2017.gada septembrī

Latvijas Būvinženieru savienības biedru dzimšanas dienas

SEPTEMBRĪ

Neskumsti pēc pagājušā! Tas neatgriezīsies. Izrīkojies gudri ar tagadni. Tā pieder tev. /Henrijs Vedcverts Lengfello/

Jānis Irbe, Juris Ceļmalnieks un Mihails Glazunovs - 3.septembrī, Juris Skujāns - 8.septembrī, Tālis Straume - 24.septembrī, Jānis Karro - 25.septembrī, Viktors Purmalis - 26.septembrī, Nadežda Rosļaka un Dzintars Gailītis - 27.septembrī, Antons Pavlovskis - 29.septembrī

Lasīt vairāk...

Olga Geitus-Eitvina (EM) atbild uz žurnāla Būvinženieris lasītāju jautājumiem

Rezultāts sasniedzams sadarbībā.

Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta vadītāja Olga Geitus-Eitvina atbild uz žurnāla Būvinženieris lasītāju jautājumiem. Sākums 2017. gada jūnija numurā. 

No nozares speciālistiem bieži ir dzirdēts, ka profesionālo izglītības iestāžu absolventi nav pietiekami sagatavoti, tajā pašā laikā nozarē strādājošajiem netiek prasīti kvalifikācijas apliecinājumi. Vai būvniecības nozarē nodarbinātajiem Latvijā būtu jāievieš kvalifikācijas identificēšana, un kam tas būtu jādara? Vai un kā plānojat sadarboties ar augstskolām – LLU, RTU – būvinženieru sagatavošanas jomā un tās atbalstīt? Vai plānojat sadarboties ar augstskolām un koledžām būvdarbu vadītāju sagatavošanas jomā, kas realizē pirmā līmeņa profesionālās studiju programmas būvniecībā?

Saistībā ar šiem jautājumiem es labprāt sagaidītu augstskolu priekšlikumus par to, kādu atbalstu ministrija var sniegt, lai uzlabotu mācību procesu un vēl vairāk pietuvinātu to nozares vajadzībām un pieprasījumam. Esam gatavi tam veltīt laiku un aktīvi iesaistīties. 

Vai Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta rūpju lokā ir būvinženieru izglītošana? Piedaloties būvinženieru izglītības starptautiskajā izvērtēšanā galvenās problēmas ir jaunu mācībspēku algas un mācību laboratoriju aprīkojums. Vai, ņemot vērā jaunu būvinženieru sagatavošanas nozīmīgumu un jaunu mācībspēku iesaistīšanu izglītošanas procesā, Ekonomijas ministrijas Būvniecības departaments ir gatavs rūpēties par jaunu mācībspēku algu samērošanu ar nozares būvinženieru atalgojumu?

Viena no ministrijas prioritātēm ir veikt novērtējumu sertificēšanas kā deleģētās funkcijas izpildes efektivitātei, tostarp sertificēto speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanas jautājumiem. Mācību programmām, kuras piedāvā sertificēšanas iestādes, ir ļoti liela loma, un tās būtiski ietekmē būvniecības procesa kvalitāti. Sertificēšanas institūcijas un to mācību centri var daudz elastīgāk un efektīvāk reaģēt uz tirgus pieprasījumu, piedāvājot jēgpilnus kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, arī jautājumos, kuri netiek pietiekamā līmenī apskatīti mācību iestādēs. Domāju, ka šādas iespējas ļoti novērtē arī paši būvspeciālisti.

Jautājums par mācību laboratoriju aprīkojumu būtu jārisina kompleksi. Ministrija ir gatava iesaistīties un sniegt izglītības iestādēm nepieciešamo atbalstu. Ir jāvērtē iespēja piesaistīt struktūrfondu līdzekļus, tāpat arī veidot kopīgus projektus ar nozari, izmantojot mācību procesā uzņēmēju rīcībā esošos resursus. Mēs pilnigi noteikti esam ieinteresēti mācību procesa kvalitātes uzlabošana, šādi iesaistot nozarē zinošus un kvalificētus darbiniekus, ceļot nozares konkurētspēju gan vietējā, gan ārvalstu tirgos.

Nopietna problēma ir nepietiekams sertificēto ekspertu skaits. Kā tā risināma?

Ekonomikas ministrija patlaban strādā pie konceptuāliem jautājumiem attiecībā uz būvprojektu ekspertīzes regulējumu un tā mērķiem. Ar Būvniecības valsts kontroles biroja vadību esam pārrunājuši vairākas iespējas. Tuvākajā laikā mēs piedāvāsim nozarei savu redzējumu un uzsāksim saskaņošanas procesu...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

 

Lasīt vairāk...

Nenolietojamais betons un bezstrīdu būvniecība

Kāds ir seno romiešu betona noslēpums, un kā holandieši mācās būvēt bez drāmām? Pat pēc vairāk nekā 1500 gadiem, kopš pēdējo leģionāru acis tās redzējušas, seno romiešu jūras būves vēl joprojām stāv kā stāvējušas. Tās ir ne tikai «kaut kā» pārdzīvojušas impēriju, bet tajās izmantotais betons kļūst ar katru dienu noturīgāks. Savukārt modernā betona dzīvildzi rēķina ne tūkstošos un pat ne simtos, vien dažos desmitos gadu, nemaz nerunājot par to betonu, kas pakļauts nepārtrauktai sālsūdens iedarbībai. Ko senie romieši tādu zināja, par ko mums nav ne jausmas?

Kāpēc nenolietojas?

Tieši tādu jautājumu sev pirms vairākiem gadiem uzdeva vairāki amerikāņu ģeologi un mineralogi. Viss aizsākās ar to, ka tika atrasta antīkās javas recepte, ko aprakstījis romiešu inženieris, arhitekts un autors Markuss Vitriviuss 30. gadā p. Kr. Tajā piesaukts vulkānisko pelnu, kaļķa un jūras ūdens maisījums, kas satur kopā vulkānisko iežu gabalus. Šis maisījums pēc tam tika izklāts koka formās, kas atkal tika iegremdētas jūras ūdenī.

Romieši paši lieliski apzinājās šā materiāla apbrīnojamo izturību. Plīnijs Vecākais savos Dabas stāstos rakstīja, ka romiešu cements «tiklīdz nonāk saskarē ar jūras viļņiem, kļūst par monolītu akmens masu, viļņu nesagraujamu un ar katru dienu stiprāku». Bet ko tas nozīmē?

Lai atbildētu uz šo jautājumu, pirms trim gadiem pētnieki paņēma pirmos paraugus no romiešu ostas būvēm netālu no Neapoles. Tos analizējot, atklāja kaļķa daļiņas, kas pārsteidzošā kārtā saturēja ļoti retu hidrotermālo minerāli alumīnija tobermorītu (aluminous tobermorite). Alumīnija tobermorīts veidojas tikai augstās temperatūrās, un pat tad to nevar radīt milzīgos daudzumos, turklāt to ir ļoti grūti pievienot betonam. No kurienes tas, ja zināms, ka romiešu javas ingredientu apstrāde ne tuvu nenotika tik augstās temperatūrās, kā tas tiek darīts mūsdienās?

Pie vainas jūras ūdens

Žurnālā American Mineralogist nesen tika publicēts pētījums, kas izskaidro, kā tas radies. Vispirms tika atklāts, ka alumīnija tobermorīta kristāli ir «izauguši» no silikātminerāla filipsīta. Pēdējais parasti ir sastopams vulkāniskajos iežos. Bet šo procesu iniciējis jūras ūdens, kas «kausējis» vulkānisko pelnu komponentus un tā radījis jaunus saistošos materiālus. Tieši tobermorīts ir «vainojams» romiešu betona izturībā, jo tā šķīvveida kristāli ļauj materiālam izliekties, nevis plīst spiediena dēļ. Tā kā kristāli turpina veidoties, laika gaitā betona struktūras izturība tikai pieaug...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Jolanta Sēnele

Lasīt vairāk...

Ceļi – nauda. Nodeva – ceļi

Ceļu lietošanas maksa kravas transportlīdzekļiem ir Latvijas vēsturiskā pieredze vinjetes ieviešanā

Ceļu tīkla attīstība un uzturēšana lietotājam drošā stāvoklī ir ļoti nozīmīga valsts atbildība, veidojot ekonomisko politiku un veicot transporta sektora plānošanu. Tāpēc ir būtiski nodrošināt stabilu un pārskatāmā periodā nemainīgu finansējumu autoceļu tīkla uzturēšanas un attīstības nodrošināšanai.

Latvijā pēc neatkarības atgūšanas vēsturiski ir bijuši dažādi ceļu finansēšanas modeļi: gan budžeta modelis ar piesaisti ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem (speciāls ceļu fonds), gan arī budžeta modelis ar daļēju piesaisti ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem. Piedāvāju nelielu minēto vēsturisko finansēšanas modeļu apskatu un analīzi, kā arī paplašināti izanalizēšu patlaban spēkā esošā modeļa – budžets ar daļēju piesaisti ceļu lietotāju maksātajiem nodokļiem – ieviešanas gaitu, kur kā galveno izdalīšu Latvijas pieredzi ceļu lietošanas nodevas www.lvvignette.eu ieviešanā.

Vispirms atgādināšu pāris statistikas datu, kas raksturo valsti un nozari.

* Iedzīvotāju skaits: ~1,971 miljoni.

* Autoceļu tīkla (69 923 km) vidējais blīvums: ~1,083 km uz 1 km2.

* Valsts autoceļu tīkla (20 081 km) vidējais blīvums: 0,311 km uz 1 km2.

* Reģistrēto un tehniskā kārtībā esošo transportlīdzekļu skaits: 729 262.

* Reģistrēto transportlīdzekļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem: 450.

* Reģistrēto un tehniskā kārtībā esošo vieglo automobiļu skaits: 679 042.

* Reģistrēto vieglo automobiļu skaits uz 1000 iedzīvotājiem: 344.

Šāda blīvuma autoceļu tīkla uzturēšana prasa ievērojamus līdzekļus, diemžēl 25 gadu laikā demogrāfiskās problēmas un lielais izceļojušo iedzīvotāju skaits (ap 600 tūkstošiem) radījis situāciju, kad atlikušajiem iedzīvotājiem un ceļu lietotājiem autoceļa tīkla uzturēšana izmaksā daudz lielāku summu nekā valstīs ar ievērojami lielāku iedzīvotāju skaitu. Tā arī ir viena no problēmām, kas jāvērtē un jāpatur prātā, tuvākajā laikā izstrādājot valsts autoceļu tīkla uzturēšanai nepieciešamā finansējuma piesaistes modeļa izstrādi. Vai maksājumu slogs šāda autoceļu tīkla uzturēšanai jau tuvākajā laikā nedraud kļūt nepanesams pašreizējam iedzīvotāju skaitam? Jau patlaban tā ir problēma. Nepietiekama finansējuma dēļ ceļu seguma atjaunošana notiek tikai uz galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, galvenokārt pateicoties finansējumam no Eiropas Savienības fondiem. Ārpus finansējuma paliek vietējie autoceļi. Tāpat atklāts ir jautājums, kur valstij ņemt līdzekļus ceļu sakārtošanai un uzturēšanai laikā, kad arī pārējie tās izdevumi turpina pieaugt.

Taču jebkurš lēmums par papildu finansējuma piesaisti jaunu maksājumu veidā likumdevējam ir nopietni jāsalāgo ar nodokļu maksātāju vēlmi un iespējām maksāt. Argumentācijai par nepieciešamību autoceļu tīkla papildus finanšu resursu piesaistei ieviest jaunus maksājumu veidus vai palielināt esošos būtu jābūt saprotamai un motivējošai nodokļu maksātājiem.

Kā viena no iespējām ir tā saukto ceļu lietotāju maksājumu sistēmas (iezīmētu maksājumu) izveide. Būtībā nav tik svarīgi, vai tas būtu speciāls budžets, iezīmēti nodokļi vai maksas ceļi. Svarīgi, lai ceļu lietotāju maksājumi atgrieztos ceļu tīklā. Patlaban svarīgākais ir darboties ar perspektīvu, kas ir motivējoša un saprotama nodokļu maksātājiem. Tātad šādā situācijā lielāka uzmanību būtu jāpievērš jau esošo maksājumu iezīmēšanai par labu autoceļu uzturēšanas finansēšanai, kā arī nākotnē ieviesto maksājumu iezīmēšanai. Jebkurā gadījumā svarīgi ir vadīties pēc principa, ka ceļu lietotājs veic maksājumu un pretī ir tiesīgs saņemt pakalpojumu – iespēju lietot normālā stāvoklī uzturētu autoceļu tīklu...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Ģirts Augstkalns,

VAS Latvijas Valsts ceļi Finanšu vadības daļas vadītājs

 

Lasīt vairāk...

Mainīt domāšanu kvalitātes celšanai

Pirms diviem gadiem stājās spēkā Eirokodeksa būvnormatīvi un ar tiem saistītie standarti. To mērķis – nodrošināt vienotu inženieru izpratni visā Eiropas Savienībā. 2015. gadā apstiprināts plāns par Eirokodeksa būvniecības standartu uzlabošanas pasākumiem 2016.–2018. gadam. Taču pilnvērtīgai jaunās sistēmas izmantošanai nozare joprojām iestrēgusi pārejas periodā. Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) ir pārliecināts: lai celtu kvalitātes un drošības līmeni, jāmaina domāšana un attieksme, sekojot līdzi mūsdienu kvalitātes standartiem. Par to saruna ar BVKB Kontroles departamenta direktoru Māri Demmi un sertificētu būvuzraugu Rihardu Ābolu.

Ko nosaka Eirokodeksa standarti, un kāpēc tie ir tik svarīgi?

Demme: Vienkāršoti skaidrojot, Eirokodeksa standartus var identificēt ar kādreizējo padomju laiku GOST un SNIP sistēmu. Eirokodeksa būvniecības standarti un to nacionālie pielikumi piedāvā vienotai izpratnei gatavu sistēmu. Jo kvalitāte sākas ar vienotu izpratni. Tā ir jauna, vienota sistēma, kas balstīta uz konkrētām procedūrām un sistemātisku kontroli, panākot ēkas drošumu un kvalitāti.

Ābols: Sistēmai jādarbojas tā, lai, sperot nākamo soli, būtu pilnīgi skaidrs, ka iepriekšējā neesi kļūdījies. Standarti paredz vadlīnijas un rekomendācijas. Tos nevajag uztvert kā normatīvo aktu kopumu, bet gan kā rokasgrāmatu minimālo kvalitātes prasību sasniegšanai. Piemēram, mūsu nacionālajā likumdošanā nav norādīts, cik var būt maksimālā kolonnas nobīde pa vertikāli. Šāda informācija ir šajos standartos. Sistēmas pamatā ir definēti drošuma līmeņi. Savukārt droša būvniecība ietver precīzi izstrādātu projektu, atbilstošu būvmateriālu izmantošanu un kvalitatīvu darbu izpildi...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Baiba Rēdere

Foto: Mārīte Šperberga

Lasīt vairāk...

Ar skatu nākotnē. Edgars Zelčs

Mērķtiecīgs un zinātkārs jaunietis, kurš droši dodas pretim jauniem izaicinājumiem – sarežģītiem projektiem un objektiem. Spēj saglabāt vēsu prātu, neizsmeļamu optimismu un humora izjūtu arī grūtās, nestandarta situācijās. Profesionālis ar strauju izaugsmi un ārkārtīgi lielu potenciālu būvinženiera karjeras jomā. Iepazīstieties – Būvindustrijas lielās balvas ieguvējs, Gada jaunais inženieris 2016 Edgars Zelčs!

Jūs saņēmāt Būvindustrijas lielo balvu kā gada jaunais inženieris. Kā uztvērāt šo atzinību?

Atzinība nāca ļoti pēkšņi. Es tiešām negaidīju, ka uzvarēšu šajā nominācijā. Kolēģu vidū izskanēja diskusijas par to, kuru varētu pieteikt balvai, bet lēmumu pieņēma vadība. Kad kolēģi mani pieteica, nodomāju – nu, pieteica, pieteica... Taču pats līdz pēdējam brīdim neticēju, ka saņemšu šo titulu un lielo balvu Pamatakmeni. Tikai brīdī, kad nosauca manu vārdu, sapratu, ka mans darbs un veikums tiešām ir novērtēts ne tikai kolēģu un sadarbības partneru vidū, bet jau valstiskā līmenī. Par to vēlos pateikt milzīgu paldies kolēģiem, kuri nominēja mani Būvindustrijas lielajai balvai! Tas man bija liels pagodinājums un motivācija attīstībai.

Vai saņemtā atzinība neuzliek papildu atbildību tādā nozīmē, ka tagad no jums sagaida vairāk?

Manuprāt, nevis uzliek atbildību, bet ir liels novērtējums iepriekš paveiktajam darbam. Ja tu esi inženieris, atbildībai jābūt jebkurā gadījumā. Lai līdz šādai atzinībai nonāktu, bez atbildības pret savu darbu nemaz nevar. 

Kas jūs visvairāk piesaista šajā profesijā?

Galvenais faktors, kas šo profesiju padara interesantu, ir darba dinamiskums – lai arī cik zinošs, pieredzējis būtu inženieris, katrā nākamajā projektā jāsaskaras ar jauniem izaicinājumiem, lietām un niansēm. Šajā profesijā nepārtraukti jāapgūst kas jauns. Tāpat jāseko līdzi tehnoloģiju attīstībai, tā teikt, jāiet līdzi laikam. Protams, jaunajiem inženieriem, kuri mācījušies atbilstoši jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām, ir nedaudz vieglāk, jo iegūtās zināšanas vēl nav novecojušas, taču tik un tā nepārtraukti jābūt ar skatu nākotnē, lai nepalaistu garām kādus jauninājumus...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Dace Rozenšteina

Foto: no Edgara Zelča personiskā arhīva

 

Lasīt vairāk...

No viena līdz deviņiem. Guntis Rāvis

Tieši pirms pieciem gadiem žurnāls Būvinženieris sarunājās ar Gunti Rāvi par investīcijām ražošanā un riskiem, izveidojot jaunas rūpnīcas. Tagad Skonto Group prezidents Guntis Rāvis prezentē grupu, ko veido deviņi uzņēmumi: Skonto Būve, Skonto Prefab, Skonto PlanLTD, Forta Medical, Forta Modular, Skonto Construction, LEC, Skonto Constructian Products, Skonto Cross Timber Systems. «Diemžēl mūsu valsts tirgus ir ļoti mazs. Skonto Grupa ir rezultāts tam, ko vēlas redzēt ārzemēs. Ja pasūtījums ir iespaidīgs, viņi grib kontaktēties ar kompāniju, kurai ir vismaz 100 miljonu apgrozījums. Grupa radās, pateicoties mūsu Zviedrijas, Norvēģijas, Somijas un Lielbritānijas partneru pamudinājumam. Viņi ierosināja: jūsu kompānijas uztveram kā grupu, tāpēc kā grupu jums to arī vajadzētu pasniegt. Tas nāk par labu eksporta tirgus apgūšanai. Klients nosaka, ko vēlas redzēt,» skaidro Guntis Rāvis.

Šīs deviņas kompānijas, kas apvienotas grupā, ir atsevišķi uzņēmumi.

Būtībā tās ir atsevišķas SIA. Katrai no tām ir savs darbības veids, arī akcionāru struktūra tajās ir dažāda, bet tās apvienojām Skonto Group, lai uzņēmumus būtu vieglāk prezentēt jebkurā pasaules vietā, vai tā ir Izraēla, Amerika, Islande, Zviedrija, Somija, Norvēģija, Lielbritānija vai Vācija. Grupā ir tikai tās kompānijas, kas nodarbojas ar būvmateriālu ražošanu, montēšanu, būvuzņēmēju pakalpojumu sniegšanu Latvijā un ārzemēs.

Visi grupas uzņēmumi orientēti uz eksportu?

Jā. Vienīgā kompānija, kas veidota Latvijas tirgum, ir Skonto Būve, un tāda tā arī paliks. Tās apgrozījums būs atkarīgs no tā, cik šajā nelielajā valstī būs būvdarbu veikšanas piedāvājumu. 2015. gads bija veiksmīgs, pagājušā gadā diemžēl neviens liels infrastruktūras objekts valstī netika realizēts, līdz ar to arī mūsu apgrozījums kritās. Šogad ir tikai daži objekti: bērnudārzs, skola, būve amerikāņu armijai, ugunsdzēsības depo, arī rūpnīcas rekonstrukcija. Savukārt visām pārējām grupas kompānijām pieprasījums ir milzīgs, ir starptautiska reputācija, kompāniju apgrozījums pieaug. 90–100% produkcijas tiek ražota eksportam.

Skandināvijā jūsu darbus var redzēt visvairāk. Kur vēl?

Grupas uzņēmumiem ir pasūtījumi ap 100 objektos ārpus Latvijas, 30 no tiem Stokholmā, Londonā ap 15, tad seko Norvēģija, Somija...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga

Foto: Mārīte Šperberga un no Skonto Group arhīva

 

Lasīt vairāk...

Pirmais numurs. Viktors Puriņš

Viktors Puriņš. Būvindustrijas lielās balvas laureāts par mūža ieguldījumu industrijā. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Pirms sešdesmit viena gada sācis ar dzīvokļu remontu Rīgā. Tad ķēries pie lietas nopietnāk. Cēlis dzīvojamos masīvus Ķengaragā pie Daugavas, Purvciemā, Juglā, Iļģuciemā, Imantā, daudzus bērnudārzus, skolas un poliklīnikas, turpinājis ar gaisa spēku karabāzi Lībijā, fermām, privātmājām un kultūras namiem Ādažos un visā Latvijā, protams, savu privātmāju, līdz uzcēlis ko ļoti svarīgu gan būvindustrijai, gan visai sabiedrībai – Latvijas Būvnieku asociāciju. Ne jau visu pats savām rokām un ne jau viens, tomēr vārdi «celt, likt kopā, apvienot, attīstīt, vadīt» vislabāk izsaka tā cilvēka spējas un būtību, kuru Latvijas būvnieki ilgus gadus oficiāli atzinuši par savu pirmo numuru. Vadītājs un organizētājs Viktors Puriņš ir bijis vienmēr.

Darba tikums

Labam būvniekam jābūt, pirmkārt, godīgam, otrkārt, redzīgam. Ir jāskatās visapkārt un jāmācās. Idejas nāk ar gadiem, kad daudz redzēts. Interesi par apkārtējo jācenšas saglabāt visu mūžu. Rīgas Lauksaimniecības tehnikumā arhitektūru mācīja Gunārs Priede, viņš arī vadīja manu diplomdarbu. Kad uzbūvēju savu māju, Priede gribēja to apskatīt, lai redzētu, ko no viņa mācībām esmu ņēmis vērā. 1959. gadā sāku strādāt par desmitnieku – tas ir tāds kā strādnieku uzraugs – Rīgas Proletāriešu rajona remontu un celtniecības pārvaldē. Lāčplēša un Valdemāra, tolaik – Gorkija, ielas stūrī remontējām senās podiņu krāsnis. Toreizējais krāšņu meistars gāja uz Vecrīgu, meklēja mūros vecus kārniņus, berza tos un jauca ar ūdeni. To putriņu viņš smērēja podiņiem iekšpusē, pirms likt tos vietās. Un teica, ka tagad tās krāsnis divdesmit gadu sildīs un nebūs jāremontē. Varēja taču iztikt ar vienkāršu māla javu, bet, nē, viņš augstu turēja savu meistara godu. Šodien, braucot no Juglas uz Siguldas pusi pa jauno šoseju, skatos, ka pēc asfalta uzklāšanas starp joslām šķembas nav kārtīgi novāktas, uzreiz uzvesta melnzeme, viss sajaukts un pavirši iesēta zāle. Sīkums?! Nē, tā ir paviršība. Būvniecībā atbildība ir noslīdējusi zemu... 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" augusta numurā*.

*Žurnālu “Būvinženieris” var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99, Latvijas pasts un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Pētersons

Foto: no Viktora Puriņa personiskā arhīva

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei