Objekti filtrēti pēc datums: septembris 2017

LBS organizē seminārus jaunajiem būvspeciālistiem par patstāvīgas prakses tiesību iegūšanu

Š.g. 21.septembrī Latvijas Būvinženieru savienībā notika otrais seminārs jaunajiem būvspeciālistiem par patstāvīgas prakses tiesību iegūšanu. Seminārā piedalījās 23 jauni speciālisti, kuri aktīvi darbojas nozarē un tuvākajā laikā plāno iegūt būvspeciālistu patstāvīgas prakses sertifikātu. 

LBS speciālisti četru stundu semināra laikā sniedza informāciju par: 

  • plānotajiem  jauno  būvinženieru  pilnveides  procesiem; 
  • būvspeciālistu   kompetences  novērtēšanas  un  patstāvīgās  prakses  uzraudzības  noteikumiem.
  • datu  ievadīšanu Būvniecības  informatīvās  sistēmas  būvspeciālistu  reģistrā  (BIS BR).
  • Būvniecības  likumu, Vispārīgiem  būvnoteikumiem (MK – 500) un Ēku  būvnoteikumiem ( MK – 529), 

kā arī un atbildēja uz dalībnieku individuāliem jautājumiem.

ŠEIT ir jaunās LBS uzraudzības programmas Nolikums.

Nākamo semināru datumi 2017.gadā:

Oktobrī: 9.10 (pirmdiena) & 16.10 (pirmdiena) 

Novembrī: 6.11 (pirmdiena) & 13.11 (pirmdiena)

Decembrī: 11.12 (pirmdiena) & 18.12 (pirmdiena)

Plānotais semināra laiks: 10:00-12:30.

Ikviens interesents speciālists var pieteikties uz vienu no šiem semināriem pie jauno speciālistu uzraudzības programmas koordinatores: Tatjana Titareva, 29382555, tatjana.titareva@lbs.bssi.lv

 

  

Lasīt vairāk...

Notikusi LBS valdes sēde

Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēdē piedalījās Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina. TIka pārrunāts par LBS un BVKB sadarbību un nozares aktualitātēm. Vēl sēdē tika runāts par Būvindustrijas lielo balvu, par jauno studentu uzņemšanu LLU, RTU un RCK, par ieceri Latvijā izveidot profesionālu inženieru kameru un EM iecerēm būvniecības normatīvās bāzes pilnveidošanā.

Lasīt vairāk...

Paroc laiž klajā jaunu izstrādājumu, lai mazinātu trokšņa piesārņojumu ēkās

Lai risinātu pieaugošā trokšņa piesārņojuma riskus ēkās, Paroc ir izstrādājis speciālus materiālus efektīvai starpsienu un grīdu izolācijai. Ir zināms, ka pēdējo 15-20 gadu laikā trokšņa līmenis telpās, ko rada satiksme un mājsaimniecības ierīces, stereo un video aprīkojums, ir pieaudzis apmēram par 10 decibeliem (dB). Cilvēka auss šīs izmaiņas uztver kā 100 % pieaugumu trokšņa līmenim. 

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pārmērīgs trokšņa līmenis traucē cilvēku atpūtu un miegu, rada koncentrēšanās grūtības mācību vai strādāšanas laikā. Tāpat cilvēki, kas ir pakļauti trokšņainai videi, kļūst satrauktāki, pasliktinās to garīgā veselība, kā arī šādi cilvēki ir vairāk pakļauti hipertensijas un sirds išēmisko slimību attīstībai. 

Lai nodrošinātu ēku atbilstību pieļaujamām trokšņa izplatības normām, arī Latvijas būvnormatīvos ir atrunātas skaņas izolācijas prasības ēku iekšējām norobežojošajām konstrukcijām (3. pielikums, Latvijas būvnormatīvam LBN 016-15, "Būvakustika").

Paroc izstrādātās jaunās skaņas izolācijas plāksnes PAROC Sonus var tikt pielietotas atbilstoši Latvijas Būvnormatīvu LBN 016-15 prasībām iekštelpu sienu un pārsegumu konstrukcijās, tās ir izgatavotas no akmens vates, ir nedegošas un ērtas lietošanai. Tās izceļas ar īpašu elastību, kas būtiski atvieglo produkta lietošanu. PAROC Sonus ir paredzētas skaņas izolācijas aizpildījumam iekštelpu vertikālās un horizontālās konstrukcijās. Samazinātais izstrādājuma svars padara to efektīvu un ekonomisku alternatīvu skaņas izolācijas risinājumiem koka un metāla karkasu sistēmās. Plāksne Sonus nemaina savu formu un īpašības paredzētajā ekspluatācijas laikā, tā ir viegla, viengabalaina un ar to ir ērti strādāt.

Jāņem vērā, ka ēkās dominē divu veidu trokšņi: gaisa skaņas un trieciena trokšņi, tāpēc ir būtiski skaņas izolāciju nodrošināt ne tikai starpsienu, bet arī grīdu konstrukcijās. PAROC Sonus ir piemērotas tieši gaisa skaņas trokšņu izolācijai. Gaisa skaņas trokšņi rodas tieši gaisā, piemēram, kad cilvēki sarunājas vai strīdas, tā ir TV vai radio skaņa vai dūkoņa no mājsaimniecības ierīcēm, un tos ierobežot iespējams ar starpsienu izolāciju. Trieciena troksnis rodas, kad pret virsmu tiek sists ar kādu objektu un skaņa tiek pārraidīta starp ēkas stāviem. To ierobežot palīdz grīdu skaņas izolācija. 

Paroc ir vadošais energoefektīvu siltumizolācijas risinājumu ražotājs Baltijas jūras reģionā ar ražotnēm piecās valstīs un pārstāvniecībām 14 valstīs. 2016. gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedza 375,5 miljonus EUR, un vidēji kompānija nodrošināja darbu 1835 cilvēkiem. Paroc galvenais birojs atrodas Somijā.

Lasīt vairāk...

Konkurss par koka paneļu risinājumiem

Šobrīd nav pietiekami daudz zināšanu par koka konstrukciju moduļiem un ēkām, tāpēc ir ierobežota to izmantošana būvniecībā. Ir daudz inovāciju, bet tās nav tik viegli atrast, jo bieži tās atrodas inženieru un arhitektu datoros. “Atklājot mūsu vislabākās idejas un risinājumus, mēs nodrošināsim ievērojami lielāku izaugsmi”, aicina konkursa organizatori. 

Tāpec uzņēmums Metsä Wood izsludina konkursu un vēlas veidot atklātu datu bāzi jeb Open Source Wood initiative, lai veicinātu inovatīvo risinājumu izplatīšanu. Visi iesūtītie elementi tiks licencēti atbilstoši CC BY 4.0.

KRITĒRIJI - ĀTRS, VIEGLS, ZAĻŠ
Celtniecības elements vai modulis, izmantojot Kerto® LVL (laminēts finiera zāģmateriāls) izstrādājumus kā galveno sastāvdaļu.
Ātrs: dizains padara būvniecības procesu ātru
Viegls: elements vai modulis ir viegls
Zaļš: dizains uzlabo ēkas CO2 bilanci

Iesniegšanas termiņš  1.10.2017
Metsä Wood Awards 2017, atbalstot iniciatīvu, piedāvā sekojošas balvas:
Pirmā vieta 10 000 €
Otrā vieta 5 000 €
Trešā vieta 2 000 €

Vairāk informācijas: http://www.metsawood.com/global/Campaigns/planb/open-source-wood/Pages/default.aspx

 

 

Lasīt vairāk...

Līdz 2018. gada aprīlim lielajiem elektroenerģijas patērētājiem jāievieš energopārvaldība vai jāveic energoaudits

Ekonomikas ministrija izsūtījusi vēstules vairāk kā 1000 komersantiem – lieliem elektroenerģijas patērētājiem, aicinot savlaicīgi veikt energoauditu un nākamajos četros gados īstenot savām vajadzībām atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, lai samazinātu uzņēmuma kopējās izmaksas par enerģiju un līdz ar to kāpinātu to konkurētspēju.

Atgādinājums katram komersantam, kurš atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, nosūtīts pusgadu pirms likumā noteiktā ieviešanas termiņa!

Kā zināms, 2016. gada sākumā Saeima pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas uzņēmumiem ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh noteica pienākumu līdz 2018. gada 1. aprīlim ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem, lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu to konkurētspēju. Tāpat līdz noteiktajam termiņam uzņēmumiem jānosūta informācija Ekonomikas ministrijai par paveikto.

Pēc Ekonomikas ministrijas rīcībā esošās informācijas Latvijā ir 1010 uzņēmumi, kuru ikgadējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh (saskaņā ar sadales operatoru sniegtajiem datiem par uzņēmumu elektroenerģijas patēriņu 2016. gadā) un kuri atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam. Lielo elektroenerģijas patērētāju saraksts publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. (Informējam, ka saraksts var tikt papildināts, balstoties uz uzņēmumu sniegto informāciju par citiem apakšlietotājiem nodoto elektroenerģiju.)

Vienlaikus ministrija atgādina, ka uzņēmumiem, kas nebūs līdz 2018. gada aprīlim veikuši attiecīgos energoefektivitātes pasākumus, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta energoefektivitātes fondā, no kura Altum turpmākajos gados sniegs atbalstu dažādu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Nodeva nebūs jāmaksā tiem komersantiem, kas līdz 2018. gada aprīlim būs veikuši likumā noteikto.

Energoefektivitātes nodevas apmērs tiks noteikts, reizinot uzņēmuma 2016. gada elektroenerģijas patēriņu megavatstundās ar nodevas likmi 7% apmērā no Eurostat publicētās Latvijas vidējās elektroenerģijas cenas rūpniecībā 2016. gadā, kas ir 6,28 euro par megavatstundu. Papildu informācija pieejama Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību”.

Lasīt vairāk...

Aicinājums apmeklēt konferenci - Inovatīvi Materiāli, Konstrukcijas un Tehnoloģijas

Šā gada 27.-29. septembrī Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgā notiks trešā starptautiskā konference “Inovatīvi Materiāli, Konstrukcijas un Tehnoloģijas”. Pēc RTU Būvaniecības inženierzinātnes fakultātes iniciatīvas un ar Būvniecības sektora atbalstu tiks dota iespēja zinātniekiem un inženieriem  dalīties pieredzē un veicināt zinātnisko pētījumu rezultātu pārnesi praksē.  Konferencē piedalīsies 200 zinātnieki un praktizējoši inženieri no 24 pasaules valstīm. Tiks prezentēti vairak nekā 140 zinātniskie pētījumi inovatīvu būvmateriālu, konstrukciju, tehnoloģiju un citās ar būvniecības nozari saistītās jomās.  

Konference “Inovatīvi Materiāli, Konstrukcijas un Tehnoloģijas” tiek pozicionēta kā unikāla, starptautiskās sadarbības būvniecības industrijas platforma, kuras ietvaros tiks nodrošināta jauno, inovatīvo materiālu un tehnoloģiju demonstrācija, kā arī veicināta to ieviešana būvniecībā. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un dalībnieku aktīvo interesi par videi draudzīgu un ilgtspējīgu būvniecību, šogad konferences dalībniekiem papildus tiks organizēti specializēti semināri par nozares aktuālajām tēmām (http://imst.rtu.lv/node/44):

  1. “Ilgtspējīga būvniecība” / “Sustainable civil engineering”
  2. “Gandrīz nulles enerģijas risinājumi neklasificētām ēkām” / “Nearly Zero Energy Solutions for Unclassified Buildings”
  3. “Energoefektīvas ēkas” / “Energoefficient buildings”
  4. “Inovatīvi materiāli un viedās tehnoloģijas vides drošumam” (IMATEH)  /  “Innovative materials and smart technologies for environmental safety” (IMATEH).

Konferences oficialā valoda – angļu valoda, semināri konferences ietvaros notiks latviešu un angļu valodā. Konferences programma ir pievienota pielikumā. 

Dalības maksa industrijas pārstāvjiem dod iespēju konferences laikā izvietot saliekamo reklāmas stendu (roll-up) un pie reģistrācijas galdiem izvietot reklāmas materiālus (vietu skaits ir ierobežots). 

Visi konferences dalībnieki saņems apliecinājumu par dalību konferencē, kas paliecinās kvalifikācijas paaugstināšanu.

Dalības maksa 300 EUR. 

Vairāk informācijas konferences mājas lapā: http://imst.rtu.lv/

e-pasts: conference@imst-rtu.com

Lasīt vairāk...

Izveidota jauno būvspeciālistu programma

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzskata, ka ir pamats cerēt, ka  2017.  gads būvniecībā būs izaugsmes  sākuma gads, jo periodā no 2017. līdz 2020. gadam būvniecībā ir jāapgūst 2 998. 590  miljoni eiro Eiropas Savienības izdalītie finanšu līdzekļi t.sk. 638.79  miljoni eiro jau 2017. gadā.

Lai šo tautsaimniecības uzdevumu sekmīgi  izpildītu, būvniecībā būs papildus jāpiesaista visu līmeņu būvnieki  t.sk. sertificētie būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām.

Jauno inženieru  nodarbinātības statistikas  dati  apliecina,  ka  valstī  pēc  būvinženieru kvalifikācijas  iegūšanas bez patstāvīgās  prakses tiesībām ir vairāk kā  tūkstotis jauno speciālistu.  

Latvijas Būvinženieru savienība uzskata, ka tieši šie  jaunie nesertificētie būvinženieri ir iekļaujami 2017. gadā uzsāktajā biedrības mērķa programmā, lai radītu prioritārus priekšnosacījumus pirms sertifikācijas  nepieciešamās  būvprakses iegūšanai, tieši ar šiem būvinženieriem sertificēšanas  institūcijām un būvfirmām jāstrādā, lai nozare maksimāli īsākā laikā iegūtu jaunus zinošus un varošus būvspeciālistus.

Šā gada 6.septembrī notika pirmā jauno būvspeciālistu apmācība par patstāvīgas prakses tiesību iegūšanu. Seminārā piedalījās 17 jauni speciālisti, kas neskatoties uz krīzi turpina strādāt nozarē un tuvākajā laikā plāno iegūt būvspeciālistu patstāvīgas prakses sertifikātu. 

LBS speciālisti četru stundu seminārā informēja par plānotajiem jauno būvinženieru kompetences procesiem; būvniecības likumu, vispārīgiem būvnoteikumiem (MK – 500) un ēku būvnoteikumiem (MK – 529); būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses  uzraudzības noteikumiem (MK-610), kā arī informēja par datu ievadīšanu Būvniecības  informatīvajā sistēmā (BIS) Būvspeciālistu reģistrā un atbildēja uz dalībnieku individuāliem jautājumiem.

Nākamie semināri  notiks: 9. un 16.oktobrī, 6. un 13.novembrī, 11. un 18.decembrī. 

Ikviens interesents speciālists var pieteikties uz vienu no šiem semināriem pie jauno speciālistu uzraudzības programmas koordinatores: Tatjana Titareva, 29382555, tatjana.titareva@lbs.bssi.lv.

Lasīt vairāk...

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome aicina apmeklēt mācību kursu GREEN BUILDING ENVELOPES

Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padome (LIBP) aicina Jūs būvniecības nozares profesionāļus pieteikties 1 dienas mācību kursam par šobrīd būvniecības jomā aktuālu tēmu - GREEN BUILDING ENVELOPES. Apmācības vadīs pieredzējis lektors no Kanādas un būs iespēja klātienē viņam uzdod interesējošus jautājumus, kā arī apgūt šādas tēmas: 

  - ievads pasīvajā un bioklimatiskajā dizainā,

  - pasīvais dizains, izmantojot saules paneļus,

  - dabiskā ventilācija,

  - daudzfunkcionālas norobežojošās konstrukcijas.

Apmācības notiks š.g. 26. oktobrī plkst. 9:30 – 17:30 biroju kompleksa “Baltais vējš” 4.st. konf.zālē, K.Ulmaņa gatvē 119, Mārupē. 

Pieteikšanās līdz 9.oktobrim šeit: https://goo.gl/forms/MP6iRpgns77DLtSr2

Papildus informācija ŠEIT. Jautājumu gadījumā lūgums rakstīt uz: info@ibp.lv.

Lasīt vairāk...

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” - “Pamatakmens” saņēmēji

4. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika pasniegts valstī augstākais nozares apbalvojums - Būvindustrijas lielā balva - “Pamatakmens”. 

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” - “Pamatakmens” saņēmēji

Kad pieredze veiksmīgi un prasmīgi satiekas ar jaunību, tad rodas ilgmūžīgas būves. Un šīs būves projektē un būvē konkrēti speciālisti. Tāpēc tik būtiski starp ēkām, inženierbūvēm, hidrobūvēm un elektrobūvēm, ceļiem un būvmateriāliem ir pamanīt cilvēku.

 “Būvniecības joma pēdējo gadu garumā ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, jo tās izaugsme ir cieši saistīta ar valsts vispārējo ekonomisko attīstību, tostarp tai pieejamo investīciju apjomu. Tomēr visa pamatā ir un paliek cilvēks – profesionāli būvnieki ir tie, kuriem mēs uzticamies. Tie ir cilvēki, kuru darbu redzam un novērtējam mums visapkārt. Man ir patiess prieks, ka ir iedibināta šī tradīcija – atskatīties un novērtēt paveikto, lai ar jaunām idejām un enerģiju vērtos nākotnē,” pauž finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis: “Tā ir pieredze un rezultāts, kuru valstiskā līmenī pasniedzam kā godprātīga, nozīmīga darba rezultātu. Arī transportbūves nenoliedzami ir nozīmīga valsts tautsaimniecības daļa, kas atver durvis attīstībai un ilgtspējai, kas ir būtiski gan biznesam, gan cilvēku vajadzībām kopumā. Tomēr aiz katras būves betona, ķieģeļa, smilts un stikla stāv cilvēks, kurš plānojis, radījis, licis pamatakmeni celtnei. Katra šī būve ir konkrēta cilvēka zināšanu, pieredzes un darba rezultāts, kuru kopīgi varam novērtēt. Īpaši, ja tā ir sabiedriski nozīmīga ēka, kurā ikdienā uzturas daudz cilvēku, piemēram, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Mežaparka lielā estrāde, slimnīca un citas.”

Būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmeni” kategorijā “MŪŽA IEGULDĪJUMS BŪVINDUSTRIJĀ” saņēma:

Kārlis Siļķe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes viesdocents, (viņš saņēma arī SIA “Doka Latvija” speciālo balvu un simpātiju balvu par iegūto lielāko atbalstītāju skaitu – 250- internetā senioru kategorijā)

Indriķis Teivāns, būvinženieris, pensionārs;

Romāns Auniņš, Latvijas Būvinženieru savienības galvenā administratora vietnieks, LBS BSSI Kvalitātes sistēmas vadītājs;

Jānis Bērziņš, pensionēts arhitekts;

Egīls Dzelzītis, LSGŪTIS valdes priekšsēdētājs, AS “Lafipa” valdes priekšsēdētājs;

Kārlis Augusts Kadiķis, ceļu būvinženieris, pensionārs;

Vērtētāju atzinību un SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti” (“Weber”, “Gyproc”, “Isover”) speciālo balvu saņēma Svetlana Siļutina, SIA “Tursons” būvmateriālu testēšanas laboratorijas vadītāja.

Būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmeni” un gada laureātu titulus saņēma:

“Gada arhitekts” Pēteris Blūms, SIA “Konvents” Pētera Blūma projektēšanas birojs arhitekts;

“Gada projekta vadītājs” Sergejs Periņecs, SIA “Merks” projektu vadītājs/atbildīgais būvdarbu vadītājs, (viņam arī SIA “Bauroc”, SIA “Doka Latvija”, SIA “Knauf” speciālās balvas);

“Gada inženieris” Vadims Bogdanovs, AS “LNK Industries” Starptautisko projektu departamenta vadītājs, (viņam arī SIA “Doka Latvija” speciālā balva);

“Gada inženieris” Raitis Nikolajevs, SIA “RERE BŪVE” projektu vadītājs - elektrisko sistēmu inženieris, (viņam arī SIA “Doka Latvija” speciālā balva, kā arī vislielākās simpātijas no balsotājiem internetā. No 2062 atbalstītājiem  – 678 balsojums pieder Raitim).

“Gada jaunais inženieris” Gints Vanders, AS “LNK Industries” būvdarbu vadītājs, (viņam arī SIA “Doka Latvija” speciālā balva un portāla buvbaze.lv speciālā balva);

“Gada jaunais arhitekts” Arnita Melzoba, Kārlis Melzobs, SIA “Arhitektu birojs GAISS”, arhitekti un uzņēmuma dibinātāji.

Vērtētāju atzinību kā gada jaunais projektu vadītājs saņēma Jānis Korņejevs, SIA “Jēkabpils PMK” būvdarbu vadītājs/atbildīgais būvdarbu vadītājs/būvkonstrukciju projektētājs/būvprojektu vadītājs, (viņam arī simpātiju balva par iegūto lielāko atbalstītāju skaitu internetā jauno speciālistu grupā - 551).

SIA “Sakret” balva “Kadru kalve” šogad aizceļoja pie uzņēmuma “LNK industries”.

Šā gada laureātu darbus var redzēt  Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Babītē, Viļānos, Ludzā, Jēkabpilī, Koknesē, Līvānos, Krāslavā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Alsungā, Aizputē, Ķekavā, Iecavā, Jūrmalā, Ādažos, Kārsavā un daudzviet citur.

Laureātiem balvas pasniedza finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības inženierzinātņu fakultātes dekāns Juris Smirnovs, Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas eksperts, bijušais kultūras ministrs Jānis Dripe, bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Laikā  no 16. līdz 18. oktobrim laureāti kategorijā “Gada inženieris/arhitekts” kopā ar “Peri” dosies ceļojumā uz Vāciju, lai iepazītu gan būves, gan atpūstos.


Foto: Reinis Oliņš 
 

Apbalvojums BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 laureātiem tika pasniegts pateicoties ģenerālsponsoram SIA “Bauroc”, sponsoriem: SIA “Paroc”, SIA „Sakret”, SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, atbalstītājiem: SIA “Skonto būve”, TECHNONIKOL, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti” (“Weber”, “Gyproc”, “Isover”), SIA “CMB”,  SIA “Doka Latvia”, SIA „Strabag”, AS “RERE GRUPA”, „Ramirent Baltic“ AS Rīgas filiāle, mediju partneriem:  žurnāls “Būvinženieris”, building.lvabc.lv, būvlaukums.lvbuvbaze.lvnozare.lv, TVNET, radio “Skonto”, RIGATV 24.

Apbalvojuma pasniegšanu organizēja Latvijas Būvinženieru savienība un tās izdotais žurnāls “Būvinženieris” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS “Latvijas valsts ceļi” un būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām: Latvijas Būvnieku asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, Latvijas Logu un Durvju ražotāju asociāciju, Latvijas Restauratoru biedrību, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.

 

Mārīte Šperberga,

Latvijas Būvinženieru  savienības valdes locekle,

žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore

 

e-pasts informācijai: bgbalva@gmail.com

Papildus informācija  - www.buvindustrijaslielabalva.lv 

Lasīt vairāk...

4. septembrī tiks pasniegta "Būvindustrijas Lielā Balva 2017"

4. septembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks pasniegts valstī augstākais nozares apbalvojums Būvindustrijas lielā balva - “Pamatakmens”

Jau piekto gadu tiks pasniegts augstākais apbalvojums nozarē -  “Būvindustrijas lielā balva”. Kas to saņems šogad? Tie ir speciālisti, kuri ir sava uzņēmuma, savas darbavietas un savas jomas “Pamatakmens”. Speciālisti, kuriem ir būtiska sava profesija, vide kādā viņi strādā. Speciālisti, kuriem svarīgi ir kolēģi, ar kuriem kopā nepārtraukti mācīties un attīstīties, kuriem ir svarīgs uzņēmums, tā kultūra un prestižs, kurā viņi strādā pat gadu desmitiem, jo redz iespēju nepārtraukti augt, ja ne amatos, tad zināšanās un vērienīgās vai arī nelielās, bet specifiskās un savdabīgās būvēs. Šā gada laureātu darbus var redzēt  Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Babītē, Viļānos, Ludzā, Jēkabpilī, Koknesē, Līvānos, Krāslavā, Daugavpilī, Dobelē, Jelgavā, Alsungā, Aizputē, Ķekavā, Iecavā, Jūrmalā, Ādažos, Kārsavā un daudzviet citur.

“Būvindustrijas lielā balva” nav konkurss. Tā nav sacensība par to, kurš labāks vai vērtīgāks, jo nav iespējams neviena balvai pieteiktā pretendenta vērtību ne izmērīt, ne nosvērt. Nav tādu svaru, un mērinstrumentu, lai kopā ar profesionalitāti un kompetenci nosvērtu un nomērītu arī atbildību un godaprātu. “Būvindustrijas lielā balva” ir  apbalvojums un novērtējums profesionālā vidē, šī balva ir liels pagodinājums talantam un ieguldītajam darbam valstiskā mērogā.

Apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” patrons, Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis saka: “Būvindustrijas lielo balvu, augstāko apbalvojumu nozarē, saņem tie speciālisti, kuri ir nozares lepnums, nozares pamatakmens. Augstais novērtējums izceļ gan prasmīgu skolotāju, gan zinošu pasūtītāju un radošu arhitektu, gan arī gudru projektētāju, talantīgu būvētāju un būvmateriālu ražotāju, kā arī vērīgu būvuzraugu. Pateicoties šādai profesionālai komandai, kurā satiekas jaunie inženieri ar pieredzes bagātajiem, ilggadējiem būvniekiem, tiek mantota pieredze, veicināta speciālistu profesionālā izaugsme un darba kvalitāte, bet kopīgā darba rezultāts ir izcilas būves. Latvijas būvniecības senās tradīcijas un tajā strādājošo būvnieku profesionalitāte ir stiprs pamats, lai attīstītu būvniecības eksportu. Esmu pārliecināts, ka būvniecības nozares eksportam ir potenciāls un iespējas sniegt arvien lielāku pienesumu Latvijas tautsaimniecībai.”

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Būvniecības nozare ir tautsaimniecības spogulis un tās izaugsme ietekmē arī kopējo Latvijas ekonomikas attīstību. Savukārt augsti kvalificēts būvniecības speciālists ir gan būvkomersanta, gan visas būvniecības nozares attīstības, ilgtspējas un konkurētspējas stūrakmens. Tādēļ nozarē ir nepieciešami izcili, izglītoti speciālisti katrā būvniecības specialitātē. Būvniecība ir darbaspēka ietilpīga nozare, kas darbojas spēcīgos konkurējošos tirgus apstākļos un pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem pāraug talantu medībās. Tādēļ svarīgi ir ne tikai ieguldīt jaunas, profesionālas būvnieku paaudzes sagatavošanā, bet arī sekmēt pieredzējušo būvspeciālistu nepārtrauktu mūžizglītību.”

Būvindustrijas lielā balva “Pamatakmens” tiks pasniegts kategorijās: „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un „Gada inženieris/arhitekts”, kas ietver vairākas nominācijas.

Apbalvojums BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2017 laureātiem tiek pasniegts pateicoties ģenerālsponsoram SIA “Bauroc”, sponsoriem: SIA “Paroc”, SIA „Sakret”, SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, atbalstītājiem: SIA “Skonto būve”, TECHNONIKOL, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti” (“Weber”, “Gyproc”, “Isover”), SIA “CMB”,  SIA “Doka Latvia”, SIA „Strabag”, AS “RERE GRUPA”, „Ramirent Baltic“ AS Rīgas filiāle, mediju partneriem:  žurnāls “Būvinženieris”, building.lvabc.lv, būvlaukums.lvbuvbaze.lvnozare.lv, TVNET, radio “Skonto”, RIGATV 24.

Apbalvojuma pasniegšanu organizē Latvijas Būvinženieru savienība un tās izdotais žurnāls “Būvinženieris” sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS “Latvijas valsts ceļi” un būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām: Latvijas Būvnieku asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Būvuzņēmēju partnerību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Transportbūvju inženieru asociāciju, Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju, Latvijas Logu un Durvju ražotāju asociāciju, Latvijas Restauratoru biedrību, Latvijas Ģeotehniķu savienību, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.

 

 

Mārīte Šperberga,

Latvijas Būvinženieru  savienības valdes locekle,

žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore

Papildus informācija  - www.buvindustrijaslielabalva.lv

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei