Objekti filtrēti pēc datums: oktobris 2018

Dženovas tilts

Kas bija pie vainas Morandi tilta sabrukšanā – pensijas vecums vai vienkārši slikti materiāli, uz kuru rēķina kāds (mafija) gribēja nopelnīt? 

Vai Morandi tilts Dženovā ir ārkārtējs izņēmums Itālijas kopējā bildē? Tilts, kas tā būvēšanas laikā tika dēvēts par inženierijas pērli, ir divpadsmitais, kurš sabrucis Itālijā kopš 2004. gada un piektais, kurš sabrucis pēdējo piecu gadu laikā. Turklāt šajā Da Vinči zemē ne tikai tilti nav stabili – pēc vietējās statistikas pārvaldes datiem (ISTAT), vairāk nekā divu miljonu celtņu tehniskais stāvoklis ir apšaubāms. 

Morandi tilts ir nevis izņēmums, bet drīzāk klasisks piemērs pēckara būvniecības bumam, kur atjaunotnes entuziasmā tika būvēti tilti, mājas un skolas no lētiem vai neizturīgiem materiāliem, lai palielinātu peļņu, vienkārši nedomājot par tik tālo 2018. gadu. 

«Nav nekādu šaubu, ka 60. gadu celtniecības bums situāciju ir tikai pasliktinājis,» laikrakstam Guardianskaidro Maurīzio Karta, Palermo Universitātes profesors pilsētplānošanā. «Būvēts tika visur, ne vienmēr ievērojot adekvātus standartus,» viņš turpina. «Mēs cēlām nedrošās vietās, upju krastos, vietās, kur zeme mēdz slīdēt, gar klintīm un augsta riska hidroģeoloģiskās un seismiskās vietās, nemaz nerunājot par vietām, kur ir rosīga satiksmes infrastruktūra, kas palielina risku tiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo, – īsumā, vietās, kur cilvēkiem vispār nebūtu jādzīvo.» 

Arī zem Morandi tilta un ļoti tuvā tā apkārtnē ir pilns ar mājām – daudzstāvu dzīvojamām mājām. To iedzīvotāji pēc tilta sabrukšanas tika evakuēti, bet, piemēram, Ziemeļsicīlijas pilsēta Mesīna pirms deviņiem gadiem nepaspēja evakuēt cilvēkus, un plūdos un zemes noslīdējumos gāja bojā 37 un 95 tika ievainoti. Arī toreiz šajās it kā dabas katastrofās vainoja neadekvāto būvniecību.

Laiks pensijā

Sliktajam būvju un ceļu stāvoklim ir viens gauži prozaisks izskaidrojums – tās lielākoties tika būvētas pagājušā gadsimta 50.–60. gados, un nu tām ir pienācis laiks pensionēties. Eksperti ir vienisprātis, ka šajās būvēs izmantoto materiālu dzīves ilgums nav vairāk par 50–60 gadiem. Tas, protams, ir paradoksāli, ka valstī, kur atrodamas tūkstošgadīgas baznīcas, sabrūk piecdesmitgadīgas būves. Piemēram, Konkordijas templis Rietumsicīlijā, kas celts aptuveni 440 gadu pirms Kristus, stāv kā mēms pārmetums vien pāris kilometru no 70. gados būvēta tilta, kura daļa pērn bija jāslēdz sabrukšanas draudu dēļ. Dženovas Universitātes profesors Antonio Bercičs, kas jau pirms diviem gadiem publiski brīdināja par Morandi tiltu, intervijā itāļu sabiedriskajai televīzijai atzina: «Mēs esam izmantojuši materiālus, kam lemts ātri nodilt. Iepriekšējo desmitgažu inženierijas eksperti ticēja, ka dzelzsbetons ļaus būvēt kolizejus, bet izrādījās, ka tā nav patiesība. Vairākas to laiku būves tagad ir vienkārši jānojauc.» Par Morandi tiltu viņš jau 2016. gadā intervijā itāļu TV kanālam Primocanale izteicās, ka tas ir «nepareizs» un ka «agrāk vai vēlāk tas būs jānomaina». «Es nezinu, kad, bet pienāks laiks, kad tā uzturēšanas izmaksas būs lielākas par tā pilnīgas nomaiņas izmaksām,» viņš tolaik atzina...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Jolanta Sēnele

Lasīt vairāk...

Apspriež būvinženieru profesionālo kvalifikāciju Baltijā

Jūrmalā 6. septembrī notika Baltijas valstu būvinženieru nevalstisko organizāciju koordinācijas sanāksme, kurā apsprieda aktuālos nozares jautājumus un pārstāvniecību Eiropā.

Īpaša velte

Koordinācijas sanāksme notiek katru gadu pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm. Šogad saimnieku lomā bija Latvijas inženieri. Lietuvas Būvinženieru asociāciju (LBA) pārstāvēja prezidents Vincents Vītis Stragis, viceprezidents Žimants Rudžionis, kurš vada organizācijas Kauņas nodaļu, LBA Viļņas nodaļas vadītājs Audrius Čepulis, LBA valdes loceklis un Viļņas Tehniskās universitātes Kvalitātes vadības centra direktors Ramūns Setkausks, Vides ministrijas Būvniecības un teritoriālās plānošanas departamenta vecākais padomnieks Dangirs Žukausks. Igaunijas Būvinženieru asociāciju (IBA) pārstāvēja priekšsēdētāja vietnieks Jāns Olops un izpilddirektore Tija Rubena. Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) delegācijā bija valdes locekļi Raimonds Eizenšmits, Helēna Endriksone, Vija Gēme, Artis Dzirkalis un izpilddirektore Vaira Ronimoisa. Prezentāciju par būvnieku izglītības struktūru vadīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. Kaimiņiem kā īpaša velte tika pasniegtas Jāņa Lancera veidotās grāmatas Būvniecība Latvijā 19182018

Vērtīgākās – diskusijas

Prezentācijās valstu pārstāvji informēja par gada aktuālajām norisēm nozarē, normatīvās bāzes un profesionālās kompetences sistēmas jauninājumiem, būvniecības jomas attīstību un perspektīvām. Par īpaši vērtīgām dalībnieki atzina diskusijas, kas ļāva salīdzināt situāciju kaimiņvalstīs un noteikt pārstāvniecības prioritātes Eiropas Būvinženieru padomē (ECCE– European Council of Civil Engineers). 

Tā kā šogad Baltijas valstis svin 100 gadu kopš neatkarības deklarēšanas, inženieri uzsvēra profesionālo biedrību mantojumu kopš pagājušā gadsimta 20.–30. gadiem, kas Latvijā, Igaunijā un jo īpaši Lietuvā glabāts arī padomju laikā.

LBS valdes loceklis Raimonds Eizenšmits informēja par šogad XXX kongresā ievēlēto valdi, kas ir plašākā starp trijām kaimiņvalstu organizācijām. Igaunijas un Lietuvas kolēģi atzina, ka valdes ievēlēšanas mehānisms garantē lielāku organizācijas biedru līdzdalību un pārstāvniecību. Kaimiņi uzteica LBS dalību energoefektīvāko ēku konkursa rīkošanā.

Runājot par likumdošanu, Eizenšmits minēja joprojām neatrisinātos projektu saskaņošanas ilgos termiņus, ko līdz ar jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā 2014. gadā bija solīts samazināt līdz 60 dienām, tomēr tas joprojām sasniedz pat 192 dienas. Igaunijas un Lietuvas pārstāvji atzina, ka pie viņiem šis process notiek ātrāk. Tija Rubena paskaidroja, ka Igaunijā efektīvi strādā nozares elektroniskā datubāze, kas palīdz saīsināt procesus, tomēr arī tai vēl vajadzīgi uzlabojumi...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

Antra Ērgle

Foto: Antra Ērgle

 

Lasīt vairāk...

Aizvadīta oktobra LBS izbraukuma valdes sēde

2018.gada 16.oktobrī notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) izbraukuma valdes sēde Jēkabpilī. 

Sēdes laikā Jēkabpils pārstāvji – Jēkabpils pilsētas Būvvaldes vadītāja Inga Līce – Vilciņa, Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs un Būvniecības nodaļas vadītāja Anita Vanaga informēja par būvindustrijas aktualitātēm Jēkabpilī. 

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume un izpilddirektore Vaira Ronimoisa informēja par būvniecības  nozares nodrošinājumu ar būvspeciālistiem – projektētājiem, būvdarbu vadītājiem un būvuzraugiem, kā arī par gaidāmajām izmaiņām būvspeciālistu sertificēšanā.

LBS valdes loceklis, Dr. Sc. Ing. Raimonds Eizenšmits informēja par FIDIC līgumnosacījumiem – sarkano, dzelteno, zaļo, balto un sudraba  grāmatām. Praktiskos  jautājumus par  Būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) izmantošanu un  gaidāmajiem pilnveidojumiem skaidroja Liene Duša.    

Valdes sēdē tika pieņemts lēmums par LBS pārstāvi Latvijas Būvniecības padomē deleģēt valdes locekli Arti Dzirkali. 

Sēdes laikā dalībnieki iepazinās arī ar Jēkabpils objektiem – pārbūvēto Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu un  Krustpils pils A daļas un fasādes atjaunošanas darbiem, Krustpils pils pagalma atjaunošanu, strūklakas un dārza pārbūvi.  Noslēgumā tika apmeklēts Likteņdārzs Koknesē, apciemojot LBS iestādīto priedīti. 

                                                                                                            

Lasīt vairāk...

Drenāžas nozīme pārtikas ražotnēs

Pēc pasaulē lielākās listeriozes baktēriju izplatīšanās uzsvērta vajadzība optimizēt higiēnas apstākļus Eiropas pārtikas un dzērienu ražotnēs, lai samazinātu līdzīgu epidēmiju risku nākotnē. 

Mazināt vairošanās iespējas

Gan starptautiska līmeņa dzērienu ražotāji, gan maltīšu sagatavotāji pārtikas veikalos bieži vien aizmirst par ļoti svarīgu jomu, kurai ir būtiska nozīme ražošanas higiēnā, proti, drenāžu. Daudzi neatkarīgi pētījumi liecina, ka drenāžā ir iespējama būtiska baktēriju skaita klātbūtne. 70% pozitīvo listeriozes izraisītāja testu nāk no drenāžas, tāpēc ir kritiski svarīgi, lai drenāžas sistēma būtu izveidota tā, ka baktēriju vairošanās iespējas samazinātu līdz minimumam. 

Baktēriju attīstībai ir nepieciešams ūdens, tāpēc drenāžas sistēmā vai uz rūpnīcas grīdas esošais ūdens rada potenciālo pārtikas piesārņojuma risku. Baktērijas spēj pārvietoties pa drenāžas sistēmu, piesārņojot dažādas pārtikas ražošanas rūpnīcas zonas. Šā iemesla dēļ jebkuram pārtikas un dzērienu ražotājam par prioritāti ir jāizvirza higiēniskas drenāžas izveide, lai novērstu baktēriju epidēmijas. 

Drenāža pārtikas un dzērienu uzņēmumos

Drenāža ir jāprojektē un jāizstrādā atbilstīgi labākajiem higiēnas prakses principiem, kā arī saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem par būvniecības risinājumu veiktspēju un specifikācijām. Ir svarīgi, lai pārtikas un dzērienu ražotāji piekoptu uz pierādījumiem balstītu pieeju drenāžas sistēmu izvēlē. Drenāžas produktu sērijā jābūt īstenotiem EHEDGlabās projektēšanas prakses principiem. 

EHEDG(Eiropas Higiēnas inženierzinātņu un dizaina grupa) ir globāla bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir uzlabot higiēnas inženierzinātnes un dizaina standartus visās pārtikas ražošanas jomās. Organizācija apvieno iekārtu ražotājus, pētniecības institūtus, akadēmiskās iestādes un pārtikas ražotājus šā mērķa izpildei un ir galvenais neatkarīgās informācijas avots daudzos jautājumos. 

Pārtikas un dzērienu ražotājiem drenāžas sistēmu projektēšanā un izbūvē jāapņemas ievērot uz pierādījumiem balstītu pieeju. Viens no pasaules vadošajiem higiēniskas drenāžas risinājumu ražotājiem pasūtīja divus būtiski svarīgus izpētes un attīstības projektus, lai palīdzētu klientiem paaugstināt higiēnas līmeni to drenāžas sistēmās...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

Nils Idžons, ACO Nordic projektu vadītājs

Foto: no ACO Nordic arhīva

Lasīt vairāk...

EM aicina būvniecības NVO pieteikt pārstāvjus darbam Latvijas Būvniecības padomē

Ekonomikas ministrija aicina būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas iesaistīties Latvijas Būvniecības padomes darbā un deleģēt organizācijas pārstāvi darbam padomē.

Biedrības un nodibinājumus, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, aicinām līdz šā gada 1. novembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu darbam Latvijas Būvniecības padomē. Pieteikumus lūdzam nosūtīt Ekonomikas ministrijai pa pastu uz adresi Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519 vai oficiālo e-pasta adresi: pasts@em.gov.lv

Lai deleģētu pārstāvi darbam padomē, biedrībām un nodibinājumiem jāiesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegums, kam pievienots valdes (sapulces) lēmums par pārstāvja deleģēšanu, norādot pārstāvja kontaktinformāciju (tālruņa numurs, e-pasta adrese) un tā pieredzi pārstāvētajā jomā, kā arī biedrības un nodibinājuma darbības ilgumu un biedru skaitu, klāt pievienojot biedru sarakstu (ja biedri ir juridiskās personas), un informāciju par deleģētā pārstāvju pieredzi šajā biedrībā un nodibinājumā. Šie kritēriji ir būtiski, atbilstoši vēlēšanu rezultātiem, lemjot par konkrēta pārstāvja, iekļaušanu Latvijas Būvniecības padomes sastāvā.

Par Latvijas Būvniecības padomi:

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ne vairāk 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji. Biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, patērētāju tiesības un ētikas normu ievērošana, var deleģēt savu pārstāvi darbam padomē reizi gadā līdz 1. novembrim.

Līdz šim padome tika ievēlēta uz vienu gadu. Tomēr šāds termiņš tika atzīts par pārāk īsu, lai Padome varētu sasniegt izvirzītos mērķus un paveikt uzsāktos darbus. Tādēļ, lai nodrošinātu Padomes darba nepārtrauktību, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 513 “Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība”. Minētie grozījumi paredz, ka Padomes sastāvs tiks atjaunots ik pēc trim gadiem. Līdz ar to 2018.gadā un turpmāk Padome tiks ievēlēta uz trīs gadiem.

Padomes locekļu personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.

Informācija par Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtību pieejama: http://m.likumi.lv/doc.php?id=268600.

Lasīt vairāk...

Iznācis žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurs

Žurnālā “Būvinženieris” nr.64 – 2018.gada oktobrī lasiet:

Kad «sagraut»nozīmē «būvēt»

Vasaras beigās Rīgā, Krasta ielā, posmā starp Dienvidu un Salu tiltu noslēdzās Rīgas maģistrālā ūdensvada atjaunošana. Cauruļvada maiņa notika ar beztranšejas metodi, proti, jauno cauruli ievilka esošajā caurulē, saglabājot agrāko trasi. 

Drenāžas nozīme pārtikas ražotnēs

Pēc pasaulē lielākās listeriozes baktēriju izplatīšanās uzsvērta vajadzība optimizēt higiēnas apstākļus Eiropas pārtikas un dzērienu ražotnēs, lai samazinātu līdzīgu epidēmiju risku nākotnē. Nils Idžons, “ACO Nordic” projektu vadītājs, atklāj paņēmienus maksimāli efektīvas drenāžas ierīkošanai pārtikas gatavošanas telpās.

Ģeotermālie siltumsūkņi apkures sistēmās 

Ģeotermālie siltumsūkņi nodrošina patērētāju ar “neatkarīgu” siltumu. Ģeotermālais siltumsūknis ir gan ekoloģisks, gan efektīvs ēku apkures risinājums. Jaunais inženieris Antons Korņilovs izpētījis ģeotermālo kolektoru veidus un sistēmas projektēšanas principus, kuros izmantots vertikāla zemes kolektora aprēķins, izstrādājis siltumapgādes projektu, kurā apvienots ģeotermālais siltumsūknis ar vertikālo kolektoru un siltās grīdas apkures sistēmu.

Salīdzina nozares ilgtspēju

Jūrmalā 6. septembrī notika Baltijas valstu būvinženieru nevalstisko organizāciju koordinācijas sanāksme, kurā apsprieda aktuālos nozares jautājumus, nozares likumdošanu un kvalitātes uzturēšanu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kā arī vienoto pārstāvniecību Eiropā.

Kondensāta novadīšana ēkas ilgmūžībai

Kondensāta veidošanās ir svarīgs, bet nepietiekami akcentēts temats ēkas ilgmūžībā, secina “Kapitel” eksperte Rasa Auziņa, analizējot piemēru ar būvniecības gaitā nepareizi ierīkotu mitruma novadīšanu no virsgaismas konstrukcijas, kas labota pēc ilgāka ēkas ekspluatācijas posma. 

Lai solīts makā krīt!

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras speciālisti Eiropas Savienības fondu administrēšanas gaitā uzkrājuši informāciju par projektos biežāk sastopamajām kļūdām, no kurām var mācīties nākotnes projektu īstenotāji.

Katastrofa Itālijā liek vērtēt pašu tiltus

Kas bija pie vainas Morandi tilta sabrukšanā – “pensijas” vecums vai vienkārši slikti materiāli, uz kuru rēķina kāds (mafija) gribēja nopelnīt? Tilts, kas būvēšanas laikā tika dēvēts par inženierijas pērli, ir divpadsmitais, kurš sabrucis Itālijā kopš 2004. gada, un piektais, kurš sabrucis pēdējo piecu gadu laikā. Traģiskā avārija likusi novērtēt arī Latvijas tiltu drošību.

Slogs vai efektīvs darbs?

Pērn Būvniecības valsts kontroles birojs sāka Būvkomersantu klasifikatora izveidi, un jau nākamgad plānots to izmantot publiskajos iepirkumos. Mērķis ir būvniecības iepirkumos noteikt saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanu, kas saistīts arī ar izmaiņām Publisko iepirkumu likumā. 

Top jauna sertifikācijas kārtība

Lai uzlabotu būvspeciālistu sertifikāciju un patstāvīgās būvprakses uzraudzību, 20. martā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 169 Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi. Pašlaik ir pārejas periods, un Latvijas Būvinženieru savienība izstrādā jaunu sertifikācijas kārtību.

Moduļu bērnudārzs Ķegumā

Līdz ar jaunā mācību gada sākumu Ķeguma novada pirmsskolas izglītības iestādē Gaismiņa ir jauna vienstāva piebūve – rūpnieciski izgatavotu moduļu ēka 1050 kvadrātmetru platībā. Tā būvēta no pārvietojamiem karkasa moduļiem ar piesaisti esošās ēkas inženiertīkliem.

Čeboksaru lidostas termināla koncepts

Mūsdienu lidosta ir sarežģīts komplekss, ko var aplūkot dažādi – gan kā uzņēmumu, gan kā inženierbūvju kompleksu, gan arī kā unikālu arhitektūras objektu. Pielāgojoties jaunām pasažieru vajadzībām un vēlmēm, aviokompānijas un lidostas veido jaunas funkcijas un pakalpojumus, kas papildina lidostu darbības virzienus.

Būvniecības izaugsme atspoguļojas nozares 2017. gada finanšu rādītājos

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pieaudzis par 19,5%. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās 2017. gadā bija 1,74 miljardi eiro.

Lai jumts netek

Būvniecības pēdējo gadu aktīvākā tendence ir ilgtspējīga, kas iekļauj normatīviem atbilstīgus būvmateriālus, tostarp tvaika izolācijas materiālus lēzeno jumtu konstrukcijās.

Kā tīrīt ventilācijas kanālus

Mācību centrā Drošība27. septembrī notika 8. ekspertu dienas, kuru tēma bija «Kāpēc mehānisko ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu uzturēšana ir svarīga?». Tajās piedalījās ap 150 būvju īpašnieku, apsaimniekotāju, mehānisko ventilācijas sistēmu apkopes un ugunsdrošības speciālistu. 

 

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Izstādes „Māja. Dzīvoklis” laikā informēs par aktualitātēm ēku renovācijā

No šā gada 19. - 21. oktobrim izstādes „Māja. Dzīvoklis” laikā Ekonomikas ministrija un informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneri informēs namu pārvaldītājus un dzīvokļu īpašniekus par pieejamo ES fondu finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī kvalitatīvu ēku renovāciju. Izstādes laikā notiks arī seminārs "Daudzdzīvokļu mājokļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un atjaunošanas tendences šodien un rīt".

Trīs dienas izstādes stendā „Dzīvo siltāk” varēs sastapt Ekonomikas ministrijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī Valsts ieņēmuma dienesta (tikai 19. oktobrī) ekspertus. Konsultācijas sniegs arī būvniecības nevalstisko organizāciju pārstāvji no Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas un Ilgtspējīgas būvniecības padomes. Ekspertu saraksts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs par būvniecības regulējumu un ES fondu līdzfinansējuma piesaistes iespējām daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai. Patērētāju Tiesību aizsardzības centra eksperti informēs par normatīvo aktu prasībām būvizstrādājumiem. Interesenti varēs uzzināt, kā izvēlēties atbilstošus būvizstrādājumus, un saņemt konsultācijas par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošiem dokumentiem. Kolēģi no Būvniecības valsts kontroles biroja pastāstīs par būvniecības procesa digitālo pārvaldību būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informēs par ugunsdrošību mājoklī un prasībām, kuras noteiktas Ugunsdrošības noteikumos. Latvijas Nacionālā standartizācijas institūcijas „Latvijas standarts” informēs, par Latvijas, Eiropas Savienības un starptautiskajiem standartiem būvniecībā un to pieejamību. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve š.g. 19. oktobrī informēs par reverso PVN būvniecības nozarē.

Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas biedri, tai skaitā SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” pastāstīs par ES fondu līdzfinansējuma piesaisti daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pieredzi renovācijas projektu vadībā. Bet Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas eksperti sniegs konsultācijas par logu izvēli un montāžu. Stendā varēs uzzināt arī par materiālu izvēli, siltumapgādes sistēmas veidiem un citiem aktuāliem jautājumiem par ēku atjaunošanu.  

Izstādes laikā, piektdien 19. oktobrī plkst. 10:00, Ķīpsalas hallē Konferenču zālē nr.1. notiks seminārs "Daudzdzīvokļu mājokļu pārvaldīšanas, uzturēšanas un atjaunošanas tendences šodien un rīt". Pasākumā namu pārvaldnieki un citi interesenti varēs uzzināt par jaunumiem normatīvajos aktos mājokļu pārvaldīšanas jomā, kā arī daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atbalsta programmu. Pasākuma laikā notiks fotokonkursa “Energoefektivitāte mums apkārt” laureātu apbalvošana. Semināru organizē Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Ekonomikas ministrija, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 un Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde.

Plašāka informācija par izstādi „Māja. Dzīvoklis” pieejama Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 mājas lapā http://www.bt1.lv/mdz/

Lasīt vairāk...

LBS Izglītības un jauno speciālistu sekcijas sēde

4.oktobrī Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Izglītības un jauno speciālistu sekcijas sēdēklātesošie tika informēti par izmaiņām būvprakses sertificēšanas kārtībā un to praktisko realizāciju saskaņā ar MK noteikumiem Nr.169.

Sēdes dalībnieki lēma par sekcijas prioritārajiem darbiem 2018. gadā un 2019. gadā, aktivizēt Jaunatnes kopas darbību un sadarbībā ar LBS Būvtehnoloģiju sekcijas vadītāju Gintu Šķenderu, organizēt ekskursijas uz būvobjektiem. Nepieciešamas arī korekcijas Būvniecības izglītības priekšlikumiem.

LBS Izglītības un jauno speciālistu sekcijas sēdē Liene Duša lūdza sekcijas dalībniekus sadarbībā ar LBS BSSI izveidot 1. un 2. līmeņa Augstākās profesionālās un bakalaura izglītības studiju programmu atbilstības sarakstu, kur būtu atspoguļotas visas izglītības programmas un sagatavot informāciju uz kādu sertifikātu var pretendēt attiecīgas studiju programmas absolventi. Sekcijas dalībnieki lēma lūgt augstskolu un koledžas pārstāvjiem un attiecīgo studiju programmu direktoriem divu nedēļu laikā atsūtīt studiju plānus salīdzinošās analīzes veikšanai, kā arī aktualizēt jautājumu par profesiju standartiem NEP sēdē.

Lasīt vairāk...

Aicinām abonēt! Īpaša cena līdz 30.oktobrim!

Žurnālu Būvinženieris izdod Latvijas Būvinženieru savienība. Žurnāls raksta par katram būvindustrijas profesionālim – būvniekam, projektētajam, ražotājam, pasūtītājam – ikdienā svarīgām lietām - objektiem, tehnoloģijām, konkrētiem risinājumiem un nozares cilvēkiem, par veiksmīgiem piemēriem un labojumiem neveiksmēm un kļūdām, iepirkumiem un nozares tendencēm. Žurnāls piedāvā variantus un rosina profesionāļu diskusiju.  

Aicinām abonēt www.buvinzenieriem.lv.  Īpašā cena līdz 30.oktobrim!

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei