Objekti filtrēti pēc datums: oktobris 2018

LBS un Polijas Mazoveckas apgabala būvinženieru palāta paraksta sadarbības līgumu

Latvijas Būvinženieru savienības un Polijas Mazoveckas apgabala būvinženieru palātas vadība parakstīja sadarbības līgumu starp abām organizācijām. Līgums paredz pieredzes apmaiņu kvalifikācijas paaugstināšanā,  būvinženieru sertificēšanā un atestācijā. Tāpat līgums paredz informācijas apmaiņu par būvniecību un ražošanu abās valstīs.

Lasīt vairāk...

LBS biedram Jānim Lanceram Latvijas zinātņu akadēmijas medaļa un akadēmijas prezidenta Pateicības raksts

Latvijas Zinātņu akadēmijā 22. oktobrī Latvijas Būvinženieru savienības biedram Jānim Lanceram tika pasniegta unikāla medaļa. Unikāla tāpēc, ka pirmā.

Latvijas Ziņātņu akadēmija līdz šim medaļas par īpašiem nopelniem un saniegumiem pasniedza zinātniekiem. Saprotot kādu apjomīgu darbu, izdodot Latvijas simtgadei veltītu grāmatu “Latvijas būvniecība 1918. – 2018.” trīs sējumos daudzu gadu garumā paveicis būvinženieris Jānis Lancers, novērtējot viņa devumu tautsaimniecībā mūža garumā, Zinātņu Akadēmija lēma, ka pienācis laiks radīt medaļu arī  praktiķiem, kuri roku rokā ar zinātni palīdz  Latviju radīt skaistāku un labāku. Tāpēc arī pienācis laiks šim unikālajam un seviškajam apbalvojumam.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis Jānim Lanceram pasniedza savu Pateicības rakstu par mūža ieguldījumu Latvijas būvindustrijas attīstībā, inovatīvu būvtehnoloģiju ieviešanā un nozīmīgu veikumu nozares vēstures izpētē. 

Jānim  Lanceram tikko kā apritēja 85 gadi un  viņš vienmēr bijis darbarūķis, kas nav alcis ne atzinības,  ne apbalvojumu, bet ja darbu novērtē kolēģi, tas bijis patīkami. Jāņa Lancera dzīves kredo: “Akadēmiskā izglītība ir ļoti svarīga, bet prakse un pieredze ir ne mazāk nozīmīga”.  Visi trīs sējumi ir Jāņa Lancera skatījums uz nozari, kas radies pašam strādājot būvindustrijā, gan pētot materiālus arhīvos, bibliotēkās, iegūstot tos no  dažādu jomu asociācijām un biedrībām.

LBS biedrs Alberts Krols teica, ka Jānis Lancers ir unikāla personība būvniecības vēsturē, jo  kaut ko tādu var radīt vien talantīgs un ar lielām darba spējām apveltīts cilvēks, kurš  labi pazīst “drēbi.”

Lasīt vairāk...

Ģeotermālie siltumsūkņi apkures sistēmās

Ģeotermālie siltumsūkņi nodrošina patērētāju ar “neatkarīgu” siltumu. Ģeotermālais siltumsūknis ir gan ekoloģisks, gan efektīvs ēku apkures risinājums. 

Antons Korņilovs izpētījis siltumsūkņa darbības principu un dažādu ģeotermālo kolektoru veidus, kā arī ģeotermālo siltumsūkņu sistēmas projektēšanas principus, kuros izmantots vertikāla zemes kolektora aprēķins, pētījis grunts siltumtehniskos parametrus un to iedarbību uz siltumsūkņa darbību un efektivitāti, veicis apkures sistēmas izvēli ēkas apkures vajadzībām, apsverot sistēmu pozitīvos un negatīvos aspektus, izstrādājis siltumapgādes un apkures projektu, kurā apvienots ģeotermālais siltumsūknis ar vertikālo kolektoru un siltās grīdas apkures sistēmu, līdz ar to secinājis, kā un kādos apstākļos ir labāk izmantot vienu no ģeotermālo kolektoru veidiem. Pēc projekta izstrādes secinājis, ka siltumsūkņa izbūve prasa lielas investīcijas.

Pieprasījums pēc enerģijas nemitīgi pieaug, un palielinās arī izmešu daudzums atmosfērā, kas rodas dabas resursu pārstrādes procesā. Diemžēl arī dabas resursu krājumi ir ierobežoti, to pieaugums ir mazāks nekā to patēriņš, kas noved pie nepārtraukta cenu kāpuma. Latvijā aptuveni 50% no saražotās elektroenerģijas ir iegūta no atjaunojamiem resursiem (hidroenerģija), tāpēc siltumsūknis – iekārta, kas strādā, izmantojot gan zemes siltumenerģiju, gan elektroenerģiju, – ir pieskaitāms pie videi draudzīgām iekārtām. Tā kā siltumsūkņi darbojas, pamatā izmantojot vietējos energoresursus, saražotās siltumenerģijas cena ir salīdzinoši maz atkarīga no citu resursu cenu pieauguma.

Ģeotermālā siltumsūkņa ierīkošanai galvenais šķērslis ir lielas izbūves izmaksas, bet fosilo kurināmo cenu kāpuma dēļ siltumsūkņu tirgus pakāpeniski aug. Lai gan siltumsūknis ir progresīva, energoefektīva un videi draudzīga tehnoloģija, tā darbība ir kompleksa, un pareiza lietošana prasa specializētas inženiertehniskās zināšanas.

Šie ieteikumi zemes kolektora siltumsūkņu sistēmu projektēšanā ir sniegti, lai novērstu rupjas kļūdas un palīdzētu atrisināt svarīgus jautājumus un projektēšanas uzdevumus.

Zemes kolektora siltumsūkņu sistēmu projektēšana

  1. Aprēķiniet maksimālās dzesēšanas un sildīšanas jaudas vajadzības ēkai un sniedziet informāciju ēku īpašniekam un arhitektam...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

Antons Korņilovs,  

profesionālais bakalaurs, RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūts 

Lasīt vairāk...

Dženovas tilts

Kas bija pie vainas Morandi tilta sabrukšanā – pensijas vecums vai vienkārši slikti materiāli, uz kuru rēķina kāds (mafija) gribēja nopelnīt? 

Vai Morandi tilts Dženovā ir ārkārtējs izņēmums Itālijas kopējā bildē? Tilts, kas tā būvēšanas laikā tika dēvēts par inženierijas pērli, ir divpadsmitais, kurš sabrucis Itālijā kopš 2004. gada un piektais, kurš sabrucis pēdējo piecu gadu laikā. Turklāt šajā Da Vinči zemē ne tikai tilti nav stabili – pēc vietējās statistikas pārvaldes datiem (ISTAT), vairāk nekā divu miljonu celtņu tehniskais stāvoklis ir apšaubāms. 

Morandi tilts ir nevis izņēmums, bet drīzāk klasisks piemērs pēckara būvniecības bumam, kur atjaunotnes entuziasmā tika būvēti tilti, mājas un skolas no lētiem vai neizturīgiem materiāliem, lai palielinātu peļņu, vienkārši nedomājot par tik tālo 2018. gadu. 

«Nav nekādu šaubu, ka 60. gadu celtniecības bums situāciju ir tikai pasliktinājis,» laikrakstam Guardianskaidro Maurīzio Karta, Palermo Universitātes profesors pilsētplānošanā. «Būvēts tika visur, ne vienmēr ievērojot adekvātus standartus,» viņš turpina. «Mēs cēlām nedrošās vietās, upju krastos, vietās, kur zeme mēdz slīdēt, gar klintīm un augsta riska hidroģeoloģiskās un seismiskās vietās, nemaz nerunājot par vietām, kur ir rosīga satiksmes infrastruktūra, kas palielina risku tiem cilvēkiem, kuri tur dzīvo, – īsumā, vietās, kur cilvēkiem vispār nebūtu jādzīvo.» 

Arī zem Morandi tilta un ļoti tuvā tā apkārtnē ir pilns ar mājām – daudzstāvu dzīvojamām mājām. To iedzīvotāji pēc tilta sabrukšanas tika evakuēti, bet, piemēram, Ziemeļsicīlijas pilsēta Mesīna pirms deviņiem gadiem nepaspēja evakuēt cilvēkus, un plūdos un zemes noslīdējumos gāja bojā 37 un 95 tika ievainoti. Arī toreiz šajās it kā dabas katastrofās vainoja neadekvāto būvniecību.

Laiks pensijā

Sliktajam būvju un ceļu stāvoklim ir viens gauži prozaisks izskaidrojums – tās lielākoties tika būvētas pagājušā gadsimta 50.–60. gados, un nu tām ir pienācis laiks pensionēties. Eksperti ir vienisprātis, ka šajās būvēs izmantoto materiālu dzīves ilgums nav vairāk par 50–60 gadiem. Tas, protams, ir paradoksāli, ka valstī, kur atrodamas tūkstošgadīgas baznīcas, sabrūk piecdesmitgadīgas būves. Piemēram, Konkordijas templis Rietumsicīlijā, kas celts aptuveni 440 gadu pirms Kristus, stāv kā mēms pārmetums vien pāris kilometru no 70. gados būvēta tilta, kura daļa pērn bija jāslēdz sabrukšanas draudu dēļ. Dženovas Universitātes profesors Antonio Bercičs, kas jau pirms diviem gadiem publiski brīdināja par Morandi tiltu, intervijā itāļu sabiedriskajai televīzijai atzina: «Mēs esam izmantojuši materiālus, kam lemts ātri nodilt. Iepriekšējo desmitgažu inženierijas eksperti ticēja, ka dzelzsbetons ļaus būvēt kolizejus, bet izrādījās, ka tā nav patiesība. Vairākas to laiku būves tagad ir vienkārši jānojauc.» Par Morandi tiltu viņš jau 2016. gadā intervijā itāļu TV kanālam Primocanale izteicās, ka tas ir «nepareizs» un ka «agrāk vai vēlāk tas būs jānomaina». «Es nezinu, kad, bet pienāks laiks, kad tā uzturēšanas izmaksas būs lielākas par tā pilnīgas nomaiņas izmaksām,» viņš tolaik atzina...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Jolanta Sēnele

Lasīt vairāk...

Apspriež būvinženieru profesionālo kvalifikāciju Baltijā

Jūrmalā 6. septembrī notika Baltijas valstu būvinženieru nevalstisko organizāciju koordinācijas sanāksme, kurā apsprieda aktuālos nozares jautājumus un pārstāvniecību Eiropā.

Īpaša velte

Koordinācijas sanāksme notiek katru gadu pārmaiņus kādā no Baltijas valstīm. Šogad saimnieku lomā bija Latvijas inženieri. Lietuvas Būvinženieru asociāciju (LBA) pārstāvēja prezidents Vincents Vītis Stragis, viceprezidents Žimants Rudžionis, kurš vada organizācijas Kauņas nodaļu, LBA Viļņas nodaļas vadītājs Audrius Čepulis, LBA valdes loceklis un Viļņas Tehniskās universitātes Kvalitātes vadības centra direktors Ramūns Setkausks, Vides ministrijas Būvniecības un teritoriālās plānošanas departamenta vecākais padomnieks Dangirs Žukausks. Igaunijas Būvinženieru asociāciju (IBA) pārstāvēja priekšsēdētāja vietnieks Jāns Olops un izpilddirektore Tija Rubena. Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) delegācijā bija valdes locekļi Raimonds Eizenšmits, Helēna Endriksone, Vija Gēme, Artis Dzirkalis un izpilddirektore Vaira Ronimoisa. Prezentāciju par būvnieku izglītības struktūru vadīja Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. Kaimiņiem kā īpaša velte tika pasniegtas Jāņa Lancera veidotās grāmatas Būvniecība Latvijā 19182018

Vērtīgākās – diskusijas

Prezentācijās valstu pārstāvji informēja par gada aktuālajām norisēm nozarē, normatīvās bāzes un profesionālās kompetences sistēmas jauninājumiem, būvniecības jomas attīstību un perspektīvām. Par īpaši vērtīgām dalībnieki atzina diskusijas, kas ļāva salīdzināt situāciju kaimiņvalstīs un noteikt pārstāvniecības prioritātes Eiropas Būvinženieru padomē (ECCE– European Council of Civil Engineers). 

Tā kā šogad Baltijas valstis svin 100 gadu kopš neatkarības deklarēšanas, inženieri uzsvēra profesionālo biedrību mantojumu kopš pagājušā gadsimta 20.–30. gadiem, kas Latvijā, Igaunijā un jo īpaši Lietuvā glabāts arī padomju laikā.

LBS valdes loceklis Raimonds Eizenšmits informēja par šogad XXX kongresā ievēlēto valdi, kas ir plašākā starp trijām kaimiņvalstu organizācijām. Igaunijas un Lietuvas kolēģi atzina, ka valdes ievēlēšanas mehānisms garantē lielāku organizācijas biedru līdzdalību un pārstāvniecību. Kaimiņi uzteica LBS dalību energoefektīvāko ēku konkursa rīkošanā.

Runājot par likumdošanu, Eizenšmits minēja joprojām neatrisinātos projektu saskaņošanas ilgos termiņus, ko līdz ar jaunā Būvniecības likuma stāšanos spēkā 2014. gadā bija solīts samazināt līdz 60 dienām, tomēr tas joprojām sasniedz pat 192 dienas. Igaunijas un Lietuvas pārstāvji atzina, ka pie viņiem šis process notiek ātrāk. Tija Rubena paskaidroja, ka Igaunijā efektīvi strādā nozares elektroniskā datubāze, kas palīdz saīsināt procesus, tomēr arī tai vēl vajadzīgi uzlabojumi...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

Antra Ērgle

Foto: Antra Ērgle

 

Lasīt vairāk...

Aizvadīta oktobra LBS izbraukuma valdes sēde

2018.gada 16.oktobrī notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) izbraukuma valdes sēde Jēkabpilī. 

Sēdes laikā Jēkabpils pārstāvji – Jēkabpils pilsētas Būvvaldes vadītāja Inga Līce – Vilciņa, Jēkabpils pilsētas pašvaldības Pilsētvides departamenta direktors Raits Sirmovičs un Būvniecības nodaļas vadītāja Anita Vanaga informēja par būvindustrijas aktualitātēm Jēkabpilī. 

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume un izpilddirektore Vaira Ronimoisa informēja par būvniecības  nozares nodrošinājumu ar būvspeciālistiem – projektētājiem, būvdarbu vadītājiem un būvuzraugiem, kā arī par gaidāmajām izmaiņām būvspeciālistu sertificēšanā.

LBS valdes loceklis, Dr. Sc. Ing. Raimonds Eizenšmits informēja par FIDIC līgumnosacījumiem – sarkano, dzelteno, zaļo, balto un sudraba  grāmatām. Praktiskos  jautājumus par  Būvniecības informatīvās sistēmas (BIS) izmantošanu un  gaidāmajiem pilnveidojumiem skaidroja Liene Duša.    

Valdes sēdē tika pieņemts lēmums par LBS pārstāvi Latvijas Būvniecības padomē deleģēt valdes locekli Arti Dzirkali. 

Sēdes laikā dalībnieki iepazinās arī ar Jēkabpils objektiem – pārbūvēto Jēkabpils Valsts ģimnāzijas stadionu un  Krustpils pils A daļas un fasādes atjaunošanas darbiem, Krustpils pils pagalma atjaunošanu, strūklakas un dārza pārbūvi.  Noslēgumā tika apmeklēts Likteņdārzs Koknesē, apciemojot LBS iestādīto priedīti. 

                                                                                                            

Lasīt vairāk...

Drenāžas nozīme pārtikas ražotnēs

Pēc pasaulē lielākās listeriozes baktēriju izplatīšanās uzsvērta vajadzība optimizēt higiēnas apstākļus Eiropas pārtikas un dzērienu ražotnēs, lai samazinātu līdzīgu epidēmiju risku nākotnē. 

Mazināt vairošanās iespējas

Gan starptautiska līmeņa dzērienu ražotāji, gan maltīšu sagatavotāji pārtikas veikalos bieži vien aizmirst par ļoti svarīgu jomu, kurai ir būtiska nozīme ražošanas higiēnā, proti, drenāžu. Daudzi neatkarīgi pētījumi liecina, ka drenāžā ir iespējama būtiska baktēriju skaita klātbūtne. 70% pozitīvo listeriozes izraisītāja testu nāk no drenāžas, tāpēc ir kritiski svarīgi, lai drenāžas sistēma būtu izveidota tā, ka baktēriju vairošanās iespējas samazinātu līdz minimumam. 

Baktēriju attīstībai ir nepieciešams ūdens, tāpēc drenāžas sistēmā vai uz rūpnīcas grīdas esošais ūdens rada potenciālo pārtikas piesārņojuma risku. Baktērijas spēj pārvietoties pa drenāžas sistēmu, piesārņojot dažādas pārtikas ražošanas rūpnīcas zonas. Šā iemesla dēļ jebkuram pārtikas un dzērienu ražotājam par prioritāti ir jāizvirza higiēniskas drenāžas izveide, lai novērstu baktēriju epidēmijas. 

Drenāža pārtikas un dzērienu uzņēmumos

Drenāža ir jāprojektē un jāizstrādā atbilstīgi labākajiem higiēnas prakses principiem, kā arī saskaņā ar jaunākajiem pētījumiem par būvniecības risinājumu veiktspēju un specifikācijām. Ir svarīgi, lai pārtikas un dzērienu ražotāji piekoptu uz pierādījumiem balstītu pieeju drenāžas sistēmu izvēlē. Drenāžas produktu sērijā jābūt īstenotiem EHEDGlabās projektēšanas prakses principiem. 

EHEDG(Eiropas Higiēnas inženierzinātņu un dizaina grupa) ir globāla bezpeļņas organizācija, kuras mērķis ir uzlabot higiēnas inženierzinātnes un dizaina standartus visās pārtikas ražošanas jomās. Organizācija apvieno iekārtu ražotājus, pētniecības institūtus, akadēmiskās iestādes un pārtikas ražotājus šā mērķa izpildei un ir galvenais neatkarīgās informācijas avots daudzos jautājumos. 

Pārtikas un dzērienu ražotājiem drenāžas sistēmu projektēšanā un izbūvē jāapņemas ievērot uz pierādījumiem balstītu pieeju. Viens no pasaules vadošajiem higiēniskas drenāžas risinājumu ražotājiem pasūtīja divus būtiski svarīgus izpētes un attīstības projektus, lai palīdzētu klientiem paaugstināt higiēnas līmeni to drenāžas sistēmās...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

Nils Idžons, ACO Nordic projektu vadītājs

Foto: no ACO Nordic arhīva

Lasīt vairāk...

EM aicina būvniecības NVO pieteikt pārstāvjus darbam Latvijas Būvniecības padomē

Ekonomikas ministrija aicina būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas iesaistīties Latvijas Būvniecības padomes darbā un deleģēt organizācijas pārstāvi darbam padomē.

Biedrības un nodibinājumus, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, aicinām līdz šā gada 1. novembrim iesniegt Ekonomikas ministrijā iesniegumu par pārstāvja deleģēšanu darbam Latvijas Būvniecības padomē. Pieteikumus lūdzam nosūtīt Ekonomikas ministrijai pa pastu uz adresi Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519 vai oficiālo e-pasta adresi: pasts@em.gov.lv

Lai deleģētu pārstāvi darbam padomē, biedrībām un nodibinājumiem jāiesniedz Ekonomikas ministrijā iesniegums, kam pievienots valdes (sapulces) lēmums par pārstāvja deleģēšanu, norādot pārstāvja kontaktinformāciju (tālruņa numurs, e-pasta adrese) un tā pieredzi pārstāvētajā jomā, kā arī biedrības un nodibinājuma darbības ilgumu un biedru skaitu, klāt pievienojot biedru sarakstu (ja biedri ir juridiskās personas), un informāciju par deleģētā pārstāvju pieredzi šajā biedrībā un nodibinājumā. Šie kritēriji ir būtiski, atbilstoši vēlēšanu rezultātiem, lemjot par konkrēta pārstāvja, iekļaušanu Latvijas Būvniecības padomes sastāvā.

Par Latvijas Būvniecības padomi:

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.

Padomes sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī ne vairāk 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji. Biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos noteiktais darbības mērķis ir būvniecības vai ar būvniecību saistīto profesionālo pakalpojumu attīstība vai laba pārvaldība, patērētāju tiesības un ētikas normu ievērošana, var deleģēt savu pārstāvi darbam padomē reizi gadā līdz 1. novembrim.

Līdz šim padome tika ievēlēta uz vienu gadu. Tomēr šāds termiņš tika atzīts par pārāk īsu, lai Padome varētu sasniegt izvirzītos mērķus un paveikt uzsāktos darbus. Tādēļ, lai nodrošinātu Padomes darba nepārtrauktību, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumos Nr. 513 “Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtība”. Minētie grozījumi paredz, ka Padomes sastāvs tiks atjaunots ik pēc trim gadiem. Līdz ar to 2018.gadā un turpmāk Padome tiks ievēlēta uz trīs gadiem.

Padomes locekļu personālsastāvu apstiprina ekonomikas ministrs.

Informācija par Latvijas Būvniecības padomes izveidošanas un darbības kārtību pieejama: http://m.likumi.lv/doc.php?id=268600.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei