Objekti filtrēti pēc datums: novembris 2018

Smiltenes novadā tilts pār Nigru pārbūvēts par arkas veida caurteku

Smiltenes novadā uz vietējās nozīmes ceļa Blome–Strante–Smiltene (V250) (6,31.km) ir pilnībā pārbūvēts tilts pār Nigras upi. Būvdarbi ir pabeigti un satiksme atjaunota.

Būvdarbu laikā, pirms vairāk nekā 50 gadiem būvēto tiltu pilnībā nojauca un tā vietā izbūvēja trīs metrus platu arkas veida caurteku. 

Visus būvdarbus veica SIA Katleri un to līgumcena bija 167 tūkst.eiro (ar PVN).

 

Lasīt vairāk...

Lai solīts makā krīt!

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) speciālisti Eiropas Savienības (ES) fondu administrēšanas gaitā uzkrājuši informāciju par projektos biežāk sastopamajām kļūdām, no kurām var mācīties nākotnes projektu īstenotāji.

Samazina finansējumu

«Pašreizējā ES fondu plānošanas perioda projektu uzraudzības procesā 2014.–2020. gadā būvniecības nozarē nav tādu gadījumu, kad pasūtītāji būtu pilnībā zaudējuši projekta līdzfinansējumu, jo tādu sodu uzliek tikai krāpšanas, organizētās noziedzības vai interešu konfliktu gadījumos. Tomēr procentuāls samazinājums dažādu pārkāpumu dēļ sastopams samērā bieži,» stāsta CFLA Teritoriju infrastruktūras attīstības projektu nodaļas vadītāja vietniece Gundega Fokina. 

ES fondu projektos finanšu korekcijas jeb attiecināmo izmaksu samazināšanu noteic par konstatētām neatbilstībām noteiktā apjomā atkarībā no pārkāpuma veida. Samazinājums 25% apmērā no būvdarbu līguma izmaksām jeb piešķirtā ES fondu līdzfinansējuma tiek noteikts, ja fiksē iepirkuma līgumā neparedzētus, bet dzīvē īstenotus būtiskus līguma grozījumus, tas ir, neatbilstīga būvspeciālistu, apakšuzņēmēju maiņa, izpildes termiņu neievērošana. Visi projekti tiek vērtēti, lai pārliecinātos, ka ES fondu ieguldījums atbilst normatīvajiem aktiem, noticis godprātīgi un efektīvi, ir sasniegti plānotie mērķi.

«Kļūdas redzam gan būvniecības ieceres dokumentos, gan pašos būvdarbos. Parasti lielāko daļu pārkāpumu konstatējam būvobjektos. Tad, izskatot būvdarbu un autoruzraudzības žurnālus, segto darbu aktus, būvmateriālu atbilstības deklarācijas, konstatējam nesakritību starp to, kas redzams dabā, un to, kas rakstīts iepirkuma līgumā. Mēs šos faktus nesaucam par kļūdām, bet par atkāpēm,» skaidro Fokina.

Neizpilda iepirkuma kritērijus

Finansiāli sāpīgākie pārkāpumi saistīti ar iepirkuma līguma nosacījumu neievērošanu. Piemēram, līguma izpildes laikā tiek atvieglotas kvalifikācijas prasības, kas bija noteiktas pretendentu atlasei, vai tiek mainīti uzvarētāja noteikšanas procesā ievērotie noteikumi, proti, izpildes termiņš, garantijas, samaksas noteikumi, tehniskās specifikācijas. 

Turklāt pārbaudēs samērā bieži atklājas, ka uzņēmums pēc uzvaras iepirkumā ir grozījis līgumu, to pat nesaskaņojot ar pasūtītāju. Piemēram, iepirkumā pretendents uzvarēja, balstoties uz konkrētu būvspeciālistu vai apakšuzņēmēju pieredzi un kvalifikāciju, bet objektā uz vietas un būvdarbu žurnālā redzams, ka darbu izpildes gaitā šie speciālisti vai apakšuzņēmēji netiek piesaistīti. Prasot dokumentus par speciālistu maiņu, atklājas, ka tā nav saskaņota ar pasūtītāju un esošo speciālistu kvalifikācija nemaz neatbilst iepirkuma prasībām. Fokina stāsta: «Neteiktu, ka šis ir visbiežāk sastopamais pārkāpums, tomēr tā ir viena no atkāpēm, kuras dēļ jānoteic finanšu korekcija, un objekta pasūtītājs var zaudēt līdz 25% no ES fondu līdzfinansējuma.»

Kad pasūtītājs pārcenšas 

Tiesa, speciālistu un apakšuzņēmēju maiņas problēmai ir arī otra puse...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte

Lasīt vairāk...

Merko Ehitus grupas apgrozījums audzis par 39%, peļņa – par 88%

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī bija 115 miljoni eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn. 

“Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,” komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trink.

Jauno būvniecības līgumu apjoms pirmajos deviņos mēnešos bija mazāks nekā izpildīto darbu apjoms, un nodrošināto pasūtījumu portfelis ir samazinājies jau četrus ceturkšņus pēc kārtas, kas ietekmēs grupas turpmākos būvniecības apjomus. ”Būvniecības tirgu būtiski ietekmē cenu pieaugums un nozares kapacitātes trūkums. Tā rezultātā tiek atlikta klientu jauno būvniecības projektu uzsākšana, jo viņu budžetos nepietiek resursu vai arī tie nespēj pieprasīt augstākas cenas no saviem gala klientiem,” skaidroja Andres Trink. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Merko Ehitus grupa parakstījusi jaunus līgumus 157 miljonu eiro vērtībā un 30.septembrī grupas nodrošināto pasūtījumu portfelis bija 239,4 miljoni eiro.

Merko Ehitus grupa turpina investēt dzīvojamo projektu attīstībā. Šī gada deviņos mēnešos pircējiem Baltijas valstīs nodoti 255 jauni dzīvokļi un uzsākta deviņu jaunu projektu izstrāde, kas kopā veidos 840 dzīvokļus, no kuriem 550 būs Viļņā. Tā kā daži no projektiem tiks nodoti ekspluatācijā 2020.gadā, dzīvokļu pārdošana tajos atspoguļosies grupas rezultātos arī aiznākošajā gadā. 

“Dzīvokļu tirgus attīstību Baltijas valstīs veicina kopējā ekonomiskā izaugsme, ātrais algu pieaugums un zemās kredītu procentu likmes. Tallinā un Viļņā jaunu dzīvokļu cenas ir augušas, un kopējais uzbūvēto dzīvokļu skaits ir liels, tāpēc pircējiem ir plašas izvēles iespējas. Dzīvojamā projekta kvalitāte, apkārtējā vide un attīstītāja uzticamība kļūst arvien svarīgāki faktori, izvēloties dzīvokli, īpaši premium klases dzīvokļu tirgū. Rīgā dzīvokļu tirgus izaugsmes iespējas vērtējam kā labas, ņemot vērā zemo aktivitāti pēdējo gadu laikā un augošos makroekonomikas rādītājus valstī,” sacīja Andres Trink.   

Merko Ehitus 3.ceturkšņa apgrozījums bija 155,1 miljoni eiro (2017.gada 3.ceturksnī: 86,0 miljoni eiro) un deviņu mēnešu apgrozījums sastādīja 298,8 miljonus eiro (2017.gada 9 mēnešos: 214,8 miljoni eiro, pieaugums par 39,1%). Ieņēmumu daļa, kas nopelnīta ārpus Igaunijas deviņos mēnešos bija 51,5% (2017.gada 9 mēnešos: 35,8%). Grupas EBITDA bija 6,2 miljoni eiro par 3.ceturksni un 14,3 miljoni eiro par 2018.gada pirmajiem deviņiem mēnešiem.Tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro (2017.gada 3.ceturksnī: 3,4 miljoni eiro) un deviņu mēnešu tīrā peļņa bija 12,3 miljoni eiro (2017.gada 9 mēnešos: 6,6 miljoni eiro, pieaugums par 87,6 %). 

2018.gada pirmajos deviņos mēnešos grupa ir pārdevusi 255 dzīvokļus, un dzīvojamo projektu attīstībā investējusi 22 miljonus eiro. 3.ceturksnī Merko Ehitus grupas lielākie procesā esošie darbi Igaunijā bija tirdzniecības centrs T1 Mall of Tallinn, Maakri Kvartal biznesa komplekss, Öpiku biroju ēkas tornis B, Tallink biroja ēka, Ķīnas Tautas Republikas Vēstniecības rezidence, Viimsi valsts vidusskola, Toom-Kuninga 21 dzīvokļu ēka, biroju ēkas Tartu mnt 80 pirmais posms, renovācijas darbi Tsirguliina 330kV apakšstacijā un renovācijas un bagarēšanas darbi Hundipea ostā. Latvijā 3.ceturkšņa lielākie objekti bija daudzfunkconālā tirdzniecības centrs Akropole būvniecība, tirdzniecības parka Alfa paplašināšana, multifunkcionālā kompleksa Z-Towers pabeigšanas darbi, kā arī Ventspils mūzikas skolas ar koncertzāles funkciju būvniecība. Lietuvā lielākie objekti procesā bija viesnīca Neringa, Quadrum biroja ēka, dzīvokļu ēkas komplekss altiniu Namai Quarter un divas skolu ēkas.

“Merko Ehitus” (group.merko.eegrupu veido Igaunijas uzņēmumi “Merko Ehitus Eesti”, “Tallinna Teede” un “Merko Infra”, Latvijas būvkompānija “Merks”, Lietuvas uzņēmums “Merko Statyba” un Norvēģijas tirgū strādājošā “Peritus Entreprenør”. 2017.gada beigās grupā strādāja 757 darbinieki un apgrozījums 2017.gadā bija 317,6 miljoni eiro. Plašāka informācija par grupas darbību un rezultātiem: http://group.merko.ee/en/

Lasīt vairāk...

Kā tīrīt ventilācijas kanālus

Mācību centrā Drošība27. septembrī notika 8. ekspertu dienas, kuru tēma bija «Kāpēc mehānisko ventilācijas sistēmu un dabīgās ventilācijas kanālu uzturēšana ir svarīga?». Tajās piedalījās ap 150 būvju īpašnieku, apsaimniekotāju, mehānisko ventilācijas sistēmu apkopes un ugunsdrošības speciālistu. 

Slikts gaiss pazemina ražību

Lai ik dienas nodrošinātu pilnvērtīgu cilvēka ķermeņa funkcionēšanu, vidēji nepieciešams apēst vienu kilogramu barības, izdzert divus litrus ūdens un ieelpot ap 15 000 litru gaisa. Tātad cilvēks katru dienu ieelpo un caur plaušām izfiltrē milzīgu gaisa apjomu, līdz ar to organismā nonāk arī piesārņojums. Tāpēc gaisa kvalitāte ir ļoti būtisks priekšnoteikums cilvēka pašsajūtai un veselības stāvoklim. Īpaši tas attiecas uz telpām, jo aptuveni 70–90% laika cilvēki pavada telpās un tieši tur rodas lielākās problēmas ar kvalitatīva gaisa saņemšanu. 

Īpaši svarīgi tas ir pilsētās, kur arī āra gaisa kvalitāte nebūt nav tā pati labākā. Nekvalitatīvs gaiss traucē pilnvērtīgi strādāt un alerģiskiem cilvēkiem var izraisīt veselības problēmas. Darba devējam tas nozīmē lielus finansiālos zaudējumus. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecības centriem, sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, ražošanas un biroju ēkām. 

Kanāli piesārņojas

Par to, ka komfortu sabiedriskās telpās nodrošina svaigs un tīrs gaiss, nevienam nav šaubu. Lai izvairītos no gaisa piesārņojuma, telpas regulāri tiek uzkoptas un vēdinātas. Tomēr vēdināšanas laikā gaisā esošie putekļi un cita veida piesārņojums pakāpeniski nosēžas uz ventilācijas kanālu sieniņām un grīdas. Rezultātā dažu gadu laikā gaisa ievades un izvades kanālos var uzkrāties liels daudzums putekļu, mikrobu un dažādu netīrumu. 

«Speciālisti, kuri rūpējas par ventilācijas kanāliem, ikdienā sastopas ar dažādām problēmām – daudzas ventilācijas sistēmas nefunkcionē, daudzas nav tīrītas kopš nodošanas ekspluatācijā. To apstiprina zinātniskie pētījumi, kuros pierādīts, ka apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas jeb HVACsistēma pati var piesārņot gaisu, ja tai netiek veiktas atbilstošas apkopes. Tāpēc ventilācijas sistēmu tīrīšana un balansēšana ir svarīga, lai novērstu veselības problēmas cilvēkiem, kuri uzturas telpās. Tā uzlabo arī sistēmas energoefektivitāti,» skaidroja FN-Servissvaldes locekle Natālija Sokolova...

 

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Aicinām apmeklēt ikgadēju pasākumu - PASĪVO ĒKU ATVĒRTO DURVJU DIENAS

PASĪVO ĒKU ATVĒRTO DURVJU DIENAS

9.– 11.NOVEMBRĪ

Šogad 9., 10. un 11. novembrī jau septīto gadu pēc kārtas norisināsies "PassiveHouse Latvija" organizēts pasākums - PASĪVO ĒKU ATVĒRTO DURVJU DIENAS. Šī pasākuma ietvaros ikvienam interesentam tiek dota iespēja klātienē apskatīties un iepazīties ar pasīvajām ēkām un uzdot sev interesējošus jautājumus speciālistiem. Pasākuma mērķis ir gūt priekštatu par pasīvo ēku koncepciju un to, ka nākotnes ēku formula - zemas izmaksas, komforts un ilgtspēja - ir pieejama jau tagad. Jāatzīmē, ka pasīvo ēku atvērto durvju dienas notiek vienlaicīgi visā pasaulē - apskatei visā pasaulē tiks atvērti vairāki simti ēku. Eksperti demonstrēs, kā šīs ēkas funkcionē, un to iedzīvotāji stāstīs par savu pieredzi. 

Latvijā atvērto durvju dienu laikā aicinām pieteikties apmeklēt sekojošas pasīvās ēkas (un ēkas ar pasīvo ēku komponentiem):

Pasīvās ēkas - siltumenerģijas patēriņš līdz 15 kWh/m2 gadā.


 

ĀDAŽU BRĪVĀS VALDORFA SKOLAS SPORTA ZĀLE

Adrese: Attekas iela 35, Ādaži

Apskates laiks: 9. novembris pl. 11:00 – 12:00,

10. novembris pl. 13:00 – 14:00.

Vīzītei jāpiesakās: karlis@co2.lv (tel. 29263838)

Vizīti vadīs SIA „Eva Sistēmas direktors” Kārlis Platacis

 

SAVRUPMĀJA MEIJERMUIŽĀ – pirmā rūpnieciski ražotā un sertificētā pasīvā ēka Latvijā!

Adrese: Ābeļu iela 1, Meijermuiža, Drabešu pagasts, Amatas novads

Apskates laiks:  10. novembris pl. 14:30 – 16:00

Vīzītei jāpiesakās: ieva.kuze@gmail.com

Vizīti vadīs arhitekts Ervīns Krauklis

 

RŪPNIECISKI RAŽOTA PASĪVĀ MĀJA ĀDAŽOS

Adrese: Dūņezera iela 8, Divezeri, Ādažu novads

Apskates laiks: 10. novembris pl. 10:00 – 14:00

Vīzītei jāpiesakās: andis@passivehousefactory.com

Vizīti vadīs mājas īpašnieks Reinis Laguns kopā ar būvinženieri, klientu konsultantu un vienu no SIA “PassiveHouseFactory” dibinātājiem Andi Kraukli

 

Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs – BIBLIOTĒKA „SALA”

Adrese: Liepu iela 3, Ungurpils, Alojas novads

Apskates laiks: 9. novembris pl. 9:00 – 20:00,

10. novembris pl. 9:00 – 17:00

Vīzītei jāpiesakās: sala@aloja.lv

Vizīti vadīs bibliotēkas vadītāja Ieva Prauliņa

  

EKONOMISKA KOKA ĒKAS JAUNBŪVE VĪKUĻOS (PIŅĶOS)

Adrese: Piņķi, Burtnieku iela 2

Apskates laiks: 10. novembris pl. 10:00 – 15:00

Vīzītei jāpiesakās: inga@i2.lv

Vizīti vadīs Kristaps Dūšelis un Krists Slokenbergs

 

DIVSTĀVU PRIVĀTMĀJA RĀMAVĀ 

(ar dakstiņa jumtu bez jumta pārkarēm)

Adrese: Rāmava, Klinšu iela 5

Apskates laiks: 10. novembris pl. 12:00 – 15:00

Vīzītei jāpiesakās: Edgars.Bredovskis@gmail.com

Vizīti vadīs būvinženieris, projektētājs Edgars Bredovskis un pieaicināts siltumsūkņa eksperts, lai pastāstītu vairāk par siltumsūkni

 

DIVSTĀVU PRIVĀTMĀJA SALASPILĪ (ar plakano jumtu)

Adrese: Salaspils, māja laukā, Lejas Rūku iela 2 (adrese blakus mājai, kas ir ceļa malā)

Apskates laiks: 11. novembris pl. 12:00 – 15:00

Vīzītei jāpiesakās: Edgars.Bredovskis@gmail.com

Vizīti vadīs būvinženieris, projektētājs Edgars Bredovskis un pieaicināts siltumsūkņa eksperts, lai pastāstītu vairāk par siltumsūkni

 

VIENĢIMENES MĀJA „DAUGAVIŅAS”

Adrese: Ikšķile

Apskates laiks: 9. novembris pl. 11:00 – 12:00

Vīzītei jāpiesakās: ieva.kuze@gmail.com

Vizīti vadīs mājas īpašnieks Voldemārs Jānis Uplejs

  

VIENĢIMENES MĀJA "VECMĀJAS"

Adrese: Slītere, „Vecmājas” Dundagas novads, Dundagas pagasts

Apskates laiks: 9. novembris, pēc pieprasījuma

Vīzītei jāpiesakās: ieva.kuze@gmail.com

Vizīti vadīssaimniece Irēna Kauliņa

 

SMARTWIN LOGU RAŽOTĀJU BIROJS

Adrese: SIA i2, Guntiņas-1, Saurieši, Salaspils novads

Apskates laiks: 9. novembris pl. 14:00 – 17:00

Vīzītei jāpiesakās: inga@i2.lv

Vizīti vadīs būvniecības eksperts Jānis Sala

 

PRIVĀTMĀJA LIEPALEJAS

Adrese: Iecava, Bauskas rajons, Liepalejas

Apskates laiks: 9. novembris pl. 14:00 – 16:00

Vīzītei jāpiesakās: ervins.pelsis@siga.swiss

Vizīti vadīs Ervīns Pelsis, SIA SIGA tehniskais pārdošanas daļas vadītājs

 

SAVRUPMĀJA SIGULDĀ

Adrese: Sapņu iela 16, Sigulda, Siguldas novads

Apskates laiks: 10. novembris pl. 11:00 – 13:00

Vīzītei jāpiesakās: arche.janis@gmail.com  

Vizīti vadīs projekta autors Jānis Bērziņš un energoauditors Modris Laicāns

 

Ēkas, izmantojot pasīvo ēku būvelementus

RŪPNIECISKI RAŽOTA DZĪVOJAMĀ MĀJA AR PASĪVO ĒKU KOMPONENTIEM

Adrese: "Remeši", Lapmežciems, Lapmežciema pag., Engures nov., LV-3118 (navigācijā jāuzstāda Roņu iela, Lapmežciems, bet jāgriežas pa labi uz jūras pusi un nākošā mājai aiz ceļa)

Apskates laiks:  9. novembris pl. 13:00 – 17:00

Vīzītei jāpiesakās: andis@passivehousefactory.com

Vizīti vadīs būvinženieris, klientu konsultants un viens no SIA “PassiveHouseFactory” dibinātājiem Andis Krauklis

 

Objektu apmeklējumam norādītajā laikā lūgums pieteikties līdz 8. novembrim, izmantojot pie objekta norādīto kontaktinformāciju. Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām rakstīt uz e-pastu: ieva.kuze@gmail.com.

Pasīvās ēkas, kas piedalās pasīvo ēku dienu pasākumos visā pasaulē, tiek apkopotas un ir apskatāmas pēc to ģeogrāfiskās atrašanās vietas: www.passivehouse-international.org. Šis pasākums ir Starptautiskās pasīvo ēku asociācijas (iPHA) un tās biedru dažādās valstīs iniciatīva.

 

 

Lasīt vairāk...

Par uzvarētāju konkursā par tiesībām veikt būvdarbus Vidzemes šosejas “Sēnītes” posmā atzīta piegādātāju apvienība “Binders un ACB”

Par uzvarētājiem atklātajā konkursā būvdarbu veikšanai Nr.LVC2018/34/KF  “Valsts galvenā autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža posma km 25,50-39,40 (abas brauktuves) un valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns–Valmiera posma km 0,00-1,65 segas pārbūve (pastiprināšana)” ir paziņota piegādātāju apvienība “Binders un ACB”, jo tās  piedāvājums  atbilst visām  konkursā  izvirzītajām prasībām un  tās  piedāvātā cena - 38 498 327,17 EUR bez PVN bija viszemākā.

Kopumā iepirkumā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti:

-           piegādātāju apvienība “Binders un ACB” (piedāvātā līgumcena bez PVN  38 498 327,17 EUR);

-           piegādātāju apvienība “STRABAG” (piedāvātā līgumcena bez PVN   40 401 020  EUR);

-           piegādātāju apvienība “SC&I“ (piedāvātā līgumcena  bez PVN   39 980 301,09 EUR).

-          

Pieņemto lēmumu  desmit dienu laikā  var  apstrīdēt  Iepirkumu uzraudzības  birojā, ja kāds no pretendentiem, kas piedalījās konkursā, uzskata, ka ar pasūtītāja vai iepirkuma komisijas darbību iepirkuma procedūras laikā ir  aizskartas tā likumīgās tiesības.

Turpmākie saskaņojumi

VAS “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) ir iesniegusi Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) dokumentāciju Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma saņemšanai Vidzemes šosejas (A2) “Sēnītes” posma pārbūves veikšanai. Dokumentācijas izskatīšana notiek mēneša laikā. Pēc CFLA apstiprinājuma saņemšanas ar konkursa uzvarētājiem tiks slēgts līgums par būvdarbu veikšanu.

Plānotie darbi

Vidzemes šosejas “Sēnītes” posma kopējais garums ir 13,90 km un vēl 1,65 km uz Valmieras šosejas (A3). Vidzemes šosejas posmā ir divas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā un deviņi satiksmes pārvadi Sēnītes mezglā un viens pie Vangažiem. Projekta ietvaros plānots veikt seguma pārbūvi visā posma garumā, kā arī visu satiksmes pārvadu pārbūvi. Asfaltbetona segums paredzēts trīs kārtās.

Projekta realizācijas ietvaros paredzēta Straujupītes caurtekas pārbūve, kā arī mazāku caurteku pārbūve un tīrīšana, gājēju tuneļa Sēnītes satiksmes mezglā atjaunošana, 14 autobusu pieturvietu atjaunošana un 6 paviljonu izbūve. Tiks nomainītas un izbūvētas transporta un gājēju drošības barjeras, uzstādīti drošības žogi brauktuvju sadalošajā joslā, atjaunots gājēju luksofors un ceļa apgaismojums Vangažos. Tiltam pār Gauju (A3) tiks mainīts asfaltbetona segums. 

Būvdarbu sākums un finansējuma avoti

Aktīvie būvdarbi objektā tiks uzsākti nākamgad, tiklīdz to ļaus laika apstākļi. Būvdarbi tiks finansēti no ES Kohēzijas fonda, valsts budžeta apakšprogrammas 23.06.00. „Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” un citām valsts budžeta programmām.

Lasīt vairāk...

Betona nozares zinātnieki un praktiķi pulcējas konferencē un olimpiādē

Ar nervus kutinošu Latvijas XVI Betona olimpiādi noslēgusies Latvijas Betona savienības XXVII zinātniski tehniskā konference. Konferences tēmu loks aptvēra nozares aktualitātes, bet Olimpiādē sīvā konkurencē uzvarēja uzņēmums “MB Betons”. 

Šogad Latvijas Betona savienības (LBS) gadskārtējā konferencē piedalījās pārstāvji no septiņām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas, Kanādas un Ķīnas (Honkonga).

Aktualizē problēmas un raugās nākotnē  

RTU profesors, LBS valdes loceklis un Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Andrejs Krasņikovs atzina, ka šī gada konference apliecina nozares potenciālu turpmāk veidot reprezentablas starptautiskas konferences vairākas sekcijās. Viņš norādīja, ka pirmkārt, konference atklāja nozares problēmas, tomēr vissvarīgāk – tā parādīja, ka betona nozari citas nozares sāk uztvert kā industriālu nozari. “Betons ir ļoti smalks materiāls, tam jāpieiet ļoti smalki, un tikai tad jūs iegūsiet tās smalkās īpašības par kurām referē zinātnieki,” stāsta A.Krasņikovs, uzsverot, ka betons šobrīd pasaulē ir modes materiāls, kas ļauj veidot arī oriģinālu arhitektūru. Taču viens no būtiskiem nozares izaicinājumiem būs Latvijā tuvākā laikā sākt būvēt fibrobetona ceļus. 

Salturība un ilgmūžība

LBS konferences aktualitātes tika diskutētas trīs sesijās. Pirmā sesija bija veltīta tādām aktuālām problēmām kā betona salturība un ilgmūžība. Sesijā piedalījās Polijas uzņēmuma “Stachema” pārstāvji Tomass Novackis (Tomasz Nowacki) un Siprians Peudžinskis (Cyprian Pełczyński) ar referātu “Metodes betona salturības pārbaudei attiecībā uz betona ilgmūžības novērtējumu”, Rīgas Tehniskās universitātes Būvmateriālu laboratorijas vadītājs Valdis Zvejnieks ar referātu “Betona salturības problēmas Latvijā”, Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki Aleksejs Tatarinovs un Genādijs Šahmenko ar referātu “Inovatīvas metodes betona salturības ultraskaņas kontrolei”, LBS valdes loceklis Artūrs Lukašenoks ar referātu “LBS TK01: Betona salturība” un sesiju noslēdza Rolanda Cepurīša vadītā paneļdiskusija “Salturība”. 

Betona aizsardzība, progresīvas tehnoloģijas

Otrā sesija bija veltīta tēmai “Betona aizsardzība, progresīvas tehnoloģijas”, un tajā uzstājās Vācijas Betona savienības pārstāvis Adrians Flīgers (Adrian Pflieger) ar referātu “Betona konstrukciju hidroizolācija un pašārstējošo membrānu tehnoloģija”, Kanādas uzņēmuma “Vector Corrosion Technologies” pārstāvis Deivids Simpsons (David Simpson) un uzņēmuma “Koster Bauchemie” pārstāvis Latvijā Aleksandrs Kapusts ar referātu “Inovatīvie risinājumi betona aizsardzībai”, Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Būvmateriālu institūta direktors Rimvids Stonis (Rimvydas Stonys) ar referātu “Nano-modificēts cements ar grafēna oksīdu”, uzņēmuma “Doka” pārstāvji Oļegs Sokolovs un Raimonds Osikovskis ar referātu “Betona veidņu sistēmas Dohas metro būvniecībā”, Honkongas zinātnieks P.L.Ng ar referātu “Betona konstrukciju ilgmūžības teorētiskie un praktiskie aspekti” un SIA “Materiāli” pārstāvis Egīls Emersons ar referātu “Betona šuvju un plānotu plaisu veidošanas modernas tehnoloģijas”. 

Fiberobetoni, vibropresētie un valčbetoni

Trešās sesijas tēma bija “Fiberobetoni, vibropresētie un valčbetoni”. Tajā ar referātu “Jauni eksperimentālie rezultāti attiecībā uz lieces testu un šķiedru orientāciju fibrobetonā” piedalījās Heiko Hermans (Heiko Herrmann) no Tallinas Tehnoloģiju universitātes (Igaunija), SIA “Primekss” pārstāvis Aldis Zēģelis ar referātu “Betona kopšana plātņu konstrukcijās: metožu un materiālu efektivitātes salīdzinājums”, uzņēmuma “Cemex Latvia” pārstāve Lelde Dembovska ar referātu “Pieredze valčbetona ieviešanā Latvijā”, RTU zinātnieki Vidvuds Ārijs Lapsa un Andrejs Krasņikovs ar referātu “RTU pēdējā gada izgudrojumi būvniekiem” un RTU studente Irina Švecova ar referātu “Magneziālas saistvielas no dolomīta iežiem”. 

Posteru sesija - izstāde

Posteru sesijā - izstādē konferences dalībnieki varēja iepazīties ar RTU zinātnieku Vidvuda Ārija Lapsas un Anda Žvīriņa darbu “Fasādes sildpanelis”, SIA “Materiāli” pārstāvja Egīla Emersona darbu “Betonā šuvju un plānotu plaisu veidošanas modernās tehnoloģijas”, SIA “Warmhouse” pārstāvja Aināra Joča darbu “Efektīvie putubetona bloki” un RTU pārstāvja Māra Šinkas darbu “Kaņepju betona kompozīta sienas konstrukcija”. 

Betona olimpiāde kutina nervus 

Konferences noslēgumā RTU Laboratoriju mājā notika nervus kutinošaLatvijas XVI Betona olimpiāde.Sacensību mērķis bija tehnoloģiju precizitāte – kurš dalībnieks uzrādīs spiedes stiprību ar vismazāko vidējo novirzi no uzdotās stiprības 100 MPa. Olimpiādes dalībnieki piegādāja marķētus trīs betona paraugus – 100x100x100 mm kubiņus. Žūrija tos sākumā svēra un mērija, pēc tam pārbaudīja stiprību. 

Desmit dalībnieku konkurencē uzvarēja uzņēmuma “MB Betons” iesniegtais materiāls – ar stiprības nobīdi 5,5 punkti, aiz sevis 2.vietā atstājot Polijas uzņēmumu “Stachema” – ar nobīdi 5,6 punkti, 3.vietu ieguva RTU pārstāve Ella Spuriņa - ar stiprības nobīdi 5,7 punkti. 

Lasīt vairāk...

Racionāli projektēts un būvēts

Jaunā Tieslietu nama Jēkabpilī būvdarbi rit bez nevajadzīgiem sarežģījumiem. Par to jāpateicas racionāli veidotajam projektam, ko īsteno ģenerāluzņēmējas SIA Arčerskomanda.

Šogad maijā ēkas pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, nākamā gada maijā namu plānots nodot ekspluatācijā. Spāru svētki nosvinēti 30. augustā, un Jēkabpils pašvaldības pārstāvji Tiesu namu aģentūras (TNA) paspārnē topošo ēku dēvē par reģiona sabiedrībai ļoti noderīgu infrastruktūras un lietišķo pakalpojumu centru.

Pēc agrākās pieredzes

Septembra vidū izrādot Būvinženierimtopošo objektu, atbildīgais būvdarbu vadītājs Māris Rudzītis un darbu vadītājs Roberts Rasa uzsvēra: Arčersprojektētāji būvi plānojuši pārskatāmi un saprotami, sākot jau no ieceres, un ar iepriekšējo pieredzi gādājuši, lai mazinātu kļūdu risku un darbi ritētu tekoši. 

Jēkabpils Tieslietu nams ir viens no pirmajiem valsts kapitālsabiedrību projektiem, kur pasūtītājs kā vienu no iepirkuma prasībām definēja būves informācijas modelēšanu jeb BIM izmantošanu projekta īstenošanā. Topošajai jaunbūvei tika organizēts tā sauktais design and buildjeb apvienotais projektēšanas un būvniecības iepirkums. Būvuzņēmējs atzīst, ka pasūtītāja prasība sekmēja darbu gan projektēšanas fāzē, palīdzot risināt ierastās inženierkomunikāciju izvietošanas problēmas, gan arī būvniecības laikā. Arī pasūtītājs ēkas ekspluatācijas gaitā varēs izmantot BIM datus, tādējādi ietaupot laiku un finanšu resursus uzturēšanai. Būvinženierisjau iepriekš rakstīja par Arčerspieredzi BIM izmantošanā Stopiņu novada kultūras centra būvlaukumā.

Tieslietu nama darbu vadītāji būvlaukumā Jēkabpilī rāda, kā projektējot racionāli izplānota vieta – ēkas aizmugures fasādes pamatu balsti veidoti slīpi, atstājot zem tiem vietu automašīnām. Dizaina risinājums līdz ar V veida balstiem ēkas divstāvu daļai rada iespaidu par kuģi, kā to iesaukuši celtnieki...

Visu rakstu lasiet žurnāla "Būvinženieris" oktobra numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt žurnālu iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Antra Ērgle

Foto: Sarmīte Livdāne

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei