Objekti filtrēti pēc datums: janvāris 2018

Rīks darba drošībai

OiRA ir interaktīvs rīks darba vides risku novērtēšanai, pieejams arī būvniecībai.

Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam jāveic ne retāk kā reizi gadā. Lai būvniecības jomā strādājošie darba devēji vieglāk varētu izpildīt normatīvo aktu prasības, Valsts darba inspekcija (VDI) sadarbībā ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūru (EU-OSHA) izstrādājusi interneta vietnē bāzētu interaktīvu rīku OiRA (Online Interactive Risk Assessment), kas ir īpaši piemērots mazajiem uzņēmumiem. Kopumā patlaban ir pieejami desmit dažādi rīki, bet novembrī publicētais rīks ir piemērots, lai novērtētu darba vides riskus tiem būvdarbiem, kas tiek veikti telpās.

Rīkā ir iekļauta nozarei specifiska skaidrojoša informācija, saites uz normatīvajiem aktiem, informatīvie materiāli, video no semināriem par darba vidi konkrētajā nozarē, saites uz plakātiem, interaktīviem rīkiem u. c. praktiska informācija. Rīkā vienuviet atrodams viss par darba vidi konkrētajā nozarē, tāpēc pašam darba devējam nav papildus jāmeklē normatīvo aktu prasības un skaidrojumi.

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Linda Matisāne, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja, Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras nacionālā kontaktpunkta vadītāja

Lasīt vairāk...

Vai izgāztuve? Apšaubāmas kvalitātes kabeļi Latvijas tirgū ieplūdīs arī turpmāk

Iegādājoties Eiropā ražotas sadzīves preces, mēs paļaujamies, ka eksistē noteikti standarti (ja ne Latvijā, tad vismaz Eiropā), kas mūs kā patērētājus pasargā un nosaka, lai šo preču ražotājiem vai importētājiem tiktu izvirzītas vismaz minimālas drošības prasības, proti, ka gludeklis vai tosters kalpos savam mērķim, nevis pārvērtīsies par ugunsgrēka cēloni, ka televizors rādīs bildi, nevis «skaisti kursies» istabas stūrī, ka automašīnai būs drošības spilveni, kas avārijas situācijā pasargās līdzbraucējus un galu galā arī mūs pašus.

Loģiski būtu domāt, ka tādā pašā veidā mēs varam paļauties arī uz vadiem un kabeļiem, kas vada elektroenerģiju Latvijas jaunuzceltajās mājās, kā arī citiem būvmateriāliem, kas diendienā tiek izmantoti būvniecības procesā. Diemžēl tā nav. Vismaz ne attiecībā uz kabeļiem.

Jāatzīst, ka Eiropa pie būvmateriālu drošības jautājuma tik tiešām ir strādājusi un radījusi pat speciālu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus. Respektīvi, Eiropas Savienības ierēdņi ir domājuši, kā padarīt mūsu mājokļus drošākus, bet ražotāji ir strādājuši, lai pielāgotu savas ražotnes jaunajām prasībām.

Minētā regula attiecas uz būvmateriāliem, kas atrodas ēkas iekšienē. Tās uzdevums ir sistematizēt un regulēt saražoto būvmateriālu veiktspēju (uzvedību) ugunsgrēka gadījumā, nosakot, kādā veidā materiāls izplata liesmu (degtspēja), izdala dūmus (blīvums un sastāvs) un cietās daļiņas (kā arī to, kas pil vai tek). Būtībā šī regula ir milzīga darba rezultāts, kas paveikts, lai ikvienam Eiropas iedzīvotājam būtu mazliet drošāk dzīvot un strādāt. Tostarp arī pie mums Latvijā.

Attiecībā uz vadiem un kabeļiem Eiropa šo regulu ieviesa dažus gadus vēlāk, atliekot to uz 2017. gada 1. jūliju, jo ražotājiem un arīdzan pašai Eiropas Savienībai bija jāsagatavojas – jāpārveido un jāpielāgo ražošanas process, jāizveido speciālas trešo pušu laboratorijas utt. 

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Jānis Riņķis, Nodokļu maksātāju biedrības valdes loceklis

Lasīt vairāk...

Villa Santa

Viesnīcā Villa Santa savijušies divi stāsti. 19. un 20. gadsimta mijā Cēsīs, Gaujas krastā, priežu mežā krievu aristokrāti uzcēla villas ģimeņu atpūtai. 1918. gadā tās nacionalizēja un villās izveidoja strēlnieku lazareti. Kopš tā laika šajā vietā atradušās veselības iestādes, visilgāk – tuberkulozes rehabilitācijas slimnīca Cēsis. Deviņdesmitajos gados to slēdza. Villas nonāca Cēsu pašvaldības īpašumā un gaidīja savu izmantojumu, bet tas tik ātri vis neradās. 

Stāsta izdevniecības Žurnāls Santa līdzīpašniece un žurnāla Santa galvenā redaktore Santa Anča: «Vienmēr esmu bijusi senu māju, piļu un muižu fane. Man ir līdzīgs īpašums laukos, līdz ar to viesnīcas būvniecība bija otrs kopīgais projekts, jo strādāju ar tiem pašiem būvniekiem un arhitekti. Tikai apjoms lielāks. Kad man jautā, kāpēc viesnīca ir Cēsīs, jāatzīst, ka vienmēr ļoti būtisks ir cilvēciskais faktors. Šo procesu ietekmēja divas personības – Juris Žagars un Cēsu mērs Jānis Rozenbergs. 2008  Juris Žagars mani pirmo reizi aizveda uz to vietu. Tad aizgāju parunāties uz Cēsu domi. Toreiz bija cits priekšsēdētājs, un summa, par kādu viņi vēlējās īpašumu pārdot, likās pārāk liela. Nāca krīze. Cēsu domes ambīcijas mazinājās, saprata, ka paši tur neko nedarīs. Nejauši satiku pašreizējo Cēsu mēru, un atsākām sarunu. Arī pašai bija nobriedusi iekšējā sajūta, ka vēlos jaunu izaicinājumu ārpus žurnālistikas. Tātad Cēsis. Tur Žagars, Rozenbergs, Rīgas tuvums – 100 kilometru un Cēsu koncertzāle.»

Iecere

Projekta vadītājs Jānis Auzāns: «Veidojot projektu, vienošanās ar pilsētas domi paredzēja – lai gan mājas nav arhitektūras piemineklis, tās pēc iespējas jāsaglabā iepriekšējā izskatā, un īpašumam jānodrošina publiskā pieejamība. Tika uzbūvētas piecas ēkas: saimniecības ēka – katlu māja, kas kompleksam nodrošina siltumu ar diviem 250 kW granulu apkures katliem, Villa Carola jeb sarkanā māja, Villa Ieva jeb pelēkā māja, Villa Santa jeb dzeltenā un Tilta māja, kas sākotnēji bija iecerēta mazāka, bet projekts tika koriģēts, lai tajā varētu uzņemt 150 viesu. Ekspluatācijā katra ēka tika nodota atsevišķi. Villa Carola un Villa Ieva ir saglabājušas savu vēsturisko apjomu.

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga

Foto: Mārīte Šperberga

Lasīt vairāk...

ESKO – iespēja energoefektivitātes sasniegšanai

Energoefektivitāte patlaban ir aktuāla tēma visā pasaulē, bet īpašu uzmanību tai pievērš Eiropas Savienības valstis, tādējādi sekmējot savu uzņēmēju un savu ekonomiku konkurētspēju. Moderni ir kļuvis ražot energoefektīvi, dzīvot energoefektīvi un mainīt savus ikdienas paradumus, lai dzīvotu zaļi.

Paralēli daudzveidīgām atbalsta programmām energoefektivitātes paaugstināšanai dažādos sektoros ES radītā Energoefektivitātes direktīva paredz arī jauna – energopakalpojumu – tirgus izveidi un mazo un vidējo uzņēmumu piekļuves attīstīšanu tam.

Kas ir ESKO?

Energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs jeb ESKO sniedz energopakalpojumus vai veic energoefektivitātes palielināšanas pasākumus patērētāja iekārtās vai telpās un, to darot, uzņemas noteiktu finansiālu risku. Maksājums par sniegtajiem pakalpojumiem (pilnībā vai daļēji) pamatojas uz sasniegumiem energoefektivitātes palielināšanas jomā, kā arī uz to, vai ir izpildīti citi darbības kritēriji, par kuriem iepriekš panākta vienošanās.

Celtniecības, projektu vadības un ēku apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri jau iepriekš īstenojuši energoefektivitātes un ēku atjaunošanas projektus savos uzņēmumos, patlaban ir visizdevīgākajā pozīcijā, lai uzsāktu šāda tipa pakalpojumu sniegšanu arī citiem.

Energoefektivitātes pakalpojumu nodrošināšana notiek saskaņā energoefektivitātes pakalpojuma līgumu. Tas ir rakstveida līgums par noteiktu energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanu, un to slēdz energoefektivitātes pakalpojumu saņēmējs un energoefektivitātes pakalpojumu sniedzējs. Energoefektivitātes pakalpojuma līguma minimālās prasības noteiktas Energoefektivitātes likumā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Dzintars Kauliņš, Ekonomikas ministrijas Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktors

 

Lasīt vairāk...

Aicinājums kļūt par Latvijas Būvinženieru savienības biedru

Tuvākajos gados valstī gaidāms krass būvniecības apjomu pieaugums, jo būvindustrijā laikā no 2018. līdz 2020. gadam jāapgūst gandrīz trīs miljardi eiro liels Eiropas Savienības finansējums.

Apzinoties faktisko būvniecībā strādājošo cilvēku resursu esamību un to profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, iecerētā plānu sekmīga  realizācija būs iespējama tikai tad, ja nozare veiks mērķtiecīgu savu iespēju analīzi un uz mērķi orientētu būvniecības profesionālās vadības  atjaunošanu, radot priekšnosacījumus valsts pārvaldei neraksturīgo būvniecības vadības funkciju realizāciju nodot nevalstiskajam sektoram -  profesionālajām kamerām.  

Apzinoties situācijas nopietnību un zinot nozarē strādājošo tehnisko vadītāju kapacitāti  

 

LATVIJAS  BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA

par godu Latvijas valsts simtgadei 2018. gada janvārī  un februārī piedāvā ekskluzīvu jaunu biedru uzņemšanu ar mērķi stiprināt nozari, tās vadības un izpildes dalībnieku profesionālo kompetenci.

 

Jaunais būvinženieri!

Ja vēlies būt vēsturiskā ”iesaukuma” dalībnieks un jau LBS 30. kongresā balsot par jauno valdi vai būt ievēlēts valdē un personiski aktīvi līdzdarboties pārmaiņu procesos, ieskaties LBS mājas lapā http://www.buvinzenierusavieniba.lv/jauno-biedru-uznemsana,  aizpildi uzņemšanas dokumentus un līdz 2018. gada 1. martam iesniedz tos LBS birojā.

LBS 30. jubilejas kongress notiks 2018. gada 23. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. 

Informācija: lbs@apollo.lv, 29172287, 67845910

Lasīt vairāk...

Piesaki būvi skatē “Gada labākā būve Latvijā 2017”!

Latvijas Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, pasūtītāji, projektētāji un pašvaldības 

laikā  no  2017. gada 23. oktobra līdz 2018. gada 22. janvārim var izvirzīt  vienīgajai būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju organizētai valsts mēroga skatei „ Gada labākā būve Latvijā 2017  ” būves astoņās nominācijās http://gadabuve.lv/index.php/  nominacijas-2017/ 

Jūs noteikti zināt šādu jaunu būvi mūsu valstī vai ārzemēs ( tā var būt neliela būve vai objekts, galvenais tiek vērtēts gala rezultāts ). Iespējams, ka pats esat to būvējis, projektējis vai lietojat. Dalāties ar šo būvi:    https://docs.google. com/forms/d/e/ 1FAIpQLSdBEHNWuXogE81hdsT5Wo8_ iuVZeZDtOm6qz2iGVMBt4rBbrQ/ viewform?c=0&w=1    

Skati „Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē būvindustrijas nevalstiskās organizācijas.    16 nevalstiskās organizācijas, 4 ministrijas, 4 augstskolas un 4 valsts institūcijas, kas cieši saistītas ar nozari, savus ekspertus (kopā 41) deleģējušas darbam žūrijā. Skates   informatīvie   partneri ir arī    nozares žurnāls „Būvinženieris”,  RīgaTV24, Latvijas Avīze, LETA un TVNET. 

Skati atbalsta (aktuāls   uz 2018.g. 2.janvāri ):    Skonto Group;    Isover    &    Weber     (SAINT-GOBAIN CELTNIECĪBAS PRODUKTI) ;   FXB-Niemet Baltic ;    CMB ;    Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle ;   ROCKWOOL ;    HILTI SERVICES LIMITED ;    VELVE M.S.TEHNOLOĢIJAS ;   FORUM AUTO (Peugeot);   K FORMA;  Karcher . 

   

Skates organizatoru vārdā:  

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume  

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs  

Papildus informācija: tālrunis:  29468382 , e-pasts: gadabuve@gmail.com.

www.gadabuve.lv 

www.facebook.com/gadabuve 

www.twitter.com/GadaBuveLV

Lasīt vairāk...

Palīgs ceļu projektēšanā

Labi uzbūvētam ceļam ir nepieciešamas divas lietas – kvalitatīvs projekts un atbilstošā kvalitātē veikta būvniecība. Viens no kvalitatīva projekta galvenajiem nosacījumiem ir pēc iespējas pilnīgāka izejas datu savākšana, savukārt būves kvalitātes novērtēšanai tiek veiktas attiecīgas pārbaudes.

Tā kā grunts penetrācijas radars (GPR) ir iekārta, kas spēj sniegt lielu ieguldījumu abās šajās jomās, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) tika pieņemts lēmums par šādas iekārtas iegādi. Tika izvēlēta Somijas uzņēmuma Roadscanners piedāvātā iekārta Road Doctor Survey Van (RDSV), kas papildus GPR ir aprīkota ar 3D lāzerskeneri, kā dati arī tiek izmantoti gan projektēšanai, gan kvalitātes novērtēšanai. Minētā iekārta ir nodota LVC struktūrvienības Autoceļu kompetences centrs (AKC) rīcībā.

 Kas ietilpst sistēmas aprīkojumā?

RDSV divas galvenās sastāvdaļas ir GPR un 3D lāzerskeneris. GPR aprīkojumā ietilpst četras ASV kompānijas GSSI ražojuma antenas – divas 2 GHz antenas un divas 400 MHz antenas. 2 GHz antenas paredzētas ceļa konstrukcijas izpētei līdz 75 cm dziļumam un galvenokārt tiek izmantotas asfaltbetona kārtas izpētei, savukārt 400 MHz antenas paredzētas ceļa pamatnes izpētei līdz 4 metru dziļumam. Vajadzības gadījumā kādu no minētajām antenām iespējams aizvietot ar 100 MHz antenu, kuras darbības dziļums ir līdz 10 metriem.

Vācijas uzņēmuma SICK AG ražotais 2D LIDAR tipa lāzerskeneris uzstādīts 3 metru augstumā un spēj veikt skenēšanu 15 metru uz katru pusi no automašīnas centra. Automašīnas kustības rezultātā tiek iegūts brauktuves un tai piegulošās teritorijas 3D modelis.

Bez šīm divām galvenajām sastāvdaļām iekārta ir aprīkota ar aksesuāriem, kas sniedz nepieciešamo informāciju GPR un lāzerskenera datu interpretācijā un attēlošanā:

* divām videokamerām brauktuves un ceļa piegulošās teritorijas video fiksēšanai;

* GPS uztvērēju uzmērīto datu piesaistei;

* DMI distances uzmērīšanai;

* 3D akselerometru, kas nodrošina tādu parametru kā šķērskritums, garenkritums, IRI u. c. fiksēšana...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Ervīns Purins, VAS Latvijas Valsts ceļi Autoceļu kompetences centra Ceļu inspekcijas un ekspertīzes daļas vadītājs

Lasīt vairāk...

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: "Laiks mosties!"

Mārtiņš Straume, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs, LBS BSSI galvenais administrators

Pēc centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās Latvijā bija 1,42 miljardi eiro, kas ir par 17,8% mazāk nekā 2015. gadā.

Būvniecību kā pamatdarbību 2016. gadā norādījuši 9110 uzņēmumu. Tas nozīmē, ka katram no šiem uzņēmumiem pastāvīgā darbā bija jābūt vismaz vienam attiecīgā jomā un sfērā sertificētam būvspeciālistam, bet, zinot faktisko stāvokli, ka valsts vadošajos būvuzņēmumos katrā ir vairāki desmiti sertificētu būvspeciālistu, kā arī zinot faktisko sertificēto būvspeciālistu skaitu, var apgalvot, ka mazākajos būvuzņēmumos šie būvspeciālisti ir kā viesi, lai uzņēmējs varētu reģistrēties Būvniecības informatīvās sistēmas Būvkomersantu reģistrā (BIS BR) un lai vajadzīgajos būvniecības posmos parakstītos būvniecības likumdošanā noteiktajos dokumentos, nevis reāli strādātu būvobjektos. Tāpēc nav jābrīnās, ka būvobjektu kvalitāte dažkārt ir neatbilstoša standartiem un sabiedrības vēlmēm.

2017.gads bija sākums nākamā Eiropas Savienības finanšu fondu cikla apguvei. Būvniecībā četros gados jāapgūst gandrīz trīs miljardi ES finanšu līdzekļu – tas nozīmē, ka kopējam būvniecības gada apjomam ir jāpieaug par 30–40 procentiem.

Rodas loģisks jautājums: ar kādiem profesionālu cilvēku resursiem mēs šos uzdevumus veiksim, apzinoties, ka jau 2016. gadā būvniecībā valstī katastrofāli trūka gan profesionālu strādnieku, gan sertificētu būvdarbu vadītāju, gan arī būvuzraugu? Lai šo problēmu aktualizētu un panāktu, ka sabiedrība ieklausās, bet tie, kuriem ir vara, rīkotos, valstī nekavējoties jāveic nepieciešamās preventīvās darbības.

Patlaban dažādu objektīvu iemeslu dēļ sertificēto būvspeciālistu skaits valstī ir krasi samazinājies, radot nopietnas profesionālu speciālistu problēmas būvniecības dalībniekiem. Lai šo apgalvojumu pamatotu, piedāvāju pašreizējās situācijas salīdzinājumu ar 2010. gadu, tas ir, laiku, kad būvniecība atkopās pēc finanšu krīzes...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Lasīt vairāk...

Sabiedriskajai apspriešanai nodod priekšlikumus apjomīgiem grozījumiem Būvniecības likumā

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un nodevusi sabiedriskajai  apspriešanai likumprojektu “Grozījumi Būvniecības Likumā”, kas tapis ciešā sadarbībā ar būvniecības procesa dalībniekiem.

Ekonomikas ministrijas viena no prioritātēm būvniecības nozares konkurētspējas veicināšanai, vienlaicīgi nodrošinot sabiedrībai kvalitatīvas un drošas būves Latvijā, ir mazināt būvniecības procesu birokrātisko slogu. Objektīvs rādītājs ir “Doing Business” vērtējums, kas parāda, cik ilgu laiku aizņem būvprojekta procedūras saskaņošana un būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Ekonomikas ministrijas mērķis ir šo laiku Latvijā samazināt uz pusi, lai šie procesi neaizņemtu vairāk kā 74 dienas.

Sagatavotie grozījumi Būvniecības likumā saistīti ar būvniecībā iesaistīto pušu atbildību, tādejādi risinot daudzus aktuālos nozares jautājumus. Ar grozījumiem paredzēts ļotiprecīzi noteikt vienu atbildīgo par katru būvniecības posmu. Skaidri nodefinējot katras iesaistītās puses atbildību, tiks panākta arī ātrāka strīdu risināšana un nepieciešamības gadījumā zaudējumu atlīdzināšana.

Otrs būtiskais grozījums paredz skaidri noteikt būvvaldes kompetenci. Likumprojektā noteikts, ka būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un  kontrolēt:

1) arhitektoniskās kvalitātes principus, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē, ņemot vērā ekonomiskos un citus aspektus;

2) vides pieejamības prasības;

3) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības;

4) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma un insolācijas prasības.

Tādējādi tiks panākts, ka visās būvvaldēs būs vienādi būvniecības ieceres pārbaudes kritēriji un efektīva kvalitātes kontrole atbilstoši būvvaldes  kompetencei. Attiecīgi tiks saīsināti termiņi būvniecības ieceres izskatīšanai. 

Ar sagatavotā likumprojekta palīdzību paredzēts arī novērst pieaugošo būvspeciālistu trūkumu. Sagatavotie grozījumi paredz, ka tās fiziskās personas, kuras līdz 2014.gada 30.septembrim bija ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvtehniķa profesijā vai ar būvniecību jomu saistītā tehniķa profesijā, varēs turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā. Tas pats attieksies arī uz fiziskām personām, kuras ieguvušas patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera profesijā un kurām ir pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība būvniecības vai ar būvniecības jomu saistītā studiju programmā, varēs turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē.

Ekonomikas ministrija aicina būvniecības nozares un citu ieinteresēto pušu pārstāvjus sniegt viedokli par likumprojektu līdz 2018. gada 19. janvārim, informāciju nosūtot uz e-pasta adresi andris.lazarevs@em.gov.lv vai pasts@em.gov.lv.

Vairāk ar sagatavotajiem grozījumiem Būvniecības likumā var iepazīties Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē

Lasīt vairāk...

LLU aizstāv diplomprojektus

Šodien, 8. janvārī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātē notika Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Būvniecība” Kvalifikācijas darbu aizstāvēšana.

Līdz savu darbu aizstāvēšanai no 27 programmā uzņemtajiem bija tikuši 8 studenti, kas būvzinības jau bija apguvuši kādā no būvniecības koledžām un tagad tās turpināja neklātienes apmācībās.

Valsts  pārbaudījumu komisija, ko vadīja  LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņa Straume, atzinīgi novērtēja gan studentu darbus, gan pārliecinošo uzstāšanos un atbildes uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

Visi studenti jau aktīvi strādā kādā no nozares uzņēmumiem, kas acīm redzami veicināja viņu izpratni par savu veikumu un kopsakarībām būvniecības procesā.

Visi studenti ieguva Pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un kvalifikāciju “Būvdarbu vadītājs”

Attēlos: Ivars Antons aizstāv savu Kvalifikācijas darbu “Liellopu novietne 150 govīm Valkas novadā”. Novērtējums – 9 (teicami).

Ilze Nikolājeva aizstāv savu Kvalifikācijas darbu “Savvaļas putnu rehabilitācijas klīnika “Mačas” Tukuma novadā. Novērtējums – 10 (izcili).

Valsts pārbaudījumu komisijas locekļi, no kreisās Jānis Prauliņš, Mārtiņš Straume, Sandra Gusta, Guntis Andersons un Silvija Štrausa.

 

VPK loceklis Raimonds Eizenšmits

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei