tukss baneris
 


Objekti filtrēti pēc datums: janvāris 2018

LLU aizstāv diplomprojektus

Šodien, 8. janvārī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātē notika Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Būvniecība” Kvalifikācijas darbu aizstāvēšana.

Līdz savu darbu aizstāvēšanai no 27 programmā uzņemtajiem bija tikuši 8 studenti, kas būvzinības jau bija apguvuši kādā no būvniecības koledžām un tagad tās turpināja neklātienes apmācībās.

Valsts  pārbaudījumu komisija, ko vadīja  LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņa Straume, atzinīgi novērtēja gan studentu darbus, gan pārliecinošo uzstāšanos un atbildes uz komisijas locekļu uzdotajiem jautājumiem.

Visi studenti jau aktīvi strādā kādā no nozares uzņēmumiem, kas acīm redzami veicināja viņu izpratni par savu veikumu un kopsakarībām būvniecības procesā.

Visi studenti ieguva Pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un kvalifikāciju “Būvdarbu vadītājs”

Attēlos: Ivars Antons aizstāv savu Kvalifikācijas darbu “Liellopu novietne 150 govīm Valkas novadā”. Novērtējums – 9 (teicami).

Ilze Nikolājeva aizstāv savu Kvalifikācijas darbu “Savvaļas putnu rehabilitācijas klīnika “Mačas” Tukuma novadā. Novērtējums – 10 (izcili).

Valsts pārbaudījumu komisijas locekļi, no kreisās Jānis Prauliņš, Mārtiņš Straume, Sandra Gusta, Guntis Andersons un Silvija Štrausa.

 

VPK loceklis Raimonds Eizenšmits

Lasīt vairāk...

Ietekmes uz vidi novērtējuma tiesiskais regulējums

Būvniecības process nenoliedzami ir cieši saistīts ar vides aizsardzības aspektiem. Viens no vides aizsardzības politikas instrumentiem, kas aptver visdažādākās ar vidi saistītās jomas, tostarp arī būvniecību, ir ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk – IVN).

Vides tiesību loma būvniecības tiesiskajās attiecībās analizēta arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2006. gada 22. jūnija spriedumā lietā Nr. SKA – 255 jeb tā sauktajā Saburovas lietā. Šajā spriedumā Administratīvo lietu departaments atzinis, ka būvniecības tiesiskajās attiecībās vides tiesības ir piemērojamas lietās, kurās galvenais izvērtējums attiecas uz būvniecības ietekmes uz vidi būtiskumu, piemēram, attiecībā par ietekmi uz dabu vai cilvēka veselību.

IVN tiesiskais regulējums ietverts gan nacionālajos, gan arī starptautiskajos un Eiropas Savienības tiesību aktos. Starptautiskā līmenī ar IVN saistītus jautājumus reglamentē 1991. gada 25. februāra ESPO konvencija par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā. Konvencijas mērķis ir mazināt un kontrolēt paredzēto darbību būtisku nelabvēlīgo pārrobežu ietekmi uz vidi.

Eiropas Savienībā IVN tiesiskajam regulējumam veltītas vairākas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa direktīva 2014/52/ES, ar ko grozīta direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu.

Latvijā IVN tiesiskais regulējums ietverts 1998. gada 14. oktobra likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN likums), kā arī uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, tostarp Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumos Nr. 157 Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums, Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumos Nr. 689 Noteikumi par valsts nodevu par paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu, Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumos Nr. 300 Kārtība, kādā novērtējama ietekme uz Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumos Nr. 30 Kārtība, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai, kā arī Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību.

Saskaņā ar IVN likuma 1. panta 1. punktā sniegto definīciju ietekme uz vidi ir paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas izraisītas tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko daudzveidību, augsni, gaisu, ūdeni, klimatu, ainavu, materiālās vērtības, kultūras un dabas mantojumu un visu minēto jomu mijiedarbību...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Maksims Miņejevs, Mg. iur.

Lasīt vairāk...

Viena neliela un četrkantīga nulle

ZeroHouse ir dzīvojamās mājas prototips, kam ir nulle saldo enerģijas patēriņš, nulle oglekļa pēdas nosapiedums, nulle toksīnu, nulle būvgružu un tas viss pa pieņemamu cenu.

Ja paņem vienu atskaites punktu, pie pozitīva rezultāta nonākt viegli, vai ne? Pie tās pašas enerģiju taupošās mājas var nonākt pa dažādiem ceļiem. Bet mājai jau ir ne tikai šī viena funkcija! Un tad sākas -  ir enerģiju taupoša, bet gaiss, piemēram, pilns ar formaldehīdu, tulolu un citiem brīnumiem. Vai enerģiju taupoša, bet galīgi ne finanses taupoša. Līdzšinējie t.s. zero projekti vienmēr ir klibojuši kādā no aspektiem un daži no to autoriem pat atgādinājuši bērnībā mācīto, ka visu nevar gribēt, tā sakot, jāizvēlas mazākais no ļaunumiem.

Bet kanādiešu ZeroHouse projekts sakās, ka tomēr var visu gribēt un arī visu dabūt. Projektam ir pieci lieli mērķi: nulles saldo enerģijas patēriņš, nulle oglekļa pēdas nospiedums, nulle toksīnu, nulle celtniecības atkritumu un to visu vēl sasniegt par pieņemamu cenu (ne dārgāk kā standarta projektā). Pieci lieli mērķi, kas reti vai nekad nav redzēti visi kopā realizēti dzīvē. ZeroHouse blogā (endeavourcentre.org/category/zero-house) viens no šī projekta līdzautoriem Kriss Magvuds raksta:  “Mēs, protams, priecājamies, ka tiek veicinātas būves, kas ražo tikpat enerģijas, cik tās patērē, bet mums līdzvērtīgi svarīgi šķiet mērķis izmantot materiālus ar pēc iespējas zemāku oglekļa pēdas nospiedumu un zemu toksicitāti, lai radītu māju, kas nekaitē nedz tās iemītniekiem, nedz ekosistēmai,” raksta K. Magvuds.

ZeroHouse ir prototips 92 m2 lielai, vienas guļamistabas mājai/modulim (modulis, jo var savienot vairākus kopā). Tā ir tapusi Rijersonas universitātes (Ryerson, Kanāda) un Endeavour centra sadarbībā. Prototipu 10 studentu un trīs mācībspēku komanda uzbūvēja šovasar 44 dienu laikā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Jolanta Sēnele

Lasīt vairāk...

Progresīvais sabrukums

Kā saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas pasargāt no progresīvā sabrukuma?

Mūsdienās, mainoties būvkonstrukciju projektēšanas normatīvajai sistēmai no padomju laikā lietotās SNIP uz visā Eiropā vienoto Eirokodeksu, inženieriem jāspēj orientēties papildu aspektos, kas iepriekš netika ņemti vērā. Viens no šādiem jauninājumiem ir ēkas robustuma jēdziens un progresīvais sabrukums.

Progresīvais sabrukums (progressive collapse/прогрессирующее обрушение) ir konstrukcijas lokāla bojājuma attīstība, kas veicina piepūļu pārdalīšanos citu konstrukcijas elementu starpā, līdz tiek sasniegts jauns līdzsvara stāvoklis pie visas būvkonstrukcijas vai tās lielākās daļas sabrukuma.

Šāds sabrukums var būt izraisīts ar faktoriem, kas netiek ņemti vērā tradicionālajos konstrukciju aprēķinos, – ar ārkārtējām slodzēm un iedarbēm:

  • ü dinamiskās spiedes iedarbes (gāzes vai bumbas sprādziens);
  • ü triecienslodzes (mašīnas, lidmašīnas, sabrukušie konstruktīvie elementi);
  • ü statiskās pārslodzes;
  • ü temperatūras izmaiņu iedarbes;
  • ü mitruma režīma izmaiņu iedarbes.

Lai novērstu progresīvā sabrukuma iestāšanos, jāizvēlas viena no iespējamām projektēšanas stratēģijām:

  • ü netiešā metode – horizontālo un vertikālo saišu paredzēšana;
  • ü alternatīvo slodžu pārdalīšanās ceļu noteikšana ar nosacītu balstu izņemšanu no būvkonstrukcijas aprēķina shēmas;
  • ü pamatelementu definēšana.

Pēc 1. Eirokodeksa (LVS EN 1991-1-7+AC) klasifikācijas, būvkonstrukcijām atkarībā no sabrukuma sekām (ievērtējot būves funkcionālo uzdevumu, stāvu skaitu un pārsegumu platības) var definēt risku kategoriju. Atkarībā no šīs riska kategorijas atbildīgais inženieris izstrādā atbilstošu projektēšanas stratēģiju, saskaņā ar kuru tiek veikti ēkas konstruktīvo risinājumu aprēķini, kas attiecīgi tiek dokumentēti projekta aprēķina atskaitē. Ņemot vērā projektēšanas normatīvos un profesionālajā literatūrā sniegto informāciju, iespējamie progresīvā sabrukuma stratēģijas ceļi apkopoti blokshēmā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Dana Ludborža, Inženieru biroja K Forma inženiere

Ilustrācijas: publicitātes materiāli

Lasīt vairāk...

Plūdu cilvēciskais faktors

Pēc Latgali skārušajiem plūdiem augusta beigās speciālistu lokā izskanēja tādas frāzes kā «visu uz dabu nevar novelt», «tās ir sistēmas rakstura kļūdas», «meliorācijas sistēmas neviens nekopj, upes nebagarē, jaunbūvētajos ceļos caurtekas netīra» un tā tālāk. Būvinženiera oktobra numurā publicējām sarunu par šo tēmu ar zinātniekiem un LLU mācību spēkiem. Tagad turpinām to ar speciālistiem, ceļu un tiltu inženieriem, hidrotehniķiem, projektētājiem. Sarunā piedalās SIA Kurbada tilti tiltu projektēšanas būvinženieris Jānis Rāzna, SIA Projekts 3 valdes loceklis, projektu vadītājs, ceļu inženieris Ilmārs Gorda, valsts SIA Meliorprojekts valdes priekšsēdētājs, inženieris hidrotehniķis Juris Kalniņš, VAS Latvijas Valsts ceļi ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes direktora vietnieks, ceļu būvinženieris Edgars Brass.

Krīzē meliorācijas sistēmās

Ilmārs Gorda: Projektētāju pieredze liecina, ka esošo upju gultnes, to krasti, kā arī padomju laikos būvētie meliorācijas tīkli netiek pienācīgi uzturēti un tīrīti. Ūdens novades sistēmas, kas šķērso autoceļa nodalījuma joslu, būvobjektos parasti tiek sakārtotas vai pārbūvētas, taču pārējo meliorācijas tīklu stāvoklis, kas atrodas aiz nodalījuma joslas, nereti ir ļoti kritisks – grāvji aizbiruši vai aizauguši, drenāža aizsērējusi ar dubļiem un citiem sanesumiem. Piemēram, meliorācijas grāvjus ceļa pārbūves objektā labākajā gadījumā atļauts tīrīt tikai ceļa aizsargjoslā, taču jebkuram ir skaidrs, ka vajadzīgo rezultātu tas nesniedz un ūdens atvadi uz zemākajām ūdenstilpēm kopumā neatrisina. Šo ūdens novades sistēmu sakārtošanas apjomu pilnā apmērā ierobežo ceļa būves pasūtītāja finansējuma iespējas, kā arī pārbūves programmu nosacījumi, kas paredzēti tikai un vienīgi autoceļu uzlabošanas mērķiem. Vai tāpēc ceļa saimniekam tagad būtu jādomā par lielāka diametra caurteku izvēli turpmākajos objektos? Domāju, ka ne. Tas būtu nopietns ceļa būves sadārdzinājums un vēl vairāk palielinātu jau tā augošo budžeta deficītu autoceļiem. Drīzāk ir jādomā, kā citu programmu un finansējuma ietvaros sakārtot un iztīrīt esošās ūdens atvades sistēmas un upes no sanesumiem.

Edgars Brass: Šī krīzes situācija aktualizējusies ārkārtas apstākļos, kad Latgalē nolija rekordliels daudzums nokrišņu, kas, pēc meteorologu datiem, Rēzeknes pusē pat septiņas reizes pārsniedza normu. Visi ūdens noteču baseinu aprēķini tiek aktualizēti un rēķināti, kad tiek izstrādāti būvprojekti. Atbilstoši normatīviem, izstrādājot tehniskos projektus, tiek ievērtēta varbūtība, ka konkrēto caurteku vienreiz 50 gados šādi apstākļi var piemeklēt. Jāsaprot, ka plūdi, kādi bija Latgalē, ir salīdzinoši reti un ārkārtēji apstākļi; nebūtu samērīgi visu projektēt ar domu, ka caurtekām jāspēj izturēt dabas stihijas. Tas daudzkārt sadārdzinātu visu būvniecības procesu. Jāatceras, ka valsts autoceļu tīkls ilgstošu laiku tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos. Turklāt autoceļi netiek būvēti kā dambji, tā ir pavisam cita inženiertehniska būve. Lai gan, apskatot fotogrāfijas no plūdu skartajām teritorijām, varēja redzēt, ka tieši autoceļi nereti nostrādāja arī kā dambji. Latgalē izskaloja ceļus gan jaunās būvēs, kurās ir polimēra caurtekas, gan vecās, kur ir dzelzsbetona caurtekas. Ja caurteka vairākas diennaktis strādā spiediena režīmā, iespējamība, ka tiks bojāta ceļa konstrukcija, ir ļoti liela.

Juris Kalniņš: Parasti šādos ārkārtas gadījumos piesauc melioratorus. Taču daudzas dabiskās ūdensteces ir pielūžņotas, to caurteces spēja ir mazinājusies. Traucēta notece var izraisīt teritoriju aplūšanu. Meliorācijas sistēmas tiek dalītas pēc nozīmes: valsts, pašvaldību, koplietošanas un viena saimnieka sistēma. To uzturēšanā ir ļoti atšķirīgas iespējas un metodes. Valsts sistēmas ir tās upes, kas savulaik tika regulētas, lai uztvertu meliorācijas sistēmu ūdeņus. Pašlaik otro finansēšanas periodu tiek saņemti līdzekļi no Eiropas Savienības, lai varētu atjaunot valsts nozīmes ūdens notekas. Nākamais posms ir pašvaldību un koplietošanas sistēmas, kurām finansējums un iespējas ir krietni mazākas. Pēdējā laikā pašvaldībām gan ir iespēja ieguldīt līdzekļus savā teritorijā esošajās sistēmās, kuru nesakārtotība apdraud pašvaldības zemes. Bet vissliktākā situācija ir ar koplietošanas sistēmām, kur vienam grāvim piegulošajām zemēm ir vairāki īpašnieki. Viens ir ieinteresēts un spēj sakopt sistēmu, bet kaimiņam nav iespēju un nav arī intereses. Dažiem sarežģījumi rodas, jo zemes īpašnieki ir ārzemēs. Zemnieku saimniecības var saņemt maksājumus no Eiropas Savienības un izmantot tos meliorācijas sistēmu sakārtošanā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga

Foto: laikraksta Vaduguns arhīvs

 

Lasīt vairāk...

Aicinājums kļūt par Latvijas Būvinženieru savienības biedru

Tuvākajos gados valstī gaidāms krass būvniecības apjomu pieaugums, jo būvindustrijā laikā no 2018. līdz 2020. gadam jāapgūst gandrīz trīs miljardi eiro liels Eiropas Savienības finansējums.

Apzinoties faktisko būvniecībā strādājošo cilvēku resursu esamību un to profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, iecerētā plānu sekmīga  realizācija būs iespējama tikai tad, ja nozare veiks mērķtiecīgu savu iespēju analīzi un uz mērķi orientētu būvniecības profesionālās vadības  atjaunošanu, radot priekšnosacījumus valsts pārvaldei neraksturīgo būvniecības vadības funkciju realizāciju nodot nevalstiskajam sektoram -  profesionālajām kamerām.  

Apzinoties situācijas nopietnību un zinot nozarē strādājošo tehnisko vadītāju kapacitāti.

LATVIJAS  BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA

par godu Latvijas valsts simtgadei 2018. gada janvārī  un februārī piedāvā ekskluzīvu jaunu biedru uzņemšanu ar mērķi stiprināt nozari, tās vadības un izpildes dalībnieku profesionālo kompetenci.

Jaunais būvinženieri!

Ja vēlies būt vēsturiskā ”iesaukuma” dalībnieks un jau LBS 30. kongresā balsot par jauno valdi vai būt ievēlēts valdē un personiski aktīvi līdzdarboties pārmaiņu procesos, ieskaties LBS mājas lapā http://www.buvinzenierusavieniba.lv/jauno-biedru-uznemsana,  aizpildi uzņemšanas dokumentus un līdz 2018. gada 1. martam iesniedz tos LBS birojā.

LBS 30. jubilejas kongress notiks 2018. gada 23. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. 

Informācija: lbs@apollo.lv, 29172287, 67845910

Lasīt vairāk...

Koka Dinamiskā struktūra tapa 48 stundu hakatonā

No idejas līdz tās realizēšanai ne vienmēr var nokļūt ātri. Dažkārt risinājumus kādai problēmai meklē mēnešiem vai pat gadiem ilgi. Ideju izstrādei un problēmu risināšanai pasaulē izmanto dažādas metodes, piemēram, prāta vētras, darba grupas. Un arvien rodas arī jauni veidi. Salīdzinoši nesen ir radīta, varētu teikt, inovatīva pieeja – 24 vai 48 stundu hakatons. Pasaulē pirmo koka hakatonu Igaunijā organizēja Garage 48, kas daudziem pazīstams kā IT hakatonu organizētājs.

Hakatons ir satikšanās vieta dažāda līmeņa un profesiju pārstāvjiem, un tā idejas pirmsākumi meklējami Kanādā 1999. gadā. Hakatons, saukts arī par tehnoloģiju maratonu, ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs savu biznesa ideju prezentē pārējiem dalībniekiem. Pēc tam dalībnieki izvēlas, pie kuras idejas attīstīšanas strādāt turpmākās 48 stundas, lai veidotu reālu produkta prototipu.

Koka hakatons radās, pateicoties igauņu kokapstrādes un mēbeļu izgatavošanas kompetences centram TSENTER Vaimelā un sadarbības projektam ar Vidzemes plānošanas reģionu. Protams, ir vēl daudz iesaistīto pušu: Vaimelas pašvaldība, Arodapmācības skolas tehniskā centra Tehnomajapasniedzēji un vadība, Igaunijas un Latvijas mākslas akadēmijas un citas organizācijas.

Koka dienās, kas 2017. gada maijā norisinājās Cēsīs, TSENTER pārstāvis Kalevs Kārna stāstīja par līdzīgiem pasākumiem un aicināja piedalīties, iesūtot idejas un risināmās problēmas. Tā bija interesanta informācija, tomēr arī pašiem organizatoriem tobrīd vēl nebija zināms, ka tas izvērtīsies tik liela mēroga pasākumā ar 18 jauniem produktiem.

Garage 48 Wood hakatona ielūgumi izplatījās pa daudziem saziņas kanāliem, un no 20. līdz 22. oktobrim uz pasākumu pulcējās dažādu profesiju pārstāvji no Latvijas un Igaunijas. Atzīmēšanas vērta ir arī pasākuma organizatoriskā puse: autobusi uz notikuma vietu, naktsmājas un maltītes, dienas programmas sadalījums pa stundām un pat minūtēm, pieejamās kokapstrādes un metālapstrādes iekārtas, dažādu jomu mentori un konsultanti. Protams, izcila un ievērības cienīga bija arī dalībnieku dažādība, pārstāvot nozares un valstis...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Viļuma, Mag. Arch. 

Foto: publicitātes materiāli

Lasīt vairāk...

Fibrolīts pret ceļu trokšņiem

Arvien pieaugošā transporta intensitāte un industrializācija rada papildu slodzi uz apkārtējo vidi un cilvēku. Fibrolīta materiāli tiek izmantoti ceļu satiksmes trokšņu samazināšanas konstrukcijās.

Daudzviet pasaulē skaņas radīto postošo efektu cenšas «dzēst» vai vismaz ierobežot, ap transporta maģistrālēm ierīkojot skaņu slāpējošas un izolējošas konstrukcijas. Ceļu satiksmes trokšņu samazināšanas konstrukcijās izmantojamie materiāli izgatavoti gan no mākslīgi veidotām sintētiskām vielām, gan no dabīgas izcelsmes produktiem, galvenokārt koka. Gar auto un dzelzceļa maģistrālēm, vilcienu pieturvietās, virs tiltiem un transporta pārvadiem daudzviet izmanto arī no fibrolīta plātnēm veidotas skaņu izolējošas un slāpējošas konstrukcijas.

Citu valstu pieredze

Pēdējā laikā strauji palielinās fibrolīta plātņu izmantojuma apjoms skaņu izolējošās konstrukcijās, un tām tiek atrastas arvien jaunas pielietojuma iespējas. Piemēram, Nīderlandē fibrolīta plātnes ievieto vilcienu pieturvietās starp sliedēm un gar perona konstrukcijām, lai tās absorbētu ritošā sastāva radīto troksni. Zviedrijā fibrolīta plātņu skaņu slāpējošās barjeras veido koka karkasa konstrukcijā, turklāt koka latas kalpo arī kā dekoratīvi elementi. Ķīnā no fibrolīta plātnēm izgatavotos skaņu slāpēšanas blokus izmanto, lai pēc vajadzības veidotu saliekamas skaņu slāpēšanas konstrukcijas industriālos objektos.

Plātņu tehniskais raksturojums

Transporta maģistrāļu radīto trokšņu izolācijas un skaņu slāpējošām konstrukcijām jābūt spējīgām uzņemt noteiktu slodzi, kā arī izturīgām pret vides procesu radītiem degradējošiem faktoriem...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" decembra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: no CEWOOD arhīva

Lasīt vairāk...

Būvkonstruktoram Valentīnam Cinim 90

Būvkonstruktors Valentīns Cinis dzimis Kurmenē 1927. gada 31. decembrī. Viņš pabeidzis Kurmenes pamatskolu. Kara laikā mācījies Rīgas Valsts tehnikumā. Vēlāk studējis Latvijas Universitātē, lai kļūtu par būvinženieri, bet mācības nepabeidza.

Strādāja vairākās darba vietās Rīgā, bet 1955. gadā devās uz neskartajām zemēm un strādāja Kazahijā. Līdztekus darbam studēja Saratovas būvniecības institūtā un absolvēja to divās specialitātēs: tiltu un tuneļu projektēšanā un būvniecībā, un ražošanas un civilo būvju projektēšanā. Vienlaicīgi viņš vadīja būvdarbus vienā no tā laika Padomju Savienībā lielākajiem graudu elevatoriem Aksai pilsētā. 
Latvijā Valentīns Cinis atgriezās 1966.gadā. Kā projektētājs strādāja Jelgavas, Dobeles rajonu dažādos uzņēmumos, arī zvejnieku kolhozā „1.Maijs”. Līdz 90-to gadu beigām Valentīna Ciņa darba vieta bija Jelgavas “Komunālprojekts”. Kopš 2000. gada viņš strādā kā pašnodarbinātais. Viņa objekti ir: zivju pārstrādes uzņēmums Lapmežciemā, ražošanas komplekss kūdras pārstrādes uzņēmumam „Laflora” Līvbērzes pagastā, sporta halle Jelgavas novada Vircavas skolai, ūdens slēpošanas trase Ozolnieku ezerā, noliktavas un biroju telpas Ozolniekos, kā arī neskaitāmi būvprojekti dzīvojamo māju jaunbūvēm un pārbūvēm.
2016. gadā Valentīns Cinis nokārtoja eksāmenu būvsertifikāta atjaunošanai. Tā numurs 3-01115.

Būvinženieris Felikss Jesperiņš: “Valentīns Cinis kopš 1966. gada strādājis Mērsragā, Dobeles rajonā un Jelgavā. Viņš joprojām strādā ar zīmuli un pie rasējamā dēļa pavada 4-5 stundas (agrāk 9-10 stundas). Grafika vēl joprojām ideāla. Šajā ziņā viņš ir unikāls projektētājs. Visus slodžu aprēķinus mezglos vēl joprojām rēķina pats. Ļoti punktuāls - ja solīja, tad iekļāvās laikā. Vīrs un vārds. Apbrīnojami, ka joprojām lieliskas darbaspējas, laba atmiņa, ideāla normatīvu pārzināšana. Viņa līdzgaitnieku palicis maz. Starp tiem vēl Herberts Blekte, Kārli Brakanski, ar kuru kopā strādāja "Komunālprojektā" Jelgavā. Gādīgs ģimenē. Ne skaudīgs, ne nenovīdīgs attiecībā pret kolēģiem.” 

Andris Ziemelis, Jelgavas novada pašvaldības būvvaldes vadītājs: “Ar Ciņa kungu esam pazīstami jau no deviņdesmito gadu beigām, kad Latvijā tika izveidotas būvvaldes un es sāku strādāt būvvaldē. Valentīns kā konstruktors iesniedza būvprojektus, ko mēs izskatījām un arī joprojām būvvaldē tiek saņemti viņa izstrādātie būvprojekti. Būvvaldē šajos gados ir iesniegti būvprojekti un dabā realizēti vairāk kā simts Valentīna Ciņa projektēto ēku, sākot no dārza mājām un beidzot ar lieliem ražošanas objektiem. Viņš ir ne tikai ļoti kompetents projektētājs, bet arī ļoti patīkams sarunu biedrs, ar lielu dzīves un darba pieredzi. Tas, ka savā ļoti cienījamā vecumā viņš vēl joprojām projektē, neskatoties uz visām likumdošanas izmaiņām un jaunām prasībām, ir ļoti apsveicami. Tas ir apbrīnas vērts. Viss būvvaldes kolektīvs sveic viņu lielajā jubilejā.”

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei