tukss baneris
 


Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2018

LBS rindās uzņemti jauni biedri

Šodien par LBS biedriem kļuva  

Jānis Rozītis, (no kreisās) AS “Ceļuprojekts” ģeoloğijas nodaļas vadītājs,

Mārtiņš Liepiņš, AS “Ceļuprojekts” valdes priekšsēdētājs un

Andrejs Šantars (foto brīdī jau bija devies projām darba gaitās), Jūrmalas Būvvaldes būvinspektors.

 

Tuvākajos gados valstī gaidāms krass būvniecības apjomu pieaugums, jo būvindustrijā laikā no 2018. līdz 2020. gadam jāapgūst gandrīz trīs miljardi eiro liels Eiropas Savienības finansējums.

Apzinoties faktisko būvniecībā strādājošo cilvēku resursu esamību un to profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, iecerētā plānu sekmīga  realizācija būs iespējama tikai tad, ja nozare veiks mērķtiecīgu savu iespēju analīzi un uz mērķi orientētu būvniecības profesionālās vadības  atjaunošanu, radot priekšnosacījumus valsts pārvaldei neraksturīgo būvniecības vadības funkciju realizāciju nodot nevalstiskajam sektoram -  profesionālajām kamerām.  

Apzinoties situācijas nopietnību un zinot nozarē strādājošo tehnisko vadītāju kapacitāti  

LATVIJAS  BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA

par godu Latvijas valsts simtgadei 2018. gada sākumā piedāvā ekskluzīvu jaunu biedru uzņemšanu ar mērķi stiprināt nozari, tās vadības un izpildes dalībnieku profesionālo kompetenci.

Būvinženieri!

Ja vēlies būt vēsturiskā ”iesaukuma” dalībnieks un jau LBS 30. kongresā balsot par jauno valdi vai būt ievēlēts valdē un personiski aktīvi līdzdarboties pārmaiņu procesos, ieskaties LBS mājas lapā http://www.buvinzenierusavieniba.lv/jauno-biedru-uznemsana,  aizpildi uzņemšanas dokumentus un līdz 2018. gada 1. martam iesniedz tos LBS birojā.

LBS 30. jubilejas kongress notiks 2018. gada 23. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. 

Informācija: lbs@apollo.lv, 29172287, 67845910

 

Lasīt vairāk...

Likumdošanas zemūdens akmeņi iepirkumos

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) pēdējos gados uzkrāta pieredze, kas būtu jāņem vērā, uzlabojot normatīvos aktus būvniecībā un iepirkumu jomā.

Grūti nosakāmā līgumcena

Iesniedzot iepirkuma lēmuma apstrīdēšanas sūdzību IUB, pretendentam iemaksājamā depozīta summa ir noteikta attiecībā pret paredzamo līgumcenu, bet to likums neuzliek par pienākumu pasūtītājam obligāti norādīt iepirkuma procedūras dokumentos. Pasūtītāji vaicā: kāpēc būvniekam ļāvāt maksāt mazāko likumā noteikto summu, ja paredzamā līgumcena ir vairāki miljoni? Varam atbildēt tikai ar pretjautājumu: kur iepirkuma dokumentos var iepriekš uzzināt paredzamo līgumcenu?

Pretendents to arī nevar noskaidrot, tāpēc iemaksā mazāko likumā paredzēto summu atbilstīgi likuma atrunai: ja paredzamā līgumcena nav norādīta vai to nevar noteikt, kā depozīts sūdzībai IUB par būvdarbu iepirkuma lēmumu jāmaksā, piemēram, 3400 eiro. Ir starpība, vai jāmaksā 3400 vai 15 tūkstoši. Tikpat labi var gadīties, ka pretendents pārmaksā, piemēram, ja iepirkuma paredzamā līgumcena būtu 500 000 eiro, par to jāmaksā 2500 eiro depozīts, bet pretendents spiests iemaksāt 3400 eiro.

Drošības dēļ pieci

Ir dzirdēti pasūtītāju komentāri, ka IUB jāsaprot – ja komisijā ir pieci locekļi, tātad iepirkums ir vismaz viena miljona eiro vērtībā, kā to prasa likums. Tomēr praksē pieci cilvēki komisijā ir pat mazajos iepirkumos, kas būvdarbu gadījumā ir līdz 170 000 eiro vērtībai. Lēmumu pieņemot, sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām komisijas locekļu, bet ne mazāk par trim. Tāpēc pasūtītāji neriskē ar komisijas lemtspēju un parasti ieceļ piecus locekļus...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Dace Gaile,

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja

Lasīt vairāk...

Neparastai ēkai Rīgā atjaunota vēsturiskā fasāde

Arvien biežāk Rīgā atjauno ne vien valstiski nozīmīgus objektus, bet arī dzīvojamos namus pilsētas centrā. Viens no tādiem atrodas Aleksandra Čaka ielā 61, un tas ievērojams ne vien ar to, ka tikko atjaunota šā nama vēsturiskā fasāde. Ēkai, kuru 20. gadsimta trīsdesmitajos gados projektējis labi pazīstams arhitekts un Latvijas valstsvīrs, ir arī īpašs tapšanas stāsts.

No funkcionālisma līdz eklektikai

“Piecu stāvu ēkas projekts Rīgas būvvaldē saskaņots 1931. gadā, un to izstrādājis, kā arī būvdarbus uzraudzījis pazīstamais arhitekts un inženieris Teodors Hermanovskis,” stāstot par nama vēsturi, uzsver īpašnieku pārstāvis Gunārs Jansons. Arhīvu dokumenti liecina, ka Rīgas būvvaldē projekts apstiprināts 1931. gada 11. septembrī. Ēkas būvniecība uzsākta nekavējoties, un 1931. gada 18. decembrī Teodors Hermanovskis jau ziņo pilsētas būvvaldei, ka “pabeigtas mūra sienas un uzlikts skārda jumta segums”. Līdz 1932. gada 15. aprīlim pirmajos trīs stāvos “izblankotas šķērssienas”, tomēr fasādes joprojām ir bez apmetuma un turpmāki celtniecības darbi uz laiku pārtraukti, jo ēkas saimniekam trūkuši līdzekļi. Par to liecina viņa sarakste ar Rīgas būvvaldi 1932. gada pavasarī.

Interesanti, ka sākotnēji izstrādātais projekts paredzēja funkcionālisma stila būvi ar horizontālu fasādes kompozīciju, stilam raksturīgu logu dalījumu un ārdurvju veidolu...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Pēteris Uzars

Foto: AS Būvuzņēmums Restaurators arhīvs

Lasīt vairāk...

Skolai un sporta zālei koka konstrukcijas

Atrašanās vieta: Treieštrāse 17, Klausa, Austrija

Projektēšana: 1. posms 2002.–2003. gads; 2. posms 2012. gada aprīlis – 2013. gada maijs

Būvniecība: 1. posms 2003. gads; 2. posms 2013. gada maijs – 2014. gada decembris

Apbūves platība: 6940 m²

Izmantojamā platība: 44 050 m²

Enerģijas patēriņš: 14 kWh/m²

Izmaksas: 13,5 milj. eiro

Apbalvojums: labākā publiskā būve 11. Foralbergas koka arhitektūras konkursā (11. Vorarlberger Holzbaupreis 2015)

Jaunas skolas būvniecība ir nozīmīgs notikums sabiedrībai un apliecinājums rūpēm par nākotni un jauno paaudzi. Savukārt skolu slēgšana un apvienošana nav tik patīkams notikums, lai gan dažkārt arī tas tiek darīts, domājot par labāku nākotni. Skolu apvienošana notiek ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē. Daudzās Eiropas valstīs nelielām apdzīvotām vietām tiek apvienotas administratīvās funkcijas un mācību iestādes. Šeit aprakstītā skolas ēka atrodas nelielā pilsētiņā Klausā Foralberga apgabalā (Voralberga) Austrijā, un tā ir skola arī bērniem no Vaileras (Weiler) un Fraksanas (Fraxern).

Apvienotā skola trim apdzīvotām vietām tapa saskaņā ar septiņdesmitajos gados Austrijā aktuālu pedagoģisko koncepciju. Tolaik būvētajai skolas ēkai bija daudz un plašas koptelpas. Pēc aptuveni 25 gadu kalpošanas skolas ēka tika atzīta par nepiemērotu mūsdienu vajadzībām gan no funkcionālā un telpu izvietojuma, gan no ekspluatācijas un energoefektivitātes viedokļa. Betona celtne vairs neatbilda jaunajiem būvnoteikumiem. Tai nebija pietiekamas siltumizolācijas, un tā bija aprīkota ar salīdzinoši neefektīvu elektriskās apkures sistēmu. Tika veikta izpēte, kurā secināja, ka skolas ēkas atjaunošana nav lietderīga ne no vides, ne ekonomiskā viedokļa un varētu izmaksāt aptuveni septiņus miljonus eiro... 

 

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

Antra Viļuma, mag. arch.

Publicitātes foto

Lasīt vairāk...

Top LU Zinātņu māja

Pērn jūlija beigās tika uzsākta Latvijas Universitātes (LU) Dzīvības zinātņu centra jeb Zinātņu mājas celtniecība, kas atrodas līdzās 2015. gadā Torņakalnā atklātajai Dabas mājai (Dabaszinātņu akadēmiskajam centram). Atbilstoši pašreizējiem būvdarbu plāniem Zinātņu mājas nodošana ekspluatācijā paredzēta šā gada otrajā pusē, un tā būs otrā no trim plānotajām ēkām, kas veidos daļu no LU Akadēmiskā centra Torņakalnā.

Žurnāls Būvinženieris topošās ēkas būvlaukumā viesojās janvāra sākumā, kad darbi ritēja pilnā sparā un bija uzbūvēts pagrabstāvs un karkass gandrīz ar trim no plānotajiem astoņiem stāviem. Ēkas projekts izstrādāts pēc LU pasūtījuma, un tas paredz Zinātņu mājas būvniecību, tai nepieciešamo teritorijas labiekārtojumu ar auto un velo novietnēm, kā arī inženiertehnisko nodrošinājumu. LU patlaban strādā arī pie trešās ēkas – Rakstu mājas – plānošanas, kuras būvniecību iecerēts īstenot tuvāko gadu laikā, vienlaikus turpinot apkārtējās teritorijas labiekārtojumu. Minēto trīs studiju un zinātņu ēku iekļāvumā tiks izveidots centrālais pagalms jeb Akadēmiskais laukums, kas, pēc arhitektu vīzijas, būs labiekārtots un apzaļumots. Laukumu plānots izveidot ar iespēju tajā organizēt dažādus pasākumus un publiskās lekcijas, tostarp izlaidumus. Zem Akadēmiskā laukuma plānots izveidot autostāvvietu un velosipēdu novietnes. Piedāvātā projekta mērķis ir radīt komfortablu, funkcionālu, ekonomisku un uz ilgtspējīgas attīstības nostādnēm orientētu vidi, kas kļūtu par mūsdienu prasībām atbilstošu zināšanu un jauno tehnoloģiju apguves un izpētes vietu.

Jaunbūvējamajā LU Zinātņu centrā atradīsies Fizikas un matemātikas fakultāte, Medicīnas fakultāte un 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. Uz šo ēku pārcelsies arī seši institūti: Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas, Fizikas, Atomfizikas un spektroskopijas, Materiālu mehānikas, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūti, te būs arī lāzercentrs un Medicīnas muzejs. Ēkas kopējā platība būs 19 944 m2, un tajā varēs mācīties ap 2000 studentu, tāpat tur būs 430 darba vietas zinātniekiem un mācībspēkiem...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Vizualizācijas: SIA Sestais stils

Lasīt vairāk...

Iznācis žurnāla "Būvinženieris" februāra numurs

Žurnāls  “Būvinženieris”, 2018. gada februāris

Sarunā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Edmundu Valanti “Būvinženieris” piedāvā atskatu uz iecerēm, kad viņš kļuva par Būvniecības departamenta vadītāju. To papildina viņa pašreiz konstatētais par izdarīto, iesākto un būvniecības nākotnes redzējumu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Būvniecības komitejas vadītāja amatā ieceltais AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš pagājušā gada novembrī tika ievēlēts arī Latvijas Būvniecības padomē. Būvniecības nozarē viņš darbojas tikai dažus gadus. Pirms tam bijis AS Latvijas balzams valdes priekšsēdētājs, iepriekš “Statoil” koncerna Norvēģijā atjaunojamo enerģiju biznesa attīstības vadītājs. Ar skatu no malas un arī iekšienes – par būvniecības procesiem.

Pēdējā desmitgadē uzcelto objektu ekspluatācijā atklātas būvniecības procesā pieļautas kļūdas, par kurām informācija un risinājumi to labošanai būtu jāapkopo nozares dalībniekiem pieejamā datubāzē. Tas ļautu turpmāk būvēt labāk, aicina SIA “Kapitel” eksperts Andris Stankevičs.

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile sniedz ieteikumus normatīvo aktu uzlabošanai būvniecībā un iepirkumu jomā pēc pēdējos gados strīdu izskatīšanā uzkrātās pieredzes.

Pērn jūlija beigās tika uzsākta Latvijas Universitātes Dzīvības zinātņu centra jeb Zinātņu mājas celtniecība, kas atrodas līdzās 2015. gadā Torņakalnā atklātajai Dabas mājai (Dabaszinātņu akadēmiskajam centram). Atbilstoši pašreizējiem būvdarbu plāniem Zinātņu mājas nodošana ekspluatācijā paredzēta šā gada otrajā pusē, un tā būs otrā no trim plānotajām ēkām, kas veidos daļu no LU Akadēmiskā centra Torņakalnā.

Arvien biežāk Rīgā atjauno ne vien valstiski nozīmīgus objektus, bet arī dzīvojamos namus pilsētas centrā. Viens no šādiem namiem atrodas Aleksandra Čaka ielā 61, un tas ir ievērojams ne vien ar to, ka tikko atjaunota šī nama vēsturiskā fasāde. Ēkai, kuru 20. gadsimta trīsdesmitajos gados projektējis labi pazīstams arhitekts un Latvijas valstsvīrs, ir arī savs īpašs tapšanas stāsts.

Mundigciems atrodas tikai 4,5 kilometrus no Talsiem, Lībagu pagastā. Un pagājušā gada 17. novembrī, piedaloties dzīvokļu īpašniekiem, būvniekiem, apsaimniekotājiem, finansētājiem, kā arī valsts institūciju un pašvaldības pārstāvjiem, tur tika atklāta atjaunotā piecstāvu dzīvojamā māja “Saullēkti”. Līdz ar to Mundigciems kļuva par pirmo ciemu Latvijā, kurā visas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir renovētas – četras, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, bet viena ar bankas kredīta palīdzību.

Pasīvo māju atvērto durvju dienās demonstrēti dažādi objekti – privātmājas, ražotnes, sabiedriskās celtnes un pat zaļi atjaunota jūgenstila ēka, kur pieredzi enerģijas taupīšanas var smelties nākotnes būvju īpašnieki un radītāji.

Ārzemēs ielūkojamies skolas ēkas koka konstrukcijās, kura atrodas nelielā pilsētiņā Klausā Foralberga apgabalā (Voralberga) Austrijā, un tā ir skola arī bērniem no Vaileras (Weiler) un Fraksanas (Fraxern).

Minimāju kustība pasaulē pieņemas spēkā un izraisa jau komerciālu interesi. Pāris mēnešu pēc projekta apstiprināšanas Almēres pašvaldībā (Nīderlande) visas jaunbūvējamā ekociemata “Bolderburen” mājas ir vai nu rezervētas, vai jau nopirktas, tostarp deviņas minimājas ar kvadratūru no 40 līdz 52 m2. Pašlaik Nīderlandē ir 87 minimāju iniciatīvas dažādās realizācijas stadijās, un pagājušā gada nogalē biržā kotētais būvuzņēmums “Heijman” paziņoja par noslēgto līgumu realizēt 28 minimājas, kuru kvadratūra nepārsniedz 39 m2.

Ceļi ir atslēgas elements tautsaimniecības attīstībai, nevis vienkārši iespēja nokļūt no punkta A līdz punktam B. Labas kvalitātes ceļi nozīmē valsts ražošanas infrastruktūras, tranzīta un ekonomisko attīstību, iespēju nokļūt līdz reģioniem, kā arī daudzu pakalpojumu mobilitāti un decentralizāciju. Tieši tāpēc piedāvājam pētījumu, kurā salīdzināti ģeosintētiskie materiāli efektīvai autoceļu būvniecībai.

Pasaulē ilgtspējīgas ēkas novērtē ar Lielbritānijā dzimušo ēku novērtēšanas sistēmu BREEAM un Amerikā radušos LEED sistēmu. Konkrēti kritēriji, konkrēti punkti. Būves tiek novērtētas vispusīgi, papildu punktus tās saņem pat par velosipēdistu celiņa, publiskā transporta tuvumu. Par ilgtspējīgu būvniecību piedāvājam sarunu ar profesoru Dr. sc. ing. Artūru Lešinski.

Latvijā būvniecības nozarē jau ilgāku laiku tiek runāts par BIM, dažādi uzņēmumi savā darbā izmanto BIM, arī iepriekš žurnālā “Būvinženieris” publicēti raksti par BIM, taču nav novērojama vienota izpratne par to, kas īsti tiek apzīmēts ar šiem trim burtiem un kurām projektos iesaistītajām pusēm ko no tā gaidīt. Bieži nākas sastapties ar izveidojušos kļūdainu izpratni par BIM būtību un lomu projektos, kā arī lietošanas pamatojumu. Tas lielākoties ir tāpēc, ka nav tāda viena visām iesaistītajām pusēm kopīga BIM un kopīga ieguvuma no tā. BIM ir plašāks jēdziens un tā sniegtie ieguvumi var būt dažādi.

Mūsdienās tiek veikti dažādi pasākumi, lai iegūtu pēc iespējas vairāk informācijas gan par esošo autoceļu stāvokli, gan arī par topošo ceļu kvalitāti. Ir vairākas pārbaudes metodes, pēc kurām tiek pārbaudītas asfaltbetona izejmateriālu īpašības, pirms tas vispār tiek uzjaukts. Šoreiz par bitumena un minerālmateriāla adhēzijas īpašību noteikšanu ar fotoattēlu apstrādes metodi.

Asfaltbetona divas galvenās sastāvdaļas ir minerālmateriāls un bitumens. Viena no galvenajām kvalitatīva asfaltbetona īpašībām ir laba, spēcīga salipšana (adhēzija) starp minerāliem un bitumenu. Tātad ne mazāk svarīgi ir spēt precīzi novērtēt adhēzijas pakāpi.

Būvinženieris Guntars Liepiņš aicina sakārtot būvniecības profesionāļu sertifikāciju, kurai ir liela loma objektu kvalitātes nodrošināšanā.

Ceļu inženieris Kārlis Kadiķis, Būvindustrijas lielās balvas laureāts par mūža ieguldījumu nozarē, par saviem sešdesmit gadiem ceļu būvē: “Pašlaik Latvijas ceļu būvētāji ir zirgā, bet esam soli pirms tā, ka visu ceļu tīklu Latvijā nevarēsim uzturēt. Būs jāizvēlas. Ceļi vienmēr ir vajadzīgi, bet visi ceļi nekad nebūs labi uzturēti ne pie mums, ne ārzemēs. Arī Kanādā, Francijā vai citviet, kur būts, ir galvenie ceļi tranzītam un nozīmīgai satiksmei valstī, bet pārējie tāpat kļūst bedraini un nelīdzeni.”

Vadims Bogdanovs ieguvis divus maģistra grādus inženierzinātnēs, mācījies un stažējies ārpus Latvijas, strādājis visos būvniecības posmos – no projektētāja līdz projektu vadītājam. Ieguvis trīs sertifikātus būvdarbu vadīšanā dažādās būvniecības jomās: ēku, ostu un jūras hidrotehnisko būvju, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas. Patlaban Vadims vada AS “LNK Industries” Starptautisko projektu daļu. Viņa zināšanas, profesionalitāte, vēlme nepārtraukti mācīties tika novērtēta. 2017. gada 4. septembrī Vadims Bogdanovs saņēma valstī augstāko nozares apbalvojumu – Būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmeni”.

 

Žurnālu 2018.gadam varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās https://abone.pasts.lv 

Kā arī žurnālu varat iegādāties Preses servisa tirdzniecības vietās visā Latvijā. 

Lasīt vairāk...

Aicinājums kļūt par Latvijas Būvinženieru savienības biedru

Tuvākajos gados valstī gaidāms krass būvniecības apjomu pieaugums, jo būvindustrijā laikā no 2018. līdz 2020. gadam jāapgūst gandrīz trīs miljardi eiro liels Eiropas Savienības finansējums.

Apzinoties faktisko būvniecībā strādājošo cilvēku resursu esamību un to profesionālo kvalifikāciju un kompetenci, iecerētā plānu sekmīga  realizācija būs iespējama tikai tad, ja nozare veiks mērķtiecīgu savu iespēju analīzi un uz mērķi orientētu būvniecības profesionālās vadības  atjaunošanu, radot priekšnosacījumus valsts pārvaldei neraksturīgo būvniecības vadības funkciju realizāciju nodot nevalstiskajam sektoram -  profesionālajām kamerām.  

Apzinoties situācijas nopietnību un zinot nozarē strādājošo tehnisko vadītāju kapacitāti  

LATVIJAS  BŪVINŽENIERU SAVIENĪBA

par godu Latvijas valsts simtgadei 2018. gada sākumā piedāvā ekskluzīvu jaunu biedru uzņemšanu ar mērķi stiprināt nozari, tās vadības un izpildes dalībnieku profesionālo kompetenci.

Būvinženieri!

Ja vēlies būt vēsturiskā ”iesaukuma” dalībnieks un jau LBS 30. kongresā balsot par jauno valdi vai būt ievēlēts valdē un personiski aktīvi līdzdarboties pārmaiņu procesos, ieskaties LBS mājas lapā http://www.buvinzenierusavieniba.lv/jauno-biedru-uznemsana,  aizpildi uzņemšanas dokumentus un līdz 2018. gada 1. martam iesniedz tos LBS birojā.

LBS 30. jubilejas kongress notiks 2018. gada 23. martā Latvijas Universitātes Lielajā aulā. 

Informācija: lbs@apollo.lv, 29172287, 67845910

Lasīt vairāk...

2017.gadā būvniecības apjomi nozīmīgi pieaug

Būvniecības nozarē 2017.gadā atsākās izaugsme pēc divu gadu pārtraukuma. Būvniecības produkcijas apjomi ir par 21,7% lielāki kā 2016.gadā. Tas lielā mērā ir saistīts Eiropas Savienības struktūrfondu projektu uzsākšanu un īstenošanu, kas pozitīvi ietekmē nozari.

2017.gadā būvniecības produkcijas apjomi palielinājās gan ēku, gan inženierbūvju pamatkategorijās.

Straujākais pieaugums bija vērojams inženierbūvju būvniecībā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, būvniecības produkcijas apjomi bija par 31,9% lielāki. Apjomu ziņā lielākais palielinājums bija vērojams autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un sliežu ceļu būvniecībai. Sagaidāms, ka inženierbūvju būvniecības apjomu pieaugums turpmākajos gados turpināsies, ievērojot Eiropas Savienības struktūrfondu projektu un apjomīgu infrastruktūras projektu īstenošanu.

Ēku būvniecība kopumā pieauga par 14,8%. To nodrošināja nedzīvojamo ēku būvniecības apjomu palielinājums par 23,5%, kamēr dzīvojamo ēku grupā ir vērojams sarukums par 7,9%. Nedzīvojamo ēku grupā lielākais devums izaugsmē bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kā arī biroju ēkām.

2017.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada 4.ceturksni, būvniecības produkcijas apjomi pieauga par 24,4%. Izaugsme bija vērojama gan ēku, gan inženierbūvju būvniecībā, pieaugums ir 19,6% un 31,1% attiecīgi. 4.ceturksnī ēku būvniecībā strauji pieauga nedzīvojamo ēku būvniecības apjomi (par 30,7%), vienlaicīgi sarūkot dzīvojamo ēku būvniecības apjomiem par 9,8%.

Aktivitātes pieaugums atspoguļojas arī izsniegto būvatļauju skaita pieaugumā. 2017.gadā tika izsniegtas 4217 būvatļaujas, par 531 pārsniedzot 2016.gadā izsniegto būvatļauju skaitu. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita gandrīz puse izsniegta jaunu viena dzīvokļa māju būvniecībai.

2018.gadā, turpinoties Eiropas Savienības struktūrfondu projektu ieviešanai, būvniecības nozarē izaugsme turpināsies, taču pieauguma tempi varētu būt nedaudz lēnāki nekā 2017.gadā.

Lasīt vairāk...

Iznākusi grāmata par latviešu arhitektu un LBS biedru "Juris Monvīds Skalbergs DIVKĀRŠAIS KŪLENIS. Modernisms–Postmodernisms"

Izdevniecība "Pētergailis" izdevusi Jāņa Lejnieka grāmatu "Juris Monvīds Skalbergs DIVKĀRŠAIS KŪLENIS. Modernisms – Postmodernisms".

Grāmata ir veltīta vienam no ievērojamākajiem Latvijas arhitektiem – Jurim Monvīdam Skalbergam (1935), kurš pēc RPI (Rīgas Politehniskā institūta) Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļas absolvēšanas 1960.gadā jau ar saviem pirmajiem darbiem – Krievu drāmas teātra rekonstrukciju, Rīgas Pareizticīgo katedrāles pārbūvi par Zinību namu, muzikālo klubu  "Allegro" u.c. līdz ar Modri Ģelzi, Ivaru Strautmani un Gunāru Asari kļuva par jaunās paaudzes līderiem Latvijas arhitektūrā.

Grāmata ir pirmais pilnīgais un zinātniskais pētījums par arhitekta daiļradi. Jura Monvīda Skalberga radošajās iecerēs, realizētajos projektos  un stilistikas kūleņos lasītājiem palīdzēs orientēties 120 attēli – unikālas arhitekta celto ēku un to detaļu fotogrāfijas, kā arī nerealizēto projektu reprodukcijas no Latvijas Arhitektūras muzeja un arhīviem.

Lasīt vairāk...

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2017" otrā kārta

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” otrajā kārtā žūrija dodas astoņu dienu braucienos, lai
klātienē novērtētu 78 būves no 81 pieteiktās, tiktos ar būvniekiem un pasūtītājiem.
13. februārī un 14. februārī tiks vērtētas būves Rīgā, 20. februārī tiks vērtētas būves Kurzemē, 22.
februārī tiks vērtētas būves Zemgalē, 27. februārī - Latgalē, 28. februārī un 2. martā -  Vidzemē,
bet 8. februārī žūrija jau vērtēja būves un tikās ar būvniekiem un pasūtītājiem Salaspilī un Rīgā
Nominācijā „Pārbūve” uz otro kārtu tiek virzītas – 17 būves, nominācijā „Publiskā jaunbūve” – 16 būves,
nominācijā „Inženierbūve” – 16 būves, nominācijā „Ainava” – 9 būves, nominācijā „Restaurācija” – 6
būves, nominācijā „Atjaunošana” – 6 būves, nominācijā „Dzīvojamā jaunbūve” – 5 būves, nominācijā
„Būve ārzemēs” – 3 būves.
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2017” ir 17 lielāko būvniecības sabiedrisko organizāciju un viņu
daudzu sabiedroto organizēti svētki visai nozarei. Skate notiek jau divdesmito gadu trīs kārtās. Žūrija
uzskata, ka viņiem ir liels gods izvērtēt pieteiktos objektus klātienē un tikties ar būvniekiem. Notiek
profesionāla diskusija. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem
http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2017/  Šogad skate ir viens no Latvijas simtgades oficiālajiem
notikumiem. 
„Šogad priecē lielais pieteikumu skaits no dažādiem Latvijas reģioniem. Esam iepazinušies ar
dokumentiem un uzskatām, ka labākās Latvijas būves un to radītāji ir pelnījuši tikšanos klātienē,” teic
skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Būvnieku asociācijas
prezidents Normunds Grinbergs.
Žūrijas sastāvā ir 44 augstas raudzes eksperti no 23 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās
pārvaldes institūcijām un augstskolām. Skati „Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē Latvijas
Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 nozares profesionālajām
organizācijām.
Skates fināls notiks RTU Arhitektūras fakultātē 20. martā no 9.00 līdz 17.00, bet skates uzvarētāju
apbalvošana un Latvijas un ārvalstu būvnieku, būvmateriālu ražotāju, projektētāju, inženieru dalīšanās
pieredzē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 28. martā veidos „Būvniecības dienu”. Pagājušajā gadā
„Būvniecības dienu” apmeklēja vairāk nekā 900 dalībnieku.
Skati „Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru
savienība sadarbībā ar 15 nozares profesionālajām organizācijām – Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas
Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un
ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu
būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas namu Pārvaldītāju un
apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu, energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu
savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Transportbūvju
inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Jumiķu apvienību, kā arī VAS

Valsts nekustamie īpašumi, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas
Lauksaimniecības universitāti, RISEBA, Latvijas Pašvaldību savienību, Ekonomikas ministriju,
Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu
„Būvinženieris”, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti.
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2017” notiek, pateicoties sponsoriem: Skonto Group, Isover & Weber
(Saint - Gobain Celtniecības Produkti), FXB - Niemet Baltic, CMB; Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle,
ROCKWOOL, HILTI SERVICES LIMITED, VELVE M.S.TEHNOLOĢIJAS, FORUM AUTO
(Peugeot), K FORMA, Karcher. Popularizējot koka būvju celtniecību Latvijā, skati atbalsta Latvijas
Valsts meži.
Skates informatīvie atbalstītāji, „Latvijas Avīze”, „RīgaTV24”, LETA, Nozare.lv, TVNET.lv, building.lv,
būvlaukums.lv, būvbāze.lv, būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv.

Visu skates otrās kārtas objektu foto pieejami www.facebook.com/gadabuve

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei