Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2018

Iznākusi grāmata par latviešu arhitektu un LBS biedru "Juris Monvīds Skalbergs DIVKĀRŠAIS KŪLENIS. Modernisms–Postmodernisms"

Izdevniecība "Pētergailis" izdevusi Jāņa Lejnieka grāmatu "Juris Monvīds Skalbergs DIVKĀRŠAIS KŪLENIS. Modernisms – Postmodernisms".

Grāmata ir veltīta vienam no ievērojamākajiem Latvijas arhitektiem – Jurim Monvīdam Skalbergam (1935), kurš pēc RPI (Rīgas Politehniskā institūta) Celtniecības fakultātes Arhitektūras nodaļas absolvēšanas 1960.gadā jau ar saviem pirmajiem darbiem – Krievu drāmas teātra rekonstrukciju, Rīgas Pareizticīgo katedrāles pārbūvi par Zinību namu, muzikālo klubu  "Allegro" u.c. līdz ar Modri Ģelzi, Ivaru Strautmani un Gunāru Asari kļuva par jaunās paaudzes līderiem Latvijas arhitektūrā.

Grāmata ir pirmais pilnīgais un zinātniskais pētījums par arhitekta daiļradi. Jura Monvīda Skalberga radošajās iecerēs, realizētajos projektos  un stilistikas kūleņos lasītājiem palīdzēs orientēties 120 attēli – unikālas arhitekta celto ēku un to detaļu fotogrāfijas, kā arī nerealizēto projektu reprodukcijas no Latvijas Arhitektūras muzeja un arhīviem.

Lasīt vairāk...

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2017" otrā kārta

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” otrajā kārtā žūrija dodas astoņu dienu braucienos, lai
klātienē novērtētu 78 būves no 81 pieteiktās, tiktos ar būvniekiem un pasūtītājiem.
13. februārī un 14. februārī tiks vērtētas būves Rīgā, 20. februārī tiks vērtētas būves Kurzemē, 22.
februārī tiks vērtētas būves Zemgalē, 27. februārī - Latgalē, 28. februārī un 2. martā -  Vidzemē,
bet 8. februārī žūrija jau vērtēja būves un tikās ar būvniekiem un pasūtītājiem Salaspilī un Rīgā
Nominācijā „Pārbūve” uz otro kārtu tiek virzītas – 17 būves, nominācijā „Publiskā jaunbūve” – 16 būves,
nominācijā „Inženierbūve” – 16 būves, nominācijā „Ainava” – 9 būves, nominācijā „Restaurācija” – 6
būves, nominācijā „Atjaunošana” – 6 būves, nominācijā „Dzīvojamā jaunbūve” – 5 būves, nominācijā
„Būve ārzemēs” – 3 būves.
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2017” ir 17 lielāko būvniecības sabiedrisko organizāciju un viņu
daudzu sabiedroto organizēti svētki visai nozarei. Skate notiek jau divdesmito gadu trīs kārtās. Žūrija
uzskata, ka viņiem ir liels gods izvērtēt pieteiktos objektus klātienē un tikties ar būvniekiem. Notiek
profesionāla diskusija. Skate tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem
http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2017/  Šogad skate ir viens no Latvijas simtgades oficiālajiem
notikumiem. 
„Šogad priecē lielais pieteikumu skaits no dažādiem Latvijas reģioniem. Esam iepazinušies ar
dokumentiem un uzskatām, ka labākās Latvijas būves un to radītāji ir pelnījuši tikšanos klātienē,” teic
skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Būvnieku asociācijas
prezidents Normunds Grinbergs.
Žūrijas sastāvā ir 44 augstas raudzes eksperti no 23 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās
pārvaldes institūcijām un augstskolām. Skati „Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē Latvijas
Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 nozares profesionālajām
organizācijām.
Skates fināls notiks RTU Arhitektūras fakultātē 20. martā no 9.00 līdz 17.00, bet skates uzvarētāju
apbalvošana un Latvijas un ārvalstu būvnieku, būvmateriālu ražotāju, projektētāju, inženieru dalīšanās
pieredzē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 28. martā veidos „Būvniecības dienu”. Pagājušajā gadā
„Būvniecības dienu” apmeklēja vairāk nekā 900 dalībnieku.
Skati „Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru
savienība sadarbībā ar 15 nozares profesionālajām organizācijām – Latvijas Arhitektu savienību, Latvijas
Būvkonstrukciju projektētāju asociāciju, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas siltuma, gāzes un
ūdens tehnoloģiju inženieru savienību, Latvijas Ainavu arhitektu biedrību, biedrību "Latvijas Ceļu
būvētājs", Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociāciju, Latvijas namu Pārvaldītāju un
apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Elektroenerģētiķu, energobūvnieku asociāciju, Latvijas Ģeotehniķu
savienību, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Transportbūvju
inženieru asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Jumiķu apvienību, kā arī VAS

Valsts nekustamie īpašumi, Būvniecības valsts kontroles biroju, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas
Lauksaimniecības universitāti, RISEBA, Latvijas Pašvaldību savienību, Ekonomikas ministriju,
Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, nozares žurnālu
„Būvinženieris”, Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas fakultāti.
Skate „Gada labākā būve Latvijā 2017” notiek, pateicoties sponsoriem: Skonto Group, Isover & Weber
(Saint - Gobain Celtniecības Produkti), FXB - Niemet Baltic, CMB; Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle,
ROCKWOOL, HILTI SERVICES LIMITED, VELVE M.S.TEHNOLOĢIJAS, FORUM AUTO
(Peugeot), K FORMA, Karcher. Popularizējot koka būvju celtniecību Latvijā, skati atbalsta Latvijas
Valsts meži.
Skates informatīvie atbalstītāji, „Latvijas Avīze”, „RīgaTV24”, LETA, Nozare.lv, TVNET.lv, building.lv,
būvlaukums.lv, būvbāze.lv, būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv.

Visu skates otrās kārtas objektu foto pieejami www.facebook.com/gadabuve

 

Lasīt vairāk...

Gunta Boles balva RTU Būvniecības inženierzinātņu un Arhitektūras fakultātes studentiem

Jau 26.gadskārtu RTU kārtējā ceremonijā pulcējās divu fakultāšu studenti un attiecīgā žūrija, lai lemtu par latviešu izcelsmes ASV mītošā būvinženiera Gunta Boles iedibinātās prēmijas uzvarētāju 2018.gadā.

No fakultātes laureātu godā var iekļūt tikai viens no studentiem.

Šoreiz Būvniecības inženierzinātņu fakultāti pārstāvēja 4 balvas pretendenti:

  • - Raivo Kalderauskis no būvniecības studiju programmas,
  • - Endija Namsone no transportbūvju studiju programmas,
  • - Lauris Goldbergs no ģeomātikas studiju programmas un
  • - Kristaps Ritvars Ronis no būvniecības studiju programmas.

Sešu personu žūrijas sastāvā ietilpa Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis Raimonds Eizenšmits, Mārtiņš Vilnītis un savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, kā arī fakultātes katedras vadītājs Andris Čate un fakultātes dekāns Juris Smirnovs.

Visu četru pretendentu uzstāšanās noritēja labā svešvalodā, kas ir viena no konkursa prasībām, ar informāciju par profesionālo studiju gaitām un nākotnes iecerēm. To  kvalitatīvais sniegums radīja žūrijai problēmas labākā studenta, laureāta izvēlē. No žūrijas balsojuma izstājās fakultātes dekāns, lai tādejādi neiespaidotu galīgo lēmumu.

Par laureāti, ar balsu vairākumu kļuva ENDIJA NAMSONE

RTU Arhitektūras fakultātē, kurā tikko bija veikts diplomprojektu vērtējums, Gunta Boles prēmijas konkursā piedalījās 6 pretendenti.

 Arhitektūras žūrijas komisijas vērtējumā par laureātu kļuva  VALDIS LINDE, kura diplomdarba tēma bija „ Cēsu kosmosa izziņas centrs Cīrulīšu kultūrainavā”.

Laureāti saņēma diplomus un naudas balvu USD 2500.- apmērā.

 

G.Boles pārstāvis arch. Juris Monvīds Skalbergs

Lasīt vairāk...

MERKO EHITUS 2017. GADA IEŅĒMUMI PĀRSNIEDZ 300 MILJONUS EIRO, IEROSINOT IZMAKSĀT DIVIDENDĒS 1 EIRO PAR KATRU AKCIJU

A/S Merko Ehitus grupas, kuras sastāvā ietilpst būvkompānija Merks, ieņēmumi aizvadītā gada 12 mēnešos bija 317,6 miljoni eiro, no kuriem 4. ceturkšņa ieņēmumi – 102,8 miljoni eiro, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā attiecīgajos periodos iepriekšējā gadā. 4. ceturksnī Merko Ehitus grupas uzņēmumi noslēdza jaunus būvniecības līgumus 31 miljona eiro vērtībā, bet 12 mēnešu periodā šī summa sasniedza 335 miljonus eiro.

Pēdējā reize, kad grupas ieņēmumi pārsniedza 300 miljonus eiro, bija pirms 10 gadiem. Grupas peļņa pēc nodokļiem 4. ceturksnī sasniedza 8,1 miljonu eiro, savukārt 12 mēnešu periodā peļņa bija 14,7 miljoni eiro.  Pārrunājot to ar uzņēmuma padomi, valde ierosina akcionāriem dividendēs izmaksāt 1,00 eiro par katru akciju. 

“Grupas ieņēmumi pieauga, pateicoties būvniecības līgumiem, kas noslēgti ar privātā sektora klientiem pēdējo divu gadu laikā. Esam gandarīti, ka mūsu ieņēmumi ir palielinājušies visos tirgos – Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Norvēģijā. Vairāki pozitīvi faktori veicināja peļņas pieaugumu, tai skaitā 4. ceturksnī veiktie darījumi ar nekustamo īpašumu, kuru sagatavošana pirms tam aizņēma ilgāku laiku. Liela daļa peļņas tika gūta no dzīvokļu pārdošanas, kā arī vairāku projektu rentabilitātes uzlabošanās,” tā rezultātus komentē Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andress Trinks.

“Ja palūkojamies aiz skaitļiem, ienesīguma ziņā būvniecības pakalpojumu sniegšana klientiem joprojām ir saspringtā situācijā, jo būvniecības tirgū turpinās gan cenu kāpums, gan apakšuzņēmēju resursu trūkums. Tas ietekmē ģenerāluzņēmēja funkcijas veicošo uzņēmumu rentabilitāti, palielina ar līgumu slēgšanu saistītos riskus un liek mums tiekties pēc lielākas iekšējās efektivitātes. 2017. gadā jauno pasūtījumu apjoms ceļu un inženiertīklu būvniecībā nesasniedza cerēto, un kopumā mēs nespējām konkurēt ar cenām, kas tika piedāvātas valsts iepirkumu konkursos,” piemetināja Andress Trinks. 

“Latvijā 2017.gadā būvkompānija Merks uzsāka vairākus jaunus, apjomīgus projektus – tirdzniecības centra Akropole celtniecību, tirdzniecības parka Alfa paplašināšanu, multifunkcionālā kompleksa Z-towers pabeigšanas darbus, tādejādi vēl vairāk nostiprinoties privātā sektora būvniecībā, kas veido jau 85% no Merks portfeļa. Valsts un pašvaldības pasūtījumos lielākais projekts bija Ventspils mūzikas vidusskolas ar koncertzāles funkciju būvniecība. Kā nekustamo īpašumu attīstītājs aizvadītajā gadā Latvijā Merks noslēdza dzīvojamā kompleksa Skanstes Parks izveidi, kurā kopumā 3 mājās uzbūvēti 130 jauni dzīvokļi, un uzsāka jauna projekta – Gaiļezera nami – būvniecību, kur jau drīzumā 3 mājās būs pieejami 96 jauni dzīvokļi,” stāsta  Oskars Ozoliņš, SIA Merks valdes priekšsēdētājs.

  1. ceturksnī Merko Ehitus pārdeva 106 dzīvokļus par kopējo summu 13,3 miljoni eiro, bet 2017.gadā kopumā - 392 dzīvokļus par 47,1 miljonu eiro (šīs summas neietver PVN).  2017. gadā Merko grupas uzņēmumi uzsāka aptuveni 500 jaunu dzīvokļu būvniecību un ieguldīja 48 miljonus eiro šajā un iepriekšējos gados uzsāktos nekustamo īpašumu projektos. Tāpat arī grupa iegādājās jaunus nekustamos īpašumus aptuveni 9 miljonu eiro vērtībā.
  2. gada 4. ceturksnī Merko Ehitus deklarēja ieņēmumus 103 miljonu eiro apmērā,  EBITDA sastādīja 11.,2 miljonus eiro, peļņa pirms nodokļu nomaksas – 10,6 miljonus eiro, bet neto peļņa – 8,1 miljonu eiro.  2017. gada ieņēmumi no pārdošanas sastādīja 317,6 miljonus eiro, EBITDA – 22,2 miljonus eiro, peļņa pirms nodokļu nomaksas – 18,8 miljonus eiro, bet  neto peļņa – EUR 14,7 miljonus eiro. 2017. gada 12 mēnešos grupa noslēdza jaunus līgumus ar kopējo vērtību 335 miljonu eiro  apmērā, kur 4. ceturkšņa daļa sastādīja 31 miljonu eiro. Līdz 2017. gada 31. decembrim Merko Ehitus bija nodrošinājis pasūtījumus par 344.4 miljoniem eiro, salīdzinot ar 269,6 miljoniem eiro tajā pašā iepriekšējā gada  periodā.

Pēc pārrunām ar uzņēmuma padomi, valde ierosināja izmaksāt akcionāriem dividendēs 17,7 miljonus eiro (1,0 eiro par akciju) uz nesadalītās peļņas rēķina, tādējādi 2017. gada dividenžu rādītājs sasniedz 120%. “Ierosinājumu izmaksāt dividendēs summu, kas pārsniedz pagājušā gada peļņu un vēl arī dividenžu izmaksas likmi, pamato salīdzinoši augstais grupas pašu kapitāla līmenis un mērenais parāda līmenis,” skaidroja Andress Trinks, „ņemot vērā  zemās rezerves būvniecības pakalpojumu segmentā, kas ierobežo grupas rentabilitāti un kapitāla atdevi, viens no mūsu mērķiem ir padarīt akcionāru kapitāla izmantošanu efektīvāku.”

„Mēs esam nolēmuši nepalielināt Merko Ehitus pašu kapitālu, bet tā vietā to mēreni samazināt, jo pašreizējos tirgus apstākļos uzņēmums ir pārāk kapitalizēts. Mēs plānojam palielināt ieguldījumus dzīvokļu būvniecības jomā par 10-12% un vienlaikus samazināt tādu līgumdarbu apjomus, kas nenes peļņu, bet lieki aizņem uzņēmuma cilvēkresursus un finanšu kapitālu,” tā padomes priekšsēdētājs Tomass Annus komentēja valdes priekšlikumu par dividendēm.

 

 

Lasīt vairāk...

Sākam plašu semināru ciklu par energoefektivitāti uzņēmējiem un dzīvokļu īpašniekiem

Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum 2018. gada pavasarī vairākās Latvijas pilsētās organizēs seminārus par ES fondu finansējuma piesaisti daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmumos un kvalitatīvu būvniecību. 

Semināri daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai 

Semināri par pieejamo ES fondu atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās notiks astoņās Latvijas pilsētās – Saldū, Talsos, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī, Smiltenē, Cēsīs un Rīgā. Uz semināriem aicinām namu pārvaldīšanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību un būvniecības uzņēmumu pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos.

Semināru laikā informēsim par atbalsta programmas „Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” nosacījumiem, tehniskās dokumentācijas sagatavošanas aspektiem, lēmuma pieņemšanas procedūru, kā arī līdzfinansējuma saņemšanas iespējām un būvniecības darbu veikšanas iepirkuma procedūras organizēšanu. Semināros piedalīsies arī Latvijas komercbanku pārstāvji, kas informēs par banku nosacījumiem finansējuma saņemšanai daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai.

Semināri par energoefektivitātes pasākumu īstenošanu daudzdzīvokļu ēkās un pieejamo valsts atbalstu notiks:

  • 14. februārī  – Saldū un Talsos;
  • 15. februārī – Jelgavā;
  • 21. februārī – Rēzeknē un Daugavpilī;
  • 22. februārī – Smiltenē un Cēsīs;
  • 6. martā – Rīgā (tiešraide www.em.gov.lv). 

Semināri uzņēmējiem

Uzņēmējus aicinām uz semināriem par energoefektivitātes likuma prasībām uzņēmumu energoefektivitātes jomā, ES fondu atbalsta programmas “Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē” otrās projektu iesniegumu atlases kārtas pamatnosacījumiem, kā arī par energoefektivitātes iespējām samazināt izmaksas un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju.

Semināri notiks:

  • 14. februārī Saldū;
  • 15. februārī Jelgavā;
  • 21. februārī Rēzeknē;
  • 22. februārī Smiltenē.

Atgādinām, ka saskaņā ar Energoefektivitātes likuma prasībām, līdz 2018. gada 1. aprīlim lielajiem elektroenerģijas patērētājiem jāveic energoaudits vai jāievieš energopārvaldība. Vairāk informācijas Ekonomikas ministrijas mājas lapā. Savukārt, atbalstam apstrādes rūpniecības ēku un iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanai un vietējo AER izmantošanai būs pieejami 15,4 miljoni eiro. Atbalstu apstrādes rūpniecības ēku un ražošanas iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniegs Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA). Projektu pieņemšanu plānots uzsākt 2018. gada februārī. Atbalsts apstrādes rūpniecības komersantiem ēku, ražošanas iekārtu un lokālo siltumtīklu un aukstumtīklu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai būs pieejams kā grants (dāvinājums) 30% apmērā no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām.

Semināri par kvalitatīvu būvniecību

Būvniecības nozares pārstāvjus un dažādu energoefektivitātes projektu īstenotājus aicinām uz dažādiem informatīviem pasākumiem Rīgā, kuru mērķis ir izglītot un sniegt praktiskus padomus par ēku kvalitatīvu atjaunošanu.

Pasākumi notiks:

 

Detalizētāka informācija par visu semināru norises vietām un laiku, dienas kārtībām un reģistrēšanos dalībai tajos pieejama Ekonomikas ministrijas mājaslapā.Papildu informāciju var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013 240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti var sekot līdzi arī www.twitter.com/siltinam un www.facebook.com/dzivosiltak. Informatīvos pasākumus organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros.

Lasīt vairāk...

8.februārī aicinām uz semināru par ventilācijas sistēmu daudzdzīvokļu ēkā

Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum šā gada 8. februārī aicina uz semināru "Ventilācija daudzdzīvokļu ēkā. Problēmas un risinājumi". Semināra mērķis ir izglītot par ventilācijas nozīmi energoefektīvā daudzdzīvokļu mājā un iespējamajiem tehniskajiem risinājumiem.

Semināra laikā eksperti informēs par ventilācijas sistēmu veidiem, tai skaitā logu nozīmi, par decentralizēto ventilācijas sistēmu dzīvojamajām telpām, par mehāniskās ventilācijas sistēmām, kā arī par raksturīgākajiem risinājumiem daudzdzīvokļu ēku renovācijas projektos un Attīstības finanšu institūcijas Altum prasībām. Pasākumā piedalīsies eksperti no Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas, Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Energoefektivitātes asociācijas.

Seminārs notiks Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes telpās šā gada 8. februārī plkst. 10:00 (Rīga, Ķīpsalas ielā 6, 115.kabinets).

Semināra dienas kārtība publicēta šeit, pieteikšanās šeit. Papildu informāciju par energoefektivitātes semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013 240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti aicinām sekot twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak.

Semināru organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros.

Kā zināms, atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam pieejami 166 470 588 eiro. ES fondu atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 700 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama Altum mājaslapā.

Lasīt vairāk...

Studentu darbu aizstāvēšana Būvražošanas institūtā

1.februārī RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes Būvražošanas institūtā, ko vada LBS valdes loceklis, asociētais profesors Mārtiņš Vilnītis, notika studentu darbu aizstāvēšana.

Valsts Pārbaudījumu komisija LBS valdes priekšsēdētāja, inženierzinātņu doktora Raimonda Eizenšmita vadībā noklausījās 11 studentu pētījumu darbu un diplomprojektu prezentācijas un atbildes uz recenzentu un komisijas locekļu jautājumiem.

Interesanti, ka atkarībā no izvēlētās un apgūtās studiju programmas, jaunie speciālisti ieguva profesionālā bakalaura vai profesionālā maģistra grādu būvniecībā un inženiera kvalifikāciju.

Augstāko VEK novērtējumu - 10 (izcili) saņēma Maija Baltgalve par maģistra darbu "Būves informācijas modelēšanas (BIM) ieviešana būvniecības uzņēmumā Latvijā un diplomprojektu "Interešu izglītības centrs Jūrmalā".

Vērtējumu 9 (teicami) par bakalaura darba "Būvniecības informācijas modelēšanas procesu integrācija studiju programmā "Būvniecība"" un diplomprojekta "Smagās tehnikas servisa centrs ar biroju" aizstāvēšanu saņēma Kristaps Ronis.

Pēc darba "Tērauda virsmu aizsardzība" aizstāvēšanas, kas notika angļu valodā, maģistra grādu būvniecībā ieguva Harish Kumar Thimmaiah, kurš bakalaura diplomu bija ieguvis savā dzimtenē Indijā.

Lasīt vairāk...

YIT un Lemminkäinen ir apvienojušies, lai izveidotu pilsētvides attīstības līderi Ziemeļeiropā

2018. gada 1. februārī ir apvienojušies divi Somijas celtniecības uzņēmumi ar vairāk nekā simt gadu ilgu pieredzi būvniecībā - YIT un Lemminkäinen. No šī brīža uzņēmums darbosies ar vienotu nosaukumu - YIT. Līdz ar apvienošanos YIT ir lielākais Somijas un viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas reģiona būvniecības uzņēmumiem. Tas projektē un būvē mājokļus, biroju telpas un dzīvojamos rajonus. Tāpat YIT specializējas infrastruktūras objektu celtniecībā un ceļu būves darbu veikšanā. 2016. gadā uzņēmuma YIT gada apgrozījums bija aptuveni 3,4 miljardi eiro, un tas nodarbināja apmēram 10 000 speciālistu.

YIT veido funkcionālākas, pievilcīgākas un ilgtspējīgākas pilsētas un apkārtējo vidi. YIT darbojas 11 valstīs: Somijā, Krievijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Polijā.

Apvienojoties YIT spēs piedāvāt aizvien plašāku pakalpojumu un risinājumu klāstu dzīvojamo un biznesa telpu un renovācijas projektu nozarē, kā arī infrastruktūras izveides un nu jau arī ceļu būves jomā. Izaicinoši pilsētattīstības un reģionāla mēroga projekti ir uzņēmuma stiprā puse, jo ļauj apvienot mūsu prasmes visdažādākajos veidos.

Šī apvienošanās veido finansiāli spēcīgu uzņēmumu, kura galvenais uzdevums ir pilsētu attīstība. Uzņēmuma darbības jomas viena otru papildinās un līdzsvaros, samazinot tā jūtību pret ekonomiskiem cikliem.

„Šī apvienošanās mums ir stratēģiski svarīgs solis un izveido platformu izaugsmei, lai mēs kļūtu par vienu no vadošajiem pilsētvides attīstības uzņēmumiem Ziemeļeiropas būvniecības tirgū. Domāju, ka šis savienojums rada spēlētāju, kura aktīvais darbs pie attīstības vēl vairāk uzlabos klientu pieredzi un uzņēmuma konkurētspēju. Tāpat apvienošanās mums paver jaunas iespējas dažādos sarežģītos projektos, kuros jāapvieno infrastruktūra," stāsta Kari Kauniskangas (Kari Kauniskangas), YIT Corporation prezidents un izpilddirektors.

Vairāk informācijas par YIT iegūsiet mūsu tīmekļa vietnē www.yit.lv

Par "YIT"

"YIT" veido labāku dzīves vidi, attīstot un būvējot dzīvojamās un darījumu ēkas, infrastruktūru un veselas teritorijas. Mūsu mērķis ir ienest ilgtspējīgās pilsētās vairāk dzīvības. Mēs veltām savu uzmanību rūpēm par klientiem, inovatīvai pilsētvides attīstīšanai, kaislīgai izpildei un iedvesmojošai vadībai. Mūsu izaugsmes dzinulis ir pilsētvides attīstīšana kopā ar partneriem. Mēs darbojamies Somijā, Krievijā, Baltijas valstīs, Čehijā, Slovākijā un Polijā. Mūsu ieņēmumi 2016. gadā bija teju 1,8 miljardi eiro, un mēs nodarbinām apmēram 5300 darbinieku. Mūsu akcijas tiek kotētas Nasdaq Helsinki biržā. www.yitgroup.com

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei