Objekti filtrēti pēc datums: marts 2018

Skatē „Gada labākā būve Latvijā 2017” tiek nosauktas gada labākās būves Latvijā un godināti to būvnieki

Šodien, 28. martā, tika nosauktas  labākās 2017. gada būves Latvijā un svinīgā ceremonijā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika godināti Latvijas labākie būvnieki. Noslēgusies septiņpadsmit Latvijas būvniecības nozares sabiedrisko organizāciju organizētā skate „Gada labākā būve Latvijā 2017”.

Šogad skatē tika pieteikta 81 būve astoņās nominācijās. Otrajai kārtai žūrija izvirzīja 78 būves, bet trešajai kārtai, finālam, 45 būves. Skates otrās kārtas laikā žūrija devās astoņas dienas ilgos braucienos pa visu Latviju,  novērtēja būves dabā un tikās ar būvniekiem. Finālā RTU būvnieki tikās ar žūriju un apliecināja savus sasniegumus.

Labākās būves Latvijā 2017 gadā

Publiskā jaunbūve:

1.vieta. CTB grupas - SIA „Ceļu, tiltu būvnieks”, SIA „CTB Betons”, SIA „CTB Karjeri” biroja ēka Liepājā. Cukura iela 38A, Liepāja.

2.vieta. Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūve. Dārza iela 5, Rīga.

3.vieta. Siguldas Sporta centrs. Ata Kronvalda iela 7A, Sigulda.

Atzinība. Viesnīca „Villa Santa” Cēsīs. Gaujas iela 88, Cēsis.

Atzinība. MAN auto serviss un klientu apkalpošanas centrs. „Gatves”, Mārupes novads.

 

Dzīvojamā jaunbūve:

1.vieta. Kvartāla apbūve Rīgā, starp Jāņa Daliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu. Jāņa Dikmaņa iela 4, Rīga.

  1. vieta. Kvartāla apbūve Rīgā, starp Jāņa Daliņa ielu, Vesetas ielu, Jāņa Dikmaņa ielu un Grostonas ielu. Vesetas iela 15, Rīga.
  2. Dzīvojamā māja Brenguļu pagastā. “Ruņģi”, Brenguļu pagasts, Beverīnas novads.

Atzinība. Sešu dzīvojamo māju ciemats Raiskumā. „Hiacintes”, „Acālijas”, „Peonijas”, „Jasmīni”, „Narcises”, „Lavandas”. Raiskums, Raiskuma pag., Pārgaujas nov.

 

Pārbūve:

1.vieta. VEF ražošanas korpuss, 1. kārta. Brīvības iela 214i, Rīga.

  1. vieta. Sporta skola Kuldīgā. Kalna iela 6, Kuldīga.

3.vieta. Viesnīca Rīgā. Kaļķu iela 20, Rīga.

Atzinība. Viesnīca Rīgā. Raiņa bulvāris 5 un Raiņa bulvāris 6.

Atzinība. SIA „Vidzemes slimnīca” Bērnu slimību nodaļa. Jumaras iela 195, Valmiera.

 

Atjaunošana:

1.vieta. Ēkas daļa Rīgā. K. Valdemāra iela 2a, Rīga.

Atzinība. Ēkas fasāde Rīgā. Brīvības bulvāris 21, Rīga.

 

Restaurācija:

1.vieta. Dzīvojamā ēka Rīgā. Alberta iela 5, Rīga.

2.vieta. VEF ražošanas korpusu fasādes. Brīvības iela 214i, Rīga.

3.vieta. Rīgas svētā Jēkaba katedrāles altārdaļas fasādes un vitrāžas. Adrese: Jēkaba iela 9, Rīga.

Atzinība. Viļa Plūdoņa muzeja klēts un ratnīca. „Lejenieki”, Ceraukstes pagasts, Bauskas novads.

Atzinība. Paviljons – rotonda Tempļakalna parkā Alūksnē. Alūksne.

 

Inženierbūve:

1.vieta. Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils posmos 20.06km – 23.84km un 36.49km – 38.57km segas pārbūve (pastiprināšana).

2.vieta. Gaujas ielas pārbūve Ādažos.

3.vieta. Valsts galvenā autoceļa A3 Inčukalns – Valmiera – Igaunijas robeža (Valka) posma 60,20km – 79,45km segas pārbūve.

Atzinība. Cempu un Paula Valdena ielas pārbūve Valmierā.

Atzinība. Siguldas pilsētas lietus kanalizācijas sistēmas pārbūves 1. kārta. J. Poruka iela, L. Paegles iela, Peldu iela, Sigulda.

 

Ainava:

1.vieta. Cēsu pilsētas stadiona 1. kārta. Valmieras iela 6 un Uzvaras bulvāris 15, Cēsis.

2.vieta. Atpūtas ēka jeb brīvdienu māja Priekuļos. “Lobēlijas”, Priekuļu pagasts, Priekuļu novads.

3.vieta. Krimūnu brīvdabas estrāde. Krimūnu pagasts, Dobeles novads.

Atzinība. Vides objekts / bērnu laukums “Labirints” pie Rīgas Doma, Herdera laukums 6, Rīga.

Atzinība. Salaspils 1. vidusskolas teritorijas labiekārtojums. Lauku iela 1, Salaspils.

 

Būve ārzemēs:

1.vieta. Blenda biroju ēka Gēteborgā Zviedrijā. Blenda, Lindholmspiren 7, Gēteborga, Zviedrija. 2.vieta. Lombard Wharf Londonā Lielbritānijā. 12–14 Lombard Road, Batersija, Londona.

3.vieta. Starptautiskās lidostas skrejceļa un gaismu signalizācijas sistēmas rekonstrukcija Viļņā Lietuvā. Rodūnious kelias 2, Viļņa, Lietuva.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2017” žūrijas sastāvā ir 44 augstas raudzes eksperti no 23 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un  augstskolām. Skati „Gada labākā būve Latvijā 2017” organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar 15 nozares sabiedriskajām organizācijām. Skate notiek jau divdesmito reizi un ir viens no Latvijas simtgades oficiālajiem notikumiem. Skate tiek balstīta uz precīzi definētiem kvalitātes kritērijiem http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2017/

Pirms uzvarētāju apbalvošanas 28. martā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika konference, kurā Latvijas un ārvalstu būvnieki, būvmateriālu ražotāji, projektētāji, inženieri dalījās pieredzē. Kopā tas veidoja „Būvniecības dienu.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2017” notiek, pateicoties sponsoriem: Skonto Group, Isover & Weber (Saint - Gobain Celtniecības Produkti), FXB - Niemet Baltic, CMB; Ramirent Baltic AS Rīgas filiāle, ROCKWOOL, HILTI SERVICES LIMITED, VELVE M.S.TEHNOLOĢIJAS, FORUM AUTO (Peugeot), K FORMA, Karcher. Popularizējot koka būvju celtniecību Latvijā, skati atbalsta Latvijas Valsts meži.

Skates informatīvie atbalstītāji, „Latvijas Avīze”, „RīgaTV24”, žurnāls „Būvinženieris”, LETA, Nozare.lv, TVNET.lv, building.lv, būvlaukums.lv, abc.lv, būvbāze.lv.

Informācija pa tālruni 67 22 85 84 vai gadabuve@gmail.com

www.gadabuve.lv

www.facebook.com/gadabuve

Lasīt vairāk...

Ievēlēta jaunā LBS valde

LBS XXX kongresā notika Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes vēlēšanas nākamajiem trīs gadiem. LBS valdē tika ievēlēti: Romans Auniņš, Artis Dzirkalis, Raimonds Eizenšmits, Helēna Endriksone, Vija Gēme, Aldis Grasmanis, Leonīds Jākobsons, Ilmārs Leikums, Juris Mellēns, Mārtiņs Straume, Mārīte Šperberga, Andris Veinbergs, Mārtiņš Vilnītis, Imants Dreiblats, Valdis Koks, Vaira Ronimoisa, Gints Šķenders, Valdis Uzariņš, Guntars Liepiņš.

Nākamajā LBS valdes sēdē - 10.aprīlī - tiks ievēlēts LBS valdes priekšsēdētājs.

Lasīt vairāk...

Projekta Kurzemes loks 3.posma būvniecībā paveikta trešdaļa darbu

Turpinot elektrolīnijas “Kurzemes loks” trešā posma izbūvi no Ventspils uz Rīgu, šobrīd izbūvēts vairāk nekā 37% līnijas balstu un izvilkti vadi 27% apjomā no plānotā līnijas garuma. Tāpat zem sprieguma ieslēgti līnijas posmi no Kandavas uz Tumi, no Dundagas uz Valdemārpili un no Valdemārpils uz Talsiem – šajos posmos uzsākta esošās 110 kV līnijas demontāža un trases labiekārtošana.

"Darbi rit veiksmīgi un uz doto brīdi trešā daļa no plānotajiem 711 elektrolīnijas balstiem jau pacelti. Pārbūvētās līnijas pārsvarā atrodas līdzšinējā līniju trasē. 110 kV ķēdes zem sprieguma tiek ieslēgtas pakāpeniski pēc kārtējā posma izbūvēšanas. Savukārt līnijas 330 kV ķēdes darbā tiks ieslēgtas pēc pilnīgas darbu pabeigšanas, kas plānota 2019. gadā," par darba gaitu "Kurzemes loks" projektā stāsta AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Staltmanis.

Līnijas būvniecību pēc AST pasūtījuma veic pilnsabiedrība “LEC, RECK un Empower” un patlaban notiek aktīvi būvdarbi posmos Ventspils – Dundaga, Tukums – Ķemeri, Sloka – Dzintari un Priedaine – Imanta. Kopējais līnijas garums ir 214 km, izmaksas – 127 miljoni eiro, no kuriem 55 miljoni eiro ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

Darbi pie elektrolīnijas būvniecības tika uzsākti 2017. gada vasarā. “Kurzemes loka” trešais posms savienos 330kV apakšstacijas “Ventspils” Ventspilī un “Imanta” Rīgā, šķērsojot Ventspils pilsētas, Ventspils, Dundagas, Talsu, Kandavas, Tukuma, Engures un Babītes novadus, kā arī Jūrmalas un Rīgas pilsētas teritorijas. “Kurzemes loka” pirmie divi posmi – 330kV elektropārvades kabeļu līnijas izbūve Rīgā un 110kV elektropārvades līniju pārbūve posmā Grobiņa – Ventspils, pastiprinot ar 330kV līniju – jau ir realizēti.

Jaunā elektrolīnija pamatā saglabāsies esošo elektropārvades līniju trases robežās. Atsevišķās vietās, lai nodrošinātu nepieciešamos attālumus līdz ēkām, ceļiem, šķērsojamām komunikācijām, aizsargājamām dabas teritorijām un kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem, līnija var tik izbūvēta, veidojot jaunu trasi. Kopumā elektrolīnijas trase šķērsos vairāk kā 1500 zemes īpašumus.

Par AS “Augstsprieguma tīkls”

AS “Augstsprieguma tīkls” ir neatkarīgs elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades pakalpojumu, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, un nodrošina brīvu trešās puses pieeju pārvades tīklam. Veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu elektroenerģijas pārvadi.

Lasīt vairāk...

Aizritējis LBS XXX kongress

Noticis LBS XXX kongress, kurā, diskutējot par aktuālo būvniecībā, piedalījās: Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Baiba Fromane (Latvijas Būvuzņēmēju partnerība) Edmunds Valantsi (Ekonomikas ministrija), Svetlana Mjakusina (BKVB), Inguss Vircavs (Rīgas būvvalde).

Kongresa laikā tika piešķirts LBS Goda biedra tituls. To saņēma: Ivars Ulmanis, Eduards Raubiško un Tālis Straume. Savukārt, balvas par ieguldījumu nozarē - Juris Skalbergs, Imants Bremze, Imants Golde, Juzefa Isakova, Ingrīda Eklone, Jurijs Deņisovs, Helēna Endriksone, Jānis Kreilis un Līga Gaile.

LBS XXX kongresā notika arī LBS valdes vēlēšanas nākamajiem trīs gadiem. LBS valdē tika ievēlēti: Romans Auniņš, Artis Dzirkalis, Raimonds Eizenšmits, Helēna Endriksone, Vija Gēme, Aldis Grasmanis, Leonīds Jākobsons, Ilmārs Leikums, Juris Mellēns, Mārtiņs Straume, Mārīte Šperberga, Andris Veinbergs, Mārtiņš Vilnītis, Imants Dreiblats, Valdis Koks, Vaira Ronimoisa, Gints Šķenders, Valdis Uzariņš, Guntars Liepiņš. Nākamajā LBS valdes sēdē - 10.aprīlī - tiks ievēlēts LBS valdes priekšsēdētājs.

Kopā ar LBS bija draugi no Sakret un Knauf Latvia. Svētkos muzicēja stīgu kvartets "Soto Voiče" Gidona Grinberga vadībā.

Zemāk iespējams iepazīties ar LBS valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Straumes un LBS valdes priekšsēdētāja vietnieces Helēnas Endriksones prezentācijām:

Lasīt vairāk...

23.martā Latvijas Būvinženieru savienības XXX kongress

23.martā pulksten 11 Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) biedri un viesi pulcēsies Latvijas Universitātes Lielajā aulā, kur notiks LBS XXX kongress. 

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume saka: „Mēs visi Latvijas Būvinženieru savienības biedri, asociētie biedri, jaunbiedri esam būvniecības procesu  - projektēšanas, būvdarbu veikšanas un uzraudzības dalībnieki, tāpēc kongresā būs gan vispārējā  informācija par nozari, gan informācija, kas saistīta ar LBS valdes darbu. Šis kongress arī īpašs ar to, ka vēlēsim  valdi nākamajiem2018. – 2021. darbības gadiem.”

LBS būtiskākais ir inženieru kompetence un kvalifikācija. Īpaši sabiedriski aktīvie biedri specializējušies un izveidojuši desmit sekcijas, kā, piemēram, projektēšanas, izglītības un zinātnes, tehnoloģiju, starptautisko sakaru u.c. LBS regulāri, izskatot valsts līmeņa projektus, izstrādājusi priekšlikumus. Arī par tiem  tiks runāts kongresā.

Aicinām piedalīties kongresa darbā un uzklausīt inženierus diskusijās.

Tā ir iespēja:

- tiešos kontaktos diskutēt par jautājumiem, kas ir nozīmīgi būvniecības nozares sakārtošanā valstī;

- uzklausīt amatpersonu viedokļus būvniecības regulējuma pilnveidošanā.

Kongresa laikā no pulksten 14.10 - 15.10  notiks diskusija, kuru vadīs moderators Juris Grīnvalds. Diskusijā piedalīsies:

  -  Edmunds Valantis (EM) – Par izmaiņām būvniecības normatīvos.

  -  Svetlana Mjakuškina (BVKB) – Par būvprojektu un būvobjektu ekspertīzēm. Par Būvniecības informācijas sistēmu (BIS).

  -  Ingus Vircavs (Rīgas pilsētas būvvalde) – Par būvprojektu saskaņošanu Rīgas pilsētas būvvaldē.    

Būsiet gaidīti kongresā!

 

Mārtiņš Straume,

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs

Lasīt vairāk...

6.aprīlī notiks praktiskais seminārs par apmestajām fasādēm un logu montāžu

Ēku renovācijas projektu vadītājus, namu pārvaldniekus, projektētājus un būvkomersantus šā gada 6. aprīlī Jelgavā aicinām uz semināru “Apmestās fasādes un logu montāža. Prakse”.

Šobrīd aktīvi noris projektu gatavošana un iesniegšana atbalsta saņemšanai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu un valsts ēkās. Semināru organizējam ar mērķi, lai ēku renovācijas projektu īstenotājiem palīdzētu izvēlēties sev piemērotākos risinājumus fasāžu atjaunošanai un logu nomaiņai, kā arī lai sekmētu kvalitatīvu renovācijas procesa vadību un ēku atjaunošanu.

Semināra laikā klātesošie tiks informēti par logu izvēles kritērijiem, kvalitatīvu logu montāžu, kā arī plānots pārrunāt kritērijus siltumizolācijas materiālu un apmetuma sistēmas izvēlei. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja vērot klātienē korektu apmestās fasādes (ETAG 004) sistēmas montāžu, pagraba pārseguma siltināšanu, kā arī pārrunāt ar ekspertiem siltumizolācijas materiālu stiprinājumu veidus un to montāžu. Pasākuma laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centra eksperti informēs par normatīvo aktu prasībām būvizstrādājumiem.

Seminārs “Apmestās fasādes un logu montāža. Prakse” notiks š.g. 6. aprīlī plkst. 10.00 Jelgavas Tehnikuma telpās (Pulkveža O.Kalpaka ielā 37, Jelgavā). Pasākuma dienas kārtība un pieteikšanās anketa publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Dalība seminārā - bezmaksas. Dalībnieku skaits pasākumā ierobežots. Papildu informācija par semināra saturu un norisi pieejama Ekonomikas ministrijā (Inese Bērziņa, e-pasts: dzivosiltak@em.gov.lv, tālr.: 67013240).

Semināru organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūciju Altum sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un Būvniecības valsts kontroles biroju informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros. 

Pasākuma organizēšanā līdzdarbojas arī Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomes, Latvijas Minerālvates ražotāju asociācijas un Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas pārstāvji. Seminārā būs iespēja uzdot jautājumus SIA “Sakret”, SIA “Knauf”, SIA “Tenapors”, SIA “Saint Gobain Celtniecības produkti”, SIA “Paroc”, SIA “Rockwool”, SIA “Daw Baltic”, Profine un SIA “WindowsFactory” uzņēmumu pārstāvjiem.

Aktuālajai informācijai par ēku renovāciju un energoefektivitātes jautājumiem aicinām sekot informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” Facebook lapā:www.facebook.com/dzivosiltak.

Lasīt vairāk...

Uzlabo būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības procesu

Lai uzlabotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, Ministru kabinets 2018. gada 20. marta sēdē apstiprināja izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumos.

Viena no būtiskām izmaiņām ir noteiktā iespēja īsākā laika termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa, minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā (līdz šim - 3 gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā  izglītība un 5 gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā  izglītība). Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī. 

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumu projekts nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti  jāveic kompetences novērtēšana.

Tāpat, lai veicinātu būvspeciālistu sertificēšanos būvekspertīzes specialitātē ir mainītas prasības sertifikāta būvekspertīzes specialitātē iegūšanai un uzturēšanai. Attiecīgi ir noteiktas paaugstinātas prasības attiecībā uz iepriekšējo praksi 3. grupas būvprojektu un būvju ekspertīzei. Pretendēt uz tiesībām veikt ekspertīzes trešās grupas būvju būvprojektiem būvspeciālists varēs, ja tas pēdējos 10 gados attiecīgajā darbības sfērā ir izstrādājis vismaz trīs trešās grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas attiecīgajā darbības sfērā.

Vienlaikus tiek atvieglotas prasības attiecībā uz kompetences novērtēšanu – ņemot vērā, ka būvspeciālista profesionālā kompetence ir jau pārbaudīta un tiek uzturēta pamatdarbības jomā (projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības specialitātes attiecīgajā darbības sfērā), turpmāk eksāmenam nebūs praktiskās daļas, nosakot, ka kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē ietver būvspeciālista atbilstības novērtēšanu noteiktajiem  kritērijiem un  normatīvo aktu zināšanu un piemērošanas pārbaudi (testu būvekspertīzes specialitātē). Būvprojektu un būvju ekspertīžu kvalitātes novērtēšana notiks patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros. Būvekspertīzes specialitātes būvspeciālistam pēc sertifikāta iegūšanas Būvniecības valsts kontroles birojā izvērtēšanai būs jāiesniedz pilna informācija un dokumentu kopums par pirmo veikto būvekspertīzi, tāpat arī turpmāk veicot patstāvīgās prakses uzraudzību un informācijas pārbaudi, izlases veidā Būvniecības valsts kontroles birojs veiks ekspertīžu kvalitātes pārbaudi.

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un starptautiskām kvalitātes prasībām atbilstošu būvju būvniecību, Latvijas būvnormatīvos noteikto tehnisko prasību izpildei ir dotas atsauces uz projektēšanas un produktu standartiem. Par konkrēto tehnisko prasību ieviešanu un tā kvalitatīvu izstrādi būvniecības procesā atbildīgi ir būvspeciālisti un būvdarbu veicēji. Ņemot vērā, ka esošā standartu iegādes un apmaksas sistēma prasa finansiāli lielus ieguldījumus būvspeciālistam, lai iegādātos visus tam nepieciešamos standartus. Līdz ar to bieži vien praksē tiek piemērotas standartu novecojošas vai kļūdainas redakcijas, kā rezultātā var rasties kļūdas aprēķinos un netiek nodrošināta praktiska normatīvo aktu ievērošana, radot bīstamību būvniecības un ekspluatācijas laikā. Tādēļ kompetences pārbaudes iestādēm no 2019.gada 1. janvāra būs jāuztur spēkā esošs līgums ar Nacionālo standartizācijas institūciju par Latvijas valsts standartu abonēšanu tās sertificētajiem būvspeciālistiem par pazeminātu gada maksu, pievienojot standartu abonēšanas maksu 30 eiro apmērā patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksai.

No 2018. gada 1.jūlija informācijai par ikviena būvspeciālista veiktajiem darbiem jābūt publiski pieejamiem, lai sniegtu pilnu un vispusīgu informāciju par sertificētā būvspeciālista uzkrāto profesionālo pieredzi. Šāda informācija ir svarīga pasūtītājam, kuram ir jāizvēlas būvniecības procesa dalībnieki - būvprojekta izstrādātājs, būvprojekta ekspertīzes veicējs, būvdarbu veicējs un būvuzraudzības veicējs. Būvspeciālistu darba pieredze ļaus novērtēt attiecīgā būvspeciālista atbilstību pasūtītāja definētai būvniecības iecerei, samazinot ar kvalitāti saistītus riskus. Publicējamās informācijas kopums sniegs pilnu informāciju par būvspeciālista veiktajiem darbiem un pieredzi.

Papildus ir skaidrāk noteikti pārkāpumu veidi, pamatojoties uz kuriem kompetences pārbaudes iestāde var pieņemt lēmumu par atkārtotas kompetences pārbaudes noteikšanu, brīdinājuma izteikšanu un sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu vai anulēšanu. Kompetences pārbaudes iestādei noteiktas tiesības atkarībā no pārkāpuma smaguma pieņemt lēmumu par sertifikāta vai darbības sfēras apturēšanu uz laiku no trīs mēnešiem līdz desmit gadiem.

Līdz šim būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību noteica Ministru kabineta 2014. gada 7. oktobra noteikumi Nr. 610 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, kas zaudēs spēku līdz ar jauno MK noteikumu spēkā stāšanos.

Detalizēti ar apstiprināto MK noteikumu projektu „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Iespēja pieteikties Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta "Climate KIC" programmā "Pioneer into practice 2018" kā dalībniekam vai prakses vietas devējam

Rīgas Tehniskā universitāte ir iesaistījusies Eiropas Inovāciju un tehnoloģijas institūta  "Climate KIC" projektā "Pioneer in practice 2018", kura ietvaros līdz 15. aprīlim meklē

1)programmas dalībniekus - profesionāļus, kas vēlas iesaistīties praktiskās nodarbībās un tiešsaistes apmācībās, komandā izstrādāt risinājumu kādai problēmsituācijai un doties praksē.

Aktivitāte ilgs no maija līdz novembrim, dodot iespēju dalībniekiem, kam ir vismaz 2 gadu pieredze (arī brīvprātīgā darba) jomā, gūt plašāku skatījumu par klimata pārmaiņu ietekmi, kā arī

*piedalīties praktiskās nodarbībās par inovāciju sistemātisko domāšanu, kas paredz sākt ar problēmas nozīmības izvērtēšanu un meklēt visvērtīgāko risinājumu,

*darboties starpdisciplinārās komandās,

*piedalīties ar klimata izmaiņām saistītu projekta risinājumu izstrādē,

*saņemt 2000EUR stipendiju, lai dodos 4 līdz 6  nedēļas praktizēties kādā no programmas dalībvalstu organizācijām Eiropā.

2)institūcijas, uzņēmumus, kas vēlētos 4 līdz 6 nedēļu praksē rudenī uzņemt profesionāli no kādas Eiropas valsts.

Pieteikšanās līdz 15. aprīlim, aizpildot anketu https://pioneers.climate-kic.org/

Vairāk info: https://www.rtu.lv/lv/universitate/masu-medijiem/zinas/atvert/rtu-mekle-klimata-parmainu-inovatorus

Plašāk par programmu šeit: https://pioneers.climate-kic.org

Detalizētāks materiāls par programmu: https://www.rtu.lv/writable/public_files/RTU_pioneeer_in_practice_infolapa_2018.pdf

Lasīt vairāk...

LBS savās rindās uzņēmusi jaunus biedrus

15.martā Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) uzņemšanas komisija ar protokolu Nr.03/2018 savās rindās uzņēma jaunus biedrus un vienu asociēto biedru.

Par LBS biedriem kļuvuši:

ANDRIS STANKEVIČS - Latvijas Lauksaimniecības universitāte, VBF lektors; SIA "Kapitel" valdes loceklis, tehniskais direktors. Viņš darbosies LBS Sabiedrisko attiecību sekcijā;

IVO AFANASJEVS - SIA "PMCI" valdes loceklis, atbildīgais būvdarbu vadītājs. Viņš darbosies LBS Likumdošanas sekcijā.

MĀRTIŅŠ MIĶELSONS - SIA "VIA" projektu vadītājs, darbosies LBS Inženierbūvju sekcijā un LBS Izglītības un zinātnes sekcijā.

JĀNIS GRĀMATNIEKS - SIA "Latvijas Būvnieku savienība", būvdarbu vadītāja palīgs. Viņš darbosies LBS Būvniecības tehnoloģijas sekcijā.

GINTS GRUNTIŅŠ - SIA "VIA", ražošanas direktors, kurš darbosies LBS Inženierbūvju sekcijā.

JĀNIS FEDOTOVS - SIA "Lemminkainen Latvija", tehniskais direktors. Viņš darbosies LBS Inženierbūvju sekcijā.

ANATOLIJS STREĻINS - SIA "CIA PM", valdes priekšsēdētājs, kurš darbosies LBS Likumdošanas sekcijā.

Savukārt par asociēto LBS biedru kļuvis DZINTARS KIRKOPS – SIA "Amber building" būvuzraugs, būvdarbu vadītājs. Viņš darbosies LBS Likumdošanas sekcijā.

Apsveicam jaunos kolēģus, vēlam turpmāku izaugsmi un ceram uz veiksmīgu sadarbību!

Bildē no kreisās: Ivo Afanasjevs, Mārtiņš Miķelsons, Andris Stankevičs,  Dzintars Kirkops, Jānis Grāmatnieks.

Lasīt vairāk...

Būt procesos. Vadims Bogdanovs

Vadims Bogdanovs ieguvis divus maģistra grādus inženierzinātnēs, mācījies un stažējies ārpus Latvijas, strādājis visos būvniecības posmos – no projektētāja līdz projektu vadītājam. Ieguvis trīs sertifikātus būvdarbu vadīšanā dažādās būvniecības jomās: ēku, ostu un jūras hidrotehnisko būvju, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu, ieskaitot ugunsdzēsības sistēmas. Patlaban Vadims vada AS LNK Industries Starptautisko projektu daļu. Viņa zināšanas, profesionalitāte, vēlme nepārtraukti mācīties tika novērtēta. 2017. gada 4. septembrī Vadims Bogdanovs saņēma valstī augstāko nozares apbalvojumu – Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni. 

Kāpēc izlēmāt par labu būvlaukumam?

Pašā sākumā strādāju birojā pie datora un sapratu, ka gribas tomēr redzēt, kā top būves. Tagad gan atkal esmu atpakaļ birojā, strādāju ar skandināvu projektiem.

Tie ir apzināti karjeras soļi?

Tas ir ceļš, kas saistīts ar atvērtām iespējām, piedāvājumiem un personīgu interesi par būvniecību. Tas saistīts ar sevis meklēšanu savā jomā.

Jūs esat bijis arī pasūtītāja pusē?

Tā bija ļoti laba pieredze. Daudz iemācījos. Būvniecības procesu apzināšana no visām ieinteresētajām pusēm ļoti palīdz ikdienas darbā.

Tad jau jums noteikti būtu vēlējums jauniem cilvēkiem, kuri uzreiz no augstskolas sola vēlas kļūt par būvuzraugiem.

Nu, tā īsti nevar. Es teiktu, ka obligāti vajag aiziet uz būvlaukumu pastrādāt par palīgstrādnieku. Pats skolas laikā biju palīgstrādnieks būvlaukumā. Tad tu redzi, kā darbs tiek darīts, kādi ir sagatavošanās posmi, cik laika tie aizņem, kas ko ietekmē, piemēram, laikapstākļi, materiālu piegāde, cik dienā var izdarīt un tā tālāk.

Visiem, kuri plāno strādāt būvniecībā un tikai sāk savu ceļu, es ieteiktu pamēģināt sevi visos būvniecības procesos – gan projektēšanā, gan būvlaukumā. Svarīgi saprast visus soļus. Tad arī zini, kā noformēt dokumentus, pieņemt darbus, nodot objektus, ir daudz vieglāk orientēties tehniskajā projektā, īpaši, ja esi piedalījies būvprojekta izstrādāšanā. Un tad arī var lemt par turpmāko karjeru.

Dzirdēts, ka gudri inženieri dažkārt nespēj vadīt projektus. Vai to var iemācīties, vai arī tas ir talants?

Uzskatu, ka iemācīties var visu, ja ir vēlme, tomēr vadīšanai nepieciešams talants. Projekta vadītājam jāmāk viss, jāorientējas visos ar projektu saistītajos jautājumos: gan tehniskajos, gan finansiālajos, gan likumiskajos, gan juridiskajos. Un jābūt gan labam cilvēkam, lai apvienotu komandu, gan stingram, lai komanda neizlaižas. Projekta vadītajam jāmāk komunicēt un virzīt projektu uz priekšu. Tajā pašā laikā gudrs inženieris var būt labs speciālists noteiktā jomā, un viņam gan var būt, gan var nebūt spējas vadīt un organizēt procesu.

Projekta vadītāja amats esot degradēts, jo mums ir daudz projektu vadītāju, kuri nepieņem lēmumus.

Tiešām, pārāk daudz cilvēku uzņēmumos ir projektu vadītāji, tikai nav saprotams, ko īsti viņi vada...

 

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

Mārīte Šperberga

Foto: no Vadima Bogdanova personiskā arhīva

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei