Objekti filtrēti pēc datums: marts 2018

Ceļš sešdesmit gados.

Ceļu inženieris Kārlis Kadiķis, Būvindustrijas lielās balvas laureāts par mūža ieguldījumu nozarē, par saviem sešdesmit gadiem ceļu būvē: “Pašlaik Latvijas ceļu būvētāji ir zirgā, bet esam soli pirms tā, ka visu ceļu tīklu Latvijā nevarēsim uzturēt. Būs jāizvēlas. Ceļi vienmēr ir vajadzīgi, bet visi ceļi nekad nebūs labi uzturēti ne pie mums, ne ārzemēs. Arī Kanādā, Francijā vai citviet, kur būts, ir galvenie ceļi tranzītam un nozīmīgai satiksmei valstī, bet pārējie tāpat kļūst bedraini un nelīdzeni.”

Būvindustrija Latvijā ir spēcīga. Jaunie ceļu būvētāji ir labā līmenī, esmu ticies ar daudziem no viņiem Latvijas Būvinženieru savienībā, kad notiek sertifikācija. Ir pagrūti studēt un strādāt vienlaikus, kā daudzi patlaban dara. Otrajā kursā tāds censonis jau strādā un pazīst priekšniekus. Ja vēl saņem stipendiju no uzņēmuma, ir saistīts un parādā. Labam ceļu inženierim svarīgākais ir pienākuma apziņa, ka jāizpilda tas, ko pateicis darba vadītājs vai būvuzraugs. Daudz atkarīgs no priekšnieka. Esmu pieredzējis, ka jaunais inženieris pats cenšas, taču viņam nesanāk, bet, ja priekšnieks uzspiež, viss pēkšņi notiek. Vēl viena svarīga lieta ir sekot līdzi projekta izmaksām. Ja uzņēmumam zaudējumi, nevienu nepaijās. Strādā, kā nākas, vai ej prom. Pozitīvi, ka atšķirībā no padomju laika darbā nedzer. Ja kādam pašam nav apzinīguma, ir automašīna vai stingrs priekšnieks. Darba apstākļi ir mainījušies kā diena pret nakti: kvalitatīvs apģērbs, apavi, vestes, visiem ķiveres. Padomju laikā gan ceļu būvē, gan uzturēšanā bija daudz roku darba un maz tehnikas. Lielais buldozers S 100 un mazie DT 75, skrēperi, vēl autogreideri, tos tepat Igaunijā ražoja. Tādas ceļu tīrīšanas iekārtas uz automašīnām, kādas redz tagad, nebija un arī nederēja, jo ziemas bija bargas. Ar buldozeriem vajadzēja sniegu šķūrēt uz malām, tikai tad varēja braukt ar greideri. Kad strādāju Liepājā, divi vīri ar šķipelēm stāvēja automašīnas kravas kastē un svieda smiltis uz ceļa. Paši izgudrojām uzkarināmu ierīci uz pašizgāzēja – ar sviru, kas griež riteni un kaisa, lai nav jāmet ar lāpstām. Sāls tika kaisīta visu laiku, tikai uz grants ceļiem ne. Galvenais bija jānodrošina autobusu satiksme. Man bija ciešas attiecības ar autobusu parka direktoru Zālīti Liepājā, viņa šoferi ziņoja par ceļu stāvokli. Vecie šoferi zināja manu tālruņa numuru mājās un zvanīja tieši. Ceļu meistari cēlās trijos četros no rīta, izbrauca savu iecirkni un ziņoja, vai nav slidens. Informāciju savāca radio, kas tad tālāk ziņoja visiem iedzīvotājiem.

Ar ceļu būvi saistījos 1950. gadā, kad iestājos Latvijas Universitātes Inženierceltniecības fakultātē. Arhitekti, būvnieki un ceļinieki studēja kopā vienā fakultātē. Startēju uz ēku būvniecību, bet iestājeksāmenā bija jāzīmē ķeblītis. Komisija manu ķeblīti pavisam izbrāķēja. Arhitektos es nederot, bet varot studēt ceļiniekos. Man, astoņpadsmitgadīgam puikam, iebildumu nebija. Vēlāk sapratu, ka esmu izvēlējies ļoti pareizi. Ja jāsēž projektēšanas kantorī, neredzi, kas ziemā vai vasarā notiek dabā. Savukārt ēku būvnieki ir ierobežoti būvlaukumā un neko daudz nezina ārpus. Ceļiniekiem būve ir gara līnija, plašums – gan upes, gan ezeri, gan pļavas. Tas motivē.

Piecdesmitajos gados Latvijas Universitātē vēl bija vecie, Latvijas pirmās brīvvalsts laika speciālisti: ceļinieks Dripe, rakstnieka Andreja Dripes tēvs, Kārlis Gailis, pamatu pamats būvmehānikā, Panovko, izcils speciālists būvmateriālos un būvstatikā. Bija Kriešmanis ar savu jājamzirdziņu – ēku aizsardzību pret trupēšanu. Par tiltiem mācīja viens krievu ģenerālis, inženieris, kurš bija komandējis vienību, kas bija būvējusi koka konstrukciju tiltu ar visiem mezgliem Valdemāra (tolaik Gorkija) ielas galā pāri Daugavai. Daudz tas ģenerālis nestāstīja, bet lika lasīt grāmatas, visas mācību grāmatas tolaik bija krievu valodā, un teica, lai ejot skatīties viņa tiltu. “Pie trešā balstā nokāpiet lejā un paskatieties, kā pamatne uzbūvēta,” viņš teica. Uz visām lekcijām, protams, negājām, bet izvēlējām divus trīs centīgākos, kuri iet un pieraksta. No viņu pierakstiem arī mācījāmies. Pie Gaiļa vai Panovko gan centāmies apmeklēt visas lekcijas, jo citādi bija grūti tikt līdzi.

Sešdesmit gadu no saviem astoņdesmit pieciem esmu nostrādājis būvniecībā. Dienas režīms un plānošana man joprojām ir svarīgi. Visam jābūt sakārtotam, savā ritmā. Uz ceļa darbs ir stresa pilns, bet es esmu mierīgs pēc rakstura, nekad neuzbļaušu, vismaz uzreiz ne. Kādreiz kolēģi teica: kamēr Kadiķiem nesakrājas, viņš neko neteiks. Ja par daudz, tad gan sper vaļā.

Vismīļākā man ir Liepāja. Kopš divu gadu vecuma dzīvoju Liepājā, tur pabeidzu vidusskolu. 1955. gadā pēc Universitātes gribēju uzreiz tikt Liepājā, bet vienu gadu nācās nostrādāt Balvos. Redz, pēc Universitātes bija sadale. Tolaik augstskolas absolvents nevarēja iet strādāt, kur grib, vienkārši diplomu nedeva rokā, bet aizsūtīja uz turieni, kur esi norīkots. Trīs mani grupas biedri devās būvēt Pamirskij trakt. Tika piedāvātas arī jaunās zemes, neapdzīvota stepe Ustenā. Tur negribēju neparko. Tāpat inženierus meklēja zvejnieku kolhozi pa visu piekrasti no Ainažiem līdz Pāvilostai. Kādi trīs četri biedri izvēlējās tos. Par sadales norīkojuma ignorēšanu pat sodīja. Viens kursabiedrs bija aizbraucis uz savu norīkojuma vietu Kaļiņinu, pieprasījis dzīvokli, kā solīts, nedabūja to un atbrauca atpakaļ. Viņu tiesāja, ka nav strādājis noteiktajā vietā. Nopietna tiesa, kaut gan sods bija tik vien kā publisks fui – aizrādījums...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Pētersons

Lasīt vairāk...

Paraugnozare. Rīkojas paši. Saruna ar EM valsts sekretāra vietnieku Edmundu Valanti

Sarunā ar Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieku Edmundu Valanti piedāvāju atskatīties uz idejām un iecerēm tolaik, kad viņš kļuva par Būvniecības departamenta vadītāju. Šo atskatu papildina viņa pašreiz teiktais par izdarīto, iesākto un būvniecības nākotnes redzējumu.

2016.gada 28. septembris. Ja atbildība būtu nepārprotami noteikta normatīvajā regulējumā, daudz ātrāk būtu iespējams izskatīt strīdus nekvalitatīvas būvniecības gadījumos. Pats svarīgākais – skaidri un nepārprotami definēt atbildību, kas pašreizējā regulējumā ir visai izplūdusi.

Pozitīvais – ar nozari esam izstrādājuši attīstības stratēģiju. Prieks, ka kopīgi esam spējuši definēt, kādu vēlamies nozari redzēt 2024. gadā. Būvniecības padomē ir apstiprināti pieci prioritārie mērķi. Pirms izstrādājām stratēģiju, tikāmies ar lielāko daļu nozares nevalstisko organizāciju, pārrunājot problēmas, kādas viņi saredz un ko vajag vai nevajag risināt. Stratēģija, ko apstiprināja Būvniecības padomē, nosaka veicamos darbus, lai izpildītu noteiktus mērķus:

* efektīvi būvniecības procesi, samazinot termiņus divas reizes (līdz 74 dienām) dokumentu skaņošanai no būvniecības ieceres līdz objekta nodošanai ekspluatācijā;

* kāpināt produktivitāti, lai Latvija ir starp TOP 10 produktīvākajām ES dalībvalstīm būvniecībā;

* gudri speciālisti, kas izglītoti atbilstoši nozares attīstības tendencēm;

* vienmērīgs būvniecības apjomu pieaugums līdz trim miljardiem eiro gadā;

* izstrādāt kvalitātes indeksu un panākt, ka ar būvniecības procesu apmierināto ir vairāk nekā neapmierināto.

Ekonomikas ministrija primāri strādā pie efektīvāka regulējuma, tostarp precīzas atbildības noteikšanas būvniecībā, kam būtiski jāatvieglo būvniecības strīdu izskatīšana. 

Būvniecības departaments iecerējis nopietni pievērsties ēnu ekonomikas izskaušanai būvniecībā, lai ieviestu elektronisko laika uzskaiti.

Ēnu ekonomikas apkarošanas jomā būvniecībā ir sasniegts būtisks progress no regulējuma viedokļa. Rekordīsā laikā ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite lielajos būvobjektos. Tas ir veiksmes stāsts, ko kopīgiem spēkiem ir paveikusi Ekonomikas ministrija, nozare, Finanšu ministrija un Saeima. Bez kopīgas vēlmes tas nebūtu iespējams.

Nākamais svarīgais veicamais darbs ir ģenerālvienošanās, lai ēnu ekonomikas īpatsvars būtiski samazinātos...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga

Lasīt vairāk...

Aicinām uz semināru par siltumapgādes sistēmu ēkā

Aicinām daudzdzīvokļu un sabiedrisko ēku apsaimniekošanas uzņēmumu, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjus, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamo māju vecākos šā gada 20. martā uz semināru "Siltumapgādes sistēma daudzdzīvokļu ēkā”.

Semināra laikā informēsim par siltumapgādes sistēmas atjaunošanas iespējām daudzdzīvokļu ēkās, sistēmu veidiem, cauruļu, termostatu ventiļu, radiatoru, alokatoru, apkures sūkņu un siltumskaitītāju izvēli, kā arī par sistēmas balansēšanas iespējām, risinājumiem gaisa atdalīšanai no apkures sistēmām, ūdens spiediena paaugstināšanu dzīvojamajās ēkās un apkures automātiku siltummezglā. Tāpat pasākuma laikā informēsim par reglamentētās sfēras normatīvo regulējumu un prasībām.

Seminārs notiks š.g. 20. martā plkst. 10:00 Latvijas Universitātes Dabas mājas telpās Torņakalnā, Rīgā, Jelgavas ielā 1.

Semināra dienas kārtība publicēta šeit, pieteikšanās šeit. Papildu informāciju par semināriem var saņemt Ekonomikas ministrijā (dzivosiltak@em.gov.lv, 67 013 240). Jaunumiem par ēku energoefektivitāti aicinām sekot twitter.com/siltinam un facebook.com/dzivosiltak.

Semināru organizē Ekonomikas ministrija, Attīstības finanšu institūcija Altum un Latvijas Būvinženieru savienība informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros.

Lasīt vairāk...

Paplašina atbalsta iespējas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai

2018.gada 13. marta sēdē Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Attīstības finanšu institūcijas Altum īstenotajā ES fondu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai. Ar grozījumiem noteikumos tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loks, vienādots atbalsta intensitātes apmērs un paplašinātas attiecināmo izmaksu pozīcijas, kas sekmēs iedzīvotāju aktivitāti atbalsta saņemšanai.

Līdz ar grozījumiem tiek palielināts daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās periods līdz 30 gadiem, novēršot šobrīd novēroto situāciju, kad daļa projektu izmaksas zemo siltumenerģijas tarifu dēļ jānorāda kā neattiecināmās izmaksas.

Turpmāk tiks nodrošināta vienlīdz liela atbalsta intensitāte – 50% no projekta attiecināmajām izmaksām – visām daudzdzīvokļu mājām, kurām plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes pasākuma īstenošanas nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā.

Vienlaikus, projekta attiecināmajās izmaksās turpmāk varēs iekļaut arī projekta tehniskās dokumentācijas, tai skaitā būvniecības dokumentācijas, sagatavošanas izmaksas, tādējādi samazinot dzīvokļu īpašnieku privātā ieguldījuma apjomu projekta realizēšanā.

Grozījumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieki energoefektivitātes projekta īstenošanai drīkstēs izmantot ēkas uzkrājumu daļu projekta izmaksu segšanai. 

Detalizētāk apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2016. gada 15. marta noteikumos Nr. 160 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās” 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma “Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās” īstenošanas noteikumi” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Kā zināms, atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Atbalstam daudzdzīvokļu ēku renovācijai laika periodā no 2016. līdz 2023. gadam pieejami vairāk kā 156 milj. eiro. ES fondu atbalsta programmas energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās ietvaros plānots atbalstīt aptuveni 1 000 ēku atjaunošanu, sniedzot iespēju gandrīz 13,5 tūkstošiem ģimeņu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu. Sīkāka informācija par programmu ir pieejama Altum mājaslapā.

Līdz šā gada martam Altum saņēmusi 295 projektu pieteikumus, no kuriem 210 pieteikumi saņēmuši pozitīvus atzinumus un var turpināt projekta tālāku īstenošanu (pieprasīts publiskais līdzfinansējums grantu nodrošināšanai - 30 milj. eiro apmērā). Līdz 2018. gada martam energoefektivitātes paaugstināšanas darbi uzsākti 51 daudzdzīvokļu ēkā, bet energoefektivitātes projektu īstenošana noslēgusies 6 daudzdzīvokļu ēkās.

Lasīt vairāk...

BŪVNIECĪBAS DIENAS ietvaros aicinām uz konferenci BŪVNIECĪBA. KVALITĀTE. DROŠĪBA.

Vēl tikai pāris dienas – līdz 14.martam ieskaitot,  LBS un LSGŪTIS biedriem iespējams pieteikties lieliskai “Būvniecības dienas“ konferencei, kura notiks 28. martā no pulksten 9.30 līdz pulksten 15 ar atlaidi 20%. 

Maksa par konferenci 62 eiro ieskaitot PVN, bet biedriem tikai 49,60 eiro, ieskaitot PVN.

Pie tam gan  LBS, gan LSGŪTIS konferences apmeklētājiem izsniedz apliecinājumu, ka par iegūtajām zināšanām iegūstami 10 punkti sertifikāta uzturēšanai.

Ārzemju lektora lekcija tiks tulkota no angļu valodas uz latviešu valodu. Būs kafijas pauzes un pusdienas, būs profesionālas diskusijas un tikšanās.

______________________________________________________________________________________________

 Latvijas Būvnieku asociācijas un Latvijas Būvinženieru savienības organizētās

BŪVNIECĪBAS DIENAS ietvaros norisināsies konference

BŪVNIECĪBA. KVALITĀTE. DROŠĪBA.

 

Norises laiks                 2018.gada 28.marts, 10.00 – 15.30

Norises vieta                Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Mūkusalas ielā 3, Rīgā

 

Sākums

Beigas

Tēma, lektors

 

9:30 – 10:00

Reģistrācija

1

10:00 – 10:10

Uzrunas

Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs un

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume

2

10:10 – 10:20

Drošība un kvalitāte būvniecības procesā

Artis Dzirkalis, SIA CMB” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs

3

10:20 – 11:40

Konstrukciju eksperimentālās pārbaudes

Dr.Ing. Marks Gutermans (Marc Gutermann), Brēmenes Lietišķo zinātņu augstskolas profesors, Eksperimentālās statikas institūta direktors, SIA „Ingenieurgesellschaft Experimentelle Statik” izpilddirektors

 

11:40 – 11:55

Kafijas pauze

4

11:55- 12:15

Ēkas robustuma risinājumu stratēģijas un būvkonstrukciju sadaļas ekspertīzes standarta projekts, tā izstrādes gaita un ekspertīzē veicamo pasākumu apjoms atkarībā no ēkas seku klasēm

Kaspars Kurtišs, Inženieru birojs „K FORMA”, Latvijas Būvkonstrukciju

projektēšanas asociācijas valdes loceklis, Būvniecības valsts kontroles biroja sertificēšanas komisijas eksperts

5

12:15 – 12:35

Drošāki un efektīvāki stiprinājumi betonā ar jaunu EC2

Viktors Gerners, SIA „Hilti Services Limited" inženieris

6

12:35 – 12:55

Būvprojekta risinājumu detalizācijas nozīmīgums; labie un sliktie piemēri

Kaspars Dzeguze, būvinženieris, SIA „VELVE M.S.TEHNOLOĢIJAS”

7

12:55 – 13:15

Izaicinājumi koka būvkonstrukciju projektēšanā

Pēteris Supe, SIA„Rodentia” būvinženieris

 

13:15 - 13:55

Pusdienas

8

13:55 – 14:15

Zemas siltumvadītspējas minerālšķiedras materiālu izmantošana

Normunds Mitko, SIA “Saint-Gobain Celtniecības produkti” valdes loceklis

9

14:15 – 14:35

Ilgtspējīgi un inovatīvi siltumizolācijas materiāli un iestrādes risinājumi

jaunām un renovējamām ēkām

Māris Želvis, SIA “Rockwool” vadītājs Latvijā

10

14:35 – 14:55

Iepriekš saspriegtā saliekamā dzelzsbetona konstrukciju projektēšana

Andrejs Semjonovs, SIA „Skonto Prefab” galvenais būvinženieris

11

14:55 – 15:05

Konferences noslēgums/secinājumi

 

15:05 – 15:30

Kafijas pauze. Sarunas ar lektoriem un dalībniekiem

Maksa par konferenci: 62 EUR*, ieskaitot PVN. 10% atlaide – piesakoties līdz 14.martam (55,80 EUR, tsk PVN).

Papildus iespējama 10% atlaide – LBS, LBA un LSGŪTIS biedriem (ja piesakās līdz 14.martam – 49,60 EUR, tsk PVN).

* Dalības maksa iekļauj: 9 lekciju apmeklējumu, pusdienas un Apliecinājumu par 10 kvalifikācijas punktiem LBS un LSGŪTIS būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai.

Pieteikšanās „Būvniecības dienas” konferencei tiešsaistē:https://goo.gl/forms/DBr0spm4abARGvQb2

Jautājumiem: * lbabirojs@gmail.com un (26484891 Baiba Mierkalne

Informācija par lektoriem un viņu tēmām

Moderators:  Juris Grīnvalds, 1994. gadā absolvēta LLU Lauku inženieru fakultāte. Vēl studiju laikā uzsāktas darba gaitas būvmateriālu tirdzniecības kompānijā „Biznesa savienība”. No 1996. gada līdz 2003. gadam darbs dāņu krāsu ražošanas uzņēmumā „SKALFLEX”, līdz kamēr tika nodibināts „SAKRET” uzņēmums un 2004. gadā uzbūvēta pirmā „SAKRET” rūpnīca Baltijas valstīs.  Atbildīgs ne tikai par 2008. gadā Lietuvā atklātās Baltijas valstīs lielākās sauso maisījumu rūpnīcas uzbūvēšanu, bet arī par visa “SAKRET” biznesa vadību Lietuvā. Šobrīd koordinē „SAKRET” materiālu pārdošanu Baltijas un Skandināvijas valstīs. Uzņēmumu AS „SAKRET Holdings”, SIA „SAKRET” un UAB „SAKRET LT” valdes loceklis.  Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes loceklis. Paralēli darbam būvniecībā, kopš 2015. gada domnīcas “Certus” valdes loceklis.

Artis Dzirkalis, Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs. SIA “CMB” valdes priekšsēdētājs un vadošais būvinženieris. Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis. Biedrības „Passive House Latvija” valdes loceklis.

  1. gadā ieguvis būvniecības inženierzinātnes maģistra grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Sertificēts būvinženieris un eksperts būvprojektu un būvju ekspertīzes, ēku tehniskā apsekošanas, būvprojektu un būvdarbu vadīšanas, ēku būvuzraudzības un pasīvo ēku projektēšanas jomās. Vairāk nekā 20 gadu profesionālās darbības pieredze būvniecības nozarē vadošos amatos gan privātā sektorā, gan valsts pārvaldē. Piedalījies Rīgas pils, Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Valsts Muzeja krātuves, Tabakas fabrikas rekonstrukcijas īstenošanā. Vadījis un organizējis Zolitūdes traģēdijas iemeslu un cēloņu izvērtēšanas, Rīgas cirka, Z-torņa būvekspertīzes, kā arī t/c IKEA, Daugavas stadiona tribīņu, Mežaparka estrādes būvprojektu ekspertīzi. Regulāri piedalās būvniecības nozares normatīvā regulējuma pilnveides darba grupās.

SIA „CMB” piedāvā veikt eksperimentālās pārbaudes ar negraujošām metodēm sadarbībā ar Vācijas partneriem - Brēmenes  Lietišķo zinātņu augstskolas Eksperimentālās statikas institūtu un  SIA „Ingenieurgesellschaft Experimentelle Statik” (IGES) Brēmenē.

Dr. Ing. Marks Gutermans (Marc Gutermann), Vācija

Pašreiz Brēmenes Lietišķo zinātņu augstskolas Eksperimentālās statikas institūta direktors, pilna laika profesors studiju programmās „Būvkonstrukciju projektēšana” (B.Sc. programmai) un “Eksperimentālā statika” (M.Sc. programmai). 2003. gadā Drēzdenes Tehniskajā universitātē ieguvis inženierzinātņu doktora grādu. Promocijas darba tēma  „Pētījums par betona tiltu nesošo konstrukciju drošuma izvērtēšanu ar eksperimentālām pārbaudēm”. Kopš 2008. gada SIA “Ingenieurgesellschaft Experimentelle Statik” izpilddirektors (Brēmene). Pētnieciskā darbība ietver ēku, tiltu un kultūrvēsturiski aizsargājamu būvju un pieminekļu būvkonstrukciju analīzi un to nestspējas eksperimentālās pārbaudes ar nesagraujošām metodēm. Pēdējais uzņēmuma patentēšanai pieteiktais jauninājums ir īsa un vidēja garuma dzelzceļa sliežu tiltu slogošanas koncepcija. Tēma „Konstrukciju eksperimentālās pārbaudes”. Gadījumos, kad ar aprēķiniem nav iespējams pierādīt ēkas vai būves konstrukciju nestspēju, ir lietderīgi veikt nesagraujošās eksperimentālās pārbaudes vai slogošanas testus objektā. Ar slogošanas testu iespējams identificēt konstrukcijas nestspējas rezerves, it īpaši betona vai mūra konstrukcijām, kā arī efektīvi pierādīt vēsturisku un padomju laikā projektēto ēku / būvju nestspēju, nenodarot paliekošus bojājumus konstrukcijām. Eksperimenta uzdevums ir izvērtēt faktisko situāciju, lai izvairītos no dārgas un laikietilpīgas konstrukciju nomaiņas un plānotu uzturēšanas un atjaunošanas pasākumus.

Ar nesagraujošo eksperimentu pārbaudēm iespējams izvērtēt dažādas konstrukcijas - no ēku pamatiem līdz pārsegumiem, no inženiertīklu šahtām līdz trošu / vanšu tiltiem. Rezultāti vienmēr ir labāki par aprēķinu ceļā iegūtajiem.

Kaspars Kurtišs, Inženieru birojs „K FORMA” valdes priekšsēdētājs, galvenais inženieris, LBPA valdes loceklis, BVKB sertificēšanas komisijas eksperts. Absolvējis RTU Būvkonsktrukciju un rekonstrukciju institūtu, iegūstot praktiskā maģistra grādu. Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas eksperts. Būvkonstrukciju daļas izstrādājis būvēm Rīgā, Jūrmalā, Rūjienā, Kuldīgā, Rēzeknē, Aizkrauklē, Cēsīs, Malmē (Zviedrija) un daudzviet citur.

Tēma: „Ēku dalījums seku klasēs un attiecīgās ēkas robustuma risinājumu

stratēģijas. Būvkonstrukciju sadaļas ekspertīzes standarta projekts, izstrādes gaita un ekspertīzē veicamo pasākumu apjoms atkarībā no ēkas seku klasēm."

Viktors Gerners, būvinženieris, profesionālā maģistra grādu būvniecībā ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē, pirms tam profesionālā bakalaura grādu būvzinātnē un būvinženiera kvalifikāciju Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Šobrīd strādā par inženieri SIA „Hilti Services Limited" Rīgā. Pirms tam strādāja par būvinženieri SIA „Premium Glass systems" Rīgā.

Seminārā runās par jauno Eiro kodeksu, kas stājas spēkā 2018. gada jūnijā, regulē enkuru aprēķinu metodoloģiju. Tas nozīmē, ka turpmāk būs oficiālais dokuments, kurā būs aprakstīta stiprinājumu aprēķina, izvēles un iestrādes tehnoloģijas. Uzņēmums SIA „Hilti Services Limited” šāda veida metodoloģiju stiprinājumu aprēķiniem izmanto jau vairākus gadus, nodrošinot klientiem  drošus risinājumus.

Kaspars Dzeguze, būvinženieris, būvniecības nozarē strādā 16 gadus. SIA „VELVEL M.S. TEHNOLOĢIJAS” (MAPEI) strādā 5 gadus. Strādā ar projektētājiem, piedāvā mezglu, risinājumu izstrādi un atbalstu objektos.

Seminārā runās par būvprojekta risinājumu detalizācijas nozīmīgumu, labajiem un sliktajiem piemēriem,  par sadarbību starp pasūtītāju, projektētāju un materiālu piegādātāju, kam ir liela nozīme veiksmīga projekta iznākumā.

 

 

Pēteris Supe, būvinženieris, būvinženiera maģistra grādu ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē. Strādā SIA „Rodentia”, kas specializējas koka būvkonstrukciju projektēšanā. Veicis koka būvkonstrukciju daļas projektēšanu un detalizācijas izstrādi ražošanas, izglītības, publiskajām ēkām un gājēju tiltiem Latvijā.

Tēma: „Izaicinājumi koka būvkonstrukciju projektēšanā”.

 

 

 

Normunds Mitko, absolvējis RTU Būvniecības fakultāti. Būvmateriālu jomā strādā kopš 1993. gada. „Saint-Gobain Celtniecības produkti” valdes loceklis.

„Saint-Gobain” ir Francijā 1665. gadā dibināts uzņēmums, kurš Latvijā darbojas no 1993. gada un pašreiz Latvijā piedāvā siltumizolācijas materiālus „Isover”, sausos un gatavos maisījumus „Weber”, „FIBO” blokus un „Gyproc” ģipša sistēmas.

Seminārā runās par normatīviem, būtiskām niansēm, kuras jāievēro, lai ekspluatācijas laikā nerastos ar mitrumu saistītas problēmas (“elpojošas” un “neelpojošas” sienas); kādus materiālus izvēlēties, jo pašreiz tirgū pieejami vienam un tam pašam pielietojumam paredzētie materiāli ar lambda klasēm no 31…42.

 

Māris Želvis. būvinženieris, absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāti. Vairākus gadus mācījies „Rockwool” Universitātē Dānijā. Kopš 2000. gada uzņēmuma „Rockwool” vadītājs Latvijā.

Seminārā runās par akmens vates siltumizolācijas materiāliem plakanajiem jumtiem, plakano jumtu normatīvām prasībām un energoefektivitāti, par risinājumiem ūdens aizvadei, slīpajām sistēmām, par inovatīviem risinājumiem, jaunās paaudzes akmens vates produktiem, kompozītmateriāliem, kuri radīti uz akmens vates bāzes, kā arī par modulārām būvniecības sistēmām, par risinājumiem ēku renovācijai, daudzstāvu ēku renovācijas priekšrocībām, risinājumiem un materiāliem, praktiskie piemēri apliecinās energoefektivitātes palielināšanos renovētajās ēkās.

 

Andrejs Semjonovs, SIA „SKONTO PREFAB” galvenais būvinženieris, Būvindustrijas lielās balvas laureāts 2015. gadā kategorijā “Gada inženieris”. Darbs saistīts ar dažādu dzelzsbetona konstrukciju projektēšanu, aprēķinu veikšanu, projektēšanas komandas vadīšanu un kontroli. Veiksmīgi projektējis, realizējis un veidojis risinājumus dzelzsbetona konstrukcijām vairākos projektos Skandināvijas valstīs, galvenokārt daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām. Veic ēku stabilitātes aprēķinu. Iedziļinās niansēs. Prot meklēt un atrast tehniski sarežģītus risinājumus, pielietot oriģinālas un inovatīvas metodes. Izstrādā aprēķinu metodes, pēta un salīdzina vairākas programmas. Tēma: “Iepriekš saspriegtā saliekamā dzelzsbetona konstrukciju projektēšana”.

Lasīt vairāk...

Cik tālu līdz ilgtspējai?

Pasaulē ilgtspējīgas ēkas novērtē ar Lielbritānijā dzimušo ēku novērtēšanas sistēmu BREEAM un Amerikā radušos LEED sistēmu. Konkrēti kritēriji, konkrēti punkti. Būves tiek novērtētas vispusīgi, papildu punktus tās saņem pat par velosipēdistu celiņa, publiskā transporta tuvumu. Par ilgtspējīgu būvniecību piedāvājam sarunu ar profesoru Dr. sc. ing. Artūru Lešinski.

Pēc kādiem parametriem nosaka, vai ēka ir vai nav ilgtspējīga?

BREEAM pārstāvji pirmajā vietā liek energoefektivitāti, bet otrajā veselību un labklājību. Pārstāvu viedokli, ka pirmais nosacījums ir, lai cilvēki ēkās justos komfortabli, tikai pēc tam jāvērtē, cik primārās enerģijas attiecīgā ēka tērē. Darbojoties žūrijā, kas meklē un vērtē gan gada labāko būvi Latvijā, gan energoefektīvāko ēku, esmu par to, lai mēs meklētu veselīgākās ēkas. Nav garantiju, ka ēkā, kura tērē mazāk enerģijas, cilvēki jūtas labi.

Ņemot vērā traģiskos negadījumus, kas ar nežēlīgu regularitāti notiek dažādās valstīs, vislielākie kredītpunkti ilgtspējības vērtējumā būtu jādod ēkām, no kurām cilvēki ugunsgrēka vai avārijas gadījumā spēj ātri evakuēties. Nevar ēku saukt par ilgtspējīgu, ja tajā sadegt cilvēki, kā tas notika Lielbritānijā 2017. gada 14. jūnijā ar Grenfila torni (Grenfell Tower). Šī ēka bija nesen renovēta, enerģijas efektīva, fasādi noklāja ar putuplastu, nodrošinot nepieciešamo siltumizolāciju, kas ļāva tērēt maz enerģijas, tomēr 71 cilvēks gāja bojā.

Kādi ir šķēršļi ilgtspējīgas attīstības idejas realizēšanai praksē?

Finanšu trūkums ir lielākais šķērslis, ko var novērot arī mūsu valstī. Saprotams, ka kvalitāte maksā dārgāk, bet lētāks nekad nav labāks neatkarīgi no tā, vai tas ir automobilis, apavi vai ēka. Bieži pārdomāti risinājumi būvniecībā izpaliek lēmumus pieņemošās personas zemā izpratnes līmeņa dēļ vai nevēloties investēt tik daudz, lai ēka būtu ilgtspējīga...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Pārsla Esmeralda Sietiņa, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes bakalaurs

Lasīt vairāk...

Jāveido kļūdu un risinājumu datubāze

Pilošas griestu virsgaismas konstrukcijas, nepareizi savienotas skārda virsmas, nesavietojamas ūdensvada detaļas, piemirkstoša siltumizolācijas kārta, kas ēkas ekspluatāciju padara dārgu un apgrūtinošu, – tie ir tikai daži piemēri pēdējo divdesmit gadu būvniecības praksē, ko nācies labot būvju īpašniekiem un iemītniekiem.

Sākas ar labu projektu

Kvalitāte sākas ar labu būvprojektu. Nepietiekama projektu kvalitāte Latvijā tiek skaidrota ar pārāk maziem līdzekļiem, nepietiekamu laiku, taču patiesībā tā nav. Daļa projektētāju joprojām strādā teorētiskā līmenī, attālināti no prakses, nemācās ne no savām, ne citu kļūdām. ELL Nekustamie īpašumi strādā ar Igaunijas projektētājiem, ir pieredze no Rumānijas, Vācijas, ASV, kur maksa par projektēšanu ir tikai nedaudz lielāka nekā Latvijā, bet projektu kvalitāte ir krietni augstāka. Projekti parasti top pusgadu, lielos var pagūt sagatavot 8–9 mēnešos. Traucē nevis termiņi, bet apstāklis, ka projektētājs vienlaikus strādā pat ar 8–15 projektiem. Ir problēmas ar projektu detalizāciju, jo likums to neprasa pietiekami sīki izstrādāt, kā tas ir, piemēram, Vācijā.

Nesen labojām virsgaismas konstrukcijas defektu pirms vairāk nekā desmit gadiem celtā publiskā ēkā. Iekštelpās krājās mitrums, radot ne tikai notecējumus uz ģipškartona sienām, bet arī krājoties konstrukcijās. Izanalizējot situāciju, nācās secināt, ka būvnieks kuriozā ceļā centies labot projektētāja kļūdu, kurš nebija izvēlējies pareizu risinājumu virsgaismas konstrukcijas un jumta savienojumam. Pareizi būtu bijis celtniecības laikā apturēt darbus un atrisināt nepilnību projektā, nevis izmantot amatieriski atjautīgu, tomēr īslaicīgu risinājumu...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" februāra numurā*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Stankevičs, SIA ELL Nekustamie īpašumi tehniskais direktors

Lasīt vairāk...

Kandidāti LBS valdes vēlēšanām

Kandidāti LBS valdei periodam no 2018. – 2021. gadam.

  1. Inese  Aizstrauta

Arhitekte, kas savu dzīvi ar būvniecību saista jau no 15 gadu vecuma, uzsākot studēt arhitektūru Rīgas Celtniecības tehnikumā, tālāk turpinot studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. RTU maģistrantūrā studējusi pilsētplānošanu. Papildus izglītība gūta Vācijā un Holandē. Ēku projektēšana bija tikai sākums, projektēšanas institūtā „Lauku projekts”, vēlāk arhitektu birojā „Ķīpsala”. Bet pilsēta nav tikai atsevišķas ēkas, tas ir process, kuru jāvada zinoši. Pilsētu veido gan arhitekti un būvnieki, gan arī pilsētas vadītāji. Jūrmala ir pilsēta, kur Inese Aizstrauta bija arhitektūras nodaļas vadītāja, pilsētas galvenā arhitekte un tika ievēlēta par Jūrmalas domes priekšsēdētāju. Bijusi 10. un 11. Saeimas deputāte, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas locekle un Centrālas zemes komisijas priekšsēdētāja. Ir Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas dibinātājbiedre un Latvijas Arhitektu savienības biedre. Šobrīd Ķekavas novada Būvvaldes vadītāja. Pēc būvniecības normatīvo aktu izmaiņām 2014. gada oktobrī, Aizstrautai ir daudzas publikācijas, kur tiek atklātas nepilnības jaunajā būvniecības regulējumā un tiek sniegti ierosinājumi būvniecības normatīvo aktu uzlabošanai, lai samazinātu birokrātiju, uzlabotu arhitektūras un būvniecības kvalitāti un drošību.

  1. Rihards  Akimovs

Profesionālā maģistra grādu būvniecībā ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē. Profesionālās darba gaitas sācis BOVAS “Autoceļu izpēte” (tagadējā VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Ceļu laboratorija)  kā būvtehniķis un būvinženieris, pēc tam BOVAS “Latvijas autoceļu direkcija” Tukuma nodaļā kā ceļu būvinženieris. Kopš 2004. gada strādā SIA “Ceļu inženieri”, šobrīd ir uzņēmuma tehniskais direktors. Veic transportbūvju uzraudzību, būvekspertīzi un projektēšanu.

Kā būvinženieris strādājis vairāku nozīmīgu transportbūvju būvobjektu realizēšanā; bijis būvinženieris - būvdarbu uzraudzības grupas vadītājs Saulkrastu apvedceļa un autoceļa Tīnūži-Koknese jaunbūvēs. Darbojas kā LBS BSSI eksperts.

Rihards Akimovs: “Vēlos kļūt par LBS valdes locekli laikā, kad būvinženiera profesijai un tēlam nepieciešams jauns uzrāviens, laikā, kad tiekam ar vien vairāk un vairāk sasaistīti „juridisko jēdzienu labirintos”. Ar savu līdzšinējo darba pieredzi un ieguldāmo darbu vēlos stiprināt LBS darbu.”

  1. Romāns Auniņš

Pamats ceļā uz profesiju vispirms ielikts Rīgas Būvniecības tehnikumā. Augstskolai nācās pagaidīt. Sekoja dienests armijā, kur viņš tika iesaukts pēc tehnikuma beigšanas. 1966. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu un ieguva būvinženiera diplomu. No 1972. gada bija Komunālās saimniecības ministrijas Darba zinātniskās organizācijas un ražošanas laboratorijas nodaļas vadītājs, bet no 1976. gada līdz 1982. gadam KSM Informācijas un skaitļošanas centra direktora vietnieks. No 1982. gada līdz 1985. gadam bija Rīgas pilsētas Izpildu komitejas remonta un celtniecības tresta tehniskās daļas priekšnieks, no 1985. gada līdz 1991. gadam institūta „Komunālprojekts” Jūrmalas nodaļas priekšnieka vietnieks, no 1992. gada Jūrmalas pilsētas domes Būvinspekcijas vadītājs. Kopš 2004. gada LBS izpilddirektors. 2015. gadā tika ievēlēts LBS valdē.

Romāns Auniņš: “Savu lielo pieredzi, piedaloties priekšlikumu sagatavošanā Ekonomikas ministrijai būvniecības procesa normatīvā regulējuma izstrādē un piedaloties tās darba grupās, vēlos likt lietā arī turpmāk, jo vairāk tāpēc, ka jau uzsākts darbs pie būvniecības procesa regulācijas valstī un būvinženieru profesionālās kvalifikācijas nodrošināšanas, ko veiks nevis valsts struktūra (Ekonomikas ministrija) kā līdz šim, bet uz esošo nozaru būvinženieru savienību un biedrību bāzes tiks izveidota Būvinženieru profesionālā  kamera, kura būs neatkarīga institūcija un darbosies pēc vairāku Eiropas valstu Inženieru kameru principa. Šis darbs prasīs pilnīgu būvniecības procesa vadības un ar to saistīto būvspeciālistu kvalifikācijas nodrošināšanas izpratni un kas prasīs ilglaicīgu intensīvu darbu, kam izstrādes ātrumu un pozitīvu rezultātu var garantēt izstrādātāju iepriekšēja pieredze.”

  1. Romans Basikirskis

 Sertificēts būvinženieris, izglītību ieguva Latvijas Lauksaimniecības Universitātes, Lauku inženieru fakultātē. No 2002. gada līdz 2006. gadam Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Jaunatnes apvienības Jelgavas nodaļa vadītājs. Darba pieredze krājusies arhitektu birojā „Labs Stils”, būvuzņēmumos SIA „PKE”, SIA „PBLC” un AS “RBS Skals”. Kopš 2005. gada SIA „Firma L4”, šobrīd Ēku un būvju būvuzraudzības un būvniecības konsultāciju nodaļas vadītājs. Konkursa „Gada būvinženieris 2010” laureāts nominācijā „Gada jaunais būvinženieris”.

Romans Basikirskis: “Vēlos dalīties pieredzē un zināšanās ar LBS biedriem un valdi, tādējādi palīdzot sasniegt tās izvirzītos mērķus. Vēlos esot valdē būt kā saiknei starp LBS valdi, LBS biedriem un būvinženieriem, kurus bieži sastopu ikdienas darbos, objektos, tādējādi sniedzot informācijas apmaiņu abos virzienos un aizstāvēt būvinženieru profesionālās interese. Vēlos sniegt atbalstu kvalificētu speciālistu sagatavošanai būvniecībā.”  

  1. Imants Dreiblats

Mācījies Latvijas lauksaimniecības akadēmijā, bet inženiera celtnieka diplomu ieguva absolvējot Rīgas Tehnisko universitāti. Bijis Valmieras starpkolhozu celtniecības organizācijas (SCO) būvdarbu vadītājs, pēc tam arī SCO ražošanas tehniskās daļas inženieris. Bijis vecākais būvdarbu vadītājs 33. pārvietojamās mehanizētās kolonas (PMK - 33) un tās sastāvā divus gadus Armēnijas republikā piedalījies zemestrīces seku novēršanā. Pēc tam  bijis PS “Grunzāle” (Valka) direktora vietnieks celtniecības jautājumos, paju sabiedrības “Celtnieks” (Alūksne) komercdirektors, SIA “Trio” dibinātājs, valdes loceklis. Pēc tam sāka strādāt Rīgā un nodibināja uzņēmumu „Aniarda”, pēc tam arī SIA “VIA Birojs”, SIA “Juridiskais birojs “Dreiblats un Kirilovs””. Strādājis kā būvdarbu vadītājs SIA “K&H”, bijis konsultants un  būvdarbu vadītāj SIA “Lido”,  SIA “Jumts plus”,  projektu vadītājs  SIA “EBS”, AS  “DHB”,  eksperts  SIA “LBS – Konsultants” un SIA “A-Mants”. Kopš 2017. gada SIA “Samners” valdes loceklis un SIA “MV Hotels” projektu vadītājs.

  1. Artis Dzirkalis

Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs. SIA “CMB” valdes priekšsēdētājs un vadošais būvinženieris. Latvijas Būvinženieru savienības valdes loceklis. Biedrības “Passive House Latvija” valdes loceklis.

  1. gadā ieguvis būvniecības inženierzinātnes maģistra grādu Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Sertificēts būvinženieris un eksperts tādās jomās kā būvprojektu un ēku ekspertīze, ēku tehniskā apsekošana, būvprojektu vadīšana, ēku konstrukciju projektēšana, būvdarbu vadīšana, ēku būvuzraudzība, pasīvo ēku projektēšana. Vairāk nekā 20 gadi profesionālās darbības pieredze būvniecības nozarē. Ieņēmis vadošus amatus lielākajos būvniecības nozares uzņēmumos un iestādēs gan privātā sektorā, gan valsts pārvaldē, tostarp Valsts būvinspekcijā un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.  Piedalījies Rīgas pils, Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Valsts Muzeja krātuves, Tabakas fabrikas rekonstrukcijas īstenošanā. Vadījis un organizējis Zolitūdes traģēdijas iemeslu un cēloņu izvērtēšanas, Rīgas cirka,  Z-torņa būvekspertīzes, kā arī t/c IKEA, Daugavas stadiona tribīņu, Mežaparka estrādes būvprojektu ekspertīzi. Regulāri piedalās būvniecības nozares normatīvā regulējuma izstrādes un pilnveides darba grupās. Izveidojis SIA “CMB Inženieru kompetences centru”, kurš šobrīd ir viens no vadošajiem komplekso būvinženieru un būvekspertu pakalpojumu sniedzējiem Latvijā.

Arti  Dzirkalis: “Ņemot vērā, ka pārstāvu LBS Latvijas Būvniecības padomē un esmu tur ievēlēts kā priekšsēdētājs aktīvi esmu iesaistījies Latvijas būvniecības nozares Valstiska līmeņa jautājumu risināšanā, varu nodrošināt šo vistiešākā mērā ciešo sadarbību starp LBS un LBP, tai pat laikā lobējot LBS būtiskus jautājumus un risinot problēmas, kuru diemžēl ir vairāk nekā to spējam iedomāties.

Esmu iniciējis un guvis deleģējumu no LBS uzsākt Būvinženieru kameras veidošanu. Šis darbs ir uzsākts un tam nepieciešama tiešā un atgriezeniskā saite ar LBS un citu inženierus apvienojošu biedrību valdēm.

Darbojoties valstiskā līmenī un veidojot inženiera tēlu, ceļot tā prestižu, līdzi vairotos arī LBS ietekme. Tas LBS darītu par ietekmīgāku un spēcīgāku sabiedrisko organizāciju.”

  1. Raimonds  Eizenšmits

Inženierzinātņu doktors, sertificēts būvinženieris, SIA PKE valdes loceklis, LBS valdes loceklis kopš 1997. gada, LBS valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks kopš 2003. gada. LBS uzņemšanas komisijas priekšsēdētājs, RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes un LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Valsts pārbaudījumu komisiju loceklis, vieslektors. No 2003 līdz 2009 un no 2012 līdz 2015. gadam bijis Latvijas inženierkonsultantu asociācijas valdes priekšsēdētājs, vadījis FIDIC Līgumu noteikumu tulkošanas latviešu valodā darba grupu.

Balstoties uz savām zināšanām un pieredzi varu izstrādāt un sniegt priekšlikumus, palīdzēt formulēt konkrētus uzdevumus un kopā ar citiem darba grupu vai LBS valdes locekļiem un sekciju aktīvistiem, pastāvēt par LBS viedokļa ievērtēšanu un iekļaušanu normatīvajos dokumentos.

Raimonds Eizenšmits: “Uzskatu, ka darbojoties LBS valdē var būt noderīgs LBS mērķu un uzdevumu sasniegšanā.”

  1. Helēna  Endriksone

Absolvējusi Rīgas Politehniskā institūta Rūpniecības un civilās celtniecības specialitāti. Darba gaitas uzsāka Būvmateriālu ministrijas Celtniecības montāžas pārvaldē, meistara un būvdarbu vadītāja amatā. Piedalījusies tādu objektu būvniecībā kā 60 dzīvokļu māja Saulkalnē, 120 dzīvokļu māja Vangažos, dzelzsbetona bloku noliktava Vangažos, formēšanas cehs Rīgā, Lugažu ielā. Pēc tam turpināja strādāt ražošanas – tehniskajā nodaļā par vecāko inženieri un nodaļas priekšnieces vietnieci.

  1. gadā sāka strādāt apvienības „Laukceltnieks” ražošanas pārvaldē no sākuma par vecāko inženieri, pēc tam par kuratori un būvdarbu centra vadītāju. Bijusi Bankas Baltija Celtniecības pārvaldes galvenā inženiere, bet vēlāk – Lielrīgas Reģionālās Vides pārvaldes Lielrīgas reģiona valsts būvinspektore no Valsts Būvinspekcijas izveidošanas 1998. gadā 1. janvāra līdz Valsts Būvinspekcijas likvidācijai 2009. gada 1. jūlijam. Līdz 2009. gadam viņa strādājusi Valsts būvinspekcijā par priekšnieka vietnieci un būvniecības kontroles daļas vadītāju.

Kopš 2000. gada LBS valdes locekle un kopš 2003. gada LBS valdes priekšsēdētāja vietniece un SIA “LBS – Konsultants” valdes priekšsēdētāja. Iesaistījusies Eiropas Civilo Inženieru padomē (ECCE) un Eiropas Būvniecības konsorcijas komitejā (CEBC). LBS BSSI būvspeciālistu eksaminācijas komisijas vadītāja. LBS valdē atbildīgā par starptautisko sakaru sekciju, arhitektūras un pilsētbūvniecības sekciju, reģionālo kopu darbību.

Helēna Endriksone: “ 2018. gads Eiropā ir būvinženieru gads. Latvija ir nominējusi divus pasākumus Eiropas gada programmā: 5. septembrī noslēguma ceremonija Būvindustrijas Lielai Balvai un 6.-7. septembrī Baltijas valstu samits. LBS jāorganizē šos pasākumus. Kā redzu LBS nākotni? LBS pēdējos gados sabiedrībai parādīja sevi, ka aktīva, spējīga, augsti profesionālā sabiedriskā organizācija, kas aktīvi ņēma dalību Latvijas būvniecības procesos. Valsts pārvalde lūdza LBS izteikt savu viedokli, sniegt atzinumus, rekomendēt un izvirzīt LBS biedrus – augstas profesionālās klases speciālistus – ekspertīzes veikšanai, atzinumu sniegšanai ne tikai būvniecības jomā, bet arī ar to saistītos procesos.

Kādi LBS uzdevumi ir paši aktuālākie?

     - veikt, pilnveidot būvspeciālistu profesionālās kompetences izvērtēšanu un uzraudzību;

     - turpināt profesionāli celt būvinženieru kvalifikāciju;

     - skaidrot sabiedrībai par būvinženieru pašpārvaldes principu ieviešanu Latvijā (līdzīgi ka daudzās Eiropas valstīs);

     - turpināt darbu pie projektu kvalitātes uzlabošanas;

     - turpināt darbu pie būvniecības nozares izglītības sistēmas pilnveidošanas (gan strādniekiem, gan inženieriem);

     - aktīvi piedalīties Eiropas būvinženieru Padomes (ECCE) darbā;

     - sadarboties ar citām profesionālām organizācijām būvniecības jomā Latvijā;

     - sadarboties ar Lietuvas un Igaunijas Būvinženieru savienībām (sadarbības līgums memorands);

     - aktīvi informēt sabiedrību par būvniecības procesiem, problēmām un to risināšanu, izmantojot mūsu žurnālu „Būvinženieris”.

Kāpēc vēlos būt LBS valdē? Ir pieredze valdes darbā, ir zināšanas. Izveidojušies labi kontakti Latvijas pašvaldībās, valsts organizācijās, būvnieku vidū, kā arī laba sadarbība ar Lietuvas, Igaunijas un citām Eiropas Būvinženieru savienībām – visu to izmantošu LBS labā, Latvijas Būvinženieru savienības attīstībai. Ir skaidra Latvijas Būvinženieru savienības tālākā darbības vīzija, LBS uzdevumi, mērķi un ir liela vēlme to realizēt.

Kā redzu savu darbu valdē?

    - noteikti strādāt komandā, ar patreizējo LBS vadību;

     - turpināt strādāt pie LBS būvspeciālistu kompetences izvērtēšanas, kvalifikācijas celšanas (pirmseksāmena lekcijas, būvspeciālistu sertifikācijas eksāmenu darbā, kvalifikācijas celšanas kursos, kā lektore);

     - turpināt izvērtēt citu valstu pieredzi par būvinženieru pašpārvaldes principiem (profesionālām kamerām) un skaidrot to ieviešanu Latvijā;

     - aktīvi turpināt LBS darbības virzienu propagandēšanu prezentācijās Latvijas pašvaldībās, mācību iestādēs (RTU, LU), kā arī citās organizācijās;

     - piedalīties Eiropas būvinženieru padomes (ECCE) darbā, darba grupās, veidojot labu sadarbību ar citām Eiropas būvinženieru savienībām, pārņemot pozitīvo pieredzi , kā arī strādāt pie tā lai LBS augsti vērtētu ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā;

     - turpināt strādāt un pilnveidot SIA „LBS-Konsultants”;

     - turpināt strādāt ar Eiropas finansiāliem projektiem (Leonardo da Vinči).

Nākamo trīs gadu laikā darbība jāturpina tādā pašā virzienā, lai Būvinženieru savienība turpinātu būt autoritāte ne tikai būvnieku vidū, bet arī Latvijas sabiedrības acīs.”

  1. Vija  Gēme

Rīgas Politehnisko institūtu absolvēja kā inženiere celtniece, bet 1992. gadā absolvēja Rīgas Tehnisko universitāti un ieguva ražošanas vadības inženieres kvalifikāciju. Strādājusi Valsts Zinātniskās pētniecības institūtā par vecāko inženieri (1973.- 1978.), bijusi Valsts lietu komitejas vecākā eksperte, ekspertīzes daļas vadītāja (1978.- 1990.), Arhitektūras un celtniecības ministrijas valsts būvprojektu ekspertīzes pārvaldes vadītāja (1991.- 1993.). No 1994. gada bija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta direktore, Būvniecības padomes locekle. Viena no pieredzējušākajām un kompetentākajām ar būvniecību saistītiem speciālistiem valsts struktūrās. Viņas vadībā tika izstrādāts pirmais Būvniecības likums, pirmie Vispārīgie un pārējie saistošie būvnoteikumi neatkarīgās Latvijas vēsturē, tika izveidota Valsts Būvinspekcija.

Ap sevi izveidoja profesionāļu komandu, kura būtiski ietekmēja nozares attīstību valsts mērogā. Mainoties politiskai situācijai valstī un pārveidojoties ministrijām, kļuva par Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieci un Investīciju departamenta direktori.  Kopš 2000. gada ir LBS valdes locekle. LBS BSSI būvspeciālistu sertificēšanas institūcijas Padomes priekšsēdētāja, Latvijas nacionālā delegāte Eiropas Civilo Inženieru Padomē (ECCE) un 2014. gada oktobrī uz trīs gadiem tika ievēlēta par šīs organizācijas Viceprezidenti. Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Ministra padomniece investīciju jautājumos.

 Vija Gēme: “Uzskatu, ka LBS valde, kā izpildstruktūra, ir reāls mehānisms, kā savienojot prātus un ar entuziasmu, sabiedriskā kārtā rūpēties un attīstīt būvinženieru profesionālo vidi, veicināt sadarbību ar citu valstu kolēģiem.

Tāpēc gribētu turpināt aktīvi pārstāvēt LBS intereses Eiropas būvinženieru padomē (ECCE), iniciēt un risināt aktuālas tēmas, dalīties pieredzē un atnest mums atpazīstamību un labos piemērus. Šobrīd esmu darba grupā, kas pamatojoties uz Eiropas valstu labo praksi, uzsākusi Latvijas inženieru kameras veidošanu, lai apvienotu visus būvniecības nozarē strādājošos sertificētos inženierus, celtu kvalifikāciju, konkurētspēju, samazinātu administratīvos šķēršļus un būtu viens partneris nozares politikas īstenošanai. Ceru, ka mana pieredze likumdošanas jomā, arī deleģējums Būvniecības padomē, sekmēs izravēt no būvniecību reglamentējošiem normatīviem un procedūrām pēdējos gados pieļautās kļūdas.”

  1. Aldis  Grasmanis

Patika tehniskie priekšmeti, tāpēc loģiska izvēle bija izglītību turpināt RPI Arhitektūras un celtniecības fakultātē un inženiera celtnieka specialitātē. Pēc institūta beigšanas sāka strādāt „Lauku projektā”. Pēc pieciem gadiem sākās atmodas laiks un aktivitātes Tautas frontē, sekoja pārmaiņas un darbs tirdzniecības firmā. Atgriezās darbā projektēšanā arhitektu birojā „5. iela”, bet 1998. gadā kopā ar kolēģiem nodibināja „Būvinženieru konsultāciju biroju”. 15 gadu laikā uzprojektēti vairāk kā 400 objekti, piemēram, daudzstāvu autostāvvieta Republikas laukumā, kas bija pirmā tāda veida stāvvieta Latvijā, apakšzemes autostāvvieta Kronvalda parkā, analoga tajā laikā nebija arī Baltijā. Projektēja arī „Saules akmeni”, kā pirmo augstceltni atjaunotajā Latvijas valstī, pirms tam bija uzcelta tikai pirmā monolītā betona karkasa ēka Valdemāra un Elizabetes ielas krustojumā, tātad stāvēts pie monolīta betona projektēšanas pirmsākumiem Latvijā. Sekoja „Arēna Rīga”, ko izdevās uzprojektēt un uzcelt rekord īsā laikā. „Arēnas” konstrukcijas augsti novērtēja arī ārzemju speciālisti, tāpēc nācās nolasīt ikgadējā „Bentley” konferencē referātu par ”Arēnu Rīga”.

Nākamā unikālā pieredze bija Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēka.

SIA BKB valdes loceklis, LBS valdes loceklis kopš 2009. gada. Kopā ar kolēģiem un RTU studentiem sabiedriskā kārtā veicis Likteņdārza objektu projektēšanu. RTU vada valsts diplomdarbu aizstāvēšanas komisiju. Strādā Ekonomikas ministrijas Tehniskajā komisijā pie jautājumiem saistītiem ar Eirokodu ātrāku ieviešanu projektēšanā valstī. Palīdz LBS - Konsultantam tehniski sarežģītāko būvprojektu ekspertīžu darbos.

  1. Ilmārs Gorda

Izglītība iegūta Rīgas Tehniskajā universitātē. Inženierzinātņu maģistra grāds būvniecībā. Bijis būvtehniķis SIA “VIA” un BO VA “Autoceļu izpēte” (Valsts autoceļu kvalitātes sistēmas kontrole, melno segumu izbūves tehnoloģisko procesu kontrole, materiālu testēšana u.c.), ceļu būvinženieris SIA “Pro Via” (Autoceļu, ielu, degvielas uzpildes staciju projektēšana). Kopš 2002. gada ceļu būvinženieris SIA “Projekts 3” (Autoceļu, ielu, laukumu projektēšana un projektu vadīšana, izpētes projektu veikšana, autoceļu ekspertīzes) un lektors Rīgas Tehniskā universitātē (Autoceļu projektēšana).

Latvijas Būvinženieru savienības un LBS BSSI eksperts. Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu komisijas loceklis. Specializējies ielu un autoceļu pārbūvē, izpētē un ekspertīzēs.

  1. Raitis  Gultnieks

Ogres novada pašvaldības Ogres būvvaldes būvinspektors, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas prezidents. LBS Valdes loceklis kopš 2012.gada. Viņš varēja būt profesionāls futbolists, bet kļuva būvinženieris. Viņa ikdiena: dokumenti un likumdošana, prasību ievērošana. Teorētiski tā no rīta līdz vakaram spēj strādāt tikai „sausiņi”, „burta kalpi” izbijuši teicamnieki. Tas tikai teorētiski. Tāpēc tāda bilde, kas saucas „Raitis Gultnieks” iesākumā nelīmējas kopā ar būvniecību, būvniecības likumdošanu, gleznošanu, tautas deju dejošanu, šautriņu mešanu,  peldēšanas maratoniem un pat pasaules vicečempiona titulu ziemas peldēšanā. Vēl tai bildei klāt jāpieliek – uzticēto darbu dara pēc labākās sirdsapziņas. Un tik un tā nebūs pilnīga...

  1. Sandra Gusta

Pēc Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultātes pabeigšanas specialitātē „Celtniecības organizācija un vadīšana” tika norīkota darbā uz Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju. Sākumā strādāja par asistenti ARBU katedrā, tad lektori, paralēli mācoties aspirantūrā LLU, bet pēc tam doktorantūrā RTU. Pēc promocijas darba aizstāvēšanas kļuva par LLU Lauku inženieru fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras asociēto profesori, vēlāk par LLU Vides un būvzinātņu fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāju un 1.un 2.  līmeņa profesionālas studiju programmas Būvniecība direktori. Strādā ar studentiem gan pamatstudijās, gan maģistrantūrā un doktorantūrā, vada studiju priekšmetus "Būvniecības organizēšana un vadīšana", "Projektu un būvdarbu vadīšana" u.c., vada pirms diploma ražošanas praksi "Būvniecības vadīšana", kā arī darbojas LBS Zinātnes un izglītības sekcijā. Ir „zaļās ekonomikas” un ilgtspējīgas būvniecības piekritēja, sadarbojos ar Zaļās ekonomikas institūtu Anglijā, Oksfordā.

Prieku sagādā darbs ar topošajiem būvinženieriem un būvdarbu vadītājiem, kā arī padarīta darba sajūta, kad beidzas kārtējais studiju gads augstskolā.

Sandra Gusta: “ LBS Valdē pārstāvēšu LLU būvnieku saimi, uzturēšu pastāvīgu saiti starp nozari un augstskolas studentiem un mācībspēkiem. Priecāšos, ja ar savu līdzdarbošanos varēšu būt noderīga būvniecības procesu kvalitātes uzlabošanā Latvijā.”

  1. Jānis Igaunis

Izglītību ieguvis Rīgas Industriālajā politehnikumā (mēbeļu ražošanas tehnologs), Rīgas Tehniskā universitātes Ūdensapgādes un kanalizācijas inženieru fakultātē, kā arī Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē. Bijis Rīgas komercskolas Mācību centra direktora vietnieks, Muitas noliktavas “Latkargo” Lidostas “Rīga” muitas punkta vadītājs, SIA “Bona M” komercdirektors, SIA “Būvdarbu centrs” būvuzrauga palīgs, SIA “Stone development” būvuzrauga palīgs, IK “JI būve” būvuzraugs, kopš 2000. gada AS ”Rīgas starptautiska autoosta” tehniskais direktors.

Jānis Igaunis: “Esmu LBS biedrs no 2008. gada februāra. Mūsu dzīve un arī tai skaitā būvniecība nemitīgi mainās. Ir gan labās lietas, kas mainās, gan arī sliktās. Diemžēl! Pie labajām gribētu uzsvērt to, ka būvniecībā, tāpat kā visā mūsu dzīvē, ienāk jaunās tehnoloģijas. Un tās mēs izmantojam arī projektēšanā, būvniecībā un šo procesu uzraudzīšanā. LBS atzīstami darbojas savu biedru un arī citu būvniecības dalībnieku izglītošanā un informēšanā, gan ar semināru, gan publikāciju palīdzību. Un tas ir ļoti svarīgi visiem būvspeciālistiem, tāpēc šī tēma man liekas ļoti aktuāla, kurai arī ļoti labprāt pievērstos LBS. Otra lieta, kam labprāt pievērstos, bet kas vairs nav tik patīkama, ir birokrātijas palielināšanās visās nozarēs, visos līmeņos un neadekvātos apmēros! Es saprotu, ka šāda tendence ir visā Eiropā un mēs neesam izņēmums. Un nenoliedzami, ka uzskaite, analīze un formalitātes ir nepieciešamas, bet manuprāt, galvenais būtu nepazaudēt pašu mežu aiz kokiem! Es arī saprotu, ka LBS nav likumdevējs, kas izstrādā visus noteikumus un normas, bet kā profesionāļus apvienojoša organizācija, tā varētu būt tā, kas palīdz atsijāt graudus no pelavām.”

  1. Leonīds  Jākobsons

Būvmateriālu ražošanas asociācijas izpilddirektors. Izglītību ieguvis RTU apgūstot perspektīvu specialitāti - betona ražošanas tehnoloģiju. Strādājis Celtniecības Zinātniskās pētniecības institūtā. Bijis pirmais un vienīgais Valsts Būvinspekcijas vadītājs no tās izveidošanas līdz likvidācijai 2009. gadā. LBS valdes loceklis kopš 2012. gada. LBS BSSI būvspeciālistu sertificēšanas institūcijas Padomes priekšsēdētāja vietnieks, Novērtēšanas komisijas vadītājs, - LR  Būvniecības padomes loceklis; Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Rūpniecības padomes priekšsēdētājs, -  RTU Padomnieku konventa loceklis; RTU Ekonomikas fakultātes Bakalauru un maģistru valsts komisijas loceklis, Būvmateriālu standartizācijas tehniskās komitejas priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas Betona savienības Valdes loceklis, Parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, "LBS- Konsultants" lektors par jauno būvniecības procesa shēmu.

  1. Valdis Koks

Pieredze ar augstu pievienoto vērtību. Īstenoti apjomīgi, tehnoloģiski sarežģīti valsts nozīmes un Eiropas mēroga projekti ar kopējo platību vairāk kā 150 000 m2, restaurētas un rekonstruētas vēsturiskās ēkas Latvijā.

Atbilstoša būvinženiera akadēmiskā izglītība (RTU, bakalaura grāds būvniecībā un inženiera kvalifikācija) un ilgstoša praktiskā darba pieredze, kas ļauj profesionāli un ar lielu atbildības sajūtu veikt uzticētos pienākumus.

  1. gadā pievienojās “RE&RE” profesionāļu komandai. 2014. gadā kļuva par valdes priekšsēdētāju uzņēmumā SIA “RERE Būve”, ieguldot savus spēkus, profesionālo pieredzi un zināšanas ne tikai jaunu projektu vadībā, bet nu jau visa uzņēmuma attīstībā.

Lielākie realizētie projekti:

  • Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa jaunbūve, 1.kārta
  • Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
  • Latvijas Nacionālā bibliotēka
  • Daudzdzīvokķu dzīvojamā ēka “Dienvidu Pakavs”
  • Ģimenes atpūtas centrs Go planet
  • LMT administratīvā ēka
  • Tirdzniecības centrs Domina shopping, u.c.
  • Šobrīd lielākais projekts Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija I. kārta

Profesionalitāti apliecina būvniecības nozares apbalvojumi:

  • “Būvindustrijas lielās balvas” laureāts 2015. gadā kategorijā Gada inženieris”
  • “Gada būvinženieris Latvijā” laureāts 2015. gadā kategorijā “Gada projektu vadītājs”

Valdis Koks: “Šobrīd būvniecības nozare atrodas uz pārmaiņu sliekšņa. Pārmaiņas nedrīkstam gaidīt no citiem. Ir jāsāk ar sevi un pārmaiņas jārada pašiem. Nozares profesionāļu vislielākais izaicinājums ir parādīt, ka būvniecība Latvijā ir kvalitatīva, droša, atbildīga un ilgtspējīga.”

  1. Krišjānis Krūmiņš

Izglītību ieguvis  Rīgas Tehniskajā universitātē. Inženiera grāds būvniecības vadībā un maģistra grāds siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās. Maģistra grādu ieguvis arī Rīgas biznesa skolā studējot profesionālā MBA programmā. 2009. un 2010. gadā mācījies Singapūras aviācijas akadēmijā (Lidostu sistēma un to pārraudzība, lidostas termināls un tā pārraudzība). Bijis projektu izpētes un attīstības direktors nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmumā SIA “Namu Būvaģentūra”, tehniskais direktors nekustamo īpašumu attīstīšanas holdingā “Modern City”, infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, būvniecības projektu vadītājs NCH investīciju fonda (ASV) reģionālajā birojā Rīgā, SIA “Rīgas ūdens” tehniskā departamenta direktora vietnieks, bet kopš 2014. gada  SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis.

Krišjānis Krūmiņš: “Manu uzmanību piesaista Latvijas Būvinženieru savienības Statūtu punkts 3.1.5 “sekmēt kvalificētu speciālistu sagatavošanu būvniecībā, kvalifikācijas pilnveidošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām”. Strādājot LBS valdē, mana galvenā motivācijā būtu izveidot spēcīgu un respektablu mācību un zināšanu centru. Šobrīd pasaulē ir milzīga konkurence un mācību temps un prasības strauji pieaug. Mūsu valsts sagatavotajiem speciālistiem ir jābūt ar augstu pievienoto vērtību un tas nozīmē, ka laikam no skolas sola līdz praktiskam lietderīgam un augsti kvalificētam darbam ir jābūt pēc iespējas īsākam. Nav laika gadiem ilgi kopēt papīrus un stumt ķerru būvobjektā, un strādāt kafejnīcā vai tamlīdzīgā darbā.

LBS ir jāizstrādā lekciju un praktisko nodarbību cikls studentiem, kuri ir nākamie topošie inženieri. Šis būtu nepieciešams, lai studentam būtu precīzi skaidrs, kāds ir darbs konkrētā būvniecības procesā un kādas ir nepieciešamās zināšanas, lai universitāti beidzot būtu pilnīgi skaidras savas vēlmes turpmākajā izaugsmē un arī savas stiprās un vājās puses. Šāda apmācība noslēgtos ar eksāmenu, kas darba devējiem dotu pārliecību par darbinieka spējām.

Un vēl būtu ļoti svarīgi virzīt studentu iesaisti praktiskajā darbā arī kā darba vērotāju, kurš izprot redzēto būvobjektā vai projektēšanas birojā kopumā, nevis kopēt dokumentus no rīta līdz vakaram vai darīt tamlīdzīgu rutīnas darbu. Iespējams valsts vai pašvaldību finansētajos objektos būtu pienākums iesaistīt studentus. Šobrīd, ne retums praktiskais darbs nozīmē iepriekš minēto bezjēdzīgo rutīnas darbu. Praktisks ieguvums būtu studenta izveidots apraksts par veiktajiem būvdarbiem vai projektēšanas darbiem, citiem vārdiem izveidots “case study”.

Turpinot iepriekšminēto, būvniecības procesā Pasūtītāji bieži vien ir bez specifiskām zināšanām būvniecībā, tādēļ būtu jāizveido speciāls lekciju cikls ar šim tik ļoti svarīgam būvniecības procesa dalībniekiem, kas praktiski arī nosaka visu būvniecības procesa kvalitāti un sadarbību ar būvnieku.

Vēl es saskatu apmācības iespējas apakšuzņēmēju darbu vadītājiem un speciālistiem, lai sekmētu sadarbību būvniecības procesā ar citiem būvniecības procesa dalībniekiem.

Būtu vērts izklāstīt dažādu būvniecības procesa dalībnieku galvenos pienākumu un atbildību, piemēram, tāmētājs un projektu vadītājs galvenā būvuzņēmējā lomā, projektu vadītājs un tāmētājs pasūtītāja uzņēmumā, būvdarbu vadītājs, specializēto darbu vadītājs, speciālists, būvuzraugs, utt. Un pats svarīgākais ir dalīties ar praktisko pieredzi visās iepriekšminētajās profesijās.

Katrā lekcijas ciklā ir jābūt arī vērtējumam, lai darba devējam pēcāk būtu iespēja prēmēt vai kā citādi veicināt savus gudrākos un veiklākos darbiniekus, jo nereti darba procesā to ir grūtāk pamanīt.

Manis aprakstītie piemēri un rekomendācijas ir vispārīgas pieejas. Jābūt diskusijai par konkrētu apmācības sistēmu un samaksas kārtību, lai izglītojamajiem būtu motivācija mācīties un mēs spētu sameklēt zinošus pasniedzējus. Un neesam mēs tik mazi, lai baidītos no savstarpējās konkurences, un neesam tik lieli, lai veltīgi izšķiestu cilvēku uzkrāto pieredzi un zināšanas.

Noslēdzot šo nelielo izklāstu, vēlos uzsvērt, ka Latvijas būvinženieru savienībai jākļūst par centrālo Latvijas būvniecības kvalitātes veicinātāju, jo kādam ir jāsasaista visi būvniecības procesa dalībnieki vienotā veselumā. Šis ir darbs, kuru vēlētos strādāt.”

  1. Alberts  Krols

Jau kopš 14 gadu vecuma  sāka strādāt būvēs, apgūstot sava tēva, Latvijas Nopelniem bagātā celtnieka pamatspecialitāti – flīzētājs. 1957. gadā iestājās Latvijas Valsts Universitātes Inženierceltniecības fakultātē, 1958. gadā turpināja mācības Rīgas Politehniskā institūta (RPI) Celtniecības fakultātē un 1962 gadā ieguva inženiera – celtnieka diplomu. Pēc augstskolas sāka strādāt Daugavpils gaļas kombinātā par galvenā inženiera vietnieku celtniecības jautājumos. No 1964. gada līdz 1965. gadam bija Lauku celtniecības ministrijas Daugavpils Pārvietojamās mehanizētās kolonnas (PMK) iecirkņa priekšnieks, bet no 1966. gada līdz 1967. gadam galvenais inženieris, bet laika posmā no 1967. gada līdz 1974. gadam Daugavpils PMK priekšnieks. 1975. gadā turpināja strādāt Daugavpils celtniecības trestā, kur divus gadus bija galvenais inženieris, vēlāk pārvaldnieks. 1977. gadā pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Sākotnēji bija Celtniecības ministra vietnieks, savukārt 1978. gadā Celtniecības ministra pirmais vietnieks. No 1985. gada līdz 1990. gadam bija Latvijas Celtniecības komitejas priekšsēdētājs, bet no 1990. gada līdz 1992. gadam kopuzņēmuma “Lat-Holding”, bet no 1992. gada līdz 2001. gada akciju sabiedrības “KU Lat-Holding” ģenerāldirektors, no 2002. gada līdz 2017. gadam AS “KU Lat-Holding” padomes priekšsēdētājs. No 1988. gada līdz 1990. gadam bija ANO Starptautiskās programmas „Habitat” darba grupas loceklis. Nozīmīgākie tautsaimniecības objekti, kuri realizēti ar tiešu līdzdalību: rūpnīca „Liepājas metalurgs”, cementa rūpnīca “Brocēni”, Daugavpils pievadķēžu rūpnīca, Daugavpils ķīmiskās stikla šķiedras ražotne, Daugavpils gaļas un piena kombināta ražotnes, Valmieras piena kombināts, Rīgas gaļas kombināts, Rīgas vagonu rūpnīcas un VEF rekonstrukcija. Vēlāk AS “Ventspils nafta” naftas un naftas produktu termināli, SIA “MANTES” naftas produktu termināls Sarkandaugavā, AS “Nafta IMPEX” naftas produktu termināls Rīnūžos, dzīvojamās mājas Garkalnes pagasta ciematā “Ainavas”.

Iesaistījies sabiedriskā darbā, sagatavojis priekšlikumus par ierosinātajam izmaiņām Būvniecības likumā un Vispārējos būvnoteikumos. Ir Ekonomikas ministrijas Standartizācijas komitejas loceklis. LBS valdes loceklis bijis no 2006. līdz 2009. gadam, pēc tam no 2012. gada. LBS BSSI būvspeciālistu sertificēšanas sistēmas Shēmas komitejas priekšsēdētājs un Pretendentu atbilstības novērtēšanas komisijas loceklis, LBS Tehniskās komitejas priekšsēdētājs, LBS BSSI Novērtēšanas komisijas loceklis.

Alberts Krols: “Par galvenajiem LBS valdes uzdevumiem uzskatu:

  1. celt LBS atpazīstamību un autoritāti;
  2. LBS biedru skaita palielināšanu ar jaunajiem būvinženieriem, veidojot tiešus kontaktus ar maģistratūrā studējošiem un jau strādājošiem būvinženieriem, tai skaitā reģionu profesionāļiem;
  3. būvinženieru kompetences paaugstināšana;
  4. būvniecības nozares sasniegumu (arī ārzemju)  popularizēšana.”

  1. Ilmārs  Leikums

Pabeidzis Rīgas Tehnisko universitāti kā celtnieks inženieris. 1992. gadā sāka strādāt par Rīgas pilsētas Būvinspekcijas Zemgales priekšpilsētas galvenā būvinspektora palīgu, no 1993. gada līdz 1997. gadam bija galvenais būvinspektors, no 1997. gada Ziemeļu rajona galvenais būvinspektors. No 1998. gada strādāja Rīgas pilsētas būvinspekcijā par priekšnieka vietnieka vietas izpildītāju, bet no 1999. gada bija Rīgas pilsētas Būvinspekcijas priekšnieks. Pēc tam bija Rīgas Domes Pilsētas Būvvaldes vadītāja vietnieks.

Sākot ar 1996. gadu iesaistījies visu lielo Rīgas objektu celtniecībā, bijis SIA “Biroju centrs Ezerparks” valdes loceklis, bijis VAS „Valsts Nekustamie īpašumi“ Attīstības pārvaldes direktora vietnieks.

Šobrīd Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca tehniskais direktors.

  1. gadā ieguvis arī augstāko profesionālo jurista izglītību. LBS valdes loceklis kopš 2003. gada, LBS Likumdošanas sekcijas vadītājs. Ir arī Latvijas būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas (LBBA) valdes loceklis.

  1. Ainārs Leitēns

Būvniecības nozarē strādā kopš 1995. gada. Inženierzinātņu bakalaura grāds ekonomikā iegūts 1994. gadā un 1995. gadā iegūts inženiere ekonomista kvalifikācija būvuzņēmējdarbības un organizēšanas specializācijā. Šo gadu laikā uzkrāta ievērojama pieredze strādājot pie dažāda mēroga projektu īstenošanas. Kā lielākos un nozīmīgākos var minēt  Latvijas Nacionālā teātra rekonstrukcija-restaurācija, par kuru saņemts nozares apbalvojums ”Gada labākā būve Latvijā 2004", nominācijā "Restaurācija" 1. vieta, Ēkas rekonstrukcija – restaurācija Rīgā, Kalpaka bulvārī 7, apbalvojums "Gada labākā būve Latvijā 2004", veicināšanas balva nominācijā "Rekonstrukcija”, AS „Diena” multifunkcionālās ēkas „Mūkusalas māja” rekonstrukcija „Gada labākā būve Latvijā 2005”, nominācijā "Rekonstrukcija" veicināšanas balva, Biržas ēkas rekonstrukcija Rīgā, Doma laukumā 6, "Gada labākā būve Latvijā 2011", nominācijā "Rekonstrukcija" 1. vieta, “Saeimas ēkas rekonstrukcija un restaurācija”; Jēkaba 6/8, Rīgā - Latvijas būvniecības gada balva 2016 - 1. vieta nominācijā "Rekonstrukcija". Pēdējo divu gadu laikā atbildīgais darbu vadītājs tādos gan sociāli, gan kultūrvēsturiski nozīmīgos objektos kā “Stradiņa Universitātes ēkas Dārza ielā 5, Rīgā, būvprojekta izstrāde, būvdarbi, autoruzraudzība un garantijas nodrošināšana” un “VEF kultūras pils pārbūves un restaurācijas darbi, Rīgā, Ropažu 2”.

Ainārs Leitēns: “LBS valdē mana prioritāte ir veicināt būvinženiera statusu, nostiprināt profesijas prestižu. Jāstiprina un jāveido ciešāka sadarbība ar valsts tautsaimniecības sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām, lai veicinātu būvniecības nozares attīstību. LBS Latvijas būvniecības nozarē ir nozīmīgs kompetences centrs un manā skatījumā šī kompetences centra pozīciju stiprināšanai būtu jābūt vienam no LBS turpmākās attīstības stūrakmeņiem.”

  1. Guntars Liepiņš

Būvinženieris. Profesionāls maģistrs. Absolvējis Rīgas Politehnisko institūtu, pašreizējo Rīgas Tehnisko universitāti. Bijis būvdarbu vadītājs, tajā skaitā arī ārzemēs, tehniskās daļas vadītājs, tāmju un apjomu daļas vadītājs SIA “Rīgas restaurācijas birojs”, būvkonsultants un valdes priekšsēdētājs SIA “Būvniecības konsultantu, projektēšanas birojs”, tāmju un apjomu inženieris SIA “Hill international Baltic”, bet šobrīd vadošais eksperts AS “Inspecta Latvia”. Specializējies būvekonomikā, būvju, būvprojektu DOP, ekonomikas daļu ekspertīzēs un būvuzraudzībā.  Ir  SIA “LBS – konsultants” lektors būvuzraudzības, būvekonomikas jautājumos.  Vairāku rakstu autors žurnālā “Būvinženieris”. Augstu vērtē profesionalitāti un tur cieņā godīgumu.

  1. Juris  Mellēns

Studējot RTU bija Valkas starpkolhozu celtniecības organizācijas stipendiāts. Pēc studijām 1987. gadā šajā organizācijā bija būvdarbu vadītājs, 1990. gadā viņu ievēlēja par priekšsēdētāju. Pēc 1991. gada aptuveni gadu nostrādāja Vācijā būvniecībā. 1994. gadā izveidoju savu uzņēmumu. Tā pamatnodarbošanās bija būvmateriālu tirdzniecība, projektēšana, būvniecība. Par Vācijā nopelnīto naudu nopirka Smiltenē Valkas SCO Brutuļu dzelzsbetona poligonu. No 2004. gada 15. februāra Juris Mellēns ir Valmieras pilsētas galvenais būvinspektors. LBS valdes loceklis kopš 2009. gada, LBS Valmieras kopas vadītājs.

Juris Mellēns: “30 gadi būvniecībā, no tiem:


16 gadi kā darbu vadītājs, būvuzņēmuma vadītājs, īpašnieks;

14 gadi Valmieras pilsētas galvenais būvinspektors;

  9 gadi LBS valdes loceklis;

  2 gadi EM Būvniecības padomes loceklis;

  2 gadi EM Būvniecības likuma grozījumu izstrādes darba grupā;

Šī pieredze dod labu sapratni, kas nepieciešams būvinženierim ikdienas normālam darbam, kā šīs intereses pārstāvēt un lobēt balstoties uz LBS cienījamo reputāciju un statusu.”

  1. Vilnis  Puļķis
1993. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti un ieguvis inženiera – celtnieka diplomu. Pēc augstskolas strādājis Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sistēmā dažādos amatos. Bijis Būvniecības uzraudzības nodaļas priekšnieka vietnieks. SIA VPM Latvia valdes loceklis, LBS valdes loceklis kopš 2009. gada, LBS Likumdošanas sekcijā strādā pie likumdošanas ugunsdrošībā.
  1. Jānis Palamarčuks

Izglītību būvniecībā ieguvis vispirms Saldus lauksaimniecības tehnikumā, pēc tam inženierzinātņu bakalaura grādu LLU Lauku inženieru fakultātē. Juridiskajā koledžā apguva tiesību zinātnes. Profesionālo maģistra grādu būvniecībā ieguva Rīgas Tehniskajā universitātē un SIA “Sociālo tehnoloģiju augstskolā” profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnēs un juriskonsultanta kvalifikāciju. Bijis Ventspils pilsētas domes Administratīvās inspekcijas speciālists – inspektors, vēlāk Būvniecības administratīvās inspekcijas galvenais speciālists, būvinspektors. Bijis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas būvinspekcijas Inženierbūvju inspektors, Zemgales priekšpilsētas un Kurzemes rajona  būvinspektors, Latgales priekšpilsētas būvinspektors, galvenā būvinspektora pienākumu izpildītājs, Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības uzraudzības nodaļas vadītājs, Rīgas pilsētas būvinspekcijas galvenais būvinspektors, Daugavas labā krasta būvinspektoru nodaļas vadītājs. Bijis SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” Būvniecības pārvaldes vadītājs, Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieks. Kopš 2016. gada maija Būvniecības valsts kontroles biroja Kontroles departamenta direktora vietnieks, valsts galvenais būvinspektors, Inspekcijas nodaļas vadītājs.

  1. Vaira Ronimoisa

Pēc mācībām Alūksnes 1.vidusskolā, iestājās Bulduru dārzkopības tehnikumā un kļuva par tehniķi - tehnologu. 1981. gadā absolvēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju un ieguva inženieres celtnieces diplomu. Alūksnes Starpkolhozu celtniecības organizācijā (SCO) strādāja par darbu vadītāju, vēlāk par iecirkņa priekšnieci. 1992. gadā kļuva par Alūksnes rajona SIA „Pamati” direktori. 2001. gadā kļuva par celtniecības direktori SIA „Cēsu būvnieks”. Laikā no 2005. gada līdz 2007. gadam bija AS „UPB” Vidzemes pārstāvniecības direktore, bet 2007. gada SIA „Grotta” valdes priekšsēdētāja. Kopš 2012. gada strādā SIA “Woltec”. Bija  būvniecības nodaļas vadītāja,  bet kopš 2017. gada valdes locekle, projektu vadītāja un atbildīgā būvdarbu vadītāja. 2006. gadā LBS kongresā tika ievēlēta LBS valdē un tās sastāvā bija līdz 2015. gadam. Cēsu reģionālās kopas vadītāja, LBS Reģionālo kopu koordinatore.

Vaira Ronimoisa: “Vēlos darboties LBS valdē, jo ikdienā strādājot būvobjektos dažādos reģionos, pārzinot problēmas, varētu būt laba saikne starp LBS valdi un būvniekiem reģionālajos būvobjektos. Strādājot valdē, būtu iespēja paust savu viedokli, dalīties pieredzē ar citiem valdes locekļiem par aktuālajiem jautājumiem būvniecībā un iesaistīties to realizēšana. Aizstāvēt un uzklausīt LBS biedru intereses, maksimāli daudz informēt savus biedrus, kā arī būvniecībā iesaistītos būvniecības dalībniekus par regulējošiem aktiem un to izmaiņām. ​Ņemot vērā, ka turpmākajos gados būs akūts būvspeciālistu trūkums, tad valdes un arī mans uzdevums būtu maksimāli veicināt jebkura jaunā būvniecības dalībnieka - speciālista iesaistīšanos būvniecībās procesā, piesaistot prakses periodos, pieņemot par būvdarbu vadītāju palīgiem, būvuzraugu palīgiem, pievērst lielu uzmanību arodizglītībai, strādnieku kvalifikācijas celšanai.

LBS darbība nākotnē nebūtu būtiski jāmaina. Galvenie pamatuzdevumi būtu: - iesaistīties būvniecības likumdošanas pilnveidošanā, lai likumos būtu nepārprotami, vienoti termini, atbildības un detalizēti izstrādāti noteikumi, lai būvinženieris justos pārliecinoši un komfortabli šajā nozarē,

- savu biedru profesionālo interešu aizstāvēšana valsts u.c. institūcijās, profesionālā atbalsta sniegšana,

- būvinženieru kompetences paaugstināšana,

 jauno speciālistu iesaistīšana būvniecības procesos.”

  1. Mārtiņš  Straume

Rīgas Politehniskajā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) Celtniecības fakultātē. Paralēli mācībām institūtā bija meistars, būvēja „Bērnu pasauli” Rīgā un ekspluatācijas inženieris Valsts Rīgas cirkā.

  1. gadā pēc Rīgas Politehniskā institūta absolvēšanas un inženiera celtnieka kvalifikācijas iegūšanas bijis darbu vadītājs, ražošanas - tehniskās daļas priekšnieks, galvenā inženiera vietnieks „Latkolhozxstroj” sistēmas lielākajā 600 cilvēku celtniecības struktūrvienībā - Siguldas Starpkolhozu celtniecības organizācijā. 1972. gadā Latvijas Lopkopības un veterinārijas zinātniski pētnieciskā institūtā sāka strādāt par celtniecības un tehnoloģijas sektora vadītāju. Daudz rakstīja: 42 zinātniski - tehniskās publikācijas par zinātniskajiem izstrādājumiem un to ieviešanu ražošanā un uzstājās: 14 zinātniski- tehniskās konferencēs, izstrādāja disertāciju tehnisko zinātņu kandidāta grāda iegūšanai.
  2. gada nogalē sākās jauns posms un turpinājās gandrīz piecpadsmit gadus, tajā skaitā četrpadsmit gadus projektēšanas institūta „Lauku projekts” galvenā inženiera postenī.

No 1998. gada decembra līdz 2012. gada martam bija SIA „Moduls – Rīga” ģenerāldirektora vietnieks celtniecības jautājumos, bet pēdējos piecus organizācijas kvalitātes un vides vadības sistēmu vadītājs.

Vienmēr bijis saistīts ar sabiedrisko darbu. Bijis Siguldas pilsētas deputāts, divdesmit četrus gadus Kalnu slēpošanas un Frīstaila federācijas prezidents, četrpadsmit gadus Latvijas Slēpošanas savienības  prezidents, Latvijas Olimpiskās komitejas loceklis.

Šobrīd nozīmīgā vieta ir Latvijas Būvinženieru savienība. LBS biedrs un valdes loceklis kopš tās darbības atjaunošanas 1989. gadā, priekšsēdētāja  vietnieks kopš  1997.  gada, bet valdes priekšsēdētājs kopš 2003. gada marta. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU)  un  Rīgas  Tehniskās universitātes (RTU) padomnieku konventa loceklis,  LLU Valsts eksaminācijas komisijas  priekšsēdētājs, Rīgas Galvenā  arhitekta  kolēģijas loceklis, LBS BSSI galvenais  administrators.

Mārtiņš Straume: “Valdē vēlos būt  tāpēc, lai  turpinātu Latvijas Būvinženieru savienības Statūtos paredzēto mērķu realizāciju, organizācijas, kā profesionālas un radošas tālāku izaugsmi, tās integrēšanos nozares Eiropas Savienības struktūrvienībās.”

  1. Juris  Monvīds Skalbergs
  1. gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultāti un 2003. gadā turpat, pabeidzot studijas, ieguva maģistra grādu. Profesionālā karjera sākās 1961. gadā Kultūras ministrijas restaurācijas, projektēšanas un konstruktoru birojā. Bija projektu galvenais arhitekts. Bijis Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātes pasniedzējs un projektēšanas institūta „Agroprojekts” arhitektūras biroja „Arbi” vadītājs, bet pēc tam SIA „JS & Partneri” valdes priekšsēdētājs.

Objekti: ir Krievu drāmas teātris, Tehniskais centrs - administratīvā ēka Peldu ielā 25 Rīgā, daudzfunkcionālais centrs Valmieras rajona Lodes pagastā, projektēšanas institūts ”Agroprojekts”, 12 veikali „Drogas” Latvijā, Berga bazāra iekšējo ielu arhitektoniskais veidojums, kokapstrādes uzņēmums „BSW Latvija”, ap 25 individuālās ģimenes mājas, „Moduls – Rīga” administratīvā ēka, elektropreču tirdzniecības centrs „Profs” un citi objekti.

Kopš 1965. gada Latvijas Arhitektu savienības biedrs, kopš 1993. gada Latvijas reģionālās arhitektūras akadēmijas īstenais loceklis, LAS valdes loceklis, kopš 2003. gada Baltijas arhitektu savienības asociācijas viceprezidents/prezidents, kopš 1990. gada viņš vada LAS pārstāvniecību BAUA un Starptautiskajā Arhitektu savienībā,  kopš 1993. gada LAS pārstāvējis UIA organizētajos pasākumos, organizējis LAS līdzdalību Eiropas Arhitektu padomē no 2002. gada līdz 2005. gadam. Daudzu arhitektonisku konkursu žūrijas komisiju loceklis, piedalījis latviešu izcelsmes ASV mecenāta Gunta Boles prēmijas iedibināšanā Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes un RTU Būvniecības fakultātes studentiem. Kopš 1992. gada vada šo prēmiju pasniegšanas žūrijas komisijas darbu. 2004. gadā saņēma Krievijas Arhitektu savienības medaļu, 2005. gadā LAS nominēto K. Baumaņa godalgu. “Būvindustrijas lielās balvas” laureāts 2014. gadā kategorijā  par mūža ieguldījumu būvindustrijā. 2018. gada februārī izdota Jāņa Lejnieka sarakstīta grāmata par arhitektūru un Jura Skalberga profesionālo darbību.

Juris Skalbergs: “Par LBS attīstību. Temats sarežģīts un cieši saistīts ar valsts politisko un ekonomisko attīstību. LBS pietiekoši aktīvi reaģē uz aktuāliem notikumiem valstī, visādi atbalsta un rūpējas par savas profesijas pārstāvjiem. Esmu gandarīts par režīmu, gaisotni un kārtību kāda valda LBS valdē. Patīkami uzturēties šajā vidē. Simpātiska un ar prieku atbalstāma LBS Būvinženieru palātas\kameras dibināšanas iecere. Daudzus gadus esmu aktivizējis viedokli par šādas institūcijas radīšanu arhitektūras profesijā, diemžēl, līdz šim, neveiksmīgi. Motivācija: sarežģīti, grūti.....Esmu izteicis vēlmi piedalīties tādas\līdzīgas tapšanas procesā LBS ietvaros.”

  1. Igors Šenbergs
  1. gadā iegūts profesionālais bakalaura grāds Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātē un inženiera kvalifikācija būvniecībā. Bijis būvstrādnieks un brigadieris SIA “PBLC”, būvinženieris konstruktoru birojā “BK Style”, būvdarbu vadītājs SIA ”Universal – Remont”.

Sākot ar 2007. gadu strādājot „RBSSKALS Būvvadība” kā projekta inženieris un projekta vadītājs, realizējis liela mēroga būvobjektus: Ziežu ražošanas iecirkņa izbūvi un rekonstrukcijas darbus “Grindeks”. Strādājis renovācijas centrā „Koka Rīga” (projekta „Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciālā stiprināšana” ietvaros). Realizējis ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas, t.sk. saimniecības ēkas būvniecību, Ambulatorās veselības aprūpes centra jaunbūvē Kurzemes reģionā – Ventspilī (Ventspils poliklīnika). SIA "Grindeks" Laboratorijas korpusa K-18 vienkāršotas renovācijas būvdarbu izpilde Rīgā, Krustpils ielā 53. Atbildīgais darbu vadītājs, SIA "AP Vecrīga" Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Strēlnieku ielā 7, Rīgā, tehniskā projekta izmaiņas un būvdarbi, Projekta direktors, AS „Grindeks”, Mikrobioloģijas laboratoriju rekonstrukcijas projekta izstrāde un rekonstrukcija Rīgā, Krustpils ielā 53, Projekta vadītājs, AS „Grindeks”, Ziežu ražošanas iecirkņa būvniecība Krustpils ielā 53c, Rīgā, Projekta vadītājs.

Kopš 2014. gada SIA “Velve” tehniskais direktors. Lielākie īstenotie projekti: RTU Elektrotehnikas un telekomunikāciju fakultāte. 2. kārta (atbildīgais darbu vadītājs), Tirdzniecības centra pārbūve par biroja ēku Tehnikas ielā 3, Lidostā "Rīga" Mārupes novadā (projekta vadītājs/atbildīgais darbu vadītājs), SIA "Rīgas BioEnerģija" Biokurināmā katlu mājas jaunbūve un esošās ēkas demontāža Rencēnu ielā 16, Rīgā (atbildīgais būvdarbu vadītājs), Lapmežciema pagasta pārvalde Stadiona rekonstrukcija Lapmežciemā (atbildīgais būvdarbu vadītājs), SIA "Amalva Baltija" Noliktavu ēkas ar ražošanas un biroja telpām jaunbūve Bukaišu ielā 1, Rīgā (atbildīgais būvdarbu vadītājs), SIA "Swallow Residence" Daudzdzīvokļu māju būvniecība Raņķa dambī 34, Rīgā (atbildīgais būvdarbu vadītājs).

Saņemti nozares apbalvojumi: Konkursā "Gada būvinženieris Latvijā 2012" 1.vieta nominācijā "Gada jaunais speciālists", „BŪVINDUSTRIJAS GADA BALVA”  laureāts kategorijā „Gada jaunais inženieris 2013”. Konkursā "Gada būvinženieris Latvijā 2016" 1.vieta nominācijā "Gada projektu vadītājs".

Igors Šenbergs: “Pievienojoties LBS valdei vēlos veicināt nozares sakārtošanu un attīstību, strādājot pie skaidru spēles noteikumu būvniecības dalībnieku starpā noteikšanas. Manas prioritātes ir: kompetences paaugstināšana būvinženieriem, kvalitāte, likumdošanas sakārtošana, Latvijas būvniecības eksporta veicināšana.

Strādājot LBS valdē, sadarbībā ar nozares ekspertiem vēlos virzīt iniciatīvas un sniegt priekšlikumus, pielietojot praktiskās zināšanas, kas iegūtas būvniecības procesā, ar mērķi pielāgot normatīvos aktus un būvniecības dokumentāciju reāliem notikumiem būvniecībā. Nostiprināt Latvijas Būvinženieru savienības pozīcijas, kā vienas no spēcīgākajām nevalstiskajām organizācijām, kas aizstāv inženierus un korektu būvniecības procesa īstenošanu valsts organizāciju un sabiedrības priekšā.”

  1. Gints Šķenders

Pēc Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Celtniecības fakultātes absolvēšanas un inženiera celtnieka kvalifikācijas iegūšanas 1981. gadā nokļuva Cēsu rajona starpkolhozu celtniecības organizācijā (SCO), kur savu karjeru sāka kā meistars, turpināja, kā darbu vadītājs, galvenais inženieris, bet laikā no 1987. gada līdz 1992. gadam bija Cēsu rajona SCO priekšsēdētāja vietnieks ražošanā. Pēc tam kļuva SIA „Cēsu būvnieks” līdzīpašnieks un bija firmas celtniecības direktors. No 2001. gada līdz 2013. gadam bija Cēsu novada domes priekšsēdētājs. Laikā no 2013. gada līdz 2015. gadam Valsts Prezidenta kancelejas saimnieciskās nodaļas projektu vadītājs. Laikā no 2019. – 2013. gadam bijis vieslektors LLU Lauku inženieru fakultātē (Būvdarbu tehnoloģija, celtniecības organizācija) un no 2013.  – 2014. gadam vieslektors Vidzemes augstskolā. Kopš 2015. gada SIA “Būvprojekts” valdes loceklis, būvniecības projektu vadītājs un būvuzraugs.

  1. Valdis Uzariņš

Strādājis Zinātniskajā restaurēšanas pārvaldē. Amati: 2. kategorijas betonētājs, faktiski palīgstrādnieks. Pirmais objekts bija Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, tad Sv. Pētera baznīca, vecais Dailes teātris.  Strādāju dažādus darbus- krāsoja, veicu namdara darbus. Izkalis vienu Sv.Pētera baznīcas portāla karnīzi akmenī, strādājot tēlnieces Marijas Ehelaides vadībā, strādājis arī uz Sv.Pētera un Doma baznīcas un daudziem citiem jumtiem ar slaveno Sv. Pētera baznīcas gaiļa izgatavotāju vara kalēju un skārdnieku Valdi Krivānu.

1978.gadā iestājās Rīgas Politehniskajā institūtā, mācījās neklātienē. Darbā tika izveidota jauna struktūrvienība - Mākslinieciskās restaurēšanas iecirknis, kura vadītājs slavenais restaurators Artūrs Smila uzaicināja strādāt iecirknī par darbu vadītāju.

Bija valdes loceklis un  vēlāk valdes priekšsēdētājs 1993. gada janvārī uz valsts uzņēmuma „Latvijas Restaurators” bāzes izveidotajā akciju sabiedrībā ”Restaurators” (tagad AS „Būvuzņēmums Restaurators”). Darbs tādām būvēm kā Nacionālā Opera, Nacionālais teātris, Aglonas bazilika, Melngalvju nams, Rīgas Rātsnama fasādes apdare, Saeimas jaunā sēžu zāle, Latvijas Bankas Apmeklētāju centrs, Rīgas pils, Rīgas Birža, Alberta ielas namu fasāžu un interjera jūgendstila apdare un daudz daudz citu.

  1. gadā sakarā ar akcionāru maiņu kļuva par AS „Būvuzņēmums Restaurators” valdes locekli un būvdarbu vadītāju.

Šī posma svarīgākie darbi ir bijušās Valsts prezidentes dzīvokļa izbūve, kino „Rīga” restaurācija, Kuldīgas novada muzeja restaurācija, Kuldīgas domes ēkas dekoratīvā apdare, Kultūras pils „Ziemeļblāzma” restaurācija, apgabaltiesas fasādes restaurācija.

Par mūža ieguldījumu būvindustrijā saņēmis nozares valstī augstāko apbalvojumu Būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmeni”.

  1. Andris  Veinbergs
  1. gadā absolvēja Rīgas Tehniskās universitātes Celtniecības fakultāti rūpniecības un civilās celtniecības specialitātē. Ir maģistra grāds. Turpina mācības RTU doktorantūrā, ir 2. kursa students.

Darba karjera pretī profesionālam būvinženiera statusam sākās 1985. gadā kolhoza Ādažu celtniecības pārvaldē. Bija betonētājs. 1987. gadā šajā pārvaldē jau bija brigadieris – meistars, bet 1990. gadā vecākais darbu vadītājs.

Deviņdesmito gadu sākumā bija Celtniecības firmas SIA „VEK” direktors, celtniecības darbu vadītājs.  1993. gadā Vācijā pārstāvēja firmu „Garants”.

Kopš 1994. gada saistīts ar SIA „Knauf Marketing Rīga”. SIA „Knauf” tehniskais vadītājs un Knauf Akadēmijas vadītājs kopš 2007.gada

SIA „LBS –Konsultants” valdes loceklis. LBS valdes loceklis no 2000. līdz 2003. gadam un kopš 2012. gada. 2014. gadā pildīja Latvijas IBP valdes priekšsēdētāja pienākumus. LAA biedrs – akustikas eksperts. LAK sausās būves meistars.

Andris Veinbergs: “LBS ir lielākā un spēcīgākā būvinženieru apvienība valstī. Tāpēc, tās darba kvalitāte ir svarīga gan inženieriem pašiem, gan valstij kopumā. Strādājot valdē, var īstenot likumdošanas izmaiņas, kuras ceļ inženiera prestižu, profesionālo izaugsmi un konkurent spēju globālā mērogā.

Esmu par LBS paplašināšanu, arī par pāreju kameras formā. Tas celtu organizācijas ietekmi un liktu uzņemties atbildību. Tas ir tas, ar ko mēs atšķīrāmies no vecās Eiropas. ES valstīs ap 99% inženieri ir kameru/savienību biedri. LBS pašlaik ir ap 15% no visiem sertificētiem inženieriem.

Savukārt kamerai nozarē jābūt likumdošanā ar lēmumu pieņemšanas tiesībām. Tā ir iespēja būvniekiem pašiem, un nevis juristiem, noteikt savu izvēli. It īpaši jautājumos, kuri  attiecas uz kvalifikāciju, profesionālo attīstību un atalgojumu. Mums ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas, lai tiešām, kas mainītos uz labo pusi.”

  1. Anita Vanaga

Darboties būvniecībā izlēmusi tradicionāli: "skolā patika zīmēšana, saistīja tehniskā rasēšana, padevās matemātika. Likās, ka visu interesantāko no eksaktajām zinātnēm apvieno būvniecība. Par to pārliecināta joprojām. 1997.gadā absolvēja Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultāti, iegūstot specialitāti - celtniecības ekonomika un organizācija. Pēc tam sāka strādāt AS "Komunālprojekts", bijusi būvniecības nodaļas vadītāja un inženiere konstruktore.

2000.gadā kļuva par uzņēmējdarbības maģistru, beidzot studijas Inženierekonomikas fakultātē (specialitāte - būvuzņēmējdarbības ekonomika un organizācija). Kopš 1992.gadā strādā Jēkabpils pilsētas pašvaldībā, kur šobrīd ieņem Būvniecības nodaļas vadītājas amatu.

Anita Vanaga: “Manuprāt, visu interesantāko no eksaktajām zinātnēm apvieno būvniecība. Šajā nozarē dažādās sfērās strādāju kopš Rīgas Tehniskās universitātes absolvēšanas. AS „Komunālprojekts” Jēkabpils nodaļā strādāju par inženieri-konstruktori un konstruktoru nodaļas vadītāju. Pašlaik strādāju Jēkabpils pilsētas pašvaldībā par Būvniecības nodaļas vadītāju. Vienlaicīgi esmu vieslektore Jēkabpils agrobiznesa koledžā, lasu lekcijas nepilna laika studiju programmā „Namu pārvaldīšana”. Pārstāvu arī LBS Jēkabpils reģionālo kopu.

Latvijas Būvinženieru savienību vēlos redzēt kā profesionālu, ietekmīgu organizāciju ar pārliecinošu vietu Valsts būvniecības sistēmā un spēju pozitīvi ietekmēt būvniecības procesus. Latvijas būvinženieru savienības valdes darbā vēlos izmantot savu dažādo pieredzi un zināšanas.”

  1. Mārtiņš  Vilnītis

Inženierzinātņu doktors, Rīgas Tehniskā Universitāte, studiju programmas „Būvniecība” direktors, RTU Būvražošanas katedras vadītājs, pr. doc.; SIA “MV Consult” īpašnieks (kompānija nodarbojas ar nekustamā īpašuma vērtēšanu un būvuzraudzību). Vadījis vairākus simtus maģistru, bakalauru un kvalifikācijas darbus, LBS Izglītības un jauno speciālistu sekcijas vadītājs, Latvijas Īpašuma Vērtētāju asociācijas Profesionālās izglītības komisijas loceklis no 2009. gada.

Mārtiņš Vilnītis: “Jau no 2012. gada aktīvi vadu LBS Izglītības un jauno speciālistu sekciju, bet no 2015. gada kļuvu par LBS valdes locekli. Šo gadu laikā mūsu sekcija ir kļuvusi par vienu no aktīvākajām LBS un nenoliedzami, ka tas ir pateicoties cilvēkiem, kuri nedomājot par savu laiku un nežēlojot spēkus mērķtiecīgi strādā, lai sasniegtu plānotos rezultātus. Izmantojot iespēju es vēlos pateikties visiem saviem kolēģiem, kuri piedalās sekcijas sēdēs un ir  atsevišķu mūsu projektu īstenotāji, vai ideju autori. Es ceru, ka arī nākotnē Izglītības sekcija būs tik pat aktīva un piedalīsies būvinženieru izglītības procesa pilnveidošanā un jauno speciālistu kvalifikācijas paaugstināšanā.

Manuprāt, nākamo trīs gadu laikā LBS būtu trīs aktuāli uzdevumi – Inženieru kameras izveidošana, būvinženieru izglītības sistēmas un būvinženieru sertifikācijas procesa pilnveidošana. Faktiski visi šie jautājumi, tiešā vai pastarpinātā veidā, ir saistīti ar manu līdzšinējo darbību LBS valdē un Izglītības un jauno speciālistu sekcijā, kā arī RTU, Būvniecības Inženierzinātņu fakultātē, kas varētu turpināties kļūstot atkārtoti ievēlētam par LBS valdes locekli. Esmu pārliecināts, ka šie trīs jautājumi – likumdošana, izglītība un sertifikācija ir kā trīs vaļi, uz kuriem nākotnē vajadzētu balstīt LBS mērķus un izstrādāt konkrētus uzdevumus to sasniegšanai. Domāju, ka LBS struktūrā visi nepieciešamie mehānismi, lai varētu realizēt minētās pārmaiņas, jau ir radīti un nav nepieciešams no jauna izgudrot velosipēdu. Šajā gadījumā ļoti svarīgi ir konkrēti cilvēki, kuri darbojas attiecīgajās sekcijās vai sertificēšanas institūcijā un tad rezultāts nebūs ilgi jāgaida. Kā arī katrs no mums LBS biedriem ir aicināts ņemt dalību šajos procesos, jo tikai kritizēšana nedos gala rezultātu, ko vēlamies sasniegt!

Uzskatu, ka iepriekšējos gados uzsāktais process, kad LBS valdē notiek locekļu pakāpenisks nomaiņas process, ir tieši tas kas nepieciešams, lai katrā momentā mēs sasniegtu maksimāli produktīvāko risinājumu – gados uzkrātā pieredze, zināšanas un nosvērtība kopā ar jaunības maksimālismu, enerģiju un uzņēmību ģenerē tieši to rezultātu, kurš konkrētajā situācijā ir optimālākais. Šo ideju es vēlos arī attīstīt visā LBS struktūrā, jo jebkuras organizācijas attīstība ir iespējama tikai paaudžu pakāpeniskas nomaiņas procesā. Tas ir labi, ka pieredzes bagātie būvinženieri ir gatavi dalīties savās zināšanās ar jaunajiem kolēģiem, tomēr ir svarīgi, lai arī jaunie būvinženieri neiegrimtu tikai tiešajos darba pienākumos, bet spētu arī atrast laiku iesaistīties sabiedriskajā darbā būvniecības nozares izaugsmei. Aicinu kolēģus izvēloties jauno LBS valdi atcerēties par šo ideju un izdarīt optimālāko iespējamo izvēli!”

Vēlēšanas notiks 23. martā LBS XXX kongresā

Lasīt vairāk...

Izstādes „Māja I” laikā iespēja iegūt aktuālo informāciju par ēku renovāciju

No š.g. 8. līdz 11. martam izstādes „Māja I” ietvaros Ekonomikas ministrija un informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneri informēs namu pārvaldītājus un dzīvokļu īpašniekus par pieejamo ES fondu finansējumu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī kvalitatīvu ēku renovāciju. Izstādes laikā notiks arī seminārs „Mājokļu pārvaldīšanas un atjaunošanas prakse, iespējas.”

Tāpat izstādes laikā, piektdien, 9. martā plkst. 10:30 Konferenču zālē nr.1. notiks seminārs “Mājokļu pārvaldīšanas un atjaunošanas prakse, iespējas”, kura laikā namu pārvaldnieki un citi interesenti varēs uzzināt par jaunumiem normatīvajos aktos mājokļu pārvaldīšanas jomā, daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu atbalsta programmu, konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” norisi, kā arī par namu pārvaldnieka darba organizēšanu, pieredzi un risinājumiem. Semināru organizē Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, Ekonomikas ministrija, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 un Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde. Detalizēta pasākuma dienas kārtība pieejama EM mājas lapā

Četras dienas stendā „Dzīvo siltāk” (stendu kartē - F24) varēs sastapt Ekonomikas ministrijas, Patērētāju Tiesību aizsardzības centra, Elektrum Energoefektivitātes centra, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts ieņēmuma dienesta (9.marts) ekspertus. Konsultācijas sniegs arī būvniecības nevalstisko organizāciju pārstāvji no Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas, Latvijas Būvnieku asociācijas,Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Ilgtspējīgas būvniecības padomes un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji. Ekspertu saraksts pieejams Ekonomikas ministrijas mājas lapā.

Ekonomikas ministrijas pārstāvji izstādē informēs par būvniecības regulējumu un ES fondu līdzfinansējuma piesaistes iespējām daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības centrs informēs par normatīvo aktu prasībām būvizstrādājumiem. Interesenti varēs uzzināt kā izvēlēties atbilstošus būvizstrādājumus un saņemt konsultācijas par būvizstrādājumu atbilstību apliecinošiem dokumentiem. 

Būvniecības valsts kontroles biroja pārstāvji pastāstīs par ēkas vizuālās apskates un novērtējuma galvenajiem principiem un praktisko būvdarbu kontroli būvobjektos, kā arī demonstrēs ēku ekspluatācijas un būvdarbu kontroles mērinstrumentus.

Elektrum Energoefektivitātes centrs pastāstīs par energoefektivitāti mājoklī, bet Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas biedri, tai skaitā SIA“Rīgas namu pārvaldnieks” pastāstīs par ES fondu līdzfinansējuma piesaisti daudzdzīvokļu māju mēju energoefektivitātes uzlabošanai un pieredzi renovācijas projektu vadībā. Savukārt Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācija sniegs konsultācijas par korektu logu izvēli un montāžu.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji piektdien, 9.martā informēs par PVN piemērošanu būvniecības pakalpojumiem un būvizstrādājumiem no 2018.gada 1.janvāra

Plašāka informācija par izstādi „Māja I” pieejama Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 mājas lapā http://www.bt1.lv/maja1/.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei