Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2018

Tehnoloģijas. Siltummaiņi

Zeme–gaiss siltummaiņi ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās pašlaik ir ļoti aktuāli. Kas par to liecina? Šī ir jauna alternatīva Latvijas būvniecības tradīcijās. Pēdējos gados tā izmantota liela mēroga būvobjektos un topošos projektos Latvijā (dzīvojamo ēku kompleksi, baseini, biroju ēkas, koncertzāles). Šai alternatīvai izdevies iegūt valsts mēroga atzinību par energoefektivitāti.

Energoefektivitātes noteikšanai nepieciešami konkrēti veiktspējas dati, kuri par šo sistēmu nav atrodami Latvijas inženieru sabiedrībai pieejamos literatūras avotos. Tāpēc vēlējos noteikt zeme–gaiss siltummaiņa (ZGSM)kā ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas sastāvdaļas rentabilitāti Latvijas klimatiskajos apstākļos.

Neskaitot pašus pazemes kanālus vai caurules, sistēmā vēl nepieciešams gaisa ieņemšanas tornis, kondensāta savākšanas mezgls. Zeme–gaiss siltummainim ir iespējami divi varianti.

  1. variants ZGSM ir «pagarinājums» gaisa apstrādes iekārtas ieņemšanai, ar ko:
  2. a) ziemā iegūst gaisa priekšsildīšanu;
  3. b) vasarā iegūst gaisa priekšdzesēšanu.
  4. variants ZGSM sniedz papildu efektu dabiskajai ventilācijai vasarā.

Kāda būtu teorija?

Centos radīt visaptverošu zināšanu kopumu, ko izmantot, lai projekta daļā kritiski izvērtētu konkrēta ZGSM risinājuma rentabilitāti un nepieciešamību specifiskā situācijā.
Nozīmīgākie informācijas ieguvumi:

*Eksistē ZGSM dažādi izpildījumi:

1) PP caurules (DN200 – DN315). Piedāvājums – caurules ar antibakteriālu sudraba jonu pārklājumu.

2) Liela šķērsgriezuma dzelzsbetona kanāli (tradicionāli ~ Ø 1–1,5 m). Gan taisnstūrveida, gan apaļa šķērsgriezuma.

3) Metāla kanāli (mazāk izplatīts).

*Kā noteikt optimālo izbūves dziļumu. Balansa meklēšana starp:

1) rakšanas darbu, grunts sagatavošanas cenu 

2) un temperatūru, pie kuras patiešām izlīdzinās svārstības (4–5 m).

Pasaules praksē izbūves dziļumu izvēlas 1,5–2 metru dziļumā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Alvis Epners

Ilustrācijas: publicitātes materiāli

Lasīt vairāk...

Kā nenoslīkt sertifikātu jūrā?

Pārskats par zaļajāmsertifikācijas sistēmām, kas attiecināmas uz būvniecību.

Nav definīcijas un standarta, kas noteiktu, kāda ir zaļabūve. Kamēr vienam zaļš nozīmēs vien izmantotās krāsas toni, otram tie būs ietaupītie resursi, bet trešajam pat iekštelpu gaisa kvalitāte un ainaviskums. Ēka ir kompleksa padarīšana, kur var gadīties, ka pēc viena kritērija kaut kas ir absolūti zaļš, kamēr pēc cita – nāves briesmas. Lai novērstu neizbēgamās nesaprašanās un domstarpības, pagājušā gadsimta 90. gados sāka rasties pirmās sertifikācijas sistēmas, kas apliecināja veselas būves “zaļumu” pēc vairākiem kritērijiem, bet sertifikācijas ritenis ar pilniem apgriezieniem sācis griezties vien pēdējā desmitgadē. Nu sertificēt var ne tikai vienu jaunuzceltu ēku, bet arī renovācijas un pat veselus dzīvojamos kvartālus. 

Kādi ir sertifikāti?

Sertifikātu jūrā var noslīkt, ja holistiskajām būvniecības sertikācijas sistēmām, kāds ir, piemēram, BREEAM, pieskaita klāt plaša spektra materiālu un produktu sertifikācijas sistēmas, kā Blue Angel, kas vērtē gan krāsas, gan elektroslēdžus, un atsevišķa materiāla / procesa sertifikācijas sistēmas kāFSC koka un tā produktu sertifikāts.Pēc internetvietnes Building Green datiem, pasaulē ir aptuveni 600 dažādu zaļo sertifikācijas sistēmu, kas ir tiešāk vai mazāk tieši attiecināmas uz būvēm.

Tā kā holistiskās sertifikācijas sistēmas paredz iekļaut dažādus zaļos produktus un materiālus, šoreiz tieši par šiem lielajiemsertifikātiem. Pēc ES ziņojuma par ilgtspējīgu būvniecību, Eiropā izmanto 14 holistiskas sertifikācijas sistēmas, bet lielākoties tās ir šauri nacionālas, ko izmanto tikai konkrētajā valstī. Vien četras ir tādas, ko izmanto vairāk nekā piecās, bet mazāk nekā desmit valstīs. Globāli visizplatītākā (pēc skaita) sertifikācijas sistēma ir LEED, bet Eiropā – BREEAMar visvairāk sertificētajām ēkām tās izcelsmes valstī Lielbritānijā (sk. pārskatu par sertifikācijas sistēmām). BREEAMir arī pirmā ēku vērtēšanas sistēma, kas kalpojusi par piemēru citām, vēlāk radītām. 

Kāpēc vajag sertificēt?

Pirms gada žurnālā Environmental Healthfranču zinātnieku grupa aplēsa, ka slimības, kuru iemesls ir dzīves vidē sastopamā ķīmija, globāli izmaksā aptuveni 10% no pasaules IKP, kas, skaitļos izteikti, ir 10,75 triljoni ASV dolāru. Tas, protams, neattiecas tikai uz būvēm, bet, tā kā mūsdienās ļaudis arvien vairāk laiku pavada telpās (pēc dažām aplēsēm, pat līdz 90%), tad arī šajos triljonos krietna daļa vainas ir jāuzņemas būvēm. Protams, ilgtspējīgu un ekoloģisku būvi mierīgi var uzbūvēt arī bez sertifikāta, un dažkārt pat zaļāku, nekā paredz visstriktākais sertifikāts. Sertifikāts ir tikai apstiprinājums tam, ka produkts atbilst definētā standarta kritērijiem un ka no to ievērošanas ir kāds labums videi. Vairākās valstīs zaļāsertifikācija pat ir obligāta prasība attiecībā uz publiskajām ēkām...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Jolanta Sēnele

 

Lasīt vairāk...

Galdniecība, kas kalpo restaurācijai

Vēsturiskie koka elementi ir gan amatniecības mantojums, gan arī sava laika meistaru prasmju apliecinājums. Tāpēc, ja ēkai ir veci koka logi, durvis, koka apdare vai citi dekoratīvie elementi, tos ir vērts saglabāt un atjaunot. Galu galā – šodien ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē arvien augstāk tiek vērtēta tieši koka arhitektūra.  

Cita lieta, ka vēsturisko ēku atjaunošanā un it īpaši tajā daļā, kas saistīta ar galdniecību, jāņem vērā dažādi faktori, kuri ietekmē ne vien restaurācijas tempus, bet arī renovācijas vai rekonstrukcijas procesu. AS Būvuzņēmums Restauratorsir viens no retajiem uzņēmumiem Latvijā, kas realizē vērienīgus būvju atjaunošanas projektus, jo tam ir gan vajadzīgie restaurācijas speciālisti, gan arī nepieciešamā materiāli tehniskā bāze šāda veida projektu īstenošanai. Nemaz nerunājot par pieredzi, kas sniedzas līdz pat tālajam 1951. gadam, kad uzņēmums tika dibināts. 

Pēc iespējas tuvāk oriģinālam

«Ņemsim par piemēru parastu koka logu, kas atrodas vēsturiskā ēkā un kam kopā ar citiem veicamajiem atjaunošanas darbiem ir vajadzīga arī restaurācija,» savu stāstījumu iesāk AS Būvuzņēmums Restauratorsgaldniecības vadītājs Gints Zaļeškevičs. «Šāds logs vispirms ir jādemontē, jāatved uz mūsu darbnīcām, jāatstiklo, jānoņem tam vecie krāsu slāņi, vajadzības gadījumā jāveic trūkstošo koka detaļu protezēšana un defektu špaktelēšana. Visbeidzot logs ir jānokrāso par jaunu un jāiestiklo. Vēl tam jāpieliek eņģes un rokturi, ko arī vēl var nākties atjaunot, lai šo logu vispār varētu vest atpakaļ uz vēsturisko objektu un tur uzstādīt.»

Nevajadzētu aizmirst, ka bez restaurācijas prasībām un pietātes pret veco meistaru darbu ir vēl arī mūsdienu ēku energoefektivitātes prasības, kas jāņem vērā, realizējot arī vēsturisko objektu atjaunošanu. Piemēram, var izrādīties, ka vēsturiskajā logā ir jāieliek moderna stikla pakete, kas, no klasiskās restaurācijas un vēsturiskuma viedokļa raugoties, varbūt arī nemaz nav tik labi (jo pareizāk būtu logu saglabāt tā vēsturiskajā izskatā), taču telpā, kurā šāds atjaunots un «energoefektīvi uzlabots» logs tiks uzstādīts, būs daudz siltāk. 

«Kaut kādas lietas var nākties upurēt, taču tas nebūt nenozīmē, ka mūsu meistariem un galdniekiem tāpēc ir mazāk darba. Gluži pretēji. Lai vēsturiskajā logā ieliktu jaunu stikla paketi, kas ir biezāka par parasto stikla rūti, jāveic papildu frēzēšana. Nemaz nerunājot par to, ka tā ir arī atbilstoši jānostiprina, jo loga rūts ir ievērojami vieglāka par tāda paša izmēra paketi. Respektīvi, darba ir pat vairāk,» savu stāstījumu par logu restaurāciju turpina uzņēmuma speciālists...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Pēteris Uzars

Foto: AS Būvuzņēmums Restaurators arhīvs

Lasīt vairāk...

Būvniekam ir jādomā

Ar Būvindustrijas lielās balvas par mūža ieguldījumu laureātu Indriķi Teivānu runājām ilgi, bet ik pēc brīža sarunā ieskanējās šie vienkāršie un dziļie vārdi: būvniekam ir jādomā.

Vai Latvijā pēdējos gados ir uzcelta būve, ko cilvēki brauks skatīties arī pēc simt gadiem?

Nav. Tiem, kuri ceļ tādas būves kā Triangula bastions, vajag pa kaklu. Ikviens jau izdzīvo muļķības periodus – gan valstis, gan cilvēki. Re, manas mājas balkona režģi arī iemieso muļķības vēsturi. Padomju laikā mājām žogs ielas pusē nedrīkstēja būt, jo tikai buržuji slēpjas aiz žoga, tāpēc visus žogus zāģēja nost, veda un meta ārā. Šo paņēmu tur, kur izmesti. Visos laikos ir bijis pilns ar durakiem. Arī man, lauku puisim, jaunībā bija uznākusi muļķība. Nozvērējos, ka mani nagi nekļūs melni lauku darbos. Tikai uz pilsētu! Tagad mani Rīgā, tajās daudzstāvu kopmītnēs, tikai ar stiķiem varētu ievilkt. Kāpēc cilvēki nesas uz to Rīgu? Tāpēc, ka tur viņiem saliktas darbavietas. Ašeradens jau nav tautsaimnieks, jāpasaka viņam, ka vajag iznest darbavietas ārpus Rīgas. Lauksaimniecības ministrija ir Rīgā, kaut gan pilsētā jau govis negana. Kāpēc nepārcelt to uz Jelgavu? Pilsētā, krātiņā cilvēks ir iežņaugts, bet būvniekam ir jābūt brīvam. 

Pats esat uzbūvējis kaut ko vairākām paaudzēm paliekošu?

Man nebija lemts šāda tipa objektus būvēt. Būvēju Daugavassporta namu, nevis VEF Kultūras pili. Arhitekts abām būvēm gan bija viens. Tomēr arī Daugavassporta nams ir paliekošs. Nesaku, ka šedevrs. Tolaik atbrauca no avīzes rakstīt par mani, Daugavassporta nama būvdarba vadītāju. Žurnālistam teksts jau sagatavots – par to, kā es nosodu amerikāņu imperiālistus, kā slavinu Gagarinu, pirmo kosmonautu. Biju jauns, bet zināju, kā darīt. Kad nāca kontrolētāji, pavadāju viņus apkārt pa objektu, es mācēju aizvest tur, kur vajag. Šodien cepas, ka kāds bijis komunistiskajā partijā. Bet tolaik daudziem tā bija maska. Tā komunistu jezga, glupība sešdesmito gadu vidū sāka apnikt, skatījāmies, kā apiet pastāvošo kārtību. Neviens manā vadībā būvētais ciemats nav uzbūvēts pēc vienotā un obligātā standarta, pēc projekta. Teicu, lai vīri būvē platākas ielas, bet Ķekavas ciema padomes priekšsēdētājs Cintiņ, tieši tā, nevis Cintiņš, jo viņš krieviskoja savu uzvārdu un dokumentus lika rakstīt krieviski, pastāvēja uz to, ka padomju cilvēkam mašīnu nebūs, un neļāva. Kad man jau neatkarīgās Latvijas laikā vienbrīd iznāca būt par Ķekavas pagasta mēru, mocījāmies, ka nav kur mašīnas likt. Valdlaučos gan būvēju platākas ielas. Oficiāli tu nevari, bet ir jādara tā, lai cilvēkiem būtu labi.

Tās ielas jau varēja arī nepieņemt ekspluatācijā.

Kā tad uzbūvētu nepieņems! Atceros, ka uzbūvēju kantora ēkai trešo stāvu, kaut gan bija paredzēti tikai divi, un trīs sekciju ēkai vienu sekciju klāt. Sākās troksnis. Pārkāpts projekts! Par aizgājušajiem sliktu nerunā, tolaik celtniecības ministrs bija Ojārs Kārkliņš, gudrs inženieris, Aizbraucu, ieeju pie Kārkliņa, bija jau sagatavots rājiens un pavēle jaukt nost lieko. Balvu un Stučkas pārvietojamās mehanizētās kolonnas (PMK) nepildīja plānu, vajadzēja skaitīt uz Maskavu atpakaļ neiztērēto naudu, bet es ierodos un prasu naudu. Gribu būvēt. Saku, ka mani var sodīt, bet nevajag jaukt nost uzbūvēto, jo tur cilvēki dzīvos. Duraku tolaik bija tikpat daudz kā šodien. Bet Kārliņš nebija muļķis Viņš saprata...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Pētersons

Foto: Reinis Olinš, Mārīte Šperberga, no Indriķa Teivāna personiskā arhīva

Lasīt vairāk...

Rīgā norisināsies starptautisks pilsētplānošanas pasākums Mad City Happening 2018

Jau otro gadu Rīgā notiks divu dienu starptautisks pilsētplānošanas pasākums Mad City Happening 2018. Pasākums veltīts viedo pilsētu koncepta attīstībai, fokusējoties uz jaunākajām  idejām tehnoloģiju jomā un cilvēku līdzdarbību.  Plānots, ka pasākumā piedalīsies 500 dalībnieku no vairāk kā 15 pasaules valstīm.

Šī gada pasākuma galvenā tēma – “Pilsēta un Nauda”– ļaus atklāt apslēptās pilsētu vērtības, iepazīt jaunus finansējuma veidus, saprast neparastās attiecības starp pilsētu un naudu:

  • neredzamā nauda -  publiskās ārtelpas, velobraukšanas un kājāmiešanas paslēptie labumi;
  • dažādie finansējuma veidipilsētai (un kā tie mainīs mūsu pilsētas – lielo investoru nauda, pūļa finansējums, blokchain tehnoloģijas, mājokļu kooperatīvi); 
  • ES investīciju politika nākotnē 2020+(jaunākās ziņas no Eiropas Komisijas); 
  • abonē pilsētu (mobilitāte kā pakalpojums, mobilitātes punkti un dalīšanās ar automobiļiem, ķīniešu velosipēdi, kā arī citi Netflixi);
  • 10 neparasti attiecību veidi = maksājumi kā instruments– pasaules pilsētu stāsti (iebraukšanas maksa, mobilie maksājumi, kopienas finansēti projekti) 
  • kā to iztērēt?– līdzdalības budžets, investīciju kartēšana un lielie dati

MadCity pasākums apvieno visdažādākos pilsētas slāņus – baņkierus un māksliniekus, attīstītājus un pensionārus, tehnoloģiju uzņēmumus un dabas draugus, kā arī pilsētplānotājus, arhitektus, inženierus, antropologus un politiķus. Un daudzus citus.

Pasākuma laikā tiem būs iespēja klausīties pasaules ekspertu lekcijas (skat. www.madcity.lv), piedalīties diskusijās, veidot jaunus kontaktus, mācīties, atpūsties un izklaidēties. Pasākums norisināsies divās unikālās vietās Rīgā – “Godvil” telpās bijušās rūpnīcas “VEF” teritorijā (31.maijā) un VEF Kultūras pilī (1.jūnijā). 

Otrā pasākuma diena būs pilnībā veltīta unikālam pilsētplānošanas hakatonam– ideju sacensībām, kurās komandas veidos un prezentēs savas radošās vīzijas par VEF un apkārtējās teritorijas uzlabošanu. Uzvarētāju komanda balvā saņems 10 000 eiro

Jāuzsver fakts, ka Rīga uz pasaules kartes parādās kā jaunu notikumu un radīšanas teritorija. Pasākuma organizēšanu atbalsta LMT, EK pārstāvniecība Latvijā, Pillar, VEF KP, Microsoft, Ziemeļvalstu ministru padome, Kanādas vēstniecība, Izraēlas vēstniecība. 

Lasīt vairāk...

Būvnieki spēkojas volejbola turnīrā

Aizvadītajā svētdienā Sporta un atpūtas centrs "Brazīlija" jau otro reizi pulcēja spēlētājus uz Būvuzņēmumu turnīru pludmales volejbolā.
Šoreiz smilšu laukumos tikās 19 komandas, pārstāvot 15 dažādus būvniecības sfēras uzņēmumus. Draudzīgā, bet spraigā konkurencē par pludmales volejbola uzvarētājiem kļuva komanda “Marels Būve”, otrā vietā atstājot “YIT INFRA Latvija”, bet trešā “Latvijas Būvnieku Asociācija” komandu. Papildspēlē “Brazilmetis” nepārspēta palika “Ramirent 2″ komanda, otro vietu ieguva “YIT INFRA Latvija”, bet trešo – “Knauf” komanda.

No spēlēm brīvajos brīžos spēlētāji tika aicināti piedalīties arī foto orientēšanās konkursā. Īpaši vērīgi un ātri šodien izrādījās pārstāvji no komandām “LNK Industries Pro (A&M)”, “LNK Industries Extreme” un “CMB1″.

Turnīru atbalstīja un īpašas simpātiju balvas pasniedza "Latvijas Būvinžinieru Savienība" un "Latvijas Būvnieku Asociācija", par kausu uzvarētājiem parūpējās "Būvbāze LV", bet gardus brīžus un prāvu balvu fondu turnīram palīdzēja sagādāt "Ramirent", "Assic Latvia", "Baltais", "Henkell", "Oshee", "Cēsu Alus" un "Fans.lv"

Rezultātu tabula: http://bit.ly/Buvuz_rezultati

Lasīt vairāk...

Klients uzticas kvalitātei. Arhitekti Arnita un Kārlis Melzobi

Arnitas Melzobas un Kārļa Melzoba izveidotajā komandā apvienotas zināšanas, kas iegūtas, studējot arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē, Milānas Politehniskajā institūtā, Tronheimas Zinātņu un tehnoloģiju augstskolā un Oslo Arhitektūras un dizaina skolā, kā arī praktiskā pieredze, kas sešos gados uzkrāta, strādājot Latvijas vadošajos arhitektu birojos. 

Profesionālajās aprindās Melzobu pāris tika pamanīti un augsti novērtēti jau ar abu kopīgi izstrādāto diplomprojektu, kurā izvērstā metode – kā renovēt degradēto Maskavas priekšpilsētu – joprojām ir aktuāla un var kalpot kā piemērs projektēšanai. 2013. gadā nodibinājuši arhitektu biroju GAISS un veiksmīgi startējuši vairākos metu konkursos, piedalījušies dažādos semināros un radošajās darbnīcās. Viņu darbi publicēti gan vietējos, gan ārzemju medijos. 2014. gadā Arnita Melzoba pārstāvēja Latviju Londonas Arhitektūras festivālā. 

Arhitektu talants un spēja veidot telpu un noskaņu, cienīt vēsturi un kultūrvērtības, realizējot novatoriskas idejas, īpaši parādās LNB pastāvīgās ekspozīcijas Grāmata Latvijāizveidē. Izstrādātais un realizētais projekts saņēmis Latvijas Arhitektūras gada balvu 2017 Sudraba ananasu, nacionālās žūrijas atzinību un zelta nozīmīti. Starptautiskās žūrijas komentārs par izstādi Grāmata Latvijā: «Perfekts arhitekta, grafiskā dizainera un kuratora sadarbības piemērs, kurā vērojama drukātās grāmatas kultūras vērtība un stāsta pieredze. Veids, kā tika pastiprināta izstādes ideja, pretojoties telpas radītajām grūtībām, radīja mikroarhitektūras sajūtu interjera telpā.» 

  1. gada4. septembrī abu arhitektu tandēms saņēma Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni, kas nāca kopā ar titulu Gada jaunais arhitekts

Kas jauns jūsu dzīvē?

Arnita:Mums ir patīkama pārmaiņa biroja ikdienā – esam pārcēlušies uz jaunām telpām Miera ielā.

Kārlis:Esam arī nedaudz izauguši – līdz šim birojā bijām trīs, tagad esam četri cilvēki.

Kā izdomājāt izveidot savu biroju? Vai šķita, ka, mācoties Latvijā un ārzemēs, ir sakrāta pietiekami liela pieredze?

Arnita:Jau otrajā kursā paralēli mācībām strādājām. Guvām ilgstošu un labu pieredzi. Universitātē kopā bijām taisījuši dažādus projektus.

Kārlis:Tā kā mums piedāvāja radīt nelielus projektus, šķita laba izdevība izveidot pašiem savu biroju. Pieredzi jau nekad nebeidz krāt. Turpinām mācīšanos.

Arhitektūrā ir liela konkurence. Kas jādara, lai būtu pamanāmi?

Kārlis:Mēs pozicionējam sevi kā jaunus arhitektus, un daļa klientu tieši meklē jaunus birojus, kas radošāk skatās uz lietām. Mūsu pasūtītāji ir jauni cilvēki. Varbūt viņiem šķiet, ka ar vienaudžiem ir vieglāk veidot dialogu.

Arnita:Arhitektūrā dialogs ir ļoti svarīgs. Piemēram, jaunu ģimeni saista līdzīga vecuma un domu gājiena cilvēki...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga

Foto: no Arnitas un Kārļa Melzobu personiskā arhīva

Lasīt vairāk...

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata. Gudrā māja – komforts un ietaupījums

Mājokļa un biroja pārvaldīšanai tirgū pieejamas dažādās viedās mājassistēmas, un viena no tām ir automatizācijas sistēma Gudrā māja, kas darbojas grupas Draugiembirojā un vēl vairākos tūkstošos māju, biroju un dzīvokļu Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Viedās mājas sistēma palīdz taupīgāk un ērtāk apsaimniekot telpas, nodrošinot vajadzīgo komfortu. Tā ikdienā palīdz uzturēt vēlamo siltumu un svaigu gaisu telpās, attālināti regulēt apkuri, nodrošināt piemērotu klimatu, birojā pārbaudīt, vai ir brīvas vajadzīgās koplietošanas telpas.

Apkuri regulē attālināti

Gudrās mājasautomatizācijas sistēma ļauj ietaupīt līdz 40% izdevumu par mājokļa vai biroja apsildi apkures sezonā un nodrošināt vienmērīgu siltumu visās istabās, gaisa temperatūru telpās kontrolējot ar mobilās aplikācijas palīdzību viedtālrunī.

Jāuzstāda apkures automatizācijas komplekts: bāzes stacija, temperatūras sensors, radiatora regulators un, ja vajadzīgs, katla slēdzis. Var uzstādīt neierobežotu skaitu papildu temperatūras sensoru un bezvadu vārstu regulatoru.

Bāzes stacija ir galvenā apkures automatizācijas komplekta sastāvdaļa, jo tā pastāvīgi pieslēgta internetam, nodrošinot mājas apkures kontroli no jebkuras vietas pasaulē. Tai var pieslēgties vairāki lietotāji – ģimenes locekļi vai biroja darbinieki.

Uz katra radiatora tiek uzstādīti bezvadu vārstu regulatori, kas aptur siltuma piegādi telpā, ja temperatūras sensors rāda, ka sasniegta vēlamā gaisa temperatūra. Temperatūrai pazeminoties zem vēlamās, siltuma piegāde tiek automātiski atjaunota.

Attālinātās regulācijas sistēmu var uzstādīt arī elektriskās apkures radiatoriem, kontrolējot temperatūru katrā telpā atsevišķi. Bāzes stacija ir pievienota pastāvīgam interneta pieslēgumam, visās telpās uzstādīti sensori, kas mēra temperatūru un gaisa mitrumu. Katram elektriskajam radiatoram uzstādīta rozete, ar kuras palīdzību attālināti var kontrolēt radiatorus un pārraudzīt elektroenerģijas patēriņu. Katram temperatūras sensoram ir iebūvēts akumulators, savukārt rozetes darbojas ar tīkla barošanas pieslēgumu un attālināti komunicē ar bāzes staciju, kas pārraida informāciju uz mobilo aplikāciju viedtālrunī.

Kontrolē mitrumu

Mājās vai dzīvokļos, kas ir aprīkoti ar gāzes katlu vai karstā ūdens apkures sistēmu, siltumu kontrolē ar katla slēdzi. Tiklīdz sasniegta vēlamā temperatūra, slēdzis izslēdz apkures katlu, savukārt, ja temperatūra nokrītas zem vēlamās, slēdzis ieslēdz katlu un turpina sildīt mājokli. Priekšrocības ir attālināta vadība gan katlam, gan papildu ierīcēm mājoklī. Tā kā sensori ir bezvadu, to uzstādīšanai nav vajadzīgs remonts vai papildu vadu ierīkošana...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Lasīt vairāk...

Notikusi LBS Izglītības un jauno speciālistu sekcijas aprīļa sēde

12.aprīlī notika Latvijas Būvinženieru Savienības (LBS) Izglītības un jauno speciālistu sekcijas sēde, kurā klātesošie tika informēti par LBS XXX kongresā apbalvotajiem labākajiem zinātniekiem un labākajiem 2017. gada diplomprojektiem.

Sēdes laikā tika apstiprināta Izglītības sekcijas vadība, par vadītāju ievēlot Mārtiņu Vilnīti, viņa vietniekiem – Andri Veinbergu un Sandru Gustu.

Sēdes dalībnieki aktualizēja arī Izglītības sekcijas darba plānu atbilstoši LBS XXX kongresa lēmumiem, vienlaicīgi lemjot nākamajā sēdē sagatavot informāciju, lai spriestu par Latvijas būvzinātnes attīstības un progresa veicināšanu, kā arī aktuālo profesiju kartes redakciju, pieprasot informāciju no Izglītības ministrijas

Nākamā sekcijas sēde notiks 2018. gada 17. maijā.

Lasīt vairāk...

Būvkonstruktora skats uz būvi

Būvju konstrukciju risinājumus var vērtēt, galvenokārt izskatot iesniegtos materiālus: rasējumus, aprēķina atskaites un veiktās izpētes. Tieši tā Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji izskatīja skatei Gada labākā būve Latvijā 2017iesniegtos materiālus. Tāpēc Būvinženierisaicināja šo biedrību pārstāvjus, žūrijas locekļus Normundu Tirānu, Kasparu Kurtišu, Kasparu Bondaru un Normundu Grinbergu dalīties savos iespaidos par būvkonstrukciju risinājumu līmeni šogad.

Ko būvprocesā sagaidām no būvkonstruktora?

Normunds Tirāns:Ēku projektēšanas laikā būvkonstruktors no būvprojekta vadītāja saņem visus uzdevumus, piemēram, par iecerēto apdari un telpu funkcijām, un, pamatojoties uz to, pieņem lēmumus par slodzēm, projektē un ar aprēķiniem pamato nesošo konstrukciju risinājumus, kā arī pēc vienošanās konsultē pārējos projektēšanas dalībniekus par nestspējas prasībām nenesošajām konstrukcijām. Inženierbūvju projektēšanai ir sava specifika, bet kopumā viss notiek līdzīgi. Taču mums nav jāgaida, ka būvkonstruktors uzņemsies būvprojekta vadītāja pienākumus. Autoruzraudzības laikā projekta autoriem ir jāpārliecinās, ka viņu risinājumi ir saprasti pareizi. Un mēs sagaidām, ka savus lēmumus būvkonstruktors spēj pamatot. Vislabākais pamatojums, protams, ir aprēķini.

Kaspars Kurtišs: Tā kā pats esmu praktizējošs būvkonstruktors, varu uz šo jautājumu atbildēt no savas pozīcijas. Manuprāt, būvkonstruktors ir viens no projektēšanas komandas stūrakmeņiem, kuram savā konstruktīvajā sadaļā jāspēj realizēt pasūtītāja un arhitekta ieceri, vienlaikus ar aprēķiniem pamatojot konstruktīvos pieņēmumus un risinājumu izvēli. Pasūtītājam ir ļoti svarīgi jau sākotnēji definēt būvkonstrukciju sadaļas detalizācijas pakāpi, aprēķina sējumu, kā arī būvkonstrukciju sadaļas sastāvdaļu un projekta gaitu.

Kaspars Bondars: No konstruktora ģeotehniķi sagaida precīzus uzdevumus ģeotehnisko apstākļu izpētei. Domāju, ir pagājuši tie laiki, kad projekta finansētājs pasūtīja ģeotehnisko izpēti, lai formāli izpildītu būvnoteikumu prasības. Uzdevumiem ģeotehniskajai izpētei un esošo konstrukciju apsekošanai pārbūves gadījumā jābūt saistītiem ar projektējamās ēkas konstruktīvajiem risinājumiem un izmantotajām aprēķina metodēm. 

Normunds Grinbergs: Un sagaidām profesionālu pārliecību par piedāvātajiem konstruktīvajiem risinājumiem un pārliecinošu, uz aprēķiniem balstītu argumentāciju par jebkuru konstruktīvo mezglu. 

Kāds ir kopējais iespaids par iesniegtajiem materiāliem? Kā mainās situācija gadu gaitā?

Normunds Tirāns: Situācija uzlabojas. Mēs redzam, ka aprēķina atskaite ir kļuvusi par normālu konstruktīvo risinājumu sastāvdaļu. Diemžēl vēl arvien mēdz būt visādi.

Kaspars Kurtišs: Šīs skates žūrijā darbojos pirmo gadu, līdz ar to man ir grūti spriest par pagājušo gadu. Kopējā aina nav diez ko pozitīva, arvien lielākajai daļa no skatē iesniegtajiem projektiem iztrūkst aprēķinu atskaites, bet vienlaikus šo aspektu negribu minēt kā kopēju tendenci tirgū. Darbojoties pie būvkonstrukciju sadaļu ekspertīzēm, pēdējo divu gadu laikā ir vērojama pozitīva tendence, un arvien vairāk projektos sastopamas saturiski kvalitatīvas aprēķina atskaites, kas liecina, ka pamazām lietas iet uz labo pusi. Aprēķina atskaišu neesamība tieši skates materiālos, iespējams, izskaidrojama ar citiem aspektiem. Vēlreiz atkārtošu – tieši pasūtītājam ir jābūt tam, kurš šo aprēķina atskaiti pieprasa iekļaut būvprojekta sastāvā. Ja tas izdarīts jau projektēšanas ietvaros, aprēķina atskaite veiksmīgi arī tiek iesniegta kopā ar visu būvprojektu. Arī skatei.

Kaspars Bondars: Skatei iesniegto būvkonstrukciju aprēķina daļu kvalitāte ir uzlabojusies, jo projektētāji ievēro labās prakses standartu atskaites saturam – LVS 1046. Ģeotehniskās izpētes pārsvarā gadījumu ir labā kvalitātē un satur būvkonstrukciju aprēķiniem nepieciešamos parametrus...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Normunds Tirāns, 

inženierzinātņu doktors, SIA IG Kurbads būvinženieris un biroja vadītājs, 

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei