Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2018

Būvnieki spēkojas volejbola turnīrā

Aizvadītajā svētdienā Sporta un atpūtas centrs "Brazīlija" jau otro reizi pulcēja spēlētājus uz Būvuzņēmumu turnīru pludmales volejbolā.
Šoreiz smilšu laukumos tikās 19 komandas, pārstāvot 15 dažādus būvniecības sfēras uzņēmumus. Draudzīgā, bet spraigā konkurencē par pludmales volejbola uzvarētājiem kļuva komanda “Marels Būve”, otrā vietā atstājot “YIT INFRA Latvija”, bet trešā “Latvijas Būvnieku Asociācija” komandu. Papildspēlē “Brazilmetis” nepārspēta palika “Ramirent 2″ komanda, otro vietu ieguva “YIT INFRA Latvija”, bet trešo – “Knauf” komanda.

No spēlēm brīvajos brīžos spēlētāji tika aicināti piedalīties arī foto orientēšanās konkursā. Īpaši vērīgi un ātri šodien izrādījās pārstāvji no komandām “LNK Industries Pro (A&M)”, “LNK Industries Extreme” un “CMB1″.

Turnīru atbalstīja un īpašas simpātiju balvas pasniedza "Latvijas Būvinžinieru Savienība" un "Latvijas Būvnieku Asociācija", par kausu uzvarētājiem parūpējās "Būvbāze LV", bet gardus brīžus un prāvu balvu fondu turnīram palīdzēja sagādāt "Ramirent", "Assic Latvia", "Baltais", "Henkell", "Oshee", "Cēsu Alus" un "Fans.lv"

Rezultātu tabula: http://bit.ly/Buvuz_rezultati

Lasīt vairāk...

Klients uzticas kvalitātei. Arhitekti Arnita un Kārlis Melzobi

Arnitas Melzobas un Kārļa Melzoba izveidotajā komandā apvienotas zināšanas, kas iegūtas, studējot arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē, Milānas Politehniskajā institūtā, Tronheimas Zinātņu un tehnoloģiju augstskolā un Oslo Arhitektūras un dizaina skolā, kā arī praktiskā pieredze, kas sešos gados uzkrāta, strādājot Latvijas vadošajos arhitektu birojos. 

Profesionālajās aprindās Melzobu pāris tika pamanīti un augsti novērtēti jau ar abu kopīgi izstrādāto diplomprojektu, kurā izvērstā metode – kā renovēt degradēto Maskavas priekšpilsētu – joprojām ir aktuāla un var kalpot kā piemērs projektēšanai. 2013. gadā nodibinājuši arhitektu biroju GAISS un veiksmīgi startējuši vairākos metu konkursos, piedalījušies dažādos semināros un radošajās darbnīcās. Viņu darbi publicēti gan vietējos, gan ārzemju medijos. 2014. gadā Arnita Melzoba pārstāvēja Latviju Londonas Arhitektūras festivālā. 

Arhitektu talants un spēja veidot telpu un noskaņu, cienīt vēsturi un kultūrvērtības, realizējot novatoriskas idejas, īpaši parādās LNB pastāvīgās ekspozīcijas Grāmata Latvijāizveidē. Izstrādātais un realizētais projekts saņēmis Latvijas Arhitektūras gada balvu 2017 Sudraba ananasu, nacionālās žūrijas atzinību un zelta nozīmīti. Starptautiskās žūrijas komentārs par izstādi Grāmata Latvijā: «Perfekts arhitekta, grafiskā dizainera un kuratora sadarbības piemērs, kurā vērojama drukātās grāmatas kultūras vērtība un stāsta pieredze. Veids, kā tika pastiprināta izstādes ideja, pretojoties telpas radītajām grūtībām, radīja mikroarhitektūras sajūtu interjera telpā.» 

  1. gada4. septembrī abu arhitektu tandēms saņēma Būvindustrijas lielo balvu Pamatakmeni, kas nāca kopā ar titulu Gada jaunais arhitekts

Kas jauns jūsu dzīvē?

Arnita:Mums ir patīkama pārmaiņa biroja ikdienā – esam pārcēlušies uz jaunām telpām Miera ielā.

Kārlis:Esam arī nedaudz izauguši – līdz šim birojā bijām trīs, tagad esam četri cilvēki.

Kā izdomājāt izveidot savu biroju? Vai šķita, ka, mācoties Latvijā un ārzemēs, ir sakrāta pietiekami liela pieredze?

Arnita:Jau otrajā kursā paralēli mācībām strādājām. Guvām ilgstošu un labu pieredzi. Universitātē kopā bijām taisījuši dažādus projektus.

Kārlis:Tā kā mums piedāvāja radīt nelielus projektus, šķita laba izdevība izveidot pašiem savu biroju. Pieredzi jau nekad nebeidz krāt. Turpinām mācīšanos.

Arhitektūrā ir liela konkurence. Kas jādara, lai būtu pamanāmi?

Kārlis:Mēs pozicionējam sevi kā jaunus arhitektus, un daļa klientu tieši meklē jaunus birojus, kas radošāk skatās uz lietām. Mūsu pasūtītāji ir jauni cilvēki. Varbūt viņiem šķiet, ka ar vienaudžiem ir vieglāk veidot dialogu.

Arnita:Arhitektūrā dialogs ir ļoti svarīgs. Piemēram, jaunu ģimeni saista līdzīga vecuma un domu gājiena cilvēki...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga

Foto: no Arnitas un Kārļa Melzobu personiskā arhīva

Lasīt vairāk...

Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmata. Gudrā māja – komforts un ietaupījums

Mājokļa un biroja pārvaldīšanai tirgū pieejamas dažādās viedās mājassistēmas, un viena no tām ir automatizācijas sistēma Gudrā māja, kas darbojas grupas Draugiembirojā un vēl vairākos tūkstošos māju, biroju un dzīvokļu Latvijā un citās Eiropas valstīs.

Viedās mājas sistēma palīdz taupīgāk un ērtāk apsaimniekot telpas, nodrošinot vajadzīgo komfortu. Tā ikdienā palīdz uzturēt vēlamo siltumu un svaigu gaisu telpās, attālināti regulēt apkuri, nodrošināt piemērotu klimatu, birojā pārbaudīt, vai ir brīvas vajadzīgās koplietošanas telpas.

Apkuri regulē attālināti

Gudrās mājasautomatizācijas sistēma ļauj ietaupīt līdz 40% izdevumu par mājokļa vai biroja apsildi apkures sezonā un nodrošināt vienmērīgu siltumu visās istabās, gaisa temperatūru telpās kontrolējot ar mobilās aplikācijas palīdzību viedtālrunī.

Jāuzstāda apkures automatizācijas komplekts: bāzes stacija, temperatūras sensors, radiatora regulators un, ja vajadzīgs, katla slēdzis. Var uzstādīt neierobežotu skaitu papildu temperatūras sensoru un bezvadu vārstu regulatoru.

Bāzes stacija ir galvenā apkures automatizācijas komplekta sastāvdaļa, jo tā pastāvīgi pieslēgta internetam, nodrošinot mājas apkures kontroli no jebkuras vietas pasaulē. Tai var pieslēgties vairāki lietotāji – ģimenes locekļi vai biroja darbinieki.

Uz katra radiatora tiek uzstādīti bezvadu vārstu regulatori, kas aptur siltuma piegādi telpā, ja temperatūras sensors rāda, ka sasniegta vēlamā gaisa temperatūra. Temperatūrai pazeminoties zem vēlamās, siltuma piegāde tiek automātiski atjaunota.

Attālinātās regulācijas sistēmu var uzstādīt arī elektriskās apkures radiatoriem, kontrolējot temperatūru katrā telpā atsevišķi. Bāzes stacija ir pievienota pastāvīgam interneta pieslēgumam, visās telpās uzstādīti sensori, kas mēra temperatūru un gaisa mitrumu. Katram elektriskajam radiatoram uzstādīta rozete, ar kuras palīdzību attālināti var kontrolēt radiatorus un pārraudzīt elektroenerģijas patēriņu. Katram temperatūras sensoram ir iebūvēts akumulators, savukārt rozetes darbojas ar tīkla barošanas pieslēgumu un attālināti komunicē ar bāzes staciju, kas pārraida informāciju uz mobilo aplikāciju viedtālrunī.

Kontrolē mitrumu

Mājās vai dzīvokļos, kas ir aprīkoti ar gāzes katlu vai karstā ūdens apkures sistēmu, siltumu kontrolē ar katla slēdzi. Tiklīdz sasniegta vēlamā temperatūra, slēdzis izslēdz apkures katlu, savukārt, ja temperatūra nokrītas zem vēlamās, slēdzis ieslēdz katlu un turpina sildīt mājokli. Priekšrocības ir attālināta vadība gan katlam, gan papildu ierīcēm mājoklī. Tā kā sensori ir bezvadu, to uzstādīšanai nav vajadzīgs remonts vai papildu vadu ierīkošana...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Lasīt vairāk...

Notikusi LBS Izglītības un jauno speciālistu sekcijas aprīļa sēde

12.aprīlī notika Latvijas Būvinženieru Savienības (LBS) Izglītības un jauno speciālistu sekcijas sēde, kurā klātesošie tika informēti par LBS XXX kongresā apbalvotajiem labākajiem zinātniekiem un labākajiem 2017. gada diplomprojektiem.

Sēdes laikā tika apstiprināta Izglītības sekcijas vadība, par vadītāju ievēlot Mārtiņu Vilnīti, viņa vietniekiem – Andri Veinbergu un Sandru Gustu.

Sēdes dalībnieki aktualizēja arī Izglītības sekcijas darba plānu atbilstoši LBS XXX kongresa lēmumiem, vienlaicīgi lemjot nākamajā sēdē sagatavot informāciju, lai spriestu par Latvijas būvzinātnes attīstības un progresa veicināšanu, kā arī aktuālo profesiju kartes redakciju, pieprasot informāciju no Izglītības ministrijas

Nākamā sekcijas sēde notiks 2018. gada 17. maijā.

Lasīt vairāk...

Būvkonstruktora skats uz būvi

Būvju konstrukciju risinājumus var vērtēt, galvenokārt izskatot iesniegtos materiālus: rasējumus, aprēķina atskaites un veiktās izpētes. Tieši tā Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji izskatīja skatei Gada labākā būve Latvijā 2017iesniegtos materiālus. Tāpēc Būvinženierisaicināja šo biedrību pārstāvjus, žūrijas locekļus Normundu Tirānu, Kasparu Kurtišu, Kasparu Bondaru un Normundu Grinbergu dalīties savos iespaidos par būvkonstrukciju risinājumu līmeni šogad.

Ko būvprocesā sagaidām no būvkonstruktora?

Normunds Tirāns:Ēku projektēšanas laikā būvkonstruktors no būvprojekta vadītāja saņem visus uzdevumus, piemēram, par iecerēto apdari un telpu funkcijām, un, pamatojoties uz to, pieņem lēmumus par slodzēm, projektē un ar aprēķiniem pamato nesošo konstrukciju risinājumus, kā arī pēc vienošanās konsultē pārējos projektēšanas dalībniekus par nestspējas prasībām nenesošajām konstrukcijām. Inženierbūvju projektēšanai ir sava specifika, bet kopumā viss notiek līdzīgi. Taču mums nav jāgaida, ka būvkonstruktors uzņemsies būvprojekta vadītāja pienākumus. Autoruzraudzības laikā projekta autoriem ir jāpārliecinās, ka viņu risinājumi ir saprasti pareizi. Un mēs sagaidām, ka savus lēmumus būvkonstruktors spēj pamatot. Vislabākais pamatojums, protams, ir aprēķini.

Kaspars Kurtišs: Tā kā pats esmu praktizējošs būvkonstruktors, varu uz šo jautājumu atbildēt no savas pozīcijas. Manuprāt, būvkonstruktors ir viens no projektēšanas komandas stūrakmeņiem, kuram savā konstruktīvajā sadaļā jāspēj realizēt pasūtītāja un arhitekta ieceri, vienlaikus ar aprēķiniem pamatojot konstruktīvos pieņēmumus un risinājumu izvēli. Pasūtītājam ir ļoti svarīgi jau sākotnēji definēt būvkonstrukciju sadaļas detalizācijas pakāpi, aprēķina sējumu, kā arī būvkonstrukciju sadaļas sastāvdaļu un projekta gaitu.

Kaspars Bondars: No konstruktora ģeotehniķi sagaida precīzus uzdevumus ģeotehnisko apstākļu izpētei. Domāju, ir pagājuši tie laiki, kad projekta finansētājs pasūtīja ģeotehnisko izpēti, lai formāli izpildītu būvnoteikumu prasības. Uzdevumiem ģeotehniskajai izpētei un esošo konstrukciju apsekošanai pārbūves gadījumā jābūt saistītiem ar projektējamās ēkas konstruktīvajiem risinājumiem un izmantotajām aprēķina metodēm. 

Normunds Grinbergs: Un sagaidām profesionālu pārliecību par piedāvātajiem konstruktīvajiem risinājumiem un pārliecinošu, uz aprēķiniem balstītu argumentāciju par jebkuru konstruktīvo mezglu. 

Kāds ir kopējais iespaids par iesniegtajiem materiāliem? Kā mainās situācija gadu gaitā?

Normunds Tirāns: Situācija uzlabojas. Mēs redzam, ka aprēķina atskaite ir kļuvusi par normālu konstruktīvo risinājumu sastāvdaļu. Diemžēl vēl arvien mēdz būt visādi.

Kaspars Kurtišs: Šīs skates žūrijā darbojos pirmo gadu, līdz ar to man ir grūti spriest par pagājušo gadu. Kopējā aina nav diez ko pozitīva, arvien lielākajai daļa no skatē iesniegtajiem projektiem iztrūkst aprēķinu atskaites, bet vienlaikus šo aspektu negribu minēt kā kopēju tendenci tirgū. Darbojoties pie būvkonstrukciju sadaļu ekspertīzēm, pēdējo divu gadu laikā ir vērojama pozitīva tendence, un arvien vairāk projektos sastopamas saturiski kvalitatīvas aprēķina atskaites, kas liecina, ka pamazām lietas iet uz labo pusi. Aprēķina atskaišu neesamība tieši skates materiālos, iespējams, izskaidrojama ar citiem aspektiem. Vēlreiz atkārtošu – tieši pasūtītājam ir jābūt tam, kurš šo aprēķina atskaiti pieprasa iekļaut būvprojekta sastāvā. Ja tas izdarīts jau projektēšanas ietvaros, aprēķina atskaite veiksmīgi arī tiek iesniegta kopā ar visu būvprojektu. Arī skatei.

Kaspars Bondars: Skatei iesniegto būvkonstrukciju aprēķina daļu kvalitāte ir uzlabojusies, jo projektētāji ievēro labās prakses standartu atskaites saturam – LVS 1046. Ģeotehniskās izpētes pārsvarā gadījumu ir labā kvalitātē un satur būvkonstrukciju aprēķiniem nepieciešamos parametrus...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Normunds Tirāns, 

inženierzinātņu doktors, SIA IG Kurbads būvinženieris un biroja vadītājs, 

Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs 

Lasīt vairāk...

Koka karkasa un fibrolīta ēkas

Koka karkasa ēkas arvien noteiktāk ieņem tām pienākošos vietu dzīvojamo, ražošanas un sabiedrisko ēku būvniecībā. Piemērots materiāls to būvniecībā ir arī fibrolīts.

Koka ēkās ir cilvēkam patīkams, organisma veselību veicinošs mikroklimats, tām ir salīdzinoši vienkārša konstrukcija, kas cilvēkam ar iemaņām būvniecībā ļauj būvdarbus veikt saviem spēkiem, būvniecības procesā nav nepieciešami lielas jaudas un dārgi mehānismi, arī kopējās izmaksas ir salīdzinoši demokrātiskas.

Tradicionāli koka karkasa ēkās fibrolīta plātnes veido pašnesošās norobežojošās konstrukcijas. Iepriekšējā publikācijā (skatīt Nr. 58) runājām par Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieku 2005. gadā veiktajiem pētījumiem, salīdzinot fibrolītu ar citiem siltumizolācijas materiāliem. Turpmākajos pētījumos LLU zinātnieki salīdzināja ne tikai atsevišķu materiālu, bet arī no šiem materiāliem veidotu konstrukciju siltumtehniskos parametrus un raksturīgākās ekspluatācijas īpašības mūsu klimatiskajos apstākļos. Šajā rakstā piedāvājam iepazīties ar šo pētījumu secinājumiem.

Ņemot vērā, ka Latvijas klimatiskajos apstākļos gaisa temperatūras svārstības diennakts laikā ir ievērojamas, siltuma plūsma caur ārējo norobežojošo konstrukciju ir nevienmērīga. Konstrukciju veidojošo materiālu salikums jeb konstruktīvais risinājums pat ar vienādiem siltumvadāmības parametriem var radīt atšķirīgu komfortu telpās. Piemēram, cilvēks izjūt aukstumu jeb saka, ka «no sienas velk», jo ārsienas iekšējās virsmas temperatūra ir 4–6 grādus zemāka par iekštelpas temperatūru. Ja šī temperatūras starpība ir lielāka, siena kļūst mitra, uz tās veidojas pelējums. Mūsu apstākļos šī nevēlamā parādība spilgti izpaužas vēsajos pavasara un rudens periodos, kad dienā saule piesilda koka ēku, bet naktī tā strauji atdziest, īpaši tad, ja vēl nav uzsākta apkures sezona.

Ir noteiktas sakritības, kas raksturo temperatūras svārstību izmaiņas uz norobežojošo konstrukciju ārējās un iekšējās virsmas diennaktī atkarībā no ārējās vides temperatūras. Raksturojoši parametri ir laika nobīde τ (h) kādā ārsienas iekšējā virsma atkārto ārējās vides temperatūru, un temperatūras svārstību samazinājums K(reizes). Lielāks τ (h)nozīmē, ka ārējās virsmas temperatūra sasniedz iekšējo virsmu pēc ilgāka laika. Savukārt lielums norāda, cik reižu samazināstemperatūras svārstību amplitūda uz iekšējās virsmas. Kun τ vērtības materiāliem ir atšķirīgas..

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere 

Foto un grafiskais materiāls: CEWOOD

Lasīt vairāk...

Jāsamazina būvprojektu skaņošanas laiks

Trīs gadu laikā, kopš būvniecības nozare «sadzīvo» ar jauno Būvniecības likumu (stājās spēkā 2014. gada nogalē), ir izgaismojušās vairākas nozīmīgas nepilnības, kas būtiski bremzē būvniecības sektora attīstību un mazina Latvijas spēju ieinteresēt investorus. 

Tas, ka pie mūsu galvenajiem konkurentiem – Lietuvā un Igaunijā – būvprojekta dokumentācijas saskaņošanai un būvdarbu uzsākšanai ir jāpatērē uz pusi mazāk laika nekā Latvijā (70 līdz 100 dienu iepretim mūsu 192 dienām), investoriem rada priekšstatu par komplicētu un bieži vien nekontrolējamu savas ieceres saskaņošanas procesu. Un šīs aizdomas ir pamatotas. Lai arī dokumentu, ko dēvējam par būvatļauju, it kā ir iespējams saņemt relatīvi ātri, atbilstoši esošajam regulējumam tā ir vien aisberga redzamā daļa no visām darbībām, kas ieceres īstenotājam jāpaveic, lai varētu sākties būvdarbi. Būvatļaujas saņemšana patlaban ir vien starta signāls būvprojekta izstrādes sākšanai, kas tālāk jāsaskaņo ar veselu virkni iestāžu un organizāciju, un būvvaldi. Turklāt piņķerīgā būvprojekta saskaņošana un būvniecības procesa kontrole mēdz atšķirties pat teju identiskiem projektiem. Līdz ar to ieceres iestrēgst un noveco. Latvija sāk atpalikt no kaimiņiem Doing Businessreitingā, kas uzskatāms par nopietnu signālu investoriem.

Ar mērķi būtiski saīsināt būvprojekta saskaņošanas un objektu nodošanas ekspluatācijā termiņu (Ekonomikas ministrija deklarējusi mērķi to samazināt līdz 74 dienām), kā arī padarīt šo procesu visiem saprotamu, ir sagatavoti grozījumi likumā, kas cita starpā skaidri definē būvvaldes kompetences robežas un uzliek par pienākumu būvprojektu saskaņošanu veikt elektroniski. Šis gan ir tikai viens no ieteiktajiem uzlabojumiem Būvniecības likumā; pie apjomīga likuma grozījumu projekta kopš 2016. gada strādā Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa, kurā darbojas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Pašvaldību savienība.

Par ko atbild būvvalde?

Jautājums, uz kuru ir grūti atbildēt pat būvniecības procesā iesaistītajiem, jo gandrīz vai katrs būvniecības projekts rada jaunu pieredzes stāstu vienas būvvaldes ietvaros, nemaz nerunājot par atšķirībām starp dažādiem reģioniem. Tā nevajadzētu būt, ka pēc pieredzējuša projektētāja ieguldītā darba būvprojekta izstrādē, tā detalizētas pārbaudes, ko veicis sertificēts eksperts un būvprojekta saskaņošanas ar dažādām iestādēm un organizācijām, kas izdevušas tehniskos noteikumus, pie dokumentiem klāt ķeras vēl arī būvvalde, kurā būvprojekts var tikt «marinēts» mēnešiem ilgi. Pieņēmums, ka jo vairāk būs pārbaudītāju, jo drošāka būs būve, ir iluzors. Mūsu pieredze rāda, ka atbildības «izšķīdināšana» rada tieši pretēju efektu – kļūdu gadījumā paveras iespēja rādīt ar pirkstu citam uz citu, un atbildība izgaist kā dūmi...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja 

Lasīt vairāk...

LLU notikuši Rektoru grāmatu sērijas jaunākā izdevuma atvēršanas svētki

Šodien, 21.maijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Vides un būvzinātņu fakultātes telpās norisinājās rektoru grāmatu sērijas “JLA-LLA-LLU rektori” jaunākā izdevuma par Juri Skujānu prezentācija.

Uz jaunās grāmatas atklāšanas svētkiem bija ieradušies gandrīz visi līdzautori, kas īsāku vai garāku laika periodu ir pavadījuši kopējā darbā ar Juri Skujānu, tostarp Leonīds Jākobsons, Mārtiņš Straume, Leonīds Ribickis, Arvīds Barševskis, Baiba Rivža, Andris Veinbergs, Guntis Dūks un citi viesi, kā arī Jura Skujāna plašā ģimene, kuras atbalstu viņš jūt ikdienā.

Grāmatas, tāpat kā visas grāmatu sērijas “JLA-LLA-LLU”, autore ir Prof.Emeritus Ināra Melgalve. Grāmatu sērijā, kurā izdotas jau 11 grāmatas, tiek atspoguļots ne tikai paša Rektora dzīvesgājums, bet aprakstīta arī universitātes attīstība gan zinātniskā, gan studiju jomā konkrēta Rektora vadīšanas laikā. 

Profesore savā ievadrunā novērtēja Jura Skujāna precīzās, punktuālās rakstura iezīmes gan rektora amatā, gan arī līdzdarbojoties grāmatas tapšanā.

“Ieraugot Skujānu iestājas miers un stabilitāte,” tā par Juri Skujānu raksta viņa ilggadīga darba kolēģe Silvija Štrausa, un tāds varētu būt arī novēlējums viņa turpmākiem darba un mūža gadiem LLU. 

Arī Arhitektūras un būvniecības katedras vadītāja Sandra Gusta kopā ar kolēģiem sveica profesoru Juri Skujānu un novēlēja labu veselību un ilgstošu raženu darbu zinātnes jomā, strādājot ARBU katedrā un audzinot jaunos zinātniekus un nozares profesionāļus.

 

Juris Skujāns arī saņēmis būvindustrijas prestižāko apbalvojumu "Būvindustrijas Lielo Balvu" par mūža ieguldījumu nozarē. Interviju ar Juri Skujānu iespējams lasīt ŠEIT

Lasīt vairāk...

Siguldā savāc lietusūdeni

Pagājušā gada nogalē tika pabeigta Siguldas lietus kanalizācijas sistēmas pārbūves 1. kārta, kur projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā cauruļvada izbūvē izmantota horizontāli virzīta urbšanas metode pie aptuveni 80 metru lielas augstumu starpības. Tā ir otra lielākā augstumu starpība Eiropā, kur izmantota šī metode.

Kanalizācijas sistēmas pārbūves projekts Siguldā tika īstenots laikā no 2017. gada jūlija līdz decembrim, un to veica J. Poruka ielas rekonstrukcijas projekta ietvaros. J. Poruka iela ir viena no galvenajām pilsētas ielām, kas ved uz Siguldas nozīmīgākajiem tūrisma objektiem, tāpēc tās sakārtošana pilsētai bija ļoti svarīga. Tika izbūvēta lietus kanalizācija pa J. Poruka ielu, ierīkots bruģēts ielas segums un labiekārtotas gājēju pārejas. Vienlaikus tika izbūvēta sūkņu stacija, spiedvads līdz L. Paegles ielai un lietus ūdens attīrīšanas ietaises ar jaudu 200 l/s. Projekts bija īpašs ar to, ka lietus ūdens kolektors no attīrīšanas ietaisēm līdz Gaujai tika izbūvēts ar beztranšejas metodi pa nogāzi 264 metru garumā, turklāt pirmo reizi Latvijā cauruļvada izbūvē tika izmantota horizontāli virzīta urbšanas metode pie aptuveni 80 metru lielas augstumu starpības. Darbus veica ģenerāluzņēmējs AS Siguldas Būvmeistars, un kopējā izmaksu summa sasniedza 748 tūkstošus eiro. 

Sarežģītais reljefs

Sigulda ir pilsēta ar izteiktu reljefu, un attiecībā pret Gauju līmeņu starpība ir aptuveni 80 metru. Pirms minētā projekta īstenošanas lietus ūdeņi no pilsētas teritorijas tika novadīti pa segtiem kolektoriem līdz nogāzei, tad pa gravām aizplūda uz Gauju. Lietus ūdens, plūstot lejup pa nogāzi, veicināja augsnes virskārtas sanešanu upē, koku izskalošanu, veidojot dziļas gravas, kas radīja nogāzes nogruvuma draudus. Pašvaldības mērķis, uzsākot lietus ūdens kanalizācijas sistēmas izbūves projektu, bija likvidēt sešas esošas ūdens izlaides vietas un izveidot vienu segtu sistēmu lietus ūdens novadīšanai līdz Gaujai, jo izbūve ar vaļējo tranšeju nebija iespējama. Posms no attīrīšanas ietaisēm līdz izlaidei ir aptuveni 300 metru, un ar tik lielu cauruļvada slīpumu, pašteces kolektors pārtop par spiedvadu, tāpēc apakšējā daļā pie izlaides bija nepieciešams izveidot pazemes ūdens spiediena dzēšanas tvertni...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: AS Siguldas Būvmeistars arhīvs

Lasīt vairāk...

Elbas filharmonija – arhitektūras un akustiskā vīzija

Hamburgas jaunais vizuālais simbols – Elbas filharmonijas (Elbphilharmonie) koncertzāle, kuru cēla ar mērķi papildināt pasaules izcilāko mūzikas atskaņošanas telpu pirmo desmitnieku, netapa gludi.

Par gadsimta būvi dēvētā ēka ir veca ķieģeļu noliktava, kam uzlikta stiklota tērauda jaunā konstrukcija. Tā paceļas 110 metru virs Hamburgas ostas, apvienojot koncertzāli, sabiedrībai pieejamu telpu ar krāšņu skatu uz pilsētu un akvatoriju, kā arī viesnīcu un dzīvojamos apartamentus. Celtne tapusi desmit gadu, arvien pārveidojot un uzlabojot projektu, pārvarot grūtības un skandālus.

Privāta iniciatīva

Iespaidīgā A noliktava celta 20. gadsimta 60. gados un ilgu laiku bija pamesta, kad arvien vairāk jūras kravu sāka pārvadāt konteineros. 2001. gadā radās iecere te uzcelt pilsētā augstāko biroju ēku, kas panorāmā kā kantains klucis paceltos līdzās Hamburgas vēsturiskajiem torņiem. To nevēlējās pieļaut arhitekts un pilsētplānotājs Aleksandrs Džerards (Alexander Gerard), kurš piedāvāja pilsētas vadībai ar privātu iniciatīvu Hamburgas visredzamākajā vietā uzbūvēt koncertzāli. Projektu pēc Džerarda lūguma gatavoja viņa studiju biedrs Šveices arhitekts Žaks Hercogs (Jacques Herzog) kopā ar kolēģi Pjēru de Meronu (Pierre de Meuron) no firmas Herzog & de Meuron. Pirmās skices ar kontrastējošo stikla apjomu virs senā, monolītā ķieģeļu mūra tagad īstenotas dzīvē.

Arhitekti projektu sabiedrībai prezentēja trīs gadus, saņemot plašu atbalstu, un Hamburgas parlaments nolēma te celt jauno Elbas filharmoniju. Pilsēta atpirka ideju no Džerarda, būvnieku konkursā uzvarēja korporācija Hochtief. Ēku bija paredzēts pabeigt 2010. gadā, pamatakmeni ielika 2007. gadā pēc divu gadu plānošanas, un 3. aprīlī sākā celtniecība. Ēkas sākotnējās izmaksas – 241 miljons eiro – nešķita lielas, turklāt pusi summas refinansēja ziedojumi, dzīvokļu pārdošana un ieņēmumi no viesnīcas. 

Pieredze ar stadioniem

Birojs Herzog & de Meuronir pasaules līderi stadionu un muzeju būvē. Elbas koncertzāles stikla daļas centrā ir lielā koncertzāle un halle, līdzās atrodas kamermūzikas zāle. Uz ēkas jauno daļu ved 80 metru garš, liekts eskalators – garākais spirālveida eskalators Eiropā. Lielās zāles centrā ir skatuve, ko ieskauj sēdvietas parterā un vairāku līmeņu balkonos. Zāles apaļā forma ir arhitektoniski, konstrukcijas ziņā un akustiski sarežģīta. To projektēja arhitekts Askans Mergentālers (Ascan Mergenthaler), kurš te ielicis pieredzi stadionu konstruēšanā: «Vēlamies, lai publika sajustu kopību ar mūziķiem un diriģentu.»

Ēku balsta tērauda rāmis. No vecās noliktavas atstāta ārsienu čaula, iekšējo konstrukciju jaukšanas procesā saglabājot trauslo vēsturisko fasādi. Process ar ekskavatoriem mitrajā ostas gruntī bija jāveic ļoti uzmanīgi. Visvairāk pūļu un naudas prasīja pamata grunts stiprināšana. Tas pagarināja būvniecības procesu un sadārdzināja objektu...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Foto: Raimonds Eizenšmits un SIA Knauf arhīvs

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei