Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2018

Jauns saturs senā ražotnē

Gada labāko būvju skatē viens no izcilākajiem objektiem ir VEF ražošanas korpusa 1. kārta, kas pieteikta pārbūvju nominācijā, un fasādes, kas tika vērtētas restaurācijas nominācijā.

Celtne, kas vairākām paaudzēm bijusi aktīvas un nozīmīgas ražošanas simbols, pārcietusi ne vien aizmirstību pēc rūpniecības flagmaņa VEF izjukšanas, bet arī ugunsgrēku 80. gadu beigās. Objektā strādājušie nozares pārstāvji apliecina, ka šis bija vienlaikus profesionāli sarežģīts un vēsturiski nozīmīgs projekts, par kura labo rezultātu ir īpašs gandarījums.

Dziļa izpēte

Pēc pasūtītāja Starjtuzdevuma pirms projekta izstrādes notika dziļa arhitektoniskā izpēte, nosakot senā ražošanas korpusa tehnisko stāvokli un vēsturisko vērtību. Ražošanas ēka ir ievērojams rūpniecības arhitektūras piemineklis, 1899. gadā pēc arhitekta Heinriha Karla Šēla būvprojekta celta no metāla, stikla un akmens. Tas bija nozīmīgs rūpniecības centrs, varas maiņu gaitā ne vienreiz vien paliekot bez iekārtām. Tagad vairāki VEF korpusi ir pielāgoti citiem mērķiem, un daļa ēku ilgu laiku stāvējušas neizmantotas.

Pētniekiem un projekta autoriem nācās atzīt, ka 20. gadsimta sākumā celtās ēkas galvenās nesošās konstrukcijas pēc gandrīz 90 gadu ekspluatācijas līdz ugunsnelaimei 1989. gada 18. jūnijā bija saglabājušās bez ievērojamām pārmaiņām. Tā bija 80. gadu lielākā ugunsnelaime, kas nopostīja divus rūpnīcas korpusus 8700 kvadrātmetru platībā. Ilgstošā ekspluatācijā uzkrātie tehniskā nolietojuma un atlikto remontu defekti ugunsgrēkā summējās ar karstuma iedarbības defektiem. 1990. gadā iecerētā atjaunošana tika pamesta pusceļā, būvi neiekonservējot, tāpēc konstrukcijas bojājās teju līdz bīstamai pakāpei. 

Māja mājā

Objekta jaunie īpašnieki ar lielu atbildību pret vēsturiskajām vērtībām nolēma atjaunot VEF vizuālo simbolu – ražotnes fasādes, vienlaikus iebūvējot senajā karkasā jaunu, mūsdienīgu ražotnes ēku, kas turpinās elektrotehnikas ražošanas tradīciju. Rekonstrukcija bija tikai neliela daļa no darbiem, jo pēc ugunsnelaimes neviena ēkas senā konstrukcija nebija derīga pārbūvei. No tās iepriekš tikai bija izvestas krāsmatas un demontētas nedrošās daļas, lai konstrukcija nesagrūtu. Tagad viss, kas bija palicis abos ražošanas korpusos, tika demontēts, un vēsturisko ķieģeļu ārsienu vidū iebūvētas divas jaunu ēkas, kas atbilst mūsdienu tehnoloģiskajām prasībām, kalpo ražošanai, administratīvajam un zinātniskajam darbam...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Foto: no SIA Arčers arhīva

Lasīt vairāk...

Šogad Valmierā plānoti apjomīgi ielu infrastruktūras pārbūves darbi

Šogad Valmierā plānoti apjomīgi ielu infrastruktūras pārbūves darbi. Tiem noslēdzoties, tiks uzlabota Valmieras ielu kvalitāte, kā arī satiksmes drošība. Ir izveidots plānoto darbu veikšanas grafiks, paredzot darbus veikt secīgi.

Aprīļa vidū tiks atsākta Ķieģeļu ielasbūvniecība, bet aprīļa beigās tiks atsākta Vadu ielaspārbūve, kā arī uzsākta automašīnu stāvlaukuma paplašināšana Beātes ielā 42pie pirmsskolas izglītības iestādes “Buratino”. 

Maija otrajā nedēļā paredzēts uzsākt Upes ielas, kā arī Lilijas un Kārļa ielupārbūvi. Upes ielu pārbūvēs posmā gar Vienības laukumu – no Limbažu ielas līdz Matīšu šosejai. Kārļa ielu pārbūvēs posmā no Rīgas līdz Lilijas ielai un Lilijas ielu – posmā no Miera līdz Andreja Upīša ielai. 

Maija vidū tiks uzsākta Ausekļa ielas(posmā no Rīgas līdz Straupes ielai) un Andreja Upīša ielas(posmā no Beātes līdz Rubenes ielai) pārbūve. 

Savukārt jūnijā plānota arī divu stāvlaukumu izbūve un ielas brauktuves pārbūve Georga Apiņa ielas sākumposmāpie Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra, kā arī Mālu ielasposma no Matīšu šosejas līdz Ainažu ielai pārbūve. 

Šogad plānota arī plaša apmēra grantēto ielu divkārtu apstrāde ar šķembām un bitumena emulsiju. Lai darbi noritētu iespējami secīgi un raiti, kā arī ņemot vērā nepieciešamos darbus pazemes komunikāciju sakārtošanā, ielu apstrāde sadalīta trīs daļās. Maijā un jūnijā paredzēts veiktBērzuRūjasKazarmjuun Podnieku ielas, kā arī Ūdens ielasposma no Zaķu līdz Brenguļu ielai apstrādi. Jūlijā paredzēta Krāsotāju,ŠķūņuMazās ŠķūņuJaunās un Pīlādžu ielasapstrāde, kā arī Sporta ielaposmā no Limbažu ielas līdz Matīšu šosejai un no Matīšu šosejas līdz Jāņparka ielai apstrāde. Savukārt augustā tiek plānota SilaRūjienasKocēnuSalnuMedniekuun Sloku ielasapstrāde. Pirms cietā seguma ieklāšanas ielām tiks veikta apakšzemes komunikāciju un aku sakārtošana. Tādēļ ielām, kuras ietilpst divkārtu apstrādes pirmajā daļā rakšanas darbus plānots uzsākt aprīļa beigās. Tā kā pēc darbu veikšanas vairākus gadus ielām būs rakšanas aizliegums, namīpašnieki aicināti vērsties SIA “Valmieras ūdens” Klientu apkalpošanas daļā Rūpniecības ielā 50 vai zvanot pa tālruni 64226001,28233110, lai uzsāktu maģistrālā ūdensvada un/vai kanalizācijas pievienojuma izveidi. 

Šovasar paredzēts uzsākt arī Valmieras pilsētasRietumu industriālās maģistrālesbūvniecību, savienojot Valmieras Rietumu daļā esošās industriālās teritorijas ar pilsētas apvedceļu, kā arī veikt asfaltbetona seguma virskārtas nomaiņu Kārļa Baumaņa ielaiposmā no Rīgas līdz Diakonāta ielai un Alvila Freimaņa ielasautobusu apgriešanās laukumam pie Vidzemes slimnīcas. 

Lai uzlabotu sniegto ūdens pakalpojumu kvalitāti, SIA “Valmieras ūdens” plāno apakšzemes komunikāciju izbūvi atsevišķās pilsētas ielās – Beātes ielā(posmā starp Purva un Jāņa Enkmaņa ielu) un Jāņa Enkmaņa ielāBurtnieku ielāŪdens ielāpie Pauku ielas un Pauku ielā, kā arī Ziedu gravā

Ielu pārbūves laikā gaidāmi satiksmes ierobežojumi, tāpēc aicinām iedzīvotājus būt saprotošiem un sekot līdzi aktuālajai satiksmes organizēšanas informācijai un izliktajām ceļa zīmēm. 

Kā ik gadu, arī šopavasar pēc 7.maijapilsētas asfaltētajām ielām tiks veikts plānotais bedrīšu remonts. Taču ielām, kurām šogad paredzēta pārbūve, ikgadējie remonta darbi netiek plānoti.  

Jāpiemin, ka lielu daļu ielu remontdarbus ir iespējams veikt tiem atbilstošos laikapstākļos, kā arī jārēķinās ar situācijām, ka būvdarbu laikā var atgadīties iepriekš neparedzēti sarežģījumi. Tāpēc ielu remontiem iespējamas nelielas novirzes no plānoto darbu veikšanas grafika.

Lasīt vairāk...

Stopiņu novada kultūras centra būvlaukumā nosvinēti Spāru svētki

Piektdien, 20. aprīlī, Stopiņu novada Kultūras centra būvlaukumā norisinājās Spāru svētki, kas atzīmē būtisku pagrieziena punktu ēkas būvniecības procesā. Kultūras centra koncertzāļu korpuss šobrīd sasniedzis projektā paredzēto augstuma atzīmi – 19.1 metrus. Līdz ar jumta konstrukciju izbūves noslēgumu ēkas aprises ir ieguvušas nojaušamu ovāla formu, un šāds arhitektūras risinājums izvēlēts par godu Stopiņu novada simbolam – bruņurupucim.

 

Kultūras centrs top par nozīmīgu Stopiņu un apkārtējo novadu kultūras telpu – tā telpu platība sasniegs gandrīz 4’500 m2 vairāk nekā 2’700 m2 lielā apbūves laukumā. Garāmgājēji un būvlaukuma viesi īpaši izceļ koncertzāles korpusa ovālo jumta risinājumu, kas daudziem pamatoti atgādina bruņurupuci. Šādi minējumi ir patiesi, jo Stopiņu novada administratīvās un ģeogrāfiskās robežas no putna lidojuma tik tiešām iegūst bruņurupuča formu.

Spāru svētku uzrunā Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, izteica pateicību un prieku par sekmīgo būvniecības projekta virzību. “Esam nonākuši pie Kultūras centra sirdspukstu virsotnes. Projektētājs var sagatavot projektu, pasūtītājs var izsapņot, bet īpaši svarīga darba daļa ir tā, ko paveic būvnieki,” norādīja V. Paulāne. Īpašu pateicību domes priekšsēdētāja veltīja ilggadējam novada vadītājam Jānim Pumpuram. “Kultūras centrs šobrīd sasniedzis Spāru svētkus, pateicoties iepriekšējā domes vadītāja pieņemtajiem lēmumiem. Bez tiem novada kultūras darbinieki un skatītāji varētu tikai minēt, kad novadā būs svētkiem piemērotas telpas. Tāpēc esmu pateicīga Jānim Pumpuram par viņa nozīmīgo ieguldījumu novada attīstībā,” tā V. Paulāne.

Projekta autora un autoruzrauga SIA “AB Krasts” valdes locekle Renāte Truševska pasākumā atzīmēja pozitīvo procesa virzību. “Iepriekšējā reizē kapsulas iemūrēšanas pasākumā mēs redzējām tukšu būvlaukumu, bet šoreiz jau redzam īstenotu daļu projekta, un ceru, ka nākamajā tikšanās reizē stāvēsim jau pie pabeigta Stopiņu novada Kultūras centra,” vēlēja R. Truševska.

Arī būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja SIA “Arčers” valdes priekšsēdētājs Jānis Markulis norādīja, ka svinības pasūtītājs rīko par godu sekmīgam kopdarba starprezultātam. “Spāru svētki ir daļa no mūsu kultūrvēsturiskā mantojuma, tieši tāpat kā dziesmu, deju un citi svētki. Tāpēc man ir patiess prieks, ka Stopiņu novada kultūras centra pasūtītājs pozitīvi novērtē būvnieku veikumu. Kultūras centram ir potenciāls kļūt ne tikai par nozīmīgu kultūras telpu Stopiņu un tuvējo novadu iedzīvotājiem, bet arī par īpašu būvi tās neparastās, Stopiņu novada simbolikai piemērotās arhitektūras dēļ. Uz šo rezultātu kopīgiem spēkiem ejam, un to arī novēlu pasūtītājam, projekta autoram un saviem kolēģiem – būvdarbu veicējiem, ” tā J. Markulis.

Ēkā būs divas koncertzāles: viena ar 364 skatītāju vietām zālē un 100 skatītāju vietām balkonā, bet otra zāle varēs uzņemt vairāk nekā 200 apmeklētāju. Abās zālēs plānota teicama akustika un apgaismojuma risinājumi. Centrā būs izvietota arī dzimtsarakstu nodaļa ar laulību reģistrācijas zāli, Ulbrokas bibliotēka, Stopiņu novada vēstures muzejs, semināru zāle - “zaļā klase” un kafejnīca. Blakus kultūras centram tiks izveidotas autostāvvietas, veiks teritorijas labiekārtošanu, ēku un pie tās esošo strūklaku tiks izgaismotas. Kopējā kultūras centra zemesgabala platība Ulbrokā, Institūta ielā 3, ir 3.5 hektāri.

Lasīt vairāk...

Izveidota augsta līmeņa darba grupa obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai

Ministru kabineta 17. aprīļa sēdē pieņemts lēmums par darba grupas izveidi elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupu vadīs Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens; darba grupā iekļauti pārstāvji gan no enerģētikas nozares organizācijām, gan lielākajām uzņēmēju organizācijām, gan augstskolām un valsts institūcijām. Plānots, ka darba grupas pirmā sēde notiks nākamās nedēļas laikā. 

 

OIK tādā izpildījumā, kā tas ir šodien, ir fundamentāla, nacionāla un makroekonomiska kļūda, kas ir jālabo. Esošie mehānismi OIK ietekmes mazināšanai, kas ir manā kā ekonomikas ministra rīcībā, tūlīt būs izsmelti, un valdībai ir jālemj par OIK kā “gāzi grīdā” ekonomikas paliekas izskaušanu - OIK kā iedzīvotāju un uzņēmēju maksājums ir jālikvidē, bez jebkādas tolerances pret negodīgiem ražotājiem, tā vietā izveidojot tādu atjaunojamās enerģijas ražošanas mehānismu, kas atbilst sabiedrības interesēm gan šodien, gan nākotnē. Ir nepieciešama stingra politiskā griba mainīt šo sistēmu, tādēļ esmu gandarīts par Ministru kabineta atbalstu manai iniciatīvai izveidot augsta līmeņa ekspertu grupu OIK atcelšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

 

Darba grupai līdz šā gada 1. augustam uzdots sagatavot:

1)      obligātās iepirkumu komponentes (turpmāk – OIK)  un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtējumu;

2)      priekšlikumus OIK kā maksājuma mehānisma atcelšanai;

3)      priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbībai pēc OIK maksājumu atcelšanas.

 

Savukārt Ekonomikas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim uzdots iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus normatīvo aktu grozījumiem par elektroenerģijas OIK maksājumu sistēmas atcelšanu, ņemot vērā darba grupas priekšlikumus.

 

Darba grupas vadītāja vietnieks būs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, darba grupā iekļauti 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

 

Darba grupas vadītājs, ja nepieciešams, dalībai darba grupā varēs pieaicināt arī citus speciālistus un ekspertus, kā arī pieprasīt no citām institūcijām darbam nepieciešamo informāciju. Darba grupas sekretariāta funkcijas nodrošinās Ekonomikas ministrija.

 Detalizēti ar Ministru kabineta rīkojumu "Par darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

 

Lasīt vairāk...

Vēl mēnesi var pieteikties konkursam „Energoefektīvākā ēka Latvijā”

“Konkurss “Energoefektīvākā ēka Latvijā” ir energoefektivitātes labo piemēru un paraugu katalogs, kurā var gūt un reizē dot arī citiem iedvesmu, idejas un pieredzi, kā arī saprast, kas jādara, lai mēs ikviens varētu dzīvot un strādāt labākos apstākļos. Labs piemērs ir labākais stimuls spert pirmo soli un uzsākt ēku atjaunošanas procesu – vai tā būtu daudzdzīvokļu ēka, industriāla vai sabiedriska ēka, vai privātmāja. Konkurss kļuvis par energoefektivitātes godināšanas tradīciju, kuras ietvaros ik gadu īsi pirms Līgo svētkiem tiek sumināti vairāki desmiti projektu. Cik energoefektīvas ēkas konkursa žūrija vērtēs šogad?,” pārdomās par konkursu dalās Mārīte Šperberga, konkursa žūrijas priekšsēdētāja, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore.

Atgādinām, ka vēl mēnesi – līdz šā gada 18. maijam - var iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018”. Arī šogad energoefektivitāte tiks vērtēta atjaunotām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, sabiedriskām ēkām, industriālām ēkām un vienģimenes ēkām. 

Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla „Būvinženieris” organizētais konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” notiek jau astoto gadu.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu. Pēdējo gadu laikā Latvijā daudzās ēkās veikti dažādi energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kā arī uzbūvētas jaunas, energoefektīvas ēkas gan ar pašu finansējumu, gan ar ES fondu investīcijām. Atgādinām, ka šobrīd pieejams valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās, valsts ēkās un industriālās ēkās. Plašāka informācija par atbalsta programmām publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv. Pieteikumus konkursam aicinām iesniegt līdz 2018. gada 18. maijam plkst. 17.00, nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi dzivosiltak@em.gov.lv. Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa, inese.berzina@em.gov.lv, 67013240). 

Konkursa nolikums tika sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību. 

Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "Ejot Baltic"”.Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lvwww.buvlaukums.lvwww.building.lv un www.buvbaze.lv

Lasīt vairāk...

24.aprīlī notiks seminārs par iespējām atjaunot ārējos un iekšējos inženiertīklus daudzdzīvokļu ēkās

Ēku renovācijas projektu vadītājus, namu pārvaldniekus, projektētājus un būvkomersantus šā gada 24. aprīlī aicinām uz semināru “Daudzdzīvokļu ēkas atjaunošana. Ārējie un iekšējie inženiertīkli”.

Šobrīd aktīvi noris projektu gatavošana un iesniegšana atbalsta saņemšanai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu un valsts ēkās, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu. Semināru organizējam ar mērķi, lai ēku renovācijas projektu īstenotājiem sniegtu informāciju par iespējām atjaunot ārējos un iekšējos inženiertīklus daudzdzīvokļu ēku ēkā.

Semināra laikā sniegsim informāciju par prasībām reglamentētās sfēras būvmateriāliem, kā arī par ugunsdrošības prasībām daudzdzīvokļu māju atjaunošanā. Pasākuma laikā eksperti informēs par iekšējo inženiertīklu (ūdensapgādes, kanalizācijas un siltumapgādes) uzturēšanu un pārbūvi, par vispārīgajām prasībām un kārtību, veicot būvdarbus ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmās, stāvvadu (siltais, aukstais ūdens) maiņu, kā arī ēku koplietošanas elektrotīklu ekspluatāciju un zemā spiediena gāzesvadu pievadu pārvietošanu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projektos. 

Seminārs “Daudzdzīvokļu ēkas atjaunošana. Ārējie un iekšējie inženiertīkli” notiks š.g. 24. aprīlī plkst. 10.00 Attīstības finanšu institūcijas Altum telpās (Doma laukums 4, Rīga). Pasākuma dienas kārtība un pieteikšanās anketa publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā. Dalība seminārā - bezmaksas. Papildu informācija par semināra saturu un norisi pieejama Ekonomikas ministrijā (Inese Bērziņa, e-pasts: dzivosiltak@em.gov.lv, tālr.: 67013240).

Semināru organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūciju Altum sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību un Būvniecības valsts kontroles biroju informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” ietvaros. 

Pasākumā piedalīsies Patērētāju tiesību aizsardzības centra, SIA “Latvijas standarts” AS “Sadales tīkls”, AS “Gaso”, AS “Rīgas ūdens”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Rīgas būvvaldes eksperti. 

Aktuālajai informācijai par ēku renovāciju un energoefektivitātes jautājumiem aicinām sekot informatīvās kampaņas “Dzīvo siltāk” Facebook lapā:www.facebook.com/dzivosiltak.

Lasīt vairāk...

Katrīnas osta uzstāda latiņu apkaimei

Jaunā biroja ēka Katrīnas ostaizceļas ar augstu būvniecības kvalitāti un gada labāko būvju konkursā pieteikta publisko jaunbūvju nominācijā.

Biznesa centrs Katrīnas ostair A klases biroju ēka, maksimāli ergonomiska un funkcionāla. Ekspluatācija jau pierādījusi, ka bija vērts ieguldīt naudu, laiku, enerģiju un būvnieku prasmi, lai izveidotu objektu, kas uzstāda augstu kvalitātes latiņu tuvējai apkaimei.

Kuģniecības tematika

Tā kā ēka atrodas ostas tuvumā un vēsturiski tās vietā bijis ūdens kanāls, kas savienoja Sarkandaugavu ar Rīgas centru, arhitektūras koncepcija pietuvināta kuģniecības tematikai. Ēkas stāvi risināti pēc kaskādes principa ar ceturtajā un sestajā stāvā izvietotām terasēm. Fasādē no ziemeļu puses akcentēta stiklota kāpņu telpa, kas virs galvenās dzegas noslēdzas ar virsgaismu, nodrošinot izeju uz jumta. Fasādes risinātas ar logu un dekoratīvu apdares paneļu pamīšus izvietojumu. Katru stāvu noslēdz horizontāla dzega ar dekoratīvu paneļa apdari.

Ēkas konstruktīvā shēma ir stiegrbetona karkass ar monolītām sienām kāpņu telpā un lifta šahtā, pamatos – stiegrbetona pāļi. Ēka ir balstīta uz monolīta dzelzbetona statņpāļiem 28 metru garumā. Starpstāvu un jumta pārsegumi ir monolīts stiegrbetons. Jumts ir līdzens ar iekšējo lietus ūdens novadi, segums – ruļļu materiāls. Ārējo sienu, pagrabstāva starpsienu, šahtu sienu mūris veidots no keramzītbetona blokiem. Ārējās sienas siltinātas ar cietās akmens vates plāksnēm. 

Logu un durvju bloki ir trīs stiklu paketes alumīnija rāmjos, starpsienas – metāla profilu karkass ar ģipškartona plāksnēm un skaņas izolāciju, kā arī stiklotas starpsienas.

Ēkas cokols aplikts ar keramiskās apdares plāksnēm, kolonnām ir krāsots dekoratīvais apmetums. Sienām izveidota keramisko plākšņu un alumīnija kompozītpaneļu apdare.

Jāmaina grunts

Būvniecības gaitā nācās atrisināt vairākus sarežģītus uzdevumus, stāsta būvuzņēmējas SIA WMLvaldes loceklis Pāvels Pavlovs. Apbūves zemesgabala nelielā platība lika rūpīgi izplānot darbu organizāciju, sākot ar pāļu urbšanas iekārtas izvietojumu un darbu būvbedrē un beidzot ar materiālu piegādi un glabāšanu objektā. Pēc ilgām diskusijām izdevās vienoties ar kaimiņiem par blakus zemesgabalu daļēju nomu...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Lasīt vairāk...

Nodokļu ieņēmumi un parādi mazāki

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares nodokļu maksātājiem 2017. gadā bija 191,21 miljons eiro jeb par 9,7% mazāki nekā 2016. gadā, kad to apjoms bija 211,84 miljoni eiro, liecina VID apkopotie dati.

Kā informē VID Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja, pērn būvniecības nozarē bija reģistrēti 23 090 nodokļu maksātāju jeb par 38,8% vairāk nekā 2016. gadā, kad to skaits bija 16 633.

VID administrēto valsts kopbudžeta maksājumu parāds būvniecībā pērn sarucis līdz 88,39 miljoniem eiro. 2016. gadā parādu kopsumma bija 107,9 miljoni eiro. 

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Lasīt vairāk...

Visa pamatā sadarbība. Intervija ar Arti Dzirkali

Pērn novembrī par Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Artis Dzirkalis. Būvinženieris, būveksperts, inženieru kompetences centra SIA CMB – patlaban lielākā un straujāk augošā inženieru biroja Latvijā – valdes priekšsēdētājs, Latvijas Būvinženieru savienības biedrības Passive House Latvijavaldes loceklis, kā pats atzīst, būvniecības nozares fanātiķis, kurš šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 20 gadu.

«Man ir sajūta, ka, esot tik ļoti iekšā nozarē, jāmēģina izdarīt kaut ko tās labā. Lai tad, kad man būs gadi 80, nepārmestu sev, ka varēju, bet neko neizdarīju,» tā puspajokam, pusnopietni saka Artis. Kopš ievēlēšanas jaunajā amatā pagājuši vien pāris mēnešu, bet plānoto darbu saraksts ir garš, un Artis mazliet bažījas, vai savu pilnvaru laikā visu pagūs īstenot. Tāpēc viens no darba plānā iekļautajiem jautājumiem saistīts ar Būvniecības padomes pārvaldības struktūras reorganizāciju, pagarinot viena padomes sastāva darbības laiku līdz trim gadiem.

Kāpēc šāda reorganizācija būtu nepieciešama?

Atbilde ir vienkārša: pietrūkst laika, lai paveiktu visu ieplānoto. Padomi ievēl uz gadu, katru mēnesi notiek pa vienai sēdei, tātad 12 sēdes gadā. Pirmajā sēdē notiek jaunās padomes vēlēšanas, otrajā – padomes apstiprināšana, gada pēdējā sēdē – pārskats par iepriekšējo. Atliek deviņas sēdes. Ko būvindustrijā var izdarīt deviņu sēžu laikā? Stratēģiski neko, var vienīgi turpināt iepriekš iesākto. Par laimi, daudzi padomes locekļi tiek pārvēlēti no reizes uz reizi, un tad darbs ir produktīvāks.

Kas ir padomes šāgada prioritātes?

Galvenais jautājums ir nozares prestiža celšana, kas nav nekas jauns, bet ļoti nepieciešams. Tad, protams, normatīvais regulējums. Šogad Ekonomikas ministrija plānojusi mainīt piecus būvnormatīvus, ko pēc tam padomē izvērtēsim un saskaņosim. Tiks turpināts jautājums par tipveida līgumiem. Kā viens no instrumentiem cīņai ar ēnu ekonomiku ir ģenerālvienošanās. Tas būs kā memorands, kas darbosies būvindustrijas iekšienē kā visiem saprotams sadarbības modelis. Tāpat elektroniskā darba laika uzskaite un būvkomersantu klasifikācija. Prieks, ka beidzot arī Izglītības ministrija iesaistījusies, tās pārstāvji aktīvi apmeklē padomes sēdes. Tas ļaus aktualizēt būvniecības nozarē strādājošo un jauno speciālistu izglītības jautājumus. Jauna lieta būs būvniecības pakalpojumu kvalitātes indekss. Mēs nekad iepriekš neesam mērījuši kvalitāti būvniecībā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Veļķere

Foto: SIA CMB arhīvs

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei