Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2018

Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts Vijai Gēmei

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2018.gada 27.martā nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieku ilggadējo Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta pirmo direktori Viju Gēmi.

Apsveicam!

„Šarmanta sieviete, gudra, zinoša, spējīga daudz izdarīt un daudz strādāt, viena no kompetentākajām inženierēm valstī. Tieša, ātri domā, zibenīgi reaģē. Ja ir pārliecināta par savu viedokli, nerespektē pat autoritātes. Laba vadītāja,” tāds ir LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņa Straumes viedoklis par jubilāri Viju Gēmi.

„Kopā esam strādājuši LPSR Valsts celtniecības lietu komitejā. Produktīvi sadarbojāmies iepirkumu komisijā 2002. gadā par Dienvidu tilta pirmās kārtas projektēšanu un būvniecību. Esam kopā ceļojuši un tas vienmēr bija ļoti patīkami,” tā par Viju Gēmi saka LBS valdes loceklis Eduards Raubiško.

Vija Gēme 1973. gadā pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu kā inženiere celtniece. 1992. gadā absolvēja Rīgas Tehnisko universitāti un ieguva ražošanas vadības inženieres kvalifikāciju.

Viņa ir strādājusi Valsts Zinātniskās pētniecības institūtā par vecāko inženieri (1973.- 1978.), bijusi Valsts lietu komitejas vecākā eksperte, ekspertīzes daļas vadītāja (1978.- 1990.), Arhitektūras un celtniecības ministrijas valsts būvprojektu ekspertīzes pārvaldes vadītāja (1991.- 1993.). No 1994. gada Vija Gēme ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta direktore, Būvniecības padomes locekle. Tieši viņu, respektējot profesionāļu viedokli, toreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 1994. gadā no astoņiem kandidātiem izvēlējās par Būvniecības departamenta direktori. Viņa ap sevi izveidoja profesionāļu komandu, kura būtiski ietekmēja nozares attīstību valsts mērogā. Viņas panākumu atslēga: Vija Gēme uzklausīja profesionāļu viedokļus un izvērtējot tos respektēja.

Mainoties politiskai situācijai valstī un pārveidojoties ministrijām, Vija Gēme kļuva par Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieci un Investīciju departamenta direktori. Kopš 1997. gada Vija Gēme ir LBS biedre, bet kopš 2000. gada ir LBS valdes locekle.

Vija Gēme uzskata, ka labākais, ko savulaik izdarīja Būvniecības departaments ir akceptētā būvniecības nacionālā programma. Programmā iesaistīja profesionāļus. Te tika aptverts viss, kas vajadzīgs nozarei, sākot ar izglītību, apmācību, ar likumdošanas attīstību, ar uzraudzības kontroli, ar uzņēmējdarbību, būvizstrādājumiem, ar zinātni, kas tobrīd jau bija pilnīgi aizmirsta. Diemžēl valstij neatradās mehānismi, lai programmu varētu attīstīt. „Ja būtu turpinājies iesāktais un ieplānotais, mēs nebūtu tādā situācijā, kā esam šodien. Mums vairs nav profesionāļu, pietrūkst darbaspēka, nav tālredzīgas prognozes kā attīstīt nozari un kas tai būtu vajadzīgs. Daudz kas attīstās pats no sevis,” atzīst Vija Gēme un turpina: „Neviens ierēdnis nevar būt gudrāks par to cilvēku, kas praksē izbauda kā strādā šī sistēma un ieviestie mehānismi. Mūsu lielākais ieguvums bija tas, ka uzklausījām profesionāļus - praktiķus. Mums nepiemita augstprātība, ka visu zinām. Centāmies saprast. Nekas jau nav ideāli, arī mēs kļūdījāmies, bet vienmēr bijām atvērti diskusijai un uzklausījām.” 

Būvniecības departaments kļuva stiprs. Kādam laikam traucēja. Tas nepatika. Kad mainījās valdība un vara, viss tika sadalīts un pārdalīts. Vija Gēme uzskata, ka toreizējā situācija ir pamācoša un to gadu skola saka: „Mūsu sabiedrībā nekad nevajag būt pārāk stipram, tādam, kas sevī sajūt spēku un nav viegli ietekmējams ar paviršiem vieglprātīgiem un pat nepareiziem lēmumiem.” Nelīdzēja nevienas sabiedriska organizācijas protesti par to, ka beidzot būvniecībā tiek sakārtoti „spēles noteikumi”, nelīdzēja ne ieteikumi, ne masveida protesta vēstules. Rezultāta nebija. Tas bija politisks lēmums.

 „Kāda loma nozares attīstībā ir Latvijas Būvinženieru savienībai un citām sabiedriskām organizācijām?”

„Mēs esam maza valsts un mums jāatrod kāda konsolidācija. Jāapvienojas ne tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, kas arī ir būtiski, bet arī ikdienā jāmāk strādāt kopā. Tas, ka sadzīvojam un atzīstam kompromisus ir labi, bet vajag atrast formu, lai sabiedriskās organizācijas būtu nozīmīgs spēks valstī. To var tikai tad ja visi inženieri ir kopā. Ideāli, ja būvnieki, hidrotehniķi, enerģētiķi un visi pārējie, arī arhitekti būtu vienā brālībā. Viss tas saistīts ar būvniecību. Katrs specializējas savā jomā, bet lielās lietas risina kopā. Inženieriem ļoti nopietni jāuzrauga valsts sektors.”, saka Vija Gēme.

 Jātur roka uz pulsa, lai zina, vai profesionāļi pēc tam spēj pieņemtos lēmumus īstenot, vai nav kaut kas teorētisks radīts, lai lēmumi, jauni noteikumi nerada problēmas un mīnusus, jo tos nav pieņēmuši profesionāļi. Jāatrod sadarbības modelis ar profesionālo un valsts sektoru.”

Vijas Gēmes spēka avots ir atbalsts ģimenē. Viņai patīk dārzs un puķes. 

 

Lasīt vairāk...

Ar JCI TOYP balvu tiks apbalvoti 10 Latvijas jaunie izcilnieki

Arī šogad Junior Chamber International Latvia sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apbalvos Latvijas 10 izcilus, jaunus cilvēkus ar pasaulē prestižo JCI TOYP balvu. 

Līdz 2018. gada 21. aprīlim (ieskaitot) tiek gaidīti pieteikumi JCI TOYP Latvia balvai vienā no 10 kategorijām:

- Bizness, ekonomika, uzņēmējdarbība;

- Politika, tieslietas, valsts pārvalde;

- Akadēmiskā darbība;

- Kultūra;

- Ētika, vide;

- Ieguldījums bērnos, cilvēktiesības, miers pasaulē;

- Filantropija, brīvprātīgais darbs;

- Zinātnes, tehnoloģiju attīstība;

- Personības pilnveidošana, izaugsme;

- Inovācijas medicīnā.

Pieteikumi un vairāk informācijas: http://www.toyp.lv

Tālrunis konsultācijām: +371 26 523 859

Lasīt vairāk...

Turpmāk ēku atjaunošanas darbus varēs īstenot ilgākā laika periodā

Lai sekmētu ES fondu projektu īstenošanu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un šo ēku atjaunošanai, kā arī atvieglotu būvniecības procesu un mazinātu administratīvo slogu, Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus “Ēku būvnoteikumos”.

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos līdz 5 gadiem tiek pagarināts termiņš, kādā realizējama būvniecība pēc būvvaldes akcepta ēkas fasādes apliecinājuma kartē vai atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Līdz šim termiņš bija trīs un divi gadi.

Termiņa pagarinājums līdz 5 gadiem attieksies arī uz visām ēkas fasādes apliecinājuma kartēm un būvatļaujām, kuras būvvalde ir akceptējusi sākot ar 2014. gada 1. oktobri. Tādejādi personām, kuras ir ierosinājušas un veiks būvniecību, nebūs vajadzīga jauna būvniecības dokumentācija. Vienlaikus veiktās izmaiņas atslogos arī būvvalžu un institūciju, kuras iesaistītas būvniecības procesā, darbu.

Līdzšinējā ES fondu projektu īstenotāju pieredze rāda, ka vidēji paiet 18 – 26 mēneši no brīža, kad tiek izstrādāta ēkas tehniskā dokumentācija (tai skaitā, tiek akceptēta ēkas fasādes apliecinājuma karte vai tiek veikta atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi), līdz brīdim, kad iespējams uzsākt plānotos būvdarbus.

Attiecīgais laikposms ir atkarīgs gan no projekta sarežģītības, gan ēkas dzīvokļu īpašnieku skaita un viņu spējas vienoties par energoefektivitātes projekta īstenošanu. Šajā laikposmā tiek veikta projekta tehniskās dokumentācijas izvērtēšana, būvdarbu iepirkuma izsludināšana un izvērtēšana, papildu finansējuma piesaistīšana un līguma slēgšana ar kredītiestādi par aizdevuma piešķiršanu attiecīgā projekta īstenošanai, kā arī cita veida ar projektu saistīto dokumentu sagatavošana un izvērtēšana.

Līdz ar to pastāv gadījumi, kad ēkas atjaunošanas projekta dokumentācijas saskaņošanai nepieciešams vairāk kā 26 mēnešu ilgs laikposms. Tādēļ, lai netiktu apdraudēta vairāk kā 30 daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektu īstenošana Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” tiek pagarināts termiņš, kādā realizējama būvniecība pēc būvvaldes akcepta ēkas fasādes apliecinājuma kartē vai atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. 

Detalizētāk ar apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Jauni kritēriji būvspeciālistu kompetences novērtēšanai

6. aprīlī, stājas spēkā jauni noteikumi, kas maina būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu.

Valdības 20. marta sēdē apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" aizstāj 2014. gada 7. oktobra noteikumus Nr. 610"Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", kas zaudē spēku līdz ar jauno MK noteikumu spēkā stāšanos.

Noteikumi paredz šādas būtiskas izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas kārtībā un patstāvīgās prakses uzraudzības nodrošināšanā:

  • noteikti citi kritēriji praktiskā darba pieredzes prasībām pretendentiem būvspeciālista sertifikāta saņemšanai;
  • precizēta patstāvīgās prakses uzturēšanas kārtība;
  • precizēti kritēriji brīdinājuma izteikšanai, sertifikāta darbības jomas apturēšanai un anulēšanai;
  • samazināts darbības jomu skaits;
  • noteikta prasība kompetences pārbaudes iestādēm uzturēt spēkā esošu līgumu ar Nacionālo standartizācijas institūciju par Latvijas valsts standartu abonēšanu tās sertificētajiem būvspeciālistiem par pazeminātu gada maksu, pievienojot standartu abonēšanas maksu patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksai.

Viena no būtiskām izmaiņām ir iespēja īsākā termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma, būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā. Līdz šim termiņš bija trīs gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā  izglītība, un pieci gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā  izglītība. Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumi nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti  jāveic kompetences novērtēšana.

Sertifikāta būvekspertīzes specialitātē iegūšanai un uzturēšanai ir noteiktas paaugstinātas prasības attiecībā uz iepriekšējo praksi 3. grupas būvprojektu un būvju ekspertīzei. Pretendēt uz tiesībām veikt ekspertīzi trešās grupas būvju būvprojektiem būvspeciālists varēs, ja viņš pēdējos desmit gados attiecīgajā darbības jomā ir izstrādājis vismaz trīs 3. grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas attiecīgajā darbības jomā.

Jaunajos noteikumos ir atvieglotas prasības attiecībā uz kompetences novērtēšanu. Ņemot vērā, ka būvspeciālista profesionālā kompetence ir jau pārbaudīta un tiek uzturēta pamatdarbības jomā (projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības specialitātes attiecīgajā darbības jomā), turpmāk eksāmenam nebūs praktiskās daļas, nosakot, ka kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē ietver būvspeciālista atbilstības novērtēšanu noteiktajiem  kritērijiem un  normatīvo aktu zināšanu un piemērošanas pārbaudi (testu būvekspertīzes specialitātē). 

No 2018. gada 1. jūlija informācijai par ikviena būvspeciālista veiktajiem darbiem jābūt publiski pieejamai, lai sniegtu pilnu un vispusīgu ieskatu sertificētā būvspeciālista uzkrātajā profesionālajā pieredzē.

Lasīt vairāk...

Konkurss: Atklāj, pēta jaunais būvspeciālists

Latvijas Būvinženieru savienība un žurnāls „Būvinženieris” izsludina pētniecisko rakstu konkursu Latvijā un ārzemēs studējošiem jaunajiem un topošajiem būvspeciālistiem. 

Misija

Atrast jaunus būvspeciālistus, kuri savos kursa, bakalaura vai maģistra darbos pievērsušies praktiskām, ikdienā noderīgām uz jaunām zināšanām vērstām arhitektūras, būvniecības, būvmateriālu ražošanas, iekārtu pielietošanas un citām tēmām vai pētījumiem, kas saistīti ar būvniecības nozari. Palīdzēt popularizēt jauno un topošo speciālistu ideju ieviešanu (īstenošanu) praksē.

Norise

Konkurss noteikts vairākās kārtās. Darbus jaunie un topoši inženieri, vieni paši vai autoru kolektīvs (līdz 3 autoriem) var iesniegt periodos: līdz 2018. gada līdz 10. maijam, 10. jūlijam, 10. septembrim un 10. novembrim.

Darbus vērtē žurnāla “Būvinženiera” padome. Katrā 2018. gada “Būvinženiera” numurā tiek publicēti labākie darbi. Gada beigās labākie rakstu autori saņems naudas balvas, par kurām tiks lemts pēc žurnāla “Būvinženieris” padomes balsojuma.

Laureātu noteikšana

Žurnāla padome izvērtējot darbus īpaši izceļ tos, kuros ir atklājumi, pētījumi vai aprēķini, kuri liecina par tendencēm tehnoloģijās, mehānismos vai mehanizētos procesos, darba organizācijā utt.

Par laureātiem un viņu rakstiem informācija tiek izplatīta Latvijas Būvinženieru savienības mājas lapā  www.buvinzenierusavieniba.lv,  www.facebook.com/buvinzenierisLBS

 

Prasības konkursa dalībniekiem

 

Darbus var iesniegt visa gada laikā. Tekstam jābūt no 2000 – 6000 zīmēm atkarībā no tēmas (jauna būvniecība, pārbūve, restaurācija, konstrukcijas, tehnoloģijas, mehānismi, materiāli, energoefektivitāte, BIM utt) Teksts atkarībā no tēmas jāpapildina ar vizuāliem materiāliem: fotogrāfijām, diagrammām, tabulām, shēmām u.c vizuāliem materiāliem. Foto materiāliem jābūt labā izšķirtspējā, vismaz  0.5 - 1 MB.

Iesniedzot darbu, jānorāda autora vai autoru vārds, uzvārds, augstskola, koledža (ja vēl mācās) vai darbavieta, kurā strādā un ieņemamais amats, kā arī autora/autoru foto.

Darbi var būt rakstīti arī iepriekšējos (pēdējos pāris gados), taču tiem jābūt par joprojām aktuālu tēmu.

Viens autors vai autoru grupa var iesniegt vairākus rakstus un dažādos termiņos. Konkursam iesniegtie darbi nevar būt publicēti citos masu medijos vai sociālajos tīklos.

 

Darbi jāiesūta e- pastā: buvinzenieris2006@gmail.com, ja ilustratīvais materiāls ir tik apjomīgs, ka e-pastā nav nosūtāms, tad jānorāda servera adrese, no kura šo materiālu iespējams lejuplādēt.

 

Papildinformācija

Konkursam iesniegtos materiālus žurnāls „Būvinženieris” var izmantot izglītojošiem vai citiem nekomerciāliem mērķiem, saskaņojot to ar autoru.

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) un žurnāls “Būvinženieris” apbalvojot laureātus, tos aicina uz tikšanos LBS.

Laureātiem piešķirtais naudas balvu fonds  - 500 eiro var tik pārdalīts pēc padomes ieskatiem atkarībā no rakstu nozīmīguma un sarežģītības. 

Tālrunis informācijai: 29468382

Lasīt vairāk...

2018.gada 10.aprīļa LBS valdes sēdes kārtība

2018.gada 10.aprīlī notiks Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēde, kuras laikā notiks LBS valdes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas. To vēlēs LBS XXX kongresā ievēlētā valde (informācija: ŠEIT).

Tāpat klātesošie iepazīsies ar informāciju par skati “Gada labākā būve 2017”, LBS XXX kongresa organizatorisko darbu īsu vērtējumu un tuvākajā laikā plānotajām aktivitātēm.

LBS valdes sēdes dalībnieki arī lems par SIA “LBS – Konsultants” valdes priekšsēdētāja un Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (LBS BSSI) galvenā administratora un vietnieka apstiprināšanu.

Lasīt vairāk...

Celtnes aug, būvnieku trūkst. Kurš atbildēs par būvēm?

Nule notikušā Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) kongresa laikā valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzsvēra, ka būtiskākās problēmas, kas skar būvniecību, ir atbildības definējums, būvniecības informatīvā sistēma un publisko iepirkumu vienoti līgumnosacījumi. Uz “LA” jautājumiem atbild Mārtiņš Straume.

Tuvākajos gados valstī gaidāms krass būvniecības apjomu pieaugums, jo būvindustrijā laikā no 2018. līdz 2020. gadam jāapgūst gandrīz trīs miljardu eiro liels Eiropas Savienības finansējums. Kā šogad domā tikt galā ar būvniecības bumu?

M. Straume: Salīdzinājumā ar pagājušo gadu gaidāms, ka būvniecības apjoms Latvijā pieaugs par 15 – 20%. Var pro-gnozēt, ka trūks 10 – 15 tūkstoši strādnieki un aptuveni tūkstotis kvalificētu būvspeciālistu. Iespējams, daļēji atkārtosies iepriekšējo gadu pieredze, kad būvniecībā speciālistu trūkuma dēļ strādāja nepietiekami kvalificēti cilvēki. Sagaidāms, ka vairāk ieradīsies arī ārzemju speciālisti, kuru īslaicīgās uzturēšanas atļaujas dos tiesības vienu gadu sniegt pakalpojumus.

LBS neapmierina darbaspēka pārvietošanās principi. Paredzēts, ka arī par īslaicīgiem darbiniekiem ES teritorijā informācija uzreiz jāievada būvniecības informācijas sistēmā (BIS). Tikai tad, kad ārzemju speciālists jau sniedz pakalpojumus, ir tiesības pārbaudīt viņa kompetenci. Jau otrā dienā pēc datu ievadīšanas BIS viņš ir būvlaukumā. Tur būvprojekts valsts valodā, kuru ārzemnieks nesaprot. Vai viņš zina Latvijas normatīvus? Viņa mītnes zemē varbūt ir citi nosacījumi. Vietējās valodas un normatīvu nezināšana var radīt kādas sekas, bet atbildīga būs LBS, kas devusi speciālistam tiesības strādāt. Tādēļ, kolīdz speciālists sācis darbu, cenšamies veikt profesionalitātes pārbaudi. Ārzemju speciālistiem noteikti jāstrādā atbildīgā būvdarbu vadītāja uzraudzībā. Viņiem nedrīkst dot prakses tiesības kā atbildīgiem būvdarbu vadītājiem un atbildīgiem būvuzraugiem.

Visā Latvijā ir vairāki tūkstoši būvspeciālistu, kuriem ir tikai koledžas izglītība. Būvniecības likums paredz, ka, sākot ar 2010. gadu, viņi vairs nevarēs strādāt kā atbildīgie ar paraksta tiesībām. Lai to drīkstētu, jāiegūst augstākā izglītība. Kā paredzēts novērst pieaugošo būvspeciālistu trūkumu?

Latvijā trūkst būvspeciālistu: būvdarbu vadītāju, projektu vadītāju, būvuzraugu u. c. Risinājumu tagad rod izmaiņas MK noteikumos, kas atļauj tiesības patstāvīgo būvpraksi iegūt divu gadu laikā agrāko trīs vietā. Pēc LBS uzskaites, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Celtniecības koledžas beidzēju vidū tādi pēdējos piecos gados ir ap tūkstoti. Jau ar 150 speciālistiem LBS ir sazinājusies, piedāvājusi apmācības. Tuvākajā laikā kādi 500 jauni speciālisti varētu parādīties patstāvīgā praksē. Taču tas ir maz.

Visās jomās būvspeciālistu skaits ir samazinājies. Piemēram, ēku būvdarbu vadītāju skaits salīdzinājumā ar 2015. gada 1. janvāri ir samazinājies par 274 cilvēkiem jeb 11,7%. Ceļiniekiem un tiltiniekiem vēl dramatiskāk. Tur atbildīgo speciālistu skaits samazinājies par 206 cilvēkiem jeb 40,2%. Apzinoties, ka tieši ceļos tiks ieguldīts liels Eiropas līdzfinansējums, varētu būt lielas problēmas. Tiltu būvuzraugu ir par 52,9% mazāk nekā pirms pāris gadiem. Bet, piemēram, visi vecie tilti prasa kapitālo remontu.

Ko domāts darīt, lai situāciju amortizētu?

Šādā situācijā ļoti svarīgi būtu ieviest atbildīgā darbu vadītāja vietnieka statusu. Tas ļaus gadījumā, ja atbildīgais būvdarbu vadītājs ir citā objektā, viņa vietniekam ar pietiekamu kompetenci, bet vēl bez pilnas būvprakses likumiski veikt visas funkcijas. Praktiski visas ES valstis sertificēšanu veic pēc vienota standarta. Tomēr ir valstis, kuras nav ieviesušas šo sertificēšanas sistēmu. Šajā gadījumā LBS pienākums ir viņus pārbaudīt. Tātad, ja darbinieks Latvijā izdara pārkāpumu, mums ir tiesības reversā griezties pie sertificētājiem. Vai sistēma strādās, grūti pateikt. Iegūt papildu informāciju no ārzemēm, piemēram, par būvpraksi, kurai nav pietiekama apliecinājuma, ir sarežģīti.

Kad pieņēma jauno būvniecības likumu, pārejas noteikumos paredzēja, ka speciālisti, kam ir vidējā speciālā izglītība, drīkst strādāt patstāvīgi līdz 2020. gada 30. decembrim un, lai veiktu būvdarbu vadīšanu un būvuzraudzību, būvspeciālistam jābūt pirmā līmeņa augstākajai izglītībai.

Ir laba ziņa. LLU jau bija pirmie izlaidumi, kur pieredzējušie būvtehniķi ieguvuši pirmā līmeņa augstāko izglītību, piedevām ar izcilību. Sistēma strādā. Speciālisti ar vidējo izglītību iziet vakara nodaļā apmācību LLU, to pabeidz un strādā. Arī RTU un Celtniecības koledža strādā, lai mācības varētu notikt arī pie viņiem. Divu gadu būvprakse ir ļoti godīga iespēja jauniem cilvēkiem, kuri pēc augstskolas nonāk darba tirgū, ātrāk nokļūt patstāvīgā apritē, tajā skaitā personiskā biznesā.

Sertificētu būvspeciālistu samaksa ir ievērojami augstāka un šogad uzkāps vēl augstāk. Līderi projektētāja vadītāja līmenī pelna ap 3000 eiro pēc nodokļu nomaksas. Labākajiem darbu vadītājiem 2000 – 2500 eiro alga ir ikdiena. Ja izglītība ir, viss atkarīgs no paša. Par to pārliecinās nopietnos uzņēmumos praksē bijuši audzēkņi. Tādi uzņēmumi ir UPB, “Merks”, “Velve”, “Arčers”.

Nu jau pagājuši četri gadi pēc Zolitūdes traģēdijas un joprojām ir grūti noskaidrot īsteno vainīgo. Kādi ir risinājumi, lai atbildība būvniecībā būtu strikti noteikta? Kā to dara pārējās ES valstis?

Joprojām likumdošanā nav sakārtota atbildība. Par ko atbild pasūtītājs, par ko projektētājs, par ko ģenerāluzņēmējs u. c. Ideja – galvenais ir pasūtītājs, kurš definē uzdevumu, paredz pietiekami daudz līdzekļu būvprojekta izstrādei un izvēlas autoruzraudzību būvniecības laikā. Pasūtītājs ir pirmais atbildīgais, un viņam regresa kārtībā jāvirza prasība tālāk. Ja vainīgs projektētājs, tam regresa kārtībā jānovirza prasība, ja ir vainīgs būvnieks, tam novirza prasību. Tomēr desmit organizācijas Ekonomikas ministrijas piedāvāto iniciatīvu noprotestēja. Neviens negrib uzņemties atbildību. Ārzemju pieredze liecina, ka lielā daļā valstu galvenais atbildīgais ir pasūtītājs, kura atbildību apdrošina apdrošināšanas kompānijas.

Būvniecībā ir liela neskaidrība ar precīziem līgumu formulējumiem, kas var atšķirties viens no otra un radīt jucekli. Ko domāts darīt šajā sakarā?

LBS rosina, vērtējot trešās grupas miljonus vērtus objektus, pāriet uz tipveida FIDIC (starptautiskās Inženieru federācijas) bāzes līgumiem. Tos vajadzētu pieņemt viens pret vienu, lai ekonomētu līdzekļus, saīsinātu laiku un iekļautos starptautiskajā apritē, jo FIDIC izmanto ap 80 valstu. Tur ir sarkanā, zaļā, dzeltenā grāmata, kurās ir gadu desmitiem izstrādāti līguma nosacījumi. 2003. gadā Latvija kļuva par FIDIC biedru, un visas grāmatas jau ir pārtulkotas latviešu valodā. Tur būtu daudz plusu. Ja pasūtītājs saka, ka nav kompetents un nevar uzņemties atbildību, viņš pie projektēšanas un būvdarbu vadīšanas var pieaicināt FIDIC inženieri konsultantu, kas raugās, lai pasūtītājs nekļūdītos. Pasūtītājam jāizvēlas, kuru padomdevēju izvēlēties, pašu lētāko vai pieredzējušāko. Tas ir normāls process. Atceros, kad 2000. gadā vēl nebijām FIDIC biedri, mūs informēja, ka FIDIC kongresā Parīzē piedalījās visaugstākā ierēdniecība Francijā, jo tur apzinās, cik šī sfēra ir svarīga. Svarīgi līgumi ir izstrādāti visiem dzīves gadījumiem, tas ir darīts gadu desmitiem. FIDIC inženierim ir ļoti labi definētas tiesības, pienākumi un kvalifikācija. Tas nozīmē – samaksas ziņā arī. Tad visa nozare strādās, kā vajag. Pamācies, zini, ka būs augstāks amats, kam seko lielāka alga. FIDIC inženieris var patstāvīgi pieņemt lēmumu arī būvobjektā.

Latvijā ir ļoti nesakārtota atbildības sistēma apdrošināšanā. Anglijā, Vācijā, Francijā un citās valstīs civiltiesiskā apdrošināšana ir atstrādāta. Ja būvnieka darbībā nav pārkāpumu, apdrošinātāju prēmijas tiek samazinātas. Būvnieks ieinteresēts darbus veikt kvalitatīvi, lai reitings būtu tāds, ka apdrošinātājiem mazāk jāmaksā, un iepirkumos apdrošinātājs ir tas būtiskais, kas nes atbildību, ja kaut kas notiek.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei