Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2018

Iznācis žurnāla “Būvinženieris” aprīļa numurs

*Pavasara numurā atskats uz Latvijas Būvinženieru savienības XXX kongresu un valdes vēlēšanām.

*“Visa pamatā ir sadarbība.” Tā uzskata būvniecības nozares fanātiķis, kurš šajā jomā darbojas jau vairāk nekā 20 gadu, Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs, būvinženieris, būveksperts, inženieru kompetences centra SIA “CMB” valdes priekšsēdētājs, Latvijas Būvinženieru savienības un biedrības “Passive House Latvija“ valdes loceklis Artis Dzirkalis.

*Trīs gadu laikā, kopš būvniecības nozare «sadzīvo» ar jauno Būvniecības likumu (stājās spēkā 2014. gada nogalē), ir izgaismojušās vairākas nozīmīgas nepilnības, kas būtiski bremzē būvniecības sektora attīstību un mazina Latvijas spēju ieinteresēt investorus. “Jāsamazina būvprojektu skaņošanas laiks”, saka Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Kā? Priekšlikumus lasiet žurnālā “Būvinženieris”.

*Valsts darba inspekcija 2017. gadā būvniecības uzņēmumos un objektos rīkojusi 2137 pārbaudes, kuru nolūks bijis nereģistrētās nodarbinātības samazināšana, prevencija darba aizsardzībā, iesniegumu izskatīšana utt. Pārbaudēs konstatēti 1327 pārkāpumi darba aizsardzībā un 872 pārkāpumi darba tiesībās.

*Nodokļu ieņēmumi un parādi mazāki. Valsts ieņēmumu dienesta administrētie kopbudžeta ieņēmumi no būvniecības nozares nodokļu maksātājiem 2017. gadā bija 191,21 miljons eiro jeb par 9,7% mazāki nekā 2016. gadā.

*Skatei “Gada labākā būve Latvijā 2017” šogad divdesmit gadu jubileja. Un tieši šajā – Latvijas simtgades – gadā vērtēšanai tika pieteikts teju tikpat daudz būvju, cik pirms gandrīz desmit gadiem, kad būvēja ļoti daudz un ar vērienu.

*Gada labāko būvju skatē viens no izcilākajiem objektiem ir VEF ražošanas korpusa 1. kārta, kas pieteikta pārbūvju nominācijā, un fasādes, kas tika vērtētas restaurācijas nominācijā. Celtne, kas vairākām paaudzēm bijusi aktīvas un nozīmīgas ražošanas simbols, pārcietusi ne vien aizmirstību pēc rūpniecības flagmaņa VEF izjukšanas, bet arī ugunsgrēku 80. gadu beigās. Objektā strādājušie nozares pārstāvji apliecina, ka šis bija vienlaikus profesionāli sarežģīts un vēsturiski nozīmīgs projekts, par kura labo rezultātu ir īpašs gandarījums.

 *Pagājušā gada nogalē tika pabeigta Siguldas lietus kanalizācijas sistēmas pārbūves 1. kārta, kur projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā cauruļvada izbūvē izmantota horizontāli virzīta urbšanas metode pie aptuveni 80 metru lielas augstumu starpības. Tā ir otra lielākā augstumu starpība Eiropā, kur izmantota šī metode.

*Jaunā biroja ēka Katrīnas osta izceļas ar augstu būvniecības kvalitāti un gada labāko būvju skatē pieteikta publisko jaunbūvju nominācijā. Biznesa centrs Katrīnas osta ir A klases biroju ēka, maksimāli ergonomiska un funkcionāla. Ekspluatācija jau pierādījusi, ka bija vērts ieguldīt naudu, laiku, enerģiju un būvnieku prasmi, lai izveidotu objektu, kas uzstāda augstu kvalitātes latiņu tuvējai apkaimei.

*Būvju konstrukciju risinājumus skatē “Gada labākā būve Latvijā 2017” var vērtēt, galvenokārt izskatot iesniegtos materiālus: rasējumus, aprēķina atskaites un veiktās izpētes. Tieši tā Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas, Latvijas Ģeotehniķu savienības, Latvijas Būvinženieru savienības un Latvijas Būvnieku asociācijas pārstāvji izskatīja skatei “Gada labākā būve Latvijā 2017” iesniegtos materiālus. Tāpēc “Būvinženieris” aicināja šo biedrību pārstāvjus, žūrijas locekļus Normundu Tirānu, Kasparu Kurtišu, Kasparu Bondaru un žūrijas priekšsēdētāju Normundu Grinbergu dalīties savos iespaidos par būvkonstrukciju risinājumu līmeni šogad.

*Būvindustrijas lielās balvas laureātu, titula “Gada jaunais arhitekts” īpašnieku Arnitas Melzobas un Kārļa Melzoba izveidotajā komandā apvienotas zināšanas, kas iegūtas, studējot arhitektūru Rīgas Tehniskajā universitātē, Milānas Politehniskajā institūtā, Tronheimas Zinātņu un tehnoloģiju augstskolā un Oslo Arhitektūras un dizaina skolā, kā arī praktiskā pieredze, kas sešos gados uzkrāta, strādājot Latvijas vadošajos arhitektu birojos.

*Sarunā ar Būvindustrijas lielās balvas par mūža ieguldījumu laureātu Indriķi Teivānu ik pēc brīža ieskanējās šie vienkāršie un dziļie vārdi: “Būvniekam ir jādomā”. Tieši tāpēc par daudziem, kas savulaik strādājuši ar leģendāro būvnieku, saka: “Viņš izgājis Teivāna skolu”.

*Koka karkasa ēkas arvien noteiktāk ieņem tām pienākošos vietu dzīvojamo, ražošanas un sabiedrisko ēku būvniecībā. Piemērots materiāls to būvniecībā ir arī fibrolīts.

*Vēsturiskie koka elementi ir gan amatniecības mantojums, gan arī sava laika meistaru prasmju apliecinājums. Tāpēc, ja ēkai ir veci koka logi, durvis, koka apdare vai citi dekoratīvie elementi, tos ir vērts saglabāt un atjaunot. Galu galā – šodien ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē arvien augstāk tiek vērtēta tieši koka arhitektūra.

*Žurnāls “Būvinženieris” piedāvā pārskatu par zaļajām sertifikācijas sistēmām, kas attiecināmas uz būvniecību. Sertifikātu jūrā var noslīkt, ja holistiskajām būvniecības sertifikācijas sistēmām, kāds ir, piemēram, BREEAM, pieskaita klāt plaša spektra materiālu un produktu sertifikācijas sistēmas, kā Blue Angel, kas vērtē gan krāsas, gan elektroslēdžus, un atsevišķa materiāla / procesa sertifikācijas sistēmas kā FSC koka un tā produktu sertifikāts. Pēc internetvietnes Building Green datiem, pasaulē ir aptuveni 600 dažādu zaļo sertifikācijas sistēmu, kas ir tiešāk vai mazāk tieši attiecināmas uz būvēm.

*Žurnāla Būvinženieris iepriekšējā numurā tika apskatīta BIM (būvju informācijas modelēšana) no vispārīga teorētiska skatpunkta, izpētot tās informācijas dimensijas un identificējot iespējamos ieguvumus un tehnoloģisko specifiku. Tika pieminēta būtiska būvniecības informācijas integrācijas tendence, kas atrodas jau tuvāk citai BIM nozīmei – būvju informācijas vadība (Building Information Management). Ņemot vērā vispārīgu, bet būtisku secinājumu, ka BIM procesu aktīva izmantošana potenciāli var celt būvniecības nozares produktivitāti, ir vērts pievērst uzmanību, kādas iniciatīvas un tendences attiecībā uz to patlaban valda Latvijā.

*Mūsdienīga koka ēka visbiežāk tiek būvēta no koka karkasa konstrukcijas paneļiem. Koka karkasa ēka būtībā ir ļoti līdzīga vēsturiskajai stāvbūvei un tās konstrukcijas principiem, bet galvenā atšķirība no vecajām ēkām ir tā, ka mūsdienās šīs ēkas ražo rūpnīcā. No ražotnes gatavos koka karkasa paneļus nogādā būvlaukumā, kur tos samontē, un dažkārt māja ir gatava pat dažās dienās.

*Hamburgas jaunais vizuālais simbols – Elbas filharmonijas (Elbphilharmonie) koncertzāle, kuru cēla ar mērķi papildināt pasaules izcilāko mūzikas atskaņošanas telpu pirmo desmitnieku, netapa gludi. Par gadsimta būvi dēvētā ēka ir veca ķieģeļu noliktava, kam uzlikta stiklota tērauda jaunā konstrukcija. Tā paceļas 110 metru virs Hamburgas ostas, apvienojot koncertzāli, sabiedrībai pieejamu telpu ar krāšņu skatu uz pilsētu un akvatoriju, kā arī viesnīcu un dzīvojamos apartamentus. Celtne tapusi desmit gadu, arvien pārveidojot un uzlabojot projektu, pārvarot grūtības un skandālus.

*Mājokļa un biroja pārvaldīšanai tirgū pieejamas dažādas viedās mājas sistēmas, un viena no tām ir automatizācijas sistēma Gudrā māja, kas darbojas grupas Draugiem birojā un vēl vairākos tūkstošos māju, biroju un dzīvokļu Latvijā un citās Eiropas valstīs. Viedās mājas sistēma palīdz taupīgāk un ērtāk apsaimniekot telpas, nodrošinot vajadzīgo komfortu. Tā ikdienā palīdz uzturēt vēlamo siltumu un svaigu gaisu telpās, attālināti regulēt apkuri, nodrošināt piemērotu klimatu, birojā pārbaudīt, vai ir brīvas vajadzīgās koplietošanas telpas. Gudrās mājas automatizācijas sistēma ļauj ietaupīt līdz 40% izdevumu par mājokļa vai biroja apsildi apkures sezonā un nodrošināt vienmērīgu siltumu visās istabās, gaisa temperatūru telpās kontrolējot ar mobilās aplikācijas palīdzību viedtālrunī.

*Zeme–gaiss siltummaiņi ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās pašlaik ir ļoti aktuāli. Kas par to liecina? Šī ir jauna alternatīva Latvijas būvniecības tradīcijās. Pēdējos gados tā izmantota liela mēroga būvobjektos un topošos projektos Latvijā (dzīvojamo ēku kompleksi, baseini, biroju ēkas, koncertzāles). Šai alternatīvai izdevies iegūt valsts mēroga atzinību par energoefektivitāti. Energoefektivitātes noteikšanai nepieciešami konkrēti veiktspējas dati, kuri par šo sistēmu nav atrodami Latvijas inženieru sabiedrībai pieejamos literatūras avotos. Tāpēc žurnāls piedāvā jauna speciālista pētījum. Alvis Epners izvēlējās noteikt zeme–gaiss siltummaiņa (ZGSM) kā ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmas sastāvdaļas rentabilitāti Latvijas klimatiskajos apstākļos.

*Mūsu ikdienas dzīve nav iedomājama bez naftas produktiem. Visbiežāk ar tiem asociējam degvielu, ko izmanto mūsu automašīnu iekšdedzes dzinēji, taču arī motoreļļas un smērvielas ir tapušas uz naftas bāzes. Tieši degviela un smērvielas visbiežāk nonāk apkārtējā vidē kopā ar notekūdeņiem. Neskatoties uz nosacīti nelieliem daudzumiem, tie tomēr var nodarīt kaitējumu, piesārņojot grunti un gruntsūdeņus. Tieši tāpēc šo vielu savākšanai tiek pievērsta liela uzmanība. Tie nonāk arī kanalizācijas sistēmās. Šoreiz stāstām par naftas atdalītājiem.

Žurnālu 2018.gadam varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās .

Kā arī žurnālu varat iegādāties Preses servisa tirdzniecības vietās visā Latvijā.

 

Lasīt vairāk...

Triju Zvaigžņu ordenis piešķirts Vijai Gēmei

Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ordeņu kapituls 2018.gada 27.martā nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā piešķirt Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķiru un iecelt par ordeņa virsnieku ilggadējo Latvijas Būvinženieru savienības valdes locekli, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta pirmo direktori Viju Gēmi.

Apsveicam!

„Šarmanta sieviete, gudra, zinoša, spējīga daudz izdarīt un daudz strādāt, viena no kompetentākajām inženierēm valstī. Tieša, ātri domā, zibenīgi reaģē. Ja ir pārliecināta par savu viedokli, nerespektē pat autoritātes. Laba vadītāja,” tāds ir LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņa Straumes viedoklis par jubilāri Viju Gēmi.

„Kopā esam strādājuši LPSR Valsts celtniecības lietu komitejā. Produktīvi sadarbojāmies iepirkumu komisijā 2002. gadā par Dienvidu tilta pirmās kārtas projektēšanu un būvniecību. Esam kopā ceļojuši un tas vienmēr bija ļoti patīkami,” tā par Viju Gēmi saka LBS valdes loceklis Eduards Raubiško.

Vija Gēme 1973. gadā pabeidza Rīgas Politehnisko institūtu kā inženiere celtniece. 1992. gadā absolvēja Rīgas Tehnisko universitāti un ieguva ražošanas vadības inženieres kvalifikāciju.

Viņa ir strādājusi Valsts Zinātniskās pētniecības institūtā par vecāko inženieri (1973.- 1978.), bijusi Valsts lietu komitejas vecākā eksperte, ekspertīzes daļas vadītāja (1978.- 1990.), Arhitektūras un celtniecības ministrijas valsts būvprojektu ekspertīzes pārvaldes vadītāja (1991.- 1993.). No 1994. gada Vija Gēme ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta direktore, Būvniecības padomes locekle. Tieši viņu, respektējot profesionāļu viedokli, toreizējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 1994. gadā no astoņiem kandidātiem izvēlējās par Būvniecības departamenta direktori. Viņa ap sevi izveidoja profesionāļu komandu, kura būtiski ietekmēja nozares attīstību valsts mērogā. Viņas panākumu atslēga: Vija Gēme uzklausīja profesionāļu viedokļus un izvērtējot tos respektēja.

Mainoties politiskai situācijai valstī un pārveidojoties ministrijām, Vija Gēme kļuva par Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieci un Investīciju departamenta direktori. Kopš 1997. gada Vija Gēme ir LBS biedre, bet kopš 2000. gada ir LBS valdes locekle.

Vija Gēme uzskata, ka labākais, ko savulaik izdarīja Būvniecības departaments ir akceptētā būvniecības nacionālā programma. Programmā iesaistīja profesionāļus. Te tika aptverts viss, kas vajadzīgs nozarei, sākot ar izglītību, apmācību, ar likumdošanas attīstību, ar uzraudzības kontroli, ar uzņēmējdarbību, būvizstrādājumiem, ar zinātni, kas tobrīd jau bija pilnīgi aizmirsta. Diemžēl valstij neatradās mehānismi, lai programmu varētu attīstīt. „Ja būtu turpinājies iesāktais un ieplānotais, mēs nebūtu tādā situācijā, kā esam šodien. Mums vairs nav profesionāļu, pietrūkst darbaspēka, nav tālredzīgas prognozes kā attīstīt nozari un kas tai būtu vajadzīgs. Daudz kas attīstās pats no sevis,” atzīst Vija Gēme un turpina: „Neviens ierēdnis nevar būt gudrāks par to cilvēku, kas praksē izbauda kā strādā šī sistēma un ieviestie mehānismi. Mūsu lielākais ieguvums bija tas, ka uzklausījām profesionāļus - praktiķus. Mums nepiemita augstprātība, ka visu zinām. Centāmies saprast. Nekas jau nav ideāli, arī mēs kļūdījāmies, bet vienmēr bijām atvērti diskusijai un uzklausījām.” 

Būvniecības departaments kļuva stiprs. Kādam laikam traucēja. Tas nepatika. Kad mainījās valdība un vara, viss tika sadalīts un pārdalīts. Vija Gēme uzskata, ka toreizējā situācija ir pamācoša un to gadu skola saka: „Mūsu sabiedrībā nekad nevajag būt pārāk stipram, tādam, kas sevī sajūt spēku un nav viegli ietekmējams ar paviršiem vieglprātīgiem un pat nepareiziem lēmumiem.” Nelīdzēja nevienas sabiedriska organizācijas protesti par to, ka beidzot būvniecībā tiek sakārtoti „spēles noteikumi”, nelīdzēja ne ieteikumi, ne masveida protesta vēstules. Rezultāta nebija. Tas bija politisks lēmums.

 „Kāda loma nozares attīstībā ir Latvijas Būvinženieru savienībai un citām sabiedriskām organizācijām?”

„Mēs esam maza valsts un mums jāatrod kāda konsolidācija. Jāapvienojas ne tikai tad, kad ūdens smeļas mutē, kas arī ir būtiski, bet arī ikdienā jāmāk strādāt kopā. Tas, ka sadzīvojam un atzīstam kompromisus ir labi, bet vajag atrast formu, lai sabiedriskās organizācijas būtu nozīmīgs spēks valstī. To var tikai tad ja visi inženieri ir kopā. Ideāli, ja būvnieki, hidrotehniķi, enerģētiķi un visi pārējie, arī arhitekti būtu vienā brālībā. Viss tas saistīts ar būvniecību. Katrs specializējas savā jomā, bet lielās lietas risina kopā. Inženieriem ļoti nopietni jāuzrauga valsts sektors.”, saka Vija Gēme.

 Jātur roka uz pulsa, lai zina, vai profesionāļi pēc tam spēj pieņemtos lēmumus īstenot, vai nav kaut kas teorētisks radīts, lai lēmumi, jauni noteikumi nerada problēmas un mīnusus, jo tos nav pieņēmuši profesionāļi. Jāatrod sadarbības modelis ar profesionālo un valsts sektoru.”

Vijas Gēmes spēka avots ir atbalsts ģimenē. Viņai patīk dārzs un puķes. 

 

Lasīt vairāk...

Ar JCI TOYP balvu tiks apbalvoti 10 Latvijas jaunie izcilnieki

Arī šogad Junior Chamber International Latvia sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apbalvos Latvijas 10 izcilus, jaunus cilvēkus ar pasaulē prestižo JCI TOYP balvu. 

Līdz 2018. gada 21. aprīlim (ieskaitot) tiek gaidīti pieteikumi JCI TOYP Latvia balvai vienā no 10 kategorijām:

- Bizness, ekonomika, uzņēmējdarbība;

- Politika, tieslietas, valsts pārvalde;

- Akadēmiskā darbība;

- Kultūra;

- Ētika, vide;

- Ieguldījums bērnos, cilvēktiesības, miers pasaulē;

- Filantropija, brīvprātīgais darbs;

- Zinātnes, tehnoloģiju attīstība;

- Personības pilnveidošana, izaugsme;

- Inovācijas medicīnā.

Pieteikumi un vairāk informācijas: http://www.toyp.lv

Tālrunis konsultācijām: +371 26 523 859

Lasīt vairāk...

Par LBS valdes priekšsēdētāju ievēl Mārtiņu Straumi

2018. gada 10. aprīlī Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valde sanāca uz savu pirmo sēdi pēc 23. martā notikušajām vēlēšanām un sēdē par LBS valdes priekšsēdētāju ievēlēja Mārtiņu Straumi, par valdes priekšsēdētāja vietniekiem Raimondu Eizenšmitu, Helēnu Endriksoni un Arti Dzirkali.

Par SIA “LBS – Konsultants” valdes locekļiem tika apstiprināti Juris Tervits, Helēna Endriksone, Tālis Straume, Andris Veinbergs, Aivars Caune, bet par Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (LBS BSSI) galveno administratoru apstiprināja Mārtiņu Straumi un par viņa vietnieku Romānu Auniņu.

LBS valde pārrunāja par skati  “Gada labākā būve Latvijā 2017”, LBS XXX kongresu un tuvākajā laikā plānotajām aktivitātēm, darba grupām un deleģējumiem.

 

Attēlā: LBS jaunā valde

Lasīt vairāk...

Turpmāk ēku atjaunošanas darbus varēs īstenot ilgākā laika periodā

Lai sekmētu ES fondu projektu īstenošanu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un šo ēku atjaunošanai, kā arī atvieglotu būvniecības procesu un mazinātu administratīvo slogu, Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus “Ēku būvnoteikumos”.

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos līdz 5 gadiem tiek pagarināts termiņš, kādā realizējama būvniecība pēc būvvaldes akcepta ēkas fasādes apliecinājuma kartē vai atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Līdz šim termiņš bija trīs un divi gadi.

Termiņa pagarinājums līdz 5 gadiem attieksies arī uz visām ēkas fasādes apliecinājuma kartēm un būvatļaujām, kuras būvvalde ir akceptējusi sākot ar 2014. gada 1. oktobri. Tādejādi personām, kuras ir ierosinājušas un veiks būvniecību, nebūs vajadzīga jauna būvniecības dokumentācija. Vienlaikus veiktās izmaiņas atslogos arī būvvalžu un institūciju, kuras iesaistītas būvniecības procesā, darbu.

Līdzšinējā ES fondu projektu īstenotāju pieredze rāda, ka vidēji paiet 18 – 26 mēneši no brīža, kad tiek izstrādāta ēkas tehniskā dokumentācija (tai skaitā, tiek akceptēta ēkas fasādes apliecinājuma karte vai tiek veikta atzīme būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi), līdz brīdim, kad iespējams uzsākt plānotos būvdarbus.

Attiecīgais laikposms ir atkarīgs gan no projekta sarežģītības, gan ēkas dzīvokļu īpašnieku skaita un viņu spējas vienoties par energoefektivitātes projekta īstenošanu. Šajā laikposmā tiek veikta projekta tehniskās dokumentācijas izvērtēšana, būvdarbu iepirkuma izsludināšana un izvērtēšana, papildu finansējuma piesaistīšana un līguma slēgšana ar kredītiestādi par aizdevuma piešķiršanu attiecīgā projekta īstenošanai, kā arī cita veida ar projektu saistīto dokumentu sagatavošana un izvērtēšana.

Līdz ar to pastāv gadījumi, kad ēkas atjaunošanas projekta dokumentācijas saskaņošanai nepieciešams vairāk kā 26 mēnešu ilgs laikposms. Tādēļ, lai netiktu apdraudēta vairāk kā 30 daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projektu īstenošana Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” tiek pagarināts termiņš, kādā realizējama būvniecība pēc būvvaldes akcepta ēkas fasādes apliecinājuma kartē vai atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. 

Detalizētāk ar apstiprinātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumos Nr.529 "Ēku būvnoteikumi" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Jauni kritēriji būvspeciālistu kompetences novērtēšanai

6. aprīlī, stājas spēkā jauni noteikumi, kas maina būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu.

Valdības 20. marta sēdē apstiprinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" aizstāj 2014. gada 7. oktobra noteikumus Nr. 610"Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", kas zaudē spēku līdz ar jauno MK noteikumu spēkā stāšanos.

Noteikumi paredz šādas būtiskas izmaiņas būvspeciālistu kompetences novērtēšanas kārtībā un patstāvīgās prakses uzraudzības nodrošināšanā:

  • noteikti citi kritēriji praktiskā darba pieredzes prasībām pretendentiem būvspeciālista sertifikāta saņemšanai;
  • precizēta patstāvīgās prakses uzturēšanas kārtība;
  • precizēti kritēriji brīdinājuma izteikšanai, sertifikāta darbības jomas apturēšanai un anulēšanai;
  • samazināts darbības jomu skaits;
  • noteikta prasība kompetences pārbaudes iestādēm uzturēt spēkā esošu līgumu ar Nacionālo standartizācijas institūciju par Latvijas valsts standartu abonēšanu tās sertificētajiem būvspeciālistiem par pazeminātu gada maksu, pievienojot standartu abonēšanas maksu patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksai.

Viena no būtiskām izmaiņām ir iespēja īsākā termiņā pēc diploma saņemšanas iegūt būvspeciālista sertifikātu. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa minimālais laiks, kurā pretendentam būs jāapgūst kompetences pārbaudes iestādes noteiktā praktiskā darba pieredzes programma, būs ne mazāk kā divi gadi pēdējo septiņu gadu laikā. Līdz šim termiņš bija trīs gadi, ja iegūta otrā līmeņa augstākā profesionālā  izglītība, un pieci gadi, ja iegūta pirmā līmeņa augstākā profesionālā  izglītība. Šī norma stāsies spēkā 2019. gada 1. janvārī.

Mainītas prasības arī attiecībā uz būvspeciālista sertifikāta uzturēšanu. Noteikumi nosaka, ka būvspeciālista sertifikāta uzturēšanai jāpraktizē kompetences novērtēšanas iestādes noteiktajā apjomā vismaz divi gadi piecu gadu periodā. Pretējā gadījumā būvspeciālistam būs atkārtoti  jāveic kompetences novērtēšana.

Sertifikāta būvekspertīzes specialitātē iegūšanai un uzturēšanai ir noteiktas paaugstinātas prasības attiecībā uz iepriekšējo praksi 3. grupas būvprojektu un būvju ekspertīzei. Pretendēt uz tiesībām veikt ekspertīzi trešās grupas būvju būvprojektiem būvspeciālists varēs, ja viņš pēdējos desmit gados attiecīgajā darbības jomā ir izstrādājis vismaz trīs 3. grupas būvju būvprojektus vai būvprojekta sadaļas attiecīgajā darbības jomā.

Jaunajos noteikumos ir atvieglotas prasības attiecībā uz kompetences novērtēšanu. Ņemot vērā, ka būvspeciālista profesionālā kompetence ir jau pārbaudīta un tiek uzturēta pamatdarbības jomā (projektēšanas, būvdarbu vadīšanas, būvuzraudzības specialitātes attiecīgajā darbības jomā), turpmāk eksāmenam nebūs praktiskās daļas, nosakot, ka kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē ietver būvspeciālista atbilstības novērtēšanu noteiktajiem  kritērijiem un  normatīvo aktu zināšanu un piemērošanas pārbaudi (testu būvekspertīzes specialitātē). 

No 2018. gada 1. jūlija informācijai par ikviena būvspeciālista veiktajiem darbiem jābūt publiski pieejamai, lai sniegtu pilnu un vispusīgu ieskatu sertificētā būvspeciālista uzkrātajā profesionālajā pieredzē.

Lasīt vairāk...

Konkurss: Atklāj, pēta jaunais būvspeciālists

Latvijas Būvinženieru savienība un žurnāls „Būvinženieris” izsludina pētniecisko rakstu konkursu Latvijā un ārzemēs studējošiem jaunajiem un topošajiem būvspeciālistiem. 

Misija

Atrast jaunus būvspeciālistus, kuri savos kursa, bakalaura vai maģistra darbos pievērsušies praktiskām, ikdienā noderīgām uz jaunām zināšanām vērstām arhitektūras, būvniecības, būvmateriālu ražošanas, iekārtu pielietošanas un citām tēmām vai pētījumiem, kas saistīti ar būvniecības nozari. Palīdzēt popularizēt jauno un topošo speciālistu ideju ieviešanu (īstenošanu) praksē.

Norise

Konkurss noteikts vairākās kārtās. Darbus jaunie un topoši inženieri, vieni paši vai autoru kolektīvs (līdz 3 autoriem) var iesniegt periodos: līdz 2018. gada līdz 10. maijam, 10. jūlijam, 10. septembrim un 10. novembrim.

Darbus vērtē žurnāla “Būvinženiera” padome. Katrā 2018. gada “Būvinženiera” numurā tiek publicēti labākie darbi. Gada beigās labākie rakstu autori saņems naudas balvas, par kurām tiks lemts pēc žurnāla “Būvinženieris” padomes balsojuma.

Laureātu noteikšana

Žurnāla padome izvērtējot darbus īpaši izceļ tos, kuros ir atklājumi, pētījumi vai aprēķini, kuri liecina par tendencēm tehnoloģijās, mehānismos vai mehanizētos procesos, darba organizācijā utt.

Par laureātiem un viņu rakstiem informācija tiek izplatīta Latvijas Būvinženieru savienības mājas lapā  www.buvinzenierusavieniba.lv,  www.facebook.com/buvinzenierisLBS

 

Prasības konkursa dalībniekiem

 

Darbus var iesniegt visa gada laikā. Tekstam jābūt no 2000 – 6000 zīmēm atkarībā no tēmas (jauna būvniecība, pārbūve, restaurācija, konstrukcijas, tehnoloģijas, mehānismi, materiāli, energoefektivitāte, BIM utt) Teksts atkarībā no tēmas jāpapildina ar vizuāliem materiāliem: fotogrāfijām, diagrammām, tabulām, shēmām u.c vizuāliem materiāliem. Foto materiāliem jābūt labā izšķirtspējā, vismaz  0.5 - 1 MB.

Iesniedzot darbu, jānorāda autora vai autoru vārds, uzvārds, augstskola, koledža (ja vēl mācās) vai darbavieta, kurā strādā un ieņemamais amats, kā arī autora/autoru foto.

Darbi var būt rakstīti arī iepriekšējos (pēdējos pāris gados), taču tiem jābūt par joprojām aktuālu tēmu.

Viens autors vai autoru grupa var iesniegt vairākus rakstus un dažādos termiņos. Konkursam iesniegtie darbi nevar būt publicēti citos masu medijos vai sociālajos tīklos.

 

Darbi jāiesūta e- pastā: buvinzenieris2006@gmail.com, ja ilustratīvais materiāls ir tik apjomīgs, ka e-pastā nav nosūtāms, tad jānorāda servera adrese, no kura šo materiālu iespējams lejuplādēt.

 

Papildinformācija

Konkursam iesniegtos materiālus žurnāls „Būvinženieris” var izmantot izglītojošiem vai citiem nekomerciāliem mērķiem, saskaņojot to ar autoru.

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) un žurnāls “Būvinženieris” apbalvojot laureātus, tos aicina uz tikšanos LBS.

Laureātiem piešķirtais naudas balvu fonds  - 500 eiro var tik pārdalīts pēc padomes ieskatiem atkarībā no rakstu nozīmīguma un sarežģītības. 

Tālrunis informācijai: 29468382

Lasīt vairāk...

2018.gada 10.aprīļa LBS valdes sēdes kārtība

2018.gada 10.aprīlī notiks Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēde, kuras laikā notiks LBS valdes priekšsēdētāja un valdes priekšsēdētāja vietnieku vēlēšanas. To vēlēs LBS XXX kongresā ievēlētā valde (informācija: ŠEIT).

Tāpat klātesošie iepazīsies ar informāciju par skati “Gada labākā būve 2017”, LBS XXX kongresa organizatorisko darbu īsu vērtējumu un tuvākajā laikā plānotajām aktivitātēm.

LBS valdes sēdes dalībnieki arī lems par SIA “LBS – Konsultants” valdes priekšsēdētāja un Latvijas Būvinženieru savienības Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas (LBS BSSI) galvenā administratora un vietnieka apstiprināšanu.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei