Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2018

Noslēdzies konkurss «Sieviete arhitektūrā, dizainā, būvniecībā»

Lai popularizētu sabiedriski aktīvas sievietes, kuras sniegušas īpašu ieguldījumu arhitektūras, dizaina un būvniecības procesos, aizvadīts jau otrais konkurss–forums Sieviete arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2017, informē konkursa rīkotāji Building Design and Construction Council.

Laureātes tika izvēlētas sešās nominācijās.Par gada sievieti arhitektūrā 2017 atzīta arhitekte Ruta Krūskopa (GRAF-X). Gada sieviete būvniecībā 2017 – mikroklimata eksperte Ērika Lešinska (Menerga), gada sieviete dizainā 2017 – dizainere Santa Meikulāne, Lolot Design, gada sieviete arhitektūras veicinātāja 2017 – arhitektūras mantojuma eksperte Vita Banga,gada sieviete būvniecības veicinātāja 2017 – Silvija Štrausa, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras profesore, gada sieviete dizaina veicinātāja 2017 – žurnāliste, dizaina apskatniece Anita Pīra.

Par nozīmīgiem sasniegumiem forumā tika godināta arhitekte Anna Vasiļjeva, ALTA GRUPA, arhitekte Ilze Ratniece, REM PRO, arhitektūras veicinātāja Sandra Treija, RTU APF profesore, Elīna Orna, Kuldīgas pašvaldība, dizainere Dace Blūma, dizainere Inese Oboļeviča, dizaina veicinātāja Edīte Bērziņa, LMA pasniedzēja, Zane Eglīte, Skrundas pašvaldība, būvniece Helēna Endriksone, LBS valdes locekle, Linda Malvesa, CMB, būvniecības veicinātāja Dace Čoldere, VKPAI, Inga Janeliukšte, BVKB.

Par ieguldījumu nozarē forumā tika godinātas arhitekte Agnese Lāce, 12.līnija, arhitekte Tatjana Kurdjumova, Alta Grupa, arhitekte Anda Kursiša, CMB, ainavu arhitekte Helēna Gūtmane, Ainavu projektēšanas darbnīca ALPS, arhitekte Raisa Dmitrijeva, Komunālprojekts, Elīna Kreice, Bonava Latvija, arhitektūras veicinātāja Gunta Šnipke, Liepājas būvvalde, Sanita Adlere, Alūksnes pašvaldība, Inese Aizstrauta, Saeimas deputāte, dizainere Baiba Rulle, dizainere Edīte Paeglekalne, dizaine veicinātāja Agnese Bule, dizaina veicinātāja un eksperte Andra Irbīte, būvniece Maija Ozoliņa, Firma L4, Linda Ozola, Firma L4, Marika Ķērpe, Firma L4, Jeļena Osipenko, LNK Industries, Elga Zariņa, RERE GRUPA, būvniecības veicinātāja Evija Nagle, Kocēnu pašvaldība, būvniecības veicinātāja Kitija Gruškevica, Valsts Nekustamie īpašumi, Aiga Kozlova, Auces komunālie pakalpojumi, Marina Zaharova, BlueOrange Bank operacionālās darbības direktore, Marta Rušmane, Kuldīgas pašvaldība, Elīna Zīle, Kuldīgas pašvaldība, Elvita Riekstiņa, LNK Industries, Liene Kubiļus, VEF Kultūras pils direktore.

 

Attēlā: LBS biedre, Arhitektūras sekcijas vadītāja Rūta Krūskopa.

Mārītes Šperberga foto

Lasīt vairāk...

Konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” šogad pieteiktas 14 ēkas

Dalībai konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” saņemti 14 pieteikumi, tradicionāli visvairāk pieteikumu saņemti nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018”. Pilsētu griezumā vairāk pieteikumu saņemti no Liepājas un Valmieras, kas arī tradicionāli bijušas aktīvākās pilsētas māju atjaunošanā, un Rīgas, kur aktīvāk notiek jaunu ēku būvniecība.

Nominācijā „Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018” iesniegti 10 pieteikumi:

1)      Vaives iela 4, Cēsis;

2)      Jātnieku iela 88, Daugavpils;

3)      Kandavas iela 4, Daugavpils;

4)      Katoļu iela 17, Jelgava;

5)      Bāriņu iela 8/10, Liepāja;

6)      Klaipēdas iela 70, Liepāja;

7)      Klaipēdas iela 126, Liepāja;

8)      Annas iela 4, Valmiera;

9)      Kauguru iela 1, Valmiera;

10)  Stacijas iela 22, Valmiera.

Nominācijā „Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2018. Jaunbūve” iesniegti divi pieteikumi:

1)      Grostonas iela 12, Rīga;

2)      Jūrmalas gatve 82 k-1, Rīga.

        

Nominācijā „Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā 2018” iesniegts viens pieteikums - Jūras iela 34, Ventspils.

Nominācijā “Energoefektīvākā vienģimenes ēka 2018” iesniegts viens pieteikums  – Imulas iela 1a, Rīga.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau astoto gadu pēc kārtas. Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, kā arī veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Šobrīd konkursa komisija uzsākusi pieteikumu vērtēšanu un tuvākajā laikā sāks pieteikto ēku apsekošanu to atrašanās vietās. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2018. gada 20. jūnijā.

Pēdējo gadu laikā Latvijā daudzās ēkās veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, kā arī uzbūvētas jaunas, energoefektīvas ēkas gan ar pašu finansējumu, gan ar ES fondu investīcijām. Atgādinām, ka šobrīd pieejams valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās, valsts ēkās un industriālās ēkās. Plašāka informācija par atbalsta programmām publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris”. Sīkāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.   

Konkursa nolikums tika sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas „Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Inženierkonsultantu asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.

Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "Ejot Baltic"”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lvwww.buvlaukums.lvwww.building.lv un www.buvbaze.lv.

Lasīt vairāk...

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā nosvinēti spāru svētki

Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājai, kas ir otrā no plānotajām trīs studiju un pētniecības ēkām jaunajā LU Akadēmiskajā centrāTorņakalnā, nosvinēti spāru svētki, iezīmējot simbolisku brīdi, kad ir pabeigti apjomīgākie būvdarbi. Būvniecības darbus veic AS “LNK Industries”.

Par godu būvniecības apjomīgāko darbu pabeigšanas brīdim LU Zinātņu mājas ēkas jumtu tagad rotā spāru vainags. Pateicoties visiem projektā iesaistītajiem strādniekiem par ieguldīto darbu, svinīgo spāru svētku pasākumu atklāja LU rektors Indriķis Muižnieks un būvnieku pārstāvis AS “LNK Industries” valdes loceklis Jevgenijs Locovs.

“Šajos spāru svētkos esmu pateicīgs visiem būvniecības procesā iesaistītajiem, bet īpaši – būvuzņēmumam LNK Industries – par ieguldīto darbu un kvalitāti, lai savlaicīgi taptu otrā ēka Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā, kas tiek veidots par vienu no mūsdienīgākajām studiju un zinātnes infrastruktūrām Eiropā. Centrs Torņakalnā top kā nākotnes vajadzībām piemērota studiju un pētniecības vide, pirmkārt, Latvijas studentiem un zinātniekiem. Ticu, ka sadarbība ar būvniekiem būs tikpat veiksmīga līdz projekta realizācijas beigām, un ar jauno gadu Zinātņu māju sāks apdzīvot studenti un akadēmiķi,” uzsver LU rektors Indriķis Muižnieks.

“LNK Industries katru dienu gan Latvijā, gan ārvalstīs būvē dažādus objektus - mēs ceļam inovatīvus ostas infrastruktūras objektus, sarežģītus tiltus, modernas rūpnīcas, dzīvojamos namus un daudzus citus objektus. Tomēr šobrīd es esmu īpaši gandarīts par paveikto, jo šodien mēs atzīmējam spāru svētkus – augtāko punktu būvniecības procesā sabiedriski nozīmīgai ēkai Latvijā. Tieši kvalitatīva izglītība ir pamats mūsu valsts nākotnei un moderna mācību vide ir gudrs ieguldījums augstskolas attīstībai. Tādēļ esmu pateicīgs visiem strādniekiem par darbu, kā arī LU vadībai par mums doto uzticību tāpat kā pirmo LU Akadēmiskā centra ēku - Dabas māju - arī otro ēku - Zinātņu māju - būvēt mums AS “LNK Industries,” savu gandarījumu par līdz šim paveikto pauž AS “LNK Industries” valdes loceklis Jevgenijs Locovs. 

Zinātņu mājatiek celta blakus2015. gadā atklātajai un AS “LNK Industries” būvētajaiDabas mājai – abas ēkas būs savienotas ar siltinātu pāreju.Zinātņu mājā atradīsies Fizikas un matemātikas fakultāte, Medicīnas fakultāte, 78 mūsdienīgākās zinātniskās un mācību laboratorijas, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. Kopumā tā varēs uzņemt 2000 studentu, un tajā paredzētas 430 darba vietas zinātniekiem un mācībspēkiem. 

Par AS “LNK Industries”

AS “LNK Industries”ietilpst holdingā LNK Group un specializējas inovatīvu būvniecības un ražošanas projektu īstenošanā no A līdz Z. AS “LNK Industries” galvenā darbības sfēra ir rūpniecības, civilo un infrastruktūras objektu būvniecība. Uzņēmums specializējas arī transportēšanas tehnoloģisko sistēmu un nestandarta aprīkojuma projektēšanā, ražošanā un uzstādīšanā, kā arī dzelzsbetona un lielgabarīta metālkonstrukciju ražošanā: www.lnk-industries.lv 

Par holdingu LNK Group

Holdings LNK Group dibināts 1988. gadā. Tajā ietilpst 18 uzņēmumi, kas darbojas trīs galvenajos virzienos: būvniecībā un ražošanā (LNK Industries), aviācijas tehnikas aprēķinos, testēšanā un apkopē (LNK Aerospace) un nekustamo īpašumu attīstībā (LNK Properties). Vairāk par holdingu LNK Group: www.lnk.lv

Lasīt vairāk...

Sveicam Jēkabpils PMK 25 gadu jubilejā!

1993.gada 18.maijā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Jēkabpils pārvietojamā mehanizētā kolonna”. Par tās valdes priekšsēdētāju kļuva Uldis Helmuts Putniņš. Viņš Jēkabpils PMK strādāja kopš 1963. gada 1. augusta. Tas vienmēr bijis ļoti ģimenisks uzņēmums un vairāki simti strādnieku, to joprojām sauc par savējo. Lai kā kuru gadu uzņēmumam klājies, pateicoties vadītāja attieksmei pret klientiem – „vīrs un vārds”, prasmei un spējai piesaistīt un paturēt pasūtītājus, labus speciālistus, prasmīgus, augstas kvalifikācijas strādniekus, kuri garantē augstu darba kvalitāti, SIA „Jēkabpils PMK” kļuva par vienu no vadošajiem būvuzņēmumiem ne tikai Jēkabpils pilsētā un rajonā, bet arī visā Austrumlatgales reģionā. Jēkabpiliešus zina Valmierā, Daugavpilī, Dobelē, Balvos, Rēzeknē, Krāslavā, Līvānos, Aizkraullē, Preiļos, Madonā, Rīgā un citur.

2013.gadā  Latvijas Būvinženieru savienības izdotais žurnāls “Būvinženieris” viesojās Jēkapilī, lai rakstītu par dinastiju tēvu un dēlu Putniņiem (attēlā) un tās ir īpašas atmiņas arī šajā  - uzņēmuma jubilejas reizē, kad seniora vairs nav savējo vidū. Taču saglabājies šis gars - lepnums par katru uzņēmumā strādājošo, par katru veiksmīgo projektu! Lai izdodas arī turpmāk!

Lasīt vairāk...

LBS valdes maija sēdē pieņemtie lēmumi

LBS valde maija sēdē apstiprināja LBS izpilddirektores amatam Vairu Ronimoisu. Viņa sāks strādāt 4. jūnijā. Turpmāk LBS valdes locekļi vairs nebūs Vaira Ronimoisa un Guntars Liepiņš. Līdz ar to par valdes locekli kļuvis Vilnis Puļķis, kurš ir nākamais visvairāk balsis ieguvušais LBS kongresā vēlot valdi.

Sēdē tika apstiprināta LBS Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijas padome: Kaspars Bondars, Raimonds Eizenšmits, Vija Gēme, Aldis Gulbis, Leonīds Jākobsons, Mārtiņš Liepiņš, Juris Skujāns, Mārtiņš Straume, Tālis Straume.

Tika pārrunāts arī LBS sekciju darbs. Transportbūvju sekciju turpmāk vadīs Mārtiņš Liepiņš, Būvniecības tehnoloģijas sekciju Gints Šķenders, bet padomnieku institūciju Alberts Krols. 

LBS valde apstiprināja uzņemšanas komisijas protokolu un par LBS biedrim kļuva: 

Ervīns  Koncevičs – SIA “RERE Meistari” valdes loceklis; Jolanta  Kerija – IK “LANTARTS” būvdarbu vadītāja; Larisa  Panteļejeva – SIA „BOGEM & CO“ būvdarbu vadītāja; MU „LP Birojs“ valdes locekle; Viktors Travins – SIA„CP 67“ valdes loceklis; Mareks  Pavārs - SIA  „Dp projekts“ būvdarbu vadītājs, Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes Vecākais komunālinženieris.

Pamatojoties uz LBS XXX kongresā pieņemtajām statūtu izmaiņām punktu 6.3 „Par LBS biedriem var būt personas, kurām ir augstākā izglītība kādā no būvniecības vai ar to saistītām inženierzinātņu jomām un kuras veic, vai vēlas veikt šajā nozarē profesionālo darbību ....“, par īstenajiem LBS biedriem apstiprināti iepriekš uzņemtie kā LBS asociētie biedri: Ineta Geipele – RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma Ekonomikas institūta direktori, RTU profesore; Jānis Vanags – RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma Ekonomikas institūta asociētais profesors; Dace Gaile – Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamenta direktore; Ināra Egle – SIA „LBS-Konsultants“ mācību centra vadītāja; Ilze Zālamane  - Latvijas Būvinženieru savienības biroja vadītāja.

Lasīt vairāk...

Atklāj viena no vērienīgākajiem investīciju projektiem – t/c Origo un biznesa centra Origo One – būvdarbus ar kopējo ieguldījumu 70 miljonu eiro apmērā

Ar vēstījuma kapsulas iemūrēšanu nākamajām paaudzēm un unikālu gaismu instalācijuLinstow Center Management(LCM) svinīgā ceremonijā atklāj t/c Origopaplašināšanas un biznesa centra Origo Onebūvdarbus. Projekts paredz esošā t/c Origoplatību palielināt vairāk nekā divas reizes, jaunās ēkas pirmajos trīs strāvos izvietojot ērtas tirdzniecības un pakalpojumu sniedzēju telpas, savukārt ēkas augšējos trīs stāvos – inovatīvus A klases birojus – Origo One. Iespaidīgajā projektā kopumā plānots investēt 70 miljonus eiro. Jaunās ēkas būvdarbus plānots realizēt līdz 2019. gada oktobrim.

“Paplašinātais tirdzniecības centrs Origo un biznesa centrs Origo Onekļūs par katalizatoru Rīgas svarīgākā tirdzniecības, darījumu un sabiedriskā transporta mezgla transformācijām. Projekta ideja sakņojas līdzīgos projektos citviet pasaulē, tai skaitā Oslo centrālās stacijas teritorijas transformācijas projektā, kura rezultātā Linstowkopīgi ar Norvēģijas Dzelzceļu, valsts institūcijām un citiem privātajiem investoriem ir pārveidojuši Oslo pilsētas centrālo daļu par visdzīvīgāko un pievilcīgāko darījumu kvartālu visā Norvēģijā. Līdz ar šo projektu Rīgā pašreiz notiek tādas pašas transformācijas, kuras nākotnē būtiski papildinās Rail Balticaprojekta īstenošana, savienojot t/c Origo, kā neatraujamu daļu no Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla, ar apkārtējām teritorijām, tai skaitā ar lidostu un citām Baltijas valstu galvaspilsētām. Līdz ar šo ambiciozo projektu Linstowienāk arī Latvijas biroju tirgū,” stāsta SIA Linstow Center Managementvaldes priekšsēdētājs Frode Gronvolds,uzsverot, ka jaunā biznesa centra Origo Onelokācija līdzās galvenajam galvaspilsētas transporta mezglam ir būtiska priekšrocība attiecība pret pārējiem šī segmenta piedāvājumiem.

Vērienīgā projekta realizācijas ietvaros t/c Origokopējā platība pieaugs no 35.5 līdz 80.5 tūkstošiem kvadrātmetru. 34.8 tūkstoši kvadrātmetru tiks atvēlēti tirdzniecības telpām, savukārt 11.5 tūkstoši kvadrātmetru aizņems ar jaunākās paaudzes tehnoloģijām aprīkoti A klases biroji un darījumu telpas – biznesa centrs Origo One. Būvniecības projekts paredz arī paplašināt pazemes autostāvvietu, nodrošinot vietu 250 automašīnām un izvietojot tajā ietilpīgu, drošu un viegli sasniedzamu velonovietni 124 velosipēdiem. Sniedzot ieguldījumu pilsētas infrastruktūras sakārtošanā, plānots rekonstruēt pašreiz bīstamo Elizabetes un Satekles ielu krustojumu, ierīkojot regulējamas gājēju pārejas, un izbūvējot Elizabetes ielas velojoslu pāri Satekles ielai, tai pat laikā saglabājot un padarot daudz drošākas manevrēšanas iespējas arī motorizētajiem transportlīdzekļiem.

Ambiciozās būvniecības ieceres projekta autors SIA Depo Projektsvaldes priekšsēdētājs Uldis Zandersskaidro: “Šī ir Rīgas vēsturiskā centra – UNESCOkultūras mantojuma – aizsardzības zonas teritorija, kurā, projektējot jaunas ieceres, vietas nozīmība un sarežģītība vēsturisko uzslāņojumu kontekstā uzliek papildu atbildību. Jāspēj veidot ēku ar nākotnes dizainu un funkcionalitāti, vienlaikus respektējot vēsturisko apbūvi un iekļaujoties tajā. Ir jāatrod šis trauslais līdzsvars un mūsu ieskatā šajā projektā tas ir izdevies. Jaunā ēka ir projektēta kā daudzfunkcionāls objekts, apvienojot t/c Origo paplašināšanu ar jauna biroju kompleksa izveidi funkcionāli savstarpēji papildinošā un arhitektoniski saderīgā risinājumā.”

Savukārt projekta interjera dizaina izstrāde uzticēta Latvijas Dizaineru savienības Gada balvu laureātam, arhitektūras un interjera dizaina kompānijai ar 25 gadu plašu starptautisko pieredzi SIA Xcelsior. Tās dibinātājs un konkrētā projekta interjera dizaina vadītājs Arturs Martinsonsskaidro: “Origo One biroji  tiek veidoti  ar unikāliem iekšpagalmiem un viegli transformējamu plānojumu. Arī labam dizainam ir jārada augsta pievienotā vērtība. Mūsu mērķis ir radīt objektu, kurā arhitektūra ir organiski papildināta ar interjera un grafisko dizainu, neaizmirstot par gaismu, skaņu, smaržu un digitālo vidi. T/c Origoun biznesa centā Origo Oneesam iecerējuši BREEAMstandartiem atbilstošu ilgtspējīgus risinājumus un augstākās kvalitātes materiālu pielietojumu, labu izgaismojumu, viegli uztveramu navigāciju, interaktīvu telpu.”

Projekta būvdarbus veic SIA Skonto BūveSkonto Groupprezidents Guntis Rāvis stāsta: "Linstowun Skonto Groupsadarbība jau mērāma vairākos gadu desmitos.  Esam bijuši kopā pirmo un arī lielāko tirdzniecības centru būvniecībā Latvijā – Dole,Galerija CentrsMolsOrigoun ilgtermiņa sadarbība ikvienā projektā ir apliecinājums mūsu kvalitātei, stabilitātei un zināšanām. Staciju rajoni lielpilsētās nereti ir nobružāts, putekļains un skumīgs nostūris, tomēr kvalitatīvi projekti un profesionāli izpildītāji spēj mainīt pilsētas seju. Pirms 15 gadiem Skonto Groupbija iespēja piedalīties Origoceltniecības projektā, un esam gandarīti būt klāt arī tālākajā projekta attīstībā. Tas, kā Rīga izskatīsies turpmāk, ir visu mūsu rokās, un mēs, Skonto Group, ar lepnumu un prieku dalāmies savā pieredzē un zināšanās un piedalāmies projektos, kas atstāj nozīmīgas pēdas pilsētas kartē nākamajām paaudzēm." 

Projekta realizācijaiLinstow Center Management plāno investēt 70 miljonus eiro, no tiem 34 miljonu eiro ilgtermiņa sindicēto aizdevumu piešķīrušas SEBun Danske Bank. “Šis projekts ir tālredzīga investīcija nākotnē, kas ļaus Origopilnvērtīgi izmantot Rail Balticasniegto potenciālu. Tas aizpildīs tukšo robu dzelzceļa stacijas apkaimē, veidojot to pievilcīgāku un sniedzot jaunas ērtības gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem. Tādēļ esam gandarīti par iespēju būt daļai no Origonākotnes stāsta, kā arī turpināt labās ilgtermiņa attiecības arLinstowgan šeit Latvijā, gan arī Igaunijā un Norvēģijā,” uzsverSEBbankas valdes loceklis Ints Krasts.

Jaunais t/c Origokomplekss tiek plānots kā kvalitatīva, īpaši energoefektīva celtne, kurai jau uzsākts pasaulē populārākais sertifikācijas process ilgtspējīgi būvētajām ēkām - BREEAM(British Research Establishment Environmental Assessment Method). Ņemot vērā augstās prasības, īpaši nozīmīga loma ir ne tikai būvniecības standartu ievērošanai, bet arī projektēšanas un būvniecības procesa caurspīdīgumam, materiālu izvēlei, to ilgmūžībai, iekštelpu klimata kvalitātei, objekta sasniedzamībai un citiem faktoriem. ProjektaBREEAMsertifikācijas mērķu sasniegšanai un šī procesa vadībai ir piesaistīts pieredzējis BRE Globalsertificēts angļu speciālists Hadley Barrett.

T/c Origopaplašināšana paredz jaunās ēkas būvniecību blakus esošajā zemes gabalā Stacijas laukumā 1, kur 1965. gadā tika atklāta Rīgas centrālās stacijas pasta ēka. Ņemot vērā, ka Latvijā vēsturiski iedibināta tradīcija attālumus starp pilsētām mērīt no vienas pasta ēkas līdz otrai, šīs vietas – SĀKUMA PUNKTA– nozīmība tikusi iekļauta gan t/c nosaukumā – Origocēlies no latīņu cilmes vārda “origin”, jeb sākumpunkts, gan būvniecības ieceres konceptā, gan arī būvdarbu atklāšanas pasākumā, ar unikālu gaismas instalāciju – Emogrāfu – iemūžinot un projecējot katra viesa sirdspukstus pasākuma laikā, simboliski velkot paralēles starp unikālo atrašanās vietu un sirdspukstu kā visa dzīvā sākumpunktu.

Galactico tirdzniecības centru attīstītājs(t/cAlfa, Origo, Galerija Centrs, Mols un Dole,) un nekustamā īpašuma apsaimniekotājsSIALinstow Center Management(LCM) Latvijā darbojas jau 21 gadu. Kopējā LCMapsaimniekojamā tirdzniecības centru platība Latvijā ir vairāk nekā 230 000 m², bet visā Baltijā 329 000 m² (LCM apsaimnieko arī lielāko t/c ÜlemisteIgaunijā). 

Lasīt vairāk...

Ekonomikas ministrija aicina noslēgt vienošanos energoefektivitātes uzlabošanai

Ekonomikas ministrija aicina komersantus, tos pārstāvošās organizācijas un pašvaldības noslēgt brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu.

Vienošanās mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību starp ministriju, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai veicinātu energoefektivitāti un pieredzes apmaiņu. Vienošanās paredz energoefektivitātes uzlabošanos atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās, kā rezultātā tiek ietaupīts noteikts enerģijas daudzums.

Efektīva enerģijas izmantošana palīdz kāpināt kā katra atsevišķa uzņēmuma, tā arī valsts ekonomikas kopējo konkurētspēju, jo tā ir iespēja samazināt energoresursu izmaksas un veidot noturību pret to cenu celšanās riskiem.

Lai sāktu sarunas un sagatavotu brīvprātīgo vienošanos aicinām aizpildīt un iesūtīt Ekonomikas ministrijai intereses apliecinājumu uz Ekonomikas ministrijas oficiālo e-pasta adresipasts@em.gov.lv.

Vienošanos slēdz uz laiku ne īsāku par pieciem gadiem un tās pamatnosacījums ir darbības plāns, kura mērķis ir sasniegt enerģijas ietaupījumu vismaz 10% apmērā. Vienošanās saturs tiek veidots individuāli, sarunu gaitā ar katru pretendentu. 

Vienošanās noslēgšanas iespēju paredz Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr.669 “Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu”.

Šobrīd brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitāti ar valsti ir noslēguši divi uzņēmumi – SIA “Salaspils siltums” un SIA “Jūrmalas siltums”. Pēc vienošanās noslēgšanas uzņēmumi piedalīsies Latvijā apstiprinātās enerģētikas politikas veidošanā un sniegs izmērāmu ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā.

Lasīt vairāk...

LBS savās rindās uzņēmusi jaunus biedrus

14.maijā Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) uzņemšanas komisija ar protokolu Nr.04/2018 savās rindās uzņēma 5 jaunus inženierus un 5 asociētos biedrus.

 

Par jaunajiem LBS biedriem kļuvuši:

ERVĪNS  KONCEVIČS – SIA “RERE Meistari”, valdes loceklis;

Darbosies: LBS Izglītības un jauno speciālistu sekcijā

JOLANTA  KERIJA – IK “LANTARTS”, būvdarbu vadītāja;

Darbosies: LBS  Likumdošanas sekcijā

LARISA  PANTEĻEJEVA – SIA „BOGEM & CO“,būvdarbu vadītāja; MU „LP Birojs“, valdes locekle;

Darbosies: LBS Starptautisko sakaru sekcijā

VIKTORS  TRAVINS – SIA„CP 67“, valdes loceklis;

Darbosies LBS Inženierbūvju sekcijā

MAREKS  PAVĀRS - SIA  „Dp projekts“, būvdarbu vadītājs; Cēsu novada pašvaldības Īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes Vecākais komunālinženieris;

Darbosies LBS Būvniecības tehnoloģijas sekcijā.

 

Par LBS biedriem kļuvuši LBS asociētie biedri:

INETU  GEIPELI – RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma Ekonomikas institūta direktori. RTU profesori;

JĀNI  VANAGU – RTU Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma Ekonomikas institūta, asociēto profesoru;

DACI GAILI – Iepirkumu uzraudzības biroja Metodoloģijas departamenta direktori;

INĀRU EGLI – SIA „LBS-Konsultants“ mācību centra vadītāju;

ILZI  ZĀLAMANI  - Latvijas Būvinženieru savienības biroja vadītāju.

 

No labās: Ervīns  Koncevičs, Viktors Travins, Larisa Panteļejeva, Jolanta Kerija, Mareks Pavārs

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei