Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2018

Būvizstrādājumi un reversais PVN

Kā zināms, 2018. gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz arī speciālā nodokļu režīma - reversā pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu (turpmāk – PVN) būvizstrādājumu piegādēm. Tomēr jaunā nodokļu režīma piemērošana ir raisījusi daudz jautājumu komersantiem.

Kopš 2017. gada nogales Ekonomikas ministrijas (EM) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) speciālisti ir snieguši vairāk nekā 400 konsultācijas komersantiem par to, kādi izstrādājumi ir uzskatāmi par būvizstrādājumiem.

EM, PTAC un Valsts ieņēmumu dienests (VID), pārrunājot ar nozari grozījumus PVN likumā, secināja, ka ir nepieciešams padziļināts Būvniecības likumā iekļautās būvizstrādājuma definīcijas skaidrojums.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 1.panta 11.punktu, būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija. Savukārt Būvniecības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām. Likumā noteiktā definīcija ir noteikta plaša, lai aptvertu visus iespējamos riskus saistībā ar būvē iestrādājamiem izstrādājumiem, līdz ar to ne vienmēr viennozīmīgi interpretējama.

Gadījumos, ja ir šaubas par kādu konkrētu izstrādājumu, aicinām izvērtēt:

  1. vai izstrādājums ir paredzēts iestrādāšanai būvē vai tās daļā (iebūvējot, iemūrējot, pieskrūvējot, piemetinot, pielīmējot) un
  2. vai izstrādājums ietekmē kādu no Būvniecības likuma 9.pantā noteiktajām būtiskām būvei izvirzāmām prasībām (mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; vides aizsardzība un higiēna, tai skaitā nekaitīgums; lietošanas drošība un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret trokšņiem); energoefektivitāte).

Ja izpildās abi nosacījumi, izstrādājums uzskatāms par būvizstrādājumu.

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 25.marta noteikumiem Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.156) būvizstrādājumus iedala trīs grupās. Par pirmo un otro grupu vairs nav saņemti jautājumi no nozares, tomēr jautājumi ir palikuši par trešo grupu.

Trešajā grupā, ņemot vērā plašo būvizstrādājuma jēdziena definīciju, ietilpst plašs izstrādājumu klāsts (visi būvizstrādājumi, kas nav iekļauti pirmajās divās grupās), t.sk. izstrādājumi, kuriem veicama atbilstības novērtēšana saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem tiesību aktiem. Tā, piemēram, elektromontāžas materiāli, spiedieniekārtas, sūkņi, ūdensskaitītāji, sadales skapji, kā arī materiāli un izstrādājumi, kuriem var būt pielietojums gan iestrādāšanai būvē, gan citiem nolūkiem.

Attiecīgi, ja trešās grupas izstrādājumi atbilst citiem saistošajiem ES un nacionālajiem tiesību aktiem, kuri nosaka atbilstības novērtēšanas veikšanu un drošuma prasības, un tiem izsniegti šajos tiesību aktos noteiktie atbilstību apliecinošie dokumenti un marķējums, tie atbilst arī Noteikumu Nr.156 prasībām

Par šīm izstrādājumu grupām ir papildināta informācija PTAC mājaslapas sadaļā “Būvē droši”Aicinām komersantus iepazīties ar informāciju par izstrādājumu grupām, lai izvairītos no lieku atbilstību apliecinošo dokumentu, it īpaši ekspluatācijas īpašību deklarāciju, izstrādes un pievienošanas izstrādājumiem

Lasīt vairāk...

Darba aizsardzības pārkāpumu vairāk

Valsts darba inspekcija (VDI) 2017. gadā būvniecības uzņēmumos un objektos rīkojusi 2137 pārbaudes, kuru nolūks bijis nereģistrētās nodarbinātības samazināšana, prevencija darba aizsardzībā, iesniegumu izskatīšana utt. Kā vēsta VDI Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte ārējo sakaru jautājumos Megija Ekkerte, pārbaudēs konstatēti 1327 pārkāpumi darba aizsardzībā un 872 pārkāpumi darba tiesībās.

Notikušo nelaimes gadījumu skaits būvniecībā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, nav būtiski mainījies. 2017. gadā ir notikuši 146 nelaimes gadījumi, 2016. gadā to kopskaits bija 125. Pērn reģistrēti 36 smagi un četri letāli nelaimes gadījumi, 2016. gadā – 39 smagi un pieci letāli nelaimes gadījumi. 

Pērn tika apturēti būvdarbi sešos objektos un izdoti 11 brīdinājumi par darbu apturēšanu. Būvniecības process objektos galvenokārt tika apturēts nedrošu sastatņu vai nedroša darba augstumā dēļ...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ēgle

Lasīt vairāk...

Būvindustrijas lielā balva 2018

“2018. gads Būvindustrijas lielās balvas pasniegšanas ceremonijai ir īpašs. Tā iekļauta Latvijas simtgades un arī Eiropas civilo inženieru padomes (ECCE) lielo notikumu kalendārā,” teica Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, šodien tiekoties ar Būvindustrijas lielās balvas sponsoriem. Šādas tikšanās ir ikgadējas pie tradicionālās kūkas ar vēlmi apmainīties priekšlikumiem un idejām pirms vēl sākas pieteikumu pieņemšana kārtējā gada apbalvojumiem.


Būvindustrijas lielā balva 2018. gadā notiek pateicoties ģenerālsponsoram Bauroc, SIA, sponsoriem: Knauf LatviaPERI LatvijaBūvuzņēmums Restaurators, SIA “Paroc”, SIA “Skonto būve”, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti” un atbalstītājiem: RERE GRUPASakretRamirent LatviaCMBDoka Latvia, mediju partneriem: Buildinglv Portālsabc.lvBūvlaukums.lvBuvBaze.lv, “Būvinženieris”.

Lasīt vairāk...

Vislabākie starp labākajiem

Skatei Gada labākā būve Latvijā 2017 šogad divdesmit gadu jubileja. Un tieši šajā – Latvijas simtgades – gadā vērtēšanai tika pieteikts teju tikpat daudz būvju, cik pirms gandrīz desmit gadiem, kad būvēja ļoti daudz un ar vērienu. 

 

Pēdējos gados ierasts, ka būvfirmas jau savās mājās izvērtē, kura ir labākā būve, un veic savu iekšējo atlasi, pirms pieteikt konkrēto būvi skatei. Tieši tāpēc šogad pieteiktā 81 būve liecina, ka būvējam aizvien kvalitatīvāk. Otrajā kārtā iekļuva 78 būves, un gandrīz visas žūrija apmeklēja klātienē. Daļu, kas atradās zem sniega kārtas, nācās vērtēt pēc iesniegtajiem dokumentiem. Finālam žūrija izvēlējās 45 būves. Lēmums nenāca viegli. Tik grūti kādu atstāt aiz svītras. 

Tieši iespaidīgā finālistu skaita dēļ skates fināls pirmo reizi notika atsevišķi – 20. martā –, nevis skates noslēguma ceremonijas dienā, kā līdz šim. Garā diena ar 45 prezentācijām bija pieejama visiem interesentiem un ļoti apmeklēta. Kur vēl rast tādu iespēju uzzināt tik daudz vērtīgas informācijas?! Tā bija lieliska diena ar dalīšanos pieredzē, ar sarunām starp profesionāļiem un studentiem.

Žūrijai nācās pieņemt grūtu lēmumu. Kam piešķirt galvenās balvas? Finālā taču līderi! Kurš par kuru labāks? Ne vienreiz vien tika piesaukts sports un Martins Dukurs, kam tik nedaudz pietrūka līdz pjedestālam. Sāpīgi! Droši vien tāda sajūta bija arī kādam no būvniekiem. Bet tik un tā jābūt lepnam, ka esi iekļuvis Latvijas labāko vidū, skates jubilejas – zelta – gadagrāmatā Gada labākā būve Latvijā 2017,kas iznāk jau trešo gadu. 

Pēdējos četrus gadus tā nav tikai skate. Tā ir īpaša nevalstisko organizāciju uzņēmība meklēt labos piemērus un dalīties ar tiem. Tas ir darbs visa gada garumā, lai pamanītu nozīmīgāko Latvijas būvnieku veikumā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Mārīte Šperberga 

Foto: Oskars Briedis

Lasīt vairāk...

Naftas atdalītāji un to izmantošana

Mūsu ikdienas dzīve nav iedomājama bez naftas produktiem. Visbiežāk ar tiem asociējam degvielu, ko izmanto mūsu automašīnu iekšdedzes dzinēji, taču arī motoreļļas un smērvielas ir tapušas uz naftas bāzes. Tieši degviela un smērvielas visbiežāk nonāk apkārtējā vidē kopā ar notekūdeņiem. Neskatoties uz nosacīti nelieliem daudzumiem, tie tomēr var nodarīt kaitējumu, piesārņojot grunti un gruntsūdeņus. Tieši tāpēc šo vielu savākšanai tiek pievērsta liela uzmanība. 

 

Kas ir naftas atdalītājs

Naftas produktus, kas nonākuši kanalizācijas sistēmas notekūdeņos, nepieciešams atdalīt un uzkrāt, lai pēc tam varētu savākt un utilizēt. Tieši šim nolūkam tiek izmantotas speciālas iekārtas – naftas produktu atdalītāji. Iekārtas nav aprīkotas ar sarežģītiem mehānismiem, bet, pateicoties vielu blīvumu atšķirībai, gravitātei un laikam, tās noslāņojas tvertnē, ļaujot attīrītam ūdenim plūst tālāk, bet naftas produktiem sakrāties tvertnes augšējā daļā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" aprīļa numurā (Nr.61)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Raimonds Stumburs, ACO Nordic vadītājs

Foto: no Arco Nordic arhīva

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei