Objekti filtrēti pēc datums: jūnijs 2018

FIDIC līguma noteikumi

Ieteikumi FIDIC sarkanās grāmatas līguma noteikumu izmantošanai Latvijā.

FIDICBūvdarbu līguma (Sarkanās grāmatas) noteikumi ir standarta līgums privāttiesisku darījumu noslēgšanai par būvdarbu veikšanu gadījumos, kad pasūtītāja rīcībā ir izstrādāts un būvvaldē akceptēts tehniskais projekts. FIDICstandarta līgumu vispārīgie noteikumi ir paraugs un ieteicamais formāts būvniecības līgumu sagatavošanai, kuru groza un papildina, izstrādājot speciālos noteikumus. Līgums jebkurā gadījumā ir konkrēta individuāla vienošanās, kurai jānoved pie būvdarbu realizācijas saskaņā ar pasūtītāja vēlmēm, pieejamo budžetu un paredzētajā izpildes laikā.

Realizējot projektus saskaņā ar FIDICstandarta līguma noteikumiem, kas veido privāttiesisku darījumu, būvniecība jebkurā gadījumā jāveic atbilstoši Latvijā spēkā esošajiem būvniecības normatīvajiem aktiem. Starp FIDICSarkanās grāmatas vispārīgajiem līguma noteikumiem un Latvijas normatīvajiem aktiem par noteikto būvniecības kārtību nav būtisku pretrunu. 

Tradicionāli Latvijā ir divas galvenās būvdarbu projektos iesaistītās puses – pasūtītājs un būvuzņēmējs. Strādājot ar FIDIClīgumiem, īpaši jāizdala vēl viens būvniecības procesa dalībnieks – inženieris, ar ko domāta inženierkonsultantu kompānija. FIDICSarkanās grāmatas līguma noteikumi galvenokārt tiek izmantoti lielos projektos, un tieši no inženiera darba prasmes un kvalifikācijas vislielākajā mērā ir atkarīga projekta veiksmīga gaita. 

Inženieris

Galvenais uzdevums ikvienā būvdarbu projektā ir saglabāt līdzsvaru starp objekta kvalitāti, izpildes termiņiem (laiku) un projekta izmaksām (cenu). Inženiera darba galvenais mērķis ir pasūtītāja interesēs un uzdevumā nodrošināt šā līdzsvara saglabāšanu. 

Līdzšinējā praksē būvuzraudzībā Latvijā noteicošās ir būvuzrauga kontroles funkcijas, proti, vai būvdarbi tiek veikti atbilstoši būvuzraudzības plānam, Vispārīgajiem būvnoteikumiem un Speciālajiem būvnoteikumiem, vai materiāliem un tehnoloģiskajām iekārtām ir nepieciešamie kvalitātes apliecinājumi u. tml., kā arī ar materiālu sagatavošana objekta nodošanai ekspluatācijā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Ilze Vilka,

zvērināta advokāte, advokātu birojs Precinieks,Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas (LIKA) konsultante

Lasīt vairāk...

YIT un Lemminkäinen apvienojoties paplašina darbību

Šogad februārī pabeigta divu Somijas kompāniju YITun Lemminkäinenapvienošanās. Jaunā tirgus dalībnieka mērķus intervijā Būvinženierimskaidro YITgrupas valdes priekšsēdētājs Kari Kauniskangas.

Kāds ir ieguvums no YITun Lemminkäinenapvienošanas?

Te ir divi pamatojumi: viens no Lemminkäinenpuses, otrs ir YITstāsts. Apvienošanās sākās pagājušajā vasarā un noslēdzās 2018. gada februārī. YITpārmaiņas aizsākās pirms pieciem gadiem, kad kompānijai radās finanšu sarežģījumi un direktoru padome pieņēma lēmumu par restrukturizāciju. Tolaik mums bija divi biznesa virzieni – celtniecības pakalpojumi un ēku serviss, kas tika atdalīts neatkarīgā kompānijā CaverionYITar to nav tiešas saistības, taču mēdzam sadarboties. Kompānija strādā arī Latvijā.

Apvienošanās sākumā mūsu kopējais parāds bija viens miljards eiro, un 800 000 eiro uzņēmās YIT. 2013. gada laikā sabruka Somijas, 2014. gadā arī Krievijas būvniecības tirgus, un līdz 2015. gadam mūsu mērķis bija atbrīvot kapitālu, lai samazinātu parādu kopsummu. Tas notika galvenokārt uz rentabilitātes rēķina. 2015. gadā bijām sasnieguši pieņemamu parādu līmeni, bet vēl ne pietiekami labu. Sākām vērtēt, kā mainīt biznesa modeli, kā kompānija strādās nākotnē. Zinājām, ka YITspēcīgākā un konkurētspējīgākā puse ir projektu attīstīšana. Iepriekšējos piecos gados bijām uzbūvējuši ēkas ar 500–600 tūkstošu kvadrātmetru platību, ap 10 000 dzīvokļu ik gadu. Diemžēl mūsu bilance nebija pietiekami stabila, lai varētu pilnībā pabeigt visus projektus. 

Sapratām, ka nevaram turpināt būvēt tikai dzīvojamās ēkas, kas prasa tik daudz kapitāla. Mums bija jāsāk darbība arī komerctelpu un infrastruktūras tirgū, kas neaizņem tik daudz kapitāla. Šie virzieni ir stabilāki mainīgajos ekonomikas ciklos. Kompānijas vadībā sākām apspriest, kā sabalansēt biznesa portfeli, kā pastiprināt citus virzienus salīdzinājumā ar mājokļu biznesu, kā stabilizēt uzņēmuma darbību, lai tā nebūtu tik atkarīga no ekonomikas svārstībām...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Publicitātes foto

Lasīt vairāk...

Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāli

Racionāli veidota ēka ar mūsdienīgi inovatīviem risinājumiem un senas klēts vizuālajām iezīmēm – tāda top Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāli.

Siltumsūknis pāļos

Jaunbūve ir noslēdzošais elements Ventspils Lielajam laukumam ar dizaina strūklaku un apstādījumiem, kas nozares balvu saņēma 2016. gadā. Ēkā trijos stāvos atradīsies mūzikas vidusskolas mācību klases un bibliotēka, koncertzāle ar 600 skatītāju vietām, mazā zāle, skaņu studija, trešajā stāvā būs zaļā zona atpūtai. Telpa virs trešā stāva atvēlēta tehniskajām ierīcēm.

Īpaši jāpiemin koncertu telpa ar atveramu ārējo metāla sienu. Te iecerēts rīkot brīvdabas koncertus, un klausītāji to laikā iekārtosies laukumā un zaļajā nogāzē pie ēkas. Mūziku varēs dzirdēt visā pilsētas centrālajā laukumā. Nākotnē Ventspilī plānots izveidot amfiteātri.

Īpaša uzmanība celtnē pievērsta energoefektivitātei – mazu siltuma zudumu nodrošināšanai plānots izmantot jaunu apkures veidu, pāļos iebūvējot siltumsūkņa sistēmu. Ventilāciju un apkuri vienlaikus nodrošinās ar ārpusē uzstādītiem gaisa kanāliem, caur kuriem ienākošais gaiss tiks iesūknēts ikvienā telpā, pēc tam izplūstot caur jumta kanālu, stāsta projekta vadītājs Ivo Brālēns. Telpās par unikālo sistēmu – apvienotu konvektoru un ventilatoru – liecina vien restītes virs grīdā ierīkotās infrastruktūras. Ātrija zonā ierīkota apsildāmā grīda.

Jumta konstrukcija

Būves vizuālais veidols no ārpuses atgādina senu klēti ar dziļām pārkarēm. Līdz ar energoefektivitātes risinājumu jumta konstrukcija ir viens no sarežģītāk veidojamajiem elementiem. Alumīnija profili un paneļi stiprināti uz sijām, nesošo struktūru jumta pārkarēm ārpus ēkas sienām balsta dzelzsbetona stabi. Jumta detaļas savienotas 11 dažādās plaknēs, kas prasīja īpašu precizitāti salaiduma vietās. Brālēns skaidro, ka detalizēts jumta konstrukcijas projekts (MKD) pasūtīts Ukrainas kompānijai, kuras projektētājiem ir liela pieredze šajā jomā...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Foto un vizualizācijas: no Merks arhīva

Lasīt vairāk...

Viedais koks Koka dienās

Latvijā par koka viedumu un izcilajām īpašībām nav jāpārliecina ne dizaineri, ne amatnieki, ne inženieri. Koks ir īpašs materiāls, kas pats izaug! Bet tas nav vienkāršs materiāls. Koks turpina «savu dzīvi» arī pēc nociršanas un apstrādes. Tas joprojām elpo, žūst un uzsūc mitrumu. Un laiki, kad koku pirms izmantošanas būvniecībai žāvēja vairākus gadus, ir pagājuši. 

Lai arī koks daudziem patīk un ir tiešām lielisks materiāls, tā izmantošanas potenciāls ir krietni lielāks, nekā mēs to šodien lietojam. Tas ir viens no iemesliem kāpēc pirms gada Cēsīs pirmo reizi tika organizēts pasākumu kopums Koka dienas,un šogad maija pirmajās dienās tās atkal notika.

Koka dienas 2018

Starptautiskās koka arhitektūras, amatu, rūpniecības un dizaina dienas Cēsīs ir starpdisciplināru pasākumu kopums. Šogad Koka dienulaikā notika 48 stundu koka dizaina un tehnoloģiju darbnīca (hakatons) Cēsu Tehnoloģiju un dizaina vidusskolā, kustības Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks(SPP) rīkota darbnīca Mantojums ir manta!dažāda vecuma dalībniekiem radošo industriju centrā Skola6, plaša starptautiska konference Vidzemes koncertzālē Cēsis, darbnīcas un demonstrējumi, kā arī praktiska vēsturisku koka ēku restaurācijas darbnīca Cēsu vecpilsētā.

Starptautiskā konference ir Koka dienulielākais pasākums, un tās organizēšana notiek sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti. Šogad konferencē piedalījās speciālisti un mācībspēki no Austrijas, Somijas, Dānijas, Lietuvas un Latvijas. Liela uzmanība tika pievērsta modernu koka ēku arhitektūrai un tehnoloģijām, vēstures pieminekļu un pilsētvides saglabāšanai un uzturēšanai, kā arī sociālajiem aspektiem...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Viļuma, Mag. arch.

Foto: publicitātes materiāli

Lasīt vairāk...

Vai vēsturiskās tehnoloģijas atstājam pagātnē?

Vēsturiskās tehnoloģijas un inovācijas – koks ar diviem galiem gan būvniecībā, gan restaurācijā. Mūsdienu būvniecība, šķiet, vairāk ir tendēta uz jaunajām tehnologijām, savukārt labs restaurators būtībā ir piesardzīgs attiecībā uz novitātēm. Bet... abās jomās jāatrod līdzsvars starp pieredzi un attīstību, veco un jauno. 

Jaunās tehnoloģijas un inovācijas vienmēr bijušaselitāras. Tiklīdz kaut kas iedzīvojas sabiedrībā un kļūst plaši pieejams, novitāte un elitārā piegarša pazūd. Pretstatā tam ir vēsturiskās tehnoloģijas un amatnieku prasmes. Tās arī ir elitāras, īpaši mūsdienās. Vai ir daudz labu mūrnieku, kas prot izcili uzmūrēt krāsni? Vai mūsdienu namdaris patiešām prot izvēlēties, apstrādāt un iestrādāt kokmateriālus? Šādu īsto amata meistaru, šķiet, kļūst arvien mazāk.

Jaunās tehnoloģijas un inovācijas – tā ir nākotne, virzība, ceļš. Ne vienmēr pareizas, ne vienmēr līdz galam zināmas, ne vienmēr lemtas tūlītējiem panākumiem, bet vienmēr nepieciešamas, lai attīstītos. Pēc analoģijas – vēsturiskās tehnoloģijas un amatnieku prasmes ir pagātne. Vai tāpēc tāsbūtu aizmirstamasun atstājamasnovārtā? Nebūt ne! Tā ir gadiem, gadu desmitiem, gadsimtiem uzkrātapieredze, kas ir attīstības ceļa stabils sākuma punkts. Pieredze zina, kā ir pareizi, kādas var būt kļūdas un kāpēc, no pieredzes rodas meistarība.

Uz reljefās grunts izgatavošanas tehnoloģiju praktisko aspektu pārskata, kas balstīts manā 2017. gadā restaurācijas studiju beigās veiktajā lietišķajā pētījumā, aktualizēsim vēsturisko tehnoloģiju un amatnieku prasmju jautājumu...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Anna Kozorovica, Universalmuseum Joanneum (Grāca, Austrija) Restaurācijas nodaļas polihromā koka restauratore, Rīgas Celtniecības koledžas Restaurācijas katedras absolvente

Foto: Anna Kozorovica un publicitātes materiāli

Lasīt vairāk...

Siltināšanas sistēmas izvēle ilgtspējīgam rezultātam

Palielinoties valsts atbalstam ēku renovācijām, daudzi iedzīvotāji apsver šāda soļa nepieciešamību. Parasti mājokļu īpašnieki daudz uzmanības pievērš energoefektivitātei un ēkas vizuālajam izskatam, diemžēl novārtā paliek faktori, kas saistīti ar siltināšanas sistēmas ilgmūžību un ekspluatācijas izdevumiem. Kam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārējo norobežojošo konstrukciju sistēmas vai to komponentes, un kā atrast sev piemērotāko ārējās siltināšanas kompozītu sistēmu jeb ETICS(External Thermal Insulation Composite System), skaidro CaparolETICSproduktu grupas vadītājs Aleksandrs Pankovecs.

ETICSgrupā ir dažādas siltināšanas sistēmas un jauni kompozītmateriāli, kas patērētājiem nozīmē arvien lielāku energoefektivitāti. Taču arī būvniecībā, līdzīgi kā daudzās jomās, periodiski mainās modes tendences, kas būvniekiem un ēku īpašniekiem prasa dziļākas zināšanas par dažādu materiālu savstarpējo mijiedarbību, ņemot vērā katra materiāla fizikālās īpašības. Piemēram, pat ēkas krāsas sastāva un toņa fizikālā nesaderība ar citiem siltināšanā izmantotajiem materiāliem var provocēt pāragrus bojājumus dziļākajos siltinājuma slāņos un līdz ar to būtisku energoefektivitātes zudumu un neplānotus ekspluatācijas izdevumus.

Siltināšanai produkti ar pārbaudītu savietojamību 

Renovētas ēkas ilgtspēja sākas ar brīdi, kad pasūtītājs un projektētājs izvēlas ēku ārējās siltināšanas kompozīta sistēmu un tās galvenās komponentes.Tirgū pieejams ievērojams siltināšanas sistēmu komponenšu klāsts, kas atbilst dažādām tehniskajām specifikācijām. Lai izvēlotos atbilstošāko, uzmanība jāpievērš vairākiem aspektiem. 

Pirmkārt, nepieciešams apzināties, ka ēkas siltināšanas gadījumā nav ieteicams pašam veidot sistēmu no dažādu piegādātāju produktiem. Šajā gadījumā, ja ekspluatācijas laikā radīsies defekti, neviens no piegādātājiem neuzņemsies atbildību. Dažādu ražotāju produkti netiek testēti kā kopums vai sistēma, netiek pārbaudīta to savietojamība. Līdz ar to defekti var rasties nevis ārējas ietekmes vai produktu kvalitātes, bet gan produktu nesavietojamības dēļ. 

Otrkārt, izvēloties renovācijas risinājumus, uzmanība noteikti jāpievērš tam, vai materiāli atbilst standartizētām tehniskajām prasībām un vai tie ir izmantojami siltināšanas sistēmas ietvaros. Ražotāja pienākums ir uzrādīt ekspluatācijas īpašību deklarāciju, kurā atspoguļoti sistēmas elementi un deklarētas to tehniskās īpašības...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

 

Daiga Zemīte

Foto: no Caporolarhīva

Lasīt vairāk...

“Skanstes Parks” – energoefektīvākā jauno dzīvokļu ēka Latvijā

Projekta “Skanstes Parks” ēka Grostonas ielā 12 ieguvusi 1.vietu konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” kategorijā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve. Būvkompānija “Merks”, attīstot un būvējot “Skanstes Parka” projektu, ņēmusi vērā visaugstākās kvalitātes prasības, lai ēkas būtu ar labu siltumizolāciju, ventilāciju, zemu oglekļa dioksīda emisiju un augstu energoefektivitāti. 

Attiecībā uz “Skanstes Parka” ēku novietojumu arhitekti rūpīgi izvērtējuši insolācijas prasības, bet būvkonstrukcijām un fasādēm izvēlēti ilgtspējīgi materiāli. Ēkās izbūvētas slēgtas autostāvvietas, un tajās paredzētas vietas arī elektroautomobīļu uzlādes punktu uzstādīšanai. Teritorijas labiekārtošanā virs autostāvvietas izmantota Knauf Insulation Urbanscapezaļā jumta sistēma - inovatīvs, energoefektīvs un ekoloģisks risinājums. Izveidots arī energoefektīvs teritorijas un telpu apgaismojums, uzstādot apgaismes regulēšanas sistēmu ar taimeriem un kustību sensoriem.  

Projekta “Skanstes Parks” dzīvojamo telpu ventilācijai ēkas ārsienās iebūvētas decentralizētās rekuperācijas  iekārtas InVenter iV12ar siltuma atgūšanas un gaisa filtrācijas funkciju. Sistēma ļauj katrā dzīvoklī individuāli regulēt gaisa apmaiņu, izvēloties dažādus intensitātes režīmus. Tas būtiski  samazina siltuma zudumus, kādi rodas, ja vēdināšanai tiek izmantoti logi. Vienmērīga klimata nodrošināšanai augšējā stāva dzīvokļu grīdās iebūvēti arī konvektori.

Ēkā ir centralizēta siltumapgāde, ar individuāliem siltuma skaitītājiem katram dzīvoklim, un katra dzīvokļa radiatori un konvektori ir aprīkoti ar termoregulatoriem. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, kur notiek arī karstā ūdens temperatūras regulēšana. Efektīvam ūdens patēriņam dzīvokļos uzstādīti Hansgroheūdens maisītāji un ar termostatiem aprīkoti dušas maisītāji. Projekta energoefektivitāti nodrošina arī Latvijā ražotas koka logu konstrukcijas no 78mm koka rāmja ar trīskāršu stikla paketi. Balkoni veidoti ar atveramu un bīdāmu iestiklojumu no Clear glassrūdītā stikla. 

Saskaņā ar 2018. gadā ēkai izsniegto energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš apkurei ir 89,64 kWh/m2gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 118,79 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,75kg CO2/m2gadā. 

Energoefektivitāte ēkām tiek novērtēta pēc pilnas apkures sezonas. Daudzdzīvokļu ēka Grostonas ielā 12 ekspluatācijā tika nodota 2016. gadā, un dzīvokļi tajā ir jau pārdoti, taču arī “Skanstes Parka” otrajā un trešajā kārtā, kuras nodotas ekspluatācijā 2017.gadā un kurās dzīvokļi vēl ir pieejami, ievēroti tādi paši energoefektivitātes standarti.

Konkursu "Energoefektīvākā ēka Latvijā" organizē Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls "Būvinženieris", un tā mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību un rekonstrukciju, samazinot oglekļa dioksīda izmešu daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību.

Projekta “Skanstes parks”projektēšanu un celtniecību vadīja būvkompānija “Merks”, kuras būvētajos mājokļos Latvijā dzīvo jau vairāk kā 1000 ģimenes – projektos “Jaunbiķeri”, “Viesturdārza mājas”, “Skanstes mājas”, “Gaiļezera nami” un citos. “Merks” ir AS “Merko Ehitus” grupas uzņēmums, viens no vadošajiem būvniecības un nekustamo īpašumu attīstītājiem Latvijā.

Lasīt vairāk...

Seminārus par būvniecības ieceres un būvprojekta e-saskaņošanas ieviešanu varēs noskatīties tiešraidē

2018.gada 26. un 27. jūnijā notiks semināri būvniecības ieceres iesniedzējiem, projektētājiem un tehnisko noteikumu izsniedzējiem par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) www.bis.gov.lvjauno funkcionalitāti – būvniecības ieceres un būvatļaujas e-saskaņošanu. Semināri notiks Ekonomikas ministrijā Rīgā, Brīvības ielā 55, no plkst. 10.00 līdz 13.00. Tā kā par semināriem bija liela interese, un visiem klātienē to nebija iespējams nodrošināt, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) organizēs tiešraides. Pēc pasākumiem būs pieejami arī videoieraksti.  

Otrdien, 26. jūnijā plkst. 10.00, notiks klātienes seminārs būvniecības ieceres iesniedzējiem un projektētājiem, kurā dalību jau pieteikuši vairāk nekā 100 dalībnieki. Darba kārtībā būs būvniecības ieceres iesnieguma izveidošana, tehnisko noteikumu pieprasīšana un saņemšana, ieceres iesniegšana būvvaldē un citi soļi. Semināru tiešraidē varēs vērot BVKB tīmekļa vietnēun Būvniecības informācijas sistēmas BIS portālā.

Trešdien, 27. jūnijā plkst. 10:00, notiks klātienes seminārs tehnisko noteikumu izsniedzējiem ar tikpat lielu dalībnieku skaitu. Darba kārtībā būs tehnisko noteikumu izsniegšana, elektronisko projektu izskatīšana, līgums par sistēmas lietošanu, organizācijas uzstādījumi, lietotāju administrēšana un citi jautājumi. Semināru tiešraidē varēs vērot BVKB tīmekļa vietnē un Būvniecības informācijas sistēmas BIS portālā. Apmācības nodrošinās sistēmas izstrādātājs SIA “Tieto Latvia”, tiešraides nodrošinās nacionālā informācijas aģentūra LETA.

Mācības notiek, lai būvniecības procesa dalībnieki sagatavotos no  2018. gada 1. jūlija strādāt digitālā vidē, elektroniski saskaņojot būvniecības ieceres un būvprojektus.Aicinām visus interesentus sekot semināru norisei tiešraidē, lai uzzinātu par aktualitātēm BIS attīstībā, kā arī apgūtu jaunās funkcionalitātes lietošanu. Lai gan pēc 1. jūlija joprojām kādu laiku būs iespējama arī papīra dokumentu aprite, lielākā daļa būvniecības procesa dalībnieku atzīst, ka e-saskaņošana ļautu būtiski ietaupīt laiku un resursus, kas šobrīd tiek veltīti būvniecības ieceres un būvprojekta saskaņošanai. 

Eiropas reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta Nr.2.2.1.1/17/I/021 “Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” ietvaros notiek Būvniecības informācijas sistēmas pilnveide, kas nodrošinās digitālu būvniecības procesa pārvaldību (iecere, būvniecība, ekspluatācija), kur visi ar būvi saistītie dati būs vienuviet – kā “digitālajā būves dokumentu plauktā”.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei