Objekti filtrēti pēc datums: jūnijs 2018

Iznācis žurnāla “Būvinženieris” jūnija numurs

*Valsts un pašvaldību iepirkumos joprojām pietiekami neizmanto saimnieciskā izdevīguma kritēriju darbu veicēja noteikšanai, tomēr iepirkumu komisijas rīcībā ir pietiekami spēcīgi instrumenti piemērotākā piedāvājuma izvēlei.

*Būvniecības nozares ģenerālvienošanos jau parakstījuši vairāk nekā 120 būvniecības uzņēmumu, kuru kopējais apgrozījums veido 519 miljonu eiro. Lai vienošanās stātos spēkā, kopējam apgrozījumam jābūt 700 miljonu eiro.

*Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozari pilnveidojusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu.

*Gulbenes–Alūksnes šaursliežu dzelzceļa jeb bānīša Alūksnes stacijas bagāžas šķūņa restaurācija – pārbūve ir vēl viena atjaunota vēsturiska koka ēka.

*Topošā Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēka projektēta racionāli, ar mērķi dzīves gaitā tērēt maz enerģijas. Objektā ir vairāki inovatīvi risinājumi un elementi, kas pārsteigs apmeklētājus.

*Skatē Gada labākā būve Latvijā 2017 nominācijā Inženierbūve trešo vietu ieguva valsts autoceļa A3 posma Inčukalns–Valmiera–Igaunijas robeža (Valka) segas pārbūve. 14 mēnešos izbūvēts teju 20 kilometru garš ceļa posms.

*Par izcilo veikumu paaudžu mantojuma saglabāšanā Pēterim Blūmam piešķirta Būvindustrijas lielā balva kategorijā Gada arhitekts, bet kategorijā Mūža ieguldījums būvindustrijā Egīlam Dzelzītim.

*Kam būtu jāpievērš uzmanība, izvēloties ārējo norobežojošo konstrukciju sistēmas vai to komponentes, un kā atrast sev piemērotāko ārējās siltināšanas kompozītu sistēmu? Par to Energoefektīvākās ēkas dienasgrāmatā.

*Skanstes jeb New Hanza projekta dalībnieki diskusijā Latvija–Rīga–Skanste 2024 apsprieda zaļas un dinamiskas pilsētvides veidošanu, kā arī Rīgas vietu starptautiskajā tirgū.

*Latvijā par koka viedumu un izcilajām īpašībām nav jāpārliecina ne dizaineri, ne amatnieki, ne inženieri. Koks ir īpašs materiāls, kas pats izaug! Bet tas nav vienkāršs materiāls. Koks turpina «savu dzīvi» arī pēc nociršanas un apstrādes. Tas joprojām elpo, žūst un uzsūc mitrumu. Un laiki, kad koku pirms izmantošanas būvniecībai žāvēja vairākus gadus, ir pagājuši.

*Negaidiet Valsts darba inspekciju, sakārtojiet sava uzņēmuma darba vidi paši! Valsts darba inspekcija uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Žurnālu 2018.gadam varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās . Kā arī žurnālu varat iegādāties Preses servisa tirdzniecības vietās visā Latvijā.

Lasīt vairāk...

RTU notikusi studiju nobeiguma darbu aizstāvēšana

11. jūnijā RTU Būvniecības tehnoloģijas fakultātes Būvražošanas institūtā notika studiju nobeiguma darbu aizstāvēšana. Bakalaura darbus un inženierprojektus sekmīgi aizstāvēja 14 studenti un maģistra darbus - 6 studenti. Īpaši jāuzteic maģistru Raivo Kalderauska ( darbs "Projektu vadība Latvijas būvniecības industrijā un tās integrēšana studiju programmā "Būvniecība""), Jāņa Jankovska ( darbs " Daudzstāvu koka karkasa moduļu ēkas stabilitātes nodrošināšana, izmantojot plākšņu materiālus" ) un Iļjas Fomina ( darbs "Metināšana un tās parametru ietekme uz šuves kvalitāti" ) veikumu, kuri par  saviem darbiem saņēma augstāko vērtējumu - izcili (10).  

Attēlā no kreisās jaunie maģistri Raivo Kalderauskis, Dace Krutova, Dārta Ļaudaka, Māris Avens, Iļja Fomins, Jānis Jankovskis  

Raimonds Eizenšmits,  Valsts pārbaudījumu komisijas priekššēdētājs

Lasīt vairāk...

Trīs sējumu “Būvniecība Latvijā” atklāšanas svētki

12.jūnijā būvniekiem unikāls notikums: apjomīga darba atklāšanas svētki! Tas ir apmēram tā, kā vairāku gadu garumā celta diža būve, kura nu beidzot ir pabeigta un nodota profesionāļu un sabiedrības vērtēšanā.

Taču sākumā bija ideja. Izcila. Jānis Lancers ieradās LBS valdes sēdē un teica, ka Latvijas simtgadei jārada dāvana. 100 būves – 100 cilvēki. Lieliski! Parādījās pirmais saraksts un krietni garāks par 100. Kas vērtēs?

Sekoja tikšanās ar kolēģiem, tikšanās ar Latvijas Arhitektu savienības pārstāvjiem. Jānis Lancers nolēma, ka būs trīs grāmatas un rīkojās.

Kopš 2013. gada viņš fanātiski ķērās gan pie satura veidošanas, gan pie  atbalstītāju meklēšanas, jo vēlējās radīt kaut ko līdzīgu enciklopēdijai par būvniecības vēsturi.

Nu grāmatas iznākušas. 1600 lpp trīs sējumos informācija vairāk kā par 400 būvēm un ap 1200 biogrāfisku aprakstu par ievērojamākajiem būvinženieriem, arhitektiem, būvmateriālu tehnologiem un viņu ieguldījumu. Kaut ko tādu var paveikt vien ļoti spītīgs cilvēks ar milzu pārliecību, ka izdosies.

Kas ir šis spītīgais  un neatlaidīgais Jānis Lancers?

Studējis Rīgas celtniecības tehnikumā, Maskavas celtniecības institūtā.

Padomju laikos strādājis par Celtniecības ministra vietnieku, Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku, Valsts celtniecības komitejas priekšsēdētāju. Latvijas Būvnieku asociācijas dibinātājs un pirmais prezidents. SIA PBLC dibinātājs un valdes loceklis. 

  1. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā viņam piešķirts IV šķiras Atzinības krusts.

Dažus gadus vēlāk viņš kļūst Būvindustrijas lielās balvas laureāts un no toreizējā valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņem valstī augstāko nozares apbalvojumu “Pamatakmeni” par mūža ieguldījumu būvindustrijā. Saistībā ar šo notikumu ir vēl kāds fakts, kas raksturo Jāni Lanceru. Viņš tāpat kā pārējie laureāti dāvanā saņēma arī pieredzes apmaiņas braucienu uz Londonu. Uzreiz pēc ceremonijas viņš teica: “Esmu izceļojies un daudz redzējis tāpēc zinu, kas šis brauciens krietni vien vairāk noderēs jaunajiem. Lai mācās! Piešķiriet to nākamajiem, kas pēc punktiem ir labākais un neieguva šo balvu.”

Lūk, viens citāts: „Jānis Lancers ir izteikti pozitīvs monstrs būvniecībā, kas pilnībā pārvalda būvniecības vadības fineses, izbauda pirmatklājēja prieku ieviešot būvniecībā jaunas  tehnoloģijas, ar baltu liesmu deg par savu ne vienmēr pietiekoši novērtēto profesiju,  ar mātes glāsta maigumu rūpējas par jaunajiem speciālistiem, lepojas par savas firmas un kolēģu sasniegumiem, uzsprāgst saskaroties ar uzpūtīgiem demagogiem un nožēlojamiem diletantiem,” to 2008. gadā par Jāni Lanceru teicis Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. 

Jānim Lanceram ir milzīgas darba spējas, ārkārtīga ticība, ka izdosies, milzīga mīlestība pret Latviju un būvniecību, lepnums par būvnieku paveikto. Viņš allaž kritizētājiem un īgņām ir jautājis – ko tu pats esi devis Latvijai?

Šīs grāmatas ir Jāņa Lancera dāvana Latvijai un nozarei, bet vai kādu 

brīdi bija šaubas, par to vērienu, apjomu?  Tagad jau var atzīties?

Jānis Lancers saka: “Uzsākot šo projektu, sākumā man bija satraukums, ka varbūt nespēšu paveikt visu, kas iecerēts, bet pēc pusotra gada bažas arvien mazinājās. Esmu atradis tik interesantus faktus, kas man pašam bija jaunums.” 

Jānis Lancers jau grāmatas ir izdalījis atbalstītājiem, gan naudas devējiem, gan foto un materiālu gādātājiem – saviem palīgiem, tāpēc visi autogrāfi jau uzrakstīti. 

Lūk, daži citāti no grāmatām:

“1988. gads. Rīgas cementa rūpnīca katru dienu gaisā izmet 30 tonnu putekļu. Parādiet lauku celtniekiem, kā mājas, bērnudārzus un skolas uzbūvēt bez cementa. 2016. gads. Daži zinātnieki uzskatāmi pierāda, ka mēs esam viena no zaļākajām valstīm Eiropā. Taču mūs cenšas padarīt vēl zaļākus. Arī mūsu ierēdņi un daži zinātnieki to atbalsta.”  

 “Būvinženieriem Rīgas politehnikumā (1862- 1896) studijas sākās 1863. gadā, kad Inženieru nodaļā, fakultātē uzņēma pirmos 10 audzēkņus. Studētāju skaits palielinājās un pēc 10 gadiem nodaļā bija jau 70 audzēkņi. Studijās lielu uzmanību pievērsa reālu būvju projektēšanai”. 

“1936. gadā Kārļa Ulmaņa valdība ar zviedru firmu “Sentab” noslēdza līgumu par Ķeguma spēksatacijas celtniecību, kuras būvniecībā tika nodarbināti 2000 - 3000 strādnieku, bet 1938. gadā pat 4000.”

 “Pavisam valsts pirmo 10 gadu pastāvēšanas laikā uz šosejām un grants ceļiem tika uzbūvēti 593 koka tilti 13 687 m kopgarumā un 259 mūra un betona tilti 1268 m kopgarumā. Šajā laikā tika veikts remonts 241 koka un mūra tiltam 7963 m kopgarumā. Ceļiem tika pieškirts maz līdzekļu.”

 “Rīgas – Rūjienas dzelzceļa līnijas būvniecības vajadzībām tika atsavināti 585 ha zemes. Dzelzceļa līnija aizņēma 30 m platu zemes joslu, stacijas pieturas puntos tā paplašinājās līdz 100 m.  Būvniecībai tika pārvietots 2 miljoni 336 tūkstoši m3 zemes.”

“Līdz 1914. gadam tikai 5 Latvijas pilsētās bija centralizēta ūdens apgādes sistema: Rīga, Daugavpils, Jelgava, Cēsis, Valmiera.

Kanalizācijas tīklu kopgarums 1940. gadā Rīgā bija 385 km.”

 “1936. gadā AS “K. Šmits” uzsāka Brocēnu cementa rūpnīcas pirmās tehnoloģiskās līnijas celtniecību. Visus speciālos darbus veica vietējie strādnieki.”

Grāmatu atvēršanas svētkos atnākušie papildus  “Paldies!” par ieguldīto darbu, mudināja Jāni Lanceru turpināt.

Lasīt vairāk...

Iznākusi būvinženiera Jura Birša grāmata "Praktiskā fizika būvinženieriem. Pamati"

Apgāds "Jumava" izdevis tehnisko zinātņu doktora, sertificēta būvinženiera Jura Birša grāmatu "Praktiskā fizika būvinženieriem. Pamati". Grāmata tika prezentēta Jura Birša vārdiem runājot - jumta organizācijā, Latvijas Būvinženieru savienībā. 

Juris Biršs būvniecībā ir jau 48 gadus un vairums viņu pazīst kā atraktīvu lektoru Rīgas Tehniskajā universitātē un SIA “LBS – konsultants” organizētajos semināros un konsultantu radio būvniecībai veltītos raidījumos.

Juris Biršs minēja, ka daudz jādomā un jāstrādā pie tā, lai lekcijās noturētu studentu uzmanību, tāpēc viņa lekcijas ne viens vien dēvē par “šovu”. Savukārt tehnisko zinātņu doktors sarūgtināts, ka skolās nemāca fiziku un ķīmiju, tāpēc topošie būvinženieri pirmajā kursā ierodas ļoti vāji sagatavoti mācībām tehniskā augstskolā.

Juris Biršs uzskata, ka produktīvi var strādāt līdz sešdesmit gadu vecumam, bet pēc tam pilnīgi noteikti zināšanās ir jādalās, ja vien tas nav darīts jau agrāk.

Autors solīja, ka gada nogalē būs grāmatas otrā daļa, bet nākamgad pavasarī - trešā.

Lasīt vairāk...

11 dienas pirms termiņa ekspluatācijā nodots Mežaparka estrādes pirmais atjaunošanas posms

Ceturtdien, 7. jūnijā, pulksten 12.00 ekspluatācijā ir nodots Mežaparka Lielās estrādes pirmais atjaunošanas posms.

Sākotnējais ekspluatācijas termiņš bija noteikts šī gada 18. jūnijs.

Kā pauda Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Oļegs Burovs, eksperti atzinīgi novērtējuši gan būvnieku paveiktā darba kvalitāti, gan termiņu, kurā būvniecība paveikta, jo apjomīgās izmaiņas veiktas tikai nedaudz vairāk nekā gada laikā.

"Jau brīdī, kad noslēdzām līgumu par būvdarbu veikšanu, bijām pārliecināti, ka iekļausimies termiņos un estrāde uz Dziesmu un deju svētkiem būs gatava. Nosauktais termiņš lika mobilizēties visai iesaistītajai komandai un šādus termiņus mēs sauksim arī citos estrādes atjaunošanas posmos," sacīja Burovs, norādot, ka jau līdz Jāņiem tiks izsludināts iepirkums par otrā posma pirmās daļas būvdarbu veikšanu, paredzot, ka darbi jāpabeidz līdz 2020. gada jūnijam.

Arī Latvijas Būvinženieru savienības vadītāja vietniece Helēna Endriksone apstiprināja, ka objekts pieņemts bez neviena iebilduma. "Savā darba mūžā esmu pieņēmusi ekspluatācijā tūkstošiem objektu, bet pirmo reizi vēsturē piedzīvoju brīdi, ka visu nodod ekspluatācijā 11 dienas pirms termiņa. Pirms gada daudzi smīkņāja vai tas vispār būs iespējams, taču būvniekiem ir bijusi izcila sadarbība un darbs ir paveikts ļoti kvalitatīvi un profesionāli," sacīja Endriksone.

Svinīgā estrādes atklāšana notiks 18.jūnijā plkst. 12. Rīdzinieki un pilsētas viesi estrādi varēs apskatīt 20. un 21. jūnijā, kad tur notiks atklāšanai par godu rīkoti kultūras pasākumi.

Kā vēstīts, kopējās Mežaparka estrādes pārbūves pirmās kārtas izmaksas ir aptuveni 26,74 miljoni eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Pirmās kārtas būvniecības darbus, kas paredz jauna skatītāju laukuma izbūvi, pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma veic pilnsabiedrība "LNK, RERE", kas sastāv no SIA "RERE Būve" un AS "LNK Industries".

Pēc estrādes skatītāju daļas atklāšanas 2018. gada 18. jūnijā tiks sākti gatavošanās darbi Dziesmu svētkiem, pēc kuriem estrādē drīkstēs rīkot pāris koncertus. Viens no tiem 17. augustā būs grupas "Prāta vētra" koncerts. Savukārt jau no 20. augusta sāksies pašas estrādes demontāža un gatavošanās jaunās estrādes būvniecībai.

Otrās daļas būvniecības izmaksas plānotas aptuveni 49 miljonu eiro apmērā. Lai nodrošinātu Skolēnu dziesmu un deju svētku norisi 2020. gadā, arhitektiem tika uzticēts otro kārtu sadalīt posmos – B1 un B2.

Otrās kārtas pirmajā posmā tiktu realizēta pašas estrādes izbūve, bet otrajā tad paliktu saimniecisko ēku un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana.

Pirmās kārtas izmaksas bez PVN ir plānotas aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, bet otrās – vēl 19 līdz 20 miljonu apmērā. Plānots, ka otrā posma pirmā kārta tiks pabeigta līdz 2020. gada 18. jūnijam, bet otro līdz 2023. gada jūnijam.

Lasīt vairāk...

Latvijas komanda izcīna 8.vietu Knauf Junior Trophy 2018

Latvijas komanda - Liepājas Valsts tehnikuma audzēkņi - izcīnīja 8.vietu 15 valstu konkurencē starptautiskajā konkursā Knayf Junior Trophy 2018 Slovenia.

1.vietā ierindojās Austrijas, 2.vietā - Baltkrievijas, bet 3. - Beļģijas komanda. 

Latvijas komanda ieguva maksimālo punktu skaitu teorētiskā daļā un 80% no maksimāli iespējamajiem punktiem - praktiskajā daļā. Attiecīgi, Latvijas komandas pārstāvji - Krists Riškus un Valdis Prūsis, saņēma Knauf Akadēmijas sausās būves zeļļa kvalifikāciju. 

Šobrīd Latvijā izteikti trūkst būvspeciālistu, it īpaši sausās buves jomā ar augstām prasībām ugunsdrošībā, akustikā un energoefektivitātes jomās. 

Latvijas komandu vadīja treneri: Liepājas Valsts tehnikuma un Saldus tehnikuma pedagogi Gints Šulcs un Andris Punculis. Tehnisko vadību uzņēmās Knauf Akadēmija vadītājs Andris Veinbergs un praktiskās apmācības meistars Pēteris Ļesničenoks.

 

Andris Veinbergs (SIA Knauf)

Lasīt vairāk...

RTU notikusi maģistra un bakalaura darbu aizstāvēšana

RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātes Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanas studiju programmā topošie nekustamā īpašuma ekonomisti aizstāvējuši savus maģistra un bakalaura darbus.

Žūrijas komisijas sastāvā bez RTU docentes Rajas Kocanovas un Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta direktores, profesores, Dr.oec. Ineta Geipeles, piedalījās arī Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, LBS valdes locekle un SIA “LBS-Konsultants” valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone un Engures novada Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa.

Kopā žūrija noklausījās 33 studentus, kuri aizstāv savus maģistra un bakalaura darbus, lai iegūtu profesionālo grādu būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma vadīšanā.

Lasīt vairāk...

Energoefektīvāko ēku vērtēšana klātienē - 3.diena

Trešdien, 6. jūnijā, konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā” žūrija apmeklēs četras atjaunotas daudzdzīvokļu ēkas Cēsīs(Vaives ielā 4) un Valmierā (Annas ielā 4, Kauguru ielā 1, Stacijas ielā 22). 

Papildu informācija par šīm ēkām un žūrijas darbu katru dienu tiks publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv un facebook.com kontos www.facebook.com/dzivosiltakhttps://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS.

Cēsis, Vaives iela 4

Projekta pasūtītājs: SIA SIA „INVESCO”

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: būvniecība - Komandītsabiedrība „Energomāja”; inženiertīkli - personu grupa – SIA „Eva Sistēmas”un SIA „Green Lab” 

Būvdarbu vadītājs: Būvniecība - Anatolijs Bičkovskis; iInženiertīkli - Vadims Mizgajevs

Būvuzraugs: Jānis Vīgants

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja Vaives ielā 4, Cēsīs, ir 103. sērijas specprojekta 4-stāvu dzīvojamā māja, kura tika nodota ekspluatācijā 1984. gadā. Tajā ir 62 dzīvokļi ar kopējo ēkas platību (pēc inventarizācijas lietas) – 3869,40m2. Ēkai izbūvēts pagrabs, kurā atsevišķā telpā izvietots siltummezgls, sadalošās inženierkomunikācijas –aukstā un karstā ūdensvada, kanalizācijas un apkures cauruļvadi. Ēkai izbūvēti bēniņi, kurā izvietoti karstā ūdensvada cirkulācijas cauruļvadi. Daļa ārsienas ir nesošās - no caurumoto māla ķieģeļu mūra 640mm un 510mm biezumā. Daļa ārsienas ir pašnesošās – no saliekamā gāzbetona sienu paneļiem 250mm biezumā, logu starpailu aizpildījums gāzbetona bloku mūris 200mm biezumā. Ārsienu gāzbetona paneļu apdare - rūpniecisks krāsojums, gāzbetona mūra apdare – cementa javas apmetums, kas krāsots. Virs pagraba, starpstāvu pārsegumos, virs ceturtā stāva un virs bēniņiem izbūvēti dobie dzelzsbetona pārseguma paneļi ~220mm biezumā. Lodžijām – monolītie dzelzsbetona pārseguma paneļi. Logi - daļai ēkas dzīvokļu un kāpņu telpās iebūvēti jauni stikla pakešu logi PVC rāmjos. Ēkai ir lēzens jumts ar iekšējo lietus ūdens novadīšanas sistēmu. Jumta pārsegums veidots no saliekamām dzelzsbetona plātnēm, kas balstītas uz nesošajām ķieģeļu sienām. Ēkā izbūvēta sadzīves (dzeramā) ūdensvada sistēma, kas pieslēgta pilsētas ūdensvadam. Karstā ūdens sagatavošanai siltummezglā uzstādīts plākšņu siltummainis.

Ēka atjaunota 2014. gadā. Pirms ēkas atjaunošanas netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas gaitā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: ūdens resursu efektīva izmantošana, videi nekaitīgi būvniecības materiāli. Mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu nodrošina nepārtrauktu gaisa apmaiņu dzīvokļos. Termoregulatori ļauj mainīt iekštelpu temperatūru. Jauna karstā ūdens sistēma ar samazinātiem cirkulācijas zudumiem un karstā ūdens skaitītāju iznesti kāpņu telpā. Mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Apkures sistēma ar balansējamiem stāvvadiem un termoregulatoriem katram radiatoram.

Ārsienu siltumizolācijai izmantota akmens vate Frontrock Max E, (100mm), logu ailām PAROC FAS 3, (30 mm). Bēniņu pārseguma siltināšanai izmantota ekovateClimatizer Plus(300 mm), pagraba grīdas pārsegumam - putupolistirols Tenax EPS 60(100mm). Jumta segumam izmantots bitumena ruļļu apakšklājs Tehnonicol Unifleks EPP 4,0. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot metāla durvis ar U<1,6W/m2k, veikta logu maiņa, uzstādot PVC logus DOBROPLAST(U=1,2 W/m2K). 

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no pārgaisa temperatūras, naktīs un brīvdienās temperatūra tiek pazemināta, siltumu var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Ēkai tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, bet karstā ūdens skaitītāji ir iznesti kāpņu telpā un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai.

Centralizētā mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu. Kopā ēkai ir 4 Zehnder ComfoAir 550 R Luxe Enthalpieagregāti. Tiek nodrošināta konstanta gaisa apmaiņa dzīvoklī. Nosūce tiek organizēta caur esošajām ventilācijas šahtām, pieplūde tiek nodrošināta dzīvojamajās istabās.  

Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 604,6 MWh gadā, 2011. gadā 518,2 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2016. gadā – 279,90 MWh.

Valmiera, Stacijas iela 22

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Liene Melece

Galvenais būvuzņēnējs: SIA „ASE”

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Gudrinieks

Būvuzraugs: Deniss Dergunovs

Daudzdzīvokļu ēka Stacijas ielā 22, Valmierā ekspluatācijā nodota 1970. gadā, bet renovācijas projekts īstenots 2014. gadā. Ēkai ir 5 stāvi un pagrabstāvs, ēkas kopējā platība ir 4898,80m². 

Ēkas ārsienas veidotas no silikāta ķieģeļiem, kas renovācijas laikā siltinātas ar 100 mm biezuma minerālvati PAROC Linio15 (λ≤0.037). Dzelzsbetona bēniņu pārsegums siltināts ar 200 mm Paroc BTL 9 (t.sk.pretvēja plēve). Dzelzsbetona pagraba/grīdas pārsegums siltināts ar Paroc CGL 20cy 100 mm biezumā (λ≤0.037). Jumta segums ir no Ruukki metāla seguma. Veikta ārdurvju nomaiņa – uzliktas metāla siltinātas ārdurvis (U≤1.8) (uz kāpņu telpām 2 gb un siltummezglu 1 gb). Veikta logu nomaiņa uz PVC logu nomaiņa (U≤1.3) m 2-stiklu selektīvā pakete. Logu montāžai izmantotas montāžas putas, tvaika izolācijas lentas no iekšpuses, ārējās montāžas lentas - tvaika izolācijas un pretvēja, logu ailas siltinātas ar  PAROC Linio15 30mm (λ≤0.037). 

Renovācijas laikā veikta siltummezgla rekonstrukcija, nomainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas. Ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzēts savs siltummainis. Nomainīti apkures guļvadi, veikta cauruļvadu siltināšana. Apkures stāvadu noslēgarmatūru un iztukšošanas ventiļu nomaiņa, uzstādot uz stāvvadiem balansējošos ventiļus. Sadales sistēma aprīkota ar plūsmas balansēšanas vārstiem. Nomainīti sildķermeņi kāpņu telpās un uzstādīti termoregulatori. Jāatzīmē, ka pirms renovācijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Siltuma regulēšana ēkā tiek veikta atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaitei ir vienotā uzskaite siltummezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā pieslēgts Lattelecom Telemetrijas pakalpojums attālinātai siltuma vadībai. Telemetrijas pakalpojums ļauj automātiski nolasīt ūdens un siltumenerģijas patēriņu ēkā, analizēt iekārtu darbības informāciju. Apkures sistēmu iespējams vadīt un ieregulēt attālināti.

Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltummezglā. Nomanīti visi ūdensapgādes stāvvadi un guļvadi. Karstā ūdensapgādes sistēmai uzstādīti balansējošie vārsti.

Siltumenerģijas uzskaitei karstā ūdens sagatavošanai tiek izmantota vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. 

Attiecībā uz ventilācijas sistēmu izkalta jauna ventilācija lūka, likvidējot aizgruvumus, veikta ventilācijas šahtas montāža un ventilācijas vadu hermetizēšana. Veikta ventilācijas vadu tīrīšana, velkmes pārbaude. Uzstādīti VTK-100 vārsti visās dzīvojamās telpās, kas robežojās ar ārsienu (istabās) un pagrabstāva komerctelpās. 

Veikta pagraba elektroinstalācijas pārbūve, gaismekļu, nozarkārbu, slēdžu nomaiņa pārvietojot par siltinājuma tiesu, kā arī kāpņu telpās uzstādītas jaunas LED lampas, izveidota zibensaizsardzības sistēma.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 806,67 MWh gadā, 2011. gadā 702,24 MWh gadā, tad 2014. gadā - 575,19 MWh, bet 2015. gadā jau 355,62 MWh, 2016. gadā – 408,39 MWh.

Valmiera, Kauguru iela 1

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Plastik”

Būvdarbu vadītājs: Inārs Priede

Būvuzraugs: Valdis Valainis

Daudzdzīvokļu māja Kauguru ielā 1, Valmierā ekspluatācijā nodota 1964. gadā, bet mājas renovācija veikta 2013. gadā. Ēkas kopējā apkurināmā platība ir 1785,2 m2. 44 dzīvokļu ēkai ir 4 stāvi, bet nav pagraba. Renovācijas laikā ēkas silikāta un māla ķieģeļu mūris siltināts ar 120 mm akmens vates plāksnēm Paroc Fas B (λ=0.036W/mK), bet cokols - ar ekstrudēto putupolistirolu 100mm - Finnfoam 300FL. Dzelzsbetona dobie bēniņu pārseguma paneļi siltināti Bēniņi siltināti ar ekovati 200mm biezumā Climatizer Plus (λ=0.38W/mK). Divslīpņu jumta segumam izvēlēts skārda lokšņu segums - Ruukki. Ēkā veikta ārdurvju, vējtvera un siltummezgla durvju nomaiņa, savukārt logu nomaiņa veikta jau pirms renovācijas. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem, nomainīti visi sildķermeņi dzīvokļos. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 79 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās Systemair VTK 160 Airvent. Ēkā ierīkota arī zibensaizsardzība un veikta iekšējo elektrotīklu renovācija.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 307,62 MWh gadā, 2011. gadā 253,12 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 182,29 MWh, 2015. gadā 177,56 MWh, 2016. gadā – 198,10 MWh.

Valmiera, Annas iela 4

Projekta pasūtītājs: SIA „Valmieras namsaimnieks”

Projekta autors: Liene Melece

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Ekers”

Būvdarbu vadītājs: Pēteris Skabis

Būvuzraugs: Pēteris Gudrinieks

Daudzdzīvokļu ēka Annas ielā 4, Valmierā ekspluatācijā nodota 1974. gadā, bet ēkas renovācija veikta 2013. gadā. 5 stāvu 90 dzīvokļu ēkas kopējā platība ir 5270,30 m2, bet ēkas apkurināmā platība 4043,3 m2. Pirms renovācijas ēkā netika izmantoti alokatori un termoregulatori. Renovācijas rezultātā ēkas keramzītbetona paneļu ārsienas siltinātas ar 100 mm Paroc akmens vates plāksnēm, savukārt, cokols - ar Cokols ar ekstrudēto putupolistirolu Finnfoam 300FL XX 50 mm biezumā. Uzsākot ēkas renovāciju, tika veikti kontrolurbumi ēkas jumtā, kā rezultātā konstatēts, ka bēniņu pārseguma siltināšanai paredzētā vieta starp 5. stāva pārseguma paneli un jumta pārseguma paneli ir tikai 8 cm plata, kas piepildīta ar keramzītbetonu. Līdz ar to nav bijis iespējams siltināt bēniņus. Taču, lai nodrošinātu plānoto energoefektivitāti, tika veikta jumta siltināšana divās kārtās: pirmajā kārtā ar putupolistirolu 140 mm biezumā, bet virskārtā - ar akmens vati 40 mm biezumā. Pagraba/grīdas pārseguma dzelzsbetona dobie paneļi siltināti ar akmens vati 100 mm biezumā. Tā kā pirms renovācijas ēkā jau tikusi veikta durvju nomaiņa, ēkas atjaunošanas laikā veikta tikai logu nomaiņa. Rekonstruēts arī ēkas siltummezgls, sistēmu mainot uz pieslēgumu pēc neatkarīgās shēmas, kas nozīmē, ka ēkas apkures sistēma sadalīta pa fasādēm, katrai ēkas fasādei paredzot savu siltummaini. Nomainīti apkures sistēmas maģistrālie un sadalošie cauruļvadi, kā arī stāvvadi un stāvvadu pievienojumi sadalošiem cauruļvadiem pagrabstāvā, uzstādīti balansējošie ventiļi. Siltums ēkā tiek regulēts atkarībā no gaisa temperatūras ārā, temperatūru pazeminot naktīs un brīvdienās, kā arī izmantojot termoregulatorus. Siltumenerģijas uzskate tiek veikta ar alokatoru palīdzību. Ūdens uzsilde notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā arī nomainītas ūdensapgādes caurules. Renovācijas ietvaros veikta ventilācijas kanālu tīrīšana un vilkmes pārbaude dzīvokļos (virtuvē, vannas istabā, tualetē), kā arī ierīkoti 88 pašregulējoši dabīgās pieplūdes gaisa vārsti ārsienās. Veikta iekšējo elektrotīklu renovācija un ierīkota zibensaizsardzība.

Saskaņā ar siltumenerģijas datu patēriņu gada laikā, piemēram, ja 2010. gadā tas sasniedza 916,64 MWh gadā, 2011. gadā 811,96 MWh gadā, tad pēc renovācijas 2014. gadā tas jau bija 411,09 MWh, 2015. gadā 391,24 MWh, 2016. gadā – 437,30 MWh.

Par konkursu:

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau astoto gadu ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam varēja iesniegt līdz šā gada 18. maijam. Kopumā konkursā tika iesniegti 14 projektu pieteikumi. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2018. gada 20. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "EJOT Baltic"”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.

Lasīt vairāk...

Energoefektīvāko ēku vērtēšana klātienē - 2.diena

Otrdien, 5. jūnijā, žūrija vērtēs divas jaunbūves daudzdzīvokļu ēkas Rīgā - Grostonas ielā 12 un Jūrmalas gatvē 82 k-1, kā arī vienģimenes ēku Rīgā, Imulas ielā 1a. Žūrija apmeklēs arī divas atjaunotas daudzdzīvokļu ēkas Daugavpilī (Kandavas ielā 4 un Jātnieku ielā 88).

Savukārt, trešdien, 6. jūnijā, konkursa žūrija apmeklēs četras atjaunotas daudzdzīvokļu ēkas Cēsīs(Vaives ielā 4) un Valmierā (Annas ielā 4, Kauguru ielā 1, Stacijas ielā 22). 

Papildu informācija par šīm ēkām un žūrijas darbu katru dienu tiks publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv un facebook.com kontos www.facebook.com/dzivosiltakhttps://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS.  

Otrdiena, 5.jūnijs:

Rīga, Grostonas iela 12

Projekta pasūtītājs: SIA „Merks”

Projekta autors: SIA „Merks” Juris Jirgens, SIA „Birojs T22” Anita Siliņa

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Merks”

Būvdarbu vadītājs: Janeks Joma

Daudzdzīvokļu ēka Grostonas ielā 12 ekspluatācijā nodota 2016. gadā. Ēkai ir 6 stāvi, tās 

augstums ir 20,76m, ēkas kopējā platība – 8829,2m2. Pamati – dzītie pāļi 35 x 35 cm; monolītā dzelzsbetona režģogi. Ārsienas – saliekami dzelzsbetona trīs slāņu sienu paneļi. Pārsegums – monolītā dzelzsbetona plātne 250mm. Balkoni, kāpņu laidi – saliekamais dzelzsbetons. Ēkai ir savietotā jumta konstrukcija.

Attiecībā uz ēkas novietojumu arhitekti izvērtējuši insolācijas prasības. Būvkonstrukcijām izvēlēti ilgtspējīgi materiāli koka logi ar alumīnija uzlikām, ilgtspējīgi materiāli fasādēm (krāsots betons, akmens masas flīzes). Ēkā uzstādīti 4 pasažieru lifti, izbūvēta slēgta autostāvvieta. Iekšējās vides kvalitātes uzlabošanai izvēlēta decentralizētās ventilācija - iekārtas ar rekuperāciju - inVENTer, koka trīsstiklu pakešu logi, attālinātās nolasīšanas skaitītāji, termoregulatori. Kā īpaši inovatīvi risinājumi jāuzsver decentralizētās ventilācija iekārtas ar rekuperāciju inVENTerun Knauf Insulation Urbanscapezaļā jumta sistēma. Sociālie un ekonomiskie ieguvumi - attālinātās nolasīšanas skaitītāji( ūdens,apkure, elektrība), termoregulatori ( var individuāli regulēt siltuma padevi), rotaļu laukums un ēkas iedzīvotājiem paredzēta publiska zona uz autostāvvietas pārseguma.

No 1.-3.stāva līmenim ēkai ir monolīta dzelzbetona sienas - ventilējama fasāde ar flīzējumu; no 3-6.stāvam saliekami dzelzsbetona trīs slāņu sienu paneļi. Jumta segumam ir bitumena ruļļu materiāls un slīpumu veidojošais slānis, kas sastāv no keramzītbetona, putupolistirola 150mm un akmens vates 40mm biezumā. Siltināšanai logiem izmantots - SIGA Cover AG Fentrimtvaika izolācijas lentas; durvīm - Folienband inside uni/ SWS tape inside TAS-WWFolienband outside uni/ SWS tape outside TAS-ZW.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas individuāli regulējama ar termoregulatoriem. Vienotā uzskaite tiek veikta siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, kur notiek arī karstā ūdens temperatūras regulēšana. Katram dzīvoklim ir atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai, kā arī apkurei un karstajam ūdenim ir vienota uzskaite siltummezglā. 

Ventilācijas sistēmai izmantota dabiskā pieplūde un mehāniskā nosūce (sanmezglos) un mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa. 

Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei, kā arī uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2018. gadā ēkai izsniegto energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 89,64 kWh/m2gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 118,79 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,75kg CO2/m2gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 42 kWh/m2gadā.

Rīga, Jūrmalas gatve 82 k-1

Projekta pasūtītājs: SIA „KBO”

Projekta autors: Valdis Onkelis

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „KBO”

Būvdarbu vadītājs: Oskars Dzirnieks

Būvuzraugs: Artūrs Ščurs

Daudzdzīvokļu ēka Jūrmalas gatvē 82 k-1 ekspluatācijā nodota 2016. gadā. Ēkai ir 9 virszemes stāvi, tās platība ir 6491m2. Ēkas būvniecībā izmantoti ilgtspējīgi risinājumi attiecībā uz ēkas vietas izvēli un novietojumu, ūdens resursu efektīvu izmantošanu, būvniecības materiāliem, atkritumu samazināšanu būvniecībā un ēkas ekspluatācijā, transportu un mobilitāti, kā arī iekšējās vides kvalitāti. Ēkā izmantoti inovatīvi risinājumi un tās ekspluatācija sniedz gan sociālus, gan ekonomiskus ieguvumus.

Ārsienām izmantoti dzelzsbetona paneļi ar siltinājumu 160mm biezumā. Hidroizolācijai izmantots bitumena ruļļu materiāls ICOPAL Baltbit, virsklājs WF 160- 4mm, apakšklājs PF 3mm. Tvaika izolācijai polietilēna plēve 200. Citi siltumizolācijas materiāli - putupolistirolsEPS 150Paroc vateROS 30g, Parocvate ROB 60.

Ēkai ir centralizētā siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināta naktīs un brīvdienās, kā arī temperatūru iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai tiek veikta vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, kur notiek arī karstā ūdens temperatūras regulēšana. Tiek veikta vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī tikai karstā ūdens apjomam. 

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. 

Izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, izveidota elektrotransporta uzlādes vieta, pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei, kā arī uzstādīti dūmu detektori un uzstādīta pārspiediena sistēma.

Pēc ekspluatācijā nodošanas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 36,61 kWh/m2. 2017./2018. gada apkures sezonā laika posmā no septembra līdz martam ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 32,62 kWh/m.

Rīga, Imulas iela 1a

Projekta pasūtītājs: Evita Pudane

Projekta autors: Evita Pudane

Viss būvniecības process organizēts pašu spēkiem.

Privātmāja Imulas ielā 1a ir pilnībā jaunbūvēta ēka un ekspluatācijā nodota 2017. gadā. Tā ir vienģimenes māja ar mansarda izbūvi un kopējo platību 157 m2. Ēkas būvniecībā izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi: gan attiecībā uz ēkas vietas izvēli un novietojumu, gan ūdens resursu efektīvu izmantošanu, būvniecības materiāliem, atkritumu samazināšanu būvniecības procesā un tālākā ēkas ekspluatācijā. Padomāts par transportu un mobilitāti, iekšējās vides kvalitāti, inovatīviem risinājumiem un sociāliem un ekonomiskiem ieguvumiem. 

Ēkai ir gāzbetona ārsienas, kas siltinātas ar akmens vati 100mm biezumā, bēniņu pārsegumu veido koka brusas ar minerālvates siltinājumu 200mm biezumā, pagraba grīdas pārsegums ir siltināts betons ar putuplastu 75mm biezumā, jumta konstrukcijai ir koka brusas, minerālvates siltinājums 200mm biezumā, kā arī izveidoti vēdināmi bēniņi. Ēkā izmantota klinkera apdare, un logiem ir skārda palodzes. Tvaika izolācijai izmantota standarta tvaika izolācijas plēve un montāžas procesā izmantotas putas.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, siltums tiek regulēts atkarībā no ārgaisa temperatūras, pazemināts naktīs un brīvdienās, kā arī regulēts individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, ēkā ir recirkulācijas sūknis. Karstā ūdens temperatūras regulēšana notiek siltuma mezglā, un temperatūras regulēšana notiek piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Siltumenerģijai ir vienotā uzskaite kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Ventilācijai tiek izmantota vēdināšana un mehāniskā ventilācija ar siltuma atgūšanu no izvadāmā gaisa.

Ēkai izveidota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma, kā arī izveidota elektrotransporta uzlādes vieta un pieslēguma vieta ēkas autonomajai elektroapgādei. Ēkā uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2014. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 91,5 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 25,4kg CO2/m2gadā. Ēka atbilst E energoefektivitātes klasei.

Daugavpils, Kandavas iela 4  

Projekta pasūtītājs: SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

Projekta autors: Juris Buklovskis, AS „Komunālprojkets”

Galvenais būvuzņēmējs: PS „TD Būve”

Būvdarbu vadītājs: Aleksandrs Kurošs

Būvuzraugs: Leons Šostaks, SIA „IN PRO”

Daudzdzīvokļu ēka Kandavas ielā 4 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1960. gadā. Ēkas kopējā platība ir 3302,20m2, tai ir 5 virszemes stāvi. Ēkas pamati ir lentveida no saliekamiem dzelzsbetona un betona elementiem. Sienas būvētas no silikātķieģeļiem uz cementa-kaļķu javas. Pārsegumi – saliekamie daudzdobumu paneļi. Jumtam ir divslīpņu koka konstrukcija, jumta segumam izmantotas viļņotā azbestcementa loksnes. Pirms atjaunošanas ēkā netika izmantoti alokatori vai termoregulatori. 

Ēkas renovācijas darbi tika sākti 2012. gadā. Pēc renovācijas ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinājumi – ūdens resursu efektīva izmantošana, būvniecības materiāli, būtiski paaugstināta iekšējās vides kvalitāte, kā arī iegūti būtiski sociālie un ekonomiskie ieguvumi.

Renovācijas laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 100mm biezumā, bēniņu pārsegumam, ko veido dobtie dzelzsbetona paneļi, izmantota beramā vate 200mm biezumā, pagraba grīdas pārsegumam – akmens vate 120mm biezumā. Nomainīts jumta segums, iepriekšējo klājumu nomainot pret skārda loksnēm. Koplietošanas telpās nomainītas ārdurvis, uzstādot metāla konstrukcijas durvis ar siltinājumu, un nomainīti esošie logi pret PVC logiem.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, ko regulē atkarībā no ārgaisa temperatūras, naktīs temperatūra tiek pazemināta, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma enerģija tiek uzskaitīta siltuma mezglā tikai apkurei un individuāli ar alokatoriem. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti, un tā temperatūra regulēta siltuma mezglā, tiek uzskaitīts karstā ūdens apjoms.

Ēkai ir dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. Renovācijas laikā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija, izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma.

Ja pirms renovācijas, piemēram, 2010. – 2011. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkā apkurei tikai patērētas 147,34 kWh/m2, tad pēc renovācijas 2017. – 2018. gada apkures sezonā 77,63 kWh/m.

Daugavpils, Jātnieku iela 88

Projekta pasūtītājs: SIA „Daugavpils dzīvokļu un komunālās saimniecības uzņēmums”

Projekta autors: Irēna Beinaroviča, AS „Komunālprojkets”

Galvenais būvuzņēmējs: PS „VanPro un Nordserviss”

Būvdarbu vadītājs: Andrejs Sergejevs

Būvuzraugs: Aleksandrs Prelatovs, SIA „In Pro”

Daudzdzīvokļu ēka Jātnieku ielā 88 pirmo reizi ekspluatācijā nodota 1980. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2953,50 m2, virszemes stāvu skaits – 9. Ēkai ir saliekamie dzelzsbetona pamati, ārsienas un nesošās starpsienas ir keramisko ķieģeļu mūrējums un gāzbetona paneļi, pārsegumi – dobtie dzelzsbetona paneļi, jumts - dobtie dzelzsbetona paneļi pārklāti ar ruļļu segumu. Pirms rekonstrukcijas netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Rekonstrukcija uzsākta 2014. gadā. Pēc rekonstrukcijas ieviesti vairāki ilgtspējīgi risinājumi – ūdens resursu efektīva izmantošana, būvniecības materiāli, būtiski paaugstināta iekšējās vides kvalitāte, kā arī iegūti būtiski sociālie un ekonomiskie ieguvumi.

Ārsienu siltināšanai izmantota akmens vate 120mm biezumā, pagraba grīdas pārsegumam akmens vate 100mm biezumā, jumta konstrukcijas siltināšanai akmens vate 200mm biezumā. Veikta durvju nomaiņa koplietošanas telpās, uzstādot metāla konstrukcijas durvis ar siltumizolāciju. Koplietošanas telpās uzstādīti PVC logi. Logiem izmantots Parog GWY 1 un Paroc FAB 3 siltumizolācijas materiāls. 

Ēkā ir centralizēta siltumapgāde, ko regulē atkarībā no ārgaisa temperatūras, naktīs temperatūra tiek pazemināta, kā arī to var regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltuma enerģija tiek uzskaitīta siltuma mezglā tikai apkurei un individuāli ar alokatoriem. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti, un tā temperatūra regulēta siltuma mezglā, tiek uzskaitīts karstā ūdens apjoms. Ēkai ir dabiskās pieplūdes un dabiskās nosūces ventilācija. 

Renovācijas laikā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija, izveidota energoefektīvas teritorijas  un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota zibensaizsardzības sistēma, pārsprieguma aizsardzības sistēma.

Kopumā saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 107,51 kWh/m2gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 139,76 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 28,38 kg CO2/m2gadā. Ēka atbilst E energoefektivitātes klasei.

Par konkursu:

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau astoto gadu ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam varēja iesniegt līdz šā gada 18. maijam. Kopumā konkursā tika iesniegti 14 projektu pieteikumi. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2018. gada 20. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "EJOT Baltic"”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.

Lasīt vairāk...

Uzsāk energoefektīvāko ēku vērtēšanu klātienē

Pirmdien, 4. jūnijā, konkursa žūrija apmeklēs trīs atjaunotās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Liepājā (Bāriņu ielā 8/10, Klaipēdas ielā 70, Klaipēdas ielā 126) un vienu atjaunotu daudzdzīvokļu ēku Jelgavā (Katoļu ielā 17). Tāpat žūrija apsekos atjaunoto sabiedrisko ēku Ventspilī, Jūras ielā 34. 

Otrdien, 5. jūnijā, žūrija vērtēs divas jaunbūves daudzdzīvokļu ēkas Rīgā - Grostonas ielā 12 un Jūrmalas gatvē 82 k-1, kā arī vienģimenes ēku Rīgā, Imulas ielā 1a. Žūrija apmeklēs arī divas atjaunotas daudzdzīvokļu ēkas Daugavpilī (Kandavas ielā 4 un Jātnieku ielā 88).

Savukārt, trešdien, 6. jūnijā, konkursa žūrija apmeklēs četras atjaunotas daudzdzīvokļu ēkas Cēsīs(Vaives ielā 4) un Valmierā (Annas ielā 4, Kauguru ielā 1, Stacijas ielā 22). 

Papildu informācija par šīm ēkām un žūrijas darbu katru dienu tiks publicēta konkursa mājaslapā www.energoefektivakaeka.lv un facebook.com kontos www.facebook.com/dzivosiltakhttps://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS.  

 

Pirmdiena, 4.jūnijs:

Jelgava, Katoļu iela 17

Projekta pasūtītājs: SIA „Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde”

Projekta autors: SIA „ASPECTUS”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „AMAXS”

Būvdarbu vadītājs: Oļģerts Kārkliņš

Būvuzraugs: Jānis Graudulis

Daudzdzīvokļu māja Katoļu ielā 17, Jelgavā ir ēka ar 120 dzīvokļiem, kas izvietoti 5 virszemes stāvos, un 8 kāpņu telpām. Ēkai ir arī pagrabs (1144,8 m2). Pamati veidoti no dzelzsbetona, ārsienas ir keramzītbetona paneļi, jumts veidots no dzelzsbetona paneļiem, ruļļveida hidroizolācijas materiāla un bezšuvju hidroizolācijas pārklājuma. Kopējā ēkas platība ir 5909,7 m2, bet apkurināmā platība 5325,7 m2. Siltumapgāde un karstā ūdens sagatavošana tiek nodrošināta centralizēti.

Ēkas atjaunošanas laikā ārsienas tika nosiltinātas ar minerālvati 100mm biezumā ar λd=0,036 W/m2K, savukārt pamatu/grīdas pārsegums ar 100 mm biezu putupolistirolu. Jumta siltināšanai izmantota 150 mm bieza minerālvate. Ēkā veikta arī logu un durvju nomaiņa, uzstādot PVC logus ar pasīvās ventilācijas atverēm U=1.1W/(m2K) un metāla durvju konstrukcijas U=1.5W/(m2K), montāžai izmantojot hermētiķus, difūzās membrānas materiālus un speciālos stiprinājuma elementus, minerālvati un poliuretānu. Siltumapgāde ēkā notiek centralizēti un tā tiek regulēta atkarībā no temperatūras ārā, bet uzskaitīta vienoti siltuma mezglā kopā apkurei un karstā ūdens sagatavošanai, kā arī individuāli ar alokatoriem. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, temperatūru regulējot piemērojoties apstākļiem un atkarībā no ēkas lietošanas veida. Vēdināšana nodrošināta ar dabisko pieplūdi un mehānisko nosūci. Ēkā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija: atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas vai telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota/izveidota zibensaizsardzības sistēma un pārsprieguma aizsardzības sistēma. Energoapgāde tiek nodrošināta no atjaunojamiem energoresursiem.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tā kopējais enerģijas patēriņš ir 104,47 kWh/m2gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 135,8 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 27,58 kg CO2/m2 gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar atsauces vērtību 65 kWh/m2gadā.

Liepāja, Bāriņu iela 8/10

Projekta pasūtītājs: SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”

Projekta autors: A.Dreimane

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „STEFFS MD”

Būvdarbu vadītājs: Aigars Vanags

Būvuzraugs: Jānis Burģis

Daudzdzīvokļu ēka Bāriņu ielā 8/10 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1964. gadā. Ēkas kopējā platība 3147,9m2. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, pagrabs un bēniņi. Ēkas ārsienas būvētas no silikātķieģeļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācija tika veikta 2015. gadā. Tās laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 100mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar ruļļveida akmens vati 250mm biezumā, pagraba grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar putupolistirolu 50mm biezumā. Ēkai veikta gan ārdurvju nomaiņa, gan logu nomaiņa.

Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta naktīs, kā arī iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek vienoti siltuma mezglā tikai apkurei, kā arī ir horizontālā apkures sistēma un katram dzīvoklim ir savs apkures skaitītājs. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un ventilāciju ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Renovācijas laikā izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 87,50 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas 2015. gada septembrī, 2015./2016. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 38,51 kWh/m.

Liepāja, Klaipēdas iela 126

Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"

Projekta autors: Jēkabs Skrastiņš

Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks"

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders

Būvuzraugs: Armands Jansons

Daudzdzīvokļu māja Klaipēdas ielā 126, Liepājā, ekspluatācijā nodota 1973. gadā. Ēkas kopējā platība ir 2385,2 m², bet apsildāmā platība - 2150,2 m². Ēkai ir 9 stāvi, pagrabs un bēniņi. Ārsienas ir no gāzbetona paneļiem, pārsegumi - no dzelzsbetona paneļiem. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācijas laikā ārsienas siltinātas ar 150 mm akmens vati, pagraba/grīdas segums - ar akmens vates lamellām 100 mm biezumā, bet bēniņu pārsegums - ar beramo vati 200 mm biezumā. Ēkā veikta logu un durvju nomaiņa. Siltumapgāde ēkā tiek nodrošināta centralizēti un regulēta atkarībā no gaisa temperatūras ārā, piemērojot temperatūras pazeminājumu brīvdienās, kā arī individuāli - ar termoregulatoriem. Ēkā ierīkota horizontālā apkures sistēma, kur katram dzīvoklim uzstādīts apkures skaitītājs. Karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā, uzskaiti karstā ūdens sagatavošanai veicot atbilstoši patērētajam karstā ūdens apjomam. Izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori). Pēc ēkas renovācijas notiek siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņa monitorings, veicot siltummezglu sistēmas pārbaudi no datora.

Saskaņā ar 2015. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu tās atsauces vērtība ir 65,80 kWh/m2. Enerģijas patēriņš tiek novērtēts 133,27 kWh/m2gadā, primārais enerģijas novērtējums ir 173,25 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisijas novērtējums ir 35,18 kgCO2/m2gadā.

Saskaņā ar siltumenerģijas patēriņa datiem pirms renovācijas 2012./2013. gada apkures sezonā tas bija 337,0680 MWh, 2013./2014. gada apkures sezonā 302,4580, bet pēc renovācijas 2016./2017. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim 136,3540 MWh.

Liepāja, Klaipēdas iela 70

Projekta pasūtītājs: SIA "Liepājas namu apsaimniekotājs"

Projekta autors: Anita Pope

Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Mūrnieks"

Būvdarbu vadītājs: Edgars Šilders

Būvuzraugs: Armands Jansons

Daudzdzīvokļu ēka Klaipēda ielā 70 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1968. gadā. Ēkas kopējā platība 2010,20m2. Ēkai ir 5 virszemes stāvi, pagrabs un bēniņi. Ēkas ārsienas būvētas no silikātķieģeļiem, jumta konstrukcija divslīpju ar skārda jumta segumu. Pirms renovācijas ēkā tika nodrošināta centralizēta siltumapgāde, taču netika izmantoti alokatori un termoregulatori.

Renovācija tika veikta 2015. gadā. Tās laikā veikta ārsienu siltināšana ar akmens vati 140mm biezumā, bēniņu pārseguma dzelzsbetona paneļi siltināti ar beramo akmens vati 290mm biezumā, pagraba grīdas dzelzsbetona paneļu pārsegums siltināts ar akmens vates lamelēm 120mm biezumā. Ēkai veikta gan ārdurvju nomaiņa, gan logu nomaiņa.

Siltuma regulēšana pēc renovācijas notiek atkarībā no ārgaisa temperatūras, tā tiek pazemināta brīvdienās, kā arī iespējams regulēt individuāli ar termoregulatoriem. Siltumenerģijas uzskaite notiek individuāli ar alokatoriem, kā arī ir horizontālā apkures sistēma, un katram dzīvoklim ir savs apkures skaitītājs. 

Karstais ūdens tiek sagatavots centralizēti siltuma mezglā, un tiek veikta atsevišķa uzskaite karstā ūdens sagatavošanai tikai karstā ūdens apjomam.

Ventilācijai izmanto vēdināšanu un ventilāciju ar dabisko pieplūdi un dabisko nosūci. Renovācijas laikā izveidota energoefektīva teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori).

Pēc renovācijas kopējais ēkas energoefektivitātes novērtējums ir 93,79 kWh/m2. Pēc renovācijas pabeigšanas 2015. gada septembrī, 2015./2016. gada apkures sezonā no oktobra līdz aprīlim ēkas kopējais enerogoresursu patēriņš apkurei sasniedza 40,77 kWh/m.

Ventspils, Jūras iela 34

Projekta pasūtītājs: Valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi”

Projekta autors: SIA „Skonto būve”

Galvenais būvuzņēmējs: SIA „Kvadrum”

Būvdarbu vadītājs: Juris Čagus

Būvuzraugs: SIA „Būves un būvsistēmas”

Sabiedriskā ēka Jūras ielā 34 ekspluatācijā pirmo reizi nodota 1983. gadā. Tā kompozicionāli veidota, bloķējot trīs apjomus – vienu divstāvu apjomu un divus trīsstāvu apjomus. Apjomi izvietoti veidojot ēkai iekšpagalmu pret Rīgas ielu. Galvenā fasādē dominē trīsstāvīgs apjoms bez logiem, kas 1.stāva līmenī iedziļināts, otro stāvu balstot uz masīvām taisnstūra kolonnām. Ieeja ēkā akcentēta ar stiklotu divstāvu apjomu. Ēkas platība pirms pārbūves 1611,36 m2, pēc pārbūves 1770, 20 m2.

Ēkai bija neapmierinoša energoefektivitāte. Siltuma zudumi ēkā radās caur jumta pārsegumu, nesiltinātām ārsienām, un nekvalitatīvām stikla paketēm. Ēka nebija siltināta. Ārsienu konstrukcijas bija ar zemu siltuma pretestību, termogrāfija uzrādīja palielinātu siltuma plūsmu cokola un karnīzes zonās. Jāatzīmē, ka pirms pārbūves tika izmantoti termoleguratori.

Ēkas atjaunošana veikta 2016. gadā. Pēc pārbūves izmantoti vairāki ilgtspējīgi risinājumi attiecībā uz būvniecības materiāliem, iekšējās vides kvalitāti, kā arī pēc pārbūves iegūti būtiski sociālie un ekonomiskie ieguvumi.

Ēkas ārsienas mūrētas no māla ķieģeļiem, un siltināšanai izmantota ISOVER akmens vate 125mm + 30mm. Pagraba grīdas pārsegums, kas veidots no dzelzsbetona, siltināts ar 80 - 100 mm akmens vati. Jumta konstrukciju veido dzelzsbetons un Ruukki profilloksnes, siltinājumam izmantota 190 mm akmens vate, zem tās keramzīts 20-450 un 210 mm akmens vate. Veikta ārdurvju nomaiņa, uzstādot durvis ar U < 1,5 w/m2K, veikta logu nomaiņa pret alumīnija konstrukcijas logiem ar U < 1,1 w/m2K. Montāžai izmantotas tvaika izolācijas lentas pa konstrukciju perimetru, kā arī pakulu blīvējums.

Ēkai ir centralizēta siltumapgāde, kas tiek regulēta atkarībā no ārgaisa temperatūras. Tiek veikta siltuma uzskaite par kopējo ienākošo siltumu. Ierīkoti atsevišķi siltumenerģijas skaitītāji katrai lietotāju telpu grupai (kopā 6 lietotājiem). Tāpat ierīkoti atsevišķi aukstā un karstā ūdens skaitītāji katrai lietotāju telpu grupai (kopā 6 lietotājiem), bet karstā ūdens sagatavošana notiek centralizēti siltuma mezglā. 

Pārbūves laikā veikta iekšējo elektrotīklu renovācija, atjaunots ēkas iekšējais elektrotīkls, izveidota energoefektīvas teritorijas un telpu apgaisme, uzstādīta apgaismes regulēšana (taimeri, kustības/klātbūtnes sensori), sakārtota zibensaizsardzības sistēma, izveidota pārsprieguma aizsardzības sistēma un uzstādīti dūmu detektori.

Kopumā saskaņā ar 2016. gadā ēkai izsniegto pagaidu energosertifikātu, tās kopējais enerģijas patēriņš ir 102,41 kWh/m2gadā, bet primārās enerģijas novērtējums ir 45,60 kWh/m2gadā, bet oglekļa dioksīda emisija ir 20,39kg CO2/m2gadā. Ēka atbilst B energoefektivitātes klasei ar ēkas patēriņa novērtējumu apkurei 57 kWh/m2gadā.

Par konkursu:

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts jau astoto gadu ar mērķi veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes jomā, veidot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu un arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Konkurss „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” tika izsludināts šā gada martā un pieteikumus konkursam varēja iesniegt līdz šā gada 18. maijam. Kopumā konkursā tika iesniegti 14 projektu pieteikumi. Plānots, ka konkursa komisija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma pasākums un konkursa laureātu paziņošana plānota 2018. gada 20. jūnijā.

Konkursu organizē Ekonomikas ministrija sadarbībā ar žurnālu „Būvinženieris” un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Detalizētāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.  

Konkursa atbalstītāji ir Profine Baltic pārstāvniecība, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības Produkti”, SIA „Knauf”, SIA "Rockwool", SIA "Robert Bosch", Attīstības finanšu institūcija Altum, AS "LAFIPA", AS "Latvenergo", SIA "Sika Baltic", SIA "DAW Baltica", istabai.com un SIA "EJOT Baltic"”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv un www.buvbaze.lv.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei