Objekti filtrēti pēc datums: jūlijs 2018

Būvindustrijas lielajai balvai iesniegti pirmie pieteikumi

“Būvindustrijas lielajai balvai iesniegti pirmie pieteikumi kategorijā “Mūža ieguldījums būvindustrijā”. Vēl līdz 3. augustam uzņēmumi, nevalstiskās organizācijas, publiskās pārvaldes institūcijas un privātpersonas var izvirzīt pretendentus valstī augstākajam  nozares apbalvojumam - Būvindustrijas lielajai balvai,” saka Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. 

Pretendentus balvai var  pieteikt divās kategorijās: „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un „Gada inženieris/arhitekts”, kas iekļauj nominācijas "Gada inženieris", "Gada arhitekts", "Gada jaunais arhitekts", "Gada jaunais inženieris". Otrajā kategorijā vērtētāji  pēc saviem ieskatiem var piešķirt arī citus titulus, kā, piemēram, “Gada tehnologs”, “Gada projekta vadītājs”, “Gada būvuzraugs” utt, ja vien balvai tiek pieteikti attiecīgi speciālisti. Kuriem no pieteiktajiem piešķirt lielo balvu, izvērtē nevalstisko organizāciju izvirzīti nozares profesionāļi un eksperti – ap 40 vērtētāji. 

Visi pieteiktie pretendenti kategorijai “Gada inženieris/arhitekts” ar vērtētājiem klātienē tiksies 10., 13. un 14. augustā. Lai šo tikšanos noorganizētu un tai sagatavotos, pretendentus balvai jāpiesaka savlaicīgi.

12 laureāti (katrā kategorijā seši) saņems galveno balvu “Pamatakmeni”. Tiks piešķirtas arī citas prestižas un nozīmīgas balvas.

Kopš balvas iedibināšanas Būvindustrijas lielās balvas patrons ir Latvijas Valsts prezidents. Laureātiem “Pamatakmeni” pasniedz un diplomus paraksta nozares ministri. 

Šogad balva ir iekļauta ne vien Latvijas simtgades, bet arī Eiropas civilo inženieru padomes (ECCE) lielo notikumu kalendārā. Balvas “Pamatakmens” pasniegšanas ceremonijas ideja balstīta visu būvindustriju apvienojošā, nekomerciālā, nozares nevalstisko organizāciju rīkotā pasākumā ar mērķi izcelt CILVĒKU: arhitektu, būvinženieri, būvkonstruktoru, zinātnieku, būvmateriālu ražotāju un citus nozares ļaudis, bez kuru līdzdalības un prasmēm nav iespējama nevienas būves tapšana.Būvindustrijas ļaudis atzīst, ka ir liels gandarījums, būt atzītiem nozares profesionāļu vidū un tikt suminātiem savā valstī.

„Būvindustrijas lielā balva 2018”laureātu apbalvošanas ceremonija notiks šā gada 5. septembrī  VEF kultūras pilī, Ropažu ielā 2, Rīgā.

Būvindustrijas lielās balvas ceremoniju organizē nevalstiskas organizācijas izdotais žurnāls “Būvinženieris”un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar citām būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām. 

Būvindustrijas lielā balva 2018. gadā notiek pateicoties ģenerālsponsoram SIA “BAUROC”, sponsoriem: SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, SIA “Paroc”, SIA “Skonto būve”,SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti”un atbalstītājiem:SIA “RERE GRUPA”, SIA „Sakret”, „Ramirent Baltic” AS Rīgas filiāle, SIA “CMB”, SIA “Doka Latvia”, mediju partneriem: abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, “Būvinženieris”. 

 

Lasīt vairāk...

Tango dejo divi. Egils Dzelzītis, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes priekšsēdētājs

Egils Dzelzītis, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes priekšsēdētājs, RTU profesors, AS Lafipa valdes priekšsēdētājs. Šogad saņēmis Būvindustrijas lielo balvu par mūža ieguldījumu nozarē, ar kuru visu dzīvi ir uz tu. Tas ir kā tango divatā – Dzelzītis un kāds viņa kolēģis, students vai daudzie Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju inženieri kā viens. 

Kas no automatizācijas iekārtām jums kā siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju guru pašam ir mājās?

Apkurei man ir visvienkāršākais variants – atmosfēras gāzes katls, vajadzētu automatizēt, bet strādā tāpat. Pats neesmu aizrāvies ar automatizāciju. Mēs jau domājam par vietām, kur ir tas lielais patēriņš: pilsētās, daudzīvokļu mājās. Domājam, kā samazināt kopējo patēriņu.

Kad sapratāt, ka siltuma, gāzes, ūdens un ventilācijas saldēšanas sistēmas ir jūsu virziens?

Ikvienam cilvēkam ir putni galvā. Ja kādam tie lido vienā virzienā – labi. Vissliktāk, ja cilvēks pats nezina, ko grib. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados bija slavens ANO ģenerālsekretārs Dāgs Hammaršelds, kurš, pildot darba pienākumus, gāja bojā lidmašīnas katastrofā Āfrikā. Viņš rakstīja dzejoļus, no kuriem viens bija par ceļu. Apmēram tā: ceļš tevi izvēlējās, tu atradi savu pielietojumu, ej un neraudi! Es gribēju studēt, būt elektromehāniķis uz kuģa, tāpēc iestājos Augstākajā jūrskolā Ļeņingradā. Ieskaitīja citā fakultātē, aizgāju, jo šķita, ka tas nav mans, tomēr esmu elektromehāniķis, tikai uz sauszemes.

Kanalizācija tomēr ir netīrs darbs, jāņemas, runājot tieši, pa mēsliem...

Nedomāju, ka kāds, kurš mācās par ārstu, sapņo kļūt par patologanatomu, bet ir piedāvājums, un viņš izvēlas šo darbu. Kanalizācijā patlaban ir stipri tehnoloģisks darbs, notekūdeņi ir attīrīti. Nav vairs jāmīcās pa mēsliem. Labi, teiksim, netīrie darbi ir, bet tie ir vajadzīgi. Bez mazmājiņas neizdzīvosi.

Pats labojat savu mazmājiņu?

Vīri ar cisternu atbrauc un izsūc. Kas tur daudz lūzīs. Ir skalojamā kaste, viens no tehnikas brīnumiem, patentēta jau pirms 150 gadiem, nekas daudz tur nav mainījies.

Ja tik vienkārši, kāpēc siltuma, gāzes un ūdens inženieri ir labāk apmaksāto profesiju topā Latvijā?

Enerģētikai ir liela nozīme. Tā ir finansiāli nozīmīga joma. ASV prezidents Obama teica, ka valstij, kas netiek galā ar enerģijas bilanci, nav nākotnes. Enerģija jāplāno, jāuzskaita, par to jāmaksā. Skaidrs, ka cilvēki, kuri ar to nodarbojas, labi pelna.

Visā latviešu santehniķi var pārspēt visā pasaulē slavenos poļu santehniķus?

Latviešiem vēl jāiegūst savs vārds...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Andris Pētersons

Foto: Reinis Oliņš un no Būvinženiera arhīva 

Lasīt vairāk...

Veco māju vārdotājs. Pēteris Blūms

Arhitekta Pētera Blūma biroja Konventsdarba telpas senā Vecrīgas namā veido autentiski dzīvu ietvaru restaurācijas meistara pieredzei, kas pārsteidz gan nozares profesionāļus, gan seno māju iemītniekus. Par izcilo veikumu paaudžu mantojuma saglabāšanā Pēterim Blūmam piešķirta Būvindustrijas lielā balva kā Gada arhitektam.

Ko jums nozīmē profesionālās balvas un kolēģu atzinība?

Es to uzskatu par svarīgu. Manā darbības jomā nav runa tikai par vecām mājām, bet par vēsturiskās vides sajūtas saglabāšanu, izpratni, domāšanas veidu un adaptāciju mūsdienās. Ļoti ilgi profesionālajā vidē starp arhitektiem un būvniekiem restauratorus daudz neņēma vērā – ak, ko tie tur ar tām vecajām būdām krāmējas! Tagad situācija ir mainījusies. Viens no aspektiem – atjaunoto ēku vides īpatsvars būtiski pieaug. Atšķirībā no padomju laika vēsturiskas ēkas un elementi mūsu vidē iegūst nesalīdzināmi lielāku un labā nozīmē smagāku jēgu, jo tie vairs nav veci, pelēki grausti, bet patiesas vērtības, kurās var ieiet, ko var izjust un novērtēt. Sajūta, ka tevi novērtē kā šā procesa dalībnieku, ir svarīga jebkurā vecumā, bet jo īpaši tad, kad vairs nav gluži spēka gadi un nezini, cik ilgi vēl aktīvi strādāsi. Novērtējums ir motivējošs un kļūst par platformu turpmākajam laikam, jo uz to var atsaukties. Cik tas ir populāri sabiedrībā, man grūti spriest.

Vai jūtaties vientuļš ar savu mērķi atjaunot un apdzīvot senās ēkas? Kā savu pieredzi nododat jaunajai paaudzei?

Nē, tagad vairs neesmu vientuļš. Tas bija 80.–90. gados. Tagad esmu pietiekami populārs. To rāda ne tikai projekti, cilvēki uz ielas mani sveicina. Mazvērtības komplekss mani nemāc. Mans birojs nav liels, bet te strādā trīs jauni arhitekti. Es daudz lasu lekcijas. Pēdējos divos gados daļa lekciju ir pārsteidzoši labi apmeklētas par tēmām, kas veltītas skaidrojumiem: kā saprast vecas mājas, kā tām pietuvoties, ko ar tām darīt, kā iemācīties sarunāties ar ēku un veidot dialogu, kā no dažādām pazīmēm izprast vecu ēku? 

Lasu lekcijas par to, kā nesačakarēt vecu māju autentiskumu. Viena lieta ir pašam to saprast un profesionāli izstāstīt kolēģiem, pavisam cita – spēt to izstāstīt cilvēkiem, kuru ikdiena ir tālu no arhitektūras un būvniecības terminoloģijas un pasaules. Man jārēķinās, ka jābūt slieksnim, no kura cilvēks var sākt domāt tādā kategorijā, kā es domāju ikdienā. Tas ir līdzīgi, kā stāstīt par Vecrīgas restaurāciju 5. klases bērniem. Tas ir ļoti pamācoši un interesanti, bet arī ārkārtīgi grūti. Tieši runājot ar bērniem, esmu mācījies to darīt tā, lai cilvēki mani saprastu.

Pagājušajā gadā Lietuvā mani uzaicināja veikt ekspertīzi koka māju saglabāšanai, un tika izsludināts mans priekšlasījums. Neesmu tur neko darījis, bet uz lekciju atnāca 50 cilvēku. Citā valstī tas ir ļoti labs rādītājs, un 70% bija jauni cilvēki. Manas lekcijas Kalnciema kvartālā, Daugavpilī, Cēsīs un citur pārsvarā klausījušies jauni cilvēki. 85–90% no viņiem ir saistība ar senu māju atjaunošanu vai arī viņi tādās dzīvo...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Foto: Līga Ganiņa

Lasīt vairāk...

Mūžībā devies LBS biedrs Kārlis Siļķe

Š.g. 30.06. mūžībā devies Kārlis Siļķe (09.02.1937.-30.06.2018.) - Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātes Arhitektūras un būvniecības katedras docents, ilggadīgs fakultātes prodekāns, ievērojamākais Latvijas speciālists mazo HES jomā, Latvijas Būvinženieru savienības biedrs.

Kārlis Siļķe devis izcilu ieguldījumu nozarē un jauno speciālistu sagatavošanā, strādājot LLU no 1960.gada līdz mūža galam. 

K.Siļķe apbalvots ar LR MK Atzinības rakstu, Zemkopības ministrijas medaļu “Par centību”, ar Būvindustrijas Lielo balvu par mūža ieguldījumu, Latvijas Būvinženieru Savienības medaļu un zelta nozīmīti.

Izvadīšana no fakultātes Akadēmijas ielā 19 uz Meža kapiem Jelgavā notiks 2018.gada 6.jūlijā plkst.14.00.

Lasīt vairāk...

Sakārtojiet darba vidi!

Negaidiet Valsts darba inspekciju, sakārtojiet sava uzņēmuma darba vidi paši!


Kā katru gadu, sākoties aktīvajai būvniecības sezonai, Valsts darba inspekcija (VDI) uzsāk tematisko pārbaudi būvniecības uzņēmumos par darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu, kuras galvenais mērķis ir mazināt nelaimes gadījumu skaitu darbā. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, būvobjektu pārbaudes norisināsies visā Latvijā un ilgs līdz pat aktīvās būvniecības sezonas beigām. Būvniecības nozarē tematiskā pārbaude notiek jau divpadsmito gadu.

VDI rīcībā esošie statistikas dati rāda, ka pēdējo divu gadu laikā būvniecībā bijis nemainīgi liels letālo nelaimes gadījumu darbā skaits (gadā notikuši 44 smagie un letālie nelaimes gadījumi darbā). Pagājušajā gadā piektā daļa smago nelaimes gadījumu darbā un ceturtā daļa letālo nelaimes gadījumu darbā notika tieši būvniecībā. Visbiežāk darbinieki traumas guvuši, krītot no ļoti liela augstuma vai pakrītot, tāpēc būvobjektos darbam augstumā obligāti jābūt nodrošinātam ar atbilstošiem kolektīvajiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Linda Matisāne, Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vadītāja

Lasīt vairāk...

Būvprojektu ekonomikas daļa top ačgārni

Nozarē nav vienotas izpratnes par to, kādas kvalitātes teksta, grafiskā vai skaitliskā informācija jāiekļauj būvprojekta ekonomiskajā daļā. 

Tajā ir vairākas sadaļas. Autonomo sadaļu Iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu kopsavilkumsatbilstīgi Latvijas būvnormatīva LBN 202-15 Būvprojekta saturs un noformēšana2. pielikuma norādei apzīmē kā atsevišķu būvprojekta sadaļu ar IS. Ir sadaļas Būvdarbu apjomu saraksts(BA) un Izmaksu aprēķins, tautā saukts par tāmi (T). Daudzi tāmju autori ir pārliecināti, ka ekonomiskās daļas sagatavošanas metodes un prasības pārvalda pietiekamā līmenī, tomēr būvprojektos pārbaudīto darbu kvalitāte, konstatētās neatbilstības, kļūdas, trūkumi un nepilnības rāda pavisam ko citu. 

No izmaksām pie apjomiem?

Patlaban ekonomiskā daļa visbiežāk tiek veidota ačgārni, balstoties uz izmaksu aprēķinu un vienkārši pārkopējot zemas kvalitātes darbu aprakstus uz būvdarbu apjomu sarakstu. Tas neatbilst normatīvā regulējuma LBN 501-17 Būvizmaksu noteikšanas kārtība3.3. punkta prasībām. Turpat apjomiem tiek pievienoti rādītāji, kuru izcelsme arīdzan ne vienmēr būvprojektā ir pierādīta ar atbilstīgām specifikācijām un pamatojoties uz konkrētiem būvprojekta tehniskajiem risinājumiem. Visu darām pretēji saules tecējumam – vajadzētu sākt ar iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu kopsavilkuma informācijas apkopošanu, kuru identificējam attiecīgo būvprojekta daļu vai sadaļu rasējumos, specifikācijās. Tālāk pievieno visus nepieciešamos palīgmateriālus un tikai tad pāriet pie darbaspēka patēriņa normēšanas un citu izmaksu rādītāju noteikšanas.

Piedāvāju tabulu, kurā, atbilstīgi sarindojot paredzētos rādītājus, galā iegūsiet objektīvi novērtētu būvizstrādājumu izmaksu rādītāju attiecīgās būvprodukcijas saražošanai...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Guntars Liepiņš,

Mg. ing.,sertificēts būvspeciālists, būvniecības konsultants 

Lasīt vairāk...

New Hanza meklē investorus

Skanstes jeb New Hanzaprojekta dalībnieki 18. aprīlī bankas Luminorēkā bija pulcējuši nekustamo īpašumu tirgus dalībniekus, plašsaziņas līdzekļu un Rīgas pašvaldības pārstāvjus, pilsētplānotājus un nevalstisko organizāciju dalībniekus uz diskusiju Latvija–Rīga–Skanste 2024, lai apspriestu zaļas un dinamiskas pilsētvides veidošanu, kā arī Rīgas vietu starptautiskajā tirgū.

Reģiona konkurence

Pēc ABLVbankas kraha Skanstes apkaimes attīstībai zudis viens no galvenajiem investoriem, tāpēc cerīgi sāktā projekta grupai jāmeklē jauni sadarbības partneri. Diskusijā tika raksturots New Hanzaprojekta potenciāls starptautiskā darījumu tūrisma un globālo pakalpojumu kontekstā, analizēts jau padarītais un izaugsmes virzieni.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktors Armands Krūze solīja atbalstu ar investīcijām sabiedriskā transporta jomā, jo pērn Skanstē izveidots pusotrs tūkstotis jaunu darbavietu, un tuvākajos gados pašvaldība cer uz vēl 8,5 tūkstošiem. Skanstes tramvaja mērķis ir savienot apkaimi ar Purvciemu, Pļavniekiem, Centrālo staciju lokā pa Pērnavas, Deglava un Avotu ielu, jo jaunais sabiedriskais transports iecerēts kluss un bez vibrācijas.

Neils Balgalis no firmas Grupa 93, viens no Skanstes attīstības grupas dibinātājiem, uzsvēra, ka te redzams jauns pilsētplānošanas līmenis Latvijā, proti, «pilsētas lauki» jeb zaļa un vienlaikus civilizācijas priekšrocībām tuva vide cilvēkiem ar dinamisku dzīvesveidu. Balgalis raksturoja piemērus no līdzīgiem rajoniem citās Eiropas galvaspilsētās, kas pēdējās desmitgadēs piedzīvojušas strauju uzplaukumu, uzsverot, ka Rīga šajā jomā konkurē ar Viļņu un Tallinu, jo tieši tādās vietās labprāt apmetas starptautisko kompāniju biroji un to darbinieki.

Pēc Skanstes attīstības aģentūras datiem, līdz šim apkaimē uzbūvēta ceturtā daļa plānoto objektu, nākotnē iecerēts pilnveidot sabiedriskos centrus un atpūtas teritorijas. Kā uzsvēra aģentūras vadītājs Mārtiņš Vanags, svarīga ir daļas teritorijas revitalizācija un tramvaja līnijas izbūve, lai apkaimē ienāktu vairāk privāto investīciju...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Antra Ērgle

Lasīt vairāk...

Atbalsts. Sakārto uzņēmumu!

Valsts darba inspekcijas īstenotajā Eiropas Sociālā fonda projekta Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana(Nr. 7.3.1.0/16/I/001; turpmāk – ESF projekts) ir paredzēti vairāki atbalsta pasākumi, ko būvniecības nozarē strādājošie uzņēmumi var izmantot darba aizsardzības normatīvo aktu prasību izpildei un drošas darba vides izveidošanai. 

Piesaki savu uzņēmumu atbalstam darba vides sakārtošanai!

Patlaban uzņēmumi var pieteikties atbalstam darba vides risku novērtēšanai darba vietās. Šis atbalsts paredzēts uzņēmumiem, kuri darbojas kādā no tā sauktajām bīstamajām nozarēm (nozares, kas minētas Ministru kabineta 08.02.2005. noteikumu Nr. 99 1. pielikumā, tostarp būvniecība), kuri nodarbina vismaz vienu darbinieku, bet ne vairāk kā 50 darbinieku un kuri iepriekš nav saņēmuši atbalstu darba vides risku novērtēšanai. Atbalsta ietvaros paredzēts:

* veikt darba vides risku novērtējumu darba vietās, 

* sagatavot darba aizsardzības pasākumu plānu,

* sniegt praktiskas rekomendācijas drošas darba vides izveidei.

Pakalpojumus sniegs darba aizsardzībā kompetenti speciālisti un institūcijas. Tiem uzņēmumiem, kuros darba vides risku novērtēšanas laikā tiks konstatēta nepieciešamība veikt laboratoriskus mērījumus, būs iespēja pieteikties atbalstam to veikšanai 250 eiro apmērā. Taču jāuzsver, ka šāda iespēja būs tikai tiem uzņēmumiem, kuri būs pieteikušies atbalsta saņemšanai darba vides risku novērtēšanai un kuriem šāds atbalsts būs piešķirts...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Sarmīte Rūtiņa-Rūtenberga, Valsts darba inspekcijas ESF projekta vadītāja

Lasīt vairāk...

Būvprojektu ekonomikas daļa top ačgārni

Nozarē nav vienotas izpratnes par to, kādas kvalitātes teksta, grafiskā vai skaitliskā informācija jāiekļauj būvprojekta ekonomiskajā daļā. 

Tajā ir vairākas sadaļas. Autonomo sadaļu Iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu kopsavilkumsatbilstīgi Latvijas būvnormatīva LBN 202-15 Būvprojekta saturs un noformēšana2. pielikuma norādei apzīmē kā atsevišķu būvprojekta sadaļu ar IS. Ir sadaļas Būvdarbu apjomu saraksts(BA) un Izmaksu aprēķins, tautā saukts par tāmi (T). Daudzi tāmju autori ir pārliecināti, ka ekonomiskās daļas sagatavošanas metodes un prasības pārvalda pietiekamā līmenī, tomēr būvprojektos pārbaudīto darbu kvalitāte, konstatētās neatbilstības, kļūdas, trūkumi un nepilnības rāda pavisam ko citu. 

No izmaksām pie apjomiem?

Patlaban ekonomiskā daļa visbiežāk tiek veidota ačgārni, balstoties uz izmaksu aprēķinu un vienkārši pārkopējot zemas kvalitātes darbu aprakstus uz būvdarbu apjomu sarakstu. Tas neatbilst normatīvā regulējuma LBN 501-17 Būvizmaksu noteikšanas kārtība3.3. punkta prasībām. Turpat apjomiem tiek pievienoti rādītāji, kuru izcelsme arīdzan ne vienmēr būvprojektā ir pierādīta ar atbilstīgām specifikācijām un pamatojoties uz konkrētiem būvprojekta tehniskajiem risinājumiem. Visu darām pretēji saules tecējumam – vajadzētu sākt ar iekārtu, konstrukciju un būvizstrādājumu kopsavilkuma informācijas apkopošanu, kuru identificējam attiecīgo būvprojekta daļu vai sadaļu rasējumos, specifikācijās. Tālāk pievieno visus nepieciešamos palīgmateriālus un tikai tad pāriet pie darbaspēka patēriņa normēšanas un citu izmaksu rādītāju noteikšanas.

Piedāvāju tabulu, kurā, atbilstīgi sarindojot paredzētos rādītājus, galā iegūsiet objektīvi novērtētu būvizstrādājumu izmaksu rādītāju attiecīgās būvprodukcijas saražošanai...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Guntars Liepiņš,

Mg. ing.,sertificēts būvspeciālists, būvniecības konsultants 

Lasīt vairāk...

Būvspeciālistu sertificēšanas process

Latvijas būvniecības nozares attīstības pamatā jābūt spējai konkurēt iekšējos un ārējos tirgos, augstai profesionālo pakalpojumu kvalitātei. Būvniecības nozarē jāveicina pārmaiņas, kāpinot tās produktivitāti, inovācijas, eksportspēju un kvalitāti. Lai to sasniegtu, nepieciešami augsti kvalificēti būvspeciālisti – īpaši tie, kuri izstrādā būvprojektus, vada būvdarbus vai pasūtītāja interesēs nodrošina būvdarbu kvalitātes uzaudzību.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozari pilnveidojusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības procesu, paredzot virkni uzlabojumu, lai veicinātu būvdarbu kvalitāti, mazinātu administratīvo slogu, kā arī sekmētu Latvijas būvniecības konkurētspēju Eiropas Savienības līmenī...

Visu rakstu lasi žurnāla "Būvinženieris" jūnija numurā (Nr.62)*

*Žurnālu “Būvinženieris” var abonēt http://buvinzenieriem.lv, Latvijas Pastā, LBS birojā - Kr.Barona ielā 99.

Žurnālu var iegādāties LBS birojā - Kr.Barona ielā 99 un SIA “Preses serviss” piegādes vietās Rīgā, Siguldā, Dobelē, Mārupē, Daugavpilī, Cēsīs, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī, Ogrē, Bauskā, Ādažos, Madonā, Salaspilī, Jūrmalā, Iecavā, Ķekavā un citur.

Edmunds Valantis,

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei