Objekti filtrēti pēc datums: augusts 2018

Mainīgas gaisas plūsmas vārsti ventilācijas sistēmās

Elīna Biņkovska, 

profesionālais bakalaurs, RTU Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju institūts

 

Jebkuras apkures, ventilācijas un kondicionēšanas (HVAC) sistēmas galvenais mērķis ir nodrošināt komfortu. Amerikas Apkures, dzesēšanas un gaisa kondicionēšanas inženieru biedrība (ASHRAE) ir noteikusi telpas apstākļus, kas ir pieņemami lielākajai daļai tās lietotāju. Komforts telpā ir atkarīgs no temperatūras un mitruma kombinācijas. Ventilācija (āra gaiss) jānodrošina katrai apdzīvotai ēkai. Padodot noteiktu āra gaisa daudzumu, tiek novērsta iekšējā gaisa novecošanās un neveselīgums.

Ventilācijas sistēmas projektēšana ir svarīgs faktors efektīvai, energoefektīvai un ērtai apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (HVAC) sistēmai. Pēdējo gadu laikā ir pieaugušas prasības ēku energoefektivitātes jomā, kā arī energoresursu cenas, līdz ar to jāmeklē risinājumi, kā samazināt enerģijas patēriņu ēkā, tostarp ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmās.

Parasti tiek izmantotas gaisa vadu sistēmas ar pastāvīgo gaisa plūsmu (CAV), kas balstās uz maksimālās slodzes projektēšanas nosacījumiem, kur plūsmas ātrums tiek ieregulēts nemainīgs visu gadu. Tomēr vispiemērotākais sistēmas tips mācību iestādēm ir mainīgā gaisa plūsmas (VAV) sistēma. VAVgaisa vadu sistēmas parasti tiek veidotas zonās, izmantojot maksimālo gaisa plūsmu, it kā tās būtu CAVsistēmas. Tomēr VAVsistēma lielākoties darbojas ārpus lielākas slodzes, nodrošinot mazāk nekā maksimālā plūsma vairākas stundas gadā. Parastās kanāla projektēšanas metodes neatspoguļo faktisko slodzes zonu. 

Konstantas un mainīgas gaisa plūsmas sistēmu salīdzinājums 

Pieredze un apstākļu izpēte skolās liecina, ka vidējais nepieciešamais gaisa plūsmas ātrums parasti nav lielāks par 50–60% no aprēķinātās vērtības. Telpu lietderīgais izmantošanas laiks nepārsniedz aptuveni 60% no laika, un šajā periodā slodze ir tikai 75% no aprēķinātā. Tas skaidri parāda nepieciešamību regulēt ventilāciju, lai izvairītos no enerģijas resursu izšķiešanas.

CAV(Konstant Luftmengde, online) ir vienkāršākais vadības veids. Tas tiek pieskaņots vienam ieslēgšanas / izslēgšanas slēdzim, piemēram, ieslēdzas pulksten 7:00 un izslēdzas pulksten 16:00...

 

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Daugavas stadiona jaunā elpa

Daiga Zemīte 

Foto: PS LNK INDUSTRIES Partnership arhīvs

 

Jūlijā pēc rekonstrukcijas ar deju lieluzvedumu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku programmā skatītāju un dalībnieku tūkstošiem vārtus vēra Daugavasstadions. Tiesa, patlaban ir noslēdzies tikai stadiona rekonstrukcijas pirmais posms ar akcentu uz skatītāju tribīnēm un inženiertehniskajiem tīkliem, savukārt turpmākajos gados Daugavasstadiona apsaimniekotājs teritorijā plāno arī jaunu haļļu, manēžu, laukumu un citu objektu būvniecību. 

«Kopumā Daugavasstadions aizņem 10 hektāru lielu teritoriju. Šajā projektā mums bija jāpārbūvē Rietumu tribīnes un jāpiebūvē klāt Dienvidu un Ziemeļu tribīnes, visu trīs tribīņu teritorijā jāpārbūvē ārējie inženiertehniskie tīkli – lietus kanalizācija, sadzīves kanalizācija, elektrība, elektronisko sakaru tīkli – un, protams, jāpieslēdz pilsētas tīkliem, kā arī jāveic teritorijas labiekārtošanas darbi ap jaunbūvēm,» stāsta Daugavasstadiona būvniekapilnsabiedrības LNK INDUSTRIES Partnershipprojekta vadītājs Sergejs Šnepsts. 

Lai nodrošinātu tribīņu izbūvi, kā arī avārijas transportam nepieciešamo apbraucamo zonu, uzsākot darbus, tika demontētas vairākas vecas ēkas, kā arī nozāģēts ap 30 koku. 


Vecāstribīnes pārbūvē 

«Galvenais uzdevums bija Rietumu tribīņu rekonstrukcija,» uzsver Šnepsts. Tās vajadzēja pilnībā atjaunot. Būve ietvēra vairāk nekā 5000 sēdvietu skatītājiem, zem tribīnēm trīs virszemes stāvos tika izbūvētas iekštelpas 5531 m2platībā sportistu un administrācijas vajadzībām.

Uzsākot darbus, būvnieki Rietumu tribīnēs pilnībā demontēja visas iekšsienas, grīdas, iekšējos komunikāciju tīklus, atstājot tikai nesošās konstrukcijas, kolonnas un pārsegumus. «Tagad viss ir izbūvēts no jauna, ir jauns plānojums iekštelpām un jauni komunikāciju tīkli. Rekonstruētās tribīnes kļuvušas modernas,» skaidro Šnepsts. 

Rietumu tribīnes aprīkotas ar jauniem skatītāju krēsliem, saglabājot sēdvietu skaitu. Savukārt zemtribīņu apjomā izvietotas sportistu ģērbtuves, vairākas sporta un deju zāles, trenažieru zāle, medicīnas kabineti, dopinga kontroles telpas, konferenču un izstāžu zāles, rekreācijas zona, VIP telpas un mediju centrs. Pēc rekonstrukcijas nav saglabāta agrākā sporta manēža cokolstāvā, skrejceliņi vieglatlētiem ziemas treniņiem, bet tajā vietā ierīkots muzejs, konferenču zāle un trenažieru zāle. Ģērbtuves kļuvušas plašākas, palielināts tualešu un dušu skaits. Tribīņu iekštelpas veidotas atbilstoši Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) 4. kategorijas un Starptautiskās vieglatlētikas federācijas (IAAF) II kategorijas standartiem. Pirmo reizi vēsturē Daugavasstadionā izbūvēts lifts, kas atrodas Rietumu tribīnēs jaunā dzelzsbetona lifta šahtā trīs stāvu līmenī. 

 

Izaicinājums vēstures griežos 

Daugavasstadions izveidots 1927. gadā, un laika gaitā tas piedzīvojis daudzas pārmaiņas – teritorijā esošās būves rekonstruētas, nojauktas, atkal būvētas un rekonstruētas. Kopumā gadsimta garumā stadionā bijušas četras skatītāju tribīnes: Rietumu, Dienvidu, Ziemeļu un Austrumu. Līdz mūsdienām bija saglabājušās tikai nu jau rekonstruētās Rietumu tribīnes; pārējās trīs deviņdesmito gadu beigās demontētas...

 

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Prasības lietusūdens apsaimniekošanai

Lai arī līdz šim lietusūdens ticis uzskatīts par vienu no Latvijas lētākajiem un neizsīkstošākajiem resursiem, tomēr laika apstākļi pierāda, ka tas var mainīties, turklāt strauji. 

Lielākā daļa valstī esošo lietusūdens kanalizācijas sistēmu, it īpaši tādā Latvijas mērogam megapoles pilsētā kā Rīgā, ir būvētas pirms vairākiem desmitiem gadu. Kopš tiem laikiem ir realizēts neskaitāmi daudz jaunu projektu – gan industriālu, gan arī sabiedrisku, un ir tikai pašsaprotami, ka tiem visiem pieslēdzoties pie esošās lietus kanalizācijas sistēmas, tās kapacitāte strauji tuvojas savam maksimumam, un tā vairs nespēj par 100% apkalpot joprojām augošās pilsētas vajadzības un centralizēti apsaimniekot lietusūdeņus. 

Jau kādu laiku Rīgā jauno objektu pieslēgums pie centrālajām lietus kanalizācijas sistēmām ir ierobežots līdz noteiktam daudzumam – 5 l/s, vai arī pieslēgums tiek atteikts vispār. Turklāt bieži vien strauji augošās pilsētas jaunajos objektos šāds pieslēgums pat nav iespējams, jo tuvumā vienkārši nav lietus kanalizācijas sistēmu. 

Viens no risinājumiem, ko šādos projektos cenšas izmantot projektētāji, ir infiltrācijas sistēmas, ka ļauj pietiekami efektīvi savākt lietusūdeņus ar sekojošu lietusūdeņu infiltrēšanu gruntī, ja vien ne daži aspekti. Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās netālu no jūras un tikai nedaudz virs jūras līmeņa rada apstākļus, kuros infiltrācijas sistēmu izmantošana ir apgrūtināta. Iemesls tam ir gruntsūdeņi, kas labākajā gadījumā atrodas tikai dažus metrus no zemes virsmas. Papildus tam nākas domāt par caursalšanas problēmām, turklāt Latvijā ir samērā izplatīta mālaina grunts, kas pat ideālos gruntsūdeņu apstākļos infiltrācijas sistēmu izmantošanu padara par neiespējamo misiju.

Rīgas pašvaldība kopā ar Jelgavu un citām Baltijas jūras baseina pilsētām Skandināvijā iepriekšējos pāris gados iesaistījusies projektā iWater...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

Raimonds Stumburs,ACO Nordic vadītājs

Foto: no ACO Nordic arhīva 

Lasīt vairāk...

Būtiski uzlabots neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības mehānisms

Ar mērķi būtiski uzlabot neatkarīgu ekspertu ēku energoefektivitātes jomā kompetences novērtēšanas un profesionālās darbības uzraudzības mehānismu, Ministru kabinets 2018. gada 21. augusta sēdē apstiprināja izmaiņas esošajā novērtēšanas un uzraudzības sistēmā. 

Līdz ar izmaiņām ir precizēta kārtība kādā personas, kurām ir derīgs attiecīgas darbības jomas būvspeciālista sertifikāts, ir tiesīgas darboties kā neatkarīgs eksperts.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis norāda, ka precizēt kārtību, kura dod tiesības būvspeciālistam izsniegt ēkas pagaidu enerfoesertifikātu vai veikt apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudi, bija būtiski, jo pašlaik esošais neatkarīgu ekspertu skaits – 93 speciālisti, ir nepietiekams, lai nodrošinātu Ēku energoefektivitātes likumā noteikto ēku un ēkas daļu enerfoesertifikāciju. Nepietiekamā speciālistu skaita dēļ, bieži vien patērētājam nebija pieejami neatkarīga eksperta pakalpojumi atsevišķās pilsētās un novados, kā arī tas ietekmēja pakalpojuma izmaksas.

Vienlaikus biedrības “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” valdes loceklis Dainis Ģēģers, runājot par nepieciešamajām izmaiņām, atzīst: “Efektīva enerģijas izmantošana palīdz kāpināt kā katra atsevišķa uzņēmuma, tā arī valsts ekonomikas kopējo konkurētspēju, jo tā ir iespēja samazināt energoresursu izmaksas un veidot noturību pret cenu celšanās riskiem, palielināt valsts neatkarību no energoresursu ārējiem piegādātājiem. Ar energoefektīviem risinājumiem iespējams samazināt resursu patēriņu un iegūt finansiālu ietaupījumu, saglabāt vai uzlabot dzīves komfortu, nodrošināt mazāku vides piesārņojumu un tīrāku ūdeni un gaisu nākamām paaudzēm. Tikai saskaņota profesionāla darbu izpilde – arhitekts (projekta vadītājs – konstrukciju projektētājs), inženiersistēmu (siltumapgādes, ventilācijas sistēmu) projektētājs, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs var radīt pasūtītāja noteikto energoefektivitātes līmeni projektējamai – būvējamai būvei, atbilstoši normatīviem.”

Vienlaikus grozījumos ir precizēta neatkarīgu ekspertu profesionālās darbības uzraudzības kārtība, nosakot kritērijus pēc kuriem kompetences pārbaudes iestāde neatkarīgam ekspertam var izteikt brīdinājumu, kā arī anulēt vai apturēt sertifikātu. Attiecīgi, lai turpmāk nodrošinātu neatkarīgu ekspertu uzraudzības kvalitāti, tajā skaitā nepieciešamo pārbaužu apjomu, noteikumi paredz kārtību, kādā veicama samaksa par neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību. Finansējuma paredzēšana neatkarīga eksperta kompetences novērtēšanai un profesionālās darbības uzraudzībai ir būtiska, lai uzlabotu neatkarīgu ekspertu izsniegto energosertifikātu kvalitāti, veicot regulāras pārbaudes un nodrošinot eksperta darba uzraudzību.

Vienlaikus ievērojami aug prasības neatkarīgajiem ekspertiem gan zināšanām, gan praksei un arī atbildībai par izpildītiem darbiem, tādēļ apstiprinātajos MK noteikumos ir stingri noteikta uzraudzība par neatkarīgo ekspertu izpildītajiem darbiem.

Savukārt, lai nodrošinātu kompetences pārbaudes iestāžu uzraudzību, noteiktas prasības attiecībā uz akreditāciju, kompetences pārbaudes kārtības saskaņošanu un deleģēšanas līguma slēgšanu ar Ekonomikas ministriju, kā arī uzraudzības datu ievadi un apjomu Būvniecības informācijas sistēmā.

Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumus Nr.382 “Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā”. Vairāk iepazīties ar apstiprinātajiem MK noteikumiem "Noteikumi par neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību ēku energoefektivitātes jomā" var Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Apstiprinātie MK noteikumi stāsies spēkā 2018.gada 1.decembrī. Attiecīgais laika periods ir nepieciešams, lai institūcijas, kas vēlas veikt neatkarīgu ekspertu kompetences novērtēšanu un profesionālās darbības uzraudzību, varētu veikt akreditācijas procesu. 

Lasīt vairāk...

Gruzijas delegācija viesojas Latvijas Būvinženieru savienībā

Šonedēļ, laikā no 20. līdz 24. augustam Latvijā viesojas delegācija no Gruzijas.  Tā ir Gruzijas pārstāvju mācību vizīte Ārlietu ministrijas attīstības sadarbības projekta “Gruzijas standartizācijas pilnveide: atbalsts Eirokodeksu projektēšanas sistēmas izveidē un uzturēšanā” ietvaros.

Projekta mērķisir sniegt atbalstu Gruzijas standartizācijas sistēmas pilnveidei būvniecības sektorā, stiprinot kopējo standartizācijas procesu koordināciju, nodrošinot pieredzes un prasmju apmaiņu par Eirokodeksu standartu pārņemšanu, pieejamības nodrošināšanu un attīstības perspektīvām, kā arī veicinot ieinteresēto pušu līdzdalību standartizācijā.

Projekta ietvaros LVS pārstāvji un piesaistītie būvniecības jomas eksperti dalās pieredzē par Eirokodeksu ieviešanas procesu Latvijā, t.sk. nacionālo pielikumu izstrādē un saskaņošanā, labākās prakses piemēriem to uzturēšanā un piemērošanā, kā arī MVU līdzdalības veicināšanu standartu saskaņošanā. Projekta īstenošanas rezultātā paredzams, ka Gruzijā tiks atsākts un turpmāk uzturēts sistēmisks darbs pie Eirokodeksu un nacionālo pielikumu ieviešanas, pamatojoties uz izstrādātu un apstiprinātu darba programmu.

 Vizītes ietvaros Gruzijas delegācija viesojās arī Latvijas Būvinženieru savienībā (LBS). 

Viesi: Davit Tkemaladze – Gruzijas Nacionālās standartu un metroloģijas aģentūras (GeoSTM) vadītājs; 

Sulkhani Tabaghua – GeoSTM Standartizācijas nodaļas vadītājs; David Gigineishvili – Progresi Ltd. (būvniecības projektēšanas un ekspertīzes centrs) vadītājs, STK “Constriction and Raising Hazardous Objects” darba grupas “Eurocodes” vadītājs (pirms tam – Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta vadītājs); Nika Tortladze – Ekonomikas ministrijas Būvniecības departamenta galvenais speciālists. 

Ar  viesiem no Gruzijas LBS birojā tikās Ingars Pilmanis – LVS vadītājs, Aiva Kukule – LVS standartizācijas inženiere,  Mārtiņš Straume – LBS valdes priekšsēdētājs, Vaira Ronimoisa – LBS izpilddirektore, Jānis Ivbulis - SIA “LBS – Konsultants” izpilddirektora vietnieks, Līga Gaile - Rīgas Tehniskās universitātes asociētā profesore, Māris Grāvītis - SIA “Būve un forma” dibinātājs, būvinženieris, Mārīte Šperberga – LBS valdes locekle, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore.

Lasīt vairāk...

Būvniecības ieceres saskaņojam digitāli

 

Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles biroja direktore 

 

Būvniecības informācijas sistēma BIS ir elektroniska vide, kurā tiek nodrošināta informācijas aprite starp būvniecības procesa dalībniekiem, uzturēti būvniecības procesam nepieciešamie reģistri un ar būvniecības procesu un reģistriem saistītie elektroniskie pakalpojumi (e-pakalpojumi). 

Pašlaik sistēmā ir pieejami seši reģistri un 30 e-pakalpojumi. Daži skaitļi:

* Būvkomersantu reģistrs – 5328 būvkomersanti;

* Būvspeciālistu reģistrs – 7645 būvspeciālisti;

* Neatkarīgo ekspertu reģistrs ēku energoefektivitātes jomā – 191 eksperts;

* Ēku energosertifikātu reģistrs – 7143 sertifikāti;

* Būvinspektoru reģistrs – 271 būvinspektors;

* Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrs – 706 pārvaldnieki.

Sākot ar 2017. gada 1. janvāri, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) kļuva par Būvniecības informācijas sistēmas pārzini. BIS darbību nosaka 2015. gada 28. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 438 Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi, kuros pēdējie grozījumi tika veikti 2018. gada jūnijā, precizējot e-dokumentu un strukturētu datu parakstīšanas rīku lietojumu e-saskaņošanas procesā. 

Viena no BIS sastāvdaļām ir portāls www.bis.gov.lv,ko veido divas daļas – publiskā un tā, kurai var piekļūt tikai autorizēti lietotāji. Publiskajā daļā ir pieejama informācija par aktualitātēm būvniecībā, reģistros iekļautā informācija un statistika. Autorizējoties BIS, lietotājiem ir iespēja lietot e-pakalpojumus, noformējot elektroniski pieprasījumus un iesniegumus. 

Ieskicējot Būvniecības informācijas sistēmas apjomu, jāmin, ka kopējais visu būvvalžu izveidoto būvniecību lietu skaits sistēmā patlaban ir 60 242. Kopš 2018. gada sākuma to skaits ir pieaudzis par 20%, jo janvārī bija 47 767 būvniecības lietu. Savukārt BIS lietotāju skaits šā gada pirmajā pusgadā bija 15 039, un kopš gada sākuma tas ir pieaudzis par 11% (13 375 lietotāji 2018. gada janvārī). Iekšējo sistēmu lieto 961 (reģistru modulis un būvvalžu modulis), bet publisko portālu – 14 078 lietotāji.

Kas paredzēts ERAF projektā?

Būvniecības informācijas sistēmas pilnveide, kas nodrošinās digitālu būvniecības procesa pārvaldību, sākot no ieceres līdz pat ekspluatācijas uzraudzībai, notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta Nr. 2.2.1.1/17/I/021 Būvniecības procesu un informācijas sistēmas attīstība (1. kārta) ietvaros. Projekta mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveidi un sniegšanu, samazināt administratīvo slogu, uzlabot pakalpojumu pieejamību un veicināt valsts pārvaldes efektivitāti un caurskatāmību...

 

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

 

 

Lasīt vairāk...

Akustika slimnīcās – zāles pacientiem

Lai gan vārdi «akustika» un «akustiskie risinājumi» visbiežāk asociējas ar koncertzālēm, pētījumi liecina, ka ikvienas telpas akustikai, tostarp akustikai biroju telpās, izglītības un veselības aprūpes iestādēs ir ļoti liela ietekme uz cilvēka veselību. Ja koncertzālē laba akustika primāri saistās ar to, cik tālu un dzidri skaņa spēj aizlidot, tad slimnīcās ir tieši pretēji – svarīgi, lai skaņa lidopēc iespējas mazāk, izrēķinātā un kontrolētā trajektorijā un cilvēks spēj to precīzi «noķert». 

«Skaņu pasaule telpās ir ļoti svarīga. Tāpēc, projektējot ikvienu telpu, būtu jāņem vērā tajā plānotās darbības, cilvēki, kas tur atradīsies, un pašas telpas nosacījumi. Šo dizaina metodi mēs saucam par darbībai pielāgotu akustisko dizainu,» stāsta audioloģe, akustikas eksperte un Saint-Gobain Ecophon ABveselības aprūpes akustikas koncepta vadītāja Maibrita Beldama (Mai-Britt Beldam). 

 

Trīs faktori 

Pētījumi liecina – ja veselības aprūpes iestādēs un slimnīcās telpās izmantoti piemēroti akustikas risinājumi, pacientiem un darbiniekiem ir zemāks asinsspiediens, labāks miegs, uzlabotas komunikācijas spējas, pazemināts stresa līmenis, lielāka drošības sajūta, veiktspēja un apmierinātība ar paveikto. «Lai izveidotu labu akustisko vidi veselības aprūpei paredzētajās telpās, jāņem vērā trīs faktori. Pirmkārt, slimnīcā jānodrošina atpūtas iespēja pacientiem, un tas nozīmē zemu skaņu līmeni. Otrkārt, jānodrošina runas skaidrība, īpaši izmeklējumu telpās, lai pacients un māsa var skaidri saprast ārsta norādījumus, turklāt tieši skaņas izplūšana un atbalss ir visbiežāk sastopamās nelaimes. Treškārt, svarīgi, lai akustiskie produkti atbilst higiēnas, tostarp vieglas kopšanas un dezinfekcijas prasībām,» skaidro Beldama. 

Balstoties uz Eiropas slimnīcās veiktajiem pētījumiem, Beldama uzsver, ka akustikai būvniecības projektā būtu jābūt prioritātei jau sākotnēji, jo vēlākās projekta attīstības stadijās kļūst arvien komplicētāk ieviest akustiskos risinājumus. «Visbiežāk sastopamā atruna ir: mēs akustiku apskatīsim vēlāk», un tieši te rodas problēmas. Jo komplicētāks un izvēles ziņā ierobežotāks risinājums, piemēram, piekārtie griesti kā skaņas absorbents, jo grūtāk to integrēt jau gatavā projektā. Tāpat nereti brīdī, kad telpas dizains jau ir pilnībā skaidrs, arhitekti vairs nevēlas to mainīt vai ierobežot. Un visbeidzot – izmaksas. Nereti projekta beigās budžets ir iztērēts un pat pārtērēts, līdz ar to uz beigām atliktie akustikas risinājumi kļūst pārāk dārgi,» stāsta Beldama...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte 

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēde 14. augustā

Augusta LBS valdes sēdē  Mārīte Šperberga valdi informēja par sagatavošanās procesu apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” ceremonijai. 

Leonīds Jākobsons pastāstīja par 25. jūlijā Latvijas  Būvniecības padomes  izskatītajiem jautājamiem un  pieņemtajiem  lēmumiem. Vija Gēme informēja par par   Baltijas  valstu  Būvinženieru  savienību vadību tikšanās programmu Latvijā laikā no 5. – 7. septembrim. Vaira Ronimoisa, Mārtiņš Liepiņš un Aldis Grasmanis pastāstīja  savus secinājumus unizteica priekšlikumus  LBS sekciju efektīvākam darbam. LBS valdes sēdē tika pārrunātas arī  citas LBS un  LBS  BSSI  aktualitātes.

Lasīt vairāk...

Iznācis žurnāla “Būvinženieris” augusta numurs

 Žurnāls “Būvinženieris” nr.63 – 2018. gada augusts.

  • Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) reģistrētajos iepirkumos saimnieciski izdevīgākie iepirkumi– nepilna desmitā daļa. 

  • Dominē pašvaldību un Eiropas nauda - lielākās ieguldītājas būvprojektos ir pašvaldības. 

·     Akustika slimnīcās – zāles pacientiem. Pētījums: kas jāņem vērā projektējot un būvējot slimnīcas.

  • E-ieceres sekmīgai darbībai jāsavieno datubāzes. Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pieejamā jaunā funkcija – būvniecības ieceres un būvatļaujas e-saskaņošana – darbosies sekmīgāk, ja elektroniskā dokumentu aprite būs pieejama arī citās institūcijās. 

  • “Daugavas”stadiona jaunā elpa - noslēdzies stadiona rekonstrukcijas pirmais posms ar akcentu uz skatītāju tribīnēm un inženiertehniskajiem tīkliem.

 

·     Pirmais pārbaudījums izturēts godam. Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija ir viens no sabiedriski nozīmīgākajiem projektiem pēdējo gadu laikā. 

·      Projektēšanu un būvniecību labāk nesasteigt – lūkojam“Ruņģu”māju Brenguļu pagastā. 

 

  • “UPB”stikla ēka – labākā Zviedrijas būvniecības konkursā “Glaspriset 2018”

  • Meklējam un atrodam energoefektivitāti, uzzinām konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvija 2018” laureātus.

  • Metāla karkasa konstrukciju noturība. Lielbritānijas būvju konstrukcijas drošības ekspertu ziņojums analizējot pēdējā desmitgadē sabrukušās celtnes.

·     Gribēja lētāk, sanāca... ne kā vienmēr. Ko holandieši darīs ar sabrukušo lidostas daudzstāvu autostāvvietu? Kādas kļūdas pieļautas? 

·     Stikla konstrukciju ražotāji pieteic jaunas tehnoloģijas – “Glasstec”izstādes rīkotāji iepazīstina ar oktobrī gaidāmo stikla konstrukciju nozares forumu. 

·     Mainīgas gaisas plūsmas vārsti ventilācijas sistēmās.

  • Priekšlikumi pašnodarbināto personu aizsardzībai. 

  • Būvindustrijas lielās balvas laureāti – “Gada inženieris”Raitis Nikolajevs, un par mūža ieguldījumu būvindustrijā “Pamatakmeni”saņēmušais arhitekts Jānis Bērziņš.

  • Pēctecība. Būvnieku dinastija: Ilgvars un Ija Niedoli, Kristaps Niedols.

 

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Pieaug “Merko Ehitus” pusgada apgrozījums un peļņa

“Merko Ehitus” grupa, kuras daļa ir Latvijas būvkompānija “Merks”, šī gada otrajā ceturksnī un pirmajā pusgadā palielinājusi gan apgrozījumu, gan peļņu, salīdzinot ar attiecīgajiem periodiem pērn. Uzņēmuma apgrozījums otrajā ceturksnī bija 103,3 miljoni eiro, bet pusgadā – 183,7 miljoni eiro, savukārt peļņa otrajā ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet pusgadā – 6,7 miljoni eiro. 

Salīdzinot ar aizvadītā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, grupas apgrozījums audzis par 42,6%, bet peļņa – par 107,7%. 

“Apgrozījuma pieaugums bija plānots un sagaidāms, ņemot vērā mūsu noslēgtos būvniecības darbu līgumus pēdējo gadu laikā. Visbūtiskāk būvniecības apjoms pieaudzis Latvijā, un šobrīd vairāk kā pusi no apgrozījuma veido grupas uzņēmumi, kas strādā ārpus Igaunijas,” rezultātus skaidro “Merko Ehitus” valdes priekšsēdētājs Andress Trinks.

Pirmajā pusgadā 52,6% no “Merko Ehitus” apgrozījuma veidoja darbi ārpus Igaunijas, salīdzinot ar 30,9% no apgrozījuma attiecīgajā periodā pērn. Būvkompānija “Merks” Latvijā šobrīd vada būvniecības darbus daudzfunkcionālajā tirdzniecības centrā  “Akropole”, tirdzniecības parkā “Alfa”, Ventspils mūzikas vidusskolā ar koncertzāli, multifunkcionālajā kompleksā “Z-towers”, kā arī veic Aizkraukles un Skrundas apakšstaciju izbūves darbus. Pirmajā pusgadā tika noslēgti pirmās kārtas būvdarbi projektā “Magdelēnas nami”, otrās kārtas būvdarbi “Decco centrā”, un ekspluatācijā nodotas pirmās trīs dzīvojamās mājas projektā “Gaiļezera nami”, kur “Merks” ir arī projekta attīstītājs un pārdevējs.

Pirmajā pusgadā “Merko Ehitus” pārdeva 168 dzīvokļus par kopējo cenu 16,3 miljoni eiro (bez PVN), un lielākā daļa pārdota tieši otrajā ceturksnī – 117 dzīvokļi par kopējo cenu 12,0 miljoni eiro (bez PVN). Baltijas mājokļu tirgū otrajā ceturksnī būtiskas izmaiņas nav novērotas: lielākie jauno dzīvokļu projekti uzsākti Tallinā un Viļņā. Rīgā dzīvokļu tirgū arī vērojama pieaugoša aktivitāte, bet lielākoties zemo cenu segmentā. 

“Jauno līgumu apjoms pirmajā pusgadā bija zemāks nekā izpildīto darbu apjoms. Tā kā pēdējo gadu laikā Baltijā ir uzsākti daudzi komercplatību nekustamo īpašumu projekti, bet būvniecības cenas ir būtiski kāpušas, tad pasūtītāji šobrīd ir kļuvuši piesardzīgāki ar vēl jaunu projektu uzsākšanu,” atzīst A.Trinks. Pirmajos sešos šī gada mēnešos grupa ir noslēgusi jaunus līgumus 67,5 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to nodrošināto pasūtījumu apjoms uz š.g. 30.jūniju veidoja 247 miljonus eiro. 

“Merko Ehitus” grupu veido Igaunijas uzņēmumi “Merko Ehitus Eesti”, “Tallinna Teede” un “Merko Infra”, Latvijas būvkompānija “Merks”, Lietuvas uzņēmums “Merko Statyba” un Norvēģijas tirgū strādājošā “Peritus Entreprenør”. 2017.gada beigās grupā strādāja 757 darbinieki un apgrozījums 2017.gadā bija 317,6 miljoni eiro.Plašāka informācija par grupas darbību un rezultātiem:http://group.merko.ee/en/

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei