Objekti filtrēti pēc datums: augusts 2018

Akustika slimnīcās – zāles pacientiem

Lai gan vārdi «akustika» un «akustiskie risinājumi» visbiežāk asociējas ar koncertzālēm, pētījumi liecina, ka ikvienas telpas akustikai, tostarp akustikai biroju telpās, izglītības un veselības aprūpes iestādēs ir ļoti liela ietekme uz cilvēka veselību. Ja koncertzālē laba akustika primāri saistās ar to, cik tālu un dzidri skaņa spēj aizlidot, tad slimnīcās ir tieši pretēji – svarīgi, lai skaņa lidopēc iespējas mazāk, izrēķinātā un kontrolētā trajektorijā un cilvēks spēj to precīzi «noķert». 

«Skaņu pasaule telpās ir ļoti svarīga. Tāpēc, projektējot ikvienu telpu, būtu jāņem vērā tajā plānotās darbības, cilvēki, kas tur atradīsies, un pašas telpas nosacījumi. Šo dizaina metodi mēs saucam par darbībai pielāgotu akustisko dizainu,» stāsta audioloģe, akustikas eksperte un Saint-Gobain Ecophon ABveselības aprūpes akustikas koncepta vadītāja Maibrita Beldama (Mai-Britt Beldam). 

 

Trīs faktori 

Pētījumi liecina – ja veselības aprūpes iestādēs un slimnīcās telpās izmantoti piemēroti akustikas risinājumi, pacientiem un darbiniekiem ir zemāks asinsspiediens, labāks miegs, uzlabotas komunikācijas spējas, pazemināts stresa līmenis, lielāka drošības sajūta, veiktspēja un apmierinātība ar paveikto. «Lai izveidotu labu akustisko vidi veselības aprūpei paredzētajās telpās, jāņem vērā trīs faktori. Pirmkārt, slimnīcā jānodrošina atpūtas iespēja pacientiem, un tas nozīmē zemu skaņu līmeni. Otrkārt, jānodrošina runas skaidrība, īpaši izmeklējumu telpās, lai pacients un māsa var skaidri saprast ārsta norādījumus, turklāt tieši skaņas izplūšana un atbalss ir visbiežāk sastopamās nelaimes. Treškārt, svarīgi, lai akustiskie produkti atbilst higiēnas, tostarp vieglas kopšanas un dezinfekcijas prasībām,» skaidro Beldama. 

Balstoties uz Eiropas slimnīcās veiktajiem pētījumiem, Beldama uzsver, ka akustikai būvniecības projektā būtu jābūt prioritātei jau sākotnēji, jo vēlākās projekta attīstības stadijās kļūst arvien komplicētāk ieviest akustiskos risinājumus. «Visbiežāk sastopamā atruna ir: mēs akustiku apskatīsim vēlāk», un tieši te rodas problēmas. Jo komplicētāks un izvēles ziņā ierobežotāks risinājums, piemēram, piekārtie griesti kā skaņas absorbents, jo grūtāk to integrēt jau gatavā projektā. Tāpat nereti brīdī, kad telpas dizains jau ir pilnībā skaidrs, arhitekti vairs nevēlas to mainīt vai ierobežot. Un visbeidzot – izmaksas. Nereti projekta beigās budžets ir iztērēts un pat pārtērēts, līdz ar to uz beigām atliktie akustikas risinājumi kļūst pārāk dārgi,» stāsta Beldama...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Daiga Zemīte 

Lasīt vairāk...

Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēde 14. augustā

Augusta LBS valdes sēdē  Mārīte Šperberga valdi informēja par sagatavošanās procesu apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” ceremonijai. 

Leonīds Jākobsons pastāstīja par 25. jūlijā Latvijas  Būvniecības padomes  izskatītajiem jautājamiem un  pieņemtajiem  lēmumiem. Vija Gēme informēja par par   Baltijas  valstu  Būvinženieru  savienību vadību tikšanās programmu Latvijā laikā no 5. – 7. septembrim. Vaira Ronimoisa, Mārtiņš Liepiņš un Aldis Grasmanis pastāstīja  savus secinājumus unizteica priekšlikumus  LBS sekciju efektīvākam darbam. LBS valdes sēdē tika pārrunātas arī  citas LBS un  LBS  BSSI  aktualitātes.

Lasīt vairāk...

Iznācis žurnāla “Būvinženieris” augusta numurs

 Žurnāls “Būvinženieris” nr.63 – 2018. gada augusts.

  • Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) reģistrētajos iepirkumos saimnieciski izdevīgākie iepirkumi– nepilna desmitā daļa. 

  • Dominē pašvaldību un Eiropas nauda - lielākās ieguldītājas būvprojektos ir pašvaldības. 

·     Akustika slimnīcās – zāles pacientiem. Pētījums: kas jāņem vērā projektējot un būvējot slimnīcas.

  • E-ieceres sekmīgai darbībai jāsavieno datubāzes. Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pieejamā jaunā funkcija – būvniecības ieceres un būvatļaujas e-saskaņošana – darbosies sekmīgāk, ja elektroniskā dokumentu aprite būs pieejama arī citās institūcijās. 

  • “Daugavas”stadiona jaunā elpa - noslēdzies stadiona rekonstrukcijas pirmais posms ar akcentu uz skatītāju tribīnēm un inženiertehniskajiem tīkliem.

 

·     Pirmais pārbaudījums izturēts godam. Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija ir viens no sabiedriski nozīmīgākajiem projektiem pēdējo gadu laikā. 

·      Projektēšanu un būvniecību labāk nesasteigt – lūkojam“Ruņģu”māju Brenguļu pagastā. 

 

  • “UPB”stikla ēka – labākā Zviedrijas būvniecības konkursā “Glaspriset 2018”

  • Meklējam un atrodam energoefektivitāti, uzzinām konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvija 2018” laureātus.

  • Metāla karkasa konstrukciju noturība. Lielbritānijas būvju konstrukcijas drošības ekspertu ziņojums analizējot pēdējā desmitgadē sabrukušās celtnes.

·     Gribēja lētāk, sanāca... ne kā vienmēr. Ko holandieši darīs ar sabrukušo lidostas daudzstāvu autostāvvietu? Kādas kļūdas pieļautas? 

·     Stikla konstrukciju ražotāji pieteic jaunas tehnoloģijas – “Glasstec”izstādes rīkotāji iepazīstina ar oktobrī gaidāmo stikla konstrukciju nozares forumu. 

·     Mainīgas gaisas plūsmas vārsti ventilācijas sistēmās.

  • Priekšlikumi pašnodarbināto personu aizsardzībai. 

  • Būvindustrijas lielās balvas laureāti – “Gada inženieris”Raitis Nikolajevs, un par mūža ieguldījumu būvindustrijā “Pamatakmeni”saņēmušais arhitekts Jānis Bērziņš.

  • Pēctecība. Būvnieku dinastija: Ilgvars un Ija Niedoli, Kristaps Niedols.

 

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Balso internetā! Palīdzi iegūt simpātiju balvu inženieriem, arhitektiem, tehhologam, būvuzraugiem!

Noslēgusies pretendentu pieteikšana Būvindustrijas lielajai balvai. Tie, kas vēlējās pateikt paldies kolēģiem vai sadarbības partneriem par darbu un atzinuši, ka šie profesionāļi pelnījuši nozares augstāko apbalvojumu valstī, savu ir paveikuši. Tagad sāk strādāt vērtētāji.   Apbalvošanas ceremonijā tiek sumināti visi pieteiktie kategorijā “Mūža ieguldījums būvindustrijā”. Bet kuri no pieteiktajiem kategorijā “Gada inženieris /arhitekts” ar papildus nominācijām  “Gada tehnologs”, “Gada būvuzraugs”, “Gada jaunais inženieris” un “Gada jaunais arhitekts” saņems “Pamatakmeni”? To uzzināsim apbalvošanas ceremonijā 5. septembrī. Bet šobrīd - 10. un 13. augustā vērtētāji ar pretendentiem tiekas klātienē. Kamēr vērtētāji izdara savu izvēli, sabiedrība var izdarīt savējo. Ikviens var balsot par pretendentiem, lai palīdzētu noskaidrot, kurš no viņiem iegūs simpātiju balvu. Balsot varat vienreiz dienā līdz 20. augustam. www.lielabalva.lv/balsosana/

Pretendenti Būvindustrijas lielajai balvai

GADA INŽENIERIS/ARHITEKTS

Monika Anča, SIA “Aqua-Brambis” inženiere 

Rihards Ābols, VSIA "Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas" būvinženieris, būvuzraugs

Māris Briška, SIA “CMB” valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs

Mārtiņš Fībigs, LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA “Vimbas MF” valdes loceklis

Jānis Ošlejs, SIA “Primekss Group” galvenais izpilddirektors, dibinātājs; SIA “PrimeTeh” valdes loceklis, dibinātājs; Ideju grupa “Radošuma pils”, valdes loceklis; SIA “MolPort” valdes priekšsēdētājs, dibinātājs 

Natālija Peņugalova,  SIA “RERE Būve” projektu vadītāja

Guntars Roga, AS “UPB” stikloto risinājumu projektēšanas inženieris

Agnese Lāce, SIA “12 līnijas” vadošā arhitekte un valdes locekle

Ilze Mekša, privātprakses sertificēta arhitekte

 

GADA JAUNAIS INŽENIERIS/ARHITEKTS

Gatis Ābele, SIA “SAFE GROUP” būvdarbu vadītājs

Kristaps Lejiņš, SIA “CMB” inženiertehniskās izpētes nodaļas vadītājs

Česlavs Mileris, SIA “RERE Būve” projektu vadītājs

Matīss Sakne, AS “UPB” būvinženieris

Austris Mailītis, “Mailītis Arhitekti” arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs

 

MŪŽA IEGULDĪJUMS BŪVINDUSTRIJĀ

Guntis Andersons, LLU Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors Emeritus 

Kārlis Brakanskis, SIA “Komunālprojekts Jelgava” valdes priekšsēdētājs, būvprojektu vadītājs

Imants Žanis Krauklis, pensionēts arhitekts

Uldis Krūskops, pensionēts inženieris

Andrejs Loze, SIA “Norma – S” valdes loceklis

Valdis Markvarts, SIA “MARKVARTA ģeotehniskais birojs” ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskā uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis

Teodors Nigulis, pensionēts arhitekts

Jāzeps Paplavskis, AS “Yaico”, “AEROC” un “BAUROC” valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā

Andris Pūce, SIA “ELSANA” projektu vadītājs

Tālivaldis Sauts, SIA “FRITEKS” kvalitātes vadības sistēmas vadītājs

Antons Soms, SIA “Meliors Krauja” direktors

Ilgonis Alfs Stukmanis, pensionēts arhitekts

Uldis Šulcs, SIA “Infinitum” valdes priekšsēdētājs

Mārtiņš Tomašēvics, SIA “RE&RE” būvdarbu vadītājs/projektu vadītājs

„Būvindustrijas lielā balva 2018” laureātu apbalvošanas ceremonija notiks šā gada 5. septembrī  VEF kultūras pilī, Ropažu ielā 2, Rīgā.

Būvindustrijas lielās balvas ceremoniju organizē nevalstiskas organizācijas izdotais žurnāls “Būvinženieris” un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar citām būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām. 

Būvindustrijas lielā balva 2018. gadā notiek pateicoties ģenerālsponsoram SIA “BAUROC”, sponsoriem: SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, SIA “Paroc”, SIA “Skonto būve”,SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti”un atbalstītājiem: SIA “RERE GRUPA”, SIA „Sakret”, „Ramirent Baltic” AS Rīgas filiāle, SIA “CMB”, SIA “Doka Latvia”, mediju partneriem: abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, “Būvinženieris”. 

 

 

Lasīt vairāk...

Pieaug “Merko Ehitus” pusgada apgrozījums un peļņa

“Merko Ehitus” grupa, kuras daļa ir Latvijas būvkompānija “Merks”, šī gada otrajā ceturksnī un pirmajā pusgadā palielinājusi gan apgrozījumu, gan peļņu, salīdzinot ar attiecīgajiem periodiem pērn. Uzņēmuma apgrozījums otrajā ceturksnī bija 103,3 miljoni eiro, bet pusgadā – 183,7 miljoni eiro, savukārt peļņa otrajā ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet pusgadā – 6,7 miljoni eiro. 

Salīdzinot ar aizvadītā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, grupas apgrozījums audzis par 42,6%, bet peļņa – par 107,7%. 

“Apgrozījuma pieaugums bija plānots un sagaidāms, ņemot vērā mūsu noslēgtos būvniecības darbu līgumus pēdējo gadu laikā. Visbūtiskāk būvniecības apjoms pieaudzis Latvijā, un šobrīd vairāk kā pusi no apgrozījuma veido grupas uzņēmumi, kas strādā ārpus Igaunijas,” rezultātus skaidro “Merko Ehitus” valdes priekšsēdētājs Andress Trinks.

Pirmajā pusgadā 52,6% no “Merko Ehitus” apgrozījuma veidoja darbi ārpus Igaunijas, salīdzinot ar 30,9% no apgrozījuma attiecīgajā periodā pērn. Būvkompānija “Merks” Latvijā šobrīd vada būvniecības darbus daudzfunkcionālajā tirdzniecības centrā  “Akropole”, tirdzniecības parkā “Alfa”, Ventspils mūzikas vidusskolā ar koncertzāli, multifunkcionālajā kompleksā “Z-towers”, kā arī veic Aizkraukles un Skrundas apakšstaciju izbūves darbus. Pirmajā pusgadā tika noslēgti pirmās kārtas būvdarbi projektā “Magdelēnas nami”, otrās kārtas būvdarbi “Decco centrā”, un ekspluatācijā nodotas pirmās trīs dzīvojamās mājas projektā “Gaiļezera nami”, kur “Merks” ir arī projekta attīstītājs un pārdevējs.

Pirmajā pusgadā “Merko Ehitus” pārdeva 168 dzīvokļus par kopējo cenu 16,3 miljoni eiro (bez PVN), un lielākā daļa pārdota tieši otrajā ceturksnī – 117 dzīvokļi par kopējo cenu 12,0 miljoni eiro (bez PVN). Baltijas mājokļu tirgū otrajā ceturksnī būtiskas izmaiņas nav novērotas: lielākie jauno dzīvokļu projekti uzsākti Tallinā un Viļņā. Rīgā dzīvokļu tirgū arī vērojama pieaugoša aktivitāte, bet lielākoties zemo cenu segmentā. 

“Jauno līgumu apjoms pirmajā pusgadā bija zemāks nekā izpildīto darbu apjoms. Tā kā pēdējo gadu laikā Baltijā ir uzsākti daudzi komercplatību nekustamo īpašumu projekti, bet būvniecības cenas ir būtiski kāpušas, tad pasūtītāji šobrīd ir kļuvuši piesardzīgāki ar vēl jaunu projektu uzsākšanu,” atzīst A.Trinks. Pirmajos sešos šī gada mēnešos grupa ir noslēgusi jaunus līgumus 67,5 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to nodrošināto pasūtījumu apjoms uz š.g. 30.jūniju veidoja 247 miljonus eiro. 

“Merko Ehitus” grupu veido Igaunijas uzņēmumi “Merko Ehitus Eesti”, “Tallinna Teede” un “Merko Infra”, Latvijas būvkompānija “Merks”, Lietuvas uzņēmums “Merko Statyba” un Norvēģijas tirgū strādājošā “Peritus Entreprenør”. 2017.gada beigās grupā strādāja 757 darbinieki un apgrozījums 2017.gadā bija 317,6 miljoni eiro.Plašāka informācija par grupas darbību un rezultātiem:http://group.merko.ee/en/

Lasīt vairāk...

Būvdarbu valsts kontrole šogad notiek daudz lielākā skaitā objektu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada I pusgadā nodrošināja valsts būvdarbu kontroli 297 būvobjektos, un patlaban būvdarbu kontrole joprojām turpinās 237 objektos. Salīdzinot ar tādu pašu laiku pērn, kontrolējamo būvobjektu skaits ir palielinājies par 50%. Kopumā 2018.gada I pusgadā ekspluatācijā tika pieņemti 60 objekti. Apjomīgākie no tiem – daudzfunkcionālais sporta un atpūtas centrs Bauskā, Līvānu 1. vidusskolas peldbaseins un sporta zāle, Liepājas vieglatlētikas manēža, Siguldas pils komplekss, Daugavas stadions Rīgā, Limbažu novada daudzfunkcionālais sporta un veselības komplekss, Dziesmu svētku estrāde Mežaparkā un ēku pārbūve Citadeles ielā 1, Rīgā.

Līdzās atbilstības normatīvajiem aktiem vērtēšanai būvobjektu pārbaudēs BVKB izmanto mērinstrumentus, lai veiktu būvniecības dalībnieku darba kvalitātes kontroli. 2018.gada I pusgadā BVKB veica dažādus mērījumus (kopumā 72 mērījumi), piemēram: 

  • dabā izbūvēto konstrukciju izvietojuma atbilstību būvprojektā norādītajiem parametriem;
  • iestrādātā betona atbilstību;
  • betonā iestrādātā stiegrojuma atbilstību;
  • iestrādāto metāla konstrukciju atbilstību (biezums, ķīmiskais sastāvs, cietība);
  • skrūvju pievilkšanas momenta vērtības;
  • augstuma atzīmju atbilstību būvprojektā norādītajām vērtībām.

Ikdienā veicot būvdarbu kontroli, BVKB būvinspektori ir secinājuši, ka uzņēmumos, kuros ir ieviesta efektīva iekšējā kvalitātes kontroles sistēma, ir mazāk neatbilstību, jo īpaši, ja kvalitātes kontroles sistēmas pamatā ir būvnormatīvos (Eirokodeksos)un tiem pakārtotajos standartos noteiktās prasības.

Būvdarbu kontroles rezultātus ir ērti aplūkot BVKB tīmekļa vietnē pieejamajā Būvdarbu kontroles interaktīvajā kartē. Kartei ir izstrādāts jauns dizains ar ērtu meklēšanas rīku. Tur iespējams meklēt BVKB pārbaudītos objektus pēc nosaukuma, adreses, īpašnieka veida, būvniecības veida, kā arī meklēt būvniecības dalībniekus. Būvdarbu kontroles rezultāti, kā līdz šim, tiek apzīmēti ar trim krāsām – zaļo, dzelteno un sarkano, kur zaļā nozīmē, ka pārkāpumi nav konstatēti, dzeltenā – pārkāpumi ir konstatēti, sarkanā – konstatēti būtiski pārkāpumi līdz ar to būvdarbi ir apturēti visā objektā vai noteiktā objekta daļā.

http://buvinzenierusavieniba.lv/6d0e07a8-450c-4dcd-a702-054161cd68ec" width="415" height="215" />

Pirms būvdarbu kontroles uzsākšanas BVKB rīko sanāksmes būvniecības procesa dalībniekiem “Konsultē vispirms” principa ietvaros, tādējādi veicinot vienotu izpratni normatīvo aktu piemērošanā. Kopumā šī gada I pusgada sanāksmēs informēti 303 būvniecības procesa dalībnieki – nozares uzņēmumu pārstāvji. 

Lasīt vairāk...

48% pārbaudīto publisko ēku ir labā vai teicamā stāvoklī

Būvniecības valsts kontroles biroja aktuālie dati liecina, ka šogad līdz 1. jūlijam ir veiktas 326 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes un 48% pārbaudīto ēku bija labā vai teicamā stāvoklī.

Sabiedrības drošības interesēs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Būvinspektori vērtē ēku atbilstību būtiskām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un vides pieejamību. Vērtēts tiek arī, vai nav notikusi patvaļīga būvniecība. 48% no 2018. gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām publiskajām ēkām bija labā vai teicamā stāvoklī, bet 43% bija tādas ēkas, kurās nepieciešams veikt lielākus vai mazākus remontdarbus, lai drošības situāciju uzlabotu. Savukārt 9% bija bīstamas ēkas. Lielākā daļa no šīm bīstamajām ēkām bija pamestie grausti, bet reāli aizliegta ēkas daļas ekspluatācija – piecās ēkās. Ieteiktie risinājumi ēku īpašniekiem pārkāpumu vai bojājumu novēršanai bija dažādi: jānovērš konstatētā bīstamība, nepieciešams veikt ēkas, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, jāaizliedz ēkas vai atsevišķas telpas ekspluatācija un jāatjauno iepriekšējais stāvoklis u.c.

Pārbaudēs biežāk konstatētās neatbilstības bija saistībā ar ēkas ugunsdrošību – 56%. Šajā ziņā BVKB īsteno sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, un informācija par neatbilstībām ugunsdrošības jomā tiek nodota dienestam. Patvaļīga būvniecība atklāta katrā trešajā ēkā jeb 33% no šī gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām ēkām, bet pārkāpumi saistībā ar mehānisko stiprību un stabilitāti atklāti 28% objektu. 

Publiskas ēkas īpašnieka pienākums ir ekspluatācijas laikā veikt ēkas tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados. Turklāt ēkām, kurām pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tā būs jāveic līdz 2019. gada 30. septembrim, kā to paredz Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”. Savlaicīgas rūpes par ēkas tehnisko stāvokli attaisnojas, jo tādējādi tiek iegūti objektīvi dati par ēkas tehnisko stāvokli, kas atvieglo ēkas apsaimniekošanu.

Lasīt vairāk...

Pieņem ekspluatācijā IKEA veikalu Stopiņu novadā

2018.gada 31. jūlijā Būvniecības valsts kontroles birojs, piedaloties visiem būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, pieņēma ekspluatācijā IKEA veikalu Stopiņu novadā. Tas ir viens no lielākajiem 2018. gadā pabeigtajiem objektiem, kas atradās Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārraudzībā visu būvniecības laiku.

Veikala ēka tika uzbūvēta nedaudz vairāk kā viena gada laikā, ēkas platība ir aptuveni 35 000 kvadrātmetru, bet teritorijas kopējā platība – 10,5 hektāri.

”Būvdarbu kontroles ietvaros apmeklēju šo objektu vairāk kā 10 reizes, un būtiski pārkāpumi netika konstatēti. Tas norāda uz būvniecības procesa dalībnieku augsto kompetenci tieši šajā objektā. Šodien, parakstot aktu par objekta pieņemšanu ekspluatācijā, no biroja puses varam apliecināt, ka visi būves parametri ir izvērtēti un tā ir gatava ekspluatācijai,” objekta pieņemšanas brīdī sacīja BVKB Kontroles departamenta Būvdarbu kontroles nodaļas būvinspektors Eduards Rapša.

Būvatļauja jauna veikala būvei Stopiņu novada Dreiliņos, Biķeru ielā 2 (“Mežaizvēji”) tika izsniegta 2017. gada 16. martā, bet būvdarbi faktiski uzsākti 2017. gada maijā. Objekta pasūtītājs ir SIA “Verus Praedium”, būvdarbus veica AS “UPB”, autoruzraudzību veica SIA “ARPLAN”, bet būvuzraudzību – SIA “Baltic Construction Consultancy”. 

Lasīt vairāk...

LVC būvniecības objektos ieviests būvuzraugu reģistrs

“Šī gada būtisks jauninājums būvniecības kvalitātes vadības procesā ir būvuzraugu reģistra ieviešana VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) būvniecības objektos. Šo pieredzi pārņēmām no Igaunijas kolēģiem, lai nodrošinātu, ka būvuzraudzība katrā objektā atrastos visu darba laiku. Būvuzraugu reģistrācija notiek ar aplikācijas palīdzību, šiem datiem tiešsaistē var sekot LVC projektu vadītāji,” par to šodien preses brīfingā informēja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Edgars Strods.

“Uzskatām, ka lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvdarbu procesa uzraudzību, būvuzraudzības komandas pārstāvjiem jābūt būvlaukumā visā būvniecības gaitā, tāpēc ieviesām sistēmu, kas palīdz mums pārliecināties, ka būvuzraudzība notiek kā tas ir paredzēts,” norādīja Strods. 

Lai arī šogad nozarē ir jūtams resursu trūkums, LVC kvalitātes prasības nekādā gadījumā netiks pazeminātas, kvalitātes uzraudzība notiek visa būvniecības procesa laikā, neatbilstoši materiāli un tehnoloģijas netiek pieļautas, uzsvēra Strods. 

Būvniecības sezona valsts autoceļu tīklā rit veiksmīgi, šonedēļ darbs notiek 114 objektos, no tiem 57 objekti ir vietējās nozīmes autoceļu posmi ar grants un daļēju grants/asfalta segumu. Patlaban darbi jau ir pabeigti 14 objektos, kas bija šīs būvniecības sezonas plānā. Kopumā no šogad valsts autoceļu tīklā plānotajiem 150 objektiem, darbi uzsākti vai jau pabeigti 128 objektos.

Veicot būvdarbu kvalitātes kontroli, pērn tika nolemts veikt pārbūvi vairākos jau pabeigtos autoceļu posmos:

Deformācijas šuves:

-          uz Ventspils šosejas (A10) pārbūvēt deformācijas šuves uz tilta pār Vašleju (68. km) un uz pārvada pār dzelzceļu (65. km), būvnieks piegādātāju apvienība Strabag un A.C.B. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem.

Asfalta virskārtas pārbūve:

-          uz vietējās nozīmes autoceļa Subinaite–Pertniki–Dūņukrogs (V588), posmā no Subinaites līdz Dūņukrogam – 6465 m², būvnieks SIA Ošukalns. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem;

-          uz reģionālā autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate (P73) posmā no Krastiem līdz Ērberģei (29,20.-40,33. km) – 3850 m², būvnieks SIA Strabag. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem;

-          augustā plānots veikt pārbūvi uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posmā Ķeguma teritorijā – 1700 m², SIA Ostas celtnieks. 

Ir arī posmi, kuros pēc būvdarbu veikšanas ir konstatēti defekti, taču tie tiek novēroti, lai konstatētu šo defektu cēloņus un izvēlētos atbilstošu metodi to novēršanai. Tādi defekti – plaisas – ir uz Vecpiebalgas ceļa un Klaipēdas šosejas. 

Šogad pabeigtajos objektos tiek plānotas gala pārbaudes lai pārliecinātos, ka tajos viss atbilst LVC prasībām. Būvniecības laikā radušās atkāpes no prasībām tiek novērstas būvniecības procesā.  Šajā sezonā būvniekiem ir piemēroti 12 līgumsodi, lielākā daļa par satiksmes organizācijas pārkāpumiem.

Lasīt vairāk...

Olimpiskā centra Rēzekne daudzfunkcionālās arēnas pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu

Piektdien, 27. jūlijā, Olimpiskā centra Rēzekne (OCR) daudzfunkcionālās arēnas būvlaukumā notika svinīgs pasākums, kura laikā ēkas pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ievērojot būvniecības tradīcijas, simbolisko notikumu rīko tad, kad notiek ēkas pamatu betonēšanas darbi.

Lai apliecinātu projekta unikalitāti un nozīmi pilsētas attīstībā, kapsulā tika ievietots īpašs vēstījums nākamajām paaudzēm, ko pirms iemūrēšanas parakstīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Latvijas Olimpiešu Sociālā Fonda valdes loceklis Andris Kalniņš, Olimpiskā centra Rēzekne valdes loceklis Vladimirs Bogdanovs, kā arī viens no spilgtākajiem Rēzeknes jaunajiem sportistiem Valdis Seņkāns, kurš šovasar kopā ar Latvijas izlasi ieņēma trešo vietu U20 Eiropas čempionāta basketbolā B divīzijā, izcīnot tiesības nākamgad spēlēt augstākajā divīzijā. Kapsulā tika ievietots arī pašvaldības informatīvā laikraksta “Rēzeknes Vēstnesis” 21. jūlija numurs, kas liecinās par aktuālākajiem pilsētas notikumiem laikā, kad notika pamatu būvniecība. 

Kā pirmie kapsulas simbolisko iemūrēšanu veica Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, būvniecības darbu veicēju SIA “Arčers” valdes locekle Maija Baltgalve, projekta autoru SIA “REM PRO” projektu vadītāja Jeļena Ladigina, kā arī Latvijas Olimpiešu Sociālā Fonda valdes loceklis Andris Kalniņš. Vēlāk kapsulas iemūrēšanā piedalījās arī citi pasākuma viesi, kas šobrīd vai nākotnē būs tiešā mērā saistīti ar OCR darbu.

Būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja SIA “Arčers” valdes locekle Maija Baltgalve pasākuma laikā norādīja, ka Rēzekne ir ļoti mērķtiecīga pilsēta. “Latvijas ilgtspējīgas attīstības atslēga nav valsts lielākās pilsētas rokās, jo izaugsmi var sekmēt tikai ar spēcīgu reģionu centru dalību. Rēzekne ir piemērs tam, kā veidot Latgales pašapziņu, nodrošinot tai piemērotu infrastruktūru. Uzņēmumam “Arčers” ir prieks būt daļai no šīs izaugsmes, un es ceru, ka OCR palīdzēs radīt izcilu bāzi starptautiski konkurētspējīgiem sportistiem,” tā M. Baltgalve.

2017.gadā tika uzsāktā OCR trešā būvniecības kārta jeb daudzfunkcionālās sporta arēnas būvniecība, ko veic uzņēmums SIA “Arčers”, kas šobrīd būvlaukumu sagatavo kapsulas iemūrēšanai. Olimpiskā centra Rēzekne galvenajā ēkā ietilps daudzfunkcionālā sporta zāle ar 727 skatītāju sēdvietām un ledus arēna ar 568 skatītāju sēdvietām. Arēnu plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada vasarā, savukārt laika periodā no 2017.gada jūnija līdz šim brīdim ir pabeigta ēkas pāļu būvniecība, daļēji īstenota ārējo inženierkomunikāciju izbūve, kā arī paveikta lielāka daļa zemes darbu stāvlaukumu izbūvei un teritorijas labiekārtošanai.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei