Objekti filtrēti pēc datums: augusts 2018

48% pārbaudīto publisko ēku ir labā vai teicamā stāvoklī

Būvniecības valsts kontroles biroja aktuālie dati liecina, ka šogad līdz 1. jūlijam ir veiktas 326 publisko ēku ekspluatācijas pārbaudes un 48% pārbaudīto ēku bija labā vai teicamā stāvoklī.

Sabiedrības drošības interesēs Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) nodrošina publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību. Būvinspektori vērtē ēku atbilstību būtiskām prasībām attiecībā uz mehānisko stiprību un stabilitāti, lietošanas drošību un vides pieejamību. Vērtēts tiek arī, vai nav notikusi patvaļīga būvniecība. 48% no 2018. gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām publiskajām ēkām bija labā vai teicamā stāvoklī, bet 43% bija tādas ēkas, kurās nepieciešams veikt lielākus vai mazākus remontdarbus, lai drošības situāciju uzlabotu. Savukārt 9% bija bīstamas ēkas. Lielākā daļa no šīm bīstamajām ēkām bija pamestie grausti, bet reāli aizliegta ēkas daļas ekspluatācija – piecās ēkās. Ieteiktie risinājumi ēku īpašniekiem pārkāpumu vai bojājumu novēršanai bija dažādi: jānovērš konstatētā bīstamība, nepieciešams veikt ēkas, tās daļas vai iebūvēto būvizstrādājumu tehnisko izpēti, jāaizliedz ēkas vai atsevišķas telpas ekspluatācija un jāatjauno iepriekšējais stāvoklis u.c.

Pārbaudēs biežāk konstatētās neatbilstības bija saistībā ar ēkas ugunsdrošību – 56%. Šajā ziņā BVKB īsteno sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, un informācija par neatbilstībām ugunsdrošības jomā tiek nodota dienestam. Patvaļīga būvniecība atklāta katrā trešajā ēkā jeb 33% no šī gada pirmajā pusgadā pārbaudītajām ēkām, bet pārkāpumi saistībā ar mehānisko stiprību un stabilitāti atklāti 28% objektu. 

Publiskas ēkas īpašnieka pienākums ir ekspluatācijas laikā veikt ēkas tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados. Turklāt ēkām, kurām pēdējo 10 gadu laikā nav veikta tehniskā apsekošana, tā būs jāveic līdz 2019. gada 30. septembrim, kā to paredz Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi”. Savlaicīgas rūpes par ēkas tehnisko stāvokli attaisnojas, jo tādējādi tiek iegūti objektīvi dati par ēkas tehnisko stāvokli, kas atvieglo ēkas apsaimniekošanu.

Lasīt vairāk...

Pieņem ekspluatācijā IKEA veikalu Stopiņu novadā

2018.gada 31. jūlijā Būvniecības valsts kontroles birojs, piedaloties visiem būvniecības procesā iesaistītajiem dalībniekiem, pieņēma ekspluatācijā IKEA veikalu Stopiņu novadā. Tas ir viens no lielākajiem 2018. gadā pabeigtajiem objektiem, kas atradās Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārraudzībā visu būvniecības laiku.

Veikala ēka tika uzbūvēta nedaudz vairāk kā viena gada laikā, ēkas platība ir aptuveni 35 000 kvadrātmetru, bet teritorijas kopējā platība – 10,5 hektāri.

”Būvdarbu kontroles ietvaros apmeklēju šo objektu vairāk kā 10 reizes, un būtiski pārkāpumi netika konstatēti. Tas norāda uz būvniecības procesa dalībnieku augsto kompetenci tieši šajā objektā. Šodien, parakstot aktu par objekta pieņemšanu ekspluatācijā, no biroja puses varam apliecināt, ka visi būves parametri ir izvērtēti un tā ir gatava ekspluatācijai,” objekta pieņemšanas brīdī sacīja BVKB Kontroles departamenta Būvdarbu kontroles nodaļas būvinspektors Eduards Rapša.

Būvatļauja jauna veikala būvei Stopiņu novada Dreiliņos, Biķeru ielā 2 (“Mežaizvēji”) tika izsniegta 2017. gada 16. martā, bet būvdarbi faktiski uzsākti 2017. gada maijā. Objekta pasūtītājs ir SIA “Verus Praedium”, būvdarbus veica AS “UPB”, autoruzraudzību veica SIA “ARPLAN”, bet būvuzraudzību – SIA “Baltic Construction Consultancy”. 

Lasīt vairāk...

LVC būvniecības objektos ieviests būvuzraugu reģistrs

“Šī gada būtisks jauninājums būvniecības kvalitātes vadības procesā ir būvuzraugu reģistra ieviešana VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) būvniecības objektos. Šo pieredzi pārņēmām no Igaunijas kolēģiem, lai nodrošinātu, ka būvuzraudzība katrā objektā atrastos visu darba laiku. Būvuzraugu reģistrācija notiek ar aplikācijas palīdzību, šiem datiem tiešsaistē var sekot LVC projektu vadītāji,” par to šodien preses brīfingā informēja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes loceklis Edgars Strods.

“Uzskatām, ka lai nodrošinātu pilnvērtīgu būvdarbu procesa uzraudzību, būvuzraudzības komandas pārstāvjiem jābūt būvlaukumā visā būvniecības gaitā, tāpēc ieviesām sistēmu, kas palīdz mums pārliecināties, ka būvuzraudzība notiek kā tas ir paredzēts,” norādīja Strods. 

Lai arī šogad nozarē ir jūtams resursu trūkums, LVC kvalitātes prasības nekādā gadījumā netiks pazeminātas, kvalitātes uzraudzība notiek visa būvniecības procesa laikā, neatbilstoši materiāli un tehnoloģijas netiek pieļautas, uzsvēra Strods. 

Būvniecības sezona valsts autoceļu tīklā rit veiksmīgi, šonedēļ darbs notiek 114 objektos, no tiem 57 objekti ir vietējās nozīmes autoceļu posmi ar grants un daļēju grants/asfalta segumu. Patlaban darbi jau ir pabeigti 14 objektos, kas bija šīs būvniecības sezonas plānā. Kopumā no šogad valsts autoceļu tīklā plānotajiem 150 objektiem, darbi uzsākti vai jau pabeigti 128 objektos.

Veicot būvdarbu kvalitātes kontroli, pērn tika nolemts veikt pārbūvi vairākos jau pabeigtos autoceļu posmos:

Deformācijas šuves:

-          uz Ventspils šosejas (A10) pārbūvēt deformācijas šuves uz tilta pār Vašleju (68. km) un uz pārvada pār dzelzceļu (65. km), būvnieks piegādātāju apvienība Strabag un A.C.B. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem.

Asfalta virskārtas pārbūve:

-          uz vietējās nozīmes autoceļa Subinaite–Pertniki–Dūņukrogs (V588), posmā no Subinaites līdz Dūņukrogam – 6465 m², būvnieks SIA Ošukalns. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem;

-          uz reģionālā autoceļa Vecumnieki–Nereta–Subate (P73) posmā no Krastiem līdz Ērberģei (29,20.-40,33. km) – 3850 m², būvnieks SIA Strabag. Būvnieki jau ir veikuši pārbūvi par saviem līdzekļiem;

-          augustā plānots veikt pārbūvi uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) posmā Ķeguma teritorijā – 1700 m², SIA Ostas celtnieks. 

Ir arī posmi, kuros pēc būvdarbu veikšanas ir konstatēti defekti, taču tie tiek novēroti, lai konstatētu šo defektu cēloņus un izvēlētos atbilstošu metodi to novēršanai. Tādi defekti – plaisas – ir uz Vecpiebalgas ceļa un Klaipēdas šosejas. 

Šogad pabeigtajos objektos tiek plānotas gala pārbaudes lai pārliecinātos, ka tajos viss atbilst LVC prasībām. Būvniecības laikā radušās atkāpes no prasībām tiek novērstas būvniecības procesā.  Šajā sezonā būvniekiem ir piemēroti 12 līgumsodi, lielākā daļa par satiksmes organizācijas pārkāpumiem.

Lasīt vairāk...

Olimpiskā centra Rēzekne daudzfunkcionālās arēnas pamatos iemūrēta kapsula ar vēstījumu

Piektdien, 27. jūlijā, Olimpiskā centra Rēzekne (OCR) daudzfunkcionālās arēnas būvlaukumā notika svinīgs pasākums, kura laikā ēkas pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Ievērojot būvniecības tradīcijas, simbolisko notikumu rīko tad, kad notiek ēkas pamatu betonēšanas darbi.

Lai apliecinātu projekta unikalitāti un nozīmi pilsētas attīstībā, kapsulā tika ievietots īpašs vēstījums nākamajām paaudzēm, ko pirms iemūrēšanas parakstīja Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, Latvijas Olimpiešu Sociālā Fonda valdes loceklis Andris Kalniņš, Olimpiskā centra Rēzekne valdes loceklis Vladimirs Bogdanovs, kā arī viens no spilgtākajiem Rēzeknes jaunajiem sportistiem Valdis Seņkāns, kurš šovasar kopā ar Latvijas izlasi ieņēma trešo vietu U20 Eiropas čempionāta basketbolā B divīzijā, izcīnot tiesības nākamgad spēlēt augstākajā divīzijā. Kapsulā tika ievietots arī pašvaldības informatīvā laikraksta “Rēzeknes Vēstnesis” 21. jūlija numurs, kas liecinās par aktuālākajiem pilsētas notikumiem laikā, kad notika pamatu būvniecība. 

Kā pirmie kapsulas simbolisko iemūrēšanu veica Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs, būvniecības darbu veicēju SIA “Arčers” valdes locekle Maija Baltgalve, projekta autoru SIA “REM PRO” projektu vadītāja Jeļena Ladigina, kā arī Latvijas Olimpiešu Sociālā Fonda valdes loceklis Andris Kalniņš. Vēlāk kapsulas iemūrēšanā piedalījās arī citi pasākuma viesi, kas šobrīd vai nākotnē būs tiešā mērā saistīti ar OCR darbu.

Būvniecības darbu ģenerāluzņēmēja SIA “Arčers” valdes locekle Maija Baltgalve pasākuma laikā norādīja, ka Rēzekne ir ļoti mērķtiecīga pilsēta. “Latvijas ilgtspējīgas attīstības atslēga nav valsts lielākās pilsētas rokās, jo izaugsmi var sekmēt tikai ar spēcīgu reģionu centru dalību. Rēzekne ir piemērs tam, kā veidot Latgales pašapziņu, nodrošinot tai piemērotu infrastruktūru. Uzņēmumam “Arčers” ir prieks būt daļai no šīs izaugsmes, un es ceru, ka OCR palīdzēs radīt izcilu bāzi starptautiski konkurētspējīgiem sportistiem,” tā M. Baltgalve.

2017.gadā tika uzsāktā OCR trešā būvniecības kārta jeb daudzfunkcionālās sporta arēnas būvniecība, ko veic uzņēmums SIA “Arčers”, kas šobrīd būvlaukumu sagatavo kapsulas iemūrēšanai. Olimpiskā centra Rēzekne galvenajā ēkā ietilps daudzfunkcionālā sporta zāle ar 727 skatītāju sēdvietām un ledus arēna ar 568 skatītāju sēdvietām. Arēnu plānots nodot ekspluatācijā 2020.gada vasarā, savukārt laika periodā no 2017.gada jūnija līdz šim brīdim ir pabeigta ēkas pāļu būvniecība, daļēji īstenota ārējo inženierkomunikāciju izbūve, kā arī paveikta lielāka daļa zemes darbu stāvlaukumu izbūvei un teritorijas labiekārtošanai.

Lasīt vairāk...

Ekonomikas ministrija aicina komersantus noslēgt vienošanos energoefektivitātes uzlabošanai

Ekonomikas ministrija aicina komersantus, tos pārstāvošās organizācijas un pašvaldības noslēgt brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitātes uzlabošanu.

Vienošanās mērķis ir veidot ilgtermiņa sadarbību starp ministriju, uzņēmējiem un pašvaldībām, lai veicinātu energoefektivitāti un pieredzes apmaiņu. Vienošanās paredz energoefektivitātes uzlabošanos atsevišķos uzņēmumos, komersantus pārstāvošas organizācijas uzņēmumos vai pašvaldībās, kā rezultātā tiek ietaupīts noteikts enerģijas daudzums.

Efektīva enerģijas izmantošana palīdz kāpināt kā katra atsevišķa uzņēmuma, tā arī valsts ekonomikas kopējo konkurētspēju, jo tā ir iespēja samazināt energoresursu izmaksas un veidot noturību pret to cenu celšanās riskiem.

Lai sāktu sarunas un sagatavotu brīvprātīgo vienošanos aicinām aizpildīt un iesūtīt Ekonomikas ministrijai intereses apliecinājumu uz Ekonomikas ministrijas oficiālo e-pasta adresi pasts@em.gov.lv.

Vienošanos slēdz uz laiku ne īsāku par pieciem gadiem un tās pamatnosacījums ir darbības plāns, kura mērķis ir sasniegt enerģijas ietaupījumu vismaz 10% apmērā. Vienošanās saturs tiek veidots individuāli, sarunu gaitā ar katru pretendentu atsevišķi. 

Vienošanās noslēgšanas iespēju paredz Ministru kabineta 2016.gada 11.oktobra noteikumi Nr.669 “Kārtība, kādā noslēdz un pārrauga brīvprātīgu vienošanos par energoefektivitātes uzlabošanu”.

Šobrīd brīvprātīgas vienošanās par energoefektivitāti ar valsti ir noslēguši divi uzņēmumi – SIA “Salaspils siltums” un SIA “Jūrmalas siltums”. Pēc vienošanās noslēgšanas uzņēmumi piedalīsies Latvijā apstiprinātās enerģētikas politikas veidošanā un sniegs izmērāmu ieguldījumu valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšanā. 

Lasīt vairāk...

“Binders” asfaltbetona rūpnīcā jūlijā saražota miljonā tonna asfalta

Ceļu būves firmas SIA “Binders” Vangažu asfaltbetona rūpnīcā (ABR) jūlijā saražota miljonā tonna asfalta. Apjoms sasniegts 11 gadu laikā, kopš darbu sāka fundamentāli atjaunotā ražotne, ko 2007.gadā uzslēja vecās rūpnīcas vietā.

Miljonā asfalta tonna ieklāta uz autoceļa A1 jeb uz Tallinas šosejas netālu no Svētciema, kur uzņēmums “Binders” šovasar veic ceļa seguma maiņu kopumā 33 km garā posmā no Duntes līdz Svētciemam.

Uzņēmuma speciālisti aprēķinājuši, ka ar miljons tonnām pietiek, lai noasfaltētu ceļu no Vangažiem līdz Romai ar nosacījumu, ka asfalta kārta ir 4 cm bieza, bet ceļa platums ir 4 m.

Vangažu ABR ir viena no modernākajām asfaltbetona ražotnēm Baltijā, kas izmanto šobrīd Eiropā zināmās un pielietotās asfaltbetona ražošanas tehnoloģijas. Ražotnes maksimālā jauda ir 320 t asfalta stundā. Vidējais ražošanas apjoms gadā ir 80 000 t asfalta. Saražotā daudzuma ziņā līdz šim nepārspēts ir 2013.gads, kad produkcijas apjoms sasniedza 145 867 t.

Asfaltbetona rūpnīca Vangažos ir vecākā ceļu būvmateriālu ražotne Latvijā, kas  tika uzslieta 1956.gadā. Laika gaitā tā piedzīvojusi īpašnieku maiņas, kā arī vairākas pārveides un modernizācijas, līdz 2007.gadā tika pilnībā demontēta un tās vietā uzlieta jauna, ko pēc uzņēmuma “Binders” speciāla pasūtījuma izgatavoja Vācijas kompānija “AMMANN Asphalt GmbH”.

Pēdējā plašākā ražotnes modernizācija tika veikta 2015.gadā, īstenojot Norvēģijas valdības līdzfinansētu projektu. Rūpnīcā uzstādīja vairākas jaunas iekārtas, kas tur esošos asfalta ražošanas tehnoloģiskos veidus papildināja ar trim jaunām metodēm. Tās ļauj saražot pasaulē plaši pielietotus ieklāšanas materiālus: asfaltu, kas ražots, izmantojot otrreizējo izejvielu -  no ceļa nofrēzēto veco asfalta masu, ar speciālām piedevām bagātinātu silto asfaltu, kas rada iespēju palielināt transportēšanas attālumu un pazemināt ieklāšanas temperatūru, kā arī polimērmodificēto bitumenu, kura īpašības ir vērtīgas asfalta segas kvalitātes ilgtermiņa nodrošinājumam.

Uzņēmuma “Binders” īpašumā ir divas asfaltbetona ražotnes – Vangažos un Daugavpilī. Aplēses liecina, ka arī Latgalē dislocētā ražotne 2018.gada rudenī sasniegs miljonās saražotās tonnas apjomu.

Lasīt vairāk...

Ašeradens: OIK tiks atcelts

Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena vadītā darba grupa ir izstrādājusi tautsaimniecībai optimālu modeli obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu atcelšanai līdz 2022. gadam, piedāvājot piecu pasākumu kompleksu, kas pakāpeniski un vienoti īstenojams, sākot no 2019. gada. Scenārijs paredz atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli, noteikt minimālo atkritumu piejaukumu biogāzes stacijām, veikt jaudas maksājumu reformu un noteikt ierobežotas peļņas normas. Latvijas valsts atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanai tiek piedāvāts izšķirties par vienu no diviem modeļiem, kas pamatā balstīti uz tirgus principiem – ieviest zaļos sertifikātus vai īstenot tirgus cenas efektivitātes modeli. 

Ministru kabineta 2018. gada aprīlī izveidotās darba grupas OIK maksājumu sistēmas atcelšanai uzdevums bija līdz šā gada 1. augustam izvērtēt OIK un subsidētās elektroenerģijas sistēmas ietekmi uz tautsaimniecību, sagatavot priekšlikumus OIK maksājumu sistēmas atcelšanai, kā arī sagatavot priekšlikumus esošo atbalsta saņēmēju darbības nosacījumiem pēc OIK maksājumu sistēmas atcelšanas.

“OIK Latvijā tiks atcelts – ir radīts skaidrs rīcības plāns, kuru soli pa solim realizējot, šī maksājumu sistēma 2022. gadā vairs nepastāvēs. Izvērtējot ieguvumus un zaudējumus, potenciālos tiesvedības riskus, mēs esam sagatavojuši ekonomiski un tiesiski pamatotu pasākumu kompleksu. OIK radītais slogs tautsaimniecībai nav adekvāts ne Latvijas ekonomiskās attīstības, ne starptautiskās pieredzes kontekstā,” uzsver ekonomikas ministrs A.Ašeradens.

Darba grupas locekļu vidū valdīja vienprātība, ka atbalstam “zaļajai” enerģijai ir jābūt arī turpmāk, jo Latvijas Republikas starptautiskās saistības klimata un enerģētikas jomā, kuras tā uzņēmusies kā Eiropas Savienības dalībvalsts, nav pazudušas – mērķi vides jomā ir jāsasniedz.

“Starptautiskā – Ziemeļvalstu un Baltijas pieredze – apliecina, ka atbalsta līmenis nedrīkst pārsniegt 0,3% no IKP. Līdzšinējā enerģētikas politika obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros radījusi lielu makroekonomisko slogu 1% no IKP apmērā, tādejādi nopietni apdraudot tautsaimniecības attīstību un negatīvi ietekmējot uzņēmumu konkurētspēju. “Zaļās” enerģijas nozarei būs jāpierāda, ka tā spēj pastāvēt un darboties arī tirgus un godīgas konkurences apstākļos,” norāda A. Ašeradens.

“Izvirzām jaunas, stingrākas prasības biogāzes stacijām, lai novērstu vēl vienu OIK sistēmas izkropļojumu, kad uz auglīgām zemēm tiek audzētas kultūras tikai enerģijas ražošanai. Tām biogāzes stacijām, kas prasības neievēros, atbalsta sniegšana tiks pārtraukta. Viens no svarīgiem OIK atcelšanas pasākumiem ir stingru peļņas normu griestu ieviešana, jo atbalstam atjaunojamās enerģijas ražošanai ir jābūt samērīgam ar kopējām tautsaimniecības interesēm,” turpina ekonomikas ministrs.

Viens no svarīgākajiem darba grupas uzdevumiem, strādājot pie OIK atcelšanas plāna, bija klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā izvēlēties sabiedrībai saprotamus līdzekļus ar pēc iespējas mazākiem izdevumiem, kas sevī ietvertu inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, kuri nodrošina ražotāju spēju turpināt darbību tirgū pēc atbalsta perioda beigām. Tādēļ tiek piedāvāta tirgus mehānismu ieviešana atjaunojamo energoresursu nozarē, kas dotu iespēju iegūt no izmaksu viedokļa efektīvāko pasākumu kopumu vides un klimata mērķu sasniegšanai un vienlaikus vedinātu esošos nozares spēlētājus darboties konkurences apstākļos.

Darba grupā vairāku mēnešu garumā – no 2018. gada 26. aprīļa līdz 1. augustam – aktīvi strādāja 24 dalībnieki – atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Preses konferencē rādītās prezentācijas publicētas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē: https://www.em.gov.lv/lv/jaunumi/20509-aseradens-oik-tiks-atcelts

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei