Objekti filtrēti pēc datums: septembris 2018

Metāla karkasa konstrukciju noturība

Lielbritānijas būvju konstrukcijas drošības eksperti publicējuši ziņojumu par metāla karkasa ēku noturības nodrošināšanu celtniecības gaitā, analizējot vietnē structural-safety.orgsaņemtos ziņojumus par pēdējā desmitgadē sabrukušajām celtnēm.

Vairāki ziņojumi

Ziņojums daļēji pārpublicēts no Lielbritānijas interneta vietnes structural-safety.org, ko uztur Konstrukciju drošības pastāvīgā komiteja (Standing Committee on Structural Safety – SCOSS), Konstrukciju drošības konfidenciālo ziņojumu institūcija (Confidential Reporting on Structural Safety – CROSS) ar Konstruktoru biroja, Civilo būvju inženieru biroja un Veselības un drošības uzraudzības institūcijas līdzdalību.

Ziņojumā projektētāji, konstruktori, materiālu ražotāji un būvnieki aicināti pievērst lielāku uzmanību metāla karkasa ēku projektēšanai un būvniecībai, lai nepieļautu to sabrukšanu celtniecības gaitā. Pēdējos gados saņemti vairāki ziņojumi par riska situācijām un ēku sabrukšanu, un kā piemērs analizēta City Gatesbaznīcas pilnīgā sabrukšana celtniecības gaitā 2012. gada 31. janvārī. Tas notika naktī, un cilvēki negadījumā necieta. 

Avāriju izmeklēja Anglijas Darba drošības un veselības pārvaldes inspektori. Par cēloni, kas izraisīja sabrukšanu, tika atzīta jumta nesošā konstrukcija, ko veidoja kopne 36 metru kopgarumā un tai piestiprināto konstrukciju savienojumi. Kopnes kopējais garums – 36 metri, augstums – 3,5 metri. Tā sastāvēja no piecām rūpnieciski izgatavotām sekcijām, kas savstarpēji tika savienotas, tās sametinot būvlaukumā. Kopne balstīja jumtu virs ēkas ceturtā stāva un pie trešā stāva karkasa bija fiksēta ar kvadrātveida iekarēm, kas bija stiprinātas pie kopnes apakšējās joslas. Otrā stāva balkons bija stiprināts pie trešā stāva konstrukcijas, izmantojot augstas stiprības tērauda iekares stieņus un skrūvju veida savienojumu. 

Vāji stiprinājumi

Analizējot celtnes atliekas pēc sabrukšanas, eksperti secināja, ka avārijas cēlonis bija gan metināto, gan skrūvēto savienojumu nepietiekamā stiprība. Izmeklēšanā tika precizēts, ka metinājuma šuves nebija pietiekamā platumā, uzliekamās detaļas bija neprecīzi izgatavotas, līdz ar to tika veikti papildu urbumi, kas samazināja detaļu izturību...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Antra Ērgle

Lasīt vairāk...

Saimnieciski izdevīgākais – nepilna desmitā daļa

Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) reģistrētajos valsts un pašvaldību būvniecības iepirkumos pērn un šogad lēmumi par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu pieņemti vien nepilnā desmitdaļā konkursu.

Būvniecībā mazāk

Pērn kvalitātes un cenas, kvalitātes un izmaksu kritērijs būvdarbu konkursos izmantots 8,4% gadījumu, kad piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, rāda IUB Informācijas departamentā apkopotie dati. Kā informē departamenta direktore Evija Mozga, kopumā 2017. gadā pēc Publisko iepirkumu likuma procedūras notikušas 13 413 iepirkumu daļas, tai skaitā 2862 daļas jeb 20,3% ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju. No tām 241 daļa jeb 8,4% ir būvdarbi, būvprojektēšana un būvuzraudzība. 

Šogad pirmajā ceturksnī no janvāra līdz marta beigām reģistrēta 4191 iepirkumu daļa, tai skaitā 968 daļas jeb 21% bija ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēles kritēriju. No tām 71 daļa jeb 7,3% ir būvdarbi, būvprojektēšana un būvuzraudzība. Dati apkopoti no paziņojumiem par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu.

Vides kritēriji

Nedaudz vairāk iepirkumos izmantoti vides kritēriji, liecina IUB dati...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Antra Ērgle

Lasīt vairāk...

Stikla konstrukciju ražotāji pieteic jaunas tehnoloģijas

Antra Ērgle

Foto: Antra Ērgle, Glasstec

Glasstecizstādes rīkotāji vērienīgajā Diseldorfas mesē šogad pirmo reizi aicināja Eiropas būvniecības mediju pārstāvjus uz Glasstec Preview – iepazīšanos ar oktobrī gaidāmā stikla konstrukciju nozares foruma dalībniekiem.

Renovētā fabrikā

Pastāstīt medijiem par izstādi bija lūgti inovatīvu un oriģinālu jaunumu pieteicēji, kā arī Glasstectuvākie sadarbības partneri. Tikšanās, kuras mērķis bija nevis ierastā preses konference, bet tiešas individuālas sarunas dienas garumā, notika Diseldorfas senās spēkstacijas ēkā jeb Turbīnu hallē. Tā atjautīgi renovēta, kādreizējos elektrības ražošanas korpusos iekārtojot vidi kultūras, atpūtas un lietišķiem sarīkojumiem, turklāt saglabājot apskatei turbīnu un iekārtas. Kompleksa teritorijā ir pastaigu, atpūtas un rotaļu zonas. Žurnālistiem izrādīja arī nesen Diseldorfas centrā atvērto lielveikalu, kas no Latvijā ierastajiem atšķiras ar mājīgumu. Ēkas metāla konstrukcijas griestos ir atsegtas, taču, papildinātas ar ornamentāli izvietotiem gaismas objektiem, izskatās noslēpumaini dekoratīvas, nevis nomācoši industriālas.

Divi fokusi

Šā gada Glasstecplānoti divi galvenie fokusi – inovācijas un amatnieku prasmes, iesaistot jauniešus. Inovatīvie jaunumi tiks rādīti gan stikla izgatavošanā, gan konstrukciju tehnoloģijās un nozares digitalizācijā. Savukārt jaunajiem amatniekiem izstādes laikā notiks īpašs prasmju demonstrēšanas konkurss.

Vācijas kompānijas A+W Softwarepārstāvis Ingo Noibers (Ingo Neuber) pieteica jaunu digitālo datu platformu IoT, kas ļauj apvienot vienā izsekojamā informācijas mākonī katras saražotā stikla plāksnes tapšanas apstākļus un rādītājus, klientu pieprasījumus un jautājumus, ekspluatācijas datus utt...

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Nosaukti valstī augstākā nozares apbalvojuma “Būvindustrijas lielā balva” - “Pamatakmens” saņēmēji

Kad pieredze veiksmīgi un prasmīgi satiekas ar jaunību, tad rodas ilgmūžīgas būves. Un šīs būves projektē un būvē konkrēti speciālisti. Tāpēc tik būtiski starp ēkām, inženierbūvēm, hidrobūvēm un elektrobūvēm, ceļiem un būvmateriāliem ir pamanīt cilvēku.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens:“Pēdējos gadus tieši būvniecības nozare ir kļuvusi par ievērojamu pārmaiņu virzītāju gan nozares pašsakārtošanās ceļā, gan dialogā ar valdību. Būvniecības nozares attīstības un veiksmes atslēga ir augsti kvalificēti speciālisti, kas rada telpu ikvienam mums apkārt, kas nodrošina gan nepieciešamo personīgo labsajūtu un komfortu, gan paliekošu vērtību nākamajām paaudzēm. Būvindustrijas lielā balva tradicionāli godina būvniecības nozares profesionāļus izceļot, to sasniegumus un motivējot jauniem mērķiem. Man ir patiess prieks, ka katru gadu mums ir profesionāļi, kuru sniegumu izcelt un ar ko lepoties!”

Būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmeni” kategorijā “MŪŽA IEGULDĪJUMS BŪVINDUSTRIJĀ” saņēma:

LLU Būvkonstrukciju katedras asociētais profesors Emeritus Guntis Andersons,

pensionēts inženieris Uldis Krūskops,

SIA “Norma – S”valdes loceklis Andrejs Loze,

SIA “MARKVARTA ģeotehniskais birojs”ģeotehniskās izpētes un ģeotehniskā uzraudzības būvniecībā galvenais ģeotehniķis Valdis Markvarts,

pensionēts arhitekts Teodors Nigulis,

AS “Yaico”, “AEROC”un “BAUROC”valdes un padomes priekšsēdētājs Igaunijā un Latvijā

Jāzeps Paplavskis.

Atzinības rakstus un speciālās balvas šajā kategorijā saņēma: 

SIA “Komunālprojekts Jelgava”valdes priekšsēdētājs, būvprojektu vadītājs Kārlis Brakanskis,

pensionēts arhitekts Imants Žanis Krauklis,

SIA “ELSANA”projektu vadītājs Andris Pūce,

LSGŪTIS eksperts Tālivaldis Sauts,

SIA “Meliors Krauja”direktors Antons Soms; viņam šajā kategorijā vislielākais atbalsts sabiedrības balsojumā internetā,  - 255 balsojumi.

pensionēts arhitekts Ilgonis Alfs Stukmanis, 

SIA “Infinitum” valdes priekšsēdētājs Uldis Šulcs,

SIA “RE&RE”būvdarbu vadītājs/projektu vadītājs Mārtiņš Tomašēvics.

 

Būvindustrijas lielo balvu “Pamatakmeni” un gada laureātu titulus kategorijā “Gada inženieris/arhitekts” saņēma:

“Gada jaunais inženieris” - AS “UPB” būvinženieris Matīss Sakne; viņam šajā kategorijā starp jaunajiem speciālistiem vecumā līdz 35 gadiem, vislielākais atbalsts sabiedrības balsojumā internetā,  - 591 balsojumi.

“Gada jaunais arhitekts” -“Mailītis Arhitekti”arhitektu biroja arhitekts, uzņēmuma vadītājs, dibinātājs Austris Mailītis,

“Gada inženieris”- LLU Arhitektūras un būvniecības katedras vieslektors, SIA “Vimbas MF”valdes loceklis Mārtinš Fībigs, 

“Gada inženieris”  - AS “UPB”stikloto risinājumu projektēšanas inženieris Guntars Roga, viņam šajā kategorijā vislielākais atbalsts sabiedrības balsojumā internetā,  - 557 balsojumi.

“Gada inženiere” - SIA “RERE Būve”projektu vadītāja Natālija Peņugalova, 

“Gada būvuzraugs” - SIA “CMB”valdes loceklis, sertificēts ēku un inženiertīklu būvuzraugs Māris Briška.

Atzinības rakstus un speciālās balvas kategorijā “Gada inženieris/arhitekts” saņēma:

SIA “Aqua-Brambis”inženiere Monika Anča,

VSIA “Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca”būvinženieris, būvuzraugs Rihards Ābols,

SIA “Primekss Group”galvenais izpilddirektors, dibinātājs; SIA “PrimeTeh”valdes loceklis, dibinātājs; Ideju grupa “Radošuma pils”, valdes loceklis; SIA “MolPort” valdes priekšsēdētājs, dibinātājs Jānis Ošlejs,

SIA “12 līnijas”vadošā arhitekte un dibinātāja Agnese Lāce,

Privātprakses sertificēta arhitekte Ilze Mekša,

SIA “SAFE GROUP”būvdarbu vadītājs Gatis Ābele,

SIA “CMB”inženiertehniskās izpētes nodaļas vadītājs Kristaps Lejiņš.

SIA “Sakret” balva “Kadru kalve”šogad aizceļoja pie uzņēmuma “UPB”. 

Laureātiem balvas pasniedza Valsts prezidents Raimonds Vējonis, finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola un nozares eksperti. 

Laikā  no 17. līdz 18. septembrim laureāti kategorijā “Gada inženieris/arhitekts” kopā ar “Knauf” dosies ceļojumā, lai skatītu gan Elbas filharmoniju, gan citas izcilas būves Frankurtē un tās apkaimē. 

Apbalvojuma BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2018 ceremonija notiek pateicoties ģenerālsponsoram SIA “BAUROC”, sponsoriem: SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, SIA “Paroc”, SIA “Skonto būve”, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti”un atbalstītājiem: SIA “RERE GRUPA”, SIA „Sakret”, „Ramirent Baltic” AS Rīgas filiāle, SIA “CMB”, SIA “Doka Latvia”, mediju partneriem: abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, “Būvinženieris”. 

Apbalvojuma pasniegšanu organizē Latvijas Būvinženieru savienība un tās izdotais žurnāls “Būvinženieris” sadarbībā ar būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām.  

Lasīt vairāk...

Šodien tiks pasniegts valstī augstākais nozares apbalvojums Būvindustrijas lielā balva - “Pamatakmens”

Šodien, 5.septembrī VEF kultūras pilī tiks pasniegts valstī augstākais nozares apbalvojums Būvindustrijas lielā balva - “Pamatakmens” 

Jau sesto gadu tiks pasniegts augstākais apbalvojums nozarē - “Būvindustrijas lielā balva”.  Kas Pamatakmeni saņems šogad? Viņi ir sava uzņēmuma, savas darbavietas un savas jomas “Pamatakmens”. Speciālisti, kuriem ir būtiska sava profesija, vide kādā viņi strādā. Speciālisti, kuriem svarīgi ir kolēģi, ar kuriem kopā nepārtraukti mācīties un attīstīties, kuriem ir svarīgs uzņēmums, tā kultūra un prestižs, kurā viņi strādā pat gadu desmitiem, jo redz iespēju nepārtraukti augt, ja ne amatos, tad zināšanās un vērienīgās vai arī nelielās, bet specifiskās un savdabīgās būvēs. Šā gada laureāti aptver visu Latviju no Liepājas līdz Daugavpilij. Arī viņu radītos darbus var redzēt visā Latvijā.

“Būvindustrijas lielā balva” ir apbalvojums un novērtējums profesionālā vidē, šī balva ir liels pagodinājums talantam un ieguldītajam darbam valstiskā mērogā. Šis gads ir īpašs, jo apbalvošanas ceremonija iekļauta Latvijas simtgades un arī Eiropas civilo inženieru padomes (ECCE) lielo notikumu kalendārā. Kopš balvas iedibināšanas pirms sešiem gadiem Būvindustrijas lielās balvas patrons ir Latvijas Valsts prezidents. 

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: “Būvindustrijas lielo balvu, augstāko apbalvojumu nozarē, saņem tie speciālisti, kuri ir nozares lepnums, nozares pamatakmens. Gandarījums, ka ceremonijā satiekas  jaunība un pieredze. Labākie Latvijā!”

Būvindustrijas lielā balva “Pamatakmens” tiks pasniegts kategorijās: „Mūža ieguldījums būvindustrijā” un „Gada inženieris/arhitekts”, kas ietver vairākas nominācijas, arī “Gada būvuzraugs”, “Ga jaunais inženieris”, “Gada jaunais arhitekts” un citas. 

Apbalvojuma BŪVINDUSTRIJAS LIELĀ BALVA 2018 ceremonija notiek pateicoties ģenerālsponsoram SIA “BAUROC”, sponsoriem: SIA „Knauf”, SIA “Peri”, AS “Būvuzņēmums Restaurators”, SIA “Paroc”, SIA “Skonto būve”, SIA “Saint – Gobain celtniecības produkti”un atbalstītājiem: SIA “RERE GRUPA”, SIA „Sakret”, „Ramirent Baltic” AS Rīgas filiāle, SIA “CMB”, SIA “Doka Latvia”, mediju partneriem: abc.lv, būvlaukums.lv, buvbaze.lv, “Būvinženieris”. 

Apbalvojuma pasniegšanu organizē Latvijas Būvinženieru savienība un tās izdotais žurnāls “Būvinženieris” sadarbībā ar būvindustrijas profesionālajām nevalstiskajām organizācijām.

Lasīt vairāk...

Māja sākas ar pamatiem

Daiga Zemīte

Foto: Finnfoam arhīvs

Lai gan vārdu «pamati» no būvniecības pārņēmušas itin visas nozares dažādās jomās, katram procesam par svarīgāko uzskatot tieši pamatus, pati būvniecība ēkas pamatu segmentu mazliet atstājusi novārtā. 

«Ēkai pamati ir vissvarīgākā konstrukcija, jo, ja šī mājas daļa nav pareizi un kvalitatīvi izbūvēta un nosiltināta, pasūtītājs ir izdevis naudu, bet gaidīto rezultātu nav saņēmis. Neveiksmīgi izvēlēti vai slikti izbūvēti pamati nozīmē būves deformāciju, rezultātā parādās plaisas fasādē vai pat jumta konstrukciju deformācijaun pārrāvumi siltumizolācijā. Tajā pašā laikā jāpiekrīt, ka dažādi būvnormatīvi, piemēram, pat ETAG, vairāk rūpējas par fasādēm, nevis pamatiem,» stāsta Somijas siltumizolācijas materiālu ražotāja Finnfoampārstāvis Latvijā Artis Gaujers. 

Būvējot pamatus, ļoti svarīgas ir divas lietas: ģeotehniskā izpēte, kas, atklājot grunts veidu, ļauj izvēlēties piemērotāko pamatu veidu, un cilvēka faktors būvniecībā vai tāda risinājuma izvēle, kurā minimizēta cilvēka faktora radītās kļūdas iespējamība. A. Gaujers uzsver pasīvās mājas filozofisko konceptu, kas akcentē zemu energopatēriņu, līdz ar to mazākus apkures rēķinus, izmantojot norobežojošās konstrukcijas, kā arī būvniecības procesu bez kļūdām. 

Jāsāk ar ģeoloģisko izpēti 

Latvijā tiek izmantoti trīs veidu pamati: pāļu jeb stabveida pamati populārāki ir publiskām un industriālām būvēm ar lielu slodzi uz pamatnes; privātmāju sektorā biežāk izmanto lentveida un plātņu pamatus. Būvējot ēku, jebkurā gadījumā process jāsāk ar ģeoloģisko izpēti; tā nepieciešama arī tad, ja māju būvē uz vecajiem pamatiem.

Lentveida pamati 

Privātmāju sektorā populārākie ir lentveida pamati – dzelzsbetona konstrukcija pa visu mājas perimetru. To izbūves tehnoloģija ir relatīvi vienkārša, salīdzinot ar stabveida un plātņveida pamatiem. Tomēr šie pamati prasa lielu darba ieguldījumu un lielu materiālu patēriņu. Pēc pašu pamatu izbūves tie vēl jāsiltina, un perimetra iekšienē jāveido grīda, kas arī vēl papildus jāsiltina. 

Uzmanieties no kļūdām 

Riskus lentveida pamatiem rada kļūdas siltināšanas procesā...

 

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Meklējam un atrodam energoefektivitāti

Mārīte Šperberga

Foto: Jānis Grava, Mārīte Šperberga

 

Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls Būvinženieris jau astoto gadu organizēja konkursu Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018. Tas notiek informatīvās kampaņas Dzīvo siltākietvaros. 

«Mēs tagad zinām, ka var dzīvot arī labāk,» iztīrījuši un sakārtojuši pagrabus, sakopuši savas ēkas, lepojas atjaunoto namu iedzīvotāji, daudzdzīvokļu namu dzīvokļu īpašnieki. Māja pēc mājas dažādās Latvijas vietās kļūst ne vien skaistākas, bet arī mājīgākas, komfortablākas. Aizvien retāk dzird sakām: «Man neko nevajag», «Negribu», «Man tāpat ir labi». Kaimiņš kaimiņam parāda, ka patiešām var dzīvot labāk, ka labais vairo labo. Aizvien vairāk cilvēku visos Latvijas novados saka: «Es dzīvoju energoefektīvā mājā.» Konkurss Energoefektīvākā ēkair tāds gluži vai labo piemēru un paraugu katalogs, kurā var smelties idejas, dalīties pieredzē un saprast, kas jādara, lai tiešām varētu dzīvot labākos apstākļos nekā līdz šim.

Pieteikumus konkursam katru gadu var iesniegt piecās kategorijās: energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka; daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve; sabiedriskā ēka; vienģimenes ēka; industriālā ēka.

Daudzi interesenti šogad atdūrās pret noteikumu «pilna apkures sezona», jo vēlējās konkursam pieteikt ēkas, kas uzbūvētas nesen vai tikko atjaunotas. Daļa, skatot savus rādītājus, teica: «Mums vēl jāiemācās dzīvot jaunajos apstākļos un pareizi ekspluatēt iekārtas, nākamgad piedalīsimies.»

Pēc šāgada četrpadsmit pieteikumu saņemšanas sākās žūrijas darbs. Visdažādākie speciālisti katrs savā jomā pētīja, rēķināja, uzdeva jautājumus ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

 

Tikpat kā dienasgrāmata

Pirmdiena, 4. jūnijs.Konkursa žūrija apmeklēja namu Katoļu ielā 17, Jelgavā,atjaunotās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Liepājā: Bāriņu ielā 8/10, Klaipēdas ielā 70, Klaipēdas ielā 126, kā arī sabiedrisko ēku Ventspilī, Jūras ielā 34. 

Tagad jelgavnieki lepojas, ka ietaupījums sasniedzis 70%. Pirms atjaunot ēku, 60% iedzīvotāju no 120 dzīvokļiem (ēkas kopējā platība ir 5909,7 m2, bet apkurināmā platība – 5325,7 m2 )bija par pārmaiņām. Bet, kā jau katrā namā, bija arī sīvi pretinieki. Negribas neērtības, kas saistītas ar būvdarbiem. Taču visbiežāk tieši lielākie protestētāji vēlāk ir pateicīgi. Piemēram, kāda kundze ieradās pie apsaimniekotāja ar konfekšu kārbu un teica: «Paldies, ka mani piespiedāt!»

Konkursa pirmajā gadā, žūrijai ierodoties Liepājā, Klaipēdas ielā bija tikai viena atjaunota māja, tagad palikusi pēdējā atjaunojamā. Nākamgad viss kvartāls būs sakopts. Pēc ēku atjaunošanas liepājniekiem izdodas ietaupīt pat vairāk, nekā bija prognozējis energoauditors – 45% vietā 72%...

 

Visu rakstu lasiet žurnāla “Būvinženieris” (Nr.63) 2018.gada augusta numurā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv vai Latvijas pasta nodaļās, savukārt  žurnālu  iegādāties varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/

Lasīt vairāk...

Izstrādātas vadlīnijas būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm

Ar mērķi nodrošināt, ka potenciālajām būvspeciālistu kompetences novērtēšanas institūcijām tiek izvirzīti līdzvērtīgi atlases kritēriji, kas apliecina to pieredzi, personāla kvalifikāciju, reputāciju, pietiekamos resursus un interešu konflikta neesamību, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) ir izstrādājusi prasības potenciālajām būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm. 

Līdz ar to EM turpmāk, lemjot par deleģēšanas līguma slēgšanu par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, potenciālās būvspeciālistu kompetences novērtēšanas iestādes izvērtēs saskaņā ar izstrādātajās prasībās noteiktajiem kritērijiem.

Savukārt, lai nodrošinātu vienotu pieeju kādā būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādes organizē būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzību, EM ir izstrādājusi vadlīnijas potenciālajām būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm. Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas procesā kompetences pārbaudes iestādes pārliecinās par pretendenta teorētiskām un praktiskām zināšanām par būtiskām būvniecības prasībām, tādejādi nodrošinot, ka būvspeciālisti sniedz kvalitatīvus būvniecības pakalpojumus, kā arī īsteno efektīvu būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību atbilstoši izstrādātiem vienotiem kritērijiem.

EM izstrādātajās vadlīnijās definētos mērķus, kas ir vērsti uz būtisko būvēm izvirzīto kvalitātes prasību nodrošināšanu, būvspeciālistu teorētisko un praktisko zināšanu, t.i. kompetences novērtēšanu pēc vienotas vērtēšanas metodikas, kā arī būvspeciālistu patstāvīgas prakses uzraudzības nodrošināšanu atbilstoši vienotiem kritērijiem atzinīgi novērtēja arī Latvijas Būvinženieru savienība.

Ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajām prasībām potenciālajām būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm un vadlīnijām būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību var iepazīties ministrijas tīmekļa vietnē

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei