Objekti filtrēti pēc datums: janvāris 2019

IKP kāpumā lielākā ietekme 24% pieaugumam būvniecībā

Iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms 2018.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 4.ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 5,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātrais novērtējums.

IKP kāpumu visvairāk ietekmēja apjoma pieaugums būvniecībā - pērn 4.ceturksnī nozarē reģistrēts palielinājums par 24%. Rūpniecībā pagājušā gada pēdējā ceturksnī reģistrēts pieaugums par 2%, pakalpojumu nozarēs – par 4%, vēsta CSP.

Salīdzinot ar 2018.gada 3.ceturksni, pērn 4.ceturksnī pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 1,1%.

IKP ātrais novērtējums grafikā pieejams CSP mājaslapā.

Ilustratīvs foto no vietas.lv

Lasīt vairāk...

CSP: Būvniecības izmaksas gadā kāpušas par 5,6%

Būvniecības izmaksas 2018.gada decembrī, salīdzinot ar 2017.gada decembri, palielinājās par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,7%, būvmateriālu cenas – par 5,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,1%. Pērn decembrī, salīdzinot ar novembri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,7%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 1,1%, būvmateriālu cenas – par 0,8%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%.

Decembrī būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums montētājiem, kā arī apdares būvdarbu strādniekiem - jumiķi, apmetēji, sanitārtehniķi un citi. 2018.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis palielinājās par 1,2%. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,4%, strādnieku darba samaksa – par 1,3%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,7%.

2018.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 4.ceturksni, kopējais būvniecības izmaksu līmenis pieauga par 5,1%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,8%, būvmateriālu cenas – par 4,7%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,2%.
2018.gadā 12 mēnešu vidējais būvniecības izmaksu līmenis salīdzinājumā ar 2017.gada 12 mēnešu vidējo līmeni Latvijā palielinājās par 4,4%. Strādnieku darba samaksa pieauga par 8,3%, būvmateriālu cenas – par 3,7%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 2,8%.

2018.gadā datus par būvniecības resursu cenām sniedza ap 190 būvuzņēmumu un vairāk nekā 40 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedza ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Cenu apsekojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2017.gadā bija lielākais pašu spēkiem veiktais būvdarbu apjoms. 80% no apsekotajiem uzņēmumiem pašu spēkiem veikto darbu apjoms pārsniedza 1 milj. eiro gadā, no tiem 33% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 milj. eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir apgrozījuma lielums un specializācija.

Plašāka informācija par būvniecības izmaksu indeksiem Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā "Ražotāju cenas – Metadati" (https://csb.us13.list-manage.com/track/click?u=d766c9a1350adc537efca0e7f&id=b929a6dd2f&e=04964a9bb1) .

Ilustratīvs foto: Māris Lazdāns, photored.lv

Lasīt vairāk...

Būvniecības ieceri elektroniski var saskaņot arī Rīgā

Rīgas pašvaldība 24.janvārī parakstījusi sadarbības līgumu par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) lietošanas sākšanu, pēdējā no pašvaldībām pievienojoties digitalizētajai datubāzei. Līdz ar to būvniecības ieceres e-saskaņošana ir pieejama visā Latvijā, vēsta Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Diure.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis pauž: “Līdz ar Rīgas pievienošanos BIS visā Latvijā ikviens iedzīvotājs būvniecības ieceri var saskaņot elektroniski, nodrošinot daudz ātrāku, ērtāku un caurspīdīgāku būvniecības procesu, kā arī informācijas uzkrāšanu vienuviet. Vienlaikus būtiski samazināts darba apjoms būvvaldēm, jo būvniecības procesam nepieciešamie dati BIS automātiski tiek iegūti no valsts datubāzēm.”

“Līdz ar Rīgas pievienošanos Būvniecības informācijas sistēmai varēsim nodrošināt būvniecības ieceres e-saskaņošanu vēl lielākam klientu lokam. Grozījumi Būvniecības likumā, kas šobrīd Saeimā ir izskatīti otrajā lasījumā, pieliks punktu duālai sistēmai – papīra un elektroniskajai, nodrošinot caurskatāmāku, ātrāku un ērtāku būvniecības procesa pārvaldību,” saka BVKB direktore Svetlana Mjakuškina.

BIS Latvijā darbojas no 2018.gada jūlija. Kopējais būvniecības lietu skaits BIS 2018.gada laikā ir pieaudzis par 52% – no 47 767 gada sākumā līdz 72 530 gada beigās. Sistēmas lietotāju skaits ir pieaudzis par 26% – no 13 375 līdz 16 885. BID pilnveide turpinās.

Sadarbības līgumā par BIS lietošanu starp BVKB un Rīgas pilsētu ir noteikta kārtība, kādā pašvaldība lieto www.bis.gov.lv, lai izpildītu Būvniecības likumā un Ministru kabineta noteikumos definētās funkcijas un uzdevumus. BVKB ir BIS pārzinis no 2017.gada 1.janvāra. BIS darbību nosaka 2015.gada 28.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.438 “Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi”.

Lasīt vairāk...

EK piešķir 367 milj.eiro diviem Baltijas enerģētikas infrastruktūras projektiem

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi lēmumu par teju 800 milj.eiro atbalsta piešķiršanu reģionam nozīmīgu pārrobežu enerģētikas infrastruktūras projektu īstenošanai, tostarp piešķirti 322 792 500 eiro Baltijas valstu elektroenerģijas sinhronizācijai un 44 000 000 eiro Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošanai, informē Ekonomikas ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

EK norāda, ka Baltijas valstu elektroenerģijas sinhronizācijas projekts ir komplicēts un steidzams. Vienlaikus uzsvērts, ka šis ir būtisks projekts ne tikai Baltijai, bet arī visai Eiropas Savienībai (ES), jo tas nodrošinās altijas valstu integrāciju ES enerģijas tīklos. EK pauž gandarījumu par valstu iesaisti jautājuma ātrā risināšanā un norāda, ka projekts vairos solidaritāti un inovācijas. Baltijas valstu sinhronizācijas projekta pirmās fāzes kopējās izmaksas ir 430,39 milj. EUR, no tiem 75% jeb 322 792 500 EUR tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta Connecting Europe Facility (CEF) finansējuma, savukārt pārējās izmaksas būs jāsedz Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoriem - Litgrid AB, AS Augstsprieguma tīkls un Elering AS.

Savukārt Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbības uzlabošanas projektu, kura pieteicēja ir AS Conexus Baltic Grid, EK atzina par labi izstrādātu un rūpīgi izvērtētu, īpaši no pārrobežu ietekmes un ieguvumu viedokļa, pamatojot projekta ieguvumus ne tikai Latvijai, bet arī visai Baltijai. Modernizācijas rezultātā tiks nodrošināta pilnvērtīga sistēmas darbība, kad tiks pabeigti gāzes starpsavienojumi starp Poliju un Lietuvu (GIPL), Somiju un Igauniju (Balticconnector). Projekta kopējās izmaksas plānotas 88 milj. EUR, no kurām 50% jeb 44 miljoni EUR tiks segti no CEF finansējuma, savukārt atlikusī daļa tiks segta no AS Conexus Baltic Grid puses.

CEF atbalstam varēja pieteikties enerģētikas infrastruktūras projekti, kuri identificēti kā kopīgo interešu projekti. Šajā finansējuma uzsaukumā, kurš noritēja no 2018.gada 11.jūnija līdz 11.oktobrim, EK saņēma 22 pieteikumus. No tiem tālākai vērtēšanai izvirzīti 20 projekti, no tiem 14 atbalstīti finansējuma saņemšanai. Divi tiks īstenoti viedo tīklu sektorā, 2 - CO2 transporta, 7 - elektroenerģijas un 3 gāzes sektorā.

Karte - ec.europa.eu

Lasīt vairāk...

Vairāk nekā pusei pārbaudīto balkonu steidzami vajadzīgs remonts

Ekonomikas ministrija (EM) sadarbībā ar būvspeciālistiem 2018.gada beigās sarīkojusi 316. un 318.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku balkonu tehniskā stāvokļa izpēti 29 mājās, iesakot trīs tipveida risinājumus, vēsta EM sabiedrisko attiecību nodaļa. Tā kā daudzām tipveida daudzdzīvokļu mājām vidējais kalpošanas ilgums balkonu un lodžiju plātnēm, lieveņiem un norobežojošajām konstrukcijām strauji tuvojas beigām, šo divu sēriju ēkas tika prioritāri izvēlētas izpētei, jo namu pārvaldnieki atzina, ka to balkonu stāvoklis ir viskritiskākais.

Pētījumā apsekoti balkoni 29 318. un 316.sērijas daudzdzīvokļu ēkās Rīgā, Jelgavā un Rēzeknē. Izpētes laikā secināts, ka 55% no pārbaudītajiem 316.sērijas ēku balkoniem un 83% no pārbaudītajiem 318.sērijas ēku balkoniem nekavējoties vai tuvāko trīs gadu laikā vajadzīgs remonts bojājumu novēršanai. Par īpaši bīstamiem atzīts 1% no pārbaudītajiem 316.sērijas ēku balkoniem un 0,3% no pārbaudītajiem 318.sērijas balkoniem, kuru ekspluatācija ir jāpārtrauc, tos demontējot. Jāņem vērā, ka par bīstamiem atzītie balkoni apdraud ne tikai dzīvokļu iemītniekus, bet arī zem tiem esošo balkonu dzīvokļu iemītniekus un garāmgājējus.

Izpētes rezultātā secināts, ka balkonu tehnisko stāvokli lielākoties ir ietekmējuši vides apstākļi un nepiemērota ekspluatācija. Balkonu konstrukcijām konstatēti bojājumi, kas raksturīgi nepietiekamai hidroizolācijai un sliktam lietus ūdens novadsistēmas tehniskajam stāvoklim. Dzīvokļu īpašnieki aicināti pievērst uzmanību balkonu norobežojošo konstrukciju tehniskajam stāvoklim, īpaši stiprinājumam pie ēkas, jo atsevišķos gadījumos tie vairs nav droši. Lai palīdzētu balkonu atjaunošanā, EM tipveida balkonu pārbūves risinājumos norādītas arī provizoriskās būvniecības izmaksas.

Te var skatīt EM pētījumu: https://server.em.gov.lv/index.php/s/6SAw2Ut36PWaRtA

Te var lejupielādēt tipveida risinājumus: https://server.em.gov.lv/index.php/s/Ab7YVdirtMCTAPY

Vairāk varēs lasīt žurnāla Būvinženieris nākamajos numuros, abonē vai pērc ‘’Preses servisa’’ tirdzniecības vietās.

EM ieskatā nākotnē nepieciešams turpināt vērtēt padomju laika sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku tehnisko stāvokli, kas tiks darīts atbilstīgi pieejamajiem resursiem.

Ilustratīvs foto no wordpress.com.

Lasīt vairāk...

Būvinženieru savienības valdes sēdē runā par prioritātēm

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes sēdē 22.janvārī Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāja, Būvuzņēmēju Partnerības vadītāja Baiba Fromane stāstīja par svarīgākajiem uzdevumiem, kas padomei būtu veicami. Tiesa, daudz atkarīgs no tā, cik spēcīga būs politiskā vide, kā tiks virzīti prioritārie uzdevumi 2019.–2022.gadam. Tikai tad kādam no uzdevumiem ir vērtība, ja tie ir realizējami, piemēram, būvkomersantu klasifikācijas nozīme publiskajos iepirkumos. Svarīgi pabeigt iesāktās lietas: ģenerālvienošanos par minimālo algu, darba spēka pieejamību. Daudz jautājumu ir par izglītību no strādnieka līdz inženierim. Svarīga digitalizācija, elektroniskā darba laika uzskaite, būvprojektu saskaņošana, sertificēšanas sistēma u.c. Baiba Fromane Būvniecības padomē apspriešanai piedāvās definējamus un pēc tam “izmērāmus” darbus.

LBS valde lēma, ka definēs savas prioritātes, uzdevumus, un ar šiem priekšlikumiem LBS valdes priekšsēdētāja vietnieks Artis Dzirkalis Būvinženieru savienību pārstāvēs Būvniecības padomē.

Valdes sēdē piedalījās Valdis Birkavs. Viņš bija aicināts pastāstīt par Madrides kluba, kurā uzņemti bijušie dažādu valstu prezidenti un premjerministri, aktivitātēm Ķīnā, Austrumu Timorā, Ziemeļāfrikā un citur. Valdes locekļi secināja, ka globāls skatījums ir ļoti noderīgs un vērtīgi būtu ar Valdi Birkavu satikties biežāk, lai ieklausītos un diskutētu par Latvijas vietu pasaulē. “Ja ir daudz prioritāšu, tad to nav,” secināja Valdis Birkavs, vērtējot mūsu valdības deklarāciju un kā piemēru minot Igauniju, kur savulaik Lennarts Meri neļāva nevienam valdības pārstāvim iziet no telpas, līdz nebūs definēta viena vienīga un pati svarīgākā valsts prioritāte. Pēc sešu stundu debatēm viņš, atverot durvis, koridorā gaidošajiem žurnālistiem pateica tikai divus vārdus “Digitālā Igaunija”. Tā līdzi sev uz attīstību aizveda arī pārējās nozares.

LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume informēja par Būvspeciālistu sertificēšanas institūcijas aktualitātēm. Valdes locekle Mārīte Šperberga iepazīstināja ar LBS sabiedriskajiem projektiem un aktivitātēm.

Lasīt vairāk...

Būvspeciālistu sertificēšanā jauna kārtība

Šī gada 22.janvārī Latvijas Arhitektu savienība (LAS), Latvijas Būvinženieru savienība (LBS), Latvijas Elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācija (LEEA) un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība (LSGŪTIS) no Ekonomikas ministrijas saņēma deleģēšanas līgumus “Par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību”. Līgumi stājušies spēkā ar parakstīšanas brīdi un ir spēkā trīs gadus.

Lai uzlabotu būvspeciālistu sertifikāciju un patstāvīgās būvprakses uzraudzību, 2018.gada 20.martā stājās spēkā Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.169 ,,Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”, saskaņā ar kuriem MK noteikumi Nr. 610 atzīti par spēku zaudējušiem.

Jaunā kārtība paredz jaunas prasības būvspeciālista sertifikāta iegūšanai, nosakot, ka būvspeciālistam ir jāizpilda minimālā praktiskā darba pieredzes programma sertificēta speciālista uzraudzībā un jānokārto kompetences pārbaude – eksāmens.

Kas jaunajā būvspeciālistu sertificēšanas kārtībā ir būtisks? Visa kompetences pārbaudes institūciju darbība jāveic ar mērķi, lai nodrošinātu kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu būvniecību.

Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume skaidro, ka sertificēšanās pretendentiem agrākā testa vietā tagad ir jākārto eksāmens, kura biļetēs ir jautājumi atbilstoši Būvniecības likuma 9.panta prasībām. Tās ir “Būtiskās būvei izvirzāmās prasības”: mehāniskā stiprība un stabilitāte; ugunsdrošība; higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība; lietošanas drošība un vides pieejamība; akustika (aizsardzība pret trokšņiem); energoefektivitāte; ilgtspējīga dabas resursu izmantošana; kvalitātes standartu pielietojums.

Visiem būvspeciālistiem būs jākļūst par Būvniecības kvalitātes Standartu bibliotēkas lasītājiem. Līgumā ir definētas būvspeciālistu un kompetences pārbaudes institūciju tiesības un atbildība.

Izpildot atbilstīgās kompetences pārbaudes institūcijas definēto minimālo būvprakses programmu, pretendenti ar atbilstošu izglītību sertificēties varēs jau pēc divu gadu būvprakses iegūšanas.

Patstāvīgās prakses uzraudzība paredz, ka līdz kārtējā gada 1.aprīlim būvspeciālistam Būvniecības informaācijas sistēmas (BIS) datu bāzē jāievada informācija par iepriekšējā kalendārajā gadā vadīto patstāvīgo būvpraksi un apgūto profesionālo pilnveidi kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā programmā un apjomā.

Ja būvspeciālists divus gadus piecu gadu laikā kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav praktizējis būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz kompetences novērtēšanu.

Ja būvspeciālistam visu piecu gadu laikā kompetences pārbaudes iestādes noteiktajā apjomā nav bijuši kompetenci paaugstinoši pasākumi būvspeciālista sertifikātā norādītajā jomā un darbības sfērā, būvspeciālistu uzaicina uz profesionālās pilnveides pārbaudi.

Arhitektūras jomā, ēku konstrukciju projektēšanā vai siltumapgādes, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērā sertificētie būvspeciālisti no 2019.gada 1.aprīļa ievēro ēku energoefektivitātes jomu regulējošo normatīvo aktu prasības.

Kompetences pārbaudes iestāde ne retāk kā reizi piecos gados, veicot Būvniecības likuma 13.panta 9.1 daļā minēto pārbaudi, pārbauda visus būvspeciālistus un katru gadu veic padziļinātu pārbaudi 1% kopējā būvspeciālistu skaita katrā darbības sfērā saskaņā ar Ekonomikas ministrijā apstiprinātām vadlīnijām. Tāpēc MK noteikumi Nr.169 paredz ekspertu brīvu iekļūšanu objektos pārbaužu izpildei.

Jaunā kārtība palielina kompetences pārbaudes iestādes darba apjomu un atbildību. Tāpēc pirms deleģēšanas līguma slēgšanas ar Ekonomikas ministriju kompetences pārbaudes iestādei jābūt novērtētai Latvijas Nacionālajā akreditācijas birojā atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17024:2012 “Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām”, jāsaņem akreditācijas apliecība un jāizpilda Ekonomikas ministrijas rīkojums “Vadlīnijas būvspeciālistu kompetences pārbaudes iestādēm par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību”.

Detalizētāku informāciju par kompetences pārbaudei var iegūt katrā no speciālistus sertificējošām institūcijām: Latvijas Arhitektu savienībā, Latvijas Būvinženieru savienībā, Latvijas Elektroenerģētiķu un lektrobūvnieku asociācijā un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienībā.

Latvijas Būvinženieru savienībā jautājums var uzdot pa epastu: lbs@blbs.lv vai pa tālruni: 67845910.

Lasīt vairāk...

Aicina uz augstceltņu dizaina semināru Tallinā

Igaunijas Civilo inženieru asociācija aicina uz semināru par dzelzsbetona augstceltņu dizainu 30.janvārī Tallinā, viesnīcā ''Park Inn Radison Meriton''.

Tēmu par dzelzsbetona augstceltņu stabilitāti seminārā risinās zinātņu doktors Dick van Keulen. Dzelzsbetona augstceltņu dizaina tendences 2D un 3D formātā pasaulē analizēs zinātņu doktors Gabriel Tarta. Par stiprināšanas sistēmām dzelzsbetonā augstceltņu konstrukcijās referēs inženieris Alar Kaes.

Pieteikšanās pa epastu info@ehitusinsener.ee līdz 28.janvārim. Semināra darba valoda - angļu.

Semināra pieteikums un programma angliski:
ESTONIAN ASSOCIATION OF CIVIL ENGINEERS ORGANIZES TRAINING FOR CIVIL ENGINEERS:
DESIGN OF HIGH-RISE BUILDINGS IN PRECAST CONCRETE
January 30 2019, Tallinn, Estonia
Venue: Park Inn by Radisson Meriton Conference and Spa Hotel Tallinn Conference Center, Address Toompuiestee 27
Program:
9.30-10.00 Registration
10.00-10.15 Introduction
10.15-11.00 Precast high-rise building structures and connections in precast stability structures, I.Dick van Keulen, PhD
11.00-11.20 Coffee break
11.20-12.45 Precast high-rise building structures and connections in precast stability structures, I.Dick van Keulen, PhD
12.45-13.45 Lunch
13.45-14.45 Special considerations in global design for precast (2D, 3D) Gabriel Tarta, PhD
14.45-15.00 Coffee break
15.00-16.30 Tying system in precast for accidental actions (high-rise buildings) Alar Käes, Chartered Engineer
16.30 Closing words
Working language: English
Registration by e-mail info@ehitusinsener.ee until January 28
Participation fee:
until January 21: 190 EUR + VAT 20%
January 22 - January 28: 210 EUR + VAT 20%

 

Lasīt vairāk...

LU Zinātņu mājas projektu prezentē Briselē

Eiropas Parlamentā (EP) Briselē 22.-23.janvārī norisināsies Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam posmā 2021.-2027. veltīts seminārs “ES ieguldījumu kaleidoskops šodien un rīt”. Tajā kā vienīgais pārstāvis no Baltijas valstīm ar pieredzes stāstu un prezentāciju par Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra būvniecību Torņakalnā uzstāsies LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, vēsta EP preses sekretāre Signe Znotiņa-Znota.

LU Akadēmiskā centra būvniecības 2.kārtā tiek izmantoti ES struktūrfondu, Latvijas valsts budžeta un LU līdzekļi, kā arī Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Padomes Attīstības bankas investīciju aizdevumi Investīciju Eiropai jeb “Junkera plānā”, kopumā vairāk nekā 85 miljoni eiro.

LU Akadēmiskā centra otrās kārtas pirmā ēka – Zinātņu māja – tiks atklāta 28.janvārī. Te strādās seši zinātniskie institūti un divas fakultātes, darbosies 72 modernas laboratorijas, vairāk nekā 450 darba vietas zinātniekiem. Vairāk par ēku varēs lasīt žurnāla Būvinženieris nākamajā numurā – abonē vai pērc ‘’Preses servisa’’ tirdzniecības vietās!

Foto - Māris Lazdāns, photored.lv

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei