Objekti filtrēti pēc datums: janvāris 2019

VNĪ būvniecības iepirkumos prasīs BIM izmantošanu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2019.gadā plāno būvniecības nozares iepirkumus 22 miljonu eiro kopvērtībā, vēstīts mājaslapā vni.lv. Kā uzsver VNĪ valdes locekle Sigita Janvāre, 2019.gada otrajā pusē VNĪ būvniecības iepirkumus papildinās jaunums, proti, prasība izmantot būvju informācijas modelēšanu jeb BIM. Tas ir veids, kā uzlabot gan procesu caurspīdīgumu, gan būvniecības efektivitāti un kvalitāti.

Ar būvniecību saistītos iepirkumos VNĪ 2019.gadā plāno noslēgt līgumus vērtībā ap 22 miljoniem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Lielākie ar būvniecību un projektēšanu saistītie iepirkumi būs prototipēšanas darbnīca Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas vajadzībām, kā arī Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīca. Abiem projektiem, kuri plānoti 4,4–4,5 miljonu eiro apmērā katrs, ir piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Tie vienlaikus paredz līdz šim degradēto teritoriju revitalizāciju un organizāciju darba apstākļu uzlabošanu.

“Sešas darbnīcas Aristīda Briāna ielā, kurās Latvijas Mākslas akadēmijas un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņi varēs papildināt praktiskās iemaņas, labi sasauksies ar radošo industriju inkubatoru, kas taps “TabFab” kvartālā. Mēs, attīstot šo rajonu, ceram, ka organizāciju starpā izveidojusies sadarbība pavērs jaunu elpu iemītniekiem un ar padarītā rezultātiem ļaus konkurēt gan Baltijas, gan Eiropas līmenī,” teica Sigita Janvāre.

Nacionālās operas un baleta skatuves dekorāciju darbnīcas pārbūvei un mēģinājumu zāles izveidei Lubānas ielā 80 būs vairāki ieguvumi. Pirmkārt, opera un balets varēs operatīvāk sagatavot, pielāgot un izmēģināt izrāžu dekorācijas, jo līdz šim skatuves izmēģinājumi notika operas Jaunajā zālē. Otrkārt, jaunbūvējamā mēģinājumu zāle ar laiku varētu tikt atvērta arī pasākumiem plašākai publikai, Šķirotavas rajonā radot vēl vienu kultūras telpu.

Iesniegšanai būvvaldē tiek gatavots pilnais būvprojekts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālam, kas atradīsies līdzās rekonstruētajam Okupācijas muzejam un Nākotnes namam. Plānots, ka memoriāla būvniecības darbi tiks sadalīti vairākās kārtās, un pirmais iepirkums varētu notikt šogad. Sākta tehniskās dokumentācijas gatavošana ideju konkursam par ēkas Audēju ielā 7, Vecrīgā, pārbūvi. Viens no konkursa aspektiem būs ieteikumi ēkas turpmākai izmantošanai.

Pērn decembrī “Mercell” iepirkumu sistēmā rīkotā piegādātāju aptauja apliecināja, ka VNĪ iepirkumi pēdējos gados tiek pietiekami labi novērtēti. Gandrīz 80% respondentu bija pozitīvs vērtējums gan par VNĪ iepirkumiem kopumā, gan par to administrēšanas kvalitāti, tehniskajām specifikācijām un pieejamās informācijas kvalitāti. “Mercell” iepirkumu sistēmas aptaujas rezultāti liecina – aptuveni trīs ceturtdaļas piegādātāju uzskata, ka VNĪ konkursos viņu piedāvājumi ir vērtēti godīgi un lēmumi ir pieņemti atklāti.

Janvāre uzsver, ka veiksmīgu un saimnieciski izdevīgu būvniecības iepirkuma rezultātu nodrošina iespējami precīzāka uzdevumu formulēšana, atklāta komunikācija ar pretendentiem un laba pasūtītāja reputācija. “Ja mēs kā pasūtītāji paši esam pārliecināti par to, ko vēlamies sasniegt, esam labi sagatavojuši mājas darbu, proti, spējam konkrēti formulēt prasības, tad arī iepirkums kopumā būs veiksmīgs. Ļoti nozīmīga ir sadarbība ar telpu lietotājiem, lai mēs izprastu viņu vajadzības un varētu tās apmierināt iespējami labākajā veidā,” skaidro VNĪ valdes locekle.

Janvāre pauž – veiksmīgam iepirkumam un patiešām izdevīgu piedāvājumu saņemšanai ir svarīgi noteikt optimālus piedāvājumu iesniegšanas un izvērtēšanas termiņus. Tad būvnieki var izrēķināt savas iespējas, precizēt neskaidrās nianses, un iepirkumu komisija var izsvērti pieņemt lēmumu. VNĪ vēlas padarīt iepirkumus starptautiskus, tādēļ piedalīties iepirkumos mudina arī būvniekus kaimiņvalstīs. Tiesa, visā Baltijas reģionā būvniecības nozare ir aktīva, tādēļ interese pagaidām nav pārāk liela. Taču starptautisks vēriens bija pērn notikušajam “TabFab” radošā kvartāla metu konkursam, kurā pieteikumus iesniedza pretendenti ne tikai no Latvijas, bet arī Dānijas, Japānas, Lielbritānijas, Lietuvas un Itālijas. Patlaban ar konkursa uzvarētāju Latvijas arhitektu biroju „NRJA” jeb “No Rules Just Architecture” notiek sarunas par būvprojekta izstrādi.

VNĪ patlaban īsteno 32 nozīmīgus attīstības projektus aptuveni 135 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmums nodrošina profesionālu nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību ap 500 nekustamo īpašumu adresēm ar 1700 ēkām 1,2 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumu vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Lasīt vairāk...

Būvinženieru savienība uzņem Polijas kolēģus

Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) šonedēļ uzņem Polijas Mazovieckas rajona civilo inženieru palātas delegāciju, lai apspriestu nozares aktualitātes, attīstību un organizāciju sadarbību. Piektdien, 18.janvārī, poļu inženieri tikās ar LBS pārstāvjiem biedrības birojā, kā arī piedalījās sanāksmēs SIA “Velve” un kompānijas CMB Inženieru kompetences centrā.

Polijas inženieru palātu pārstāvēja priekšsēdētājs Romans Lulis, viņa vietnieki Radoslavs Cihockis un Mečislavs Grodzkis, padomes sekretārs Mariušs Okuņs un pārvaldes priekšnieks Kazimieržs Lonevskis.

LBS sarunās pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, viņa 1.vietnieks Raimonds Eizenšmits, vietnieki Helēna Endriksone un Artis Dzirkalis, Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētāja vietnieks, kā arī LBS ārlietu sekcijas vadītājs Jānis Igaunis, izpilddirektore Vaira Ronimoisa, sabiedrisko attiecību vadītāja Mārīte Šperberga un biroja vadītāja Ilze Zālamane.

Foto – Mārīte Šperberga

Lasīt vairāk...

Apbalvo jauno profesionāļu rakstu konkursa dalībniekus

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) žurnāla ‘’Būvinženieris’’ padome 17.janvārī apbalvoja jauno inženieru rakstu konkursa dalībniekus, kuru darbus vērtēja 2018.gadā rubrikā ‘’Vārds jaunajiem’’, ko atbalsta būvkompānija ‘’Merks’’. Kā uzsvēra padomes dalībnieki, jaunie speciālisti lieliski papildinājuši žurnāla tēmu klāstu, pievienojot mūsdienīgu skatījumu, analītisku viedokli, risinājumus un praktiskus ieteikumus.

Naudas balvas saņēma visi jaunieši. Sarunās konkursa dalībnieki iepazinās ar LBS darbību, stāstot par sevi un pateicoties par iespēju publicēt diplomprojektos balstītos rakstus profesionāļu žurnālā. Padomes pārstāvji uzteica profesorus, kuri mudinājuši studentus gatavot publikācijas – Sandra Gusta un Silvija Štrausa no Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU), Artūrs Lešinskis no Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Aivars Caune Rīgas Celtniecības koledžā (RCK). Jauniešu stāstījums katram par sevi pārliecināja, ka nozarē ienāk mērķtiecīgi, kompetenti un augsti motivēti speciālisti.

Padomes pārstāvis Aivars Caune, vērtējot darbus, savus secinājumus formulēja rakstiski, uzteicot ikvienu jauno speciālistu. Publicējam vērtējuma tekstu.

‘’Pārsla Esmeralda Sietiņa, RTU, ,,Cik tālu līdz ilgtspējai”: Interesanta un saistoša intervija ar profesoru Dr.sc.ing. Artūru Lešinski. Intervijā atklājas problēmas, kas ietekmē ilgtspējas būvniecību, kā arī tas, ka novērtēšanas sistēmas (ASV un arī Lielbritānijas) pirmkārt ir orientētas uz būves energoefektivitāti un tikai tad uz cilvēku, kas atradīsies šajā būvē.

Jānis Freimanis, LLU, ,,Aktuālais BIM” – 1.daļa un ,,Aktuālais BIM“ - 2.daļa: Ļoti aktuāla tēma, kas lasītājam sniedz priekšstatu par BIM ieviešanas nepieciešamību Latvijas būvniecības iepirkumos. Rakstā tiek atspoguļots gan valdības (Ekonomikas ministrijas), gan nevalstisko organizāciju (LATBIM un BŪVID) veikums BIM ieviešanā. Autors nonāk pie secinājuma, ka šobrīd no valdības puses pietrūkst vienotas un detalizētas stratēģijas, kā arī rīcības BIM attīstības sekmēšanai.

Jurģis Mežals, RTU, ,,Ģeosintētiskie materiāli efektīvākai ceļu būvei”: Atstarojošo plaisu novēršana pielietojot ģeokompozītu ( ģeorežģi ar ģeotekstilu) būtu veiksmīgs piedāvājums Latvijas ceļu kvalitātes uzlabošanai. Var prognozēt, ka ieguldījumi atmaksātos, bet pagaidām Latvijā nav pārbaudītas aprēķinu metodes un testēšanas iekārtas.

Alvis Epners, RTU, ,,Zeme – gaiss siltummaiņi”: ZGSM kā ventilācijas un kondicionēšanas sastāvdaļas – autors norāda uz sistēmas neefektivitāti.

Anna Kozorovicka, RCK, ,,Vai vēsturiskās tehnoloģijas atstājam pagātnē?: Iepazīstina ar amatnieku prasmēm, kas pielietojamas arī mūsdienās, lai sekmīgi un pareizi veiktu vēsturisko lietu un priekšmetu atjaunošanu.

Elīna Biņkovska, RTU, ,,Mainīgas gaisa plūsmas vārsti un ventilācijas sistēmas”: Salīdzina mainīgas gaisa plūsmas (VAV) sistēmas un pastāvīgās gaisa plūsmas (CAV) sistēmas. VAV sistēma ir energoefektīvākā ēku ventilācijas sistēma. Tās gaisa apstrādes agregāti ir mazāki un izmaksas ir zemākas arī ekspluatācijas laikā (mazāks elektroenerģijas patēriņš).

Antons Korņilovs, RTU, ,,Ģeotermālie siltumsūkņi apkures sistēmās”: Autors īsi, bet saprotami aprakstījis ģeoterminālo siltumsūkņu sistēmas projektēšanu un atbilstoša siltuma avota izvēli.

Viktorija Jakovļeva, RTU, ,,Čeboksaru lidostas termināla koncepts” un ,,Līvu laukuma analīze un publiskās ārtelpas”: Kā uzsver autore, ‘’lidostas projektēšanas process veido ne tikai inženierrisinājumi un būvkonstrukcijas, bet arī galvenais faktors – cilvēks”. Savā darbā autore radījusi vīziju par sakārtotu un funkcionālu vidi, kas ietver jaunas tehnoloģijas un kopumā atbilstošu mūsdienīgu arhitektūras objektu.

Publikācijā par Līvu laukuma analīzi varam pārliecināties par autores iedziļināšanos pilsētas publiskā ārtelpas kvalitātes kritēriju izpētē un secinājumos par ārtelpas iekļaušanos pilsētvidē atbilstoši iedzīvotāju prasībām.

Kopumā visi autori ir ieguldījuši darbu un laiku, kurš vairāk, kurš mazāk. Galvenais, ka viņi ir uzdrīkstējušies piedalīties un rakstīt. Katrā no šiem darbiem arī Būvinženiera lasītājs var atrast informāciju par projektēšanas un būvniecības niansēm, novērtēt rakstos minētos procesus.’’

Lasīt vairāk...

Žurnāla ''Būvinženieris'' padome iesaka tēmas šī gada saturam

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) žurnāla Būvinženieris padome 17.janvārī pulcējās uz tikšanos, lai rezumētu pērn paveikto un ieteiktu tēmas šī gada izdevumu saturam. Žurnāla veidotāja 13 gadu garumā Mārīte Šperberga pieteica padomei redaktori Antru Ērgli, kura turpinās profesionālā izdevuma veidošanu un atbildēs par LBS informācijas ievietošanu interneta avotos. Mārīte Šperberga turpinās vadīt Būvindustrijas lielās balvas projektu.

Padomes dalībnieki uzteica žurnāla profesionālo kvalitāti un vēlēja to uzturēt un papildināt arī turpmāk. LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume rosināja regulāri aprakstīt sertifikāciju un būvniecības juridiskos aspektus. LBS Konsultants valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone ieteica mudināt nozares dalībniekus abonēt žurnālu mācību iestādēm, kur jaunieši apgūst nozares profesijas. Aivars Caune ieteica turpināt publicēt jauno inženieru rakstus, kas veidoti uz labāko diplomprojektu pamata. Ilmārs Leikums mudināja publicēt intervijas ar jaunās valdības ministriem, kas veidos nozares politiku, kā arī analizēt pārmērīgas birokrātijas piemērus.

LBS valdes priekšsēdētāja vietnieks Raimonds Eizenšmits mudināja atainot jauno tehnoloģiju izmantošanas pieredzi no projektētāju un būvuzņēmumu ikdienas, kā arī uzlabot grafisko materiālu kvalitāti žurnālā. LBS jurists Maksims Miņejevs ieteica precizēt un papildināt rubriku nosaukumus, kā arī turpināt žurnāla satura veidošanu saistošu ne tikai nozarei, bet arī citiem lasītājiem. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesores Silvija Štrausa un Sandra Gusta aicināja plašāk atainot nozares augstskolu norises un izmantot vēsturiskos materiālus publikāciju veidošanā. Tālis Straume ieteica no inženieru viedokļa analizēt aktuālās norises nozarē, kā arī biežāk publicēt nozares dalībnieku viedokļus par tām.

Lasīt vairāk...

Mežaparka Lielajā estrādē iebetonē kapsulu nākamajām paaudzēm

Šodien, 16.janvārī, Mežaparka Lielajā estrādē, kur rit atjaunošanas darbi, svinīgi iebetonēta kapsula nākamajām paaudzēm, vēsta Rīgas domes Īpašuma departamenta komunikācijas nodaļa.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana tika uzsākta 2016.gada 11.martā, Rīgas domei un Kultūras ministrijas Latvijas Nacionālajam kultūras centram parakstot līgumu par būvprojekta izstrādi ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem. Pirmā atjaunotā daļa – skatītāju laukums – ekspluatācijā tika nodots 2018.gada 7.jūnijā. Mežaparka Lielās estrādes jaunās skatuves būvdarbi notiks divās daļās. Pirmā daļa tiks pabeigta līdz 2020.gada 18.jūnijam pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Otrā daļa turpināsies pēc svētkiem līdz 2023.gadam, kad Dziesmu svētki svinēs 150.gadadienu.

Svinīgajā sarīkojumā piedalījās, kapsulu ar mūsdienām zīmīgiem priekšmetiem piepildīja, runas un laba vēlējumus teica kultūras ministre Dace Melbārde, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, viņa vietnieks Oļegs Burovs, Dziesmu svētku virsdiriģenti, Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta vadītāja Agra Bērziņa, PS “LNK, RERE” projekta direktori Valdis Koks un Jevgenijs Locovs, arhitekti Juris Poga un Austris Mailītis, pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, XII Latvijas Skolu jaunatnes un dziesmu deju svētki organizatori un projektā iesaistīto institūciju pārstāvji.

Foto – Dmitrijs Suļžics, F64, no Rīgas domes albuma.

Lasīt vairāk...

Vidzemes skolas sacenšas par enerģijas patēriņa samazināšanu

Janvārī dots starts skolu sacensībai programmā “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs”, kuras gaitā līdz 2019.gada decembrim vairāk nekā 20 skolas astoņās Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldībās apņēmušās samazināt enerģijas patēriņu, mainot kolektīva paradumus un izmantojot energotaupības paņēmienus. Reizē ar Cēsu Enerģijas dienu šī gada 10.janvārī notika pirmā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) tikšanās ar programmas “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs” dalībniekiem – skolotājiem, skolu darbiniekiem un pašvaldību speciālistiem, vēsta VPR sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte. Programmas mērķis ir uzlabot racionālu enerģijas patēriņu, motivējot izglītības iestādes sadarboties ar pašvaldībām un iesaistīt skolēnus enerģijas izmaksu mazināšanā.

Skolās rūpīgi kontrolēs siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, stundās izmantos mācību materiālus par deviņām tēmām – Enerģijas patēriņš ēkās, Apkure, Elektrība, Enerģijas veidi, Klimata pārmaiņas, Apgaismojums, Ventilācija, Ūdens, Energoefektivitāte ēkas konstrukcijās un sistēmās. Mācību materiāli pieejami Vidzemes plānošanas reģiona mājas lapā. Lai motivētu dalībniekus, konkurenci radīs skolu tops, kurā tiks izmantoti tikai pašām komandām zināmi nosaukumi un uzvarētājs būs zināms vien programmas noslēgumā. Programmā piedalās skolā šogad rūpīgāk sekos līdzi Smiltenes vidusskolas, Blomes pagasta pamatskolas, Launkalnes sākumskolas, Līgatnes novada vidusskolas, Rubenes pamatskolas, Ziemeļvidzemes internātpamatskolas Vaidava, Kocēnu pamatskolas, Cēsu 1.pamatskolas, Cēsu 2.pamatskolas, Gulbenes novada valsts ģimnāzijas, Gulbenes sākumskolas, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas un Liepas pamatskolas skolēni, skolotāji un pārējie skolas darbinieki. Savukārt tikai ar elektroenerģijas patēriņa uzskaiti programmā piedalās Palsmanes pamatskola, Bilskas pamatskola, Variņu pamatskola, Jura Neikena Dikļu pamatskola, Ziemeļvidzemes internātpamatskola Dauguļi, Rāmuļu pamatskola, Galgauskas pamatskola, Lejasciema vidusskola un Zaubes pamatskola.

Programmu “Efektīvs enerģijas patēriņš izglītības iestādēs” īsteno Vidzemes plānošanas reģions Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020.gada projektā “Efektīvi finanšu instrumenti ēku energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai" (EFFECT4buildings) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Norvēģijas atbalstu. “EFFECT4buildings” mērķis ir palielināt ēku energoefektivitātes pasākumu apjomu publiskajās ēkās Baltijas jūras reģiona teritorijā. Vairāk par projektu vietnē: http://www.vidzeme.lv .

Lasīt vairāk...

Graustam Kalnciema ielā 2B konservācija jāpaveic četros mēnešos

Uzklausot pieaicināto ekspertu ziņojumus un īpašnieka paskaidrojumus, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas sēdē 14.janvārī nolemts, ka grausta Kalnciema ielā 2B konservācija jāpaveic četru mēnešu laikā, vēsta Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa. Pašvaldības Īpašuma departamenta sagatavotajā lēmumprojektā, ko Rīgas domes sēdē apstiprināja 23.janvārī, noteikts ne vēlāk kā četru mēnešu laikā noslēgt nama atjaunošanas būvprojekta izstrādes līgumu, kas paredz būves ielas fasāžu atjaunošanu iepriekšējā izskatā, atbilstoši 3D uzmērījumiem. Lēmums paredz nekavējoties, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no spēkā stāšanās dienas sākt būves konservāciju un pilnībā to pabeigt ne vēlāk kā četru mēnešu laikā.

Līdzīgs termiņš noteikts, lai noslēgtu līgumu par ēkas pārbūves vai atjaunošanas būvprojekta izstrādi, sešu mēnešu laikā to minimālā sastāvā saskaņot Rīgas pilsētas būvvaldē un 14 mēnešu laikā sākt būvatļaujā norādīto projektēšanas nosacījumu izpildi. 18-24 mēnešu laikā pilnībā jāizprojektē un jāsāk nama atjaunošana. Būves pilnīga sakārtošana pabeidzama ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā pēc būvatļaujas saņemšanas, kurā ir atzīmes par projektēšanas nosacījumu un būvdarbu sākšanas nosacījumu izpildi, bet ne vēlāk kā 46 mēnešu laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas.

Kopš pagājušā gada beigām pēc ēkas vienā daļā notikušā ugunsgrēka ekspertu uzraudzībā turpinās ēkas Kalnciema iela 2B sakārtošana, šī gada sākumā atjaunota satiksme gar objektu. 4.janvārī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs pie ēkas sasauca operatīvo sanāksmi, kurā piedalījās Rīgas domes Īpašuma departamenta, būvvaldes, Satiksmes departamenta pārstāvji, uzņēmuma “CMB” būvinženieri, ēkas īpašnieku pārstāvji no uzņēmuma “Novira Capital” un viņu nolīgtie būvnieki.

Lai novērstu pērn 25.novembrī notikušā ugunsgrēka seku radīto bīstamību un apdraudējumu pilsētvidei, līdz 4.janvārim bija demontēta Kalnciema ielas 2B ēkas fasādes daļa līdz pirmā stāva līmenim. Būveksperti vērtēja, vai ir nepieciešams demontēt atsevišķas detaļas ēkai Raņķa dambja pusē. Demontāža notiek saskaņā ar izstrādāto projektu, darbu izmaksas sedz ēkas īpašnieks “Novira Capital”.

Foto no Rīgas domes albuma.

Lasīt vairāk...

Laureāti ceļo kopā ar Knauf

Moduļu koka ēka Woodcube bija pirmais piecstāvu masīvkoksnes dzīvojamais nams Vilhelmsburgā, Vācijā, viens no vairākiem apskates objektiem Būvindustrijas lielās balvas laureātu ceļojumā kopā ar Knauf. Žurnāla jaunākajā numurā lasiet par moduļu koka ēku kvartāla draudzīgumu cilvēkiem un videi, Hamburgas attīstības konceptu, Elbas filharmoniju, mikroaļģu fasādes ēku un izdevniecības Axel Springer būvlaukumā redzēto.

Foto no žurnāla arhīva. Woodcube ēka Vilhelmsburgā, Vācijā.

Žurnālu "Būvinženieris" varat abonēt www.buvinzenieriem.lv , Latvijas Pasta nodaļās, savukārt iegādāties žurnālu varat Preses servisa tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/buvinzenieris/ .

Lasīt vairāk...

LU Zinātņu mājā – atvērta vide un oriģinālas detaļas

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) Būvniecības tehnoloģiju sekcija 10.janvārī rīkoja ekskursiju Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājas būvobjekta apskatei Torņakalnā. Jaunbūvē līdzās jau strādājošajam Dabaszinātņu akadēmiskajam centram rit pēdējie sagatavošanās darbi pirms nodošanas ekspluatācijā.

Ēku no pagraba līdz pat jumta terasei ap 20 LBS pārstāvjiem izrādīja arhitekte Vita Polkovņikova no biroja ''Sestais stils'', būvuzņēmuma AS ''LNK Industries'' projektu vadītājs Valdis Čerpakovskis, pasūtītāja pārstāve Edīte Megne, LU rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos, būvdarbu vadītājs Ivars Kājiņš.

Inženieri atzinīgi novērtēja celtnes atvērto, funkcionālo dizainu ar gaišām telpām un oriģinālām detaļām. Iespaidīgi veidots ātrijs no otrā stāva līdz pat jumtam, to ieskauj vītņu kāpnes un izvirzīti kabinetu logi. Pagrabā iekārtotas fizikas laboratorijas ar īpaši konstruētām inženiertehniskajām sistēmām. Īpaša vērtība – liektās stikla fasādes stūros uz Vecrīgas un Torņakalna pusi, kur paveras krāšņa galvaspilsētas ainava. Vairāk par jauno objektu Pārdaugavā lasiet nākamajā žurnāla ‘’Būvinženieris’’ numurā.

Foto - Māris Lazdāns

Lasīt vairāk...

Būvinženieru saimi papildina 6 jauni speciālisti

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un būvzinātņu fakultātē 8.janvārī notika augstākās izglītības studiju programmas "Būvniecība" kvalifikācijas darbu un diplomprojektu aizstāvēšana, informē Raimonds Eizenšmits, Valsts pārbaudījuma komisijas dalībnieks, Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Darbus Valsts pārbaudījumu komisijai, ko vadīja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, aizstāvēja un būvinženieru saimi papildināja Ingus Vanags, Artūrs Bigāts, Guntis Mucenieks, Didzis Apšāns, Didzis Rimkūns un Andis Balodis.

Kvalifikācijas darbus aizstāvēja pretendenti, kas LLU mācījās 3,5 gadu studijās pēc Rīgas Celtniecības koledžas absolvēšanas, diplomdarbus – 5 gadu profesionālo bakalauru studiju programmas dalībnieki.

Attēlā jaunie būvinženieri Ingus Vanags (no kreisās), Artūrs Bigāts, Guntis Mucenieks, Didzis Apšāns, Didzis Rimkūns un Andis Balodis. Foto – Raimonds Eizenšmits

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei