Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2019

Mjøstårnet – koka augstceltne Norvēģijā

Žurnāla ‘Būvinženieris’ februāra numurā – apraksts par Mjēsas torni Norvēģijā, kas pieteikts globālajā sacīkstē par augstāko koka ēku. Tā ir 18 stāvu daudzfunkcionāla celtne ezera krastā Brumundalā, kas papildina mazstāvu apbūves ainavu.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Publicitātes foto.

Lasīt vairāk...

Ģeopolimēra betons spiedes slogojumā

Ģeopolimēra betons ir viens no jaunās paaudzes materiāliem, kura ražošanā izmanto izdedžus, rūpniecības atlikumus un atkritumus. Rīgas Tehniskās universitātes doktorants Rihards Gailītis, Mg.sc.ing., žurnāla ‘Būvinženieris’ februāra numurā apraksta pētījumā iegūtos datus par otrreizējās pārstrādes materiāla īpašībām un izmantošanu infrastruktūras objektos.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto no pētījuma albuma.

Lasīt vairāk...

Lauku būvju projektu ‘’mamuts’’

Lauksaimniecības ražošanas ēku projektēšana un celtniecība Būvindustrijas Lielās balvas titula ‘’Gada inženieris’’ ieguvējam Mārtiņam Fībigam nav vienīgā nodarbe. Intervijā žurnāla ‘Būvinženieris’ februāra numurā viņš atklāj – ir ļoti prasīgs gan darbā, gan kā lektors augstskolā, jo tikai tā var uzturēt augstus profesijas un kvalitātes standartus. Kā Mārtiņš Fībigs kļuva par vienu no nedaudzajiem lauku būvju projektētājiem Latvijā un kāpēc tik svarīga viņam ir laba reputācija klientu lokā - lasiet intervijā.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto no Būvinženiera arhīva.

Lasīt vairāk...

Būvniecības padome ar ekonomikas ministru pārrunā nozarei svarīgus jautājumus

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ar Būvniecības padomes pārstāvjiem tikšanās laikā 21.februārī pārrunājis prioritāros pasākumus nozares attīstībai 2019.gadā, vēsta Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ministrs norādīja, ka daudzas nozares pārstāvju iezīmētās problēmas viņam nav svešas un apņēmās risināt būtiskos jautājumus, kā arī aktīvi iesaistīties Būvniecības padomes darbā.

Būvniecības padome šogad prioritāri plāno pievērsties šādu jautājumu risināšanai:

  • Būvniecības kvalitātes celšana;
  • Birokrātisko procesu mazināšana;
  • Juridisko risku mazināšana publiskos iepirkumos;
  • Darbaspēka pieejamības nodrošināšana nozarē.

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai. Padomē ir speciālisti no Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, kā arī 15 biedrību un nodibinājumu deleģēti pārstāvji.

Foto no EM albuma.

Lasīt vairāk...

Inovatīvas metodes betona salturības kontrolei

Rīgas Tehniskajā universitātē pētnieki Genādijs Šahmenko, Dr.sc.ing., Aleksejs Tatarinovs, Dr.sc.ing., un Jeļena Mironova, M.sc., no AS ‘’MB Betons’’ izstrādā jaunu metodi betona salizturības kontrolei. Ar tās palīdzību var iegūt plašāku informāciju par betona sairšanas procesu gan laboratorijā, gan vidē funkcionējošās konstrukcijās, pētnieki atklāj publikācijā žurnāla 'Būvinženieris' februāra numurā.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto no Genādija Šahmenko albuma: paraugu skenēšana.

Lasīt vairāk...

Lego tilts

Žurnāla ‘Būvinženieris’ februāra numurā raksts par Nīderlandē nesen pabeigto viaduktu, ko nesabojājot var demontēt un uzcelt no jauna citur. Būve pie senās Hanzas savienības pilsētas Kampenas ir pirmais «ziediņš» grandiozajos Nīderlandes plānos cirkulārās jeb aprites ekonomikas principus ieviest arī būvniecībā.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto – spanbeton.nl

Lasīt vairāk...

Zinātnieks biznesā

Žurnāla ‘Būvinženieris’ februāra numurā intervija ar inženierzinātņu doktoru Jāzepu Paplavski, Būvindustrijas lielās balvas Pamatakmens ieguvēju, kurš pusi darba mūža veltījis zinātnei, otru pusi – uzņēmējdarbībai. Viņš pauž pārliecību – gāzbetons būs pieprasīts arī turpmāk, jo nākotnes ārsienu materiālam jābūt ekoloģiski tīram un ar labām siltumizolācijas spējām.

Žurnālu abonē internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, pērc http://www3.presesserviss.lv/.

Foto no Būvinženiera arhīva: Jāzeps Paplavskis kopā ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, saņemot Pamatakmeni.

Lasīt vairāk...

Atvērta vide un spilgtas detaļas

Žurnāla ‘’Būvinženieris’’ februāra numurā apraksts par Latvijas Universitātes Zinātņu māju – otro jaunbūvi topošajā Torņakalna Akadēmiskajā centrā. Tās īpašā iezīme ir mūsdienīgas inženiersistēmas, kuru izbūve prasījusi trešdaļu celtniecības izmaksu. Lasiet par augstskolas jaunās ēkas laboratorijām ar amortizētiem lāzeriekārtu galdiem, energoefektīviem pāļiem pamatos un jaudīgām komunikācijām.  

Žurnālu var abonēt internetā https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, Latvijas Pasta nodaļās, kā arī iegādāties ''Preses servisa'' tirdzniecības vietās: http://www3.presesserviss.lv/

Foto - Māris Lazdāns, photored.lv

Lasīt vairāk...

Līdz 5.martam var pieteikties Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursam

Rīgas domes Īpašuma departaments izsludinājis pieteikšanos Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursam zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5, informē pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa. Termiņš pieteikumu iesniegšanai – 5.marts. Ar konkursa nolikumu var iepazīties mājaslapā http://meturdid.riga.lv/.

Konkursa mērķis ir iegūt arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu. Teritorija pie Dailes teātra ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums – teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielā līdz teātra kasēm ir akciju sabiedrības ‘’Valsts nekustamie īpašumi’’ (VNĪ) pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē no kasēm līdz Matīsa ielai – Rīgas pašvaldības īpašumā.

Metu konkursa žūrijas komisiju vadīs Kultūras ministrijas arhitektūras eksperts Jānis Dripe, viņa vietnieks ir Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs. Komisijā ir VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica, VSIA “Dailes teātris” direktors Andris Vītols, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes priekšnieks Juris Dambis, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Viesturs Brūzis, arhitekti Ineta Tumaševska, Jānis Lejnieks, Ieva Zībarte un Daiga Veinberga.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs: “Par Dailes teātra skvēra sakārtošanu un izmantošanu tiek diskutēts jau vairākus gadus. Pagājušā gada rudenī vienojāmies ar Kultūras ministrijas, ‘’Valsts nekustamo īpašumu’’ un Dailes teātra vadību par metu konkursa izsludināšanu, lai rastu risinājumu pilsētas centra teritorijas labiekārtošanai, lai tā atbilstu mūsdienu pilsētvides prasībām un saglabātu kultūrvēsturiskā būvmantojuma vērtības. Plānojam teritorijas atjaunošanu pabeigt līdz teātra 100.gadadienai 2020.gada novembrī.”

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Skvērs izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999.gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli.

Foto no Rīgas domes arhīva.

Lasīt vairāk...

Divas trešdaļas valsts galveno un trešdaļa reģionālo autoceļu ir labā stāvoklī

Pēc 2018.gada remontdarbiem valsts autoceļu tīklā 64,1% galveno autoceļu ir labā un teicamā tehniskajā stāvoklī, vēsta valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa. Visi valsts galvenie autoceļi ir ar asfaltbetona segumu. 10,3% valsts galveno autoceļu ir apmierinošā stāvoklī un 25,6 % – sliktā tehniskajā stāvoklī.

No valsts reģionālajiem autoceļiem ar asfalta segumu teicamā un labā stāvoklī ir 34,6% autoceļu, 22,6% ceļu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,8% ir sliktā un ļoti sliktā stāvoklī. No grants seguma reģionālajiem autoceļiem 6,6% ir labā stāvoklī, 47,8% – apmierinošā, 45,6% – sliktā stāvoklī.

No valsts vietējiem autoceļiem ar asfalta segumu 31,6% ir teicamā un labā stāvoklī, 26,3% ceļu tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,1% – slikts un ļoti slikts. No grants seguma vietējiem autoceļiem 6,1% ir labā stāvoklī, 47,4% – apmierinošā, 46,5% – sliktā stāvoklī.

Darbiem valsts autoceļu tīklā katru gadu ir nepieciešami 636 miljoni eiro. Jau vairāk nekā 25 gadus valsts autoceļu tīkls tiek uzturēts nepietiekama finansējuma apstākļos, tāpēc ir izveidojies neizdarīto darbu deficīts 4 miljardu eiro vērtībā. Tāpēc liela daļa valsts pārziņā esošo autoceļu ir sliktā un ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī.

Kopumā šajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā 2014.-2020.gadā Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējums valsts autoceļiem bija 256,9 miljoni eiro, no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības fonda (ERAF) – 277,0 miljoni eiro. Šogad tiks uzsākti divi pēdējie šī plānošanas perioda projekti ar KF un ERAF līdzfinansējumu – Vidzemes šosejas Sēnītes posma rekonstrukcija un reģionālā autoceļa Ventspils – Kuldīga – Saldus (P108) posma pārbūve.

Būvdarbus Sēnītes posmā uz Vidzemes šosejas A2 veiks piegādātāju apvienība ‘’Binders un ACB’’. Līgums paredz Vidzemes šosejas posma no Garkalnes līdz Sēnītei 25,50.-39,40.km abu brauktuvju un Valmieras šosejas A3 posma no Sēnītes līdz tiltam pār Gauju 0,00.-1,65.km segas pārbūvi. Būvdarbu līgumcena ir 38,5 miljoni eiro ar PVN, tie tiks finansēti gan no ES Kohēzijas fonda, gan no valsts budžeta apakšprogrammas ‘’Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana’’ un citām valsts budžeta programmām. Būvdarbu posmā ir divas brauktuves ar divām joslām katrā virzienā, deviņi satiksmes pārvadi Sēnītes mezglā un viens pie Vangažiem. Tiltam pār Gauju uz A3 tiks mainīts asfaltbetona segums.

Pēdējais šī plānošanas perioda iepirkums ar ERAF līdzfinansējumu vēl nav noslēdzies. Autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus P108 pārbūve posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām 3,93.-24,60.km vietām paredz pilnībā nomainīt ceļa segas pamata slāņus, vietām tos pastiprināt, kā arī uzklāt divas kārtas asfalta. Tiks uzlabota ūdens novades sistēma un atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei