Objekti filtrēti pēc datums: februāris 2019

CSP: Būvniecības produkcija 2018.gadā pieauga par 21,9%

Būvniecības produkcijas apjoms 2018.gadā, salīdzinot ar 2017.gadu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 21,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Apjoma kāpums bija visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā par 25,6%, inženierbūvniecībā par 11,6%, specializētajos būvdarbos par 27,8%.

Lielākais būvniecības apjoma kāpums – 2,1 reizi vairāk – bija būvdarbu pabeigšanas jomā – apmešana, krāsošana, stiklošana, grīdas un sienu apdare, kā arī ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā – par 75,6%. Inženierbūvniecībā kāpums bija ceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 22,5%, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 15,3%. Kritumu par 35,2% piedzīvoja pārējā inženierbūvniecība – ūdensceļu, ostu, upju piestātnes, rūpniecības kompleksās būves, brīvdabas sporta laukumi.

Būvniecības produkcijas apjoms 2018.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2017.gada 4.ceturksni, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 21,4%. Kāpums bija ēku būvniecībā – par 16,6%, specializētajos būvdarbos – par 47%, bet inženierbūvniecības darbu apjoms saruka par 1,1%. Nozīmīgākais būvniecības produkcijas pieaugums pērn 4.ceturksnī bija specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukuma sagatavošanā – 2,3 reizes, būvdarbu pabeigšanā – 2,1 reizi, citos specializētajos būvdarbos – par 37%. Inženierbūvniecības apjoma samazinājumu ietekmēja kritums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 9,5%, un pārējā inženierbūvniecībā – par 56,1%.

Pagājušā gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 3.ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,7%, tai skaitā ēku būvniecība – par 9%, specializētie būvdarbi – par 18,6%, savukārt inženierbūvniecība samazinājās par 5,6%.

2018.gadā izsniegtas 3130 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecībai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 877 tūkst. kvadrātmetru, jo tiem jaunbūvēm izsniegtas 2348 būvatļaujas 628,9 tūkst. kvadrātmetru kopplatībā. Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības sākšanai izsniegtas 1925 būvatļaujas ar paredzamo platību 405,5 tūkst. kvadrātmetru. Nedzīvojamo ēku būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai pērn izsniegtas 1273 būvatļaujas ar kopējo platību 1030 tūkst. kvadrātmetru, no tiem jaunbūvēm izsniegtas 833 būvatļaujas ar paredzamo platību 563,5 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām izsniegtas 246 būvatļaujas ar kopējo platību 378,4 tūkst. kvadrātmetru, no tām 160 izsniegtas jaunbūvēm ar kopējo platību 245,2 tūkst. kvadrātmetru.

2018.gada 4.ceturksnī izsniegtas 715 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai ar kopējo platību 213 tūkst. kvadrātmetru, no tām jaunbūvēm izsniegtas 537 būvatļaujas ar 157,9 tūkst. kvadrātmetru platību. Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības sākšanai izsniegtas 430 būvatļaujas, paredzamā platība 90,5 tūkst. kvadrātmetru. Nedzīvojamo ēku būvniecības sākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai pagājušā gada 4.ceturksnī izsniegtas 286 būvatļaujas ar kopējo platību 281,8 tūkst. kvadrātmetru, no tām jaunajai būvniecībai – 188 būvatļaujas par paredzamo platību 163,2 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām izsniegtas 60 būvatļaujas ar kopējo platību 114,3 tūkst. kvadrātmetru, tai skaitā 38 jaunbūvēm ar kopējo platību 78,3 tūkst. kvadrātmetru.

Ilustratīvs foto no Būvinženiera arhīva

Lasīt vairāk...

Ziemeļvidzemē sāk Igaunijas–Latvijas trešā 330kV starpsavienojuma būvniecību

Akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls" (AST) Rūjienas un Mazsalacas novadā Ziemeļvidzemē sāk projekta “Igaunijas – Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums” pirmā posma būvniecības darbus. Pašlaik notiek līnijas balstu pamatu betonēšana, pirmos balstus plānots pacelt maija sākumā. Tuvākajā laikā plānots sākt darbus arī Burtnieku, Alojas un Limbažu novadā, informē AST sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Aija Ikstena.

"Līnija ir sadalīta posmos, un tās būve plānota pakāpeniski līdz 2020.gada beigām virzienā no Igaunijas robežas uz Rīgu," stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks. Jauna elektropārvades līnija aptuveni 20 kilometru garumā tiks būvēta no Igaunijas robežas līdz elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk to turpinot pa 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem. Tālāk līnija tiks izvietota blakus topošajam “Rail Baltica” dzelzceļam, un pēdējais posms 2 km garumā līdz Rīgas TEC-2 vedīs paralēli plānotajai autoceļa E22 trasei.

Jaunais elektropārvades tīkla starpsavienojums ir nozīmīgs nākotnes infrastruktūras projekts, kas palielinās Baltijas jūras reģiona elektroapgādes drošumu, radīs pamatu efektīvai elektroenerģijas tirgus darbībai Baltijā un palielinās ražotāju konkurētspēju kā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, tā arī starp Baltijas un Ziemeļu valstīm. Paredzēts, ka caurlaides spēja abos virzienos palielināsies par 500/600 MW. Projekta gaitā paredzēts uzbūvēt 330 kV augstsprieguma elektropārvades līniju 176 kilometru garumā no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai, kā arī paplašināt TEC-2 apakšstaciju. Savukārt Igaunijas pārvades sistēmas operators “Elering” būvēs līnijas daļu Igaunijas teritorijā līdz apakšstacijai Kilingi-Nōmme.

Līnija šķērso 11 pašvaldību teritorijas, kopumā paredzēts pacelt 560 balstus. Kopējās projekta izmaksas ap 84 milj.EUR, no tiem 65% tiks segti no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (Connecting Europe Facility) līdzekļiem. Elektropārvades līniju projektē un būvē pilnsabiedrība "EE-LV Interconnection", darbus apakšstacijā TEC-2 veiks ‘’Empower AS’’ filiāle Latvijā. Ministru kabinets šim projektam noteicis nacionālo interešu objekta statusu, apstiprinot politisko izšķiršanos par plānoto valsts attīstību enerģētikas jomā un starptautisko saistību izpildi.

Lasīt vairāk...

BVKB piešķir pirmo sertifikātu saskaņā ar jauno kārtību

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), no šī gada janvāra īstenojot jaunu būvspeciālistu sertificēšanas shēmu, ir piešķīris pirmo sertifikātu būvekspertīzes speciālistam ēku ekspertīzes un ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmu ekspertīzes darbības sfērā, informē biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Diure. Pirmo sertifikātu saskaņā ar jauno shēmu būvspeciālists ir saņēmis pēc veiksmīgas eksāmena nokārtošanas 2019.gada 6.februārī.

Jaunā sertificēšanas shēma paredz, ka būvspeciālistu kompetences pārbaude ietver tikai rakstisku pārbaudījumu – testu, tādēļ pretendentam, piesakoties sertifikācijai, vairs nav jāiesniedz vērtēšanai būvprojekta vai būves daļas ekspertīzes atzinums. Lai nodrošinātu objektīvu un neatkarīgu sertifikācijas procesu, kompetences pārbaude ir anonīma un eksaminācijas komisijai sertifikācijas kandidātu identitāte netiek izpausta. Būvspeciālistu kompetences pārbaude būvekspertīzes specialitātē notiek, izmantojot testu kā kompetences novērtēšanas metodi, lai pārliecinātos ne tikai par pretendenta teorētiskajām zināšanām būvekspertīzes normatīvajā regulējumā, bet arī par praktiskajām spējām būvprojekta vai būves ekspertīzes atzinuma sagatavošanā, būvekspertīzes norisē un saturā, kompetenci par ierobežojumiem un atbildību.

Pirmo eksāmenu saskaņā ar jauno sertificēšanas shēmu kārtoja trīs pretendenti, no kuriem viens ieguva sertifikātu, bet divu pretendentu zināšanas nebija pietiekamas un viņi mēneša laikā varēs vēlreiz kārtot eksāmenu. 2019.gada sākumā Latvijā bija 127 sertificēti būveksperti, no tiem – 106 būvprojektu eksperti un 21 būvju eksperts. Tagad būvju ekspertu skaits ir par vienu lielāks – 22, tomēr joprojām ekspertu skaits ir nepietiekams, lai nodrošinātu visas nozares vajadzības, norāda BVKB.

BVKB aicina būvspeciālistus pieteikties sertifikāta ieguvei. Vairāk informācijas par pieteikšanos un par procesa var atrast biroja tīmekļa vietnes bvkb.gov.lv sadaļā Industrijai – Būvspeciālistu sertifikācija. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumiem Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” turpmāk būvspeciālistu kompetences novērtēšanā lielāks uzsvars būs patstāvīgās prakses uzraudzībai. Pēc sertifikāta iegūšanas kompetences pārbaudes iestāde veiks speciālista patstāvīgās prakses uzraudzību, tai skaitā izlases veidā vērtēs speciālistu ekspertīzes atzinumus.

Lasīt vairāk...

Sāk semināru ciklu par ēku atjaunošanu

Ekonomikas ministrijas (EM) ēku energoefektivitātes uzlabošanas programmas Dzīvo siltāk! komanda februārī sāk semināru ciklu par aktualitātēm mājokļu atjaunošanā un būvniecības kvalitāti, informē programmas vadītāja Inese Bērziņa. Semināros gaidīti dzīvokļu īpašnieki, būvkomersanti, namu pārvaldnieki, būvvalžu speciālisti un citi interesenti.

Pirmie semināri par atbalstu daudzdzīvokļu māju atjaunošanai un būvniecības kvalitāti 13.februārī un 14.februārī notiks Kurzemes pilsētās Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī, Talsos.

Ekspertu komanda ar izglītojošiem semināriem februārī un martā apceļos visu Latviju. EM, ALTUM, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālisti četrās nedēļās pabūs 21 pilsētā un sniegs zināšanas 35 semināros. Tūri noslēgs dalība izstādē “Māja I”, kur darbosies stends “Dzīvo siltāk!”. Seminārus par darba aizsardzību ēku siltināšanas procesā februārī rīko arī Valsts darba inspekcija.

Seminārs “Daudzdzīvokļu māju renovācija. Kvalitatīva būvniecība un #ESfondi piesaiste”:

13.februāris plkst.11:00 Liepāja, plkst.17:30 Kuldīga;

14.februāris plkst.11:00 Ventspils, plkst.17:30 Talsi;

20.februāris plkst.11:00 Jēkabpils, plkst.17:30 Daugavpils;

21.februāris plkst.11:00 Rēzekne, plkst.17:30 Balvi.

Informācija par pārējiem semināriem Vidzemē, Rīgas plānošanas reģionā un Zemgalē pieejama EM mājaslapā programmas Dzīvo siltāk! sadaļā.

Seminārs būvvaldēm “Izmaiņas būvniecības regulējumā un vides pieejamība”:

13.februāris plkst.11:00 Liepāja

14.februāris plkst.11:00 Ventspils   

20.februāris plkst.11:00 Jēkabpils

21.februāris plkst.11:00 Rēzekne

Seminārs būvkomersantiem “Biežāk uzdotie jautājumi ēku būvniecības un atjaunošanas procesā”:

13.februāris plkst.11:00 Liepāja

14.februāris plkst.11:00 Ventspils

20.februāris plkst.11:00 Jēkabpils

21.februāris plkst.11:00 Rēzekne

Informācija par pārējiem semināriem Jelgavā, Ogrē, Smiltenē un Alūksnē EM mājaslapā.

Valsts darba inspekcijas semināri par darba aizsardzību ēku siltināšanā:

8.februārī Rīgā

15.februārī Rīgā

22.februārī Valmierā

Programmas LIFE INFO DIENA notiks 12.februārī.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 14.februārī Rīgā aicina uz semināru par ERAF atbalstu ražošanas telpu un infrastruktūras attīstīšanai. Pasākums tiks raidīts tiešsaistē internetā.

 

Lasīt vairāk...

Skates ''Gada labākā būve Latvijā 2018” žūrija vērtēs 79 objektus

Būvniecības nozares profesionālo organizāciju rīkotās skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” 2.kārtai žūrija virza 79 būves 10 nominācijās. 2.kārtā žūrija dodas astoņu dienu braucienos, lai klātienē novērtētu 79 būves, tiekoties ar būvniekiem, arhitektiem, pasūtītājiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Skates 2.kārtai nominācijā „Publiskā jaunbūve” tiek virzītas 9 būves, nominācijā „Dzīvojamā jaunbūve” – 6, nominācijā „Pārbūve” – 13, nominācijā „Atjaunošana” – 7, nominācijā „Restaurācija” – 5, nominācijā „Inženierbūve” – 11, nominācijā „Ainava” – 19, nominācijā „Būve ārzemēs – 1, nominācijā „Koka būve” – 4, nominācijā „Inovācijas būvniecībā” (BIM izmantošana) – 4 būves. 32 būves atrodas Vidzemē, 18 – Rīgā, 11 – Kurzemē, 8 – Latgalē, 9 – Zemgalē, 1 – Zviedrijā.

Žūrijā ir 49 augstas raudzes eksperti no 26 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām. „Pēc dokumentu izvērtēšanas žūrija uzskata, ka labākās Latvijas būves un to radītāji noteikti ir pelnījuši tikšanos klātienē,” informē skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” žūrijas komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, „Skate „Gada labākā būve Latvijā 2018” ir 26 būvniecības sabiedrisko organizāciju, publiskās pārvaldes institūciju, augstskolu un daudzu viņu sabiedroto organizēti svētki visai nozarei, kurā varam lepoties ar paveikto, izteikt atzinību un celt nozares prestižu.”

Skate notiek jau 21.gadu. Žūrija uzsver, ka ir liels gods vērtēt pieteiktos objektus klātienē un tikties ar būvniekiem. Skate notiek trīs kārtās un ir balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2018/ .

Skates fināls notiks 20.martā no pulksten 9.00 līdz 17.00 RTU Arhitektūras fakultātē Ķīpsalas ielā 6. 28.martā Pasaules tirdzniecības centrā „Rīga”, Elizabetes ielā 2, notiks skates uzvarētāju apbalvošana un konference „Droša un kvalitatīva būvniecība”, kurā Latvijas un ārvalstu būvnieku, būvmateriālu ražotāji, projektētāji un inženieri dalīsies pieredzē. Abi notikumi veidos jau ceturto „Būvniecības dienu”. Pagājušajā gadā „Būvniecības dienu” apmeklēja vairāk nekā 900 dalībnieku.

Skates mērķis ir celt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2018.gadā, atbalstīt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem, akcentējot būvniecības procesa gala rezultātu – būvi.

Skati organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS „Valsts nekustami īpašumi”, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA FAD, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, nozares žurnālu „Būvinženieris” un 18 būvniecības nozares sabiedriskajām organizācijām.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2018” notiek, pateicoties ģenerālsponsoram PERI un sponsoriem: BIM Solutions, CMB, Forum Auto, Hilti, Isover. Saint Gobain, Ramirent, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija, VAS Valsts nekustamie īpašumi, Weber. Saint Gobain.

Skates otrās kārtas objektu foto pieejami: https://www.facebook.com/gadabuve/
Papildu informācija pa tālruni 67228584 vai e-pastu: gadabuve@gmail.com
www.gadabuve.lv
www.facebook.com/gadabuve
Sagatavoja: Latvijas Būvnieku asociācija
Rīga, 07.02.2019.

Lasīt vairāk...

Aicina uz bezmaksas semināriem par ēku projektēšanu un būvniecību

Kompānijas Bauroc un Ceresit aicina būvniecības nozares speciālistus uz bezmaksas semināru ‘’Mūsdienīga ēku projektēšana un būvniecība 2019”. Semināri notiek 14.februārī, 19.februārī un 21.februārī restorāna “4 Pēdas” konferenču zālē Salaspilī, Līvzemes ielā 2.

Semināru vada Bauroc tehniskais speciālists Ainārs Kacens un Ceresit objektu biznesa vadītājs Latvijā Andis Londenbergs. Semināra tēmas – vieglbetona AAC ilgmūžība, tehnisko parametru izmaiņas ekspluatācijas laikā, ugunsdrošība, energoefektivitāte, siltuminerce, blīvums un ekoloģija, kā arī Bauroc bloku veidi un to pielietojums dažādu tipu ēkās, stiegrotie izstrādājumi – pārsedzes, pārseguma paneļi, ugunsdrošo sienu paneļi ndustriālo un sabiedrisko objektu projektēšanai un ātrai būvniecībai, sienu konstrukciju savienojumi – būvakustika, ugunsdrošības risinājumi.

Semināra otrajā daļā varēs uzzināt par Ceresit energoefektīvajiem risinājumiem mūsdienīgās fasādēs, tumšu fasāžu salikšanu ar vai bez mūra siltinājuma, to termodinamiku, kā arī izvirzīto logu un liela izmēra vitrīnu instalāciju Ceresit siltināšanas sistēmās, silikona dekoratīvo apdari Baltijas klimatiskajā joslā, konstrukciju un izolācijas stiprināšanu pie vieglbetona AAC mūra.

Semināra dalībnieki varēs iepazīties ar objektiem, kuros izmantoti apskatītie materiāli un konstrukcijas. Pēc tēmu noklausīšanās dalībnieki saņems Bauroc un Ceresit sertifikātus par būvspeciālistu kvalifikācijas celšanas kursa noklausīšanos (5 stundas).

Par dalību seminārā pretendenti aicināti paziņot pa e-pastu bauroc@bauroc.lv, norādot uzņēmumu, dalībnieka vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju. Viena semināra dalībnieku skaits – līdz 20 personām. Papildu informācija pa tālruni 67418412.

Lasīt vairāk...

Aicina uz Baltijas Koka ēku forumu Tallinā

Latvijas būvniecības nozares dalībnieki un speciālisti aicināti uz Baltijas Koka ēku forumu 2019, kas no 27.februāra līdz 1.martam notiks Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. Konference ir starptautiskās organizācijas Forum Holzbau notikums, tā organizēta kā iespēja nozares praktiķiem, dizaineriem, pētniekiem un amatpersonām apmainīties ar pieredzi, iepazīt jomas jaunumus un rast svaigas idejas.

Foruma galvenās tēmas ir tehniskie risinājumi koka ēkās: koka konstrukciju būvfizika, ugunsdrošība, nulles enerģijas patēriņš u.c. Priekšlasījumos un diskusijās tiks apskatīta pieredze Baltijas jūras valstīs. Ar pieredzes izklāstu uzstāsies dažādu valstu eksperti, izstādē dažādas organizācijas prezentēs jaunākos produktus un pakalpojumus.

Vairāk informācijas par forumu notikuma mājaslapā internetā.

Ilustratīvs foto - visitestonia.com

Lasīt vairāk...

Paplašina atbalstu daudzdzīvokļu māju atjaunošanai

Ministru kabinets apstiprinājis izmaiņas daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmā, paplašinot namu iedzīvotāju loku, kas varēs saņemt atbalstu ēku atjaunošanai, vēsta ALTUM. Kā paredz programmas grozījumi, turpmāk atbalstu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai varēs saņemt arī trīs un četru dzīvokļu māju iedzīvotāji, atbalstam varēs pieteikties arī biedrības vai nodibinājumi, kas dibināti ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses, kā arī vienādota atbalsta intensitāte visiem dzīvojamo māju īpašniekiem – 50% no attiecināmajām projekta izmaksām.

Kā skaidro ALTUM energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš, līdz šim grantam varēja pieteikties to namu iedzīvotāji, kur ir ne mazāk kā 5 dzīvokļi, bet drīzumā tam varēs pretendēt mājas ar minimālo dzīvokļu skaitu – 3. Savukārt gadījumos, ja kredītiestāde nepiešķir līdzfinansējumu un aizdevumu piešķir ALTUM, granta apjoms būs 50% līdzšinējo 35% vietā. Līdz ar grozījumu pieņemšanu atbalstam ēku atjaunošanai varēs pieteikties biedrība vai nodibinājums, kas dibināts ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses saskaņā ar likumu "Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām" un kuras īpašumā ir attiecīgā ēka.

Ilustratīvs foto no žurnāla Būvinženieris arhīva.

Lasīt vairāk...

Valsts kontrole: Rīgas transporta infrastruktūras attīstība ir neefektīva

Rīgas pašvaldība, attīstot pilsētas transporta infrastruktūru, rīkojusies neefektīvi, neekonomiski un neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā. Revidenti konstatējuši, ka galvaspilsētas transporta sistēmā trūkst mērķtiecīgu risinājumu sen zināmām problēmām, savukārt esošo projektu īstenošana ir notikusi haotiski un necaurskatāmi.

Rīgas dome, reaģējot uz VK 6.februārī publiskoto revīzijas ziņojumu, paziņojumā medijiem norādījusi, ka secinājumiem nepiekrīt, jo ziņojums ir pārāk vispārīgs, vēsta lsm.lv.

VK pēc revīzijas norāda, ka satiksmes dalībnieku – gājēju, velobraucēju un autovadītāju – vajadzības un intereses netiek risinātas ne īstermiņā, ne ilgtermiņā. Pašvaldība ar īstermiņa risinājumiem rada iespaidu par aktīvu darbu, bet rīcība ar naudas resursiem infrastruktūras attīstībai bieži nav izsekojama, ir neekonomiska un nelietderīga. Mērķtiecīgas rīcības trūkums un vājā sasaiste starp projektu plānošanu, plānu realizāciju un uzraudzību izraisījusi nelietderīgu nodokļu naudas izlietojumu vairāk nekā 5,3 miljonu eiro apmērā. Rīgā jau ilgstoši pastāv virkne neatrisinātu problēmu, kas ir apzinātas, taču risinājumi to novēršanai netiek īstenoti, vērtē VK. Pašvaldībai trūkst piedāvājumu bīstamības novēršanai uz gājēju pārejām, risinājumu drošai un ērtai velosatiksmei, sastrēgumu problēmu risinājumi nebalstās transporta plūsmu modelēšanā un analīzē.

Vairāk nekā 9 miljonu eiro izlietojums, kas bija jāizmanto autostāvvietu attīstībai, SIA “Rīgas satiksme” grāmatvedībā nav izsekojams. Līdz ar to pastāv risks, ka šie finanšu līdzekļi nav izlietoti autostāvvietu infrastruktūras attīstībai, bet ir nonākuši SIA “Rīgas satiksme” kopējā budžetā. Neskaidro maksas autostāvvietu lietošanas noteikumu dēļ laikā no 2015. līdz 2017.gadam vairāk nekā 300 tūkstošos gadījumu autostāvvietu klienti ir maksājuši par stāvēšanu līdz 5 minūtēm, lai gan noteikumos paredzēts, ka auto novietošana stāvēšanai līdz 5 minūtēm ir bez maksas.

VK revīzijā konstatēts, ka infrastruktūras attīstības projektu izvēles procesi nav caurskatāmi un nav iespējams izsekot, pēc kādiem principiem tiek izvēlēti prioritāri īstenojamie darbi. Lai gan pašvaldībā ir izstrādāta kārtība un izveidota darba grupa projektu ieceru vērtēšanai, revīzijā secināts, ka šis process notiek formāli. Piemēram, 2016.gada investīciju programmā tika iekļauti 7 projekti, lai gan darba grupa tos nebija atzinusi par prioritāriem. 2017.gadā investīciju programmā netika iekļauta neviena no 48 darba grupas novērtētajām projektu iecerēm, bet tika iekļauti 7 citi ielu seguma atjaunošanas projekti, kas nebija vērtēti. Revidējamā laika posmā vismaz 30 projektiem finansējums 3,3 miljonu eiro apmērā piešķirts bez jebkāda vērtējuma vai pretēji darba grupas rekomendācijām.

No 2010. līdz 2017.gadam Satiksmes departaments ir izstrādājis vairākus transporta infrastruktūras projektus, kas nav īstenoti, bet to izmaksas 5,3 miljonu eiro apmērā norakstītas zaudējumos, konstatējusi VK. Piemēram, izstrādāto Raņķa dambja – Vienības gatves – Mūkusalas ielas savienojuma un tuneļa zem Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas būvprojektu izmaksas 3,4 miljonu eiro apmērā ir norakstītas, jo nav atrisināti zemes piederības jautājumi, lai gan tas bija jānoskaidro jau būvprojekta sagatavošanas sākuma stadijā.

Rīgas lietus ūdens kanalizācijas sistēma jau vismaz 12 gadus ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī un nespēj efektīvi novadīt lietus ūdeni no ielām, konstatē VK. Tā vietā, lai risinātu ar lietus ūdens novadīšanu saistītās problēmas, kas rada transporta satiksmes traucējumus, Satiksmes departaments nodarbojas galvenokārt ar ielu seguma atjaunošanu, ziņo VK. Piemēram, Krišjāņa Barona ielā visā tās garumā, Brīvības un Pērnavas ielas krustojumā, Brīvības un Tallinas ielas krustojumā pie Jaunās Sv. Ģertrūdes baznīcas bija ne tikai jāatjauno ielas segums, bet jāatrisina arī ielu pārplūšanas problēmas. Revīzijas laikā apskatot pilsētas ielas, kurās notikusi seguma atjaunošana, konstatēts, ka vairākās nepilna gada laikā ir rīkoti atkārtoti remontdarbi, lai likvidētu avāriju sekas un mainītu inženierkomunikācijas, atkal no jauna uzlaužot nesen uzlikto segumu.

VK norāda arī dubultu tēriņu no nodokļu maksātāju līdzekļiem, proti, Rīgas domes priekšsēdētājs pirms darba tiesisko attiecību izbeigšanas bez pietiekama un skaidra pamatojuma ir atstādinājis un norīkojis dīkstāvē Satiksmes departamenta direktoru, saglabājot darba algu, bet par departamenta direktora pienākumu izpildītāju norīkojis citu algotu personu. Rezultātā divu gadu laikā prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi vismaz 46,2 tūkstošu eiro apmērā.

Lasīt vairāk...

Rail Baltica trase kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs jāmaina

Pabeigta ‘’Rail Baltica’’ trases izpēte kultūras vērtību aizsardzībai, un pētnieki secinājuši, ka kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai plānotais trases maršruts nebūs jāmaina, informē Eiropas Dzelzceļa līniju komunikācijas vadītāja Rita Voronkova.

Pētījumu ap 200 km garajā trasē veica Latvijas Universitātes Vēstures institūta un SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” eksperti. Pētnieki gatavo gala ziņojumus un rekomendācijas turpmākai kultūras vērtību aizsardzībai.

Plānotās Rail Baltica trases centrālās daļas jeb gredzena apsekošana pabeigta 2018.gada vasaras sākumā, secinot, ka identificēto kultūrvēsturisko vērtību dēļ nebūs nepieciešams mainīt trases novietojumu. Trases centrālā daļa ir kultūrvēsturiski piesātinātākā, tādēļ slēdziens sniedza papildu pārliecību, turpinot projektēšanas un būvniecības plānošanu. Rudenī apzinātas kultūras vērtības virzienā uz Lietuvas un Igaunijas robežām, un arī šajos posmos nozīmīgi arheoloģiski atradumi nav konstatēti.

Izpētes laikā galvenokārt fiksētas militārās vēstures un agrāko laiku saimnieciskās darbības liecības – zemnīcas, ierakumi un tranšejas, kā arī ogļu dedzināšanas vietas, kuras mežainos apvidos senāk bijušas nozīmīgs ienākumu avots. Uzieti un neitralizēti sprādzienbīstami priekšmeti, kā arī identificētas trases zonas, kurās būvniekiem būs jābūt īpaši piesardzīgiem zemes darbu laikā. Vairākās vietās atrastas iespējamas senās apdzīvotības pazīmes – šajās vietās lielākoties rekomendēts pirms būvniecības sākšanas veikt padziļinātu izpēti.

Vēl pirms izpētes sākšanas bija zināms, ka Rail Baltica trase skar vairākus kultūrvēsturiski vērtīgus objektus – dzelzceļa tiltu pār Mazās Juglas upi, Rīgas centrālo staciju, Torņakalna stacijas ēku un deportācijas upuru piemiņas memoriālu, kā arī divus satiksmes pārvadus Torņakalnā. Šiem objektiem veikta arhitektoniski mākslinieciskā izpēte, lai fiksētu to kultūrvēsturisko vērtību un rekomendētu labāko risinājumu izstrādi trases projektēšanas laikā. Objektiem veikta detalizēta uzmērīšana, lai nepieciešamības gadījumā tos būtu iespējams atjaunot oriģinālajā veidolā.

Izpētes gaitā Rail Baltica posmā izvērtēti 15 industriālā mantojuma objekti. Ieteikti saglabāšanai: Acones stacijas pasažieru ēka, dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu, slepenais objekts Nr.100, dzelzceļa viadukts pār Gogoļa ielu, Torņakalna stacijas apbūve, viadukts pār dzelzceļu Torņakalna un Altonavas ielā. Ziņojumi tiks iesniegti Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, un papildu izpētes, kā arī arheoloģiskā uzraudzība vietās, kur tāda nepieciešama, tiks organizēta sadarbībā ar pārvaldi.

Baiba Eglāja, mākslas vēsturniece, arheoloģe, “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētāja: “Rail Baltica trases kultūrvēsturiskā apzināšana bija lielākā arheoloģiskā un kultūrvēsturiskā apzināšanas un izpētes ekspedīcija pēdējo 50 gadu laikā, kas deva daudz jaunas atziņas gan par apzināšanu, tās metodiku, pielietojumu un efektivitāti. Tā arī papildināja Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un vēstures lapaspuses ar iepriekš nezināmu informāciju. Veikta liela apjoma industriālu objektu 3D skenēšana un uzmērīšana. Iegūta būtiska pieredze arhitektu un lāzerskenēšanas speciālistu sadarbībā, lai iegūtu kvalitatīvu un tālākā darbā izmantojamu gala rezultātu. Būtiski nodrošināt arheoloģiskās uzraudzības darbus paralēli zemes rakšanas darbiem visā trases būvniecības laikā – īpaši sagatavošanas darbu – koku ciršanas un grunts izlīdzināšanas laikā.”

Valdis Bērziņš, arheologs, LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks: “Darbu rezultātā ir iegūtas būtiskas jaunas liecības par cilvēka darbību senākos laikos Latvijas piejūras teritorijās, bet šajā pārsvarā mežainajā apvidū ar apzināšanas metodēm nav iespējams iegūt pilnīgu priekšstatu par arheoloģiskajām vērtībām, tāpēc pastāv iespēja, ka dzelzceļa būvniecības gaitā, kad tiks noņemta zemes virskārta, būs vēl citi atklājumi.”

Vizualizācija - edzl.lv.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei