Objekti filtrēti pēc datums: marts 2019

Rīko semināru par dziļās grunts stabilizāciju

CMB Inženieru kompetences centrs aicina projektētājus, būvuzņēmējus, būvinženierus, projektu attīstītājus piedalīties starptautiskā seminārā par tēmu – dziļās grunts stabilizācijas tehnoloģija ģeotehnikā. Semināra mērķis ir analizēt un apgūt dziļās grunts stabilizācijas metodes projektēšanas un izpildes galvenos principus, pielietojumu būvlaukumā, kvalitātes kontroli.

Seminārs notiks 2019.gada 5.aprīlī no pulksten 10 līdz 17 Ventspils ielā 48, Rīgā. Semināra darba valoda – angļu, tēma angliski – deep soil mixing technology in geotechnics. Semināru vadīs starptautiskās grupas Keller Polijas speciālisti Mihal Marchwicki un Rafal Sobocinski.

Kā uzsver semināra rīkotāji, patlaban dziļās grunts stabilizācijas metožu aktualitāti noteic straujā nekustamā īpašuma nozares un būvniecības attīstība, izmantojot arī teritorijas ar sliktiem grunts apstākļiem. Viena no populārākajām grunts uzlabošanas tehnoloģijām Eiropā ir dziļās grunts stabilizācijas metode mīkstām gruntīm, kas radās 1960.gadā Japānā. Tā balstās uz projektētas javas materiālu, veidojot grunts – cementa maisījumu grunts stabilizācijai vai arī izbūvējot pazemes nesošos elementus, kas uzņemtu būves slodzi.

Dziļās grunts stabilizācijas tehnoloģijas pielietojums:
- Pamatnes nestspējas palielināšana;
- Sēšanās samazināšana;
- Grunts plūstamības robežas samazināšana;
- Vispārējās stabilitātes palielināšana;
- Būvju konstrukciju pamatnes / balsta nodrošināšana;
- Laterālo slodžu samazināšana;
- Ūdens caurlaidības samazināšana.

Semināra dalības cena: 90,00 EUR + PVN. Dalībnieki aicināti pieteikties līdz 26.martam vietnē https://cmb.lv/lv/apmacibas vai pa epastu apmacibas@cmb.lv.

Vairāk informācijas pievienotajā dokumentā:

Lasīt vairāk...

Būvniecības dienas konferencē – profesionāļu priekšlasījumi par inovācijām

Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) un Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) sadarbībā ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) organizē Būvniecības dienu, aicinot uz konferenci ‘’Būvniecība. Kvalitāte. Drošība. Inovācijas’’ 2019.gada 28.martā no pulksten 9:00 līdz 15:30 Elizabetes ielā 2, Rīgā.

Konferences gaitā notiks 12 lekcijas, dalībnieki būvinženieri varēs saņemt apliecinājumu par 4 kvalifikācijas punktiem LBS un Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības (LSGŪTIS) būvspeciālista profesionālajai pilnveidei.

Konferenci ar uzrunām atklās LBA prezidents Normunds Grinbergs. LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume un VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis. Konferences lekcijas galvenokārt būs veltītas inovācijām. VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica atklās pieredzi, kā būves informācijas modelēšana (BIM) ietekmē nākotnes projektu vadību. Kompānijas PERI BIM Kompetences centra eksperta Dominika Kasta lekcija par veidņu un sastatņu sistēmu integrāciju BIM projektos notiks angļu valodā.

Par būvkonstrukciju projektēšanu, kvalitāti, inovācijām, stāstīs Latvijas Būvkonstruktoru projektētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Normunds Tirāns. Kvalificēta darbaspēka lomu analizēs LBA prezidents Normunds Grinbergs. ‘’Saint-Gobain’’ projektu vadītājs Andris Lujāns stāstīs par digitālajiem rīkiem. ‘’Mapei’’ sistēmas un to integrāciju BIM vidē aprakstīs uzņēmuma ‘’Velve’’ tehnoloģiju inženieris Kaspars Dzeguze. Ugunsdrošās inženiertehnisko komunikāciju atbalsta sistēmas ēkās raksturos ‘’Hilti’’ eksperts Nikita Devjatajevs. SIA “MikroKods 3D” valdes loceklis Ints Lukss sniegs priekšlasījumu ‘’Būvlaukums datorā: realitātes modelēšana’’.

Par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstību un būvniecības procesa uzraudzību stāstīs Būvniecības valsts kontroles biroja direktore Svetlana Mjakuškina. ‘’BIM Solutions’’ pārstāve Inga Vītola atklās secinājumus par būvniecības tirgus digitalizāciju Latvijā, kas pētīta nozares dalībnieku aptaujā “Lielā BIM skaitīšana”. Digitālos procesus ‘’Rail Baltica’’ projektā aprakstīs AS ‘’RB Rail’’ BIM menedžeris Raitis Bušmanis. Lietuvas būvnieku pieredzi digitālo tehnoloģiju ieviešanā angļu valodā skaidros Dalius Gedvilas, Lietuvas Rūpnieku konfederācijas viceprezidents, Lietuvas Būvnieku asociācijas prezidents, sabiedrības “Skaitmenine statyba” direktors.

Maksa par konferenci: 70 EUR, ieskaitot PVN. 10% atlaide – piesakoties līdz 21.martam 63,00 EUR ar PVN. Papildu 10% atlaide LBS, LBA un LSGŪTIS biedriem, piesakoties līdz 21.martam – 57.00 EUR ar PVN. Dalības maksa iekļauj: 12 lekciju apmeklējumu, pusdienas un apliecinājumu par kvalifikācijas punktiem būvspeciālista profesionālajai pilnveidei.

Pieteikšanās Būvniecības dienas konferencei tiešsaistē: https://goo.gl/forms/tOg4lDlIiNws4Rw72

Vairāk informācijas pa e-pastu lbabirojs@gmail.com un pie Baibas Mierkalnes pa tālruni 26484891.

Lasīt vairāk...

Paziņo uzvarētājus zīmējumu konkursā ‘’Mana novada dārgakmens – jaunā būve”

Noslēdzies bērnu un jauniešu zīmējumu konkursā „Mana novada dārgakmens – jaunā būve”, kuru organizē skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” organizatori. Šogad konkursam tika iesniegti 326 zīmējumi no visas Latvijas. Zīmējumus izvērtēja Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un būvnieki. Turklāt ikviens līdzjutējs varēja balsot par labāko zīmējumu skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” Facebook vietnē https://www.facebook.com/gadabuve/, kur zīmējumi apskatāmi joprojām.

  1. līdz 9. klašu grupā pirmo vietu ir ieguvusi Valērija Šamšura no Jūrmalas mākslas skolas, otro vietu ir ieguvusi Samanta Nazarova no Jelgavas Amatu vidusskolas, trešo vietu dala Paula Pūpola no Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas, kura ir zīmējusi Alūksnes Pilssalas infrastruktūras izbūvi, un Kristiāna Līga Melngaile no Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas, kura ir zīmējusi Atjaunoto Saules tiltu Tempļa kalnā Alūksnē.
  2. līdz 6. klašu grupā pirmo vietu ir ieguvis Timofejs Čestnihs no Jūrmalas mākslas skolas, otro vietu dala Anda Dombrovska no Jēkabpils pamatskolas, kura ir zīmējusi restaurēto Kena parku Jēkabpilī, un Beāte Līgotne no Bauskas pilsētas pamatskolas, kura ir zīmējusi Bauskas stadionu. Trešo vietu ir ieguvis Markuss Mercis no Remtes pamatskolas, kurš zīmējis skatu torni pie Cieceres ezera
  3. līdz 3. klašu grupā pirmo vietu ir ieguvusi Aļona Novika no Jūrmalas Mākslas skolas, kura zīmēja Jūrmalas mūzikas skolu. Otro vietu ir ieguvis Santis Sprūdžs no Varakļānu pirmsskolas izglītības iestādes, kurš zīmēja „Ceļi Varakļānos, un Sāra Leimane no Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas, kura zīmēja Baumaņu Kārļa Viļķenes pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu ēku. Trešo vietu ir ieguvusi Ieva Balane no Alūksnes Mākslas skola, kura zīmēja stacijas šķūni vakarā, un Linda Kokina no Daugavas Saskaņas pamatskolas.

Skatītāju simpātiju balva balsojumā, kurš notika skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” profilā Facebook ir ieguvusi Paula Pūpola no Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijas.

Iesniegto zīmējumu skaits pa vecuma grupām: pirmsskolas un 1.-3.klase:134 zīmējumi, 4.-6. klase: 141 zīmējums, 7.-9. klase: 51 zīmējums. Aktīvākie zīmētāji ir Limbažu, Jūrmalas, Cēsu un Valmieras skolēni.

Bērnu un jauniešu domas un skatījums uz Latvijas mājām, tiltiem, ceļiem, rotaļu laukumiem, pastaigu takām vai skatu torņiem būvniekiem ir ļoti nozīmīgs. Bērnu zīmējumu konkursa dalībniekus katru gadu ievēro arī Latvijas Valsts prezidents Rainonds Vējonis: „ Apskatot darbus, es redzu, cik jūs katrs esat dažādi savā talantā. Tieši neparastā izgaismošana ikdienā mums ļauj jaunatklāt un pilnveidot savu apkārtni.”

Zīmējumu konkursa uzvarētāji tiks aicināti un apbalvoti skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” noslēgumā 2019. gada 28. martā Pasaules tirdzniecības centrā „Rīga” Elizabetes ielā 2, kur „Būvniecības dienas” laikā notiks visu zīmējumu virtuālā izstāde. Labākie darbi ar autoru un skolotāju vārdiem, līdzīgi kā iepriekšējos gadus, tiks publicēti prestižajā gadagrāmatā „Gada labākā būve Latvijā 2018”, kuru zīmējumu konkursa uzvarētāji saņems dāvanā.

Skates „Gada labākā būve Latvijā 2018” fināls notiks 20. martā no pulksten 9.00 līdz 17.00 RTU Arhitektūras fakultātē Ķīpsalas ielā 6, bet 28. martā Pasaules tirdzniecības centrā „Rīga” Elizabetes ielā 2 notiks skates uzvarētāju apbalvošana un konference „Droša un kvalitatīva būvniecība”, kurā Latvijas un ārvalstu būvnieku, būvmateriālu ražotāji, projektētāji un inženieri dalīsies pieredzē. Abi notikumi veidos jau ceturto „Būvniecības dienu”. Pagājušajā gadā „Būvniecības dienu” apmeklēja vairāk nekā 900 dalībnieku.

Skate „Gada labākā būve Latvijā” notiek jau divdesmitpirmo gadu. Skate notiek trīs kārtās un tiek balstīta uz skaidri definētiem kvalitātes kritērijiem http://gadabuve.lv/index.php/nolikums-2018/ Žūrijas sastāvā ir 42 augstas raudzes eksperti no 26 nozares sabiedriskajām organizācijām, publiskās pārvaldes institūcijām un augstskolām.

Skates mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2018. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem akcentējot būvniecības procesa gala rezultātu – būvi.

Skati organizē Latvijas Būvnieku asociācija un Latvijas Būvinženieru savienība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS „Valsts nekustami īpašumi”, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA FAD, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, nozares žurnālu „Būvinženieris” un 18 būvniecības nozares sabiedriskajām organizācijām.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2018” un bērnu zīmējumu konkurss notiek, pateicoties ģenerālsponsoram PERI un sponsoriem: BIM Solutions, Hilti, Isover. Saint Gobain, Weber. Saint Gobain, Mapei, MikroKods, Ramirent, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija, Valsts nekustamie īpašumi.

Skates informatīvie atbalstītāji: „Latvijas Avīze”, „RīgaTV24”, žurnāls „Būvinženieris”, LETA, Nozare.lv, City 24, building.lv, būvlaukums.lv, abc.lv, būvbāze.lv.

Papildu informācija pa tālruni 67 22 85 84 vai e-pastu: gadabuve@gmail.com

www.gadabuve.lv

www.facebook.com/gadabuve

Sagatavoja: Latvijas Būvnieku asociācija

Lasīt vairāk...

ALTUM uzņēmumiem segs izmaksas par energoauditu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmumiem, kas plāno uzlabot energoefektivitāti, no šī gada piedāvā grantu energoaudita veikšanai. Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā ALTUM grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību. Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 000 eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021.gada beigām jāinvestē vismaz 500 000 eiro.

Edgars Kudurs, ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs: “Jaunais grants ir ļoti praktisks un vienkārši izmantojams atbalsta rīks uzņēmējiem, kas jau ir pieņēmuši lēmumu veikt energeofektivitātes uzlabojumus un samazināt enerģijas patēriņu. Ar grantu ir iespējams nosegt 85% no projekta audita un izpētes izmaksām, kas lielāku projektu gadījumā var pārsniegt vairākus desmitus tūkstošus eiro, bet vidēji ir aptuveni 8000 eiro. Kombinējot grantu un ALTUM aizdevumu, uzņēmums iegūst vēl efektīvāku finanšu instrumentu energoefektivitātes uzlabošanai, kas rezultējas ne tikai finansiālā ieguvumā, bet arī augošā konkurētspējā un zaļākā saimniekošanā, kas ietekmē ikvienu no mums. Pēc līdzšinējās pieredzes, uzņēmumi enerģijas patēriņu samazina līdz pat 50%, panākot arī ātru investīciju atmaksāšanās laiku – vidēji 5,5 gados. Granta saņemšanas process ir maksimāli vienkāršots, uzņēmēja iesaisti paredzot tikai 3 posmos: izsakot vēlmi sadarboties, slēdzot līgumu un saņemot darba rezultātu, kas ir profesionāļu izstrādāts energoaudits, uzlabojumu tehniski ekonomiskais pamatojums un biznesa plāns.”

SIA “Talsu Bio-Enerģija” ir pirmais granta saņēmējs, kuram energoauditu apmaksās attīstības projektā. Jurijs Zaļupe, SIA “Talsu Bio-Enerģija” valdes priekšsēdētājs: “Pašlaik apkures katlu maiņas projekts ar ALTUM atbalstu par kopējo vērtību 2,5 miljoni eiro ir īstenošanas stadijā, savukārt jaunajam siltumtrašu projektam izmantosim grantu priekšizpētes veikšanai. Apkures katlu projektam priekšizpēte, kā arī citi ar plānošanu un vadību saistītie izdevumi ir aptuveni 60 tūkstoši eiro. Siltumtrašu projektam ar priekšizpēti saistītos izdevumus samazināsim, piesaistot ALTUM grantu. Ar granta finansējuma palīdzību tiks apzināti uzņēmumi, kuri varētu vēlēties izmantot centralizēto siltumapgādi, veikti šo uzņēmumu siltuma jaudu aprēķini, kā arī kopējie ar esošo apkures sistēmu saistīto izmaksu aprēķini.”

Ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos. Tāpat ir iespējams veikt ēku un iekārtu izpēti dažādu risinājumu ieviešanai un rekonstrukcijai, izmaksu un ieguvumu salīdzināšanai, priekšizpētes dokumentu sagatavošanai. Granta līdzekļus var arī ieguldīt, lai izstrādātu projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, kas ietver visaptverošu situācijas izpēti, problēmu identificēšanu, piemērotu risinājumu izstrādi, ietekmes uz vidi analīzi, ieguvumu apkopojumu, tai skaitā ekspluatācijas izmaksu un iespējamo finanšu avotu analīzi.

SIA “Talsu Bio-Enerģija” Talsos, A. Pumpura ielā 12, novecojošo, energoneefektīvo apkures katlu vietā uzstādīs 2 jaunus šķeldas katlus ar kopējo jaudu 10 MW, kas turpmāk nodrošinās siltumu. Uzņēmums šajā projektā investē 2,5 miljonus eiro, no kuriem ALTUM līdzfinansējums ir vairāk nekā 1,5 miljoni eiro. Plānots, ka ieguldītās investīcijas paaugstinās katlu mājas siltumenerģijas ražošanas efektivitāti, tiks samazināts kurināmā patēriņš un kopējās katlu mājas ekspluatācijas izmaksas. Pateicoties jaunajiem šķeldas katliem tiks nodrošināta nepārtraukta siltumenerģijas ražošana, un tiem tiks pieslēgts esošais dūmgāžu kondensators – vairāk par 12% gadā pieaugs katlu lietderība. Šie energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi veicinās uzņēmuma izmaksu optimizāciju, ilgtermiņā nodrošinot stabilu uzņēmēmuma darbību. Savukārt gala patērētājam – iedzīvotājiem – tiks nodrošināts siltums par konkurētspējīgu tarifu.

SIA “Talsu Bio-Enerģija” nākamajam attīstības projektam, pateicoties ALTUM grantam, veiks priekšizpēti ar mērķi veikt auditu un sagatavot energobilanci siltumtrasei pievienojamajiem uzņēmumiem, tiks veikti potenciālo klientu esošo siltumu jaudu mērījumi un izmaksu aprēķini. Auditā iegūtā informācija ļaus SIA “Talsu Bio-Enerģija” noteikt plānotās siltumtrašu tīkla paplašināšanas lietderīgumu un to attiecīgi veiksmīgi īstenot.

Finansējums programmai “Grants energoefektivitātes projektu izstrādei” piešķirts Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Komisijas projektā Horizon 2020. Plašāka informācija par ALTUM grantu ir pieejama šeit, savukārt informācija par ALTUM aizdevumu uzņēmumu energoefektivitātei apskatāma šeit.

Ilustratīvs foto: ''Talsu Bio-Enerģija''

Lasīt vairāk...

Valmierā dalās pieredzē par iekštelpu klimatu izglītības iestādēs

Valmierā 27.februārī notika diskusija par iekštelpu klimatu, īpašu uzmanību pievēršot izglītības iestādēm, informē Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Norberte, Diskusijā piedalījās gan ēku apsaimniekotāji no vairākām Vidzemes pašvaldībām, gan arī projekta “EFFECT4buildings” pārstāvji – ēku apsaimniekotāji un pašvaldību speciālisti no Norvēģijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Polijas un Igaunijas.

Labs iekštelpu klimats nosaka to, cik labi vai slikti cilvēks jūtas telpā. Tas ietver vairākus aspektus: piemērota iekštelpu gaisa temperatūra, komforta temperatūra, apgaismojums, akustiskais komforts, troksnis, iekštelpu gaisa kvalitāte, ogļskābās gāzes (CO2) koncentrācija telpā, iespēja regulēt iekštelpu gaisa kvalitāti telpā, citi piesārņojuma veidi, piemēram, putekļi, gaistošo organisko savienojumu klātbūtne gaisā.

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta docents Gatis Žogla stāstīja par gaisa kvalitātes mērījumiem klasē, kurā atradās 25 skolēni. Telpas izmērs 10x5x3,5 m. Ar CO2 mērītāju secināts, ka gaisa apmaiņas ātrums ir jāpalielina 43 reizes, lai nodrošinātu cilvēka veselībai nekaitīgu CO2 līmeni telpā. Tas nozīmē, ka klasē ir būtiski jāuzlabo gaisa apmaiņa – jānodrošina pietiekami laba ventilācija.

Liva Randi Lidseta (Liv Randi Lindseth) no Hedmarkas pašvaldības stāstīja par pētījumiem izglītības iestādēs Norvēģijā. Bērni ir daudz jūtīgāki pret gaisa piesārņojuma iedarbību, un elpceļu slimības, piemēram, astma var veidoties bērnudārza un skolas laikā, ilgstoši uzturoties telpās ar sliktu iekštelpu klimatu. Turklāt šādos apstākļos samazinās skolēnu mācīšanās spējas un labsajūta. Eksperte atgādināja arī par skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kuri pakļauti veselības problēmām un darba nespējai nelabvēlīga iekštelpu klimata dēļ.

Mati Pilko (Matti Pylkkö) no Lapenrantas reģiona Vides aizsardzības biroja Somijā uzsvēra slikta iekštelpu klimata ietekmi uz skolotāju veselību, minot nepietiekamo gaisa apmaiņu telpās, pārlieku lielo trokšņa līmeni skolas ēkā, kā arī neatbilstīgu mitruma līmeni telpās.

Marita Ragnarsona (Marit Ragnarsson) no Dalarnas apgabala pašvaldības Zviedrijā uzsvēra apgaismojuma lomu cilvēka labsajūtai un dienas ritmam: “Mums ir nepieciešams pareizs apgaismojums īstajā vietā un laikā, lai sekmētu mūsu aktivitātes.” Vienmērīgs apgaismojums var būt nogurdinošs, tāpēc tas būtu jāpielāgo noteiktām dienas stundām un noteiktām aktivitātēm. Gaismas spektram būtu jāatbilst dabiskās dienas gaismas ciklam – no rīta vēsi baltā gaisma dos enerģiju, dienas laikā nepieciešams apgaismojums ar baltu krāsas spektru, vakarpusē – silti dzeltenīgs apgaismojums. Dzeltenā krāsa ir līdzvērtīga saules rietēšanas gaismai, kas liecina par vakara iestāšanos un došanos atpūtā. Šo aspektu Ragnarsona aicina ņemt vērā, plānojot atjaunošanas darbus ēkās.

Arī Latvijā ir notikuši pētījumi par iekštelpu klimatu izglītības iestādēs. Viens no tiem ir ‘’Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums”, ko rīkoja Veselības ministrija Eiropas Sociālā fonda projektā ‘’Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi”. Laika posmā no 2017.gada 2.oktobra līdz 2018.gada 29.martam pārbaudītas 20 vispārizglītojošās skolas Latvijā. Secināts, ka skolās ventilācijas kvalitāte daļēji atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām normām. Ventilācijas veids vai vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti, tāpēc ir nepieciešami būtiski uzlabojumi efektīvākai gaisa apmaiņai mācību telpās. Vairāk par pētījumu vietnē http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/gaiss/iekstelpu-gaiss.

Lai iepazīstinātu “EFFECT4buildings” pārstāvjus ar Latvijā izmantotajām tehnoloģijām ēku atjaunošanā, Vidzemes plānošanas reģions kopā ar Cēsu, Smiltenes un Valmieras pašvaldībām organizēja pieredzes apmaiņas vizītes vairākās ēkās. Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolā 2018.gada janvārī pabeigta renovācija, kas notika atbilstoši zemas enerģijas patēriņa ēkas principiem. Smiltenē Tehnisko projektu vadītājs, energopārvaldnieks Andris Jaunpetrovičs stāstīja par energopārvaldību novadā un ļāva ielūkoties nesen atklātajā daudzdzīvokļu mājā Daugavas ielā 7a. Valmierā apskatīta četrstāvu sociālā dzīvojamā māja Ūdens ielā 2C, kas februārī nodota ekspluatācijā. Bija iespēja ielūkoties nesen atvērtajā Valmieras peldbaseinā, kur ikdienā tiek izmantota siltuma atgūšanas tehnoloģija.

Vairāk informācijas vietnē www.vidzeme.lv.

Foto no Vidzemes plānošanas reģiona albuma.

Lasīt vairāk...

BVKB: jānodrošina publisku ēku tehniskā apsekošana

Līdz 2019.gada 30.septembrim īpašniekiem ir jānodrošina publisku ēku tehniskā apsekošana saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Ēku būvnoteikumi”, vēsta Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) sabiedrisko attiecību speciāliste Egita Diure. Periodiska apsekošana ir nepieciešama, lai ekspluatācijas laikā pārliecinātos par ēkas mehāniskās stiprības un stabilitātes, lietošanas drošības un ugunsdrošības risinājumu atbilstību.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina: “Mēs aicinām ēku īpašniekus pārliecināties par nepieciešamību veikt tehnisko apsekošanu savā īpašumā un savlaicīgi ieplānot to. Īpašniekiem būtu jāapzinās sava loma ēkas drošuma nodrošināšanā, un ēkas tehniskā apsekošana ir veids, kā to īstenot. Ja īpašnieka rīcībā ir objektīvi dati par ēkas tehnisko stāvokli, ir iespējams laikus plānot un veikt remontdarbus, lai novērstu neatbilstības, ja tādas atklātas. Tehniskā apsekošana palīdz nodrošināt ēkas ilgmūžību.”

Tehniskā apsekošana ir jāveic šādos termiņos:

  • līdz 2019.gada 30.septembrim – ja ēka ir nodota ekspluatācijā pirms 2004.gada 1.oktobra;
  • pieņemšanas ekspluatācijā datums + 10 gadi – ja ēka ir nodota ekspluatācijā no 2004.gada 1.oktobra līdz 2014.gada 1.oktobrim;
  • vienu reizi 10 gados – ja ēka nodota ekspluatācijā pēc 2014.gada 1.oktobra.

Ekspluatācijā nodotas publiskas ēkas īpašniekam ir pienākums veikt ēkas periodisko tehnisko apsekošanu ne retāk kā reizi 10 gados. Ja tehniskās apsekošanas laikā konstatē redzamus ēkas bojājumus, kas var mazināt ēkas stiprību vai noturību, īpašniekam tie ir jānovērš. Tehniskā apsekošana ir jāveic saskaņā ar Latvijas būvnormatīvu “Būvju tehniskā apsekošana”. Ēku tehnisko apsekošanu var veikt arhitekta prakses būvspeciālists, ēku konstrukciju projektēšanas, ēku būvdarbu vadīšanas un ēku būvuzraudzības darbības sfērā sertificēts būvspeciālists. Tehniskās apsekošanas atzinums ir jāiesniedz būvvaldei, institūcijai, kura pilda būvvaldes funkcijas, vai BVKB.

Tehniskās apsekošanas pamatā ir būves apskate, kuras laikā fiksē un novērtē redzamos būves bojājumus. Apskates foto fiksācijas materiālus pievieno tehniskās apsekošanas atzinumam. Ja nepieciešams precizēt apstākļus, papildus veic būves ģeotehnisko un hidroģeoloģisko apsekošanu.

Lasīt vairāk...

EM: stiprināta būvspeciālistu kompetences vērtēšana un uzraudzība

Lai uzlabotu būvdarbu kvalitāti Latvijā, no 2019.gada būtiski stiprināta būvniecības jomas būvspeciālistu inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātē kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība, informē Ekonomikas ministrijas (EM) sabiedrisko attiecību vadītāja Evita Urpena.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsver: “Būvniecības attīstības pamatā jābūt augstai profesionālo pakalpojumu kvalitātei, kas būs priekšnosacījums Latvijas būvnieku spējai konkurēt gan iekšējā, gan ārējos tirgos. Esmu gandarīts par veiksmīgo sadarbību ar būvniecības nozari un vienotu izpratni par nepieciešamību celt būvniecības kvalitātes latiņu jaunā līmenī.”

Jaunā būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un uzraudzības kārtība noteikta pērn pieņemtajos MK noteikumos Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”. Jaunā kārtība paredz paaugstinātas prasības sākotnējam būvspeciālistu kompetences novērtēšanas eksāmenam, iekļaujot tajā vairāk praktiskos uzdevumus, kā arī padziļinātus jautājumus par ugunsdrošību un energoefektivitāti, paaugstinātas prasības būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, ieviešot plānveida padziļinātas pārbaudes sniegtajiem pakalpojumiem.

Savukārt jaunajiem speciālistiem radīta iespēja īsākā laika periodā saņemt būvspeciālista sertifikātu, ja praktiskās pieredzes programma ir pilnā apmērā izpildīta. Tas nodrošinās, ka jaunie speciālisti pēc izglītības iegūšanas varēs ātrāk sākt patstāvīgi strādāt būvniecības nozarē.

Ieviesta nepārtraukta piekļuve būvniecības nozares standartiem par pazeminātu samaksu, lai būvspeciālisti izmantotu modernākos un atbilstīgākos būvniecības risinājumus. Vienlaikus palielināta informācijas pieejamība par būvspeciālistu patstāvīgo praksi, lai pasūtītāji var izvēlēties atbilstošāko būvspeciālistu, ņemot vērā viņa faktisko darba pieredzi.

Jaunajos deleģēšanas līgumos par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, kas noslēgti starp EM un kompetences pārbaudes iestādi, pastiprināta uzmanība pievērsta sertificēto būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, nosakot, ka kompetences pārbaudes iestādēm:

  1. reizi piecos gados ir jāpārbauda pilnīgi visu būvspeciālistu patstāvīgā prakse un profesionālā pilnveide;
  2. daļa būvspeciālistu katru gadu jāpārbauda padziļināti, balstoties uz riska analīzi. Pārbaudēs jāietver sniegto pakalpojumu atbilstība normatīvo aktu prasībām, nejauši izvēlētu būvprojektu būtiskāko raksturlielumu aprēķini, būvdarbu vadītāju darbība būvlaukumā.
  3. jāizskata un jāizvērtē par būvspeciālistiem saņemtās sūdzības.

Latvijas Būvinženieru savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Straume: “Pilnveidota būvspeciālistu sertificēšanas kārtība ir svarīgs solis ne vien kvalitatīvu pakalpojumu garantēšanai, bet arī būvniecības nozares reputācijas celšanai. Pēdējo gadu nozares un Ekonomikas ministrijas kopīgi spertie soļi būvniecības vides sakārtošanai – ēnu ekonomikas mazināšana, digitālo procesu ieviešana, būvnormatīvu modernizēšana, sertificēšanas sistēmas pilnveide – ļauj ar optimismu skatīties nozares nākotnē. Tas dos iespēju aktīvi vērsties pret negodprātīgiem speciālistiem un nozarei piesaistīt spējīgākos jauniešus.”

Šī gada 5.marta Ministru kabineta sēdē apstiprināts EM kopā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām izstrādātais jaunais būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis. Cenrādī ir noteikta sertificēšanas pakalpojuma maksa 180 eiro gadā būvspeciālistu pastāvīgās prakses uzraudzībai katrā sfērā, un 240 eiro gadā par atkārtotu kompetences novērtēšanas eksāmenu.

Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības priekšsēdētājs

Dainis Ģēģers: “Latvijas būvniecības kvalitātes kontrole ir balstīta uz sertificētiem būvspeciālistiem. Kāpinot prasības būvspeciālistu eksāmeniem un ieviešot kvalitātes kontroles mehānismu, ieguvēji vispirms būs Latvijas iedzīvotāji, jo celsies būvdarbu kvalitāte un mazināsies riski sabiedrības drošumam. Otrkārt, ieguvēja būs pati nozare, jo pieaugs tās konkurētspēja.”

Tā kā visām kompetences pārbaudes iestādēm ir izvirzītas vienādas prasības būvspeciālistu uzraudzībai un kompetences novērtēšanai, kā arī kompetences pārbaudes iestāžu EM iesniegtie aprēķini apliecina, ka uzraudzības izmaksu lielāko daļu – aptuveni 80% – veido tiešās izmaksas, kas visām kompetences pārbaudes iestādēm uz vienu būvspeciālistu ir vienādas, EM ar nozares pārstāvjiem vienojās, ka efektīvāk ir izstrādāt vienotu būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas maksas cenrādi, kas būtu spēkā visās kompetences pārbaudes iestādēm.

Ekonomikas ministrija 2019.gada 22.janvārī noslēdza jaunus deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar Latvijas Būvinženieru savienību, Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību, Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociāciju. EM plāno noslēgt deleģēšanas līgumus arī ar citām kompetences pārbaudes iestādēm.

Detalizēti ar Ministru kabineta noteikumu projektu “Būvniecības jomas būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Lasīt vairāk...

Skates ‘’Gada labākā būve 2018’’ finālam izvirzīti 44 objekti

Skates ‘’Gada labākā būve Latvijā 2018” žūrija – 42 eksperti, kuri pārstāv 26 būvniecības nozares profesionālās organizācijas, augstskolas, valsts un pašvaldību institūcijas, – nolēmuši finālam virzīt 44 būves no 79, kuras tika vērtētas 2.kārtā. Skates fināls jeb 3.kārta notiks 20.martā Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātē. Sarīkojumā ritēs būvnieku prezentācijas un dalīšanās pieredzē. Pasākums ikvienam interesentam pieejams bez maksas.

‘’Šis gads žūrijai ir īpašs, jo skatē pieteiktās labās būves ir tapušas Latvijas valsts simtgadē. Skates otrās kārtas laikā žūrija devās septiņos, dienu ilgos braucienos pa visu Latviju, novērtēja būves dabā, tikās ar būvniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Izjutām prieku un gandarījumu par paveikto,” uzsver skates ‘’Gada labākā būve Latvijā 2018” žūrijas komisijas priekšsēdētājs Normunds Grinbergs.

Būvniecības dienā 28.martā Pasaules tirdzniecības centrā ‘’Rīga”, Elizabetes ielā 2, notiks konference par aktualitātēm būvniecībā ar Latvijas un ārvalstu pieredzes apmaiņu, kā arī skates uzvarētāju apbalvošana. Svinēsim būvnieku svētkus kopā!

Skates ‘’Gada labākā būve Latvijā 2018” finālistu saraksts

Dzīvojamās jaunbūves:
Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1, Valmierā;
Daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas jaunbūve “River Breeze Residence”, Kuģu iela 28, Rīga;
Dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss “Trebū Home”, Kupriču iela 1A un 1C, Rīga;
Magdelēnas kvartāls, Antonijas iela 17A, Rīga.

Publiskās jaunbūves:
Limbažu pilsētas daudzfunkcionālais sporta un veselības komplekss Jaunatnes ielā 4A, Limbažos;
“Atvadu nams”, Indrānu pagasts, Lubānas novads;
Tukuma 3.pamatskolas sporta zāle un stadions, Lielā iela 18, Pauzera iela 7, Pauzera iela 5, Talsu iela 4, Tukums;
Valmieras peldbaseins, Rīgas iela 91, Valmiera;
Dubultu kultūras un izglītības centrs, Jūrmalas mūzikas vidusskolas 2.kārta, Strēlnieku prospekts 30 k-1, Jūrmala.

Ražošanas ēku jaunbūves:
Jaunlopu kūtis "Tērces", Tērvetes novads;
Rūpniecības komplekss ar ražošanas korpusu, administratīvo un sadzīves ēku Viļakas ielā 1, Rēzeknē.

Pārbūve:
Siguldas pils kompleksa ēkas – muižas koka māja, dzīvojamā māja, saimniecības ēka Pils ielā 16, Siguldā;
Lībiešu saieta nams Kolkā, Dundagas novadā;
Kuldīgas restaurācijas centrs Baznīcas ielā 30, Kuldīgā;
Klaušinieku mājas restaurācija un rekonstrukcija, teritorijas labiekārtojums Turaidas muzejrezervātā, Turaidas iela 12, Turaidas ciems, Krimuldas pagasts, Krimuldas novads;
Dzīvojamās mājas "Vanadziņa māja" pārbūve par publisku ēku Rīgas ielā 15, Cēsīs.

Atjaunošana:
Ēkas energoefektivitātes uzlabošana Skolas ielā 1, Grobiņā;
Viļķenes pirmsskolas izglītības iestādes ēkas energoefektivitātes paaugstināšana un telpu atjaunošana, Briežu gatve 6A, Viļķene, Limbažu novads;
Doma baznīcas jaunā vitrāža “Marijas kapelas logs. Veltījums Latvijas valsts neatkarībai’’, Herdera laukums 6, Rīga;
Alberta un Strēlnieku ielas ēku fasāžu atjaunošana, restaurācija ēkai Alberta ielā13, Rīga;
Telpu pielāgošana KNAB Citadeles ielā 1, Rīgā.

Restaurācija:
Svētā Jēkaba Katedrāles fasādes apdares atjaunošana, fasādes restaurācija Jēkaba ielā 9, Rīgā;
Bauskas muzeja jumta un fasādes atjaunošana, Kalna iela 6, Bauska;
Kultūras ministrijas ēku atjaunošana un restaurācija Krišjāņa Valdemāra ielā 11a, Rīgā.

Inženierbūves:
Valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) posma 114,34.–125,14.km pārbūve;
Valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga–Mārupe (Jaunmārupe) posma 1,80.–4,14.km pārbūve;
Ģedules upes tiltiņš, Upes iela, Iecava;
Papildu infrastruktūra Krievu salā, Zilā iela 25, Rīgā;
Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma 57,76.– 68,60.km pārbūve Tukuma un Engures novadā.

Ainava:
Rūjienas estrāde, Upes iela 9, Rūjiena;
Digitālais strūklaku ansamblis, Brīvības iela 18, Ogre;
Sporta laukums Dārza ielā 9, Bauskā;
Alūksnes Pilssalas infrastruktūra;
I Pasaules kara vēstures izziņas maršruts, Jelgavas iela 5, Olaine;
Skvēra pārbūve, Lielā iela 6 un Jaunā iela 5, Tukums.

Būve ārzemēs: Nacka (NC) Stokholmā, Tollarevagen 5, 13249 Saltsjo-Boo, Zviedrija.

Koka būves:
Pirmsskolas izglītības iestādes "Gaismiņa" moduļu ēka Ķegumā, Komunālajā ielā 7;
Atklātās publiskās slidotavas jumts Pasta salā, Jelgavā;
Golfa kluba ēka, Golfa iela 1, Piņķi, Babītes novads;
Alūksnes stacijas šķūņa pārbūve, Jāņkalna iela 52, Alūksne.

Inovācijas būvniecībā:
Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Rūpniecības ielā 25, Rīgā;
Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Maskavas ielā 192, Rīgā;
Koka biroja ēka Malienas ielā 1K-1, Rīgā;
‘’Origo One’’, Satekles iela 2B, Rīga.

Fotogrāfijas pieejamas: https://www.facebook.com/pg/gadabuve/photos/?tab=album&album_id=2192107057517858

Skate notiek 21.gadu, tā balstīta uz precīzi definētiem kvalitātes kritērijiem. Skati ‘’Gada labākā būve Latvijā” organizē būvniecības nozares 20 profesionālās sabiedriskās organizācijas sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Satiksmes ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Būvniecības valsts kontroles biroju, VAS ‘’Valsts nekustamie īpašumi”, Latvijas Pašvaldību savienību, Rīgas Tehnisko universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, RISEBA FAD, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas fakultāti, nozares žurnālu „Būvinženieris”.

Skates ‘’Gada labākā būve Latvijā 2018” mērķis ir veicināt būvniecības procesa kvalitāti, nosakot un popularizējot labākās būves un labās prakses piemērus būvniecības procesā Latvijā un ārzemēs 2018. gadā, veicināt profesionālo izaugsmi un darba kvalitāti nozarē, izteikt atzinību un motivēt nozares pārstāvjus profesionāliem izaicinājumiem akcentējot būvniecības procesa gala rezultātu – būvi.

Skate „Gada labākā būve Latvijā 2018” notiek, pateicoties ģenerālsponsoram PERI un sponsoriem: BIM Solutions, Hilti, Isover. Saint Gobain, Weber. Saint Gobain, Mapei, MikroKods, Ramirent, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija, Valsts nekustamie īpašumi. Skates informatīvie atbalstītāji: ‘’Latvijas Avīze”, ‘’RīgaTV24”, žurnāls ‘’Būvinženieris”, LETA, Nozare.lv, City 24, building.lv, būvlaukums.lv, abc.lv, būvbāze.lv.

Informācija pa tālruni 67 22 85 84 vai gadabuve@gmail.com. Vairāk informācijas www.gadabuve.lv, www.facebook.com/gadabuve.

Latvijas Būvnieku asociācija

Lasīt vairāk...

Izsludināta pieteikšanās konkursam ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”

Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Latvijas Būvinženieru savienības žurnāls ‘’Būvinženieris” izsludina konkursu ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”.

Konkursa mērķis ir vairot labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju atmosfērā un paplašinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Pieteikumus konkursam aicinām iesniegt piecās kategorijās līdz 2019.gada 17.maijam:
Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka;
Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka – jaunbūve;
Energoefektīvākā publiskā ēka;
Energoefektīvākā vienģimenes ēka;
Energoefektīvākā ražošanas ēka.

Pieteikumi konkursam ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā 2018” jāsūta elektroniski pa e-pastu dzivosiltak@em.gov.lv.

Konkursa žūrijas priekšsēdētāja, žurnāla “Būvinženieris” galvenā redaktore Antra Ērgle: “Dalība energoefektīvāko ēku konkursā nav tikai iespēja iegūt balvu kādā no nominācijām. Konkursa lielākā vērtība ir tikšanās ar pieredzes un domubiedriem, jaunas idejas un ierosmes, sarunas ar nozares profesionāļiem, kuri sniegs labu padomu, un galvenais – iespēja pašam kļūt par iedvesmotāju kaimiņu vai draugu mājas atjaunošanai. Visiem kopā mums ir spēks padarīt katram savu un mūsu kopējo māju – Latviju – taupīgāku, tīrāku un skaistāku.”

Konkursa “Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019” nolikums publicēts konkursa tīmekļa vietnē www.energoefektivakaeka.lv . Papildu informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā, kontaktpersona: Inese Bērziņa, inese.berzina@em.gov.lv, 67013240.

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas ‘’Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.

Konkursa atbalstītāji ir SIA “Windows Factory", VentSys, SIA “Paroc”, SIA “Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA “Knauf”, SIA “Rockwool”, SIA “Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum”, AS “Latvenergo”, SIA “Sika Baltic”, SIA “Ejot Baltic”, SIA “DAW Baltica”, SIA “VELUX Baltija", “Kingspan Insulation”, SIA “Tenapors”. Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv , www.buvlaukums.lv , www.building.lv , www.buvbaze.lv un raidījums “Laiks mājai”.

Avoti internetā www.energoefektivakaeka.lv, http://www.youtube.com/siltinam , https://www.facebook.com/dzivosiltak

Lasīt vairāk...

Būvnieku NVO vadītāji ar jauno ekonomikas ministru pārrunā nozares aktualitātes

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS), Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības un Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas vadību pārstāvji 26.februārī tikās ar jauno ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV), vēsta LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.

Tikšanās laikā tika pārspriestas būvniecības kompleksa aktualitātes un jautājumi - kā labāk nodrošināt kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību, kādi kvalitatīvi pasākumi būtu jāveic jauno inženieru sagatavošanas programmās ar būvniecību saistītajās mācību iestādēs.

Tikšanās laikā viedokļu apmaiņa bija pašreizējo situāciju būvniecībā aptveroša un konstruktīva.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei