Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2019

Līdz 17.maijam gaidām pieteikumus konkursam "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019"

Atgādinām, ka  līdz šā gada 17. maijam var iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”.   

Arī šogad energoefektivitāte tiks vērtēta atjaunotām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, publiskām ēkām, vienģimenes ēkām un ražošanas ēkām.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju  daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu . 

Konkursa organizatori – Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris”, mudina būvniecības un namu pārvadīšanas nozares, lepoties ar paveikto, atjaunojot un būvējot energoefektīvas ēkas, un dalīties pieredzē.

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”   nolikums   publicēts konkursa tīmekļa vietnē   www.energoefektivakaeka.lv .   

Pieteikumus konkursam aicinām iesniegt līdz 2019. gada 17. maijam,   nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi   dzivosiltak@em.gov.lv .

Papildus informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa,   inese.berzina@em.gov.lv , 67013240).

Konkursa atbalstītāji ir SIA „Windows Factory", VentSys, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum”, AS „Latvenergo”, SIA „Sika Baltic”, SIA „Ejot Baltic”, SIA „DAW Baltica”, 

SIA „VELUX Baltija", „Kingspan Insulation”, SIA „Tenapors”. 

 

Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli   www.abc.lv ,   www.buvlaukums.lv ,   www.building.lv ,   www.buvbaze.lv   un raidījums “Laiks mājai”.

Aicinām uz   semināru   25. aprīlī   par ēkas uzturēšanu pēc atjaunošanas   https://em.gov.lv/lv/jaunumi/24434-aicinam-uz-seminaru-25-aprili-par-ekas-uzturesanu-pec-atjaunosanas

Lasīt vairāk...

Liepājas valsts tehnikuma komanda uzvar Knauf Junior Trophy

Liepājas valsts tehnikuma komandas konkursa darbs. Foto - Mārīte Šperberga

Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā 10.-12.aprīlī norisinājās  20. Knauf Junior Trophy konkurss Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. Komandu vērtējumā jubilejas gadā uzvarēja Liepājas valsts tehnikums, informē Andris Veinbergs, SIA Knauf tehniskais vadītājs un Knauf akadēmijas vadītājs.

Jubilejas konkursā krasi mainījās formāts - klasiskajai sausajai būvei pievienojās jūgendstils ar tam raksturīgo iekšējo un ārējo apdari. Konkursā līdz ar Liepājas valsts tehnikumu piedalījās vēl trīs Latvijas profesionālās izglītības iestādes - Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Daugavpils Celtniecības tehnikums un Priekuļu tehnikums. Konkursa vērotāji augstu novērtēja dalībnieku - topošo profesionāļu, viņu pedagogu zināšanas un prasmi, aizrautību un atbildīgo attieksmi pret darbu.

Video sižeti par konkursa norisi pieejami vietnē http://www.knaufakademija.lv/cubo.php

 

Lasīt vairāk...

Deglava tiltu uzdod slēgt Valsts policijai; Rīgas dome ministra lēmumam nepiekrīt

Foto no Rīgas domes Satiksmes departamenta arhīva

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu (BVKB) secinājuma par Augusta Deglava ielas pārvada Rīgā bīstamo stāvokli iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) liks Valsts policijai ceturtdienas, 25.aprīļa, rītā slēgt satiksmi pa Deglava tiltu, vēsta lsm.lv. To ministrs pavēstīja intervijās Latvijas Radio un LTV.

Ministrs uzsvēra, ka ir daudz faktoru, kas liek secināt – tilts apdraud cilvēku drošību un dzīvību. Kamēr tilts nav slēgts, Ģirģens mudina cilvēkus izvairīties no tā izmantošanas. Ģirģens kritizēja Rīgas domes Satiksmes departamentu, kurš arī pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ekspertu secinājumiem par tā slikto tehnisko stāvokli atteicies apturēt satiksmes plūsmu uz tilta. Viņaprāt, satiksme būtu slēdzama līdz pilnai tehniskajai ekspertīzei, kas ļautu pārliecināties, vai tilts ir drošs. Taču BVKB nav tādu pilnvaru.

Tāpēc ministrs sazinājies ar policijas vadību, lai no ceturtdienas bloķētu satiksmi uz pārvada, ja to neizdarīs pati Rīgas dome. No ceturtdienas rīta policija centīsies transporta plūsmas novirzīt citur. Ministrs mudināja Rīgas domes Satiksmes departamentu līdz ceturtdienai izplānot satiksmi tā, lai būtu ērta pārvietošanās citur.

Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Ints Ķuzis uzskata, ka ir pārāk daudz neskaidrību par tilta nestspēju, tāpēc riskēt ar satiksmes dalībnieku drošību nedrīkst. Policijas priekšnieks uzskata, ka tilts satiksmei jāslēdz līdz ekspertīzes slēdzienam. “Nedrīkstu pieļaut situāciju, kurā ir ļoti augsti riski, kas šobrīd līdz galam nav izvērtēti. Mums nav nepieciešama vēl viena traģēdija,” pauda Ķuzis. Viņš uzdevis Rīgas reģiona policijas pārvaldei kopā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu izstrādāt satiksmes organizācijas plānu.

Kā vēsta lsm.lv, gan būvprojekta autors, gan pasūtītājs paliek pie sava – slodze ir samazināta, draudu autobraucējiem un kājāmgājējiem nav. Tilts tik slikti izskatās tādēļ, ka šobrīd tas ir būvlaukums. Ir bojāta betona virskārta un sarūsējušas stiegras. “Ja balsti būtu būtiski pārslogoti, tad būtu redzami bojājumi, kas par to liecinātu, spēcīgas ieloces rīģeļu vidū, būtu jābūt spēka plaisām. Visa tā nav!” medijiem uzsvēra uzņēmuma “Inženierbūve” tiltu inženieris Edmunds Akimovs.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins intervijā LTV pauda, ka tilta stāvoklis nav būtiski mainījies pēdējos desmit gados. Taču viņš neslēpa, ka tilts ir sliktā stāvoklī un tāpēc tas tiek remontēts. Turklāt pašlaik tilts esot būtiski atslogots – satiksme uz tā ir samazināta un virkne konstrukciju demontētas. “Šobrīd bažas par pārvada nestspēju neviens dokuments nerāda,” sacīja Jakrins.

Viņš atzina, ka BVKB secinātais nav pārsteigums, un par to ziņoja būvnieks, tāpēc remonta iecere tiek pārprojektēta. Savukārt ministra lēmums esot politisks, medijiem sacīja Jakrins. “Pēc šāda principa Rīgā mēs varam slēgt arī Vanšu, Salu, Brasas, Zemitāna un, iespējams, citus tiltus un pārvadus. Deglavas pārvads ir būvniecības procesā. Tas, ka ir papildu darbi atklājušies, tā nav nekāda kritiska situācija, problēmu mezgli tiks novērsti,” apgalvoja Jakrins.

Deglava pārvada slēgšana radīšot haosu pilsētas satiksmē, atzina Satiksmes departamenta pārstāvis. Vislielākās neērtības tas radīs tiem, kas izmato sabiedrisko transportu, jo maršruti varētu pagarināties par vairākiem desmitiem minūšu. Līdz ar tilta slēgšanu varētu apturēt vienu trolejbusa maršrutu.

Preses konferencē pie Deglava pārvada Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks (Saskaņa) pauda, ka pašlaik situācija tiek apspriesta. Speciālisti apgalvojot, ka slodze uz pārvada ir krietni samazināta un neesot pamata to slēgt. Viņš gan atzina, ka "tilts nav spīdošā stāvoklī", taču tas esot drošs, lai varētu pārvietoties. Baraņņiks piebilda, ka, viņaprāt, ministrs “taisa politisku šovu”.

Tilta remonta izmaksas pārsniedz piecus miljonus eiro. Dīkstāves dienas rīdziniekiem zaudējumus nenes, jo būvniekam maksā tikai par padarīto. Pārvada pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic lietuviešu uzņēmums AS Kauno tiltai pēc SIA Inženierbūve būvprojekta.

Remontējot satiksmes pārvada balstus, atklāti defekti, kuru novēršana nebija paredzēta būvprojektā. Objektā būvdarbi tika apturēti līdz pārbūves risinājumu izmaiņu izstrādei. Drošības nolūkos no 10.aprīļa kravas transportlīdzekļiem, kas brauc pāri tiltam, ir noteikts masas ierobežojums – 30 tonnas. Sabiedriskā transporta un privātā transporta kustība netika mainīta.

BVKB eksperti, kuri pieņēma lēmumu apturēt būvniecību, uzskata, ka lēmums par tilta slēgšanu uz laiku ir pareizs. “Kamēr nav iegūta pārliecība, ka ir droši, [pārvads] ir jāslēdz. Kad ir iegūta pārliecība, tad var ekspluatēt,” uzsvēra BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Pēc eksperta atzinuma saņemšanas jāmaina būvprojekts, un tilta remonta darbus var atsākt. Taču tam būs nepieciešams ne mazāk kā mēnesis. “Šis jautājums ir aktuāls un tas būs atkarīgs no tā, cik operatīvi izdosies atrisināt. Vēl aktuālāks tas būs, tuvojies rudenim, kad būs jālemj par konservācijas darbiem,” atzina Demme. Viņš nevarēja apgalvot, vai darbus varēs pabeigt līdz rudenim.

UZMANĪBU!!! Slēgtā Deglava tilta dēļ ceļš uz centru par 15 - 20 minūtēm ilgāks:  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slegta-deglava-tilta-del-cels-uz-centru-par-15-20-minutem-ilgaks.a317002/

Lasīt vairāk...

Līdzfinansē dzīvojamo māju remontu; izsludina Rīgas apkaimju projektu konkursu

Ilustratīvs foto no rnparvaldnieks.lv

Rīgas domes sēžu zālē 23.aprīlī noslēgti līgumi ar 38 dzīvojamo māju pārstāvjiem par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu ēku remontam – gan iekšdarbiem, gan fasāžu un jumtu atjaunošanai, vēsta Sabiedrisko attiecību nodaļa. Kopējā remontu summa plānota 926 000 eiro, no tās pusi jeb 463 000 eiro segs pašvaldības līdzfinansējums.

Iecerēts izveidot sabiedrisku padomi, kurā darbotos līdzfinansējumu saņēmušo ēku pārstāvji, lai novērtētu programmas gaitu un izteiktu priekšlikumus uzlabojumiem, pavēstīja pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs. Atbalsta programma sākta pērn, tajā var saņemt atbalstu energoauditam, daudzdzīvokļu mājas tehniskās paraugdokumentācijas izstrādei, energoefektivitātes pasākumiem un mājas atjaunošanai. 2018.gadā komisija atbalstīja līdzfinansējuma piešķiršanu 48 projektiem.

Rīgas dome izsludinājusi konkursu Rīgas apkaimju attīstības projektu īstenošanas atbalstam, vēsta Sabiedrisko attiecību nodaļa. Pieteikties konkursam var nevalstiskās organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kas pārstāv Rīgas apkaimju intereses. Projektu pieteikumus līdz 2019.gada 1.jūnija pulksten 9.00 var iesniegt klātienē Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā Kungu ielā 7/9, vai arī elektroniski, parakstot ar elektronisko parakstu un nosūtot pa e-pastu konkurss.apkaimes@riga.lv.

Konkursa nolikums paredz, ka viena apkaimes attīstības projektam var piešķirt līdz 100 000 eiro. Kopumā pašvaldība šim mērķiem 2019.gada budžetā ir ieplānojusi pusmiljonu eiro. Finansējums tiek piešķirts, ja projekts atbilst noteiktiem kritērijiem: projekta izpildes vieta ir sabiedrībai pieejama, publiskā lietošanā esoša, pašvaldībai piederoša vai piekrītoša publiska ārtelpa, projekts saistīts ar apkaimes infrastruktūras uzlabošanu, kam ir paliekoša un sabiedriski nozīmīga vērtība.

Konkursam iesniegtos projektus vērtēs komisija, kuru vada Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks Edijs Pelšs. Komisijā ir biedrības Rīgas Apkaimju alianse valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja, valdes locekļi Māris Jansons, Kaspars Spunde, Igors Roms. Konkursā iesniegtos projektus vērtēs arī atbildīgie darbinieki no Rīgas domes Finanšu departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Austrumu, Pārdaugavas un Ziemeļu izpilddirekcijas. Plašāka informācija par konkursu publicēta pašvaldības mājas lapā www.riga.lv.

Lasīt vairāk...

Gaiļezera namos nosvinēti spāru svētki

Foto no Merks albuma

Dzīvojamo ēku projektā Merks Gaiļezera nami nosvinēti spāru svētki, atzīmējot augstākā punkta sasniegšanu un ēku konstruktīvā apjoma izbūves pabeigšanu, informē SIA Merks mārketinga un komunikāciju vadītāja Liene Meklere-Kutsare. Visas projekta otrās kārtas mājas ieguvušas pilnas aprises, nozīmīgs darba posms līdz ar to ir noslēdzies.

Merks Gaiļezera namu otrās kārtas būvniecība sākta 2018.gada decembrī, tās gaitā trīs deviņstāvu ēkās ezera krastā izbūvēti 96 dzīvokļi. Kā liecina projekta pirmās kārtas pārdošana, Mežciemu kā zaļāko Rīgas apkaimi par savām mājām labprāt izvēlas ģimenes ar bērniem, tāpēc dzīvokļu plānojumi ir rūpīgi pārdomāti dažādu ģimeņu vajadzībām. Teritorijā iekārtoti vairāki bērnu rotaļu laukumi, ēku pirmajos stāvos izbūvētas telpas bērnu ratiņiem un riteņiem, kā arī individuālas noliktavas. Mājās uzstādīti klusi un plaši lifti, kas ļauj ērti nokļūt dzīvoklī ar bērnu ratiņiem.

“Otrajā kārtā tiek izbūvēti daudzveidīgi trīsistabu dzīvokļi – gan nelieli un kompakti, gan lieli un plaši ar divām sanitārajām telpām – lai katra ģimene var izvēlēties piemērotāko,” stāsta Dace Tumšā, Merks nekustamo īpašumu pārdošanas vadītāja. “Otrajā kārtā ir pieejami arī divu un četru istabu dzīvokļi, kas izvietoti ēku augšējos stāvos. Visiem dzīvokļiem ir lieli logi un iestikloti balkoni, kas dod daudz dienasgaismas un iespēju baudīt skatu uz Gaiļezera zaļo apkārtni.” Ēkas projektētas ar B klases energoefektivitāti, nodrošinot zemas apkures izmaksas.

Rezervējot dzīvokli “Merks Gaiļezeru namu” otrajā kārtā, interesenti jau šodien var klātienē novērtēt topošo dzīvokļu kvalitāti – apskatot pirmās kārtas dzīvokļus. Paredzams, ka jauno ēku dzīvokļi pie īpašniekiem nonāks nākamā gada sākumā. Projekta kvalitāti gan izvēlētajiem materiāliem, gan būvdarbiem garantē būvkompānija Merks, kas ir projekta attīstītājs, būvnieks un garantijas sniedzējs vienā personā. Merks ir viens no pieredzes bagātākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Latvijā, tā būvētajos mājokļos dzīvo vairāk nekā 1500 ģimenes.

Lasīt vairāk...

Pārbauda Okupācijas muzeja vēsturiskās ēkas pamatu drošību

Foto no VNĪ albuma

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadībā Okupācijas nama pārbūves un Nākotnes nama celtniecības projektā notiek papildu pārbaude Okupācijas muzeja seno konstrukciju drošībai, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica. Kamēr muzeja senajā daļa notiek konstrukciju tehniskā pārbaude, Nākotnes namam top pagraba pārsegums, rit sienu un kolonu stiegrošana un betonēšana.

“Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams ir viena no VNĪ prioritātēm. Būvniecības gaitai sekojam ar vislielāko rūpību, lai pārliecinātos, ka darbi notiek raiti un atbilstošā kvalitātē. Būvējot Vecrīgā, jo jārēķinās, ka būvlaukumā var rasties neplānoti atradumi. Okupācijas muzeja pārbūves laikā atrasts azbests un senā Strēlnieku pieminekļa pamati, kas radīja papildu demontāžas darbus. Tagad šaubas rada senās muzeja ēkas konstrukciju drošība un atbilstība mūsdienu būvniecības standartiem, tādēļ izlēmām rīkot papildu drošības pārbaudi. Savukārt Nākotnes nama daļā darbi apsteidz plānoto grafiku – pabeigta demontāža un pāļu urbšana, sākta betonēšana, izvēlēts fasādes apdares materiāls – granīts no Somijas. Ietaupītais laiks kalpos kā rezerve neparedzētiem darbiem, kas var rasties būvniecības gaitā,” skaidro Gruškevica.

Pirms Lieldienām Okupācijas muzeja būvlaukumā notika projekta uzraudzības padomes tikšanās, kurā VNĪ iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Kultūras ministrijas pārstāvjus ar Nākotnes nama darbu statusu. Projektētāji no SIA Taktila prezentēja Padomju okupācijas piemiņas memoriāla Vēstures taktīla māksliniecisko risinājumu. Piemiņas memoriāla projektu iecerēts īstenot vienlaikus ar Nākotnes namu, būvniecību līdzās Nākotnes namam uz Daugavas pusi plānots sākt šovasar.

Jau ziņots, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā “Nākotnes nams” saglabāta latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ideja – 2001.gadā dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970.gadā būvēto ēku papildināt ar balto piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti.

VNĪ pašlaik vada 33 nozīmīgus projektus 154 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina apsaimniekošanu un pārvaldību ap 500 nekustamajiem īpašumiem ar 1700 ēkām 1,2 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumiem vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Lasīt vairāk...

LBP: Minimālā alga nozarē no novembra būs 780 eiro

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17.aprīlī izsludināja grozījumus Darba likumā, ļaujot būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī 2.maijā, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP). Būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē 17.aprīlī nolemts, ka no šī gada 4.novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ģenerālvienošanās pušu komitejā ir astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji. Tā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Komitejā pārstāvēti LBP, biedrība Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana tika sākta 2018.gada 10.maijā. Ģenerālvienošanos līdz šim ir parakstījuši 313 būvniecības uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 974 miljoni eiro, kas saskaņā ar 2017.gada datiem ir 56,13% no nozares kopējā apgrozījuma. Tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un kļūtu saistoša visai nozarei.

Saeimā 28.martā apstiprināti grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Šie grozījumi ir priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā. Tie pieņemti ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.

Ģenerālvienošanās par minimālo algu mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. LBP vadītāja Baiba Fromane: “Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan, tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos. Šis ir vēsturisks brīdis būvniecības nozarei, jo esam pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par attīstībai svarīgiem jautājumiem.”

Mārtiņš Dunskis, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks: “Sarunas, kas aizsākās gandrīz pirms trim gadiem starp būvniecības nozares darba devējiem un arodbiedrību būs noslēgušās ar taisnīgāku minimālo algu būvniecības nozares nodarbinātajiem. Tas kavēs algu dempingu nozarē, gandrīz dubultojot minimālo algu. Beidzot nozarēs nodarbinātajiem būs arī finansiāli garantēta motivācija iegūt vai pierādīt savu kvalifikāciju, jo par to pienāksies ikmēneša piemaksa. Tiem nozarē nodarbinātajiem, kurus šie jaunumi neskars, varu atgādināt, ka minimālā alga tiks ik gadu pārskatīta. Tādēļ ir svarīgi novērtēt sasniegto un atcerēties – tikai kopā mēs varam izveidot taisnīgāku darba vidi.”

Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības priekšsēdētājs: “Latvijā ir jāatbalsta uzņēmumu koplīgumu un ģenerālvienošanās nozarē slēgšana un jānodrošina darba samaksas paaugstināšana, vienlaikus dodot arī ekonomiskus ieguvumus darba devējiem un uzņēmumu konkurētspējai, ko garantē sociālo partneru vienošanās. Grozījumi Darba likumā ir pirmais solis inovācijai, kura palielina sociālo partneru iespējas ievērot nozares savdabību, regulēt noteikumus un rast risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas vienoties, nodrošinot darbinieku interešu vispārīgu aizsardzību. Ar šo likuma grozījumu pieņemšanu mēs tuvojamies Ziemeļu un Rietumu Eiropas valstu praksei darba attiecību un darba samaksas regulēšanā, kur vispārsaistoši koplīgumi nozarēs novērš negodīgu konkurenci, algu dempingu un mazina ēnu ekonomiku.”

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devēju un darba ņēmēju sarunām un spējai panākt kompromisu, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un sociālo nodrošinājumu, un, no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.”

Lasīt vairāk...

Seminārā skaidros ēkas uzturēšanu pēc atjaunošanas

Namu pārvaldnieki un renovācijas projektu vadītāji ceturtdien, 25.aprīlī, pulksten 13.00 gaidīti seminārā Ēkas dzīve pēc atjaunošanas Ekonomikas ministrijas (EM) 224.telpā Brīvības iela 55, Rīgā, informē EM sabiedrisko attiecību nodaļa.

Bezmaksas semināra mērķis ir sniegt ieteikumus kvalitatīvai ēku uzturēšanai pēc atjaunošanas, lai tā īpašniekiem kalpotu pēc iespējas ilgāk. Seminārā informēs par apmesto un ventilējamo fasāžu un logu kopšanu, par ventilāciju un mikroklimatu ēkā. Pasākuma laikā pārrunās dzīvokļu īpašnieku un namu pārvaldnieku pienākumus, tiesības un sadarbību. Seminārā stāstīs par siltumenerģijas maksas sadalītājiem un ēku apdrošināšanu īpašuma uzturēšanai.

Pasākumā piedalīsies EM, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji. Semināra programma publicēta EM mājaslapā https://em.gov.lv/lv/jaunumi/24434-aicinam-uz-seminaru-25-aprili-par-ekas-uzturesanu-pec-atjaunosanas. Papildu informācija – Inese Bērziņa, e-pasts dzivosiltak@em.gov.lv, tālrunis 67013240.

Semināru organizē EM, Attīstības finanšu institūcija Altum un Latvijas Būvinženieru savienība informatīvajā kampaņā Dzīvo siltāk. Aktuālā informācija ēku atjaunošanu un energoefektivitātes jautājumiem Dzīvo siltāk Facebook lapā www.facebook.com/dzivosiltak.

Programmas Dzīvo siltāk vietnē publicēta Altum eksperta Alda Greķa prezentācija par ēku atjaunošanas projektos biežāk sastopamajām kļūdām: https://www.youtube.com/watch?v=juQxEUSAYDA.

Lasīt vairāk...

Izstrādā programmatūru Baltijas elektrotīkla drošuma stiprināšanai

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks un RTU rektors Leonīds Ribickis sadarbības līguma parakstīšanas pasākumā. Publicitātes foto

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē 16.aprīlī prezentēti kopīgi izstrādāti projekti, parakstīts RTU un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sadarbības līgums un atklāta izstāde "Enerģija kustībā", informē AST komunikācijas vadītāja Aija Ikstena.

Pasākumā prezentēta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerģētikas institūta zinātnieku un AST ekspertu izstrādātā programmatūra, kas atvieglo dispečeru ikdienas darbu Baltijas valstīs. Rīks spēj novērtēt reālā laika situāciju Baltijas elektroenerģijas pārvades tīklā, prognozēt procesus un sniegt rekomendācijas, nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu.

Parakstītais sadarbības līgums paredz pētniecisko darbību enerģētikas nozarē, kā arī zināšanu un tehnoloģiju pārnesi darba vidē, sekmējot izaugsmi. AST nodrošinās prakses vietas RTU praktikantiem atbilstīgi studiju programmām.

"Tehnoloģiju straujā attīstība liek arvien vairāk uzņēmumiem un mācībspēkiem mijiedarboties. Informācijas apmaiņa par aktualitātēm enerģētikas nozares attīstībā ir svarīga ne tikai studentiem, domājot par darba iespējām, bet arī pasniedzējiem, kuriem jābūt zinošiem par šī brīža tendencēm. Varam būt gandarīti, ka jau šogad pie mums stažēsies RTU pasniedzēji, lai uzlabotu studiju programmas un nodotu aktuālāko studentiem," par sadarbību stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

“Sadarbība ar industriju ir viena no RTU prioritātēm, un AST ir viens no šādas sadarbības labākajiem piemēriem – mums ir gan kopīgi īstenoti pētniecības projekti, uzņēmums studentiem piedāvā prakses vietas, kā arī sniedz vērtīgus ieteikumus studiju programmu attīstīšanai. Turklāt vairāk nekā 30% AST darbinieku ir RTU absolventi,” uzsver RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.

Pasākumā atklāta foto izstāde "Enerģija kustībā", kas RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes centrālajā vestibilā apskatāma līdz 3.maijam. Izstādē aplūkojami fotogrāfa Reiņa Hofmaņa darbi, kuru centrā ir AST darbinieki kā enerģija, kas kā elektriskie lādiņi nemitīgā kustībā nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā.

Aprīlī AST atjaunojis četrus starptautiskus ISO sertifikātus, vēsta Ikstena. AST Integrētās vadības sistēma, kas ietver kvalitātes vadību, vides pārvaldību, energopārvaldību un darba aizsardzības un arodveselības pārvaldību, ir auditēta un atbilst ISO 9001, ISO 14001, ISO 50001 un ISO 45001 standartu prasībām.

Lasīt vairāk...

LBS valdē apspriež koncertzāles projektu, izglītības kvalitāti un nozares digitalizāciju

Foto – Mārīte Šperberga

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdē 16.aprīlī apspriesta biedrības XXXI kongresa norise, akustiskās koncertzāles projekts Rīgā, izglītības kvalitāte, būvniecības digitalizācija un LBS publicitātes projektu norise.

LBS valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Raimonds Eizenšmits rezumēja 29.martā notikušā kongresa norisi, rosinot apsvērt jauninājumus programmas kārtībā, lai ikgadējo notikumu apmeklētu vairāk biedru. Mārīte Šperberga informēja, ka šogad pirmo reizi organizēto kongresa diskusiju daļas interneta tiešraidi LBS profilā Facebook noskatījās ap 600 cilvēku, bet pēc kongresa video ierakstam reģistrēti 1870 skatījumi, informācijai un fotogalerijai par notikumu – 3150 interesentu. Vija Gēme, Valdis Koks un Andris Veinbergs mudināja pirms kongresa noskaidrot biedriem aktuālos jautājumus, kā arī aktivizēt jaunu biedru pievienošanos LBS, organizācijas tēlu veidojot atvērtāku un plašāk skaidrojot iespējas ar tās starpniecību ietekmēt nozares izaugsmi. Nolemts nākamajai valdes sēdei sagatavot priekšlikumus šo mērķu izpildei.

LBS Arhitektūras sekcijas vērtējumu par Rīgas akustiskās koncertzāles celšanu uz AB dambja, kuru par labāko vietu kultūras būvei uzskata Kultūras ministrija (KM) un Rīgas dome, sniedza arhitekti Rūta Krūskopa, Pēteris Strancis, Juris Monvīds Skalbergs un Viesturs Briedis. Strancis atgādināja, ka savulaik par labāko vietu Anda Sīļa projektētajai koncertzālei pilsētplānotāji atzinuši Uzvaras parka teritoriju pie Raņķa dambja, lai piešķirtu šai vietai kultūras funkciju. Krūskopa uzsvēra, ka celtniecība uz AB dambja prasīs daudz vairāk līdzekļu, nekā plānots pašlaik, jo tā būs būve uz ūdens, kurai būs ļoti sarežģīti risināmi komunikāciju, infrastruktūras un piekļuves jautājumi. Tam piekrita Juris Monvīds Skalbergs un Viesturs Briedis, piebilstot, ka ēkas projekts ir ērti novietojams citā vietā, kur nebūtu problēmu ar infrastruktūru un piekļuvi. Valdes pārstāvji uzsvēra, ka koncertzāle uz AB dambja Latvijai ir pārāk dārgs projekts, tāpēc jāsniedz vispusīgi izsvērts pamatojums.

LBS valde nolēma lūgt KM agrākās izpētes materiālus par dažādajām koncertzāles atrašanās vietām, lai objektīvi izvērtētu celtniecības, infrastruktūras, teritorijas pieslēgšanas apstākļus un sniegtu vispusīgu viedokli par priekšrocībām un mīnusiem būvniecībai, infrastruktūrai, komunikācijām, ugunsdrošībai un citiem inženiertehniskajiem aspektiem.

Valdē otro reizi izskatīts jautājums par Vidzemes augstskolas (VA) programmas Koka ēku celtniecība un ekobūves absolventu profesionālās sagatavotības līmeni būvinženiera sertifikāta saņemšanai. LBS Izglītības sekcija Mārtiņa Vilnīša vadībā sēdē ar pieaicinātiem VA pārstāvjiem iesniedza valdei atzinumu, ka mācību gaitā sniegtais zināšanu saturs un studentu diplomdarbi neatbilst patstāvīgai praksei vajadzīgajam prasmes līmenim. LBS vēlreiz nolēma Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai nosūtīt atzinumu, ka šīs programmas absolventi patstāvīgās prakses eksāmenu var kārtot pēc tam, kad vairākus gadus strādājuši nozarē un uzkrājuši pieredzi sertificētu speciālistu vadībā.

Valdes loceklis Andris Veinbergs un uzņēmuma VPM Latvija speciālists Jānis Prodnieks sniedza bagātīgu prezentāciju par būvniecības digitalizāciju Anglijā, ko iepazina pieredzes apmaiņas vizītē kā LBS pārstāvji. Vizītes materiāli pieejami vietnē https://drive.google.com/open?id=1g-dHU4Q3a8jlQDp1HHRS6vWgbeCYNkpG. Te video ieraksts no interneta translācijas Prodnieka un kompānijas Merks eksperta Viktora Šveica Anglijas apmeklējumā gūtās pieredzes prezentācijai Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas (BŪVID) sapulcē 16.martā: https://www.facebook.com/BuvniecibasIndustrijasDigitalizacijasAsociacija/videos/326563384671880/

LBS valde nolēma atbalstīt būvniecības digitalizācijas norisi, popularizējot tās ieguvumus un mudinot nozari panākt citās Eiropas valstīs jau sasniegto līmeni. Nozīmīgs solis ir valsts iestāžu dalība digitalizācijā. Valde nolēma deleģēt Arti Dzirkali valsts iestāžu un nozares komitejā, kura virzīs digitalizācijas izmantošanu valsts standartu sistēmā, iepirkumos un citur. Iecerēts apsvērt ar digitalizāciju saistītu jautājumu iekļaušanu profesionālajos eksāmenos. Nolemts digitalizācijas plašākai apspriešanai rīkot atsevišķu sanāksmi, savācot sīkāku informāciju par digitalizācijas virzību iestādēs, uzņēmumos un nevalstiskajās organizācijās.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei