Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2019

CSP: Martā būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Ilustratīvs foto no Latvijas Valsts ceļu arhīva

Būvniecības izmaksu līmenis Latvijā 2019.gada martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas kāpa par 0,1%. Martā būvniecības izmaksu vidējo līmeni visvairāk ietekmēja darba samaksas pieaugums ceļa būves un mākslīgo būvju palīgstrādniekiem, kā arī cenu palielinājums ceļu būves materiāliem – dolomīta šķembām un grantij.

Salīdzinot ar 2018.gada martu, būvniecības izmaksas palielinājās par 4,8%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 7,3%, būvmateriālu cenas – par 4,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga par 3,8%.

Kopējais būvniecības izmaksu līmenis 2019.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 4.ceturksni, palielinājās par 1,0%. Būvmateriālu cenas pieauga par 1,1%, strādnieku darba samaksa – par 0,9%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,8%. Kopējais būvniecības izmaksu līmenis 2019.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2018.gada 1.ceturksni, pieauga par 5,0%. Strādnieku darba samaksa palielinājās par 8,2%, būvmateriālu cenas – par 4,5%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 3,7%.

Datus par būvniecības resursu cenām 2019.gadā sniedz ap 200 būvuzņēmumu un vairāk nekā 50 tirdzniecības uzņēmumu. Būvizmaksu indeksa aprēķinos papildus izmanto arī būvmateriālu cenas, kuras uzņēmumi sniedz ražotāju cenu indeksu rūpniecībā un importa cenu indeksa aprēķiniem. Cenu apkopojuma izlasē iekļauti būvuzņēmumi, kam 2018.gadā bija lielākais pašu spēkiem izpildītais būvdarbu apjoms. 87% no iekļautajiem uzņēmumiem pašu spēkiem izpildīto darbu apjoms pārsniedza 1 miljonu eiro gadā, no tiem 36% uzņēmumu darbu apjoms bija virs 5 miljoniem eiro gadā. Tirdzniecības uzņēmumu atlases kritērijs ir apgrozījuma lielums un specializācija.

Plašāka informācija par būvniecības izmaksu indeksu Latvijā pieejama CSP vietnē sadaļā "Ražotāju cenas – Metadati" https://csb.us13.list-manage.com/track/click?u=d766c9a1350adc537efca0e7f&id=8394b7dd0e&e=04964a9bb1.

Lasīt vairāk...

Valmierā veido klimatam draudzīgu ielu apgaismojumu

Gaujas tilts Valmierā. Foto – Jānis Būmanis, Valmieras pilsētas pašvaldības albums

Valmieras apgaismojuma tīklu kopgarums ar 3649 gaismas punktiem ir 122,27 km, un 81,82 km no tiem pašlaik tiek regulēti attālināti ar automātisko ielu apgaismojuma vadības sistēmu Lucidus Smart, informē Valmieras pilsētas pašvaldības speciāliste Līga Bieziņa. Apgaismojuma ieslēgšanās un izslēgšanās ir automātiski noregulēta atbilstīgi Saules lēkta un rieta laikam – tas iedegas 15 minūtes pēc saulrieta un izslēdzas 15 minūtes pirms saullēkta. Tā tiek taupīta elektroenerģija, netērējot to diennakts gaišajā laikā.

Automātiskā ielu apgaismojuma vadības sistēma Valmierā nodrošina arī apgaismojuma intensitātes regulēšanu jeb dimmēšanu. Pilsētas apgaismojuma pamatfunkcija ir garantēt drošību pilsētas ielās, uz gājēju un velobraucēju ceļiem. Laikā, kad gājēju un satiksmes intensitāte ir vislielākā, ir nepieciešams ielu apgaismojums ar lielāku gaismas intensitāti. Tas nodrošina labāku redzamību. Laikā, kad gājēju un satiksmes intensitāte ir maza, arī gaismas intensitāte ir mazāka. Tādēļ nakts stundās, kad vairākums pilsētnieku atpūšas, ielu apgaismojuma intensitāte ir samazināta, taupot elektroenerģiju un samazinot gaismas piesārņojumu. Tas ir mākslīgu gaismas avotu radīts debesu izgaismojums naktī, kas negatīvi ietekmē dzīvos organismus – dzīvniekus, putnus, kukaiņus u.c. Vismazākā ielu apgaismojuma intensitāte ir laikā no pulksten 23.30 līdz 4.30.

Efektīvākai elektroenerģijas izmantošanai Valmieras pilsētas pašvaldība pakāpeniski maina gāzizlādes gaismekļus pret LED spuldzēm. Patlaban 52,4% pilsētas apgaismojuma ir energoefektīvi LED gaismekļi. Kopš 2011.gada visās no jauna būvētajās vai pārbūvētajās ielās ir uzstādīti LED gaismekļi. Šogad Valmieras pilsētas pašvaldība plāno īstenot projektu "Viedo tehnoloģiju ieviešana Valmieras pilsētas apgaismojuma sistēmā", ko paredzēts līdzfinansēt ar emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu. Projektā plānots nomainīt 452 nātrija spuldzes pret LED gaismekļiem ar viedajiem sensoriem un vadības sistēmu, kas nodrošinās apgaismojuma līmeņa regulēšanu atbilstīgi aktuālajai gājēju un transportlīdzekļu plūsmai. Plānotais elektroenerģijas ietaupījums – 337 293 kWh gadā, CO2 samazinājums – 36 760 kg gadā. Plānotais projekta norises laiks – 2019.-2020.gads.

Lasīt vairāk...

Piemiņai. Ilzīte Zālamane

1955.gada 2.aprīlis – 2019.gada 27.aprīlis

Es veros naktī. Klusē ziedu sniegs,
un tālas pasaules virs manis staigā.
Ir gabaliņš no mūžības tas nieks –
kas, mani raustot kliedz un vienmēr kliegs,
un liek man augšup tiekties zvaigžņu zaigā...
Un tā ir dvēsele.
                   /Rainers Marija Rilke/

Daudzi viņu dēvēja par Latvijas Būvinženieru savienības dvēseli, jo teju 28 astoņus gadus viņa bija biedrības biroja vadītāja. Viņa zināja pastāstīt par katru LBS biedru. Vieniem viņa bija Ilze, citiem – Ilzīte, kā rakstīts pasē. Viņa ar visu sirdi un dvēseli bija par būvinženieriem un ļoti pārdzīvoja katru neizdošanos, sūdzību vai pārmetumu. Viņa centās radīt mājīgumu, lai visi procesi būtu korekti, lai atnākušie aprūpēti. Viņa bieži birojā palika strādāt vēlu vakaros, lai sagatavotu dokumentus būvspeciālistu sertifikācijai, biedrības kongresiem un citām norisēm. Allaž vēlējās izdarīt vairāk nekā no viņas prasīja.

Ilze bija Latvijas Lauksaimniecības universitātē mācījusies ekonomiku. Strādāja Latvijas Valsts plāna komitejā, Ekonomikas ministrijā un kopš 1991.gada – Latvijas Būvinženieru savienībā.

Ilzei ļoti patika ceļot un laiku pavadīt kopā ar māsas ģimeni, saviem tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. Tikpat liela bija viņas mīlestība pret dzimto Siguldu un Latviju. Vēl tikai pirms pāris dienām runājāmies, bet nu atmiņā paliks viņas prieks par Būvinženieru savienības biedru veiksmēm, paliks Ilzei tik raksturīgais smaids, satiekoties jautājot: ‘’Nu, kā?”

Ilzīte Zālamane ir viena no mūsu – būvinženieru – ģimenes. Joprojām ir... tikai tagad vairs atmiņās. Vispatiesākā līdzjūtība tuviniekiem!

Atvadīšanās 3.maijā pulksten 14.00 no Siguldas kapu kapličas.

Latvijas Būvinženieru savienības valde

Lasīt vairāk...

Zemgalē remontē ceļus Tērvete-Žagare un Jelgava-Iecava

Ilustratīvs foto no Latvijas valsts ceļu arhīva

Sākti būvdarbi uz autoceļa Jelgava–Tērvete–Lietuvas robeža (Žagare) P95 posmā no Tērvetes līdz Lietuvas robežai 28,36.-43,55.km, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikācijas daļa. Sagatavošanās darbu periodā te ir noteikts ātruma ierobežojums 70 km/h.

Atsākušies būvdarbi uz reģionālā autoceļa Jelgava–Iecava P93 posmā no krustojuma ar Jelgavas šoseju A8 līdz Cenu un Salgales pagastu robežai Ozolnieku novadā. Šonedēļ remontposmā ir braukšanas ātruma ierobežojums 50 km/h un vietām arī brauktuves sašaurinājums.

Remonta posmā uz ceļa Tērvete-Žagare vietām pastiprinās salturīgo slāni un šķembu kārtu, kā arī ieklās divas kārtas asfalta. Krustojumā ar autoceļu Dobele–Bauska P103 Tērvetē izbūvēs rotācijas apli, Augstkalnē un pie robežas – apgaismojumu. Ceļa posmu būvē piegādātāju apvienība Strabag un Igate par līgumcenu 10,136 miljoni eiro ar PVN. Projektu līdzfinansē ERAF, būvdarbus plānots pabeigt nākamgad.

Ceļa Jelgava-Iecava posmā jau ir nomainīts salturīgais slānis un šķembu pamatne, ieklātas divas kārtas asfalta, vēl atlicis ieklāt virskārtu. Ir pārbūvētas nobrauktuves uz Jelgavas šoseju, un Jelgavā no tuvējām autobusu pieturvietām uz Ānes apkaimi vēl atlicis izbūvēt apgaismotas gājēju ietves. Būvdarbu gaitā posms būs ieguvis sakārtotu ūdens novadi – atlicis nostiprināt nomainīto caurteku galus un iztīrīt grāvjus, uzpildīt nomales un samontēt barjeras. Uz ceļa P93 strādā SIA Strabag par līgumcenu 6,2 milj. eiro ar PVN, darbus līdzfinansē ERAF. Šovasar būvdarbi tiks pabeigti.

Aktuālā informācija par satiksmes ierobežojumiem autoceļu tīklā ir pieejama pa diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, kā arī LVC mājaslapā www.lvceli.lv un navigācijas lietotnē Waze.

Lasīt vairāk...

Pētījums: Ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā turpina samazināties

Ilustratīvs foto

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijas būvniecības nozarē kopš 2015.gada samazinājies par 5,9 procentpunktiem, sarūkot līdz 34,1 procentpunktam no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījuma “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015-2018” rezultāti. Tie prezentēti Rīgā 24.aprīlī, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības (LBP) sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Ugaine.

Ievērojami samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā – no 36,3 procentpunktiem 2015.gadā tas noslīdējis līdz 28,2 procentpunktiem 2018.gadā, rāda LBP sadarbībā ar ekonomistu Arni Sauku īstenotā pētījuma dati.

Baiba Fromane, LBP vadītāja: “Ikgadējā sadarbība ar pētnieku Arni Sauku mums ir ļāvusi pārliecināties, ka ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā turpina sarukt. Tas noticis gan pateicoties stingrākiem valsts kontroles pasākumiem, gan arī sabiedrības attieksmes maiņai. Tomēr vislielākie nopelni ir tieši uzņēmējiem, kuri paši vēlas situāciju nozarē uzlabot. Turpmākajos pāris gados varēsim baudīt mūsu kopīgā darba augļus, kad sajutīsim jau spēkā stājušās būvniecības ģenerālvienošanās ietekmi.”

Arnis Sauka, Stokholmas Ekonomiskās augstskolas Rīgā (SSE Riga) profesors, BASE valdes loceklis: “Būvniecības nozare strauji attīstās un ir būtisks valsts ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Pie tam, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika nozarē mazinās, un to 2018.gadā galvenokārt veicināja aplokšņu algu kritums. Tomēr pētījums norāda arī uz vairākiem izaicinājumiem, kur sava artava jādod tieši Latvijas politikas veidotājiem. Starp tiem minama gudrāka un efektīvāka imigrācijas politika ļaujot legāli, un kad vajadzīgs Latvijā ieplūst un no tās izplūst darbaspēkam, pēc kā nozarē ir liels pieprasījums. Nozare cer uz veiksmīgu ģenerālvienošanās, elektroniskās darba laika uzskaites, tipveida līgumu ieviešanu un saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas publiskajos iepirkumos straujāku progresu. Būvnieki norāda arī nepieciešamību pēc lielākas noteiktības, mazākas birokrātijas un veiksmīgākas sadarbības ar kontrolējošajām institūcijām.”

Fromane uzsvēra, ka efektīvai aplokšņu algu izskaušanai izšķirīga ir pilnvērtīgi funkcionējoša elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ar kuru jau drīzumā būs jāaprīko arī mazāki būvlaukumi. Svarīgi, lai valsts šos datus spētu prasmīgi izmantot, neļaujot izsprukt sveikā negodprātīgiem uzņēmumiem, bet godīgajiem – lieki netraucētiem ļautu strādāt. “Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nedrīkst kļūt par represīvu instrumentu valsts rokās. Tas ir un vienmēr būs tikai papildu informācijas avots, taču nekādā gadījumā nevar kalpot kā primārais rīks nodokļu aprēķiniem.”

Pētījums rīkots pēc LBP pasūtījuma, pētniekam Arnim Saukam un biedrībai BASE sadarbojoties ar SSE Riga. Tā mērķis – apkopojot pieejamo statistiku, būvuzņēmumu vadītāju un nozares ekspertu viedokļus, sniegt padziļinātu ieskatu ēnu ekonomikas problemātikā Latvijas būvniecības nozarē.

Pielikumā pētījuma “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015-2018” prezentācija:

Lasīt vairāk...

BVKB: Deglava tilta atvēršanai vajag kvalitatīvu tehniskās apsekošanas atzinumu

Foto no Rīgas domes arhīva

Lai varētu atsākt satiksmes pārvada ekspluatāciju Augusta Deglava ielā Rīgā, Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) no Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) gaida sertificēta būvspeciālista sagatavotu tehniskās apsekošanas atzinumu (TAA), informē biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve. Tam ir jāsatur informācija par bojāto konstrukciju izpēti un uz aprēķiniem balstīti secinājumi par tilta ekspluatācijas pieļaujamību.

TAA izstrādājams, ietverot konkrētas normatīvo aktu prasības. Ņemot vērā RDSD publiski pausto neizpratni par atzinumā nepieciešamo informāciju, BVKB pašvaldību rakstveidā informēs par sagaidāmā atzinuma saturu. Saņemot TAA, BVKB to nekavējoties izvērtēs un informēs Valsts policiju par tilta ekspluatācijas atsākšanas pieļaujamību. “Mūsu visu kopīgajās interesēs ir iespējami ātrāk rast risinājumu tam, lai tilts atkal būtu droši izmantojams un to varētu atvērt satiksmei,” uzsver BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Deglava tilta būvniecības darbi tika apturēti pēc tam, kad BVKB būvinspektors būvdarbu kontroles gaitā konstatēja neparedzētus pārvada nesošo konstrukciju bojājumus. Tā kā bojājumu novēršanu pilnā apjomā izstrādātā būvprojekta risinājumi neparedzēja, BVKB pieņēma lēmumu apturēt būvdarbus un lūdza Rīgas pilsētas būvvaldi izvērtēt tilta turpmākās izmantošanas pieļaujamību. Operatīva rīcība no būvvaldes puses nesekoja, tāpēc Valsts policija 25.aprīļa rītā tiltu slēdza.

Lasīt vairāk...

Līdz 17.maijam gaidām pieteikumus konkursam "Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019"

Atgādinām, ka  līdz šā gada 17. maijam var iesniegt pieteikumus konkursā „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”.   

Arī šogad energoefektivitāte tiks vērtēta atjaunotām daudzdzīvokļu ēkām, daudzdzīvokļu ēkām - jaunbūvēm, publiskām ēkām, vienģimenes ēkām un ražošanas ēkām.

Konkursa mērķis ir veicināt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, tādējādi samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju  daudzumu atmosfērā un veicinot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu . 

Konkursa organizatori – Ekonomikas ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un žurnāls “Būvinženieris”, mudina būvniecības un namu pārvadīšanas nozares, lepoties ar paveikto, atjaunojot un būvējot energoefektīvas ēkas, un dalīties pieredzē.

Konkursa „Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019”   nolikums   publicēts konkursa tīmekļa vietnē   www.energoefektivakaeka.lv .   

Pieteikumus konkursam aicinām iesniegt līdz 2019. gada 17. maijam,   nosūtot tos elektroniski uz e-pasta adresi   dzivosiltak@em.gov.lv .

Papildus informāciju par konkursu var saņemt Ekonomikas ministrijā (kontaktpersona: Inese Bērziņa,   inese.berzina@em.gov.lv , 67013240).

Konkursa atbalstītāji ir SIA „Windows Factory", VentSys, SIA „Paroc”, SIA „Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA „Knauf”, SIA „Rockwool”, SIA „Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūciju Altum”, AS „Latvenergo”, SIA „Sika Baltic”, SIA „Ejot Baltic”, SIA „DAW Baltica”, 

SIA „VELUX Baltija", „Kingspan Insulation”, SIA „Tenapors”. 

 

Konkursa informatīvie atbalstītāji ir laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli   www.abc.lv ,   www.buvlaukums.lv ,   www.building.lv ,   www.buvbaze.lv   un raidījums “Laiks mājai”.

Aicinām uz   semināru   25. aprīlī   par ēkas uzturēšanu pēc atjaunošanas   https://em.gov.lv/lv/jaunumi/24434-aicinam-uz-seminaru-25-aprili-par-ekas-uzturesanu-pec-atjaunosanas

Lasīt vairāk...

Liepājas valsts tehnikuma komanda uzvar Knauf Junior Trophy

Liepājas valsts tehnikuma komandas konkursa darbs. Foto - Mārīte Šperberga

Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā 10.-12.aprīlī norisinājās  20. Knauf Junior Trophy konkurss Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem. Komandu vērtējumā jubilejas gadā uzvarēja Liepājas valsts tehnikums, informē Andris Veinbergs, SIA Knauf tehniskais vadītājs un Knauf akadēmijas vadītājs.

Jubilejas konkursā krasi mainījās formāts - klasiskajai sausajai būvei pievienojās jūgendstils ar tam raksturīgo iekšējo un ārējo apdari. Konkursā līdz ar Liepājas valsts tehnikumu piedalījās vēl trīs Latvijas profesionālās izglītības iestādes - Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Daugavpils Celtniecības tehnikums un Priekuļu tehnikums. Konkursa vērotāji augstu novērtēja dalībnieku - topošo profesionāļu, viņu pedagogu zināšanas un prasmi, aizrautību un atbildīgo attieksmi pret darbu.

Video sižeti par konkursa norisi pieejami vietnē http://www.knaufakademija.lv/cubo.php

 

Lasīt vairāk...

Deglava tiltu uzdod slēgt Valsts policijai; Rīgas dome ministra lēmumam nepiekrīt

Foto no Rīgas domes Satiksmes departamenta arhīva

Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja ekspertu (BVKB) secinājuma par Augusta Deglava ielas pārvada Rīgā bīstamo stāvokli iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) liks Valsts policijai ceturtdienas, 25.aprīļa, rītā slēgt satiksmi pa Deglava tiltu, vēsta lsm.lv. To ministrs pavēstīja intervijās Latvijas Radio un LTV.

Ministrs uzsvēra, ka ir daudz faktoru, kas liek secināt – tilts apdraud cilvēku drošību un dzīvību. Kamēr tilts nav slēgts, Ģirģens mudina cilvēkus izvairīties no tā izmantošanas. Ģirģens kritizēja Rīgas domes Satiksmes departamentu, kurš arī pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ekspertu secinājumiem par tā slikto tehnisko stāvokli atteicies apturēt satiksmes plūsmu uz tilta. Viņaprāt, satiksme būtu slēdzama līdz pilnai tehniskajai ekspertīzei, kas ļautu pārliecināties, vai tilts ir drošs. Taču BVKB nav tādu pilnvaru.

Tāpēc ministrs sazinājies ar policijas vadību, lai no ceturtdienas bloķētu satiksmi uz pārvada, ja to neizdarīs pati Rīgas dome. No ceturtdienas rīta policija centīsies transporta plūsmas novirzīt citur. Ministrs mudināja Rīgas domes Satiksmes departamentu līdz ceturtdienai izplānot satiksmi tā, lai būtu ērta pārvietošanās citur.

Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Ints Ķuzis uzskata, ka ir pārāk daudz neskaidrību par tilta nestspēju, tāpēc riskēt ar satiksmes dalībnieku drošību nedrīkst. Policijas priekšnieks uzskata, ka tilts satiksmei jāslēdz līdz ekspertīzes slēdzienam. “Nedrīkstu pieļaut situāciju, kurā ir ļoti augsti riski, kas šobrīd līdz galam nav izvērtēti. Mums nav nepieciešama vēl viena traģēdija,” pauda Ķuzis. Viņš uzdevis Rīgas reģiona policijas pārvaldei kopā ar Rīgas domes Satiksmes departamentu izstrādāt satiksmes organizācijas plānu.

Kā vēsta lsm.lv, gan būvprojekta autors, gan pasūtītājs paliek pie sava – slodze ir samazināta, draudu autobraucējiem un kājāmgājējiem nav. Tilts tik slikti izskatās tādēļ, ka šobrīd tas ir būvlaukums. Ir bojāta betona virskārta un sarūsējušas stiegras. “Ja balsti būtu būtiski pārslogoti, tad būtu redzami bojājumi, kas par to liecinātu, spēcīgas ieloces rīģeļu vidū, būtu jābūt spēka plaisām. Visa tā nav!” medijiem uzsvēra uzņēmuma “Inženierbūve” tiltu inženieris Edmunds Akimovs.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins intervijā LTV pauda, ka tilta stāvoklis nav būtiski mainījies pēdējos desmit gados. Taču viņš neslēpa, ka tilts ir sliktā stāvoklī un tāpēc tas tiek remontēts. Turklāt pašlaik tilts esot būtiski atslogots – satiksme uz tā ir samazināta un virkne konstrukciju demontētas. “Šobrīd bažas par pārvada nestspēju neviens dokuments nerāda,” sacīja Jakrins.

Viņš atzina, ka BVKB secinātais nav pārsteigums, un par to ziņoja būvnieks, tāpēc remonta iecere tiek pārprojektēta. Savukārt ministra lēmums esot politisks, medijiem sacīja Jakrins. “Pēc šāda principa Rīgā mēs varam slēgt arī Vanšu, Salu, Brasas, Zemitāna un, iespējams, citus tiltus un pārvadus. Deglavas pārvads ir būvniecības procesā. Tas, ka ir papildu darbi atklājušies, tā nav nekāda kritiska situācija, problēmu mezgli tiks novērsti,” apgalvoja Jakrins.

Deglava pārvada slēgšana radīšot haosu pilsētas satiksmē, atzina Satiksmes departamenta pārstāvis. Vislielākās neērtības tas radīs tiem, kas izmato sabiedrisko transportu, jo maršruti varētu pagarināties par vairākiem desmitiem minūšu. Līdz ar tilta slēgšanu varētu apturēt vienu trolejbusa maršrutu.

Preses konferencē pie Deglava pārvada Rīgas vicemērs Vadims Baraņņiks (Saskaņa) pauda, ka pašlaik situācija tiek apspriesta. Speciālisti apgalvojot, ka slodze uz pārvada ir krietni samazināta un neesot pamata to slēgt. Viņš gan atzina, ka "tilts nav spīdošā stāvoklī", taču tas esot drošs, lai varētu pārvietoties. Baraņņiks piebilda, ka, viņaprāt, ministrs “taisa politisku šovu”.

Tilta remonta izmaksas pārsniedz piecus miljonus eiro. Dīkstāves dienas rīdziniekiem zaudējumus nenes, jo būvniekam maksā tikai par padarīto. Pārvada pārbūvi par 4,27 miljoniem eiro veic lietuviešu uzņēmums AS Kauno tiltai pēc SIA Inženierbūve būvprojekta.

Remontējot satiksmes pārvada balstus, atklāti defekti, kuru novēršana nebija paredzēta būvprojektā. Objektā būvdarbi tika apturēti līdz pārbūves risinājumu izmaiņu izstrādei. Drošības nolūkos no 10.aprīļa kravas transportlīdzekļiem, kas brauc pāri tiltam, ir noteikts masas ierobežojums – 30 tonnas. Sabiedriskā transporta un privātā transporta kustība netika mainīta.

BVKB eksperti, kuri pieņēma lēmumu apturēt būvniecību, uzskata, ka lēmums par tilta slēgšanu uz laiku ir pareizs. “Kamēr nav iegūta pārliecība, ka ir droši, [pārvads] ir jāslēdz. Kad ir iegūta pārliecība, tad var ekspluatēt,” uzsvēra BVKB Kontroles departamenta direktors Māris Demme.

Pēc eksperta atzinuma saņemšanas jāmaina būvprojekts, un tilta remonta darbus var atsākt. Taču tam būs nepieciešams ne mazāk kā mēnesis. “Šis jautājums ir aktuāls un tas būs atkarīgs no tā, cik operatīvi izdosies atrisināt. Vēl aktuālāks tas būs, tuvojies rudenim, kad būs jālemj par konservācijas darbiem,” atzina Demme. Viņš nevarēja apgalvot, vai darbus varēs pabeigt līdz rudenim.

UZMANĪBU!!! Slēgtā Deglava tilta dēļ ceļš uz centru par 15 - 20 minūtēm ilgāks:  https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slegta-deglava-tilta-del-cels-uz-centru-par-15-20-minutem-ilgaks.a317002/

Lasīt vairāk...

Līdzfinansē dzīvojamo māju remontu; izsludina Rīgas apkaimju projektu konkursu

Ilustratīvs foto no rnparvaldnieks.lv

Rīgas domes sēžu zālē 23.aprīlī noslēgti līgumi ar 38 dzīvojamo māju pārstāvjiem par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu ēku remontam – gan iekšdarbiem, gan fasāžu un jumtu atjaunošanai, vēsta Sabiedrisko attiecību nodaļa. Kopējā remontu summa plānota 926 000 eiro, no tās pusi jeb 463 000 eiro segs pašvaldības līdzfinansējums.

Iecerēts izveidot sabiedrisku padomi, kurā darbotos līdzfinansējumu saņēmušo ēku pārstāvji, lai novērtētu programmas gaitu un izteiktu priekšlikumus uzlabojumiem, pavēstīja pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanas komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs. Atbalsta programma sākta pērn, tajā var saņemt atbalstu energoauditam, daudzdzīvokļu mājas tehniskās paraugdokumentācijas izstrādei, energoefektivitātes pasākumiem un mājas atjaunošanai. 2018.gadā komisija atbalstīja līdzfinansējuma piešķiršanu 48 projektiem.

Rīgas dome izsludinājusi konkursu Rīgas apkaimju attīstības projektu īstenošanas atbalstam, vēsta Sabiedrisko attiecību nodaļa. Pieteikties konkursam var nevalstiskās organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kas pārstāv Rīgas apkaimju intereses. Projektu pieteikumus līdz 2019.gada 1.jūnija pulksten 9.00 var iesniegt klātienē Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrā Kungu ielā 7/9, vai arī elektroniski, parakstot ar elektronisko parakstu un nosūtot pa e-pastu konkurss.apkaimes@riga.lv.

Konkursa nolikums paredz, ka viena apkaimes attīstības projektam var piešķirt līdz 100 000 eiro. Kopumā pašvaldība šim mērķiem 2019.gada budžetā ir ieplānojusi pusmiljonu eiro. Finansējums tiek piešķirts, ja projekts atbilst noteiktiem kritērijiem: projekta izpildes vieta ir sabiedrībai pieejama, publiskā lietošanā esoša, pašvaldībai piederoša vai piekrītoša publiska ārtelpa, projekts saistīts ar apkaimes infrastruktūras uzlabošanu, kam ir paliekoša un sabiedriski nozīmīga vērtība.

Konkursam iesniegtos projektus vērtēs komisija, kuru vada Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas izpilddirektora vietnieks Edijs Pelšs. Komisijā ir biedrības Rīgas Apkaimju alianse valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja, valdes locekļi Māris Jansons, Kaspars Spunde, Igors Roms. Konkursā iesniegtos projektus vērtēs arī atbildīgie darbinieki no Rīgas domes Finanšu departamenta, Pilsētas attīstības departamenta, Austrumu, Pārdaugavas un Ziemeļu izpilddirekcijas. Plašāka informācija par konkursu publicēta pašvaldības mājas lapā www.riga.lv.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei