Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2019

Gaiļezera namos nosvinēti spāru svētki

Foto no Merks albuma

Dzīvojamo ēku projektā Merks Gaiļezera nami nosvinēti spāru svētki, atzīmējot augstākā punkta sasniegšanu un ēku konstruktīvā apjoma izbūves pabeigšanu, informē SIA Merks mārketinga un komunikāciju vadītāja Liene Meklere-Kutsare. Visas projekta otrās kārtas mājas ieguvušas pilnas aprises, nozīmīgs darba posms līdz ar to ir noslēdzies.

Merks Gaiļezera namu otrās kārtas būvniecība sākta 2018.gada decembrī, tās gaitā trīs deviņstāvu ēkās ezera krastā izbūvēti 96 dzīvokļi. Kā liecina projekta pirmās kārtas pārdošana, Mežciemu kā zaļāko Rīgas apkaimi par savām mājām labprāt izvēlas ģimenes ar bērniem, tāpēc dzīvokļu plānojumi ir rūpīgi pārdomāti dažādu ģimeņu vajadzībām. Teritorijā iekārtoti vairāki bērnu rotaļu laukumi, ēku pirmajos stāvos izbūvētas telpas bērnu ratiņiem un riteņiem, kā arī individuālas noliktavas. Mājās uzstādīti klusi un plaši lifti, kas ļauj ērti nokļūt dzīvoklī ar bērnu ratiņiem.

“Otrajā kārtā tiek izbūvēti daudzveidīgi trīsistabu dzīvokļi – gan nelieli un kompakti, gan lieli un plaši ar divām sanitārajām telpām – lai katra ģimene var izvēlēties piemērotāko,” stāsta Dace Tumšā, Merks nekustamo īpašumu pārdošanas vadītāja. “Otrajā kārtā ir pieejami arī divu un četru istabu dzīvokļi, kas izvietoti ēku augšējos stāvos. Visiem dzīvokļiem ir lieli logi un iestikloti balkoni, kas dod daudz dienasgaismas un iespēju baudīt skatu uz Gaiļezera zaļo apkārtni.” Ēkas projektētas ar B klases energoefektivitāti, nodrošinot zemas apkures izmaksas.

Rezervējot dzīvokli “Merks Gaiļezeru namu” otrajā kārtā, interesenti jau šodien var klātienē novērtēt topošo dzīvokļu kvalitāti – apskatot pirmās kārtas dzīvokļus. Paredzams, ka jauno ēku dzīvokļi pie īpašniekiem nonāks nākamā gada sākumā. Projekta kvalitāti gan izvēlētajiem materiāliem, gan būvdarbiem garantē būvkompānija Merks, kas ir projekta attīstītājs, būvnieks un garantijas sniedzējs vienā personā. Merks ir viens no pieredzes bagātākajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Latvijā, tā būvētajos mājokļos dzīvo vairāk nekā 1500 ģimenes.

Lasīt vairāk...

Pārbauda Okupācijas muzeja vēsturiskās ēkas pamatu drošību

Foto no VNĪ albuma

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) vadībā Okupācijas nama pārbūves un Nākotnes nama celtniecības projektā notiek papildu pārbaude Okupācijas muzeja seno konstrukciju drošībai, informē VNĪ valdes locekle Kitija Gruškevica. Kamēr muzeja senajā daļa notiek konstrukciju tehniskā pārbaude, Nākotnes namam top pagraba pārsegums, rit sienu un kolonu stiegrošana un betonēšana.

“Okupācijas muzeja pārbūve un Nākotnes nams ir viena no VNĪ prioritātēm. Būvniecības gaitai sekojam ar vislielāko rūpību, lai pārliecinātos, ka darbi notiek raiti un atbilstošā kvalitātē. Būvējot Vecrīgā, jo jārēķinās, ka būvlaukumā var rasties neplānoti atradumi. Okupācijas muzeja pārbūves laikā atrasts azbests un senā Strēlnieku pieminekļa pamati, kas radīja papildu demontāžas darbus. Tagad šaubas rada senās muzeja ēkas konstrukciju drošība un atbilstība mūsdienu būvniecības standartiem, tādēļ izlēmām rīkot papildu drošības pārbaudi. Savukārt Nākotnes nama daļā darbi apsteidz plānoto grafiku – pabeigta demontāža un pāļu urbšana, sākta betonēšana, izvēlēts fasādes apdares materiāls – granīts no Somijas. Ietaupītais laiks kalpos kā rezerve neparedzētiem darbiem, kas var rasties būvniecības gaitā,” skaidro Gruškevica.

Pirms Lieldienām Okupācijas muzeja būvlaukumā notika projekta uzraudzības padomes tikšanās, kurā VNĪ iepazīstināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Kultūras ministrijas pārstāvjus ar Nākotnes nama darbu statusu. Projektētāji no SIA Taktila prezentēja Padomju okupācijas piemiņas memoriāla Vēstures taktīla māksliniecisko risinājumu. Piemiņas memoriāla projektu iecerēts īstenot vienlaikus ar Nākotnes namu, būvniecību līdzās Nākotnes namam uz Daugavas pusi plānots sākt šovasar.

Jau ziņots, ka Latvijas Okupācijas muzeja pārbūves projektā “Nākotnes nams” saglabāta latviešu arhitekta Gunāra Birkerta ideja – 2001.gadā dāvinātās Okupācijas muzeja pārbūves skices. Muzeja jaunā koncepcija paredz 1970.gadā būvēto ēku papildināt ar balto piebūvi un stikla sienu, kā arī piešķirt muzejam mūsdienu funkcionalitāti.

VNĪ pašlaik vada 33 nozīmīgus projektus 154 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums nodrošina apsaimniekošanu un pārvaldību ap 500 nekustamajiem īpašumiem ar 1700 ēkām 1,2 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 4100 zemes īpašumiem vairāk nekā 10 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums dibināts 1996.gadā, tā 100% akcionārs ir Finanšu ministrija.

Lasīt vairāk...

LBP: Minimālā alga nozarē no novembra būs 780 eiro

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 17.aprīlī izsludināja grozījumus Darba likumā, ļaujot būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī 2.maijā, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP). Būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē 17.aprīlī nolemts, ka no šī gada 4.novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Ģenerālvienošanās pušu komitejā ir astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji. Tā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Komitejā pārstāvēti LBP, biedrība Latvijas Ceļu būvētājs, Latvijas Būvnieku asociācija, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā būvuzņēmēju parakstu vākšana tika sākta 2018.gada 10.maijā. Ģenerālvienošanos līdz šim ir parakstījuši 313 būvniecības uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu 974 miljoni eiro, kas saskaņā ar 2017.gada datiem ir 56,13% no nozares kopējā apgrozījuma. Tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un kļūtu saistoša visai nozarei.

Saeimā 28.martā apstiprināti grozījumi Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu. Šie grozījumi ir priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā. Tie pieņemti ar precizējumu, ka nozarē minimālajai algai jābūt vismaz par 50% lielākajai nekā valstī noteiktajai.

Ģenerālvienošanās par minimālo algu mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. LBP vadītāja Baiba Fromane: “Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan, tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos. Šis ir vēsturisks brīdis būvniecības nozarei, jo esam pirmā nozare, kura izmanto likumā noteiktās tiesības pašai lemt par attīstībai svarīgiem jautājumiem.”

Mārtiņš Dunskis, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks: “Sarunas, kas aizsākās gandrīz pirms trim gadiem starp būvniecības nozares darba devējiem un arodbiedrību būs noslēgušās ar taisnīgāku minimālo algu būvniecības nozares nodarbinātajiem. Tas kavēs algu dempingu nozarē, gandrīz dubultojot minimālo algu. Beidzot nozarēs nodarbinātajiem būs arī finansiāli garantēta motivācija iegūt vai pierādīt savu kvalifikāciju, jo par to pienāksies ikmēneša piemaksa. Tiem nozarē nodarbinātajiem, kurus šie jaunumi neskars, varu atgādināt, ka minimālā alga tiks ik gadu pārskatīta. Tādēļ ir svarīgi novērtēt sasniegto un atcerēties – tikai kopā mēs varam izveidot taisnīgāku darba vidi.”

Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības priekšsēdētājs: “Latvijā ir jāatbalsta uzņēmumu koplīgumu un ģenerālvienošanās nozarē slēgšana un jānodrošina darba samaksas paaugstināšana, vienlaikus dodot arī ekonomiskus ieguvumus darba devējiem un uzņēmumu konkurētspējai, ko garantē sociālo partneru vienošanās. Grozījumi Darba likumā ir pirmais solis inovācijai, kura palielina sociālo partneru iespējas ievērot nozares savdabību, regulēt noteikumus un rast risinājumus. Tā paredz sociālajiem partneriem iespējas vienoties, nodrošinot darbinieku interešu vispārīgu aizsardzību. Ar šo likuma grozījumu pieņemšanu mēs tuvojamies Ziemeļu un Rietumu Eiropas valstu praksei darba attiecību un darba samaksas regulēšanā, kur vispārsaistoši koplīgumi nozarēs novērš negodīgu konkurenci, algu dempingu un mazina ēnu ekonomiku.”

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Darba devēji ir pārliecināti, ka Valsts prezidents un Saeima, pieņemot šo likumu, ir izrādījuši uzticību darba devēju un darba ņēmēju sarunām un spējai panākt kompromisu, kas, no vienas puses, uzlabos strādājošo darba apstākļus un sociālo nodrošinājumu, un, no otras puses, uzņēmējiem samazinās darbaspēka izmaksas, padarot konkurētspējīgāku virsstundu apmaksu.”

Lasīt vairāk...

Seminārā skaidros ēkas uzturēšanu pēc atjaunošanas

Namu pārvaldnieki un renovācijas projektu vadītāji ceturtdien, 25.aprīlī, pulksten 13.00 gaidīti seminārā Ēkas dzīve pēc atjaunošanas Ekonomikas ministrijas (EM) 224.telpā Brīvības iela 55, Rīgā, informē EM sabiedrisko attiecību nodaļa.

Bezmaksas semināra mērķis ir sniegt ieteikumus kvalitatīvai ēku uzturēšanai pēc atjaunošanas, lai tā īpašniekiem kalpotu pēc iespējas ilgāk. Seminārā informēs par apmesto un ventilējamo fasāžu un logu kopšanu, par ventilāciju un mikroklimatu ēkā. Pasākuma laikā pārrunās dzīvokļu īpašnieku un namu pārvaldnieku pienākumus, tiesības un sadarbību. Seminārā stāstīs par siltumenerģijas maksas sadalītājiem un ēku apdrošināšanu īpašuma uzturēšanai.

Pasākumā piedalīsies EM, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas, Būvmateriālu ražotāju asociācijas, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociācijas, Rīgas Stradiņa universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji. Semināra programma publicēta EM mājaslapā https://em.gov.lv/lv/jaunumi/24434-aicinam-uz-seminaru-25-aprili-par-ekas-uzturesanu-pec-atjaunosanas. Papildu informācija – Inese Bērziņa, e-pasts dzivosiltak@em.gov.lv, tālrunis 67013240.

Semināru organizē EM, Attīstības finanšu institūcija Altum un Latvijas Būvinženieru savienība informatīvajā kampaņā Dzīvo siltāk. Aktuālā informācija ēku atjaunošanu un energoefektivitātes jautājumiem Dzīvo siltāk Facebook lapā www.facebook.com/dzivosiltak.

Programmas Dzīvo siltāk vietnē publicēta Altum eksperta Alda Greķa prezentācija par ēku atjaunošanas projektos biežāk sastopamajām kļūdām: https://www.youtube.com/watch?v=juQxEUSAYDA.

Lasīt vairāk...

Izstrādā programmatūru Baltijas elektrotīkla drošuma stiprināšanai

AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks un RTU rektors Leonīds Ribickis sadarbības līguma parakstīšanas pasākumā. Publicitātes foto

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātē 16.aprīlī prezentēti kopīgi izstrādāti projekti, parakstīts RTU un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) sadarbības līgums un atklāta izstāde "Enerģija kustībā", informē AST komunikācijas vadītāja Aija Ikstena.

Pasākumā prezentēta RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes Enerģētikas institūta zinātnieku un AST ekspertu izstrādātā programmatūra, kas atvieglo dispečeru ikdienas darbu Baltijas valstīs. Rīks spēj novērtēt reālā laika situāciju Baltijas elektroenerģijas pārvades tīklā, prognozēt procesus un sniegt rekomendācijas, nodrošinot efektīvāku resursu izmantošanu.

Parakstītais sadarbības līgums paredz pētniecisko darbību enerģētikas nozarē, kā arī zināšanu un tehnoloģiju pārnesi darba vidē, sekmējot izaugsmi. AST nodrošinās prakses vietas RTU praktikantiem atbilstīgi studiju programmām.

"Tehnoloģiju straujā attīstība liek arvien vairāk uzņēmumiem un mācībspēkiem mijiedarboties. Informācijas apmaiņa par aktualitātēm enerģētikas nozares attīstībā ir svarīga ne tikai studentiem, domājot par darba iespējām, bet arī pasniedzējiem, kuriem jābūt zinošiem par šī brīža tendencēm. Varam būt gandarīti, ka jau šogad pie mums stažēsies RTU pasniedzēji, lai uzlabotu studiju programmas un nodotu aktuālāko studentiem," par sadarbību stāsta AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

“Sadarbība ar industriju ir viena no RTU prioritātēm, un AST ir viens no šādas sadarbības labākajiem piemēriem – mums ir gan kopīgi īstenoti pētniecības projekti, uzņēmums studentiem piedāvā prakses vietas, kā arī sniedz vērtīgus ieteikumus studiju programmu attīstīšanai. Turklāt vairāk nekā 30% AST darbinieku ir RTU absolventi,” uzsver RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis.

Pasākumā atklāta foto izstāde "Enerģija kustībā", kas RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes centrālajā vestibilā apskatāma līdz 3.maijam. Izstādē aplūkojami fotogrāfa Reiņa Hofmaņa darbi, kuru centrā ir AST darbinieki kā enerģija, kas kā elektriskie lādiņi nemitīgā kustībā nodrošina nepārtrauktu, drošu un ilgtspējīgi efektīvu elektroenerģijas pārvadi visā Latvijā.

Aprīlī AST atjaunojis četrus starptautiskus ISO sertifikātus, vēsta Ikstena. AST Integrētās vadības sistēma, kas ietver kvalitātes vadību, vides pārvaldību, energopārvaldību un darba aizsardzības un arodveselības pārvaldību, ir auditēta un atbilst ISO 9001, ISO 14001, ISO 50001 un ISO 45001 standartu prasībām.

Lasīt vairāk...

LBS valdē apspriež koncertzāles projektu, izglītības kvalitāti un nozares digitalizāciju

Foto – Mārīte Šperberga

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) valdē 16.aprīlī apspriesta biedrības XXXI kongresa norise, akustiskās koncertzāles projekts Rīgā, izglītības kvalitāte, būvniecības digitalizācija un LBS publicitātes projektu norise.

LBS valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Raimonds Eizenšmits rezumēja 29.martā notikušā kongresa norisi, rosinot apsvērt jauninājumus programmas kārtībā, lai ikgadējo notikumu apmeklētu vairāk biedru. Mārīte Šperberga informēja, ka šogad pirmo reizi organizēto kongresa diskusiju daļas interneta tiešraidi LBS profilā Facebook noskatījās ap 600 cilvēku, bet pēc kongresa video ierakstam reģistrēti 1870 skatījumi, informācijai un fotogalerijai par notikumu – 3150 interesentu. Vija Gēme, Valdis Koks un Andris Veinbergs mudināja pirms kongresa noskaidrot biedriem aktuālos jautājumus, kā arī aktivizēt jaunu biedru pievienošanos LBS, organizācijas tēlu veidojot atvērtāku un plašāk skaidrojot iespējas ar tās starpniecību ietekmēt nozares izaugsmi. Nolemts nākamajai valdes sēdei sagatavot priekšlikumus šo mērķu izpildei.

LBS Arhitektūras sekcijas vērtējumu par Rīgas akustiskās koncertzāles celšanu uz AB dambja, kuru par labāko vietu kultūras būvei uzskata Kultūras ministrija (KM) un Rīgas dome, sniedza arhitekti Rūta Krūskopa, Pēteris Strancis, Juris Monvīds Skalbergs un Viesturs Briedis. Strancis atgādināja, ka savulaik par labāko vietu Anda Sīļa projektētajai koncertzālei pilsētplānotāji atzinuši Uzvaras parka teritoriju pie Raņķa dambja, lai piešķirtu šai vietai kultūras funkciju. Krūskopa uzsvēra, ka celtniecība uz AB dambja prasīs daudz vairāk līdzekļu, nekā plānots pašlaik, jo tā būs būve uz ūdens, kurai būs ļoti sarežģīti risināmi komunikāciju, infrastruktūras un piekļuves jautājumi. Tam piekrita Juris Monvīds Skalbergs un Viesturs Briedis, piebilstot, ka ēkas projekts ir ērti novietojams citā vietā, kur nebūtu problēmu ar infrastruktūru un piekļuvi. Valdes pārstāvji uzsvēra, ka koncertzāle uz AB dambja Latvijai ir pārāk dārgs projekts, tāpēc jāsniedz vispusīgi izsvērts pamatojums.

LBS valde nolēma lūgt KM agrākās izpētes materiālus par dažādajām koncertzāles atrašanās vietām, lai objektīvi izvērtētu celtniecības, infrastruktūras, teritorijas pieslēgšanas apstākļus un sniegtu vispusīgu viedokli par priekšrocībām un mīnusiem būvniecībai, infrastruktūrai, komunikācijām, ugunsdrošībai un citiem inženiertehniskajiem aspektiem.

Valdē otro reizi izskatīts jautājums par Vidzemes augstskolas (VA) programmas Koka ēku celtniecība un ekobūves absolventu profesionālās sagatavotības līmeni būvinženiera sertifikāta saņemšanai. LBS Izglītības sekcija Mārtiņa Vilnīša vadībā sēdē ar pieaicinātiem VA pārstāvjiem iesniedza valdei atzinumu, ka mācību gaitā sniegtais zināšanu saturs un studentu diplomdarbi neatbilst patstāvīgai praksei vajadzīgajam prasmes līmenim. LBS vēlreiz nolēma Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai nosūtīt atzinumu, ka šīs programmas absolventi patstāvīgās prakses eksāmenu var kārtot pēc tam, kad vairākus gadus strādājuši nozarē un uzkrājuši pieredzi sertificētu speciālistu vadībā.

Valdes loceklis Andris Veinbergs un uzņēmuma VPM Latvija speciālists Jānis Prodnieks sniedza bagātīgu prezentāciju par būvniecības digitalizāciju Anglijā, ko iepazina pieredzes apmaiņas vizītē kā LBS pārstāvji. Vizītes materiāli pieejami vietnē https://drive.google.com/open?id=1g-dHU4Q3a8jlQDp1HHRS6vWgbeCYNkpG. Te video ieraksts no interneta translācijas Prodnieka un kompānijas Merks eksperta Viktora Šveica Anglijas apmeklējumā gūtās pieredzes prezentācijai Būvniecības industrijas digitalizācijas asociācijas (BŪVID) sapulcē 16.martā: https://www.facebook.com/BuvniecibasIndustrijasDigitalizacijasAsociacija/videos/326563384671880/

LBS valde nolēma atbalstīt būvniecības digitalizācijas norisi, popularizējot tās ieguvumus un mudinot nozari panākt citās Eiropas valstīs jau sasniegto līmeni. Nozīmīgs solis ir valsts iestāžu dalība digitalizācijā. Valde nolēma deleģēt Arti Dzirkali valsts iestāžu un nozares komitejā, kura virzīs digitalizācijas izmantošanu valsts standartu sistēmā, iepirkumos un citur. Iecerēts apsvērt ar digitalizāciju saistītu jautājumu iekļaušanu profesionālajos eksāmenos. Nolemts digitalizācijas plašākai apspriešanai rīkot atsevišķu sanāksmi, savācot sīkāku informāciju par digitalizācijas virzību iestādēs, uzņēmumos un nevalstiskajās organizācijās.

Lasīt vairāk...

Desmit gados Latvijā atjaunotas 802 daudzdzīvokļu ēkas

Kopš 2009.gada 14.aprīļa, kad daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai varēja sākt saņemt Eiropas fondu līdzfinansējumu, kopumā Latvijā atjaunotas 802 ēkas, no ES fondiem kopumā ieguldot 92,28 miljonus eiro, informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Vairāki simti projektu patlaban ir īstenošanas stadijā.

Projektu pieņemšana atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes uzlabošanai sākta 2009.gada 14. aprīlī. Iepriekšējā ES fondu periodā 2009.-2015.gadā atjaunota 741 daudzdzīvokļu ēka. Šajā ES fondu periodā no 2016.gada līdz šī gada 14.aprīlim atjaunota 61 daudzdzīvokļu ēka. Analizējot ēku energoefektivitātes uzlabošanas procesa rezultātus, redzams, ka vidējais siltumenerģijas samazinājums ir 45%, tātad iedzīvotāju izdevumi par siltumenerģiju ir samazinājušies gandrīz par pusi, vienlaikus pieaugot dzīvokļu vērtībai un uzlabojoties ēku vizuālajam izskatam.

Desmit gados visvairāk daudzdzīvokļu ēku atjaunotas Kurzemē – 245, Rīgas reģionā atjaunotas 240, Vidzemē – 178 ēkas. Visaktīvākie dzīvokļu īpašnieki ir Liepājā, kur atjaunotas 114 daudzdzīvokļu ēkas, savukārt Valmierā atjaunotas 64 ēkas, Ventspilī – 57, Rīgā – 50, Jelgavā – 19 ēkas.

“Mājokļu pieejamības veicināšana ir viena no Ekonomikas ministrijas darbības prioritātēm arī šim gadam. Jau aktīvi gatavojam atbalsta programmu īres namu celtniecībai, turpinās Altum īstenotā mājokļu garantiju programma, no kuras ģimenes ar bērniem un jaunie speciālisti var saņemt atbalstu mājokļa iegādei. Vienlaikus Latvijai ir būtiski sakārtot esošo dzīvojamo fondu, radīt ilgtspējīgu vidi cilvēkam un uzņēmējdarbības attīstībai. Apzināmies ēku atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas nozīmi arī ES kopējo enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Ministrs pauž, ka Ekonomikas ministrija ir sākusi gatavot nākamā ES fondu plānošanas perioda dokumentus, kurā turpināsies atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu arvien plašākai izmantošanai daudzdzīvokļu, publiskajās un ražošanas ēkās.

Šajā ES fondu plānošanas periodā 2014.–2020.gadā Attīstības finanšu institūcija Altum ir saņēmusi 508 projektus atbalsta saņemšanai ēku atjaunošanai, kopumā pieprasot ES fondu līdzfinansējumu 84,5 milj. eiro apmērā. No šiem projektiem būvniecība jau noslēgusies 61 daudzdzīvokļu ēkā, būvniecības procesā pašlaik ir 95 ēkas, savukārt pārējie projekti vēl ir izskatīšanas un iepirkumu stadijās. Šajā plānošanas periodā aktīvākais ir Rīgas reģions, no kura kopumā saņemti 215 ēku atjaunošanas projekti, Kurzemes reģionā iesniegti 146 projekti. Starp pilsētām visvairāk projektu saņemti no Liepājas – 83, no Rīgas – 60, no Ventspils un Valmieras – pa 15 projektiem, no Jelgavas – 14 projekti. Starp novadiem aktīvākais ir Olaines un Salaspils novads katrs ar 23 projektiem, no Ogres un Siguldas novada iesniegti pa 19 projektiem, no Saldus novada – 18, no Valkas novada – 11, no Grobiņas, Cēsu, Inčukalna novada Vangažiem, Ādažu novada – pa 9 projektiem.

Projektu pieteikumus ES fondu atbalsta saņemšanai ēku atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai var iesniegt Attīstības finanšu institūcijā Altum. Vairāk informācijas vietnē https://www.altum.lv.

Lasīt vairāk...

Rīgā sākas Krasta ielas remonts, reģionos – valsts ceļu labošanas sezona

Foto – Krasta iela, radirigu.lv

Rīgā šonedēļ sākusies Krasta ielas seguma atjaunošana, vēsta portāls Delfi.lv pēc Rīgas domes Satiksmes departamenta sniegtās informācijas. Savukārt valsts autoceļu tīklā sākas ceļu remonta būvdarbi, informē VAS Latvijas valsts ceļi Satiksmes informācijas centrs un Komunikācijas daļa. Autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Krasta ielā būvdarbi notiks posmā no Ogres ielas līdz Salu tiltam. Līdz vasaras beigām Rīgas dome apņēmusies nomainīt Krasta ielas apmales un asfaltbetona segumu. Darbi par 6,7 miljoniem eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, uzticēti SIA "Binders".

Abos braukšanas virzienos slēgs malējās labās joslas, satiksmi organizējot pa divām braukšanas joslām katrā virzienā. Satiksmes ierobežojumus noteiks arī Krasta ielas vietējās satiksmes joslās, nodrošinot piekļuvi visām piegulošajām teritorijām. Būvdarbu zonā noteikts 50 km/h ātruma ierobežojumu, vietējās satiksmes joslās maksimālais braukšanas ātrums būs 30 km/h. Automašīnu novietošana Krasta ielā būs aizliegta. Satiksmes organizāciju mainīs atbilstīgi būvdarbu gaitai. Atsevišķi darbi plānoti naktīs, kad satiksmi var ierobežot līdz vienai braukšanas joslai katrā virzienā.

Uz Vidzemes šosejas A2 posmā no Garkalnes līdz Sēnītei ir noteikts ātruma ierobežojums 70 km/h, posmā uz Valmieras šosejas A3 līdz Gaujas tiltam satiksmi organizēs pa vienu joslu. Ir slēgta nobrauktuve no Vidzemes šosejas Valmieras virzienā, un satiksme ir novirzīta uz rotācijas apli. Uz Vidzemes šosejas Vaivē 85,6.km turpinās Kaķupītes caurtekas krasta nostiprinājumu izbūve, satiksmi tur regulē luksofors.

Ķegumā sākušies HES tilta atjaunošanas būvdarbi uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums P8 73,75.km. Uz tilta ierobežos braukšanas ātrumu līdz 30 km/h un noteiks transportlīdzekļu platuma ierobežojumu 2,75 m. Satiksme tur tiks organizēta ar luksoforiem. Tilta šķērsošanai būs nepieciešamas aptuveni 10 minūtes.

Latgalē uz Daugavpils apvedceļa A14 Kalkūni–Tilti posmā no Kalkūniem līdz Sventei 0,06.-8,30.km notiek segas pārbūves. Būvdarbu zonā ir četri luksoforu posmi, izbraukšana prasa pusstundu. Uz Daugavpils apvedceļa tiek atjaunots arī tilts pār Daugavu. Satiksme pār tiltu tiek regulēta ar luksoforiem, un ir noteikts ātruma ierobežojums līdz 30 km/h.

Uz autoceļa Gulbene–Balvi–Viļaka–Krievijas robeža (Vientuļi) P35 posmā no Gulbenes līdz Kazupei 2,14.-12,68.km satiksme trīs posmos tiek regulēta ar luksoforiem, un izbraukšanai vajadzīga pusstunda. Uz autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) A13 tiek pārbūvēts tilts pār Rušenīcu 88,3.km. Tilta pieejās ir ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h.

Kurzemē uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne P119 posmā no Ēdoles līdz Jūrkalnei sākas būvdarbi, kuri turpināsies visu vasaru. Autobraucējiem jāņem vērā ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h. Uz autoceļa Annenieki–Jaunpils V1457 sākas grants seguma posma 0,025.-4,400.km pārbūve. Te būs trīs ar luksoforiem regulēti posmi, ātruma ierobežojums 70 un 50 km/h, un remonta posma izbraukšana prasīs 20 minūtes.

Uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga P120 rit remontdarbi uz pārvada pār Ventspils šoseju. Pārvada pieejās ir ātruma ierobežojums 50 km/h. Ventspils novada Zlēku pagastā remontdarbi uz tilta pār Ventu uz autoceļa Zlēkas–Ugāle P123, satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Aktuālā informācija par satiksmes ierobežojumiem autoceļu tīklā ir pieejama, zvanot pa diennakts bezmaksas informatīvo tālruni 80005555, kā arī VAS Latvijas Valsts ceļi mājaslapā www.lvceli.lv un navigācijas lietotnē Waze.

Lasīt vairāk...

Piešķir pašvaldības līdzfinansējumu Centrāltirgus un Skanstes atjaunošanai

Vizualizācija - Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments

Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas deputāti 10. aprīlī akceptēja pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu Rīgas Centrāltirgus kanālmalas un pagrabu pārbūvei, kā arī Skanstes apkaimes teritorijas labiekārtošanai, vēsta pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Rīgas Centrāltirgus revitalizācijai iecerēti divi projekti – kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošana un pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības nolūkiem. Abus projektus īsteno Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, tos plānots pabeigt līdz 2022.gadam.

Būvdarbu gaitā tiks rekonstruēta kanālmalas teritorija no Maskavas ielas līdz Prāgas ielai jeb no Gaļas līdz Zivju paviljonam. Izremontēs tramvaju ceļus un autostāvvietas, piegādes zonu pie kanāla nosegs ar terasi, ierīkos promenādi, veloceliņus, piestātni tūristu kuģīšiem. Taps interaktīva ekspozīcija par tirgus vēsturi. Centrāltirgus ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Pagrabu pārbūve ļaus ievērojami palielināt noliktavas un tirdzniecības platības. Tiks izremontēti pagrabi, kas savieno Sakņu, Gastronomijas, Piena un Gaļas paviljonu. Pagrabos atjaunos elektroinstalāciju un liftus, uzstādīs ugunsdrošības signalizāciju, ugunsdzēšanas sistēmu un aprīkojumu temperatūras uzturēšanai.

Abu projektu kopējais budžets plānots 30 miljoni eiro. No tā 5,2 miljoni eiro būs Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, 3,2 miljoni eiro – valsts budžeta dotācija, 21,1 miljons eiro – Rīgas domes līdzfinansējums. Patlaban noslēdzies iepirkums būvdarbiem un notiek sarunas ar konkursa uzvarētāju.

Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārtas projekts paredz līdz 2022.gadam aizaugušo, pamesto zemesgabalu un purvu vietā izveidot mūsdienīgu pilsētvidi. Tiks atjaunota degradētā teritorija 18,7 ha platībā, un rekonstruēti Skanstes ielas un Ganību dambja posmi 1,95 km kopgarumā. Lai rajons būtu piemērots apbūvei, plānots ierīkot sadzīves un lietus ūdens kanalizāciju, ūdensvadu un elektrības tīklus, uzcelt kanalizācijas sūkņu staciju, sakopt infrastruktūru, ierīkot apgaismojumu, piebrauktuves, ietves un celiņus pie Lapeņu, J.Dikmaņa, J.Krūmiņa, J.Daliņa ielas. Pārpurvotās teritorijas nosusinās, papildinās ar dekoratīviem kanāliem un dīķi, veidojot visiem pieejamu atpūtas zonu ar bērnu rotaļlaukumiem, trenažieriem un skeitparku.

Skanstes projekta kopējais budžets plānots 20 miljoni eiro, no tā 4,7 miljoni eiro ir ERAF finansējums, 1,65 miljoni eiro – valsts budžeta dotācija, 13,6 miljoni eiro – Rīgas domes līdzfinansējums. Projektu plānots pabeigt līdz 2022.gadam.

Lasīt vairāk...

Žurnāla ''Būvinženieris'' aprīļa numurā - simtgades būves, būvprojektu perfekcioniste, betons kā marmors u.c.

Žurnāla Būvinženieris 67.numurā 2019.gada aprīlī lasiet:

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) XXXI kongresā karstākās diskusijas raisīja pārmaiņas sertifikācijā un nozares normatīvi. Vairāki LBS biedri sumināti par mūža ieguldījumu nozarē un nozīmīgu pieredzes nodošanu jaunajiem speciālistiem.

Skates Gada labākā būve Latvijā 2018 noslēguma ceremonijā nosaukti laureāti desmit nominācijās, suminot 44 finālistu komandas, kuru veikumu vērtēja 42 nozares profesionāļu žūrija. Rīkotāji un eksperti uzsver – simtgades gadā radītie objekti ir ļoti kvalitatīvi un kalpos vēl simt gadus.

Nozares digitalizācijas līmenis noskaidrots plašā profesionāļu aptaujā Lielā BIM skaitīšana. Galvenie secinājumi – būvniecības digitalizācija Latvijā nav pietiekama un lielāko ieguvumu varēs sasniegt, nozares dalībniekiem un valsts institūcijām sadarbojoties digitālo tehnoloģiju ieviešanā.

Būvindustrijas Lielās balvas titula Gada inženieris 2018 ieguvēja Natālija Peņugalova no kompānijas RERE Grupa intervijā No smilšu līdz īstām pilīm atklāj, ka labas būves pamatā ir precīzi organizēts un drošs komandas darbs. Būvinženiere savu bagāto pieredzi ar prieku nodod jaunajiem kolēģiem.

Pirms 80 gadiem celtais Daliņa stadions Valmierā piedzīvo vērienīgu atjaunošanu, kuras gaitā kompānijas YIT Infra Latvija vadībā top starptautiskiem standartiem atbilstīgs vieglatlētikas stadions un futbola laukums, kā arī plaša aktīvās atpūtas zona, vēstīts projekta vadītāja Andra Circeņa rakstā Vēsturisks stadions.

Kompānijas Primekss vadītājs Jānis Ošlejs rakstā Kompozītbetona kvalitātes vadība atklāj uzņēmuma panākumu atslēgu eksporta tirgū – nemainīgi augstu Primekss elementu un tehnoloģiju izpildes kvalitāti ikvienā objektā pasaulē, ko nodrošina pašu veidotā tiešsaistes kvalitātes kontroles sistēma.

Koks par spīti normatīvajiem ierobežojumiem un aizspriedumiem pamazām atgriežas gan būvniecībā, gan pilsētvides labiekārtojumā, atgūstot laba un ilgtspējīga būvmateriāla slavu. Piemēri no Londonas un Rīgas aprakstīti arhitektūras maģistres Antras Viļumas publikācijā Urbānie dārzi no koka.

Pasaules būvniecības ikdienā pakāpeniski ienāk pašdziedējošais cements, vienlaikus turpinoties pētījumiem par jaunās tehnoloģijas labāko pielietojumu, stāstīts rakstā Plaisa aizveras pati no sevis.

Abonē https://abone.pasts.lv/, www.buvinzenieriem.lv, pērc http://www3.presesserviss.lv/ tirdzniecības vietās.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei