Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2019

SIA P.M.G. aicina darbā tāmēšanas nodaļas vadītāju

Būvprojektu vadības grupa SIA “P.M.G.” aicina pievienoties savai profesionāļu komandai

TĀMĒŠANAS NODAĻAS VADĪTĀJU

Uzņēmums sniedz klientiem profesionālus būvniecības, projektu vadības, būvuzraudzības un inženieru konsultāciju pakalpojumus. Darbības laikā kopš 2004.gada esam uzkrājuši ilggadīgu pieredzi projektu attīstībā, projektēšanas un celtniecības vadībā, īpaši – modernu lauksaimniecības objektu, rūpnieciskās siltumenerģētikas objektu projektēšanā un būvniecībā, kā arī apjomīgu un sabiedriski nozīmīgu industriālo ēku projektu būvvadībā, būvuzraudzībā un būvniecībā Latvijā un ārzemēs – Vācijā, Krievijā un Gruzijā. Vairāk informācijas http://www.pmg.lv

Galvenie darba pienākumi:
- Tāmju un cenu piedāvājumu izstrāde atbilstoši likumdošanas un projektu prasībām dažādās projektu stadijās;
- Tāmēšanas nodaļas attīstīšana, uzdevumu sadale starp nodaļas darbiniekiem (2-3 darbinieki) un izpildes kontrole;
- Būvdarbu apjomu, nepieciešamo resursu plānošana un izmaksu aprēķināšana;
- Materiālu un pakalpojumu iepirkumu procesu vadīšana;
- Komunikācija ar iepirkumos plānotajiem apakšuzņēmējiem, piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem un gala piedāvājumu prezentēšana.

Prasības kandidātiem:
- Izglītība inženiertehniskajās zinātnēs un pieredze būvniecības nozarē – 10 gadi;
- Nozares normatīvo aktu pārzināšana;
- Prasme vērtēt faktus, analizēt datus un situācijas, paredzēt un izvērtēt riskus;
- Tirgus situācijas pārzināšana un prognozēšana;
- Labas komunikācijas spējas, augsta precizitāte un spēja iekļauties termiņos;
- Izcilas datorprasmes (MS Office, CAD);
- Labas latviešu, krievu, vēlamas angļu valodas zināšanas.

Uzņēmums piedāvā:
- Vērtīgu darba pieredzi un atbildīgu darbu stabilā, uz attīstību vērstā uzņēmumā;
- Individuālu pieeju un atbalstu darba procesā, atsaucīgus kolēģus;
- Profesionālās attīstības un izaugsmes iespējas;
- Atalgojumu EUR 2400 bruto, uzņēmuma automašīnu, mobilo sakaru nodrošinājumu;
- sociālās garantijas, nelaimes gadījumu apdrošināšanu un finansiālo atbalstu īpašos gadījumos;
- Kopīgus atpūtas pasākumus un sporta aktivitātes.

Kontaktpersona: HR projektu vadītāja Ilze Černova, mobilais tālrunis 29207591, epasts: tehniskasvakances@gmail.com .

Lasīt vairāk...

Mežaparka jaunās estrādes būvdarbi apsteidz grafiku

Foto - Ģirts Ozoliņš, F64, no Rīgas domes albuma

Mežaparka jaunās estrādes būvdarbi apsteidz plānoto darbu grafiku par pusotru mēnesi, tā ceturtdien, 11.aprīlī, tika informētas amatpersonas un žurnālisti, kurus iepazīstināja ar objektu klātienē, vēsta Rīgas domes Īpašuma departamenta Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Gailīte.

‘’Pašlaik objektā turpinās dzelzsbetona monolītā karkasa un ārējo inženiertīklu izbūves darbi. Ik dienu objektā trīs maiņās strādā vidēji 115 darbinieku. Ir izbūvēts viss nulles cikls, un jau ir uzsākta otrā stāva konstrukciju izbūve. Šovasar ir plānots izveidot visas dzelzsbetona konstrukcijas. Līdz ziemai esam iecerējuši samontēt lielāko daļu metāla konstrukciju, ko pašlaik ražo Ungārijā,” informēja PS LNK, RERE projektu direktors Valdis Koks.

Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs informēja: ‘’Mežaparka jaunās estrādes būvdarbi apsteidz plānoto darbu grafiku par aptuveni pusotru mēnesi, un kopumā ir izpildīti 27% no kopējā apjoma. Ja būvnieki turpinās apsteigt plānoto grafiku, tad būs jālemj par šogad piešķirtā budžeta grozījumiem. Tomēr priekšā ir sarežģītu konstrukciju montāža, tāpēc par to lemsim rudenī.”

‘’Klātienē pārliecinājāmies, ka Dziesmu svētku jaunās estrādes būvniecības darbi norit raiti un būvnieki ar lielu atbildības sajūtu attiecas pret estrādes pirmā posma īstenošanu noteiktajā termiņā, lai jau 2020.gada vasarā Mežaparka var notikt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,” apliecina kultūras ministre, Dziesmu svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde. ‘’Būvnieku sniegtā informācija par paveikto, kā arī estrādes pirmās aprises apliecina – sidraba birzs Dziesmu kalnā būs svētku dalībniekiem ērtāka, vieglāk pieejama un drošāka, savukārt akustisko risinājumu ziņā tā būs viena no vismodernākajām brīvdabas estrādēm Eiropā.”

Mežaparkā topošo estrādi apmeklēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, Ungārijas vēstniecības Latvijā ekonomikas atašejs Tamas Varga (Tamás Varga), SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš, Valsts izglītības satura centra Neformālās izglītības departamenta vadītāja Agra Bērziņa, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, diriģenti Mārtiņš Klišāns un Ints Teterovskis, Rīgas domes deputāti, projektā iesaistīto institūciju un mediju pārstāvji.

Šogad 16.janvārī Mežaparkā jaunās estrādes pamatos tika iebetonēta kapsula ar vēstījumiem nākamajām paaudzēm. Mežaparka Lielās estrādes jaunās skatuves būvdarbi tiek organizēti divās daļās. Pirmo daļu ir plānots pabeigt līdz 2020.gada 18.jūnijam pirms XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Otro daļu turpinās īstenot pēc svētkiem līdz 2023.gadam, kad svinēs Dziesmu svētku 150.gadadienu.

Mežaparka Lielās estrādes atjaunošana sākās 2016.gada 11.martā, Rīgas domei un Latvijas Nacionālajam kultūras centram parakstot līgumu par būvprojekta izstrādi ar Jura Pogas un Austra Mailīša arhitektu birojiem. Pirmais atjaunošanas posms – pārbūvētais skatītāju laukums – ekspluatācijā nodots pagājušā gada 7.jūnijā.

Vairāk bilžu LBS profilā https://www.facebook.com/BuvinzenierisLBS/

Lasīt vairāk...

Rīko pasīvo ēku projektētāju kursus

Ilustratīvs foto – passivehouse.com

CMB Inženieru kompetences centrs, biedrības Passive House Latvija un Viedā izaugsme rīko 80 stundu kursus būvniecības jomas profesionāļiem pasīvo ēku projektēšanā atbilstīgi pasīvo ēku standarta pamatelementiem. Mācībām pieejams Eiropas fondu līdzfinansējums.

Tēmas aktualitāti noteic prasība, ka no 2019.gada sākuma visām valstij un pašvaldībām piederošajām jaunbūvēm ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. No 2021.gada visām jaunbūvēm ir jāsasniedz šāds energoefektivitātes līmenis. Pasīvās ēkas standarts ir pasaulē visenergoefektīvākais būvniecības standarts, tādēļ tā pielietošana ēku būvniecībā ļaus ikvienā objektā sasniegt obligāto gandrīz nulles enerģijas standartu.

Mācības risināsies Ventspils ielā 48, Rīgā, 2019.gada 14., 17., 21., 28., 31.maijā, 5., 7., 12., 13., 20.jūnijā no plkst. 9 līdz 18. Teorijai un praktiskajām nodarbībām paredzētas pa 40 stundām. Passive House Institute eksāmens plānots 28.jūnijā. Katram dalībniekam ir iespēja nokārtot Starptautiskā pasīvo ēku institūta pasīvo ēku projektētāja eksāmenu un iegūt starptautiski atzītu sertifikātu.

Mācību vadītāji:

  • Kārlis Grīnbergs, SIA “CMB” energoaudita nodaļas vadītājs, sertificēts energoauditors un pasīvo ēku konsultants, biedrības Passive House Latvija valdes priekšsēdētājs;
  • Mare Mitrevica, CMB Inženieru kompetences centra vieslektore, sertificēta pasīvo ēku projektētāja;
  • Arvīds Leimanis, SIA “CMB” apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (AVK) sistēmu projektēšanas nodaļas vadītājs, sertificēts pasīvo ēku projektētājs;
  • Ilze Dimdiņa, sertificēta pasīvo ēku projektētāja, apkures un ventilācijas sistēmu speciāliste;
  • Ervins Krauklis, diplomēts arhitekts, sertificēts pasīvo ēku projektētājs, pasīvo ēku kursu pasniedzējs, vairāku pasīvo ēku jaunbūvju un renovāciju autors.

Pilna mācību programma un maksas nosacījumi pievienotajā failā:

Lasīt vairāk...

Rīko mācības pasīvo ēku projektēšanā un būvniecībā

Ilustratīvs foto - pasivamaja.lv

CMB Inženieru kompetences centrs, biedrības Passive House Latvija un Viedā izaugsme rīko mācību semināru Pasīvo ēku projektēšanas un būvniecības pamatprincipi, kura gaitā 32 stundu nodarbībās būvniecības jomas profesionāļi varēs apgūt pamata zināšanas un prasmes pasīvo ēku būvniecībā un renovācijā, iepazīties ar pasīvo ēku standarta pamatelementiem.

Tēmas aktualitāti noteic prasība, ka no 2019.gada sākuma visām valstij un pašvaldībām piederošajām jaunbūvēm ir jābūt gandrīz nulles enerģijas ēkām. No 2021.gada visām jaunbūvēm ir jāsasniedz šāds energoefektivitātes līmenis. Pasīvās ēkas standarts ir pazīstams kā pasaulē visenergoefektīvākais būvniecības standarts, tādēļ tā pielietošana ēku būvniecībā ļaus ikvienā objektā sasniegt obligāto gandrīz nulles enerģijas standartu. Mācības notiek ar Eiropas fondu līdzfinansējumu.

Mācību vadītāji:

  • Kārlis Grīnbergs, SIA “CMB” energoaudita nodaļas vadītājs, sertificēts energoauditors un pasīvo ēku konsultants, biedrības Passive House Latvija valdes priekšsēdētājs;
  • Mare Mitrevica, CMB Inženieru kompetences centra vieslektore, sertificēta pasīvo ēku projektētāja;
  • Arvīds Leimanis, SIA “CMB” apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas (AVK) sistēmu projektēšanas nodaļas vadītājs, sertificēts pasīvo ēku projektētājs;
  • Ilze Dimdiņa, sertificēta pasīvo ēku projektētāja, apkures un ventilācijas sistēmu speciāliste;
  • Ervins Krauklis, diplomēts arhitekts, sertificēts pasīvo ēku projektētājs, pasīvo ēku kursu pasniedzējs, vairāku pasīvo ēku jaunbūvju un renovāciju autors.

Mācības risināsies Ventspils ielā 48, Rīgā, 2019.gada 25.aprīlī 9., 10., 16.maijā no plkst. 10 līdz 18. Teorijai paredzētas 24 stundas, praktiskajām nodarbībām – 8 stundas. Passive House Institute eksāmens plānots 24.maijā. Kursa beigās katram dalībniekam ir iespēja nokārtot Starptautiskā pasīvo ēku institūta pasīvo ēku amatnieku eksāmenu un iegūt starptautiski atzītu sertifikātu.

Pilna mācību programma un maksas nosacījumi pievienotajā failā:

Lasīt vairāk...

Arhitektūras gada balvai 2019 11 nominanti

Arhitektūras gada balvas žūrija nosaukusi 11 objektus un procesus, kas no 45 pieteiktajiem šogad pretendē augstajam nozares apbalvojumam. Darbu vērtēšana nodota fināla žūrijai, kas izraudzīsies galveno balvu ieguvējus. Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 svinīgā ceremonija un balvu pasniegšana norisināsies 17.maijā Rīgas cirka ēkā.

Balvas fināla pretendenti:

  • kategorijā Vides objekti – rekonstruētā Rūjienas estrāde;
  • kategorijā Renovācija, rekonstrukcija, restaurācija – Alūksnes bānīša stacija, Visbijas rezidence un Lielplatones vešūža restaurācija;
  • kategorijā Privātmājas – MM-Mārupes māja un Sāls māja;
  • kategorijā Kultūras būves – Lubānas kapličas jaunbūve;
  • kategorijā Sabiedriskās ēkas – Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūve;
  • kategorijā InterjersAccenture Latvija TEO birojs;
  • kategorijā ProcesiMadCity Riga 2018;
  • kategorijā Daudzdzīvokļu ēkas – Dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss Ulbrokas ielā Rīgā.

Ar visiem pieteiktajiem darbiem un nominantiem var iepazīties Latvijas Arhitektu savienības (LAS) mājaslapā www.latarh.lv .

“Lūkojāmies pēc objektiem un procesiem, kuros ir vērojams līdzsvars, sākot ar ideju un beidzot ar projekta risinājumu, realizāciju un lietošanu. Šogad patīkami pārsteidza nelielie objekti. Rezultātā ir līdzsvarā domas skaidrība, apjomu un detaļu tīrība. Tieši šie objekti kļūst par labu paraugu dažādos segmentos – privātmājās, rekonstrukcijās un restaurācijās. Labai arhitektūrai nav nepieciešami pašmērķīgi vai pārmērīgi risinājumi,” kopīgi secina balvas atlases žūrija.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 atlases žūrijā ir gan iepriekšējo gadu konkursa uzvarētāji un nominanti, gan nozares eksperti un mākslinieki: arhitekti Gunta Grikmane, Ilze Mekša, Agnese Lāce, Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts. Nākamajā konkursa posmā 11 nominētos darbus vērtēs un lēmumu par galvenajām balvām pieņems fināla žūrija, kurā ir ārvalstu arhitektūras profesionāļi, kā arī viens pārstāvis no atlases žūrijas. Šogad fināla žūriju papildinās arhitekte, biroja 12 līnijas vadītāja Agnese Lāce. Balvai pieteiktos darbus vērtē pēc vienlīdz svarīgiem kritērijiem: ideja un koncepcija, projekta vienotība un veselums, atbilstība projekta uzdevumam, konteksts un mērogs, rūpība un pamatīgums, kā arī sabiedriskais nozīmīgums un emocionālā iedarbība.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 noslēgumā 13.-17.maijā Latvijā notiks Arhitektūras nedēļa. Tās svarīgākie notikumi būs nominantu izstādes atklāšana, publiska diskusija, kinolektorijs, profesionāļu atvērtās lekcijas, kā arī gaidītākais notikums – Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 balvu pasniegšanas ceremonija. Tas risināsies Rīgas cirkā un sasaucas ar šī gada konkursa vienojošo tēmu Līdzsvars.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir ikgadējs nacionālais arhitektūras konkurss ar mērķi popularizēt Latvijas arhitektūras labāko sniegumu un atbalstīt augstvērtīgu attīstību. Gada balva ir nozares nozīmīgākais notikums, augstākais apbalvojums Latvijas arhitektūrā. Latvijas Arhitektūras gada balvu organizē Latvijas Arhitektu savienība un Kultūras ministrija.

Preses konferences tiešraide: https://www.facebook.com/latarh/videos/1272140186285158/

Foto no Latvijas Arhitektu savienības arhīva.

Lasīt vairāk...

Finansējuma palielinājumu ceļiem varētu sagaidīt pēc diviem gadiem

Ceļu nozare ar finansējuma palielināšanu varētu rēķināties pēc 2021.gada. Tā ikgadējā ceļu nozares konferences diskusijā par nākotnes skatījumu uz ceļu tīkla attīstību norādīja politiķi. Viņi atzina, ka turpmākie divi gadi nebūs viegli, jo Eiropas fondu un līdz ar to arī kopējā finansējuma samazinājums atspoguļosies ceļu projektu sarukumā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) komunikācijas daļa.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir jāveicina iekšējā efektivitāte un vienlaicīgi jādomā, kā piesaistīt līdzekļus, neiespaidojot valsts budžeta deficītu. Pēc viņa domām, to varētu paveikt, attīstot publiskās – privātās partnerības (PPP) projektus. “Mēs esam iesākuši Ķekavas apvedceļu. Ja šis PPP projekts būs veiksmīgs, tad varam iet uz priekšu šajā virzienā. Kardinālu palielinājumu no budžeta ceļu nozarei var sagaidīt ne ātrāk kā 2021.gadā. Ir arī jādefinē, kur finansējums tiks izlietots. Valstij nav jāatbild par katru grantēto ceļu, jo pašvaldības spēj racionālāk sadalīt līdzekļus un zina, kuros ceļu posmos vajag ieguldīt,” skaidroja T.Linkaits. Valsts pārziņā būtu jāatstāj tikai lielākie autoceļi, uzskata ministrs.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs norādīja, ka ministrija pašlaik strādā pie trīs jomām. Pirmā ir izdevumu pārskatīšanas sistēma, otrā ir saistīta ar nodokļu pārskatīšanu, trešā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija un pārvaldība tā, lai visiem uzņēmējiem būtu vienādi noteikumi. A.Zakatistovs uzsvēra: “Šis gads, visticamāk, būs saistīts ar izdevumu pārskatīšanu un attiecībā uz nodokļiem iespējamas kādas nelielas koriģējošas izmaiņas, bet tās attieksies uz 2020.gadu. 2021. gads būs sistemātiskas nodokļu pārskatīšanas gads, un tad arī ceļu nozarei ir cerība iegūt finansējumu.” Viņš piebilda, ka visām iesaistītajām institūcijām būs jātiekas, lai nonāktu pie vienota redzējuma, kas ir nozares efektivitāte.

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš pauda, ka ir skaidri jāizvēlas prioritātes. Piemēram, ja uz kādu vietu ved septiņi ceļi, jāvērtē, kuru izmanto visvairāk, tas arī būs prioritāte, un tieši tajā ceļā ir jāiegulda investīcijas.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka pēc trim, četriem gadiem, visticamāk, finansējums ceļiem nebūs mazāks kā pašlaik, bet nākamie divi gadi ir jāizmanto, lai definētu, kādi ceļi būs prioritāri, jānodarbojas ar plānošanu. Šis būs īstais laiks, lai noteiktu, kādi ceļi būs vajadzīgi un kādi ne. ‘’Ir jāpārskata ceļu karte un jāredz skaidri kritēriji, pēc kā mēs izvēlamies atjaunot ceļus un būvēt ceļu infrastruktūru,’’ sacīja A.Ašeradens.

Visi diskusijas dalībnieki atzina, ka reformas ceļu nozarē ir saistāmas ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu, kas varētu mainīt pašvaldību spēkus un samērus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce piekrita, ka daļu ceļu varētu nodot īpašumā pašvaldībām, kas reformas rezultātā būtu kļuvušas spēcīgākas, jo pašlaik tās ir pārāk dažādas, ar pārāk atšķirīgu kompetenci un spēju piedāvāt risinājumus. Pēc viņa teiktā, Latvijā kopējais ceļu tīkls ir par lielu, svarīgs ir jautājums, kā pieņemt lēmumu par to, kuros ceļos primāri ir jāieliek investīcijas un kurus ceļus uzturēt mazāk.

Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis, Lauku uzņēmējdarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Zalāns bilda, ka reformas mērķis ir dot labākas pārvaldības potenciālu. Tomēr lielākas pašvaldības negarantē labu pārvaldību. “Trīs vaļi, uz kuriem balstās attīstība, ir pārvaldība, cilvēkresursi un infrastruktūra. Ja kāds atpaliek, mehānisms nestrādā. Latvijā patlaban lielākā problēma ir tieši cilvēkresursi,” piebilda E.Zalāns.

Konference 5.aprīlī Jūrmalā pulcēja vairāk nekā 300 dalībnieku: ceļu inženierus, projektētājus, būvniecības uzņēmumu un pašvaldību, valsts pārvaldes un ārvalstu ceļu administrāciju pārstāvjus. Ceļu nozares konference ir ikgadējs pasākums, ko rīko LVC.

Foto no LVC albuma.

Lasīt vairāk...

Seminārā skaidros kļūdas un sniegs ieteikumus ēku atjaunošanā

Ēku renovācijas projektu vadītāji, namu pārvaldnieki, projektētāji un būvkomersanti 17.aprīlī aicināti uz semināru “Būtiskākās kļūdas un ieteikumi ēku atjaunošanā”. Semināra mērķis ir sniegt ieteikumus kvalitatīvam ēku atjaunošanas procesam, lai atjaunotās ēkas īpašniekiem kalpotu pēc iespējas ilgāk.

Patlaban aktīvi noris projektu gatavošana un iesniegšana atbalsta saņemšanai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu un valsts ēkās, piesaistot ES fondu līdzfinansējumu. Semināra laikā atgādināsim par biežāk pieļautajām kļūdām apmesto un ventilējamo fasāžu montāžā, kā arī sniegsim ieteikumus kvalitatīvai logu montāžai. Patērētāju tiesību aizsardzības centra speciālisti informēs par prasībām reglamentētās sfēras būvmateriāliem, Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve informēs par biežāk pieļautajām kļūdām vēsturisko ēku atjaunošanā. Par gāzesvadu pārvietošanu daudzdzīvokļu ēku siltināšanas projektos informēs GASO eksperts. Valsts darba inspekcijas eksperti stāstīs par konstatētajiem pārkāpumiem ēku atjaunošanas objektos.

Seminārs “Būtiskākās kļūdas un ieteikumi ēku atjaunošanā” notiks 17.aprīlī plkst.10.00 Attīstības finanšu institūcijā Altum Doma laukumā 4, Rīga. Pasākuma dienas kārtība un pieteikšanās anketa publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā https://em.gov.lv/lv/par_ministriju/notikumu_kalendars/24337-seminars-butiskakas-kludas-un-ieteikumi-eku-atjaunosana . Pieteikšanās https://forms.office.com/Pages/ResponsePage.aspx?id=pf52149_TUSrTlz_wImV8eyhw7j5NetAsARq1ziYzqZUM0RYQkdBVTY1TkdBTE9DNjBGNjBIMTFPQS4u .

Dalība seminārā ir bezmaksas. Papildu informācija par semināra saturu un norisi pieejama pa e-pastu dzivosiltak@em.gov.lv, tālruni 67013240. Semināru organizē Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum sadarbībā ar Latvijas Būvinženieru savienību informatīvajā kampaņā Dzīvo siltāk. Vairāk informācijas profilā www.facebook.com/dzivosiltak .

Lasīt vairāk...

Precizē informācijas sniegšanas prasības par elektrības patēriņu dzīvojamo namu apsaimniekotājiem

Ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu energoefektivitātes monitoringa sistēmas darbību un samazināt administratīvo slogu dzīvojamo namu apsaimniekotājiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras ieviesušas nesertificētu energopārvaldības sistēmu, valdības 9.aprīļa sēdē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2016.gada 11.oktobra noteikumos Nr.668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi”.

Kā informē Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena, MK noteikumos precizēts iesniedzamās informācijas apjoms dzīvojamo namu apsaimniekotājiem. Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem, elektroenerģijas sistēmas operatori katru gadu līdz 31.janvārim iesniedz EM datus par komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 500 MWh. Taču praksē secināts, ka visi šādi klasificēti lielie elektroenerģijas patērētāji pēc būtības tādi nav. Piemēram, ja sistēmas operatora klients ir dzīvojamo namu apsaimniekotājs, tad elektroenerģiju faktiski patērē daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuru vārdā apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu par elektroenerģijas piegādi.

Pašlaik, lai to pierādītu, namu apsaimniekotājam ir jāiesniedz energoauditora sastādīta energobilance, kas apsaimniekotājam ir papildu administratīvais slogs un izmaksas. Lai to novērstu, līdz ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk sadales operatoram būs jāsniedz ziņas par savu klientu – dzīvojamo namu apsaimniekotāju – objektiem, kuriem tiek piegādāta elektroenerģija. Ja iesniegtie dati pierādīs, ka komersants – dzīvojamo namu apsaimniekotājs – pats gadā patērē mazāk par 500 MWh elektroenerģijas, uz to netiks attiecinātas Energoefektivitātes likuma prasības par obligātas sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu.

Vienlaikus līdz ar grozījumiem noteikumos ir precizēts dokumentu uzskaitījums, kas apliecina nesertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu. Tas atvieglos valsts iestādēm un pašvaldībām dokumentācijas izstrādi un informācijas sniegšanu monitoringa sistēmā. Šobrīd MK noteikumos ir norādīti dokumenti, kas apliecina energopārvaldības sistēmas ieviešanu valsts iestādēs un pašvaldībās, kurās atbilstoši Energoefektivitātes likuma prasībām ir jāievieš energopārvaldības sistēma, bet tā nav jāsertificē. Ieviešot energopārvaldību, valsts iestādes vai pašvaldības kā paraugu var izmantot standarta LVS EN ISO 50001:2012 “Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi” prasības vai arī izmantot Ekonomikas ministrijas izstrādātos Metodiskos norādījumus energopārvaldības sistēmas ieviešanai. Taču spēkā esošajos MK noteikumos uzskaitīto dokumentu izstrādāšana pašlaik pilnībā neatbilst nedz Energopāvaldības standarta, nedz Metodisko norādījumu prasībām. Tāpēc līdz ar grozījumiem precizēts MK noteikumos noteiktais dokumentu uzskaitījums, kas apliecina energopārvaldības sistēmas ieviešanu.

Detalizēti ar apstiprinātajiem grozījumiem MK 2016.gada 11.oktobra noteikumos Nr.668 "Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi" var iepazīties MK tīmekļa vietnē www.mk.gov.lv .

Ilustratīvs foto no pixabay.com.

Lasīt vairāk...

Bez maksas konsultē par darba aizsardzību un darba strīdiem

Valsts darba inspekcijas (VDI) īstenotā Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā ‘’Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana”, Nr.7.3.1.0/16/I/001, darba devējiem un ņēmējiem pieejamas bezmaksas konsultācijas par darba aizsardzības sistēmas sakārtošanu uzņēmumā un darba strīdu praktisku risināšanu. Projekta mērķis ir uzlabot darba drošību, it sevišķi bīstamo nozaru uzņēmumos.

Galvenais projekta darbības virziens ir konsultatīvais atbalsts uzņēmumiem par darba vides uzlabošanu, darba vides risku novērtēšana, iespēja izmantot laboratoriskos mērījumus, piedalīties mācībās utt. Notiks pētījumi un pilotprojekti, lai sagatavotu priekšlikumus uzlabojumiem normatīvajā regulējumā, tiks pilnveidotas VDI profesionālās spējas, organizēti preventīvi, informatīvi izglītojoši un publicitātes pasākumi.

Gan darba ņēmēji, gan darba devēji var saņemt konsultācijas darba strīdu vai domstarpību gadījumos, kas tiek sniegtas ar ESF atbalstu.

Konsultācijas darba devējiem darba tiesību jautājumos sniedz LDDK darba tiesību eksperts Andris Alksnis pa tālruni, rakstiski vai klātienē. Darba devēji aicināti zvanīt darba dienās no plkst. 09.00 līdz 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: andris.alksnis@lddk.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par laiku, zvanot pa tālruni 67225162.

Lai saņemtu konsultācijas darba aizsardzībā, darba devēji aicināti sazināties ar LDDK darba aizsardzības eksperti Laimu Berozu. Uzņēmēji var zvanīt pirmdienās un otrdienās no plkst. 09.00 līdz 17.00 pa tālruni 67225162, e-pasts jautājumiem rakstiski: laima.beroza@lddk.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par laiku pa tālruni 67225162. LDDK adrese: Baznīcas iela 25, Rīga.

Konsultācijas darba ņēmējiem darba tiesību jautājumos sniedz LBAS darba tiesību eksperts Kaspars Rācenājs. Darba ņēmēji aicināti zvanīt darba dienās no plkst. 09.00 līdz 17.00 pa tālruņiem 67035905, 29800530. E-pasts jautājumiem rakstiski: kaspars@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par laiku, zvanot pa tālruņiem 67035905, 29800530.

Lai saņemtu konsultācijas darba aizsardzībā, darba ņēmēji aicināti sazināties ar LBAS darba aizsardzības ekspertu Mārtiņu Pužulu. Konsultācijas pa tālruni sniedz pirmdienās no plkst. 14.00 līdz 18.00 un trešdienās no plkst.12.00 līdz 16.00, numuri 67035959, 29108231. E-pasts jautājumiem rakstiski: martins@lbas.lv. Lai saņemtu konsultācijas klātienē, iepriekš jāvienojas par laiku, zvanot pa tālruņiem 67035959, 29108231. LBAS adrese: Bruņinieku iela 29/31, Rīga.

Projektā plānots atbalstu sniegt 4700 mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem, sevišķi bīstamajās nozarēs, izveidojot darba aizsardzības organizatorisko struktūru. Projektā līdz ar VDI sadarbojas Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Rīgas Stradiņa universitātes aģentūra “Darba drošības un vides veselības institūts” (DDVVI). Projekta izpildes termiņš – 2022.gada 31.decembris. Kopējās izmaksas ir 12 643 472 EUR, tai skaitā 10 746 951 EUR ir ESF finansējums un 1 896 521 EUR – valsts budžeta finansējums.

Lasīt vairāk...

Saņemta LBS BSSI akreditācija

Biedrības Latvijas Būvinženieru savienība Būvniecības speciālistu sertificēšanas institūcija (LBS BSSI) ir saņēmusi Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (LATAK) akreditāciju veikt būvniecības speciālistu sertifikāciju atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17024:2012 prasībām un Ministru kabineta noteikumiem līdz 2020.gada 25.februārim reglamentētajā sfērā:

  • ēku konstrukciju, ceļu un tiltu projektēšana,
  • ēku, ceļu un tiltu būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzība,
  • restaurācijas darbu vadīšanā un būvuzraudzība,
  • inženierizpētes speciālistu kompetences novērtēšanā un patstāvīgās prakses uzraudzība.

Atbilstoši standarta LVS EN ISO/IEC 17024:2012 prasībām LBS BSSI ir kompetenta veikt personu sertifikāciju nereglamentētajā sfērā:

  • ēku un to konstrukciju, ceļu, tiltu konstrukciju tehniskā apsekošana,
  • ēku un tiltu konstrukciju pārbaude,
  • ēku, ceļu un tiltu ekonomisko daļu, apjomu un tāmju sastādīšana,
  • ēku, ceļu un tiltu būvdarbu projektu izstrāde,
  • ēku, ceļu un tiltu būvprojektu vadīšana,
  • ēku, ceļu un tiltu nojaukšanas būvspeciālistu sertificēšana,
  • projektu vadītāju sertificēšana,
  • inženierakustikas ekspertu sertificēšana,
  • būvinženieru kompleksās kompetences būvspeciālistu sertificēšana.

Mārtiņš Straume, LBS BSSI galvenais administrators

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei