Objekti filtrēti pēc datums: aprīlis 2019

Cemex aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs pārņem būvmateriālu grupa Schwenk

Investējot 340 miljonus eiro, viens no vecākajiem būvmateriālu ražotājiem Vācijā – ģimenes uzņēmums Schwenk Group – paplašinājis pārstāvniecību Eiropā. Uzņēmums iegādājies līdzšinējos Cemex aktīvus Baltijā un Ziemeļvalstīs, ieskaitot Latvijā vienīgo cementa rūpnīcu Brocēnos. Pārējie aktīvi ir sešas betona ražotnes Latvijā, četri minerālmateriālu ieguves karjeri, divi cementa izejmateriālu ieguves karjeri, viens ostas un viens sauszemes transporta terminālis. Uzņēmuma nosaukums turpmāk būs Schwenk Latvija.

Darījums ietver arī līdzdalību aptuveni 38% apmērā vienā cementa rūpnīcā Akmenē, Lietuvā, ar ražošanas jaudu aptuveni 1,8 miljoni tonnu gadā, kā arī eksporta biznesa virzienu uz Igauniju. Līdz ar Latvijas biznesa vienību Schwenk iegādājies arī trīs importa termināļus Somijā, četrus importa termināļus Norvēģijā un četrus importa termināļus Zviedrijā.

Latvijā uzņēmuma nosaukums būs SIA Schwenk Latvija, Zviedrijā – Schwenk Sverige AB, Norvēģijā – Schwenk Norge AS un Somijā – Schwenk Suomi Oy. Īpašnieku maiņa neietekmēs uzņēmumu līdzšinējās saistības ar sadarbības partneriem, tai skaitā piegādātājiem. Uzņēmumi turpina būt tās pašas juridiskās personas, reģistrācijas numuri nav mainījušies, un tie turpinās pienākumu izpildi un tiesību īstenošanu saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

“Esam lepni, kā Latvijā tiek uzturēta un attīstīta cementa ražošanas tradīcija, kas aizsākās pirms vairāk nekā 100 gadiem. Turpināsim nodrošināt augstas kvalitātes būvmateriālus mūsu klientiem Latvijā un eksporta tirgos, tāpat kā līdz šim īstenojot drošu un ilgtspējīgu ražošanas praksi. Schwenk ir viens no vadošajiem nozares spēlētājiem Vācijā ar augstiem veselības un drošības, produktu kvalitātes, ilgtspējas un vides standartiem,” saka Latvijas uzņēmuma valdes pārstāvis Jegors Golubevs.

Schwenk Brocēnu cementa rūpnīcas jauda ir aptuveni 1,6 miljoni tonnu gadā, pērn tika saražots vairāk nekā miljons tonnu cementa. 29% izmantoti būvniecībā un citu būvmateriālu ražošanā Latvijā, 71% eksportēts uz Igauniju, Zviedriju, Somiju un Baltkrieviju. “Esam gandarīti par iespēju iegādāties vienu no modernākajām cementa rūpnīcām reģionā,” saka Schwenk izpilddirektors Tomass Špannagls (Thomas Spannagl). “Iespēja paplašināt uzņēmējdarbību Baltijā un Ziemeļvalstīs mums nozīmē ne tikai biznesa attīstību, bet arī Schwenk ģimenes palielināšanos, konkurētspējas un ekspertīzes stiprināšanu, kopīgu mācīšanos un kultūras daudzveidību.”

Būvmateriālu ražotāju Schwenk dibināja Eduards Švenks (Eduard Schwenk) 1847.gadā Ulmā, Vācijā. Šo gadu laikā tas izaudzis līdz uzņēmumu grupas apmēram un ir viens no inovatīvākajiem un mūsdienīgākajiem nozares pārstāvjiem Vācijā. Schwenk pamatdarbību attīsta četros virzienos – cementa ražošana, betona ražošana, smilts un grants ieguve, betona sūkņu pakalpojumi. Schwenk Building Materials Group uzņēmumu grupa pārstāvēta Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Bosnijā un Hercegovinā, Namībijā, Nīderlandē un Čehijā. Tai ir aptuveni 3000 darbinieku, apgrozījums sasniedz 1 miljardu eiro.

Cementa ražošana Brocēnos aizsākta 1938.gadā, uzbūvējot tolaik lielāko un mūsdienīgāko rūpnīcu Latvijā un liekot pamatus jaunas pilsētas attīstībai. Pielāgojoties valsts iekārtai un ekonomikai, uzņēmums audzis līdzi laikam un piedzīvojis virkni pārmaiņu. Stabila augšupeja nozarē aizsākās 2005.gadā, kad uzņēmumu iegādājās starptautisks būvmateriālu ražotājs Cemex un blakus vēsturiskajai rūpnīcai sāka būvēt modernāko un vienu no videi draudzīgākajām cementa rūpnīcām Eiropā. Uzņēmums Latvijā ir labās prakses un standartu piemērs vairākos ražošanas un ilgtspējas aspektos – veselībā un drošībā, alternatīvā kurināmā izmantošanā, klientu apmierinātībā u.c. Uzņēmums Latvijā nodarbina aptuveni 350 darbinieku.

Informāciju sagatavoja Antra Savleviča, Schwenk Latvija komunikācijas vadītāja.

Foto: Brocēnu cementa rūpnīca no uzņēmuma albuma.

Lasīt vairāk...

LBS XXXI kongresā apspriež nozares normatīvo regulējumu

Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) XXXI kongresā 29.martā uzklausīti vadības ziņojumi un noritēja aktīvas diskusijas par nozares aktualitātēm – normatīvo regulējumu, standartu pieejamību, jauno būvprakses uzraudzības kārtību, kā arī sadarbību ar Rīgas būvvaldi.

Kongresā par ieguldījumu nozarē apbalvoti vairāki LBS biedri. Atzinības rakstu, piemiņas medaļu un LBS zelta nozīmi par mūža ieguldījumu būvniecībā saņēma Margarita Brikmane, Videvuds Ārijs Lapsa un Ilmārs Drēziņš. Sumināti gada labākie darbaudzinātāji Silvija Štrausa un Māris Avotiņš. Par ieguldījumu jauno būvinženieru sagatavošanā atzinības raksts pasniegts Lilitai Ozolai.

Par LBS gada laikā paveikto ziņoja valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, ‘’LBS Konsultanta’’ veikumu aprakstīja valdes priekšsēdētāja Helēna Endriksone, Revīzijas komisijas ziņojumu sniedza tās vadītājs Jānis Doniņš. Kongresa dalībniekus uzrunāja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Latvijas Būvniecības padomes vadītāja Baiba Fromane, kā arī Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis, kura uzruna pievienota zemāk.

Kongresa delegāti uzdeva jautājumus Jura Grīnvalda vadītās diskusijas dalībniekiem – Būvniecības valsts kontroles biroja direktorei Svetlanai Mjakuškinai, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniekam Edmundam Valantim, institūcijas ‘’Latvijas Standarts’’ vadītājam Ingaram Pilmanim un Rīgas būvvaldes vadītājam Ingum Vircavam. Diskusijas video ierakstu var noskatīties LBS profila vietnē Facebook.

LBS XXXI kongress nolēma:

  1. Apstiprināt LBS valdes pārskatu un atzīt valdes darbu atskaites periodā par labu.
  2. Apstiprināt Revīzijas komisijas ziņojumu.
  3. Apstiprināt LBS budžetu 2019.gadam.
  4. Apstiprināt LBS darba plānu 2019.gadam.
  5. Par vienu no galvenajiem LBS uzdevumiem 2019.gadā uzskatīt nepieciešamību pilnveidot darbu pie būvspeciālistu kvalifikācijas un profesionālās kompetences paaugstināšanas, lai nodrošinātu kvalitatīvu ilgtspējīgu būvniecības procesa realizāciju.
  6. Aktīvi iesaistīties būvniecības normatīvā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā, kā arī tautsaimnieciski nozīmīgu objektu realizācijā visos to attīstības etapos.
  7. Lai sasniegtu LBS definētos mērķus, turpināt aktīvi sadarboties ar Eiropas Civilo inženieru padomi (ECCE).
  8. Turpināt darbu pie “Būvindustrijas Lielās balvas” organizēšanas, žurnāla “Būvinženieris” pilnveidošanas, kā arī pie LBS Mājas lapas tālākas aktualizēšanas.
  9. LBS darbā aktīvāk iesaistīt jaunus, darboties gribošus būvinženierus.
  10. Lūgt Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju izsūtīt visiem būvspeciālistiem skaidrojumu par patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksas veidošanos un samaksas laika periodu.
  11. LBS Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcijai (BSSI) LBS XXXII kongresā sniegt atskaiti par valsts pārvaldes uzdevuma izpildi 2019.gadā.
  12. Izskatīt iespēju izveidot terminoloģijas komisiju būvniecībā pie Latvijas Zinātņu akadēmijas.
  13. LBS BSSI izskatīt iespēju samazināt patstāvīgās prakses uzraudzības gada maksu gadījumos, ja būvspeciālista sertifikātu skaits ir divi un vairāk.

Foto: Mārīte Šperberga

Lasīt vairāk...

Būvniecības padome: iepirkumu līgumos prasītie nodrošinājumi ir nesamērīgi

Latvijas Būvniecības padome aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt būvobjektu iepirkuma līgumos paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu apmēru, veidu un līdzekļus, šādā veidā veicinot kopējo būvdarbu izmaksu samazinājumu. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā secināts, ka prasītie nodrošinājumi ir nesamērīgi pret nodrošinātajiem riskiem un reālajām izmaksām, kas rodas, novēršot garantijas laika defektus.

Iepazīstoties ar pēdējā gada laikā izsludināto publisko būvdarbu iepirkuma līgumiem, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir konstatējusi, ka pasūtītāji līdzīgu būvobjektu iepirkuma līgumos paredz ļoti atšķirīgus saistību izpildes nodrošinājumus un nav vienotas prakses to piemērošanā. Proti,  atšķiras gan nodrošinājumu veidi, gan līdzekļi, gan nodrošinājuma apmēri (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda). Atšķirīgi nodrošinājumi tiek piemēroti arī viena pasūtītāja rīkotajās iepirkuma procedūrās, lai gan būvobjekti pēc sava rakstura un būvdarbu veida ir līdzīgi. Tas savukārt ļauj secināt, ka prasītie nodrošinājumi, iespējams, ir pārmērīgi attiecībā pret iespējamiem riskiem un iesniedzamo nodrošinājumu izmaksas nav ekonomiski pamatotas.

Kopš 2014. gada 1. oktobra ir ievērojami pagarināti Būvniecības likumā noteiktie minimālie būvdarbu garantijas laika termiņi. Vienlaicīgi valstī ir būtiski audzis kopējais būvdarbu apjoms. Līdz ar to ir ievērojami pieaudzis arī būvdarbu veicēju pasūtītājiem iesniegto saistību izpildes nodrošinājumu kopējais apjoms. Turpinoties esošai dinamikai, tuvākajā laikā arvien vairāk būvdarbu veicējiem radīsies grūtības kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās saņemt nepieciešamos nodrošinājumus. Tas, savukārt, rada risku būtiskam nodrošinājumu izmaksu pieaugumam, kas jau šobrīd veido ievērojamu daļu no būvdarbu izmaksām. Vienlaikus pastāv risks, ka grūtības iesniegt prasītos nodrošinājumus var būtiski ierobežot pretendentu loku iepirkumos un tādējādi var palielināties būvdarbu izmaksas.

Ņemot vērā pētījuma secinājumus, Padome ir sagatavojusi un 2019. gada 27. marta sēdē apstiprināja rekomendācijas pasūtītājiem, kuras aicina publisko būvdarbu veicējus ņemt vērā. Vienlaikus Padome aicinās Iepirkumu uzraudzības biroju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru apstiprinātos ieteikumus publicēt savas iestādes tīmekļa vietnē, ar mērķi informēt publisko iepirkumu veicējus, ja būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības finanšu instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.

Padomes rekomendācijas

  1. jābūt iespējai visos gadījumos kā nodrošinājumu izmantot gan bankas garantiju, gan apdrošināšanas polisi, gan naudas iemaksu;
  2. garantijas laika nodrošinājuma apmēru pirmajos divos gados ekonomiski pamatoti ir noteikt līdz 5% no līguma cenas, bet pārējā garantijas periodā līdz 2% no līguma cenas;
  3. iepirkuma līgumos nav pieļaujams iekļaut nosacījumus, kas būvkomersantiem paredz pienākumu saņemt avansu. Avansa saņemšanai ir jābūt kā brīvai komersanta izvēlei;
  4. iepirkuma līgumos ir nosakāms saprātīgs avansa amortizācijas apmērs un periods;
  5. jāparedz iespēja, ka avansa nodrošinājuma apmēru ir iespējams samazināt atmaksātā avansa apmērā;
  6. līguma izpildes nodrošinājuma (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda) kopējam apmēram jābūt ne lielākam kā 10% no līguma cenas;
  7. garantijas laika nodrošinājums par pirmajiem 2% no līguma cenas var būt gan bankas garantija, gan galvojuma apdrošināšanas polise, gan naudas līdzekļi;
  8. garantijas laika nodrošinājums, kas pārsniedz 2% no līguma cenas, var būt arī apdrošināšanas līgums, kas nav galvojuma apdrošināšanas līgums;
  9. aicināt pasūtītājus pirmā pieprasījuma garantijas neizmantot ļaunprātīgi kā strīdu risināšanas instrumentu.

Detalizētāk ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījumu par nodrošinājumiem publiskajos būvdarbu iepirkumos var iepazīties šeit.

Informāciju sagatavoja Latvijas Būvniecības padomes sekretariāts.

Lasīt vairāk...

Mākslas un mediju tehnikumā 20.reizi notiks būvnieku meistarības konkurss ''Knauf Junior Trophy Latvija”

Rīgas Mākslas un mediju tehnikums no 10.aprīļa līdz 12.aprīlim sadarbībā ar Latvijas profesionālās izglītības iestādēm, SIA “Knauf” un citiem būvniecības nozares sadarbības partneriem organizē Latvijas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu profesionālās meistarības konkursu. Divdesmitajā jubilejas konkursā ‘’Knauf Junior Trophy Latvija” notiks dažādi apdares darbi – Knauf Cubo būve, apmešana, flīzēšana, būvelementu veidošana un dekoratīvā apdare, izmantojot jūgendstila un nacionālā romantisma raksturīgākās iezīmes. Tas ir nopietns uzdevums jaunajiem meistariem – pārbaudīt un pierādīt savas spējas būvniecības nozarē.

Sākot ar šī gada konkursu, „Knauf Junior trophy Latvija” formāts ilgtermiņā ir noteikt, izpētīt, saprast, saglabāt, lietot un lepoties ar nacionālo romantismu un jūgendstilu arhitektūrā 20.gadsimta sākumā Rīgā. Profesionālās meistarības konkursu mērķi ir paaugstināt būvniecības speciālistu prestižu, dot iespēju saņemt sausās būves un apmetēja kvalifikāciju, apzināties izvēlētās profesijas iespējas un nozīmi, popularizēt būvniecības profesijas un dot iespēju konkursa dalībniekiem parādīt savas prasmes, paplašināt sadarbību starp darba devējiem un profesionālās izglītības iestādēm, vairot ilgtspējīgas būvniecības risinājumu pielietojumu praksē.

Norises vieta: Rīgas Mākslas un mediju tehnikums, Jūrmalas gatve 96, Rīga.
Laiks: 10.aprīlī plkst. 9.00 konkursa svinīgā atklāšana, no 10.00 līdz 19.00 konkursa norise;
11.aprīlī no 9.00 līdz 18.30 konkursa norise;
12.aprīlī plkst. 9.00-13.00 konkursa norise, plkst. 15:00 – uzvarētāju apbalvošana.

Konkursa lieldraugs: SIA “Knauf”; konkursa atbalstītāji: “Kerama marazzi”, SIA “Color Expert-Storch LV”, SIA DAW Baltica “Caparol”, SIA “Robert Bosch”, RERE Grupa.

Pirmais Knauf Junior Trophy konkurss norisinājās 2000.gadā Latvijā. 20 gadu laikā jauno profesionāļu sacensība ir pulcējusi dalībniekus no visas Eiropas arī Igaunijā, Polijā, Serbijā, Horvātijā, Austrijā, Bulgārijā, Slovēnijā, Lietuvā, Čehijā un Šveicē.

Informāciju sagatavoja Sandra Miklaševiča, LSAB valdes priekšsēdētāja, konkursa rīcības komisijas eksperte.

Lasīt vairāk...

Skates ''Gada labākā būve Latvijā 2018'' laureāti 10 nominācijās

Skates ''Gada labākā būve Latvijā 2018'' rezultāti - laureātu saraksts desmit nominācijās.

Dzīvojamā jaunbūve    
1 Magdelēnas kvartāls, Antonijas iela 17A, Rīga 1. vieta
2 Daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas jaunbūve “River Breeze Residence”, Kuģu iela 28, Rīgā 2. vieta
3 Dzīvojamo un sabiedrisko ēku komplekss “Trebū HOME”, Kupriču iela 1A un 1C, Rīga 3. vieta
4 Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas Ķieģeļu ielā 8 un Mālu ielā 1, Valmierā Atzinība
     
Publiskā jaunbūve    
1 Valmieras peldbaseins, Rīgas iela 91, Valmiera 1. vieta
2 Limbažu pilsētas daudzfunkcionālais sporta un veselības komplekss Jaunatnes ielā 4A, Limbažos 2. vieta
3 Dubultu kultūras un izglītības centrs. Jūrmalas mūzikas vidusskola (2.kārta), Strēlnieku prospekts 30 k-1, Jūrmala 3. vieta
4 “Atvadu nams”, Indrānu pagasts, Lubānas novads Atzinība
5 Tukuma 3. pamatskolas sporta zāle un stadions, Lielā iela 18, Pauzera iela 7, Pauzera iela 5, Talsu iela 4, Tukums Atzinība
     
Publiskā jaunbūve. Ražošanas ēkas jaunbūve    
1. "Jaunlopu kūtis "Tērces"", "Tērces", Tērvetes pagasts, Tērvetes novads Atzinība
2. “Rūpniecības kompleksa ar ražošanas korpusu, administratīvo – sadzīves ēku palīgtelpām, tehniskajām telpām Viļakas ielā 1, Rēzeknē būvniecība” Atzinība
     
Pārbūve    
1 Klaušinieku mājas restaurācija/ rekonstrukcija, teritorijas labiekārtojums īpašumā “Turaidas muzejrezervāts”, Turaidas iela 12, Turaidas ciems, Krimuldas pag., Krimuldas nov 1. vieta
2 Dzīvojamās mājas ("Vanadziņa māja") pārbūve par publisku ēku Rīgas ielā 15, Cēsīs, Cēsu nov. 2. vieta
3 "Lībiešu saieta nams" Kolkā, Kolkas pagastā, Dundagas novadā 3. vieta
4 Siguldas pils kompleksa ēku - Muižas koka mājas (lit.002), Dzīvojamās mājas (lit.005) un Saimniecības ēkas (lit.004) pārbūve Pils ielā 16, Siguldā Atzinība
5 Kuldīgas restaurācijas centrs Baznīcas iela 30, Kuldīga, Kuldīgas novads Atzinība
     
Atjaunošana    
1 Alberta un Strēlnieku ielu fasāžu atjaunošana, restaurācija administratīvai ēkai Alberta ielā 13, Rīgā. 1. vieta
2 Viļķenes PII ēkas energoefektivitātes paaugstināšana un telpu atjaunošana, Briežu gatve 6A, Viļķene, Viļķenes pagasts, Limbažu novads 2. vieta
3 Telpu pielāgošana KNAB vajadzībām Citadeles ielā 1, Rīgā 3. vieta
4 Doma baznīcas Marijas kapelas jaunās vitrāžas uzstādīšana “Marijas kapelas logs” Veltījums Latvijas valsts neatkarībai, Herdera laukums 6, Rīga, LV-1050 Atzinība
5 Ēkas energoefektivitātes uzlabošana Skolas ielā 1, Grobiņā Atzinība
     
Restaurācija    
1 Svētā Jēkaba Katedrāles fasāžu apdares atjaunošana. Fasāžu restaurācija, Jēkaba ielā 9, Rīgā 1. vieta
2 Kultūras Ministrijas ēkas - nekustamā īpašuma K.Valdemāra ielā 11a, Rīgā, sastāvā esošo ēku atjaunošanas/restaurācijas darbi 2. vieta
3 Bauskas muzeja ēkas jumta un fasādes atjaunošana, Kalna iela 6, Bauska, Bauskas nov. 3. vieta
     
Inženierbūve    
1 Papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā, Zilā iela 25, Rīga, kura ietvaros projektēti - izbūvēti 5 būvprojekti:
1. “SIA “STREK” Universāls ģenerālkravu un beramkravu pārkraušanas komplekss Rīgas brīvostā, Krievu salā” ;
2. “Papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā. Beramkravu laukumi.”;
3. “Papildu infrastruktūras būvniecība Krievu salā. Sliežu ceļi.”;
4. “Putekļu žoga inženierbūves būvprojekts Zilā iela 23, Rīgas brīvostā”;
5. “Putekļu žogs Zilā iela 25, Rīga”
1. vieta
2 Valsts galvenā autoceļa A10 Rīga – Ventspils posma 57,76 – 68,60 km segas pārbūve. Tukuma un Engures novadi 2. vieta
3 Ģedules upes tiltiņš, Upes iela, Iecava, Iecavas novads 3. vieta
4 Valsts reģionālā autoceļa P132 Rīga - Mārupe (Jaunmārupe) posma km 1.80 - 4.14 pārbūve Atzinība
5 Valsts galvenā autoceļa A12 Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (Terehova) posma km 114,34 – 125,14 segas pārbūve Atzinība
     
Ainava    
1 Alūksnes Pilssalas infrastruktūras izbūve Pilssala, Alūksne, Alūksnes novads 1. vieta
2 Digitālais strūklaku ansamblis, Brīvības iela 18, Ogre, Ogres novads 2. vieta
3 Sporta laukums Dārza iela 9, Bauska 3. vieta
4 Rūjienas estrāde, Upes iela 9, Rūjiena, Rūjienas novads Atzinība
5 1.Pasaules kara vēstures izziņas maršruts, Jelgavas iela 5, Olaine, Olaines novads Atzinība
6 Skvēra pārbūve, Lielā iela 6 un Jaunā iela 5, Tukums, Tukuma novads Atzinība
     
Būve ārzemēs    
1. Nacka (NC) Zviedrija, Tollarevagen 5, 13249 Saltsjo-Boo, Stockholm, Sweden Atzinība
     
Koka būve    
1. Atklātās publiskās slidotavas segtā jumta Pasta salā izbūve, Pasta sala 1, Jelgava 1. vieta
2. Alūksnes stacijas šķūņa pārbūve, Jāņkalna iela 52, Alūksne, Alūksnes novads 2. vieta
3. Golfa kluba ēka, Golfa iela 1, Piņķi, Babītes pag., Babītes novads 3. vieta
4. PII "Gaismiņa" moduļu tipa ēkas būvniecība, Ķegumā, Komunālā ielā 7 Atzinība
     
Inovācijas būvniecībā    
1. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Rūpniecības ielā 25, Rīgā Atzinība
2. Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamā ēka Jaunbūve, Maskavas ielā 192, Rīgā Atzinība
3. Koka biroja ēka, Malienas iela 1K-1, Rīga Atzinība
4. Origo One; Satekles iela 2B Atzinība

Plašāku aprakstu par skates noslēguma norisi 28.martā lasiet žurnālā ''Būvinženieris''.

 

 

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei