Objekti filtrēti pēc datums: maijs 2019

LBS valdē apspriež nozares attīstību un normatīvu pilnveidi

Foto – Mārīte Šperberga

Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēdē 21.maijā apspriestas nozares attīstības tendences, normatīvo aktu pilnveidošana, būvspeciālistu darbība Rīgas pārvadu tehniskā stāvokļa vērtēšanā, kā arī biedrības aktualitātes.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis un Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) direktore Svetlana Mjakuškina informēja par Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) jaunajām funkcijām, ko iecerēts iedarbināt vasarā. Valantis skaidroja EM ieceres būvniecības nozares digitalizācijā, kam par paraugu plānots ņemt Anglijas un Zviedrijas sistēmu veidošanu, sākot ar 3D projektēšanas modeļu noteikšanu par obligātiem lielo valsts un pašvaldību objektu iepirkumos. Būvinženieri minēja vairākus piemērus nozares procesiem, kam BIS pilnveidošanā un digitālo rīku ieviešanā jāpievērš īpaša uzmanība.

Sarunā ar Rīgas Tehniskās universitātes profesoru Aināru Paeglīti un BVKB ekspertu Māri Demmi tika apspriesta Augusta Deglava pārvada tehniskā stāvokļa vērtēšana, valdes pārstāvjiem iesakot, kā nākotnē šo procesu uzlabot. Puses atzina, ka līdzīgu objektu atjaunošanā jāuzlabo arī komunikācija starp dalībniekiem un kontroles institūcijām.

SIA CMB vadības pārstāvji Artis Dzirkalis un Raitis Brencis prezentēja ieteikumus būvnormatīva "Būvju tehniskā apsekošana" pilnveidošanai. Valantis aicināja tos iesniegt EM, lai varētu izmantot nozares normatīvās bāzes uzlabošanai.

Helēna Endriksone informēja par Būvniecības nozares ekspertu padomē rosināto būvinženiera profesijas standarta pilnveidošanu, kā arī vēstīja par LBS starptautiskajām aktivitātēm. Konferencē Viļņā, kur ar priekšlasījumiem uzstājās vairāku valstu būvniecības nozares doktoranti, augsti novērtēts Latvijas pārstāvju sniegums.

Romans Auniņš informēja par LBS vizīti Polijā, kur Latvijas būvnieku pārstāvji tikās ar Polijas Būvinženieru kameras vadītājiem un apskatīja Varšavā topošo augstāko celtni Eiropā.

Lasīt vairāk...

Būvspeciālistu kompetenci vērtēs un praksi uzraudzīs arī SIA “Serteks”

Ilustratīvs foto

Ekonomikas ministrija (EM) ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar SIA “Serteks” – jaunu akreditētu kompetences pārbaudes iestādi – par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa. Līgums par deleģēto uzdevumu izpildi ir noslēgts uz 3 gadiem. SIA “Serteks” Ekonomikas ministrijas uzdevumā veiks ēku, ceļu un tiltu būvspeciālistu, kā arī arhitektu sertificēšanu un uzraudzību.

Līdzīgas funkcijas līdz šim pildīja nozares nevalstiskās organizācijas. Kā Latvijas Būvinženieru savienības valdes sēdē 21.maijā informēja EM valsts sekretāra vietnieks būvniecības jomā Edmunds Valantis, kompetences vērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības maksa būvspeciālistiem ar SIA ‘’Serteks’’ būs tāda pati kā citās sertificēšanas institūcijās noteiktā maksa.

Pēc deleģēšanas līguma noslēgšanas SIA “Serteks” sākusi būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumiem Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”. Jaunie MK noteikumi paredz izmaiņas līdzšinējā uzraudzības procesā, kas kopā ar deleģēšanas līgumu prasībām uzlabos gan būvspeciālistu sertificēšanas pakalpojumu kvalitāti, gan būvniecības kvalitāti kopumā.

Izmaiņas MK noteikumos paredz:

  • īsāku praktiskās pieredzes ilgumu, kas nepieciešams būvspeciālista sertifikāta saņemšanai, sniedzot iespēju jaunajiem speciālistiem ātrāk pēc izglītības iegūšanas sākt patstāvīgi strādāt;
  • - paaugstinātas prasības sākotnējam kompetences novērtēšanas eksāmenam, iekļaujot tajos vairāk praktisko uzdevumu, kā arī padziļinātus jautājumus par ugunsdrošību un energoefektivitāti;
  • - paaugstinātas prasības būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzībai, līdz ar plānveida pārbaudēm papildus rīkojot padziļinātas pārbaudes;
  • - Latvijas valsts standarta tiešsaistes lasītavas abonementu, kas sniedz piekļuvi aktuālajiem būvniecības nozares standartiem; -
  • informācijas par būvspeciālistu patstāvīgo praksi, kā arī citas ar sertificēšanu saistītas informācijas publicēšanu Būvniecības informācijas sistēmā, lai pasūtītāji varētu iepazīties ar būvspeciālistu darba pieredzi.

SIA “Serteks” atbilstoši noslēgtajam deleģēšanas līgumam un normatīvo aktu regulējumam būs jānodrošina:
- būvspeciālistu kompetences novērtēšana un sertificēšana;
- būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzība, kas ietver vispārēju informācijas pārbaudi par visiem SIA “Serteks” sertificētajiem būvspeciālistiem reizi gadā;
- padziļinātu pārbaudi par 20% no SIA “Serteks” sertificēto būvspeciālistu patstāvīgajām praksēm un profesionālo pilnveidi katru gadu;
- pilnu padziļinātu pārbaudi par 1% no SIA “Serteks” sertificētajiem būvspeciālistiem katru gadu, pārbaudēs ietverot sniegto pakalpojumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, nejauši izvēlētu būvprojektu svarīgāko raksturlielumu aprēķinu pārbaudi, kā arī būvdarbu vadītāju pārbaudi būvlaukumā;
- par būvspeciālistiem saņemto sūdzību izskatīšana un izvērtēšana, tajā skaitā rīkojot padziļinātas pārbaudes atbilstīgi sūdzības būtībai.

Detalizētāk ar EM noslēgtajiem deleģēšanas līgumiem par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību var iepazīties ministrijas tīmekļa vietnē www.em.gov.lv.

Lasīt vairāk...

Latvijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas sistēmu plānota 2025.gadā

Ilustratīvs foto no Augstsprieguma tīkla arhīva

Ministru kabinets 21.maija sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, apstiprinot virzību uz Latvijas elektrotīklu sinhronizāciju ar Eiropas elektroenerģijas sistēmu 2025.gadā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Valdība atbalstīja ierosinājumu AS “Augstsprieguma tīkls” parakstīt Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu pievienošanas līgumu kontinentālās Eiropas elektroenerģijas sistēmai un pēc šī līguma prasību izpildes Kontinentālās Eiropas reģionālās grupas sinhronās zonas līgumu.

Elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar Eiropas sistēmām palielinās Baltijas valstu enerģētisko drošību, stiprinās dalību Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgū, kā arī samazinās atkarību enerģētikā no kaimiņvalstīm Krievijas un Baltkrievijas. Gan no tirgus attīstības, gan ES energoapgādes drošības prioritāšu viedokļa Baltijas valstu ciešāka integrācija ES energosistēmās ir loģisks nākotnes attīstības solis.

Vairāku valstu energosistēmu darbība sinhronā režīmā ievērojami samazina energosistēmas ekspluatācijas izmaksas un uzlabo drošību, jo samazina lokālu avāriju iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz energosistēmas stabilitāti un vienkāršo energosistēmas darbības parametru, piemēram, frekvences, uzturēšanu. Pēdējo gadu laikā Baltijas valstu energoapgādē aizvien būtiskāku lomu ieņem elektroenerģijas un citu energoresursu piegāde no ES valstīm, attīstās ES valstu sadarbība energoapgādes drošības un solidaritātes politikā.

Baltijas valstu gatavošanās integrācijai ES valstu energosistēmā turpinās vairākus gadus, pētot paredzamo elektropārvades sistēmas darbības režīmu un izmaksas, kā arī ekonomiski un tehniski pamatotākos risinājumus energosistēmu integrācijai. Kā ziņots, Baltijas valstis ir pieņēmušas politisku lēmumu atslēgties no tā dēvētā BRELL enerģētiskā loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju. Vēsturiski Baltijas valstu energosistēmas ir projektētas kā daļa no bijušās PSRS vienotās energosistēmas, tādēļ pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Baltijas valstis saglabāja vēsturisko elektropārvades infrastruktūru un joprojām turpina sadarbību sinhronā režīmā ar Krieviju un Baltkrieviju.

Lasīt vairāk...

Konkursā ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā” pieteiktas 27 būves

Konkursā ‘’Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019” saņemti 27 pieteikumi, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena. Visvairāk pieteikumu jau ierasti saņemti nominācijā ‘‘Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā” – 22. Trīs pieteikumi saņemti nominācijā ‘‘Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā. Jaunbūve”. Pa vienam pieteikumam saņemts nominācijās ‘‘Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā” un ‘‘Energoefektīvākā ražošanas ēka Latvijā”.

Konkursa žūrija sākusi pieteikumu vērtēšanu, drīzumā notiks projektu apskate. Plānots, ka konkursa žūrija darbu beigs jūnija vidū. Noslēguma sarīkojums un laureātu paziņošana plānota 2019.gada 20.jūnijā.

Konkursa mērķis ir popularizēt labo praksi ēku energoefektivitātes un ilgtspējas jomā, īstenojot energoefektīvu ēku būvniecību, atjaunošanu un pārbūvi, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu atmosfērā un vairojot sabiedrības izpratni par ēku siltumnoturību, telpu mikroklimatu, kā arī siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas nozīmi un iespējām, lai radītu kvalitatīvu, arhitektoniski izteiksmīgu dzīves telpu.

Energoefektivitāte ir kļuvusi par mūsu ikdienu, īpaši jaunajos projektos, kad pēc iespējas energoefektīvāku risinājumu izvēle ir kļuvusi par normu. Arvien vairāk iepriekšējos gados būvēto ēku tiek atjaunotas. Šogad aprīlī apritēja 10 gadi, kopš daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai pieejams Eiropas fondu līdzfinansējums, ar tā atbalstu kopumā atjaunotas vairāk nekā 800 ēkas visā Latvijā. Joprojām ir pieejams valsts atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai daudzdzīvokļu ēkās un valsts ēkās. Plašāka informācija par atbalsta programmām publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē www.em.gov.lv.

Pieteiktie objekti
‘‘Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019” – 22 pretendenti:
- Klaipēdas iela 126, Liepāja;
- Eduarda Veidenbauma iela 2a, Liepāja;
- Klaipēdas iela 8, Liepāja;
- Daugavas iela 1, Liepāja;
- Helēnas iela 55 k-3, Alūksne;
- Vīgriežu iela 30, Jelgava;
- M. Namiķa iela 15, Grobiņa, Grobiņas novads;
- Viestura prospekts 83, Rīga;
- Parka iela 3, Talsi;
- "Saullēkti", Mundigciems, Lībagu pagasts, Talsu novads;
- Institūta iela 10, Peltes, Siguldas pagasts, Siguldas novads;
- Jāņa Čakstes iela 3, Sigulda;
- Pulkveža Brieža 24, Sigulda;
- Merķeļa iela 13, Valka;
- Raiņa iela 18, Valka;
- Merķeļa iela 13a, Valka;
- Stendera iela 3, Valka;
- Kārļa Baumaņa iela 2, Valmiera;
- Stacijas iela 14, Valmiera;
- "Pūre 22", Pūres pagasts, Tukuma novads;
- Zigfrīda Meierovica prospekts 9, Jūrmala;
- Skolas iela 5, Ugāles pagasts, Ventspils novads.

‘‘Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve” – trīs pretendenti:
- Gaiļezera iela 15, Rīga;
- Mālu iela 1, Valmiera;
- Ķieģeļu iela 8, Valmiera.

‘‘Energoefektīvākā publiskā ēka Latvijā 2019” – 1 pieteikums:
- Brīvības iela 55, Liepāja, Liepājas vieglatlētikas manēža.

‘‘Energoefektīvākā ražošanas ēka Latvijā 2019” – 1 pieteikums:
- Garkalnes iela 1, Jūrmala, SIA “Jūrmalas Mežaparki”.

Konkurss ‘‘Energoefektīvākā ēka Latvijā” tiek organizēts astoto gadu pēc kārtas. Konkurss tika izsludināts šī gada martā, pieteikumus piecās kategorijās varēja iesniegt līdz 17.maijam. Konkursu organizē EM sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un žurnālu ‘‘Būvinženieris”. Sīkāka informācija par konkursu pieejama interneta vietnē www.energoefektivakaeka.lv.

Konkursa nolikums sagatavots sadarbībā ar informatīvās kampaņas ‘‘Dzīvo siltāk” sadarbības partneriem – Latvijas Būvinženieru savienību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociāciju, Latvijas Būvnieku asociāciju, Tehnisko ekspertu asociāciju, Latvijas Logu un durvju ražotāju asociāciju, Rīgas Tehnisko universitāti, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Latvijas Ilgtspējīgas būvniecības padomi, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienību.

Konkursa atbalstītāji ir SIA ‘‘Windows Factory", ‘’VentSys’’, SIA ‘‘Paroc”, SIA ‘‘Saint-Gobain Celtniecības produkti”, SIA ‘‘Knauf”, SIA ‘‘Rockwool”, SIA ‘‘Robert Bosch”, Attīstības finanšu institūcija ‘’Altum”, AS ‘‘Latvenergo”, SIA ‘‘Sika Baltic”, SIA ‘‘Ejot Baltic”, SIA ‘‘DAW Baltica”, SIA ‘‘VELUX Baltija", SIA ‘‘Kingspan Insulation” un SIA ‘‘Tenapors”. Konkursa informatīvie atbalstītāji – laikraksts “Latvijas Avīze”, būvniecības portāli www.abc.lv, www.buvlaukums.lv, www.building.lv, www.buvbaze.lv, raidījums “Laiks mājai”.

Lasīt vairāk...

Deglava pārvads atvērts visiem braucējiem; Brasas tiltu slēdz tramvaja satiksmei

Foto no BVKB albuma

No svētdienas, 19.maija, pulksten 5.00 visiem satiksmes dalībniekiem atvērts Augusta Deglava ielas pārvads ar noteiktiem ierobežojumiem, informē Valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Gžibovska. Lēmuma pamats ir Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) atzinums par pabeigtajiem tilta konstrukciju nostiprināšanas darbiem. Pa Deglava ielas pārvadu organizēta satiksme, ievērojot ātruma ierobežojumu līdz 30 km/h un pilnas masas ierobežojumu līdz 30 tonnām.

Piektdien, 17.maijā, norisinājās Valsts policijas priekšnieka Inta Ķuža tikšanās ar BVKB un Rīgas domes pārstāvjiem. Tās laikā, iepazīstoties ar BVKB būvinspektora parakstīto atzinumu par pabeigtiem nostiprināšanas darbiem, Valsts policijas priekšnieks, uzklausot visu iesaistīto pušu argumentus, pieņēma lēmumu par pārvada atvēršanu satiksmei. Tā kā bija nepieciešams laiks infrastruktūras sakārtošanai un pārvada sagatavošanai, tas atvērts 19.maijā. Satiksmes pārvada būvdarbu veicējs AB “Kauno tiltai” ir iesniedzis BVKB pieņemšanas-nodošanas aktu, ar ko apliecina pirmā etapa nostiprināšanas darbu pabeigšanu. Šo darbu izpilde bija BVKB nosacījums, lai tiltu atvērtu satiksmei ar zināmiem nosacījumiem.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs (GKR) pēc sanāksmes licis nekavējoties slēgt tramvaju satiksmi pār Brasas tiltu, vēsta delfi.lv. Viņš norādīja, ka sanāksmē ar Valsts policiju un BVKB secināts – pār tiltu nevar kursēt transports ar svaru vairāk nekā 30 tonnas. Tā kā "Rīgas satiksmes" zemās grīdas tramvaji šo svaru pārsniedz, pagaidām nolemts tramvaju kustību slēgt. ''Kamēr mums nav pārliecības par tilta tehnisko stāvokli, drošība ir primārais," norādīja Burovs.

"Rīgas satiksme" slēgusi 11.tramvaja maršruta kustību pa Brasas pārvadu, tā vietā palielinot 9.maršruta autobusu kustība. No 18.maija nodrošināts speciāls autobusa maršruts 11T slēgtā tramvaja maršruta vietā. Pār tiltu virzienā no centra uz Mežaparku joprojām drīkst kursēt privātais transports.

Lasīt vairāk...

Izsludina iepirkumu 464.sērijas daudzdzīvokļu ēku izpētei

Daudzdzīvokļu māja - 464.sērija jeb Lietuviešu projekts. Ilustratīvs foto no wikipedia.org

Lai palīdzētu iedzīvotājiem un pārvaldniekiem rūpēties par ēku drošību un ilgmūžību, tostarp, organizējot ēku atjaunošanu vai konstrukciju pastiprināšanu, Ekonomikas ministrija (EM) vēlas noskaidrot tipveida daudzdzīvokļu dzīvojamo māju nesošo konstrukciju un to savienojumu mezglu tehnisko stāvokli un piedāvāt tipveida tehniskos risinājumus, vēsta EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Turpinot padomju laikā celto sērijveidu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju tehniskā stāvokļa padziļināto izpēti, EM ir izsludinājusi iepirkumu 464.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes izpētei, kā arī tipveida risinājumu sagatavošanai.

Gada nogalē EM mājas lapā tiks publicēti 464.sērijas ēku padziļinātas tehniskās izpētes rezultāti, lai informētu sabiedrību par svarīgākajiem secinājumiem un tipveida konstrukciju mezglu pastiprināšanas risinājumiem, vienlaikus iezīmējot darbu aptuvenās būvizmaksas. Informācija tiks izplatīta namu apsaimniekotājiem, lai uzlabotu ēku apsaimniekošanu. Vērtēšanas rezultāti tiks ņemti vērā normatīvo aktu pilnveidei.

EM aicina potenciālos pretendentus iesniegt pieteikumus Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā līdz 2019.gada 4.jūnija plkst.10.00. Plašāka informācija par izsludināto iepirkumu pieejama: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/21270.

Lasīt vairāk...

Arhitektūras gada balva — Sāls mājai Pāvilostā

Foto no a4d.lv

Svinīgajā ceremonijā Rīgas cirka arēnā 17.maijā paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 ieguvēji, vēstīts portālā a4d.lv. Arhitektūras Lielo gada balvu — zelta ananasu — žūrija piešķīra Sāls mājai Pāvilostā un tās autorei Brigitai Bulai. Arhitektūras gada balvas sudraba ananasus ieguva Lubānas kapličas jaunbūve, Alūksnes Bānīša stacija un Mad City Riga 2018.

Šogad Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu jeb zelta ananasu saņēma Sāls māja Pāvilostā un tās autore Brigita Bula, birojs Brigita Bula arhitekti. Fināla žūrija pamato izvēli: “Vienkāršība, kas iederas, izceļas un ir pārdomāta katrā detaļā. Ekstravagance, kas sasniegta, izmantojot vienkāršus un dabiskus materiālus, un gudru arhitektūras domāšanu. Lai gan objektā dominē dabas varenība, apjoms ir harmonijā ar ainavu un saplūst ar jūru.”

Latvijas Arhitektūras gada balvas šogad piešķirta trīs objektiem. Gada balvu saņēma Lubānas kapličas jaunbūve un tās autori Vita Škapare un Jānis Pomerancevs, SIA MAAJA skan. Sudraba ananasa laureātu raksturo Fināla žūrija: “Ēka lieliski nodod vēstījumu par to, ka tā kalpo kā portāls uz citu esību. Objekta atmosfēra nomierina, pieklusina un sniedz rāmuma sajūtu. Iekštelpas vienmērīgi saplūst ar apkārtējo dabisko vidi. Lubānas kapličas jaunbūve ir ļoti smalks mūsdienu arhitektūras apvienojums ar tradicionālajiem arhetipiem.”

Vienu no trim sudraba ananasiem saņēma Alūksnes Bānīša stacija un tās autori — arhitekti Ināra Caunīte, Jānis Caunītis, Andris Caunītis, SIA Arhitektes Ināras Caunītes birojs, inženieri Irēna Boks, Ilmārs Andrējevs-Empelis, Verners Langenfelds, Raimonds Bokta, Aija Gaile. Ekspozīcijas koncepcija, dizains — Ingūna Elere, Holgers Elers, Mārtiņš Vītols, Charlotte Blödel, Laura Lorence, Aiga Beinaroviča, Dagnija Balode, Evija Lukstiņa, dizaina birojs H2E. “Šo ēku var lasīt kā stāstu. Tas ir stāsts par kustību, kas virza mūs. Līdzās pievilcīgajai un dinamiskajai funkcijai jāizceļ vēl kāds spēks — ciešās attiecības ar sabiedrību un vietējo iedzīvotāju iesaiste,’’ pauž vērtētāji.

Trešo sudraba ananasu saņēma Mad City Riga 2018 un autori SIA Grupa 93. “Idejas var būt daudz ietekmīgākas nekā ēkas, tāpēc ir svarīgi, lai būtu platforma, kur šīs idejas izplatīt. Mūsdienu pilsētā ir mūsdienu problēmas, un pasākums pierāda, ka runāšana, apspriešana un rīcība joprojām ir visefektīvākais veids, kā “iznīcināt burbuļus”, kurā sabiedrība dzīvo,” stāsta fināla žūrija.

Jau devīto gadu pēc kārtas tika pasniegta arī bērnu balva Latvijas arhitektūrā Zirnis, kuru piešķir izglītības projekta Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks dalībnieku žūrija. Šajā gadā balvu saņēma Alūksnes Bānīša stacija un tās autori. Bērnu žūrija kritērijus bija nosaukuši četrās pozīcijās — būve ir personiska vai publiska, mantojums vai jaunrade, tad pēc tiem vērtēja, piemēram, mantojums kā publiskā būve ir “atjaunota, bet lietojama”, “saglabāts, bet pārveidots tas, kas nepatīk”, “autentisko lietu pielietojums”, “pieejama neatkarīgi no vecuma un veselības stāvokļa” un citi raksturojumi. Arī sabiedrības balsojumā portālā Delfi šogad lielāko balsu skaitu ieguva Alūksnes Bānīša stacija. Interjera salons Krassky savu balvu pasniedza Lubānas kapličas jaunbūves autoriem Vitai Škaparei un Jānim Pomerancevam, SIA MAAJA skan.

Par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 vienojošo tēmu tika izvirzīts līdzsvars. Tēma tiecas uzsvērt, ka izcilība parādās tur, kur būtiskākais ir līdzsvarā. Lai arī katrs arhitektūras objekts atšķiras, līdzsvars arhitektūrā var būt klātesošs dažādās nozīmēs: līdzsvars starp funkciju, estētiku un ilgtspēju, starp veco un jauno, starp izmaksām un rezultātu. Arī vērtējot konkursā iesniegtos darbus, atlases žūrijas pārstāvji uzsver, ka līdzsvars ir nepieciešams katra harmoniska objekta vai procesa izveidē, sākot ar ideju un beidzot ar piedāvāto risinājumu, realizēšanu un lietošanu.

Fināla žūrija apmeklēja atlases žūrijas izvēlētos 11 nominantus — Accenture Latvija TEO biroju, Alūksnes bānīša staciju, dzīvojamo un sabiedrisko ēku kompleksu, Lielplatones vešūža restaurāciju, Lubānas kapličas jaunbūvi, MadCity Riga 2018, MM – Mārupes māju, Rīgas Stradiņa universitātes dienesta viesnīcas jaunbūvi, Rūjienas estrādes rekonstrukciju, Sāls māju un Visbijas rezidenci – lai vērtētu objektus un izvēlētos Latvijas Arhitektūras gada balvas laureātus.

Fināla žūriju šogad veidoja arhitekts Igns Ogints (Ignas Uogintas), kurš strādā arhitektu birojā Do Architects, kā arī lasa lekcijas Viļņas Gedimina tehniskajā universitātē un Kharkivas Arhitektūras skolā Ukrainā, arhitektu biroja Indrek Näkk Arhitektuuribüroo dibinātājs un vadītājs Indreks Neks (Indrek Näkk), kurš kopš 2009.gada aktīvi darbojas Eiropas Arhitektu padomē, arhitektu biroja Rulot līdzdibinātāja Anabela Varona (Anabel Varona), kas aktīvi strādā pie projektiem, lai arhitektūras nozarei piesaistītu jauniešus, kā arī arhitekte un arhitektu biroja 12 Līnijas vadītāja Agnese Lāce, kas kopš 2014.gada darbojas Latvijas Arhitektu savienības brīvdomīgās izglītības projektā Skolnieks Pētnieks Pilsētnieks, kura mērķis ir ievadīt bērnus un skolas jauniešus vides veidošanas mākslā.

Šogad Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019 tika pieteikti 45 darbi. Pirmajā kārtā darbus vērtēja atlases žūrija, kurā bija arhitekti Ilze Mekša, Gunta Grikmane, Agnese Lāce un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus un dizainers Artūrs Analts.

Lasīt vairāk...

Dāvinājums Būvinženieru savienības senioriem

Par tradīciju Latvijas Būvinženieru savienībā (LBS) kļuvušas tikšanās, kad Jānis Lancers dāvina savas grāmatas. Šoreiz izdevumu “Latvijas būvniecība 1918 - 2018” trijos sējumos saņēma LBS biedri, kuri dažādos laika posmos apbalvoti ar LBS atzinības rakstu, medaļu un zelta nozīmīti par mūža ieguldījumu būvniecībā – Andris Šteinerts, Kārlis Skrastiņš, Mirdza Treija, Jānis Niedre, Jurijs Aganovs, Imants Golde, Margarita Brikmane, Ilmārs Drēziņš. Grāmatas ar Jāņa Lancera ierakstu saņems arī Artūrs Siliņš un Valters Celmiņš, kuri nevarēja ierasties uz tikšanos.

Sanākušos sveica LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume. Diskusijās iesaistījās LBS izpilddirektore Vaira Ronimoisa un valdes loceklis Aivars Caune. Pēcpusdiena senioriem aizritēja ar tikšanās prieku, sarunām par pagātni, tagadni un nākotni. Pārrunātas atmiņas par to, ar kādu prieku savulaik iets uz darbu, kas piedzīvots, kādu gandarījumu dod savulaik būvētās ēkas, kas joprojām kalpo. Pārrunāta nozares izglītība un būvniecības process.

Jānis Lancers savu grāmatu kā dāvinājumu sagādājis arī to kolēģu ģimenēm, kuru vairs nav mūsu vidū. Izdevumu saņems Valda Bunduļa, Visvalža Kraukļa, Edgara Pučiņa, Leonīda Jesperiņa, Valentīnas Šeškenas, Bruno Otersona, Ulda Helmuta Putniņa, Kārļa Siļķes un Valda Krastiņa ģimenes.

Mārīte Šperberga

Lasīt vairāk...

Rīko semināru par būvniecības iepirkumiem

Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Latvijas Būvnieku asociācija (LBA) sadarbībā ar partneriem seminārā "Mūsdienīgas un kvalitatīvas būvniecības nosacījumi" 22.maijā pulksten 13 Unity Biznesa centra 1.stāva zālē Vienības gatvē 109, Rīgā, dalīsies zināšanās ar valsts un pašvaldību būvniecības pasūtījumos iesaistītajiem darbiniekiem, arhitektiem, projektētājiem, būvuzraugiem, būvniekiem un citiem būvniecības procesā iesaistītajiem, lai jebkura būve atbilstu krietna un rūpīga saimnieka prasībām.

Seminārā sniegsim izpratni par kompetenta pasūtītāja lomu un iespējām būvdarbu iepirkumos. Atbildēsim uz jautājumiem: Ko svarīgi zināt vēl pirms valsts vai pašvaldības iepirkuma būvniecībā? Kādas ir pasūtītāja iespējas, organizējot būvniecības iepirkumus? Kā panākt, lai iecerētā būve, par ko jāizsludina iepirkums, tiktu kvalitatīvi un mūsdienīgi uzbūvēta, būtu energoefektīva un labi kalpotu lietotājiem? Kā novērtēt būvnieku paveikto? Kādas ir pasūtītāja iespējas ietekmēt būvniecības pasūtījuma rezultātu?

Ir daudz priekšnoteikumu, lai būvniecības procesa rezultāts būtu labs un atbilstu visaugstākajām pasūtītāja prasībām. Pats pirmais – zinošs pasūtītājs. Jo labāk pasūtītājs zina, kādu rezultātu vēlas sasniegt, jo labāks izdodas rezultāts! Ir lietas, kas būtu jāzina būvniecības pasūtītājiem un būvniecības procesā iesaistītajiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem vēl pirms iepirkuma izsludināšanas, lai iepirkums un būvniecības process izdotos pēc pasūtītāja uzstādītajiem kvalitātes kritērijiem.

Dalība seminārā dod 5 kvalifikācijas punktus būvprakses sertifikāta iegūšanai un sertificēto būvspeciālistu prakses uzraudzībai.

Dalības maksa – 54.99 eiro ar PVN, piesakoties līdz 20.05.2019. – 44.00 eiro ar 20% atlaidi. Maksa LBA un Latvijas Būvinženieru savienības biedriem, valsts iestādēs un pašvaldībās nodarbinātajiem speciālistiem – 44.00 eiro, piesakoties līdz 20.05.2019. 34.99 eiro ar 20% atlaidi.

Pieteikšanās semināram interneta vietnē: https://forms.gle/v2oq6aSRPdCA7FDL7. Vairāk informācijas var saņemt pa e-pastu lbabirojs@gmail.com, tālrunis 26484891. Līdzīgu semināru LBA rīko Rēzeknē 24.maijā, vairāk informācijas pa epastu lbabirojs@gmail.com.

Programma pievienotajā failā.

Lasīt vairāk...

Elemental Skanste saņem augstākā novērtējuma BREEAM sertifikātu Baltijā

Vizualizācija no Kapitel albuma

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi projekta Elemental Skanste attīstītājai SIA Kapitel galīgo projekta saskaņojumu un būvniecības atļauju divu biroja ēku celtniecībai. Tā kā nobeiguma stadijā ir konkurss par projekta galveno būvuzņēmumu, pirmās desmit stāvu biroja ēkas būvniecība sāksies šovasar, informē SIA Kapitel valdes loceklis Andris Stankevičs. Projekts tikko ieguvis nozīmīgu apbalvojumu – BREEAM Excellent līmeņa ilgtspējības sertifikātu par ēkas projektēšanas procesu.

’Elemental Skanste ir liels un izaicinājumiem bagāts projekts, kas no mums prasījis īpašu pieeju un būtiskus ieguldījumus, lai sasniegtu iecerēto. Mēs kā attīstītāji uzstādījām ļoti augstus kvalitātes standartus izstrādei, tāpēc esam jo īpaši gandarīti paziņot par nozīmīgiem sasniegumiem projekta attīstības procesā. Tas attiecas gan uz starptautisko ilgtspējas sertifikātu, gan tuvošanos projekta būvniecības sākšanai,” uzsver Stankevičs.

Rīgas pilsētas būvvalde izsniegusi galīgo projekta saskaņojumu būvniecības atļaujai. “Tiklīdz tiks pabeigtas sarunas un mēs parakstīsim vienošanos ar ģenerāluzņēmēju, sāksim būvniecību. Plānotais būvniecības laiks – aptuveni 20 mēneši. Plānots, ka abu biroju ēku torņu būvniecība tiks pabeigta 2021.gada vasaras sākumā,” piebilda Stankevičs.

Projektu Elemental Skanste izstrādāja igauņu arhitektu kompānija Arhitektuuribüroo Pluss sadarbībā ar Latvijas partneri SIA Birojs T22. Energoefektīvās un ilgtspējīgās A++ klases biroju ēkas projektētas ar BIM jeb building information modeling (būves informācijas modelēšana) un saskaņā ar starptautiskajiem BREEAM (British Research Establishment Environmental Assessement Method) standartiem. Elemental Skanste ir pirmais projekts Latvijā, kurš saņēmis pozitīvu ietekmes uz vidi novērtējumu no Vides pārraudzības valsts biroja. Tas ir ļoti nozīmīgs solis biroju ēku būvniecībā kopumā, jo tiek uzstādīti daudz augstāki kvalitātes kritēriji. Projektam jau ir augstākais energoefektivitātes standarts Latvijā, kas sasniedz pasīvās mājas līmeni. Tostarp projekta attīstītājs SIA Kapitel plāno maksimāli samazināt īrnieku risku saskarsmē ar gaistošiem ķīmiskiem savienojumiem (GOS), kas līdz šim biroju ēkās pat netika mērīts.

“Mūsu attīstīto un projektēto ēku ilgtspējība ir viena no uzņēmuma galvenajām vērtībām. Ir patiess prieks, ka Elemental Skanste būs viena no pirmajām biroju ēkām Rīgā, kuras projektēšanas process apbalvots ar BREEAM ilgtspējības sertifikāta Excellent līmeni. Saskaņā ar informāciju BREEAM oficiālajā mājas lapā, Elemental Skanste projekta novērtējums ir 80,1% – augstākais rezultāts, kāds jebkad piešķirts Baltijas valstīs attīstītam projektam. Esam pirmie attīstītāji Latvijā, kuru BREEAM reitings ir tuvu izcilam novērtējumam,” stāsta Pārdošanas un klientu attiecību vadītāja Ilze Reira.

‘’Kopumā redzam, ka uzņēmumi kļūst arvien izglītotāki un, meklējot birojus, vairāk pievērš uzmanību ilgtermiņa efektivitātei un cilvēkiem kā galvenajam resursam, nevis zemākām izmaksām un īstermiņa skatījumam,” piebilst Ilze Reira. “Papildus piedāvājam īrniekiem profesionālu palīdzību biroju plānošanā, palīdzot uzņēmumiem veidot birojus tieši viņu vajadzībām. Plānošanā izmantojam 3D modeļus un virtuālo realitāti, kas ļauj potenciālajiem īrniekiem nākotnes biroju “izstaigāt” un apskatīt jau tagad, pirms ēkas būvniecības uzsākšanas,” tā Ilze Reira apraksta SIA Kapitel pilno servisu. Ilze Reira SIA Kapitel komandai pievienojās nesen. Viņai ir 14 gadu pieredze nekustamā īpašuma brokera pakalpojumu un konsultāciju sniegšanā, kā arī projektu vadībā.

Elemental Skanste biroju kompleksa www.elemental.lv pirmais posms ietvers divu desmit stāvu biroja ēku torņu būvniecību ar iznomājamo biroju platību 20500 m² un 367 stāvvietām. Standarta stāvos ir 1100 m² izīrējamas biroja telpas, kuru griestu augstums ir virs 3 metriem – 3 m no paceltās grīdas līdz piekārtajiem elementiem un 3,3 m no paaugstinātās grīdas līdz griestiem. Abos torņos tiks nodrošinātas vietas 700–800 darbiniekiem. Turpmākajos projekta posmos plānots būvēt vēl trīs biroju ēkas ar kopējo iznomājamo biroju platību 20900 m², kā arī daudzstāvu autostāvvietu kompleksa centrā.

BREEAM www.breeam.com ir Lielbritānijā izstrādāta un uzturēta ēku novērtēšanas un sertifikācijas sistēma. Sertifikāts tiek piešķirts ēkām, kurām ir vismazākā negatīvā ietekme uz vidi. Tiek novērtēti visi procesa posmi, sākot ar projekta izstrādi, būvniecības procesu un beidzot ar ēkas nodošanu ekspuatācijā. BREEAM standartu izmantošana nekustamā īpašuma attīstībā ir modernas un atbildīgas būvniecības stūrakmens.

SIA Kapitel www.kapitel.ee, agrākā E.L.L Real Estate, ir viena no lielākajām nekustamo īpašuma kompānijām Baltijas valstīs, kas jau vairāk nekā 20 gadus nodarbojas ar mazumtirdzniecības, viesnīcu un biroju ēku attīstīšanu un pārvaldīšanu. Grupai pieder un tā pārvalda vairāk nekā 185000 m² nomas telpu. Uzņēmumam pieder četras biroju ēkas – Delta Plaza un Sõpruse Ärimaja Tallinā, Narbuto 5 Viļņā un IP Pavlova 5 Prāgā, tirdzniecības centri Spice un Spice Home Rīgā, Panorama Viļņā un ap 30% Viru Keskus Tallinā. Uzņēmumam pieder divas viesnīcas Tallinā: Nordic Hotel Forum, operators OÜ Nordic Hotels, kopā ar AS InfortarTallink City Hotel, kuru pārvalda Tallink Hotels.

Lasīt vairāk...
Pierakstīties šai RSS barotnei